Anotācija (ex-ante)

23-TA-3276: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā, valstij piederošās 1/2 domājamās daļas pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 1.punkts un 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā, valstij piederošās 1/2 domājamās daļas pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts ar mērķi, lai, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, atļautu valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601 515 0911) – būves (būves kadastra apzīmējums 9601 015 0901 004) – Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000064294 (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601 515 0911) Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā, sastāv no būves – Maizes ceptuves – kantora (būves kadastra apzīmējums 9601 015 0901 004) ar kopējo platību 1076,9 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 – Rūpnieciskās ražošanas ēkas, būves tips 12510101 – Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir līdz 6 m (ieskaitot). Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 47 667 euro, tai skaitā 1/2 domājamās daļas kadastrālā vērtība 23 833,5 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601 515 0911) – būvi (būves kadastra apzīmējums 9601 015 0901 004) – Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā, nostiprinātas Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000064294 uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, lēmuma datums 18.03.2016., un uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Liepkalni” (turpmāk – SIA Liepkalni) vārda, lēmuma datums 19.04.2002., katram 1/2 domājamās daļas apmērā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2.iedaļas 1.1.ierakstu noteikta kopīpašnieku nekustamā īpašuma lietošanas kārtība saskaņā ar 04.11.2002. līgumu par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību, kas noslēgts starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Agroserviss Valmiera” un SIA “Liepkalni” (turpmāk – Līgums par nekustamā lietošanas kārtību).
Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma III daļas 1.iedaļā esošo informāciju nostiprināta lietu tiesība, kas apgrūtina nekustamo īpašumu -  noteikta pirmpirkuma tiesība kopīpašniekiem, pamatojoties uz Līguma par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību 14.punkta noteikumiem.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Savukārt minētā likuma 46.panta ceturtā daļa paredz, ka atzīme nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustama īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.
Ņemot vērā minēto, valstij Zemkopības ministrijas personā kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Agroserviss Valmiera” saistību pārņēmējai un SIA “Liepkalni” ir saistoša zemesgrāmatā nostiprinātā lietu tiesība par kopīpašnieku pirmpirkuma tiesībām.
Būve atrodas uz zemes vienības Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 015 0028), kas reģistrēta nekustamā īpašuma “Gaides 1” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9601 015 0901), Valmierā, Valmieras novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.115 nostiprinātas uz SIA “Liepkalni” vārda, lēmuma datums 14.06.2016.
Saskaņā ar NĪVKIS esošo informāciju uz zemes vienības atrodas vēl divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 9601 015 0901 022 un 9601 015 090 1023) Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā, kuru lietotājs ir SIA “Liepkalni”.
Nekustamā īpašuma atsavināšanu ierosinājusi SIA “Liepkalni” (19.05.2023. atsavināšanas ierosinājums Nr.3-05/02-2023-1), kas ir gan Nekustamā īpašuma kopīpašnieks, gan zemes vienības, uz kuras atrodas atsavināmais Nekustamais īpašums, īpašnieks.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1. punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2010.gada 24.februāra spriedumā lietā Nr. SKC-43 ir atzinis, ka arī ēkas (būves) domājamās daļas apvienošana ar zemi ir vērsta uz Civillikuma 968.pantā noteikto stāvokli, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tāpat Senāts ir norādījis, ka vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, atsavinot nekustamā īpašuma, kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā, domājamo daļu, attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā un ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu (likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta otrā daļa, likuma „Par pašvaldībām” 78.panta otrās daļas 6.punkts (zaudējis spēku 01.01.2023.), likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 17.panta pirmā daļa, Civillikuma 968. un 1383.pants).
Savukārt, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ievērojot iepriekš minēto, Nekustamā īpašuma kopīpašniekam, kas ir arī zemes vienības, uz kuras atrodas atsavināmais Nekustamais īpašums, īpašnieks, ir pirmpirkuma tiesības.
Zemkopības ministrija 06.06.2023. vēstulē Nr. 8.7-6e/1108/2023 informējusi VNĪ, ka Nekustamā īpašuma pārvaldīšanu nodrošina Lauku atbalsta dienests (turpmāk – dienests). Dienests ir informējis Zemkopības ministriju, ka ir veikta telpu optimizācija Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes izmantotajās telpās Mūrmuižas ielā 18, Valmierā, un Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, kā rezultātā Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, izmantotās telpas (nedzīvojamās ēkas otrais stāvs) ir atbrīvotas un turpmāk tās vairs nav nepieciešamas dienesta funkciju nodrošināšanai.
Ievērojot dienesta vēstulē minēto, Zemkopības ministrija ir  izvērtējusi citu ministrijas padotībā esošo iestāžu nepieciešamību pēc atbrīvotajām telpām un secinājusi, ka atbrīvotās telpas Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, turpmāk nav nepieciešamas ministrijas un tās padotības iestāžu valsts funkciju nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu, Zemkopības ministrija lūgusi VNĪ veikt visas turpmāk nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma kopīpašniekam un zemes vienības, uz kuras atrodas Nekustamais īpašnieks, īpašniekam (SIA “Liepkalni”) vienlaikus ar sludinājumu par Nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 
Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personās intereses.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam  – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – Nekustamā īpašuma kopīpašnieks un zemes vienības Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 015 0028) īpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – Nekustamā īpašuma kopīpašnieks un zemes vienības Mūrmuižas ielā 16D, Valmierā, Valmieras novadā (zemes vienības kadastra apzīmējums 9601 015 0028) īpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Zemkopības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti. 

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Projekta izpildi nodrošinās Zemkopības ministrija, VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma īpašnieku vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi