Anotācija (ex-ante)

ECCC 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības vispārīgais ietvars ir iekļauts Grantu vadības likumā. Šis Noteikumu projekts papildina un precizē Grantu vadības likumā noteikto, lai sekmētu efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ECCC 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu ieviešanu Latvijā. Noteikumu projekts ir izstrādāts, ņemot vērā spēkā esošo normatīvo regulējumu Eiropas Savienības fondu un citu politiku instrumentu atbalsta programmu ieviešanas jomā, vienlaikus paredzot vienkāršotus procesus un procedūras efektīvai grantu ieviešanai.

Noteikumu projekts nosaka:
1) kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus,
2) kārtību, kādā veic ar projektu īstenošanu saistītos maksājumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību;
3) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus  programmu ieviešanas tehniskajai palīdzībai un valsts budžeta līdzfinansēto projektu īstenošanai;
4) grantu vadībā iesaistīto institūciju savstarpējo norēķinu kārtību;
5) kārtību, kādā ziņo par grantu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;
6) kārtību, kādā noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus saskaņā ar Regulas 2018/1046 202. pantu;
7) kārtību, kādā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus atklātā projektu iesniegumu atlasē, un prasības projekta iesnieguma iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;
8) gadījumus, kad aģentūra ir tiesīga apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam, kā arī maksājumu apturēšanas kārtību.

Ņemot vērā lietderības apsvērumus un līdzšinējo praksi ārvalstu finanšu palīdzības administrēšanā, noteikumi par konkrētās grantu programmas īstenošanu (turpmāk – programmas noteikumi), kas aptver Grantu vadības likuma 9. panta 3. un 8. punktā minētos noteikumus attiecībā uz šīs programmas finansēšanas nosacījumiem un prasībām projekta iesnieguma iesniedzējam un finansējuma saņēmējam, kā arī Grantu vadības likuma 9. panta 4. punktā minētos noteikumus par projektu izmaksu attiecināmības nosacījumiem, tiks izstrādāti un virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā atsevišķi no šo noteikumu projekta, jo šajā noteikumu projektā noteiktas vispārīgās prasības, nosacījumi un kārtība, kas attiecas uz visām 2021.-2027. gada plānošanas periodā paredzētajām programmām Latvijā.

Jāuzsver, ka šis noteikumu projekts attiecas tikai un vienīgi uz ECCC netiešajā pārvaldībā esošajām ES politiku instrumentu atbalsta programmām, piemēram, programmu "Digitālā Eiropa" un "Apvārsnis Eiropa" kiberdrošības sadaļām. Noteikumu projekts neattiecas uz ECCC tiešajā pārvaldībā esošajiem programmu "Digitālā Eiropa" un "Apvārsnis Eiropa" programmām, kurās projektu iesniegumu atlasi veic Eiropas Komisija. Tāpat noteikumu projekts neattiecas uz Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas Savienības fondiem, kuru vadību Latvijā regulē Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums.

Atlases sagatavošana un izsludināšana
Grantu vadības likuma 3. pants nosaka likuma darbības jomu – grantu vadībā iesaistīto institūciju, kā arī projekta pieteikuma iesniedzēja un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā grantu vadībā iesaistītās institūcijas pieņem lēmumus, kārtību, kādā tos var apstrīdēt un pārsūdzēt, arī finansējuma piešķiršanas nosacījumus.

Atsaucoties uz Grantu vadības likuma 16. panta trešo daļu, kas nosaka, ka Aģentūra veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu, projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar Nacionālo koordinācijas centru apstiprina aģentūra, kā arī atbilstoši Grantu vadības likuma 9. panta 1. punktā ietvertajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus, Noteikumu projekts nosaka atlases nolikumā iekļaujamo informāciju – programmas mērķi, programmas nosaukumu, programmā pieejamo finansējumu, maksimālo atbalsta intensitāti un nepieciešamo līdzfinansējumu atbilstoši programmas noteikumiem, norādi uz programmas noteikumos noteiktajām prasībām projekta iesniedzējam, programmas noteikumos noteikto atlases veidu, projekta īstenošanas termiņu un izmaksu attiecināmības periodu, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas, iesniedzamo dokumentu sarakstu, prasības projekta iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai, projekta iesnieguma vērtēšanas kārtību, kārtību, kādā tiek izvēlēts finansējuma saņēmējs gadījumos, kad vairāki projektu iesniegumi ieguvuši vienādu punktu skaitu, veidu, kādā ieinteresētā persona var saņemt papildu informāciju par atlasi, un kārtību, kādā tiek paziņots lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā citu informāciju. Noteikumu projekts paredz, ka atlases nolikumam pievieno projekta iesnieguma veidlapu, tās aizpildīšanas metodiku, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku, projekta līguma projektu, kurš var tikt precizēts atbilstoši projekta specifikai projekta līguma slēgšanas procesā, un, ja nepieciešams, citus dokumentus. Informāciju par projektu atlasi, tajā skaitā atlases nolikumu, aģentūra publicēs ne vēlāk kā atlases izsludināšanas dienā. Projektu iesniegumu atlase tiek izsludināta paziņojuma publicēšanas dienā. 

Projekta iesnieguma iesniedzēja atbilstības pārbaude
Saskaņā ar Grantu vadības likuma 18. pantu aģentūra noraida projekta iesniegumu, ja izpildās vismaz viens no diviem izslēgšanas nosacījumiem: (1) ja uz projekta iesnieguma iesniedzēju attiecināms jebkurš no Regulas 2018/1046 136. pantā minētajiem izslēgšanas kritērijiem (finanšu izslēgšanas nosacījums); un (2) ja, ievērojot Regulas 2021/887 8. panta 4. punktā noteikto, atzīts, ka projekta iesnieguma iesniedzēja dalība projektu atlasē vai projekts neatbilst valsts drošības interesēm (drošības izslēgšanas nosacījums). Atbilstoši Grantu vadības likuma 9. panta 1. un 3. punktā ietvertajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā īsteno grantu vadības pasākumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību, Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā izvērtē, vai uz projekta iesnieguma iesniedzēju ir attiecināmi iepriekš minētie izslēgšanas nosacījumi.

Finanšu izslēgšanas nosacījuma pārbaudes ietvaros aģentūra pārbaudīs, ka projekta iesnieguma iesniedzējs, tā sadarbības partneris un persona, kura ir projekta iesnieguma iesniedzēja vai tā sadarbības partnera valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesnieguma iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, nav atzīta par vainīgu kādā no Noteikumu projekta 6.1. apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, kā arī, ka projekta iesnieguma iesniedzējam un tā sadarbības partnerim nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, nav pasludināts maksātnespējas process, apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība vai uzsākta likvidācija. Aizsardzības ministrijas un aģentūras ieskatā apsvērums, ka personai ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ir uzskatāms par "analogu situāciju" Regulas 2018/1046 136. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo liecina par personas nespēju nodrošināt kreditoru parādsaistību apmierināšanu pilnā apmērā, tādējādi radot nesamērīgu risku attiecībā uz programmas kreditora – Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra (Eiropas Komisijas) – saistību izpildi, līdz ar to, persona, kura atrodas kādā no minētajām situācijām, ir izslēdzama no projektu atlases. Finanšu izslēgšanas nosacījuma pārbaude netiks veikta, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts institūcija.

Drošības izslēgšanas nosacījuma pārbaudes ietvaros aģentūra pārbaudīs, ka projekta iesnieguma iesniedzējs, tā sadarbības partneris un persona, kura ir projekta iesnieguma iesniedzēja vai tā sadarbības partnera valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesnieguma iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, nav atzīta par vainīgu jebkurā no Noteikumu projekta 8.1. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Lai nodrošinātu šīs un iepriekš minēto tiesību normu praktisko piemērošanu, Noteikumu projekta pielikums nosaka konkrētas pārbaudāmās ziņas par minētajām personām. Lai veiktu pārbaudi, vai uz projekta iesniedzēju neattiecas neviens no Noteikumu projekta 6.1. punktā un 8.1. apakšpunktā norādītajiem gadījumiem, aģentūra elektroniski, iesniedzot e-dokumentu, pieprasīs informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas) saskaņā ar noteikumos norādītajiem gadījumiem. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs pēc aģentūras pieprasījuma sniedz aģentūrai informāciju no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, normatīvajos aktos par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanu noteiktajā kārtībā, pārbaudot faktus, vai projekta iesniedzējam un tā sadarbības partnerim nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, nav pasludināts maksātnespējas process, apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība vai uzsākta likvidācija. Noteikumu projekta 6.4. apakšpunktā minētos faktus nepieprasa, ja šāda informācija ir pieejama oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. 

Tāpat drošības izslēgšanas nosacījuma pārbaudes ietvaros aģentūra pieprasīs un saņems Satversmes aizsardzības biroja atzinumu par (1) projekta iesnieguma atbilstību valsts drošības interesēm un (2) par projekta iesniedzēja dalības projektu atlasē atbilstību valsts drošības interesēm. Sagatavojot atzinumu, Satversmes aizsardzības birojs vērtēs Noteikumu projekta 12. punktā minēto informāciju un apsvērumus attiecībā uz projekta iesniegumu, projekta iesnieguma iesniedzēju un tā sadarbības partneri (ja attiecināms). Vērtējums par sadarbības partnera atbilstību valsts drošības interesēm tiks iekļauts atzinumā par projekta iesnieguma atbilstību valsts drošības interesēm. Noteikumu projekta 8.1. apakšpunktā minēto pārbaudi neveiks, kā arī 8.2.2. apakšpunktā minēto atzinumu (par projekta iesnieguma iesniedzēja dalības projektu atlasē atbilstību valsts drošības interesēm) nepieprasīs, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts institūcija, vai kiberdrošības kompetenču kopienas (turpmāk - kopiena) dalībnieks. Šādā gadījumā uzskatāms, ka projekta iesnieguma iesniedzēja dalība projektu atlasē atbilst valsts drošības interesēm. Tāpat, ievērojot Regulas 2021/887 8. panta 4. punktā un Grantu vadības likuma 10. pantā noteikto, Satversmes aizsardzības birojs pēc Nacionālā koordinācijas centra pieprasījuma izvērtēs arī kopienas dalībnieku iesniegumu iesniedzēju dalības kopienā atbilstību valsts drošības interesēm, vērtējot tādus pašus apsvērumus kā projektu iesniegumu iesniedzējiem, kuri nav kopienas dalībnieki. Noteikumu projekta 8.2.1. apakšpunktā minētais atzinums par projekta iesnieguma atbilstību valsts drošības interesēm tiks pieprasīts visiem projektu iesniegumiem, neatkarīgi no projektu iesnieguma iesniedzēja statusa.

Balstoties uz abu minēto izslēgšanas nosacījumu pārbaudi (tostarp saņemto Satversmes aizsardzības biroja atzinumu) aģentūra pieņems lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu (atbilstoši Grantu vadības likuma 18. pantā noteiktajam) vai uzsāks projekta iesnieguma vērtēšanu. Aģentūras pieņemtos lēmumus būs iespējams apstrīdēt Grantu vadības likumā noteiktajā kārtībā. Noteikumu projekts paredz, ka Satversmes aizsardzības birojs veiks arī pēckontroli. Projekta īstenošanas laikā Satversmes aizsardzības birojs būs tiesīgs pēc savas iniciatīvas atkārtoti izvērtēt un sagatavot atzinumu par projekta atbilstību valsts drošības interesēm, ja ir saņemta informācija vai radušās aizdomas par projekta, finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera (ja attiecināms) iespējamo neatbilstību valsts drošības interesēm. Tāpat Satversmes aizsardzības birojs būs tiesīgs pēc savas iniciatīvas vai citas valsts drošības iestādes ierosinājuma atkārtoti izvērtēt sagatavot atzinumu par kopienas dalībnieka dalības kopienā atbilstību valsts drošības interesēm, ja ir saņemta informācija vai radušās aizdomas par kopienas dalībnieka neatbilstību Regulas 2021/887 vai Grantu vadības likuma prasībām vai, ja kopš kopienas dalībnieka reģistrācijas kopienas dalībnieku reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši. Noteikumu 17. punkts paredz, ka Satversmes aizsardzības birojs 12 mēnešus pēc kopienas dalībnieku reģistrācijas ir tiesīgs veikt atkārtotu izvērtējumu pat, ja nav saņemta informācija vai radušās aizdomas par kopienas dalībnieka atbilstību Regulas 2021/887 vai Grantu vadības likuma prasībām, tomēr šis punkts atkārtotu pārbaudi nenosaka par obligātu. Konstatējot neatbilstību, Satversmes aizsardzības birojs ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc atzinuma apstiprināšanas, par to informēs Nacionālo koordinācijas centru un aģentūru (ja attiecināms). Šo noteikumu 8.2. apakšpunktā, 14., 15. un 17. punktā minēto atzinumu sagatavošanas nolūkos Satversmes aizsardzības birojs var pieprasīt informāciju no citām valsts drošības iestādēm.

Projektu iesniegumu vērtēšana un projekta līguma noslēgšana
Ievērojot Grantu vadības likuma 9. panta 3. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veic ar projektu īstenošanu saistītos maksājumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību, Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu atklātā atlasē. Paredzēts, ka projektu iesniegumi tiek sarindoti dilstošā secībā pēc iegūto punktu skaita. Atkarībā no pieejamā finansējuma apjoma tiks pieņemts lēmums par apstiprināmo projektu iesniegumu skaitu. Paredzēts, ka tiks apstiprināti tādi projektu iesniegumi, kuri atbilst Grantu vadības likuma 20. pantā norādītajiem nosacījumiem:
(1) uz projekta iesnieguma iesniedzēju nav attiecināms neviens no Grantu vadības likuma 18. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;
(2) projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;
(3) projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.

Pieejamā finansējuma apjoms tiks norādīts programmas noteikumos. Noteikumu projekts paredz, ka projekta līgums tiks noslēgts 30 darba dienu laikā, tomēr objektīvu iemeslu dēļ, aģentūrai un finansējuma saņēmējam iepriekš vienojoties, to ir iespējams pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 60 darba dienas kopš lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma par nosacījumu izpildi stāšanās spēkā. Gadījumā, ja līgums netiks noslēgts, aģentūra noslēgs līgumu ar nākamā augstāk novērtētā, kritērijiem atbilstošā projekta iesnieguma iesniedzēju. Noteikumu projekts nosaka iesniedzamos dokumentus un atskaišu sarakstus, savukārt termiņi to iesniegšanai tiek noteikti projekta līgumā.

Projekta līguma saturs un līdzfinansējums projekta īstenošanai
Ievērojot Grantu vadības likuma 9. panta 1. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus, kā arī 9. panta 3. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veic ar projektu īstenošanu saistītos maksājumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību, Noteikumu projekts nosaka informāciju, kas aģentūrai kā līguma sagatavotājai būs jāiekļauj projekta līguma individuālās daļas saturā un līguma vispārīgajos noteikumos. Atkarībā no finansējuma saņēmēja juridiskā statusa ir pieejami dažādi līdzfinansējuma veidi, proti, noteikumu projekts paredz, ka Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, noteiktās institūcijas varēs pieprasīt no 74. budžeta resora 80.00.00 programmas nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējumu projekta īstenošanai, tostarp projekta netieši attiecināmo izmaksu segšanai. Savukārt gadījumā, ja finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiska persona, tas līdzfinansējumu var nodrošināt no saviem vai citiem tam pieejamajiem līdzekļiem, izņemot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Maksājumu un norēķinu kārtība
Ievērojot Grantu vadības likuma 9. panta 3. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veic ar projektu īstenošanu saistītos maksājumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību, Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā veic maksājumus finansējuma saņēmējam. Noteikumu projekts paredz, ka grantu piešķir tikai projekta attiecināmo izmaksu segšanai.  Finansējuma saņēmējs varēs saņemt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 50% no kopējā projektam piešķirtā finansējuma. Avansa un starpposma maksājumi nedrīkst pārsniegt 90% no projektam piešķirtā grantu finansējuma, ja vien programmas noteikumos nav noteikts citādāk. Finansējuma neizlietošanas gadījumā finansējuma saņēmējam būs pienākums informēt aģentūru līgumā noteiktajā termiņā. Ja aģentūra, izvērtējot avansa atmaksāšanas lietderību, pieņems lēmumu par neizmantotā avansa atmaksāšanu, finansējuma saņēmējs neizmantoto finansējumu atmaksās norādītajā kontā Valsts kasē. Attiecībā uz starpmaksājumu, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs pirms tā saņemšanas aģentūrai iesniedz maksājuma pieprasījumu. Finansējuma saņēmējs maksājuma pieprasījumā iekļauj informāciju par faktiski veiktiem projekta izdevumiem un īstenošanas progresu. Aģentūra pieņem un pārbauda maksājumu pieprasījumus 80 dienu laikā, kad tie saņemti, veic starpmaksājumu un noslēguma maksājumu noteiktajā apmērā un projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus, ar Grantu vadības likuma 9. panta 5. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt grantu vadībā iesaistīto institūciju savstarpējo norēķinu kārtību, Noteikumu projekts paredz, ka f​​​​inansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanai nepieciešamo līdzekļu ekonomisku un godprātīgu izlietošanu, vienlaikus nodrošinot, ka tam ir pieejams nepieciešamais līdzfinansējums. Nacionālais koordinācijas centrs un aģentūra, kā arī finansējuma saņēmējs (atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas paredzētajām institūcijām) izvērtē iespēju līdzfinansējumu (tostarp projekta netieši attiecināmo izmaksu segšanai) segt no sava budžeta un, ja nepieciešams, iesniedz pieprasījumu Finanšu ministrijā par finansējuma pārdali no 74. budžeta resora 80.00.00 programmas. Vienlaikus, Nacionālais koordinācijas centrs koordinē savstarpējos norēķinus, tai skaitā transfertus starp Nacionālo koordinācijas centru un aģentūru.

Sadarbības partneri
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesnieguma iesniedzējs projekta īstenošanai ir tiesīgs piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus (ja programmas noteikumi nenosaka citādi), kuri atbilst noteikumu projektā noteiktajām vispārīgajām prasībām. Projekta iesnieguma iesniedzējs (pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas – finansējuma saņēmējs) nodrošinās sadarbības partnera izvērtēšanu, sadarbības līguma sastādīšanu un noslēgšanu, kā arī nodrošinās, ka sadarbības partneris ievēro prasības, kuras noteiktas projekta īstenošanai. Sadarbības partnerim nav tiesību ar projekta īstenošanu saistītos pienākumus nodot citai personai. Gadījumā, ja uz sadarbības partneri ir attiecināmas specifiskas prasības, tās tiks noteiktas programmas noteikumos.

Uzraudzība un kontrole
Ievērojot Grantu vadības likuma 9. panta 1. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus, Noteikumu projekts paredz, ka projektu īstenošanas uzraudzības nolūkos aģentūra izlases kārtībā var veikt maksājumu pieprasījumu pārbaudes, pārbaudes projektu īstenošanas vietās, kā arī citas pārbaudes, ja tādas tiks paredzētas projekta līgumā. Par pārbaudi projekta īstenošanas vietā, aģentūra informēs projekta iesniedzēju sazinoties telefoniski vai rakstiski un vienojoties par datumu. Pārbaudes projektu īstenošanas vietā veiks atbilstoši identificētajiem riskiem, ja nepieciešams pārliecināties par projekta īstenošanas gaitu vai sasniegtajiem rezultātiem.  Ārpuskārtas pārbaudi (nebrīdinot saņēmēju) projekta īstenošanas vietā veiks, pamatojoties uz aģentūras rīcībā nonākušu informāciju par iespējamām neatbilstībām projekta īstenošanā.

Ziņošana par grantu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām
Ievērojot Grantu vadības likuma 9. panta 1. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus, Noteikumu projekts paredz, ka aģentūra un Nacionālais koordinācijas centrs izvērtēs katru to konstatēto iespējamo neatbilstību. Paredzēts, ka aģentūra iesniegs Nacionālajam koordinācijas centram ziņojumu par grantu ieviešanas procesā konstatētajām neatbilstībām sekojošajā kārtībā: 1) reizi ceturksnī (regulārie ziņojumi, par neatbilstībām, kas saistītas ar projekta līguma pārkāpumiem); 2) tūlītējie ziņojumi par neatbilstībām (ziņojums kuru aģentūra iesniedz trīs darba dienu laikā, ja tiek konstatētas sūdzības, vai saņemta informācija par noziedzīgu nodarījumu, neatbilstībām, kas apdraud projekta veiksmīgu realizāciju, vai neatbilstībām, kas konstatētas kļūdas vai nolaidības gadījumā).

Maksājumu apturēšana un piešķirtā finansējuma atmaksa
Ievērojot Grantu vadības likuma 9. panta 9. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad aģentūra ir tiesīga apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam, kā arī maksājumu apturēšanas kārtību, Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja aģentūra konstatē, ka finansējums ir ticis izmantots neatbilstoši iesniegumu atlases nolikumam vai noslēgtajam projektu līgumam, tā pieņems lēmumu par neatbilstības konstatēšanu un nepamatoti vai neatbilstoši izlietotā finansējuma ieturēšanu vai atgūšanu. Pieņemot lēmumu (kas tiek sagatavots atbilstoši finansējuma saņēmēja juridiskajam statusam), aģentūra, ja iespējams, ieturēs nepamatoti vai neatbilstoši veiktos izdevumus no projekta maksājuma pieprasījuma. Aģentūra finansējuma saņēmējam pieprasīs nepamatoti vai neatbilstoši veiktos izdevumus atmaksāt no saviem līdzekļiem, nosakot atmaksas termiņu, kas nav mazāks par 20 dienām. Aizsardzības ministrija reizi pusgadā, attiecīgi līdz 1. martam un 1. septembrim, informē Ministru kabinetu par visiem iepriekšminētajiem gadījumiem un Ministru kabinets attiecīgi lemj par izdevumu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem (ja attiecināms), atbilstoši aģentūras lēmumam, kā arī par nepamatoti vai neatbilstoši veikto izdevumu potenciālo atgūšanas veidu, ja finansējuma saņēmējs neveic samaksu labprātīgi noteiktajā termiņā vai pēc grafika. Ja to paredz programmas noteikumi, aģentūra var norakstīt nepamatoti vai neatbilstoši izlietoto grantu finansējumu, kuru nav iespējams ieturēt vai atgūt, atbilstoši programmas noteikumos noteiktajai kārtībai (proti, gadījumā, ja programmas ietvaros būs paredzēta iespēja norakstīt nepamatoti vai neatbilstoši izlietoto grantu finansējumu, minētā finansējuma norakstīšanas kārtība tiks noteikta programmas noteikumos). Noteikumu projekta 63. punkts neattiecas uz 61.3. apakšpunktā minēto nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanu.

Gadījumā, ja maksājuma pieprasījuma izvērtēšanas gaitā tiks konstatēts, ka projekts nav ticis īstenots vai ir ticis īstenots daļēji, aģentūra pieprasīs finansējuma saņēmējam atmaksāt piešķirto finansējumu. Noteikumu projekts nosaka gadījumus, kādos aģentūra ir tiesīga apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam. Maksājumu apturēšanas gadījumi iekļauj: 1) finansējuma saņēmēju pienākumu (Grantu vadības likuma 8. panta pirmā daļa) nepildīšanu; 2) gadījumu, kad finansējuma saņēmējs atrodas kādā no Regulas 2018/1046 136. pantā minētajām situācijām (izslēgšanas kritēriji attiecībā uz finansējuma saņēmēja finansiālo situāciju); 3) gadījumu, kad finansējuma saņēmēja projekta īstenošana vairs neatbilst valsts drošības interesēm saskaņā ar komitejas atzinumu; 4) gadījumu, kad aģentūrai rodas pamatotas aizdomas, ka finansējuma saņēmējs piešķirto finansējumu izlietojis nepamatoti vai neatbilstoši līguma un programmas nosacījumiem. Maksājumu apturēšanas kārtība tiks atrunāta projekta līgumā.

Publicitātes prasības grantu projektos
 Ievērojot Grantu vadības likuma 9. panta 1. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus, kā arī 9. panta 3. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina sabiedrības informēšanu par saņemto grantu atbalstu. Finansējuma saņēmējs visos projekta informatīvajos un publicitātes materiālos, publikācijās un projekta ietvaros organizēto pasākumu noformējumā nepārprotami norādīs, ka projekts ir saņēmis grantu atbalstu, kā arī lietos grafiskos simbolus – Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra logo, Nacionālā koordinācijas centra logo un zīmi "Finansē Eiropas Savienība" vai "Līdzfinansē Eiropas Savienība" (atkarībā no finansējuma apmēra) atbilstoši Noteikumu 2., 3., 4. un 5. pielikumā noteiktajam. Ja finansējuma saņēmējam ir tīmekļa vietne, finansējuma saņēmējam būs pienākums tajā ievietot informāciju par projektu. Atkāpes no publicitātes prasībām būs pieļaujamas tikai pamatotos gadījumos (piemēram, ja publicitātes materiāla specifikas dēļ grafisko simbolu lietošana nav iespējama vai nenodrošina pietiekamu to redzamību), iepriekš saskaņojot ar Nacionālo koordinācijas centru, iesniedzot iesniegumu, kurā pamato atkāpes nepieciešamību, kā arī apraksta un vizualizē piedāvāto grafisko simbolu lietojumu.

Datu apstrādes mērķis un tiesiskais pamatojums
Vienlaikus, ievērojot Grantu vadības likuma 9. panta 1. punktā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus, Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesnieguma iesniedzēja, finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru datu apstrāde notiek pamatojoties uz piekrišanu. Datu apstrādes mērķis izvērtēt projektu iesniedzēja un sadarbības partnera atbilstību projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim noteiktajām prasībām un nodrošināt projekta līguma izpildi. Datu apstrāde tiek veikta, pamatojoties uz šādiem tiesiskajiem pamatiem: 1) sabiedrības interešu ievērošanai; 2) juridiska pienākuma izpildei; 3) līgumisku attiecību nodibināšanai un izpildei; 4) saskaņā ar projekta iesniedzēja, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera piekrišanu; 5) likumīgās interesēs, lai realizētu pastāvošās saistības un projekta līgumā noteiktās darbības.