22-TA-2157: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu kompleksam "Jāņciems" Rīgā, Dārzciema ielā 86" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 7.punkts, 7.panta pirmās daļas 11.punkts, 17.panta pirmā daļa. Nacionālās drošības likuma 22.2 panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts un Ministru kabineta 2020.gada 21.oktobra rīkojums Nr.618-k "Par kritiskās infrastruktūras kopumu". 2019.gada 27.maija līgums par Baltijas valstu pievienošanos kontinentālas Eiropas elektrotīklu sinhronas darbības zonai, kā arī līguma pielikums par īstenojamo tehnisko pasākumu kopumu sinhrona darba uzsākšanai.
Lai nodrošinātu Elektroenerģijas tirgus likuma 13.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pārvades sistēmas operatoram (turpmāk – PSO) noteiktos pienākumus - sniegt pārvades sistēmas pakalpojumus un nodrošināt balansēšanu un stabilitāti pārvades sistēmā, nodrošināt elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, ņemot vērā elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību, PSO nepieciešama atbilstoša tehnoloģiskā infrastruktūra, kas ietver gan ēkas un būves, teritoriju to apsaimniekošanai, gan tehnoloģiskos risinājumus, gan citus pārvades sistēmas pārvaldībai un funkciju izpildei nepieciešamos resursus.
Lai nodrošinātu Elektroenerģijas tirgus likuma 13.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pārvades sistēmas operatoram (turpmāk – PSO) noteiktos pienākumus - sniegt pārvades sistēmas pakalpojumus un nodrošināt balansēšanu un stabilitāti pārvades sistēmā, nodrošināt elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, ņemot vērā elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību, PSO nepieciešama atbilstoša tehnoloģiskā infrastruktūra, kas ietver gan ēkas un būves, teritoriju to apsaimniekošanai, gan tehnoloģiskos risinājumus, gan citus pārvades sistēmas pārvaldībai un funkciju izpildei nepieciešamos resursus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ņemot vērā plānoto Baltijas PSO sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem 2025.gadā, kā arī Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma izlietojuma nosacījumu izpildi un Elektroenerģijas tirgus likumā PSO noteikto funkciju īstenošanu, ir nepieciešami atbilstoši risinājumi, proti, nacionālā interešu objekta statusa noteikšana kompleksam "Jāņciems" (PSO teritorija Rīgā, Dārzciema ielā 86, kadastra numurs: 01001210833) nepieciešams, jo tajā sakoncentrēti AS "Augstsprieguma tīkls" kritiskās infrastruktūras uzturēšanas resursi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 7.punktu nacionālo interešu objekts ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai.
Ņemot vērā Elektroenerģijas tirgus likumā PSO noteiktos pienākumus un atbildību, kas attiecināma un elektroenerģijas pārvades sistēmas drošu, stabilu un nepārtrauktu darbību, kas ir būtisks priekšnosacījums sabiedrības interešu elektroenerģijas jomā nodrošināšanai, komplekss "Jāņciems" pilnībā atbilst nacionālo interešu objekta statusam.
2019.gada 21.maijā Ministru kabinets lēma pieņemt zināšanai, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" parakstīs Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanas līgumu kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai (Agreement on the conditions of the future interconnection of power system of Baltic States and power system of continental Europe) un pēc minētā līguma prasību izpildes parakstīs Kontinentālās Eiropas Reģionālās grupas sinhronās zonas līgumu (Synchronous Area Framework Agreement for Regional Group Continental Europe). 2019.gada 27.maijā Baltijas PSO, tai skaitā AS "Augstsprieguma tīkls" parakstīja līgumu par Baltijas valstu pievienošanos kontinentālas Eiropas elektrotīklu sinhronas darbības zonai, kā arī līguma pielikums par īstenojamo tehnisko pasākumu kopumu sinhrona darba uzsākšanai.
Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 11.panta pirmo daļu Latvijā darbojas viens pārvades sistēmas operators, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija. Izrietoši, AS "Augstsprieguma tīkls" ir vienīgais PSO, kurš sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. Šo pakalpojumu drošas un nepārtrauktas sniegšanas būtisks priekšnoteikums ir kompleksa "Jāņciems" izveide, kā vienu no kompleksa "Jāņciems" būtiskiem objektiem nosakot moderna dispečeru vadības un datu centra izveidošanu. Papildus jānorāda, ka AS "Augstsprieguma tīkls" vidēja termiņa darbības stratēģijā 2020.-2025.gadam noteikts nefinanšu mērķis: "APLIECINĀT SABIEDRĪBU KĀ SOCIĀLI ATBILDĪGU UZŅĒMUMU", kas paredz ēku kompleksa Dārzciema ielā 86, Rīgā, atjaunošanu atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem, tādējādi nodrošināt mūsdienīgu un modernu uz inovācijām un dinamisku attīstību vērstu darba vidi.
Nacionālās drošības likuma 22.2 panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts noteic, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu un valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra (B kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību.
Pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 22.2 panta pirmās daļas un otrās daļas 2.punktu komplekss "Jāņciems" ir klasificēts kā valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra (B kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību un saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.618-k "Par kritiskās infrastruktūras kopumu" ir iekļauts kritiskās infrastruktūras kopumā.
Esošais, vēsturiski izveidotais dispečeru vadības un datu centrs izvietots Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 12 (AS "Latvenergo" administratīvā ēka). Izpildot Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdē (protokols Nr.46, 38.§) un 2019.gada 17.decembra sēdē (protokols Nr.59, 75.§) nolemto, AS "Augstsprieguma tīkls" tika ieguldītas AS "Latvenergo" meitas sabiedrības AS "Latvijas elektriskie tīkli” akcijas un īstenota AS "Latvijas elektriskie tīkli" un AS "Augstsprieguma tīkls" reorganizācija, pievienojot AS "Latvijas elektriskie tīkli "AS "Augstsprieguma tīkls”. Tādejādi, tika pabeigta elektroenerģijas tirgus liberalizācijas normatīvo aktu ieviešana un kā viens no pēdējiem veicamajiem darbiem šajā gaismā ir elektroenerģijas pārvades sistēmas pamata dispečeru vadības un datu centra pārcelšana no tā šī brīža atrašanās vietas Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 12 (AS "Latvenergo" administratīvā ēka) uz AS "Augstsprieguma tīkls" pārvaldījumā esošo teritoriju Dārzciema ielā 86. Papildus, jauns un moderns dispečeru vadības un datu centrs nepieciešams, lai veiksmīgi īstenotu un pabeigtu plānoto Baltijas PSO sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem 2025.gadā (turpmāk - Sinhronizācijas projekts) un, lai nepakļautu energoapgādes nepārtrauktību (Latvijā un Baltijas reģionā) liekiem riskiem, pārceļot B klases kritisko infrastruktūru sinhronas darbības ar kontinentālo Eiropu pirmajos gados. Būtiski ir arī modernizēt/aizvietot dispečeru centrā esošo aprīkojumu, jo daļēji tajā šobrīd tiek izmantots aprīkojums, kas tika ražots vēl padomju laikos un nesniedz dežurējošajam dispečeram tās iespējas, ko varētu sniegt mūsdienīgs aprīkojums, tādejādi uzlabojot energosistēmas vadības kvalitāti un tirgus darbības atbalstu un tas, viennozīmīgi, neatbilst kvalitātes standartiem un līdzvērtīgiem dispečercentiem, kādus izmanto kontinentālās Eiropas PSO. Sinhronizācijas projekta īstenošanai ir arī nepieciešami Eiropas Savienības noteiktām prasībām atbilstoši tehnoloģiskie un programmatūru risinājumi. Secīgi, nepieciešamība izbūvēt dispečeru vadības un datu centru, kurā tiks izvietoti SCADA un citu kritisko IT sistēmu serveri, komunikācijas un drošības iekārtas, kritiskās infrastruktūras nepārtrauktības nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka šī brīža datu centra telpās nav iespējama šī datu centra attīstība, t.i., papildus iekārtu izvietošana, jauno iekārtu normālas darbības režīmu ievērošana u.c. svarīgi aspekti.
Būtiski, ka komplekss "Jāņciems" ietver dažādam būvju lietošanas mērķim paredzētas ēkas un būves, tai skaitā apakšstaciju "Jāņciems" un dispečeru vadības un datu centru, kā arī teritoriju minēto objektu apsaimniekošanai un izmantošanai PSO funkciju īstenošanai un tam ir vienots, nedalāms arhitektoniska ansambļa statuss. Kompleksa "Jāņciems" teritorijā ir sakoncentrēti AS "Augstsprieguma tīkls" kritiskās infrastruktūras uzturēšanas resursi. Veiksmīgai un efektīvai kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanai, ražošanas bāzes teritorijas, ēku un būvju kompleksa pilnveidošanai šajā teritorijā atbilstoši mūsdienu prasībām, kas ir atbilstošas un tādas, kas nepieciešamas Sinhronizācijas projekta sekmīgai īstenošanai un pabeigšanai, kā arī, lai nodrošinātu nepieciešamo atļauju piešķiršanas procesa koordinēšanu šī projekta īstenošanai, kompleksam "Jāņciems" nepieciešams piešķirt nacionālo interešu objekta statusu.
Kompleksa "Jāņciems" modernizācija ir viens no risinājumiem kā PSO var īstenot tam noteiktās funkcijas un Eiropas Savienības projektus, tai skaitā Sinhronizācijas projektu, tādējādi nodrošinot augstus drošības standartus kritiskās infrastruktūras objektu izmantošanai un apsaimniekošanai, kā arī atbilstošu infrastruktūru PSO funkciju veikšanai gan līdz, gan pēc Sinhronizācijas projekta pabeigšanas.
Rīgas domes (turpmāk – RD) Pilsētas attīstības departaments ir izsniedzis būvatļaujas kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanai.
Kompleksa "Jāņciems" projektu paredzēts īstenot 3.etapos:
I etaps – 2023. – 2024.g.
II etaps – 2024. – 2025.g.
III etaps – 2025. – 2026. g.
Šobrīd AS 'Augstsprieguma tīkls" ir izsniegtas sekojošas būvatļaujas:
I etaps - BŪVATĻAUJA NR. BIS-BV-4.1-2021-9201 (DA-21-888-abv) Noliktavas ēkai
I etaps - BŪVATĻAUJA NR. BIS-BV-4.1-2021-9200 (DA-21-887-abv) Ražošanas ēkai
II etaps - BŪVATĻAUJA NR. BIS-BV-4.1-2021-9203 (DA-21-890-abv) Administratīvai ēkai
III etaps - BŪVATĻAUJA NR. BIS-BV-4.1-2021-9202 (DA-21-889-abv) Transporta daļas ēkai
Papildus, tiek īstenoti tādi darbi, kam nav nepieciešama būvatļauja, bet gan būvvaldē apstiprināta apliecinājuma karte.
Kompleksa "Jāņciems" projekta Dārzciema ielā 86, Rīgā" sastāvs (nedalāms komplekss):
Kompleksa "Jāņciems" objekta zemes gabalam netiek noteikta aizsargjosla.
Tam piegulošajām inženierkomunikācijām tiek noteikta aizsargjosla atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām.
Projekts "Jāņciems" neskar piegulošās teritorijas, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās.
Komplekss tiks izmantots AS "Augstspriegums tīkls" funkciju nodrošināšanai un elektroenerģijas pārvades sistēmas vajadzībām.
Teritorija un tās nosaukums izveidojušies 20. gadsimta sākumā uz bijušās Jāņa muižas zemes. Pēc 1934. gada Rīgas administratīvā sadalījuma Jāņciems bija viens no 40 Rīgas administratīvajiem rajoniem. 1939. gadā reizē ar Ķeguma spēkstacijas būvi šeit izveidoja Rīgas galveno apakšstaciju "Jāņciems".
Tāpat,1938.gada apakšstacijas (šodien apakšstacija Nr.110 vai "Jāņciems") vadības ēkas un darbnīcas projektā apakšstacija saukta-transformatoru apakšstacija "Jāņciems". Būvvaldē projekts pieņemts 1939.gadā.
Attiecīgi, šī apakšstacija arvien atrodas Dārzciema ielas 86 teritorijā, tāpēc izvēlēts noteikt vēsturisko apakšstacijas nosaukumu "Jāņciems" visai Dārzciema ielas 86 teritorijai un tajā īstenojamajam ēku kompleksa būvniecības projektam.
Ņemot vērā Elektroenerģijas tirgus likumā PSO noteiktos pienākumus un atbildību, kas attiecināma un elektroenerģijas pārvades sistēmas drošu, stabilu un nepārtrauktu darbību, kas ir būtisks priekšnosacījums sabiedrības interešu elektroenerģijas jomā nodrošināšanai, komplekss "Jāņciems" pilnībā atbilst nacionālo interešu objekta statusam.
2019.gada 21.maijā Ministru kabinets lēma pieņemt zināšanai, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" parakstīs Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanas līgumu kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai (Agreement on the conditions of the future interconnection of power system of Baltic States and power system of continental Europe) un pēc minētā līguma prasību izpildes parakstīs Kontinentālās Eiropas Reģionālās grupas sinhronās zonas līgumu (Synchronous Area Framework Agreement for Regional Group Continental Europe). 2019.gada 27.maijā Baltijas PSO, tai skaitā AS "Augstsprieguma tīkls" parakstīja līgumu par Baltijas valstu pievienošanos kontinentālas Eiropas elektrotīklu sinhronas darbības zonai, kā arī līguma pielikums par īstenojamo tehnisko pasākumu kopumu sinhrona darba uzsākšanai.
Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 11.panta pirmo daļu Latvijā darbojas viens pārvades sistēmas operators, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija. Izrietoši, AS "Augstsprieguma tīkls" ir vienīgais PSO, kurš sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. Šo pakalpojumu drošas un nepārtrauktas sniegšanas būtisks priekšnoteikums ir kompleksa "Jāņciems" izveide, kā vienu no kompleksa "Jāņciems" būtiskiem objektiem nosakot moderna dispečeru vadības un datu centra izveidošanu. Papildus jānorāda, ka AS "Augstsprieguma tīkls" vidēja termiņa darbības stratēģijā 2020.-2025.gadam noteikts nefinanšu mērķis: "APLIECINĀT SABIEDRĪBU KĀ SOCIĀLI ATBILDĪGU UZŅĒMUMU", kas paredz ēku kompleksa Dārzciema ielā 86, Rīgā, atjaunošanu atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem, tādējādi nodrošināt mūsdienīgu un modernu uz inovācijām un dinamisku attīstību vērstu darba vidi.
Nacionālās drošības likuma 22.2 panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts noteic, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu un valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra (B kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību.
Pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 22.2 panta pirmās daļas un otrās daļas 2.punktu komplekss "Jāņciems" ir klasificēts kā valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra (B kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību un saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.618-k "Par kritiskās infrastruktūras kopumu" ir iekļauts kritiskās infrastruktūras kopumā.
Esošais, vēsturiski izveidotais dispečeru vadības un datu centrs izvietots Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 12 (AS "Latvenergo" administratīvā ēka). Izpildot Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdē (protokols Nr.46, 38.§) un 2019.gada 17.decembra sēdē (protokols Nr.59, 75.§) nolemto, AS "Augstsprieguma tīkls" tika ieguldītas AS "Latvenergo" meitas sabiedrības AS "Latvijas elektriskie tīkli” akcijas un īstenota AS "Latvijas elektriskie tīkli" un AS "Augstsprieguma tīkls" reorganizācija, pievienojot AS "Latvijas elektriskie tīkli "AS "Augstsprieguma tīkls”. Tādejādi, tika pabeigta elektroenerģijas tirgus liberalizācijas normatīvo aktu ieviešana un kā viens no pēdējiem veicamajiem darbiem šajā gaismā ir elektroenerģijas pārvades sistēmas pamata dispečeru vadības un datu centra pārcelšana no tā šī brīža atrašanās vietas Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 12 (AS "Latvenergo" administratīvā ēka) uz AS "Augstsprieguma tīkls" pārvaldījumā esošo teritoriju Dārzciema ielā 86. Papildus, jauns un moderns dispečeru vadības un datu centrs nepieciešams, lai veiksmīgi īstenotu un pabeigtu plānoto Baltijas PSO sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem 2025.gadā (turpmāk - Sinhronizācijas projekts) un, lai nepakļautu energoapgādes nepārtrauktību (Latvijā un Baltijas reģionā) liekiem riskiem, pārceļot B klases kritisko infrastruktūru sinhronas darbības ar kontinentālo Eiropu pirmajos gados. Būtiski ir arī modernizēt/aizvietot dispečeru centrā esošo aprīkojumu, jo daļēji tajā šobrīd tiek izmantots aprīkojums, kas tika ražots vēl padomju laikos un nesniedz dežurējošajam dispečeram tās iespējas, ko varētu sniegt mūsdienīgs aprīkojums, tādejādi uzlabojot energosistēmas vadības kvalitāti un tirgus darbības atbalstu un tas, viennozīmīgi, neatbilst kvalitātes standartiem un līdzvērtīgiem dispečercentiem, kādus izmanto kontinentālās Eiropas PSO. Sinhronizācijas projekta īstenošanai ir arī nepieciešami Eiropas Savienības noteiktām prasībām atbilstoši tehnoloģiskie un programmatūru risinājumi. Secīgi, nepieciešamība izbūvēt dispečeru vadības un datu centru, kurā tiks izvietoti SCADA un citu kritisko IT sistēmu serveri, komunikācijas un drošības iekārtas, kritiskās infrastruktūras nepārtrauktības nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka šī brīža datu centra telpās nav iespējama šī datu centra attīstība, t.i., papildus iekārtu izvietošana, jauno iekārtu normālas darbības režīmu ievērošana u.c. svarīgi aspekti.
Būtiski, ka komplekss "Jāņciems" ietver dažādam būvju lietošanas mērķim paredzētas ēkas un būves, tai skaitā apakšstaciju "Jāņciems" un dispečeru vadības un datu centru, kā arī teritoriju minēto objektu apsaimniekošanai un izmantošanai PSO funkciju īstenošanai un tam ir vienots, nedalāms arhitektoniska ansambļa statuss. Kompleksa "Jāņciems" teritorijā ir sakoncentrēti AS "Augstsprieguma tīkls" kritiskās infrastruktūras uzturēšanas resursi. Veiksmīgai un efektīvai kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanai, ražošanas bāzes teritorijas, ēku un būvju kompleksa pilnveidošanai šajā teritorijā atbilstoši mūsdienu prasībām, kas ir atbilstošas un tādas, kas nepieciešamas Sinhronizācijas projekta sekmīgai īstenošanai un pabeigšanai, kā arī, lai nodrošinātu nepieciešamo atļauju piešķiršanas procesa koordinēšanu šī projekta īstenošanai, kompleksam "Jāņciems" nepieciešams piešķirt nacionālo interešu objekta statusu.
Kompleksa "Jāņciems" modernizācija ir viens no risinājumiem kā PSO var īstenot tam noteiktās funkcijas un Eiropas Savienības projektus, tai skaitā Sinhronizācijas projektu, tādējādi nodrošinot augstus drošības standartus kritiskās infrastruktūras objektu izmantošanai un apsaimniekošanai, kā arī atbilstošu infrastruktūru PSO funkciju veikšanai gan līdz, gan pēc Sinhronizācijas projekta pabeigšanas.
Rīgas domes (turpmāk – RD) Pilsētas attīstības departaments ir izsniedzis būvatļaujas kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanai.
Kompleksa "Jāņciems" projektu paredzēts īstenot 3.etapos:
I etaps – 2023. – 2024.g.
II etaps – 2024. – 2025.g.
III etaps – 2025. – 2026. g.
Šobrīd AS 'Augstsprieguma tīkls" ir izsniegtas sekojošas būvatļaujas:
I etaps - BŪVATĻAUJA NR. BIS-BV-4.1-2021-9201 (DA-21-888-abv) Noliktavas ēkai
I etaps - BŪVATĻAUJA NR. BIS-BV-4.1-2021-9200 (DA-21-887-abv) Ražošanas ēkai
II etaps - BŪVATĻAUJA NR. BIS-BV-4.1-2021-9203 (DA-21-890-abv) Administratīvai ēkai
III etaps - BŪVATĻAUJA NR. BIS-BV-4.1-2021-9202 (DA-21-889-abv) Transporta daļas ēkai
Papildus, tiek īstenoti tādi darbi, kam nav nepieciešama būvatļauja, bet gan būvvaldē apstiprināta apliecinājuma karte.
Kompleksa "Jāņciems" projekta Dārzciema ielā 86, Rīgā" sastāvs (nedalāms komplekss):
Nosaukums | BIS numurs |
Noliktavas ēkas jaunbūve, atkritumu konteineru novietnes un velo novietnes jaunbūve, ēku lit. 5, 12, 15, 16, 22, 24, 25, 28, 34, 37, 44 nojaukšana. I etaps | BIS-BL-416092-39331 |
Ražošanas ēkas jaunbūve, ēku lit. 13, 14, 27, 36 nojaukšana. I etaps | BIS-BL-416093-39330 |
Administratīvās ēkas lit. 6, viesnīcas ēkas lit.21 pārbūve par biroju ēku un ēku lit. 2, 3, 4 nojaukšana. II etaps | BIS-BL-416094-39333 |
Transporta ēkas un kontrolpunkta jaunbūve, patvertnes ieejas lit.20 pārbūve, ēku lit. 1, 8, 9, 18, 35, 43 nojaukšana. III etaps | BIS-BL-416095-39332 |
Apakšstacijas ēkas lit. 23 vienkāršotā atjaunošana. I etaps | TMP-386724-76604 |
Darbnīcas lit. 31 vienkāršotā fasāžu atjaunošana. III etaps | TMP-386715-76596 |
Kompleksa "Jāņciems" objekta zemes gabalam netiek noteikta aizsargjosla.
Tam piegulošajām inženierkomunikācijām tiek noteikta aizsargjosla atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām.
Projekts "Jāņciems" neskar piegulošās teritorijas, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās.
Komplekss tiks izmantots AS "Augstspriegums tīkls" funkciju nodrošināšanai un elektroenerģijas pārvades sistēmas vajadzībām.
Teritorija un tās nosaukums izveidojušies 20. gadsimta sākumā uz bijušās Jāņa muižas zemes. Pēc 1934. gada Rīgas administratīvā sadalījuma Jāņciems bija viens no 40 Rīgas administratīvajiem rajoniem. 1939. gadā reizē ar Ķeguma spēkstacijas būvi šeit izveidoja Rīgas galveno apakšstaciju "Jāņciems".
Tāpat,1938.gada apakšstacijas (šodien apakšstacija Nr.110 vai "Jāņciems") vadības ēkas un darbnīcas projektā apakšstacija saukta-transformatoru apakšstacija "Jāņciems". Būvvaldē projekts pieņemts 1939.gadā.
Attiecīgi, šī apakšstacija arvien atrodas Dārzciema ielas 86 teritorijā, tāpēc izvēlēts noteikt vēsturisko apakšstacijas nosaukumu "Jāņciems" visai Dārzciema ielas 86 teritorijai un tajā īstenojamajam ēku kompleksa būvniecības projektam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021.gada 18.februārī starp AS "Augstsprieguma tīkls" un SIA "Firma L4" tika noslēgts līgums "Par AS "Augstsprieguma tīkls" administratīvo ēku kompleksa un ražošanas bāzes teritorijas pārbūve Dārzciema ielā 86, Rīgā būvprojekta izstrādi un autoruzraudzības veikšanu", kas ietver arī dispečeru vadības un datu centra izbūvi.
Rīgas pilsētas attīstības departamenta 2021.gada novembrī izsniegtajās būvatļaujās ir ievietota prasība pēc 6 m būvlaides ievērošanu gar Piedrujas ielas sarkano līniju, kas sākotnēji netika paredzēta. Secīgi, ir izveidojusies situācijā, kuras dēļ kompleksa "Jāņciems" gan attīstības ieceres ietvaros, gan projektēšanas uzdevuma ietvaros, gan projektēšanas laikā izstrādātie būvprojektu risinājumi būtu jāpārprojektē. Visvairāk tas ietekmēs būvprojekta risinājumus ražošanas ēkai, ka arī ārējo inženiertīklu izstrādāto sadaļu risinājumus.
Prasības ievērošana ir pamatota tikai ar RD 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) izpildi, kas paredz būvlaides veidošanu gar attiecīgās kategorijas ielu. Uzsverams, ka būvlaide ir jānošķir no sarkanajām līnijām, būvlaides nozīme ir nodrošināt arhitektonisku funkciju – radīt priekšpagalmus ēku fasādēm, kas pieguļ ielai. Diemžēl Noteikumi nav paredzējuši situāciju, kāda ir "Jāņciems" gadījumā – apbūvei tiek izmantots pilns pilsētas kvartāls, kur piebraukšana ēkām un galvenās fasādes tiek izvietotas no citām kvartāla ielām. 2008.gadā "Jāņciems" teritorija gar Piedrujas ielu jau tika samazināta par 20 metriem, nojaucot PSO ražošanas ēkas un nosakot ļoti plašu sarkano līniju zonu, kas netiek izmantota.
Šīs prasības ievērošana nebūtu tikai arhitektoniska projekta nepilnība, tā padarītu mazāk efektīvu PSO "Jāņciems" administratīvās un ražošanas bāzes ekspluatāciju un kavētu projekta īstenošanu, kas, kā norādīts, ir nepieļaujami. Atvirzoties 6 metrus no ielas sarkanās līnijas, tiek samazinātas piebraucamā laukuma dimensijas pie ražošanas ēkas, līdz ar to būtiski tiek ietekmētas smagā autotransporta (autotransporta garums, kas piegādā iekārtas un materiālus uz un no ražošanas ēkas ir līdz pat 24 metriem) manevrēšanas un piebraukšanas iespējas ražošanas ēkai, jo tiem ir nepieciešami paplašināta manevru zona. Iepriekš izstrādātie inženiertīklu risinājumi būtu jāpārprojektē, kas atkal rada ietekmi uz "Jāņciems" realizācijas grafiku. Projektēšanas risinājumu elastība "Jāņciems" teritorijā ir ierobežota ar blīvu elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu objektu izvietojumu.
Pārprojektēšana var prasīt papildus laiku un izmaksas (šobrīd aplēse vēl nav veikta cik daudz izmaksu un laika tas varētu prasīt). Tas nozīmētu, pirmkārt, projektēšanas termiņu nobīdi, kā arī var atstāt ietekmi uz kopējo kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanas termiņu. Un, otrkārt, var tikt apdraudēta laicīga Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma (aptuveni 38 milj. EUR) izlietojuma nosacījumu izpilde, kas saskaņā ar plānoto šobrīd ir jāīsteno līdz 2026.gada 31.augustam - "Jāņciems" projektam ir jābūt pabeigtam. Jauna un moderna dispečeru vadības un datu centra izveide Rīgā, Dārzciema ielā 86 tiek īstenota arī saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvijai noteiktajām reformām - “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.5.i. investīcija “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija”.
Rīgas pilsētas attīstības departamenta 2021.gada novembrī izsniegtajās būvatļaujās ir ievietota prasība pēc 6 m būvlaides ievērošanu gar Piedrujas ielas sarkano līniju, kas sākotnēji netika paredzēta. Secīgi, ir izveidojusies situācijā, kuras dēļ kompleksa "Jāņciems" gan attīstības ieceres ietvaros, gan projektēšanas uzdevuma ietvaros, gan projektēšanas laikā izstrādātie būvprojektu risinājumi būtu jāpārprojektē. Visvairāk tas ietekmēs būvprojekta risinājumus ražošanas ēkai, ka arī ārējo inženiertīklu izstrādāto sadaļu risinājumus.
Prasības ievērošana ir pamatota tikai ar RD 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) izpildi, kas paredz būvlaides veidošanu gar attiecīgās kategorijas ielu. Uzsverams, ka būvlaide ir jānošķir no sarkanajām līnijām, būvlaides nozīme ir nodrošināt arhitektonisku funkciju – radīt priekšpagalmus ēku fasādēm, kas pieguļ ielai. Diemžēl Noteikumi nav paredzējuši situāciju, kāda ir "Jāņciems" gadījumā – apbūvei tiek izmantots pilns pilsētas kvartāls, kur piebraukšana ēkām un galvenās fasādes tiek izvietotas no citām kvartāla ielām. 2008.gadā "Jāņciems" teritorija gar Piedrujas ielu jau tika samazināta par 20 metriem, nojaucot PSO ražošanas ēkas un nosakot ļoti plašu sarkano līniju zonu, kas netiek izmantota.
Šīs prasības ievērošana nebūtu tikai arhitektoniska projekta nepilnība, tā padarītu mazāk efektīvu PSO "Jāņciems" administratīvās un ražošanas bāzes ekspluatāciju un kavētu projekta īstenošanu, kas, kā norādīts, ir nepieļaujami. Atvirzoties 6 metrus no ielas sarkanās līnijas, tiek samazinātas piebraucamā laukuma dimensijas pie ražošanas ēkas, līdz ar to būtiski tiek ietekmētas smagā autotransporta (autotransporta garums, kas piegādā iekārtas un materiālus uz un no ražošanas ēkas ir līdz pat 24 metriem) manevrēšanas un piebraukšanas iespējas ražošanas ēkai, jo tiem ir nepieciešami paplašināta manevru zona. Iepriekš izstrādātie inženiertīklu risinājumi būtu jāpārprojektē, kas atkal rada ietekmi uz "Jāņciems" realizācijas grafiku. Projektēšanas risinājumu elastība "Jāņciems" teritorijā ir ierobežota ar blīvu elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu objektu izvietojumu.
Pārprojektēšana var prasīt papildus laiku un izmaksas (šobrīd aplēse vēl nav veikta cik daudz izmaksu un laika tas varētu prasīt). Tas nozīmētu, pirmkārt, projektēšanas termiņu nobīdi, kā arī var atstāt ietekmi uz kopējo kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanas termiņu. Un, otrkārt, var tikt apdraudēta laicīga Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma (aptuveni 38 milj. EUR) izlietojuma nosacījumu izpilde, kas saskaņā ar plānoto šobrīd ir jāīsteno līdz 2026.gada 31.augustam - "Jāņciems" projektam ir jābūt pabeigtam. Jauna un moderna dispečeru vadības un datu centra izveide Rīgā, Dārzciema ielā 86 tiek īstenota arī saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvijai noteiktajām reformām - “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.5.i. investīcija “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija”.
Risinājuma apraksts
Veiksmīgai un efektīvai kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanai, ražošanas bāzes teritorijas, ēku un būvju kompleksa pilnveidošanai šajā teritorijā atbilstoši mūsdienu prasībām, kas ir atbilstošas un tādas, kas nepieciešamas Sinhronizācijas projekta sekmīgai īstenošanai un pabeigšanai, kā arī, lai nodrošinātu nepieciešamo atļauju piešķiršanas procesa koordinēšanu šī projekta īstenošanai, kompleksam "Jāņciems" nepieciešams piešķirt nacionālo interešu objekta statusu.
Būvniecības likuma 15. panta 1. daļas 1) punktā noteiktais izņēmums atceļ teritorijas plānojuma īpatnības, ja būvatļauja tiek izsniegta būvei, kas ir nacionālo interešu objekts. Šāda risinājuma piemērošana, sniegtu arī papildus atbalstu kompleksa "Jāņciems" savlaicīgai realizācijai, jo būvdarbi tiktu aizsargāts no kavējumiem, kas saistīti ar trešo personu sūdzībām atbilstoši Būvniecības likuma 15. panta 7. daļai.
Sarunu ceļā ir noskaidrota Rīgas domes pozīcija šajā jautājuma. Rīgas domei ir izpratne, ka prasība par 6m būvlaides ievērošanu kompleksam "Jāņciems" ir formalitāte, kas šajā gadījumā nesniedz ieguvumus sabiedrībai un kuru kritiskās infrastruktūras objektam pieļaujams neievērot, bet RD ir nepieciešams risinājumu atkāpes pieļaušanai. Kā iespējamais risinājums ir apzināts Būvniecības likuma 15. panta 1. daļas 1) punktā noteiktais izņēmums ievērot teritorijas plānojuma īpatnības, ja būvatļauja tiek izsniegta būvei, kas ir nacionālo interešu objekts. Šāda risinājuma piemērošana, papildus jau apskatītajai problēmai, sniegtu papildus atbalstu kompleksa "Jāņciems" savlaicīgai realizācijai, jo būvdarbi tiktu aizsargāts no kavējumiem, kas saistīti ar trešo personu sūdzībām atbilstoši Būvniecības likuma 15. panta septītajai daļai.
Būvniecības likuma 15. panta 1. daļas 1) punktā noteiktais izņēmums atceļ teritorijas plānojuma īpatnības, ja būvatļauja tiek izsniegta būvei, kas ir nacionālo interešu objekts. Šāda risinājuma piemērošana, sniegtu arī papildus atbalstu kompleksa "Jāņciems" savlaicīgai realizācijai, jo būvdarbi tiktu aizsargāts no kavējumiem, kas saistīti ar trešo personu sūdzībām atbilstoši Būvniecības likuma 15. panta 7. daļai.
Sarunu ceļā ir noskaidrota Rīgas domes pozīcija šajā jautājuma. Rīgas domei ir izpratne, ka prasība par 6m būvlaides ievērošanu kompleksam "Jāņciems" ir formalitāte, kas šajā gadījumā nesniedz ieguvumus sabiedrībai un kuru kritiskās infrastruktūras objektam pieļaujams neievērot, bet RD ir nepieciešams risinājumu atkāpes pieļaušanai. Kā iespējamais risinājums ir apzināts Būvniecības likuma 15. panta 1. daļas 1) punktā noteiktais izņēmums ievērot teritorijas plānojuma īpatnības, ja būvatļauja tiek izsniegta būvei, kas ir nacionālo interešu objekts. Šāda risinājuma piemērošana, papildus jau apskatītajai problēmai, sniegtu papildus atbalstu kompleksa "Jāņciems" savlaicīgai realizācijai, jo būvdarbi tiktu aizsargāts no kavējumiem, kas saistīti ar trešo personu sūdzībām atbilstoši Būvniecības likuma 15. panta septītajai daļai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kompleksa "Jāņciems" gan attīstības ieceres ietvaros, gan projektēšanas uzdevuma ietvaros, gan projektēšanas laikā izstrādāto būvprojektu risinājumu pārprojektēšana. Visvairāk tas ietekmēs būvprojekta risinājumus ražošanas ēkai, ka arī ārējo inženiertīklu izstrādāto sadaļu risinājumus, kas atstās ietekmi uz Sinhronizācijas projekta īstenošanai izvirzītajām prasībām.
Kā arī:
1) pārprojektēšana prasīs papildus laiku un izmaksas (šobrīd aplēse vēl nav veikta cik daudz izmaksu un laika tas varētu prasīt). Būs projektēšanas termiņu nobīde, kas atstās ietekmi uz kopējo kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanas termiņu.
2) var tikt apdraudēta laicīga Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma izlietojuma nosacījumu izpilde, jo pārprojektēšana ietekmēs kompleksa "Jāņciems" būvniecības procesa gaitu un, attiecīgi, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma (aptuveni 38 milj. EUR) apguvi, proti, līdz 2026.gada 31.augustam netiks īstenots kompleksa "Jāņciems" projekts.
Kā arī:
1) pārprojektēšana prasīs papildus laiku un izmaksas (šobrīd aplēse vēl nav veikta cik daudz izmaksu un laika tas varētu prasīt). Būs projektēšanas termiņu nobīde, kas atstās ietekmi uz kopējo kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanas termiņu.
2) var tikt apdraudēta laicīga Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma izlietojuma nosacījumu izpilde, jo pārprojektēšana ietekmēs kompleksa "Jāņciems" būvniecības procesa gaitu un, attiecīgi, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma (aptuveni 38 milj. EUR) apguvi, proti, līdz 2026.gada 31.augustam netiks īstenots kompleksa "Jāņciems" projekts.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Tiesību akta "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu kompleksam "Jāņciems" īstenošana pati par sevi nerada papildus izmaksas, bet rada pozitīvu ietekmi uz kompleksa "Jāņciems" projekta kopējiem finanšu apsvērumiem.
Pirmkārt, tiks atrisināts jautājums par projektēšanas termiņu nobīdi, kas pozitīvi ietekmēs kopējo kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanas termiņu, un aiztaupīs kompleksa "Jāņciems" pārprojektēšanas izmaksas. Un, otrkārt, savlaicīga, plānotajos termiņos kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošana ļaus īstenot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma (aptuveni 38 milj. EUR) izlietojuma nosacījumu izpildi, līdz 2026.gada 31.augustam.
Pirmkārt, tiks atrisināts jautājums par projektēšanas termiņu nobīdi, kas pozitīvi ietekmēs kopējo kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošanas termiņu, un aiztaupīs kompleksa "Jāņciems" pārprojektēšanas izmaksas. Un, otrkārt, savlaicīga, plānotajos termiņos kompleksa "Jāņciems" projekta īstenošana ļaus īstenot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma (aptuveni 38 milj. EUR) izlietojuma nosacījumu izpildi, līdz 2026.gada 31.augustam.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Tiesību akta projekts skar Baltijas PSO sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem 2025.gadā, kā arī tam ir saistoša Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma izlietojuma nosacījumu izpilde.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta ievietojot projektu sabiedriskai apspriedei tiesību aktu projektu publiskajā portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros plānots attīstīt PSO teritorija Rīgā, Dārzciema ielā 86 aptvers ēku un būvju, tai skaitā apakšstacijas "Jāņciems" un dispečeru vadības un datu centru, teritorijas piekļuves un tās apsaimniekošanas infrastruktūru, kā arī atbalsta ēku kompleksu.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi