Anotācija

Eiropas Savienības fondu 2014. -2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.2. pasākuma “Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte” (turpmāk - SAM 9.1.4.2. Projekts) ietvaros tika paredzēts Latvijā izveidot un ieviest funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu, kas nodrošinās personu ar funkcionēšanas traucējumiem objektīvu funkcionēšanas novērtēšanu, kā arī veikt asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma izpēti Latvijas izglītības iestādēs. SAM 9.1.4.2. Projekta laikā tika apzinātas izglītības iestādes, kur mācās bērni un jaunieši ar funkcionēšanas traucējumiem vecumā no 7 līdz 25 gadiem un kuriem ir tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamība mācību procesā. Asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas darbības ietvaros izstrādāti vispārējās un profesionālās izglītības nodrošināšanai atbilstošu asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) kritēriji, kas nosaka tehnoloģijas atbilstību asistīvo tehnoloģiju izglītības procesa nodrošināšanai statusam, kā arī kārtība asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas nodrošināšanai izglītības iestādēm. Tika plānots nodrošināt asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņu izglītības iestāžu izglītojamiem, kā arī sagatavot priekšlikumus asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas pilnveidošanai. 2023. gada 31. decembrī noslēdzās SAM 9.1.4.2. Projekta realizācija. Pasākuma atbalsts ietvēra standarta palīglīdzekļus pārvietošanas un pašaprūpes atbalstam, taču netika fokusēts uz atbalstu izglītības procesa nodrošināšanai. 
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 878) un Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumi Nr. 250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 250) paredz, ka personām ar funkcionāliem traucējumiem ir tiesības saņemt valsts apmaksātus tehniskos palīglīdzekļus (turpmāk – TPL). 2021. gadā pilnībā tika pārstrādāti iepriekšējie TPL nodrošināšanas kārtību regulējošie Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumi Nr.1474 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”, MK noteikumu Nr. 878 esošajā TPL sarakstā iekļaujot 32 jaunus TPL veidus. Taču tehniskie palīglīdzekļi, kas tiek izsniegti, balstoties uz šo normatīvo regulējumu,  pilnā mērā nenosedz izglītības procesa nodrošināšanas vajadzības, kas ir saistītas ar mācību satura apguvi. Tāpēc ir nepieciešams veikt asistīvo tehnoloģiju klāsta izpēti, tajā skaitā vajadzību pēc tiem izpēti. Ir svarīgi, lai asistīvās tehnoloģijas izglītības procesa nodrošināšanai nepārklātos ar tehnoloģijām, ar kurām izglītības iestādes tiek nodrošinātas no citiem finansēšanas avotiem, kā arī lai asistīvās tehnoloģijas izglītības procesa nodrošināšanai nepārklātos ar valstī piešķiramajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, kuri tiek nodrošināti no Labklājības ministrijas  budžeta vai citiem fondu finansējumiem. 
MK noteikumu Nr. 556 1. pielikumā dažāda veida programmnodrošinājums ir noteikts izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (1. pielikuma 4. sadaļa) un izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (1. pielikuma 5. sadaļa). Pašlaik izglītojamie var saņemt šos digitālos rīkus tikai izglītības iestādes iespēju robežās, jo izglītības iestādēm pietrūkst finansējumu to iegādei. Vienlaikus nepastāv sistēmas, kuras ietvaros pārskatāmi varētu apkopot izglītojamajiem pieejamās asistīvās tehnoloģijas mācību satura apguvei un nodrošināt to apmaiņu.  
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra sēdes protokola Nr. 61 59.§ 8. punktu, Valsts kanceleja tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs informatīvo ziņojumu par 4.3.6.7. pasākuma “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai” (turpmāk – 4.3.6.7. pasākums) ieviešanu, kurā plānots ietvert iespējamos risinājumus pakalpojumu nodošanai nozaru ministrijām pēc to saturiskās piederības un starpinstitucionālai sadarbībai, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā. Ziņojumā nav paredzēts detalizēti aprakstīt asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas ieviešanu un īstenošanu, jo pašlaik trūkst datu un analīzes pamatotā sistēmas apraksta izveidei. Tāpēc asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas izveidi, t.sk. izstrādāt sistēmas aprakstu, kas balstās uz izpētes, kā arī izveidot asistīvo tehnoloģiju izglītojamajiem izglītības programmu apguvei apmaiņas fondu, ir paredzēts  4.2.1.2. pasākuma ietvaros.

Ir jāizstrādā normatīvais regulējums par pasākuma ieviešanu, nosakot atbalsta asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas izveidei ieviešanas nosacījumus, tādējādi nodrošinot attiecīga atbalsta pieejamību izglītojamajiem. 
 
4.2.1.2. pasākuma mērķis ir izveidot asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmu, lai nodrošinātu asistīvo tehnoloģiju pieejamību izglītojamajiem izglītības programmu apguvei. 
4.2.1.2. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 740 000 euro (no tā elastības finansējums – 274 442 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk  – ERAF) finansējums 1 479 000 euro (no tā elastības finansējums – 233 276 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – ne mazāk kā 261 000 euro (no tā elastības finansējums – 41 166 euro). Projekta iesniegumā 4.2.1.2. pasākuma īstenošanai kopējo 4.2.1.2. pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 465 558 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 1 245 724 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 219 834 euro apmērā. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 4.2.1.2. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam attiecināmā finansējuma apmēram. 
 
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.2.1.2. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās projekta darbības un attiecināmās izmaksas, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, un citus projekta īstenošanas nosacījumus. 
 
Ministrija ir veikusi atbalsta tvēruma izvērtējumu un tās pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu plāno vispārējās izglītības jomas attīstībai, tai skaitā 4.2.1.2. pasākuma ietvaros, publiskajiem pakalpojuma sniedzējiem valsts izglītības sistēmas ietvaros. Projekta iesniedzējs 4.2.1.2. pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par vispārējās izglītības satura īstenošanas pārraudzību, koordinē atbalsta sistēmas darbību, lai nodrošinātu izglītības ieguvi izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām, kā arī koordinē interešu izglītības sistēmas darbību un kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 682 "Valsts izglītības satura centra nolikums" Valsts izglītības satura centrs nodrošina mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārrauga tā īstenošanu, koordinē atbalsta sistēmas darbību, lai nodrošinātu izglītības ieguvi izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām, kā arī koordinē interešu izglītības sistēmas darbību un īsteno atbalsta pasākumus izglītojamo personības attīstībai, spēju un talantu pilnveidei.  
 
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno kopīgi ar šādiem sadarbības partneriem: 
1) pašvaldības, kas dibinājušas izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, vispārējās pamatizglītības programmas un speciālās izglītības programmas turpmāk – izglītības programmas); 
2) tiešās pārvaldes iestādes, kas dibinājušas izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas; 
3) privātās izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās pamatizglītības programmas; 
4) Izglītības un zinātnes ministrija. 
 
Sadarbības partneri tika izvēlēti, pamatojoties uz to, ka tie nodrošina Izglītības likuma 4. pantā noteikto obligāto izglītību (obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai) mērķa grupas izglītojamajiem. Ņemot vērā finanšu resursu ierobežotību un nepieciešamību izstrādāt pamatprincipus un izmēģināt tos pēc būtības mērķa grupā, kas nav ieguvuši pamatizglītību, kas ir obligāta, mērķa grupā nav iekļauti izglītojamie, kas apgūst profesionālās izglītības programmas, jo Latvijā pašlaik nav tādu profesionālās izglītības programmu, kurās uzņem bez iepriekš iegūtas pamatizglītības. Pašvaldības un citi izglītība iestāžu dibinātāji, izglītības iestādes, t.sk. privātās, piedalās projektā bez atlīdzības. Asistīvās tehnoloģijas netiks nodotas sadarbības partneru, izglītības iestādes vai izglītojamā īpašumā, bet tiks piešķirtas izglītības iestādes izglītojamajam uz laiku, lai nodrošinātu izglītības programmas apguvi. Lai pielāgotu Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu (turpmāk - RUMIS), kurā plānots veikt asistīvo tehnoloģiju uzskaiti un lietotāju reģistrāciju, projekta īstenošanā kā sadarbības partneris ir iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir sistēmas pārzinis un datu apstrādes pārzinis. Sadarbības partneri atbilst piesaistes pazīmēm un nosacījumiem atbilstoši 2023. gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā” 3. punktam. 
 
Mērķa grupa ir: 
pašvaldības; 
izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, vispārējās pamatizglītības programmas un speciālās izglītības programmas; 
minēto izglītības iestāžu izglītojamie no 5 gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguvei. 
 
4.2.1.2. pasākums tiek īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. ERAF atbalsts tiek piešķirts granta veidā.  
 
4.2.1.2. pasākuma ietvaros ir sasniedzams šāds nacionālais rādītājs: līdz 2027. gada 31. decembrim ir izveidota asistīvo tehnoloģiju izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēma izglītības iestādēm. Projekta ietvaros sistēmas izveide paredz asistīvo tehnoloģiju izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēmas darbības definēšanu projekta ietvaros izveidotajā aprakstā un apmaiņas sistēmas ieviešanas izmēģinājumprojekta veikšanu, balstoties uz šī apraksta. Rādītāja izpildi analizē projekta beigās. Finansējuma saņēmējs projekta noslēguma pārskatā informē par apmaiņas sistēmas ieviešanu izmēģinājumprojekta veidā rezultātu, par kuru tiek secināts projekta ietvaros veicamajā izmēģinājumprojekta izvērtējumā. Tādējādi, kopumā projekts tiek uzskatīts par asistīvo tehnoloģiju izglītības programmu apguvei apmaiņas sistēmas prototipu, par kuru projekta rezultātā tiks iegūti secinājumi un rekomendācijas turpmākai sistēmas darbībai, tajā skaitā uzlabojumiem. 
 
Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ziņošanu par rādītāju sasniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, un nacionālo rādītāju vērtības sasniegšanas uzraudzību veic atbildīgā iestāde. 
 
Projekta atbalstāmās darbības ietver: 
1. asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas izglītības iestādēm izveide, tai skaitā asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas apraksta izstrāde un asistīvo tehnoloģiju izglītojamajiem izglītības programmu apguvei izpēte;  
2. asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku izglītošana;  
3. asistīvo tehnoloģiju iegāde un uzturēšana;  
4. asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas ieviešana (izmēģinājumprojekta īstenošana izglītības iestādēs un izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtēšana);  
5. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana; 
6. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu. 
 
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim. 
 
Projekta attiecināmās izmaksas ir definētas noteikumu projektā un ir attiecināmas no noteikumu projekta spēkā stāšanas dienas. Tādu darbību izmaksas, kas pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādei, nav attiecināmas.  
 
Lai noteiktu asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas darbības principus,  sākumā tiks veikta izpēte par asistīvajām tehnoloģijām izglītojamiem izglītības programmu apguvei, definējot asistīvo tehnoloģiju izglītojamiem  izglītības programmu apguvei jēdzienu, klāstu un vajadzības. Sistēmas darbības aprakstā tiks aprakstīts kā notiks sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneriem, uz kā pamata tiks izsniegtas asistīvās tehnoloģijas, kā notiks pieteikumu apstrāde, kā tiks reģistrēta izsniegšana un atpakaļ saņemšana, kā arī tiks minētas alternatīvas uzglabāšanas, apkopes un remonta nodrošināšanai. Līdz ar to sadarbības līgumi tiks slēgti pēc minētā sistēmas apraksta izveides, līguma nosacījumi (piemēram, pienākumi, atbildība) var tikt precizēti noslēgtam līgumam. Balstoties uz izpētes rezultātiem, tiks veikta asistīvo tehnoloģiju iegāde un slēgti nomas vai abonēšanas līgumi ar tehnoloģiju piegādātājiem. Plānots, ka asistīvo tehnoloģiju fondu veidos speciālās programmatūras un  citi asistīvie līdzekļi izglītojamiem izglītības satura apguvei, prioritizējot programmatūras un citus līdzekļus, kurus var izmantot diagnosticējošo darbu un valsts pārbaudes darbu laikā (t.sk. izskatot nepieciešamību veikt grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos). Asistīvo tehnoloģiju reģistrēšana tiks nodrošināta RUMIS.   
 
Asistīvās tehnoloģijas izglītojamajam izglītības programmas apguvei tiek nodrošinātas, balstoties uz izvērtējama par izglītojamam nepieciešamajām asistīvajām tehnoloģijām konkrētās izglītības programmas apguvei. Izglītojamā izvērtējuma veicēju plānots noteikt asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas aprakstā. 
 
Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija projekta īstenošanas uzraudzībai izveido Uzraudzības padomi. Tajā uzaicina piedalīties citu nozaru ministriju un sociālo partneru pārstāvjus. Projekta Uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var iekļaut pārstāvjus arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes. 
 
Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Projekta vadības un īstenošanas personāla darbība tiks nošķirta no citām noteikumu projektā paredzētajām darbībām, kas tiks noteikts projekta iesniegumā. 
 
Plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta darbību īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros. Ja tiks veidota jauna štata vieta, tad projekta ietvaros tik attiecinātas aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts daļlaiku, tiek ņemts vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu. 
 
Lai nodrošinātu atbalstāmo darbību īstenošanu, piemēram, asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku apmācību, izmēģinājumprojekta izvērtēšanu, ir paredzētas iekšzemes un darba braucienu izmaksas. Iekšzemes komandējumu izmaksas plānots segt atbilstoši Finanšu ministrijas metodikā „Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai” iekļautajiem nosacījumiem un papildus šim transporta izmaksas plāno, piemērojot Finanšu ministrijas metodiku „Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai”. 
 
Asistīvo tehnoloģiju iegādes izmaksām netiks izstrādāta vienkāršotu izmaksu metodika, jo nepieciešamās tehnoloģijas tiks apzinātas projekta īstenošanas laikā, sākotnēji veicot izpēti par asistīvajām tehnoloģijām izglītojamiem izglītības programmu apguvei. Sistēmas izveides izmaksām netiks izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika, jo asistīvo tehnoloģiju sistēma izglītības programmas apguvei tiks izveidota pirmo reizi un tā izveide lielākoties ir saistīta ar atlīdzības segšanu, kas līdz atbildīgās iestādes izstrādātās un ar vadošo iestādi saskaņotās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas.  
 
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri ievēro, ka projekts nav saistīts ar saimnieciskas darbības veikšanu. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri, izņemot Izglītības un zinātnes ministriju, nodrošina projekta ietvaros iegādāto asistīvo tehnoloģiju izglītojamiem izglītības programmu apguvei pieejamību bez atlīdzības, pildot  pienākumus, kas izriet no to funkcijām, kas noteiktas to nolikumos, un ievērojot: Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu, Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1.2) punktu, 29.pantu; Vispārējās izglītības likuma 10. panta pirmo daļu un otrās daļas 1. punktu, 11. panta otrās daļas 3. punktu, 20.1 pantu. 
 
4.2.1.2. pasākuma projekts tiek īstenots sinerģijā ar 4.2.1.3. pasākumu “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs”, vienlaikus nodrošinot izmaksu un darbību nepārklāšanos. 
 
Lai nodrošinātu nepārklāšanās principu, projekta ietvaros netiks iegādātas asistīvās tehnoloģijas, kurām tiek nodrošināts finansējums no citu finansēšanas avotiem (piemēram, valsts piešķiramie tehniski palīglīdzekļi, kuri tiek nodrošināti no Labklājības ministrijas budžeta vai citiem fondu finansējumiem). 
 
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi: 
1) intervences veidu dimensija - 122 Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra (ERAF finansējums 1 479 000  euro); 
2) kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01,  dotācija (ERAF finansējums 1 479 000 euro); 
3) kods, kas attiecas uz teritoriālā īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa (ERAF finansējums 1 479 000 euro); 
4) kods, kas attiecas uz ESF+ sekundārajiem tematiem – 09, nepiemēro (ERAF finansējums 1 479 000 euro); 
5) kods, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības dimensiju – 03, dzimumu neitralitāte (ERAF finansējums 1 479 000 euro). 
 
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Ilgtspēja ir noteikta attiecībā uz visu 4.2.1.2. pasākumu kopumā, savukārt attiecībā uz projekta ietvaros iegādātajiem asistīvo tehnoloģiju līdzekļiem tiek ņemts vērā tās ekspluatācijas laiks saskaņā ar Ministru kabinta  2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” noteikto. Finansējuma saņēmējs ilgtspēju un rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 
 
Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu 4.2.1.2. pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3. punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā. Atbildīgā iestāde ir izvērtējusi nepieciešamību finansējuma saņēmējam noteikt pienākumu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kā rezultātā noteikumu projektā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, iesniedzot projektu sadarbības iestādē, ņemot vērā ka izglītības nozares investīciju projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā. Grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Projektos nav paredzēta ieņēmumu gūšana, līdz ar to arī starptautiskajā praksē izpildoties šīm divām pazīmēm, netiek rekomendēta izmaksu un ieguvumu analīzes metodes izmantošana izglītības jomas projektiem. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projektu īstenošanai, kas jau ir nodrošināts, izstrādājot Latvijas Nacionālais attīstības plānu 2021.–2027. gadam, IAP2027 un darbības programmu un nosakot 4.2.1.2. pasākumam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus. 
 
4.2.1.2. pasākumam nav ietekmes uz ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.