Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 144 "Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju" noteiktā darba stundu tarifa likme nav konkurētspējīga.
Komisiju locekļu atlīdzība un konkurēt nespējīgas darba stundu likmes valsts finansētās vēlēšanās rada būtiskus riskus vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanai un kvalitatīva vēlēšanu procesa nodrošināšanai, gatavojoties vēlēšanām. Kvalificētu un motivētu darbinieku trūkuma dēļ grūtības izveidot vēlēšanu iecirkņu komisijas bijušas jau iepriekš Saeimas vēlēšanās.
Problēmas rada līdzšinējais zemais stundas likmes atalgojums  6,00 EUR/h, kas ir nekonkurētspējīgs un zemāks nekā valstī vidējās algas darba stundas samaksa  (2023. gada pirmajā ceturksnī  - 8,70 EUR/h). Šobrīd noteikumos norādītā darba stundu likme vairs neatbilst ekonomiskajai situācijai. Komplektējot vēlēšanu iecirkņu komisijas, kā iemesls pieredzējušo darbinieku atteikumiem darbam vēlēšanu iecirkņu komisijās tiek minēts atalgojums, līdz ar to ir grūtības nokomplektēt normatīvajam regulējumam atbilstošas vēlēšanu iecirkņu komisijas.
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks atšķirīgos apstākļos, un nebūs iespējams izmantot citām vēlēšanām analogu vēlēšanu vadības sistēmu. Balsošanas gaitas fiksēšana un balsu skaitīšana notiks sarežģītākos, kā arī darbietilpīgākos apstākļos, tādējādi apgrūtinot iecirkņa vēlēšanu komisiju darbu. Pie šādiem apstākļiem ir paredzams, ka vēlēšanu komisijas darbs prasīs ievērojamus resursus, līdz ar to pastāv risks, ka būs sarežģīti nokomplektēt vēlēšanu komisijas sastāvu iecirkņos.

Lai pielīdzinātu un radītu konkurētspējīgu darba stundas tarifa likmes atalgojumu un dotu iespēju izvēlēties kvalificētākus darbiniekus, komisijas locekļa likmi nepieciešams pārskatīt un palielināt vismaz līdz 8,00 EUR/h.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajai informācijai valsts pārvaldes un pašvaldību jomā nodarbinātajiem, kuri iesaistās iecirkņu komisiju darbībā, 2023. gada februārī vidējā stundas likme šiem komisiju locekļiem viņu pamatdarbā jau sasniedza 9,09 EUR/h.
Darba stundas tarifa likmes palielināšana būtiski palielinātu augsti kvalificētu un pieredzējušu darbinieku motivāciju piedalīties tādā valsts nozīmes pasākumā kā vēlēšanas.
Saskaņā ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma (turpmāk - Likums) 21. panta pirmo daļu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un citi komisijas locekļi laikā, kad viņi pilda ar vēlēšanām saistītos pienākumus, atbrīvojami no pienākumiem savā pamatdarba vietā, saglabājot viņu amatu (darbavietu).
Ar 2017. gada 16. februāra likumu "Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" Likuma 21. pantu papildināja ar 3.² daļu, paredzot atlīdzības pārrēķinu pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, bet arī ievērojot ekonomisko attīstību valstī. Taču normatīvajā regulējumā ietvertās darba stundas tarifa likmes un kompensācijas apmērs par ēdināšanas izdevumiem vairs neatbilst ekonomiskajai situācijai valstī, līdz ar to atlīdzības pārrēķins nepieciešams jau pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Papildus norādāms, ka, ņemot vērā valstī īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, ir samazinājies pašvaldību skaits, līdz ar to arī pašvaldību vēlēšanu komisiju skaits. Plānots, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs aptuveni 1100 vēlēšanu komisiju (precīzs skaits kļūs zināms līdz ar vēlēšanu iecirkņu noteikšanu).
Lai nodrošinātu 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ar šiem grozījumiem pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļiem tiek saglabāta līdzšinējā atalgojuma sistēma, bet tiek palielināta stundas tarifa likme atbilstoši vidējās darba samaksas, kā arī minimālās algas izmaiņām 2023. gadā, nodrošinot, ka zemākā stundas tarifa likme ir tuvināta vidējai darba stundas tarifa likmei valstī un kopumā darba samaksa nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto minimālo algu par pilna laika darbu.
Pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļi, īpaši priekšsēdētāji un sekretāri, atšķirībā no vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem vēlēšanu sagatavošanā ir nodarbināti vairākus mēnešus un attiecīgi saņem arī lielāku atalgojumu, no kura tiek ieturēti visi normatīvajos aktos paredzētie nodokļi, nodrošinot sociālās garantijas nākotnē.
Pašvaldību vēlēšanu komisijās ir nodarbināts ievērojami mazāks skaits vēlēšanu komisiju locekļu nekā vēlēšanu iecirkņu komisijās. Pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļu skaits būtiski samazinājies pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. Pēc reformas valstī ir 43 pašvaldību vēlēšanu komisijas, kurās kopskaitā varētu būt nodarbināti 301 līdz 645 vēlēšanu komisiju locekļi (atbilstoši Likumam vēlēšanu komisiju locekļu skaits pašvaldības vēlēšanu komisijā var būt no 7 līdz 15, par attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļu skaitu lemj attiecīgā dome). Tajā pašā laikā kopējais vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu skaits, ieskaitot pieaicinātās personas iecirkņos ar lielāku vēlētāju plūsmu, Latvijā ir līdz 9 000 personām, bet ārvalstīs – līdz 600 personām atkarībā no Ārlietu ministrijas un diasporas pārstāvju ieteiktā izveidojamo vēlēšanu iecirkņu skaita.
Vēlēšanu iecirkņos, piemēram, Rīgā piesakās strādāt 30-60 % darbinieku, kuri pamatdarbā ir pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji, pensionāri un bezdarbnieki, tādējādi iecirkņu komisijas locekļiem pašreiz noteiktā likme 6,00 EUR/h nebūs konkurētspējīga.
Ja atlīdzība par darbu vēlēšanu komisijā nebūs konkurētspējīga, tas var apdraudēt nākamgad gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi, jo varētu neizdoties piesaistīt atbilstošus speciālistus un nokomplektēt daļu vēlēšanu iecirkņu komisiju, kas varētu radīt papildu apgrūtinājumu vēlētājiem, jo mazinās vēlētāju apkalpošanas ātrumu un kvalitāti, apgrūtinās balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātu apkopošanu, mazinās uzticamību vēlēšanām un valstij kopumā. Bez tam ievērojami palielinājušās arī nepieciešamās prasmes darbam vēlēšanu iecirkņos. Vēlēšanu komisijas locekļiem mūsdienās jāprot rīkoties ar viedierīcēm, vēlēšanu datorprogrammām, datubāzēm, kā arī jāspēj strādāt garas darba stundas vairāku dienu garumā. Tāpat šis darbs prasa augstu stresa noturību, atbildības un pienākumu izjūtu, rūpību un precizitāti, spēju vēlēšanu nedēļā strādāt virsstundas un nakts stundas, motivāciju un spēju ātri apgūt vēlēšanās izmantotos IT risinājumus. Tāpat jāņem vērā, ka liela daļa vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu pamatdarbā saņem atalgojumu, kas ir pielīdzināms vidējam atalgojumam valstī vai augstāks, kas noteikti nemotivē vēlēšanu nedēļā lūgt atbrīvojumu no pienākumiem savā pamatdarbā, lai iesaistītos vēlēšanu rīkošanā.

Noteikumu projekts paredz noteikt šādas komisijas locekļu darba stundas tarifa likmes:
komisijas priekšsēdētājam – 10,00–15,00 euro;
komisijas sekretāram – 9,00–13,00 euro;
komisijas loceklim – 8,00–10,00 euro.
Stundas tarifa likmes konkrēto apmēru nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā attiecīgā komisijas locekļa darba apjomu un atbildību. Ievērojot 2022. gada Saeimas vēlēšanu pieredzi, tiek prognozētas šādas likmes:
1) vēlēšanu iecirkņa komisija – komisijas priekšsēdētājam 10,00 euro; komisijas sekretāram 9,00 euro; komisijas loceklim 8,00 euro;
2) pašvaldības vēlēšanu komisija ar iecirkņu skaitu līdz 14 iecirkņiem – komisijas priekšsēdētājam 11,00 euro; komisijas sekretāram 10,00 euro; komisijas loceklim 8,00 euro;
3) pašvaldības vēlēšanu komisija ar iecirkņu skaitu no 15–28 iecirkņiem – komisijas priekšsēdētājam 12,00 euro; komisijas sekretāram 11,00 euro; komisijas loceklim 8,00 euro;
4) pašvaldības vēlēšanu komisija ar iecirkņu skaitu no 29–42 iecirkņiem – komisijas priekšsēdētājam 13,00 euro; komisijas sekretāram 12,00 euro; komisijas loceklim 9,00 euro;
5) Rīgas vēlēšanu komisija – komisijas priekšsēdētājam 15,00 euro; komisijas sekretāram 13,00 euro; komisijas loceklim 10,00 euro.

Papildus noteikumu projekts paredz palielināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju vēlēšanu komisiju locekļiem balsošanas un balsu skaitīšanas laikā, palielinot to no 8,00 euro līdz 11,00 euro.
Kopš šobrīd spēkā esošā kompensācijas apmēra noteikšanas par ēdināšanas izdevumiem būtiski palielinājusies minimālā alga un vidējā darba samaksa, kā arī tas nav atbilstošs mūsdienu preču un pakalpojumu izmaksām.