Anotācija (ex-ante)

Praksē ir konstatētas situācijas, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo ziņu par akcionāru (piemēram, iztrūkst akcionāra adreses, nav pieejams akcionāra personas kods). Šāda situācija var būt izveidojusies no sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, ja sabiedrības akcijas bija privatizētas un iereģistrētas Sākotnējā reģistrā, kurā nebija jānorāda akcionāra adrese). Taču, ja sabiedrībai trūkst ziņu par akcionāru, tā nevar izpildīt tai ar likumu noteikto pienākumu un iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā, bet šī pienākuma neizpildes rezultātā sabiedrībai draud izslēgšana no komercreģistra.

Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt iespēju akciju sabiedrībām iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā arī tajā gadījumā, ja reģistrs ir aizpildīts nepilnīgi, t.i., akcionāru reģistrā var nebūt norādītas pilnīgi visas ziņas, kuras saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir ierakstāmas akcionāru reģistrā. Tādējādi akciju sabiedrība var iesniegt Uzņēmumu reģistrā tās rīcībā esošo, nepilnīgo informāciju.

Vienlaikus ar likumprojektu netiek atcelts princips, ka Uzņēmumu reģistrā iesniegtajā akcionāru reģistrā ir jābūt norādītām pilnīgām ziņām par akcionāru, tajā skaitā, ziņām, kas ļauj akcionāru droši un ticami identificēt. Lai virzītos uz pilnīgas informācijas par akcionāriem iegūšanu, ar likumprojektu tiek noteikts, ka akcionāriem, par kuriem trūkst kādas no identificējošām ziņām, tiek noteikti ierobežojumi akcionāru tiesību izmantošanai. Tādējādi likumprojekts stimulē akcionārus parūpēties par savu datu paziņošanu akciju sabiedrībai.

Likumprojekts nepieļauj, ka sabiedrības rīcībā ilgtermiņā par akcionāru var nebūt vispār nekādu ziņu (t.i., akcionāru reģistrā netiek norādītas nekādas ziņas par akcionāru - ne vārds, uzvārds, ne personas kods vai dzimšanas datums). Lai gan likumprojekts sākotnēji ļauj akcionāru reģistrā veikt ierakstus par akcijām, kuru piederība nav zināma (nav zināms akcionārs, kuram pieder konkrētās akcijas), tomēr šāds regulējums ir terminēts un tā mērķis ir fiksēt de facto situāciju brīdī, kad akcionāru reģistrs tiek iesniegts Uzņēmumu reģistrā un darīts publiski pieejams. Ilgtermiņā sabiedrībai tiek noteikts pienākums sakārtot šādu akciju īpašuma tiesības.

Likumprojektā ietvertā regulējuma mērķis ir atrisināt vēsturiski izveidojušās nepilnības akcionāru reģistrā. Līdz ar to likumprojektā ietvertais regulējums ir piemērojams tikai pirmreizējai akcionāru reģistru iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā (tikai tai dokumentu iesniegšanas reizei, kas tiek veikta, lai izpildītu Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punktā noteikto pienākumu). Vēlākos akcionāru reģistra nodalījumos (dokumentos, kas tiek iesniegti atbilstoši Komerclikuma 235.1 panta prasībām) nevar parādīties jaunas iztrūkstošās ziņas par akcionāriem – šādā gadījumā Uzņēmumu reģistrs atteiks pieņemt jauno akcionāru reģistra nodalījumu. Vienlaikus vēlākos akcionāru reģistra nodalījumos var saglabāties tie ziņu iztrūkumi, kas bija ietverti pirmreizēji iesniegtajā nodalījumā; šāds ziņu iztrūkums nebūs pamats Uzņēmumu reģistram atteikt pieņemt akcionāru reģistra jauno nodalījumu.

Likumprojekts nodala dažādus ziņu iztrūkumu līmeņus: (1) trūkst nebūtiskas ziņas par akcionāru (piemēram, nav zināma akcionāra sasniedzamības adrese), (2) trūkst būtiskas ziņas par akcionāru jeb akcionāru nav iespējams droši un ticami identificēt (nav zināms akcionāra vārds, uzvārds un/vai personas kods (dzimšanas datums, ja personai nav personas koda)) un (3) akcionārs nav zināms (par akcionāru nav pieejamas nekādas ziņas). Visos šajos gadījumos sabiedrībai akcionāru reģistrā ir jāieraksta visas ziņas, kuras ir tās rīcībā (piemēram, ja nav zināms akcionāra personas kods, tad akcionāru reģistrā tiek norādītas pārējās zināmās ziņas, t.i., vārds, uzvārds un sasniedzamības adrese; ja par akcionāru vispār nav ziņu, tad akcionāru reģistrā norāda tikai informāciju par akcijām). Visos šajos gadījumos akcionāru reģistrs ir iesniedzams Uzņēmumu reģistrā.

Likumprojekts paredz pienākumu sabiedrībai sazināties ar akcionāru, ja sabiedrības rīcībā ir akcionāra kontaktinformācija (adrese, telefona numurs, e-pasta adrese). Par sazināšanos ar akcionāru būtu uzskatāma arī rīcība, kad akcionārs piedalās akcionāru sapulcē un sabiedrība var sapulces laikā noskaidrot no akcionāra ziņas, kas nepieciešamas akcionāru reģistram. Tāpat sabiedrība var ievietot informāciju savā mājaslapā, aicinot akcionārus aktualizēt informāciju, kas norādāma akcionāru reģistrā. Vienlaikus jānorāda, ka, ja sabiedrības rīcībā ir akcionāra kontaktinformācija, tad sabiedrības pienākumu sazināties ar akcionāru, izmantojot sabiedrībai zināmos saziņas līdzekļus, nevar aizstāt ar cita veida mēģinājumiem nodot akcionāram lūgumu aktualizēt savus datus (piemēram, paziņojums mājaslapā neaizstāj tiešu saziņu ar akcionāru). Likumprojekts neparedz pienākumu sabiedrībai obligāti noskaidrot akcionāra datus, izmantojot jebkādus informācijas iegūšanas kanālus (piemēram, sabiedrība var vērsties Fizisko personu reģistrā ar lūgumu sniegt informāciju par akcionāru, tomēr tas nav uzskatāms par sabiedrības pienākumu).

Ja sabiedrībai nav zināmas un akcionāru reģistrā nav ierakstītas nebūtiskas ziņas par akcionāru, t.i., tādas ziņas, kuras neliedz droši un ticami identificēt akcionāru (piemēram, akcionāra saziņas adrese, akcionāra pases dati (attiecas uz akcionāriem, kuriem nav Latvijas personas koda)), šādu ziņu trūkums nerada akcionāram nekādas tiesiskas sekas (adreses neesamība var apgrūtināt akcionāra tiesību izmantošanu, jo, piemēram, akcionārs var nesaņemt informāciju no sabiedrības par akcionāru sapulcēm un tādējādi var nebūt par tām informēts un nespēt tajās piedalīties, tomēr likums nekādā veidā neierobežo akcionāra tiesības). Savukārt, ja akcionāru reģistrā nav ierakstītas būtiskas ziņas par akcionāru, t.i., tādas ziņas, kuras droši un ticami ļauj identificēt akcionāru (vārds, uzvārds un/vai personas kods (dzimšanas datums, ja akcionāram nav personas koda)), tad likumprojekts noteic ierobežojumus attiecīgajam akcionāram. Ja akcionārs nav pilnvērtīgi identificējams, tad līdz brīdim, kad akcionāru reģistrā tiek ierakstītas pilnīgas ziņas par viņu, akcionāram tiek noteikti šādi ierobežojumi: akcionārs nevar pārdot viņam piederošās akcijas, akcionārs nevar izlietot balsstiesības un akcionāram netiek izmaksātas dividendes (akcionāram pienākošās dividendes tiek aprēķinātas un uzkrātas, bet izmaksātas tikai tad, kad ir atcelti akcionāram noteiktie tiesību ierobežojumi). Ja kāds no akcionāriem vispār nav zināms (nav zināms ne akcionāra vārds, uzvārds, ne personas kods vai dzimšanas datums), tad akcionāru reģistrā ieraksta tikai ziņas par akcijām. Šādām akcijām ir noteikts akcionāru tiesību ierobežojums - tām nav balsstiesību, jo nav akcionāra, kurš varētu balsot. Savukārt, dividendes kā akcijām (nevis konkrētam akcionāram piestiprinātas tiesības) šādām akcijām ir aprēķināmas, bet nav izmaksājamas līdz brīdim, kad tiek sakārtotas īpašuma tiesības, t.i., uzkrātās dividendes saņems jaunais akciju īpašnieks. Ņemot vērā, ka nav konstatēta persona, kurai pieder šīs akcijas, tās nav atsavināmas.

Ja akcionārs, iepazīstoties ar Uzņēmumu reģistrā iesniegto akcionāru reģistru, konstatē, ka par viņu nav norādītas visas ziņas vai arī norādītas neprecīzas ziņas, akcionāram jāvēršas sabiedrībā un jālūdz ziņas precizēt. Ja starp akcionāru un sabiedrību rodas strīdi par akcionāru reģistrā ierakstītajām ziņām, tie jārisina vispārējās jurisdikcijas tiesā. Šāda pati kārtība ir piemērojama arī situācijā, ja persona uzskata un var ticami pierādīt, ka akcijas, kurām akcionāru reģistrā nav norādīta piederība, pieder šai personai. Šādā gadījumā persona var vērsties tiesā par juridiskā fakta konstatēšanu un īpašuma tiesību uz akcijām atzīšanu. Pamatojoties uz tiesas nolēmumu, persona ir ierakstāma akcionāru reģistrā un jaunais akcionāru reģistra nodalījums iesniedzams Uzņēmumu reģistrā.

Sabiedrībai tiek noteikts pienākums sakārtot to akciju īpašuma tiesības, kuru piederība nav zināma (nav zināms akcionārs). Līdz 2027. gada 30. jūnijam ikvienai personai, kurai varētu būt tiesības uz akcijām, kurām akcionāru reģistrā nav norādīta piederība, ir dota iespēja sakārtot savas īpašuma tiesības, vēršoties sabiedrībā vai strīdus gadījumā tiesā. Savukārt, sākot ar 2027.gada 1. jūliju sabiedrībai iestājas pienākums vērsties tiesā ar lūgumu uzaicinājuma kārtībā (Civilprocesa likuma 38. nodaļa) dzēst īpašuma tiesības uz akcijām, kuru piederība nav zināma (akcionārs nav zināms). Personas ar sludinājumu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiek aicinātas tiesas noteiktajā termiņā pieteikt savas tiesības uz akcijām (Civilprocesa likuma 295. pants). Ja neviena persona nepiesaka savas tiesības, tad tiesa taisa spriedumu par visu termiņā nepieteikto tiesību atzīšanu par spēkā neesošām (Civilprocesa likuma 297. pants). Šādā gadījumā akcijas, kuru piederība nebija zināma (nebija zināms akcionārs), pāriet valstij. Ja sabiedrība līdz 2028.gada 30. jūnijam nav vērsusies tiesā par īpašuma tiesību uz akcijām dzēšanu, tad sabiedrībai rodas pienākums samazināt pamatkapitālu, dzēšot šīs akcijas.