23-TA-1900: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finansējuma piešķiršanu Valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari" konferences "5G Techritory" organizēšanai 2023. gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 46. pantu, kas paredz, ka Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 236 “Aizsardzības ministrijas nolikums” 6.5. apakšpunkts nosaka, ka Aizsardzības ministrija sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par valsts aizsardzībai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, kā arī citu ar valsts aizsardzību saistītu normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 236 “Aizsardzības ministrijas nolikums” 6.5. apakšpunkts nosaka, ka Aizsardzības ministrija sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par valsts aizsardzībai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, kā arī citu ar valsts aizsardzību saistītu normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir atļaut Aizsardzības ministrijai 2023. gadā piešķirt finansējumu Valsts akciju sabiedrībai “Elektroniskie sakari” foruma “5G Techritory” organizēšanai 12 100 EUR apmērā, lai uzturētu 5G bezvadu tehnoloģiju militāro nozīmi, kā arī Aizsardzības ministrijas lomu 5G tehnoloģiju attīstībā.
Rīkojuma realizācija tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” 2023. gadā plānotajiem finanšu līdzekļiem.
Rīkojuma realizācija tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” 2023. gadā plānotajiem finanšu līdzekļiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
5G ir piektās paaudzes bezvadu tehnoloģija, kas ir līdz pat 100 reizēm ātrāka par 4G, taču papildus tam 5G tehnoloģiju savienojamība ir ievērojamāki drošāka un stabilāka kā 4G tehnoloģijas. Tehnoloģija ļauj datus virzīt no vienas vietas uz citu ar ievērojami samazinātu aizkavēšanās laiku (latentumu).
Sevišķi izceļama šī jautājuma aktualitāte šobrīd ir tādās jomās kā bezpilota sistēmu attīstība un pielietošana, attālināta apmācība, attālināta sistēmu vadība, komandvadība, loģistika, izlūkošana, pozicionēšana u.c. Jānorāda, ka vismaz trīs no šīm jomām atbilst Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātajā un šobrīd spēkā esošajā Valsts aizsardzības koncepcijā identificētajām nacionālo prioritāšu jomām (bezpilota sistēmu attīstība, kiberdrošība un komunikāciju tehnoloģijas) .
Potenciālos 5G tīklu izmantojumus kaujas laukā pašlaik pārbauda militārās iestādes visā pasaulē, un paredzams, ka to izvēršana aizņems vairāk laika nekā civilajās nozarēs. Malu skaitļošanas un glabāšanas (Edge computing) ieviešana, kas savu aktualitāti ir atguvusi līdz ar 5G tehnoloģiju attīstību, rada revolucionāru militāro sakaru potenciālu, jo operāciju informēšanai var izmantot milzīgu datu apjomu vienlaicīgi uzlabojot tīkla drošību. Iegūtā situācijas apzināšanās un datu apmaiņa ievērojami uzlabos izlūkošanas, novērošanas un izlūkošanas (ISR) spējas lēmumu pieņemšanā komandās un kontrolē (C2).
Paredzams, ka 5G sekmēs arī dažādu autonomu sistēmu izstrādi un ieviešanu. Piemēram, jauni autonomi militārie transportlīdzekļi, ko darbina 5G tehnoloģija, potenciāli varētu apiet datu apstrādes ierobežojumus, uzglabājot lielas datu bāzes, piemēram, kartes, vietējos mākoņos, ļaujot operatoriem tos kontrolēt no lielākiem attālumiem. Apvienojot Mākslīgo intelektu (Artificial Intelligence) un Lietu internetu (Internet of Things) ar 5G militāro pielietojumu, var vēl vairāk mainīt vispārējo dinamiku starptautisku operāciju izvēršanai un tradicionālajai teritoriālajai aizsardzībai.
2020. gada 12. novembrī Ādažu militārajā bāzē tika atklāta Eiropā pirmā 5G testa vide, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai. Testa vide dod iespēju attīstīt un izmēģināt dažādu sensoru, aizsardzības sistēmu un platformu, tai skaitā, bezpilota risinājumus, būtiski veicinot militārās nozares tehnoloģisko attīstību un Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu eksportspēju. Savukārt 2022. gada 4. novembrī Latvijas uzņēmums “LMT” sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO Sabiedroto Transformācijas pavēlniecību (Allied Command Transformation) veica virtuālās un papildinātās realitātes risinājumu demonstrāciju.
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi partnerības aicinājumu no Valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari”, kas paredzētu līdzdalību “5G Techritory” foruma organizēšanai un satura plānošanai 10 000 (+PVN) EUR vērtībā. Lai sekmētu 5G bezvadu tehnoloģiju pielietojuma scenāriju attīstību arī militārajā jomā, kā arī AM lomu šo tehnoloģiju attīstībā un ņemot vērā 2022. gada 28. marta AM līgumu (Nr. 8IP/AM/2022) ar SIA “LMT” “Par “5G tehnoloģijas militāram pielietojumam” pētniecības un izstrādes pakalpojumiem”, kā arī sadarbību ar NATO ACT, AM ir izvērtējusi Valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari” partnerības aicinājumu un atbalstījusi finansējuma piešķiršanu ne vairāk kā 12 100 EUR (10 000 (+PVN)) apmērā no AM budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” finanšu līdzekļiem.
Ņemot vērā 5G bezvadu tehnoloģiju potenciālu sniegt pienesumu tehnoloģiju attīstībai militārajā jomā, līdzdalība “5G Techritory” foruma organizēšanā un satura plānošanā, sniegs iespēju AM sekmēt 5G militāro risinājumu scenāriju izpēti, tādējādi arī nostiprinot Latvijas lomu 5G tehnoloģiju militārā pielietojuma attīstībā.
Sevišķi izceļama šī jautājuma aktualitāte šobrīd ir tādās jomās kā bezpilota sistēmu attīstība un pielietošana, attālināta apmācība, attālināta sistēmu vadība, komandvadība, loģistika, izlūkošana, pozicionēšana u.c. Jānorāda, ka vismaz trīs no šīm jomām atbilst Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātajā un šobrīd spēkā esošajā Valsts aizsardzības koncepcijā identificētajām nacionālo prioritāšu jomām (bezpilota sistēmu attīstība, kiberdrošība un komunikāciju tehnoloģijas) .
Potenciālos 5G tīklu izmantojumus kaujas laukā pašlaik pārbauda militārās iestādes visā pasaulē, un paredzams, ka to izvēršana aizņems vairāk laika nekā civilajās nozarēs. Malu skaitļošanas un glabāšanas (Edge computing) ieviešana, kas savu aktualitāti ir atguvusi līdz ar 5G tehnoloģiju attīstību, rada revolucionāru militāro sakaru potenciālu, jo operāciju informēšanai var izmantot milzīgu datu apjomu vienlaicīgi uzlabojot tīkla drošību. Iegūtā situācijas apzināšanās un datu apmaiņa ievērojami uzlabos izlūkošanas, novērošanas un izlūkošanas (ISR) spējas lēmumu pieņemšanā komandās un kontrolē (C2).
Paredzams, ka 5G sekmēs arī dažādu autonomu sistēmu izstrādi un ieviešanu. Piemēram, jauni autonomi militārie transportlīdzekļi, ko darbina 5G tehnoloģija, potenciāli varētu apiet datu apstrādes ierobežojumus, uzglabājot lielas datu bāzes, piemēram, kartes, vietējos mākoņos, ļaujot operatoriem tos kontrolēt no lielākiem attālumiem. Apvienojot Mākslīgo intelektu (Artificial Intelligence) un Lietu internetu (Internet of Things) ar 5G militāro pielietojumu, var vēl vairāk mainīt vispārējo dinamiku starptautisku operāciju izvēršanai un tradicionālajai teritoriālajai aizsardzībai.
2020. gada 12. novembrī Ādažu militārajā bāzē tika atklāta Eiropā pirmā 5G testa vide, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai. Testa vide dod iespēju attīstīt un izmēģināt dažādu sensoru, aizsardzības sistēmu un platformu, tai skaitā, bezpilota risinājumus, būtiski veicinot militārās nozares tehnoloģisko attīstību un Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu eksportspēju. Savukārt 2022. gada 4. novembrī Latvijas uzņēmums “LMT” sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO Sabiedroto Transformācijas pavēlniecību (Allied Command Transformation) veica virtuālās un papildinātās realitātes risinājumu demonstrāciju.
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi partnerības aicinājumu no Valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari”, kas paredzētu līdzdalību “5G Techritory” foruma organizēšanai un satura plānošanai 10 000 (+PVN) EUR vērtībā. Lai sekmētu 5G bezvadu tehnoloģiju pielietojuma scenāriju attīstību arī militārajā jomā, kā arī AM lomu šo tehnoloģiju attīstībā un ņemot vērā 2022. gada 28. marta AM līgumu (Nr. 8IP/AM/2022) ar SIA “LMT” “Par “5G tehnoloģijas militāram pielietojumam” pētniecības un izstrādes pakalpojumiem”, kā arī sadarbību ar NATO ACT, AM ir izvērtējusi Valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari” partnerības aicinājumu un atbalstījusi finansējuma piešķiršanu ne vairāk kā 12 100 EUR (10 000 (+PVN)) apmērā no AM budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” finanšu līdzekļiem.
Ņemot vērā 5G bezvadu tehnoloģiju potenciālu sniegt pienesumu tehnoloģiju attīstībai militārajā jomā, līdzdalība “5G Techritory” foruma organizēšanā un satura plānošanā, sniegs iespēju AM sekmēt 5G militāro risinājumu scenāriju izpēti, tādējādi arī nostiprinot Latvijas lomu 5G tehnoloģiju militārā pielietojuma attīstībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Rīkojuma projekta izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas 2023. gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no valsts budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” plānotajiem izdevumiem, nepieciešamības gadījumā veicot finansējuma grozījumus ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas 2023. gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no valsts budžeta programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” plānotajiem izdevumiem, nepieciešamības gadījumā veicot finansējuma grozījumus ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- VAS "Elektroniskie sakari"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi