Anotācija (ex-ante)

Augstskolu likuma 24., 28. un 59.² pantā ir lietots termins “docētājs”. Arī praksē augstskolās šāds termins tiek lietots, taču tā skaidrojums nav noteikts nevienā normatīvajā aktā. Saskaņā ar Augstskolu likuma 43. pantu, pie vispārējā augstskolas personāla pieskaitāms cita personāla pārstāvis – persona, kura augstskolā strādā un īsteno studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas uz terminēta līguma pamata un kura atbilst Izglītības likuma 1. panta 16.² punktā noteiktajam, ka pedagogs ir fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Līdz ar to, lai par praksē un Augstskolu likumā lietotā termina nozīmi būtu vienota izpratne, nepieciešams termina “docētājs” skaidrojums.

Tiesību akta projektā paredzēts noteikt skaidrojumu Augstskolu likumā lietotam terminam "docētājs", papildinot Augstskolu likuma 1. pantu ar 5.¹ punktu un nosakot, ka docētājs ir persona, kura īsteno studiju programmas, studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas. Termins “docētājs” tiks lietots arī attiecībā uz pedagogiem, kuri, neatkarīgi no nodarbinātības veida, īsteno studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas.

Spēkā esošās Augstskolu likuma tiesību normas nerada iespēju augstskolām veidot akadēmiskās karjeras ietvaru atbilstoši Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūrai, tas ir, radīt akadēmiskajam personālam iespēju profesionāli attīstīties, plānojot un virzoties no zemāka uz augstāku akadēmiskā personāla amatu. Augstskolu likuma tiesību normas šobrīd neparedz arī iespēju veidot tenūru, kas ir starptautiski atzīts prognozējamas nodarbinātības modelis akadēmiskās karjeras ietvaros un sniedz augstskolām iespēju piesaistīt labāko akadēmisko personālu. Augstskolu likumā paredzētie akadēmiskā personāla amati apgrūtina augstskolas piesaistīt akadēmiskajam darbam, piemēram, augsta līmeņa profesionāļus no zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm. Līdz ar to nepieciešams paredzēt Augstskolu likumā iespēju augstskolām veidot akadēmiskā personāla amatus, piemēram, augsta līmeņa profesionāļiem, ieviest akadēmiskās karjeras posmus un tenūru, pilnveidot akadēmiskā personāla atlases un pieņemšanas darbā procedūru, akadēmiskā personāla novērtēšanu un noteikt akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba snieguma un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas termiņus, kārtību un institūciju kompetenci, kā arī kārtību darba tiesisko attiecību izbeigšanai gadījumos, kad darba sniegums divas reizes pēc kārtas ir novērtēts kā neatbilstošs.

Tiesību akta projektā paredzēts noteikt skaidrojumu terminiem “akadēmiskā karjera”, "tenūra", "tenūramats" un "tenūrgaitas amats", papildinot Augstskolu likuma 1. pantu ar 19., 20., 21. un 22. punktu.

Tiesību akta projekts paredz precizēt attiecīgas Augstskolu likuma tiesību normas, nosakot, ka akadēmisko personālu var ne tikai ievēlēt, bet arī atlasīt augstskolas izveidota akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisija. Attiecīgi tiek veikti terminoloģiski labojumi un citi precizējumi, lai nodrošinātu Augstskolu likuma tiesību normu atbilstību paredzētajai akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai.

Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 26. panta regulējumu, nosakot akadēmiskā personāla pieņemšanas darbā nosacījumus, nostiprinot principu par vienu akadēmiskā personāla amatu vienā augstskolā. Tiesību akta projektā paredzēts, ka augstskolas akadēmiskais personāls var veikt blakus darbu citā augstskolā kā akadēmiskais viespersonāls vai tikt citādi nodarbināts, kā arī precizēts, ka, nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskā personāla amatos pieņemtās darbā personas, izņemot jomas praktiķus un akadēmisko viespersonālu.

Augstskolu likuma 26. panta septītajā daļā paredzētais regulējums, kas noteiks, ka personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā, neierobežo Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Minētais nosacījums jāskata arī kopsakarā ar Augstskolu likuma 26. panta septītajā daļā paredzēto, ka augstskolas akadēmiskais personāls var veikt blakus darbu citā augstskolā kā akadēmiskais viespersonāls vai tikt citādi nodarbināts. Personu, kas nevienā augstskolā nav nodarbināta akadēmiskā personāla amatā, var pieņemt darbā akadēmiskā personāla amatā jebkurā augstskolā. Ar tiesību akta projektā paredzēto, ka personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā ir paredzēts noteikt, ka personas “pamatdarbs” var būt tikai viens akadēmiskā personāla amats un tikai vienā augstskolā. Citā augstskolā akadēmiskā personāla amatu persona var ieņemt esot akadēmiskā viespersonāla statusā. Līdz ar to netiek ierobežotas personas tiesības izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Augstskolu likuma 26. panta septītajā daļā paredzētais regulējums, ka augstskolas akadēmiskais personāls var veikt blakus darbu citā augstskolā kā akadēmiskais viespersonāls vai tikt citādi nodarbināts, saskaņots arī ar Darba likuma 91. pantu, kurā noteikts, ka personai ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātam. Arī veikt papildu darbu pie viena darba devēja papildu tieša­jiem un darba līgumā noteiktajiem pienākumiem, personai netiek liegts. Regulējums ir vērsts uz to, lai novērstu situācijas, kurās viena un tā pati persona vienlaikus veic “pamatdarbu” vairākās augstskolās, kas var negatīvi ietekmēt darba pienākumu izpildi un institucionālo attīstību. Regulējums nodrošinās akadēmiskā personāla pamata nodarbinātību vienā augstskolā un veicinās pilnvērtīgu iesaisti studiju, pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbā. Regulējums ir nepieciešams, jo nav cita saudzējošāka līdzekļa, kas vienlaikus nodrošinātu tikpat efektīvu akadēmiskā personāla piesaisti vienai augstskolai, kvalitatīvu studiju procesa īstenošanu un pārskatāmu cilvēkresursu plānošanu. Nosacījums, ka personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā, kā arī, ka augstskolas akadēmiskais personāls var veikt blakus darbu citā augstskolā kā akadēmiskais viespersonāls vai tikt citādi nodarbināts saglabā iespēju profesionālajai mobilitātei, starpinstitucionālai sadarbībai un akadēmiskās pieredzes apmaiņai, vienlaikus nodrošinot pamata nodarbinātību akadēmiskā personāla amatā vienā augstskolā. Sabiedrības ieguvums no šāda regulējuma ir lielāks par radīto ierobežojumu vienlaikus veikt “pamatdarbu” vairākās augstskolās, jo tiek nodrošināta kvalitatīvāka studiju un pētniecības procesa organizācija un pārskatāmāka akadēmiskā personāla nodarbinātība, kā arī aizsargātas augstskolas intereses, it īpaši ja blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi.

Konceptuālajā ziņojumā “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” akadēmiskās karjeras struktūras skaidrošanai izmantota akadēmiskā personāla amatu kategorizācija, tostarp jēdziens “pamata akadēmiskais personāls”. Izstrādājot likumprojektu, šī pieeja ir īstenota, likumā nosakot akadēmiskā personāla iedalījumu,izveidojot jaunu akadēmiskā personāla amatu struktūru atbilstoši akadēmiskās karjeras posmiem, kā arī diferencējot nodarbinātības nosacījumus akadēmiskā personāla, akadēmiskā viespersonāla un jomas praktiķu iesaistei, neieviešot likuma tekstā papildu terminoloģisku iedalījumu. Vienlaikus likumprojekts paredz atsevišķu regulējumu akadēmiskā viespersonāla nodarbināšanai un akadēmiskā personāla amatu veidošanai jomas praktiķiem, nodrošinot elastīgu pieeju dažādām akadēmiskajā darbā iesaistīto personu nodarbinātības formām.

Tiesību akta projekts paredz Augstskolu likuma 27. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā un papildināt pantu ar 1¹, 1² un 1³ daļu, nosakot jaunu akadēmiskā personāla iedalījumu atbilstoši akadēmiskās karjeras posmiem, paplašinot akadēmiskā personāla amatu struktūru, kā arī paredzot augstskolas tiesības izveidot papildu akadēmiskā personāla amatus un piemērot pretendenta ievēlēšanas vai atlases procedūru. Atbilstoši savai cilvēkresursu politikai augstskola savos iekšējos normatīvajos aktos nosaka akadēmiskā personāla atlases un ievēlēšanas procedūru piemērošanu dažādām akadēmiskā personāla amatu kategorijām vai amatu grupām. Vienlaikus likumā atsevišķām akadēmiskā personāla kategorijām ir noteikta obligāta atlases procedūras piemērošana.

Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu, nosakot akadēmiskā personāla nodarbināšanā izmantojamos darba līguma termiņus, ņemot vērā akadēmiskās karjeras posmu īpatnības un nodarbinātības praksi augstākajā izglītībā un pētniecībā. Augstskola ar akadēmiskā personāla amatā pieņemto darbā personu, izņemot izcilības profesoru, personu tenūrgaitas amatā un pēcdoktorantūras pētnieku, slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus. Ar izcilības profesoru, personu tenūrgaitas amatā un pēcdoktorantūras pētnieku augstskola slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus. Uz tām akadēmiskā personāla amatos pieņemtajām darbā personām, ar kurām noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, neattiecas Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Šādus darba līgumus var slēgt atkārtoti, tai skaitā ar personām, kas pieņemtas darbā izcilības profesora un pēcdoktorantūras pētnieka amatā. Akadēmisko personālu, kurš nodarbināts uz noteiktu laiku, augstskola informē par turpmākās karjeras iespējām augstskolā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms darba līguma uz noteiktu laiku termiņa beigām.

Tiesību akta projekts paredz arī papildināt Augstskolu likumu ar 27.¹,  27.² un 28.¹ pantu, nosakot akadēmiskā personāla tenūrgaitas amatus un tenūramatus, šo amatu ieņemšanas nosacījumus, darba tiesisko attiecību termiņus un darba snieguma novērtēšanas kārtību, paredzot ierobežotu secīgu darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku tenūrgaitas amatos un pārejas mehānismu uz tenūramatiem, kā arī nosakot prasības izcilības profesora amatam. Tenūras ieviešana augstskolās ir brīvprātīga un tiek īstenota, ņemot vērā augstskolas cilvēkresursu attīstības politiku un pieejamos resursus. Tenūras ietvaros augstskola akadēmiskās karjeras otrajā, trešajā un ceturtajā posmā var veidot pirmās pakāpes, otrās pakāpes un trešās pakāpes amatus. Pirmās pakāpes amati ir tenūrgaitas amati, savukārt otrās un trešās pakāpes amati ir tenūramati, kuriem augstskola var paredzēt arī tenūrgaitas amata statusu.

Tiesību akta projekts diferencē akadēmiskā personāla nodarbinātības modeļus vadošā akadēmiskā personāla līmenī. Profesora amats saglabājas kā akadēmiskās karjeras augstākā jeb ceturtā posma amats, savukārt tenūras ietvaros profesora amatam var tikt piemērots tenūramata vai tenūrgaitas amata statuss, kas raksturo prognozējamas nodarbinātības modeli un darba snieguma novērtēšanas cikliskumu. Papildus tam tiek paredzēta iespēja augstskolai veidot izcilības profesora amatu, kurā var pieņemt darbā personu, kurai ir ne mazāk kā divu gadu darba pieredze vadošā akadēmiskā personāla amatā augstskolā vai citā zinātniskajā institūcijā. Šāda pieeja nodrošina diferencētus nodarbinātības instrumentus vienas akadēmiskās karjeras pakāpes ietvaros, ļaujot augstskolām elastīgi plānot cilvēkresursus, stiprināt starptautisko konkurētspēju un nodrošināt akadēmiskā personāla profesionālās attīstības nepārtrauktību.

Tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likuma 33. pantu ar 4.¹ un 4.² daļu, izslēdzot panta pirmo daļu, kā arī nosakot institūciju kompetenci jaunākā akadēmiskā personāla, kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošo pētnieku ievēlēšanā, kā arī deleģējot augstskolai noteikt akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, ievērojot Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma regulējumu.

Tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likumu ar 33.¹ pantu, nosakot prasības akadēmiskā personāla atlases procedūrai, kas piemērojama tenūrgaitas amatiem, tenūramatiem, kā arī augsti kvalificēta akadēmiskā personāla amatiem un vadošā akadēmiskā personāla amatiem, tostarp paredzot akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisijas izveidi (neattiecas uz koledžām) un nosakot prasības tās sastāvam, kā arī tās darbības pamatprincipus, paredzot, ka jaunākā akadēmiskā personāla amatiem, kvalificēta akadēmiskā personāla amatiem, akadēmiskajam viespersonālam un akadēmiskā personāla amatiem, kas izveidoti, lai īstenotu projekta ietvaros veicamus uzdevumus, akadēmiskā personāla atlases procedūru nosaka augstskola (koledža).

Savukārt Augstskolu likuma 34. pantā paredzēts noteikt akadēmiskā personāla amata pretendentu un amatā esošā akadēmiskā personāla zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu, kā arī darba snieguma novērtēšanu. Pantā tiek noteikts, ka novērtēšanu veic augstskolas izveidotas institūcijas atbilstoši akadēmiskā personāla amata kategorijai, nosakot nozares profesoru padomes, fakultātes domes vai institūta padomes, kā arī augstskolas senāta kompetenci. Tāpat tiek noteikti amatā esošā akadēmiskā personāla novērtēšanas termiņi un paredzēts, ka augstskola nosaka attiecīgo institūciju sastāvu, darba organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī prasības, termiņus un kārtību kvalifikācijas un darba snieguma novērtēšanai, ievērojot Ministru kabineta noteiktās pamatprasības attiecībā uz trešo un ceturto akadēmiskās karjeras posmu.

Augstskolu likuma 35. panta pirmajā daļā paredzēts noteikt regulējumu par nozares profesoru padomes darbību augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla ievēlēšanas procedūrā, kā arī amatā esošā akadēmiskā personāla novērtēšanā, savukārt 35.¹ pantā – darba tiesisko attiecību ar akadēmisko personālu izbeigšanas nosacījumus. 

Normā lietotais formulējums “persona nevar turpināt darbu attiecīgajā akadēmiskā personāla amatā” attiecas uz konkrēto akadēmiskā personāla amatu, kurā saņemts divkārtējs neatbilstošs novērtējums pēc kārtas. Šāds novērtējums var būt par pamatu darba līguma uzteikumam, vienlaikus tas pats par sevi nenozīmē automātisku darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Regulējums neierobežo augstskolas tiesības, izvērtējot institūcijas vajadzības un personas kvalifikāciju, lemt par darba attiecību turpināšanu citā akadēmiskā personāla amatā vai citā amatā augstskolā.

Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 36., 37. un 38. pantu, nosakot prasības lektora, vecākā lektora, zinātniskā asistenta, asistenta studiju darbā, pētnieka, vadošā pētnieka un pēcdoktorantūras pētnieka amatam, tai skaitā precizējot prasību pēc doktora grāda attiecīgo pētniecības amatu ieņemšanai. Zinātniskie asistenti un asistenti studiju darbā ir augstskolas akadēmiskā personāla sastāvdaļa, līdz ar to uz viņiem attiecas Augstskolu likuma 42. pantā noteiktās augstskolas akadēmiskā personāla darba tiesības, tostarp tiesības uz apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu.

Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 39. pantu, nosakot profesionālo augstākās izglītības programmu akadēmiskā personāla amatu loku un kvalifikācijas prasības, tostarp nošķirot prasības lektora, vecākā lektora, docenta, zinātniskā asistenta un asistenta studiju darbā amatiem, kā arī precizējot izglītības līmeņa un praktiskā darba stāža prasības šo amatu ieņemšanai. Minētais regulējums attiecas uz jau Augstskolu likumā noteiktiem akadēmiskā personāla amatiem profesionālo augstākās izglītības programmu profila priekšmetos, paredzot izņēmumus no vispārējām kvalifikācijas prasībām, ja personai ir attiecīgajam studiju kursam atbilstošs praktiskā darba stāžs.

Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 40. pantu, nosakot akadēmiskā viespersonāla nodarbināšanas nosacījumus, kā arī tiesības un pienākumus. Regulējums vairs neparedz akadēmiskā viespersonāla nodarbināšanas sasaisti ar brīva akadēmiskā personāla amata esamību, taču paredz, ka augstskola uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, var piesaistīt personu kā akadēmisko viespersonālu. Šāds regulējums neierobežo akadēmiskā viespersonāla piesaisti atkārtoti uz noteiktu laiku. Akadēmisko viespersonālu augstskola var nodarbināt studiju vai pētniecības darba īstenošanai atbilstoši institūcijas vajadzībām. Šāda pieeja nodrošina elastīgu akadēmiskā viespersonāla iesaisti, veicina starptautisko un starpinstitucionālo sadarbību, zināšanu apmaiņu, kā arī studiju un pētniecības darba nepārtrauktību. Akadēmiskā viespersonāla iesaiste var būt saistīta arī ar ilgtermiņa starptautiskās sadarbības projektiem, pētniecības projektu īstenošanu un kopīgu studiju programmu nodrošināšanu. Akadēmiskā viespersonāla nodarbināšanas nepieciešamību un konkrētos nosacījumus augstskola nosaka savos iekšējos normatīvajos aktos.

Ņemot vērā, ka tiesību akta projekts izstrādāts kā daļa no savstarpēji saistītu likumprojektu paketes, kurā ietilpst arī likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (TAP Nr. 25-TA-2744), ar tiesību akta projektu precizēts Augstskolu likuma 87. pants, likuma līmenī nosakot Akadēmiskā personāla reģistrā iekļaujamo personas datu kategorijas un paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt konkrētus apstrādājamo personas datu veidus, kā arī to apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus. Šāds risinājums nodrošina savstarpēji saskaņotu personas datu apstrādes regulējumu minētajā likumprojektu paketē.
Akadēmiskā personāla reģistrā iekļauto personas datu kategoriju apstrāde ir tieši saistīta ar noteiktajiem datu apstrādes nolūkiem un ir nepieciešama, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi, augstākās izglītības sistēmas pārraudzību, politikas plānošanu un sabiedrības informēšanu. Personas identifikācijas dati ļauj nepārprotami identificēt konkrēto personu, nodrošinot precīzu uzskaiti, pārraudzību un korektu informācijas sniegšanu sabiedrībai. Personas identifikatori starptautiskajās datubāzēs nodrošina iespēju sasaistīt akadēmisko personālu ar starptautisko zinātnisko darbību, kas ir būtiski augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšanai un politikas plānošanai. Personas dzimuma, dzimšanas un miršanas dati tiek izmantoti statistikai, demogrāfiskajai analīzei un datu aktualitātes nodrošināšanai, savukārt valstiskās piederības dati ļauj analizēt akadēmiskā personāla internacionalizāciju un uzraudzīt normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu.
Informācija par akadēmiskā personāla amatu un ziņas par personas atbilstību pedagoga amatam ir būtiskas, lai izvērtētu personas pienākumus, atbildības līmeni un atbilstību amatam izvirzītajām prasībām, kā arī nodrošinātu, ka persona var veikt pedagoģisko darbu atbilstoši izglītības jomā noteiktajām prasībām. Minētais ir skatāms kopsakarā ar Augstskolu likuma 10. pantu, kas nosaka, ka augstskola darbojas, ievērojot arī Izglītības likumu, un ar Izglītības likuma 1. panta 16.² punktu, kas nosaka pedagoga jēdzienu. Minēto prasību saturs un piemērošanas nosacījumi izriet no Izglītības likuma regulējuma, proti, Izglītības likuma 1. panta 16.² punktā noteikts, ka pedagogs ir fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Savukārt Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai pastāv ierobežojumi personai strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm. Izglītības kvalitātes valsts dienests, izvērtējot, vai atļauja šā panta pirmajā daļā minētajai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm, ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kuri attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem. Akadēmiskā personāla reģistrā datus par personas sodāmības esamību vai neesamību apstrādā, lai nodrošinātu Izglītības likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktās prasības izpildi un uzraudzību.
Informācija par iegūto augstāko izglītību ļauj izvērtēt akadēmiskā personāla kvalifikāciju un kompetenci, kas ir būtiska gan pārraudzībai, gan valsts politikas plānošanai, savukārt kontaktinformācija nodrošina saziņu ar personu un datu aktualizēšanu. Kopumā visu šo datu kategoriju apstrāde ir samērīga un nepieciešama, lai sasniegtu likumā noteiktos mērķus – nodrošinātu augstākās izglītības sistēmas caurspīdīgumu, kvalitāti un efektīvu pārvaldību.

Tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likumu ar 40.¹ pantu, paredzot regulējumu akadēmiskā personāla amatu veidošanai jomas praktiķiem. Akadēmiskā personāla amati jomas praktiķiem ir veidoti, lai nodrošinātu augsta līmeņa profesionāļu ar augstu praktisko kompetenci no dažādām zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm iesaisti akadēmiskajā darbā. Šo amatu mērķis ir praktiskās pieredzes nodošana studējošajiem. Atšķirībā no Augstskolu likuma 39. pantā paredzētā regulējuma, kas nosaka izņēmumus attiecībā uz atsevišķiem jau noteiktiem akadēmiskā personāla amatiem profesionālo augstākās izglītības programmu profila priekšmetos, 40.¹ pants paredz augstskolai tiesības izveidot atsevišķus akadēmiskā personāla amatus jomas praktiķiem visos akadēmiskās karjeras posmos, nosakot praktiskā darba stāža pamatprasības.

Tiesību akta projekts ietver vairākas jaunas tiesību normas, kuru ieviešanai augstskolām nepieciešams pārejas periods. Tiesību akta projekts paredz pilnveidot akadēmiskā personāla amatu struktūru, akadēmiskā personāla atlases un pieņemšanas darbā procedūru, kā arī ieviest akadēmiskās karjeras posmus, tostarp tenūru, tenūrgaitas amatus un tenūramatus. Vienlaikus tiek precizēts regulējums akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba rezultātu un darba snieguma novērtēšanai, kā arī darba tiesisko attiecību izbeigšanai gadījumos, kad darba sniegums novērtēts kā neatbilstošs.

Tiesību akta projekts paredz Ministru kabinetam noteikt pamatprasības, termiņus un kārtību amatā esošā akadēmiskā personāla darba snieguma kvantitatīvai un kvalitatīvai novērtēšanai trešajā un ceturtajā akadēmiskās karjeras posmā.

Vienlaikus tiesību akta projekts vairākās tiesību normās paredz augstskolām pienākumu izstrādāt vai precizēt iekšējos normatīvos aktus, tostarp attiecībā uz akadēmiskā personāla atlases un ievēlēšanas procedūru piemērošanu, akadēmiskās karjeras posmu un jaunu akadēmisko amatu ieviešanu, tenūras īstenošanu, akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisiju darbību, kā arī akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba rezultātu un darba snieguma novērtēšanu.

Ņemot vērā augstākminēto, nepieciešams paredzēt pārejas periodu, lai augstskolas varētu izstrādāt vai precizēt nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus, tostarp attiecībā uz akadēmiskā personāla atlases un ievēlēšanas procedūru piemērošanu, akadēmiskās karjeras posmu un jaunu akadēmisko amatu ieviešanu, tenūras īstenošanu, kā arī akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba rezultātu un darba snieguma novērtēšanu, un lai akadēmiskā personāla amatos esošie varētu nepieciešamības gadījumā paaugstināt kvalifikāciju atbilstoši jaunajām prasībām.

Tiesību akta projektā paredzēts noteikt pārejas periodu tiesību normu ieviešanai, nosakot atšķirīgus spēkā stāšanās termiņus atsevišķām Augstskolu likuma tiesību normām, ņemot vērā to saturisko apjomu, ieviešanas sarežģītību un nepieciešamību augstskolām pakāpeniski pielāgot iekšējos normatīvos aktus un cilvēkresursu politiku.

Ar 2026. gada 1. decembri stājas spēkā tiesību normas, kas nosaka akadēmiskā personāla atlases un ievēlēšanas procedūru pilnveidi, akadēmiskās karjeras posmu ieviešanu, jaunu akadēmisko amatu izveidi, akadēmiskā personāla amatu izveidi jomas praktiķiem, tenūras ieviešanu, kā arī akadēmiskā viespersonāla nodarbināšanas nosacījumus. Šo tiesību normu spēkā stāšanās termiņš nodrošina augstskolām pietiekamu laiku izstrādāt vai precizēt iekšējos normatīvos aktus, kā arī ieviest minētās tiesību normas atbilstoši augstskolas cilvēkresursu politikai un pieejamajiem resursiem, ņemot vērā, ka daļa no šīm tiesību normām nav imperatīvas.

Ar 2029. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi, kas nosaka akadēmiskā personāla amata pretendentu un akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba rezultātu un darba snieguma novērtēšanas kārtību, tostarp normas par darba tiesisko attiecību ar akadēmisko personālu izbeigšanas kārtību un jaunā Augstskolu likuma 34. panta redakcija, kā arī precizējumi Augstskolu likuma 26. panta septītajā daļā par akadēmiskā personāla nodarbinātības nosacījumiem.
Šāds termiņš paredzēts, lai nodrošinātu saistīto normatīvo aktu izstrādi un dotu augstskolām pietiekamu laiku izveidot un piemērot akadēmiskā personāla novērtēšanas sistēmu, aktualizēt akadēmiskā personāla amata aprakstus, pielāgot nodarbinātības organizāciju jaunajam regulējumam un nodrošināt institucionālo kapacitāti jauno tiesību normu piemērošanai.

Ar 2031. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi par kvalifikācijas prasību paaugstināšanu pētnieka amatam, nosakot obligātu doktora grāda prasību. Šāds pārejas periods paredzēts, lai akadēmiskā personāla amatos nodarbinātajiem būtu pietiekams laiks paaugstināt kvalifikāciju un sasniegt noteiktās prasības, vienlaikus nodrošinot augstskolām iespēju savlaicīgi plānot cilvēkresursu attīstību un pētniecības kapacitātes stiprināšanu.

Pārejas periodi noteikti, ņemot vērā grozījumu apjomu un nepieciešamību augstskolām sagatavoties to piemērošanai.