Anotācija (ex-ante)

24-TA-969: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumos Nr. 259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pašreizējā redakcijā tiesību akts Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumi Nr. 259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā" (turpmāk - MK noteikumi) nesatur atsauci uz nepieciešamo regulu, kura tika pieņemta pēc MK noteikumu iepriekšējo grozījumu stāšanās spēkā. Līdz ar to tiek veiktas izmaiņas un pievienota atsauce uz Padomes 2023. gada 25. jūlija Regulai (ES) Nr. 2023/1782, ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas”. Grozījumi ir pēc būtības, lai Latvijas zinātniskās institūcijas un uzņēmumi varētu iesniegt un ieviest projektus kopuzņēmuma "Mikroshēmas" projektu konkursos, nodrošinot atbilstošo līdzfinansējumu, līdz ar to attīstot Latvijas kompetenci mikroshēmu jomā un piesaistot finansējumu no pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa".

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Aktualizēt MK noteikumus - pievienot 2.29 apakšpunktu ar atsauci uz Regulu (ES) Nr. 2023/1782, ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas”, nodrošinot Latvijas zinātnisko institūciju un uzņēmumu skaidrus dalības noteikumus kopuzņēmumā "Mikroshēmas"
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašreizējā redakcijā MK noteikumi nesatur atsauci uz nepieciešamo Regulu (ES) Nr. 2023/1782, kura tika pieņemta pēc MK noteikumu iepriekšējo grozījumu stāšanās spēkā. Līdz ar to tiek veiktas izmaiņas un pievienota atsauce uz Padomes 2023. gada 25. jūlija Regulai (ES) Nr. 2023/1782, ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas”.

Neveicot šīs izmaiņas atbilstoši MK noteikumiem Latvijas zinātniskās institūcijas un uzņēmumi nevarēs saņemt līdzfinansējumu kopuzņēmuma "Mikroshēmas" projektu konkursiem.

Valdības rīcības plāna 22.9 punkts nosaka: "Nodrošināta Latvijas iespēju paaugstināšana pusvadītāju tehnoloģiju attīstības jomā, stiprinot inovācijas, investīcijas, zinātni un pētniecību, t.sk. pētniecības infrastruktūru, augsti kvalificētu speciālistu pieejamību pusvadītāju jomā un veicinot sadarbību starp valsts, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem." IZM kompetencē ir agrīnāka pētniecība, un pētniecība šajā jomā Latvijā notiek atsevišķās nozarēs, bet nepieciešams to paplašināt.

LESD 187. panta kopuzņēmumi sadala būtisku pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" finansējumu. Lai sasniegtu atguvi no pamatprogrammas atbilstoši Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas pamatnostādnēs noteiktajām, kā arī nodrošinātu pamatprogrammas pozitīvu ietekmi uz sinerģiju ar kohēzijas politikas programmām, jānodrošina Latvijas dalība šajos kopuzņēmumos. Ņemot vērā Latvijas ierobežotās pētniecības kapacitātes, dalība kopuzņēmuma projektos ir būtiska zināšanu difūzijai Latvijas tautsaimniecībā un tehnoloģiju attīstībā. Jākonstatē, ka ES pamatprogrammas kļūst arvien apjomīgākas, līdz ar to pastāv tendence lielāku ES budžeta daļu sadalīt ar centrālām programmām. Šādās programmās pastāv spēcīgi konsorciji, kas darbojas ilgstoši, un lai varētu piesaistīt finansējumu Latvijai, nepieciešama ilgtermiņa sadarbība ar šiem Eiropas konsorcijiem. Līdz ar to Latvijai ir būtiska dalība kopuzņēmumos bez pārtraukumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumi pašreizējā redakcijā nesatur atsauci uz nepieciešamo Regulu (ES) Nr. 2023/1782, kura tika pieņemta pēc MK noteikumu iepriekšējo grozījumu stāšanās spēkā.

 
Risinājuma apraksts
Grozīt MK noteikumus pievienojot 2.29 apakšpunktu ar atsauci uz aktuālo regulu "2.29. Padomes 2023. gada 25. jūlija Regulai (ES) 2023/1782 , ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2085 , ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas” (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 18. septembris, Nr. L 229/55)."

Mikroshēmu un pusvadītāju tehnoloģiju attīstība ir nozīmīga Latvijas pētniecības sektoram un tautsaimniecībai. Regulas mērķis ir sekmēt jaunu mikroshēmu agrāku ieviešanu Eiropas rūpniecībā un palielināt tās konkurētspēju. Lai to izdarītu, viens no ierosinātā Eiropas mikroshēmu akta mērķiem ir izveidot iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai” (“Iniciatīva”), ar ko atbalstīt liela mēroga spēju veidošanu, investējot pārrobežu un atvērtā pētniecībā, attīstībā un Savienībā izveidotā inovācijas infrastruktūrā, lai būtu iespējams attīstīt vismodernāko un nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģijas, kas stiprinās ES projektēšanas, sistēmu integrācijas un pusvadītāju ražošanas spējas, tai skaitā liekot uzsvaru uz jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem. 

Vienlaikus tiek veikts redakcionāls precizējums: 2.28 punktā "." tiek aizstāts ar ";".

IZM kompetencē ir agrīnāka pētniecība, un tas tiek īstenots būtiski ar Latvijas dalību kopuzņēmumā "Mikroshēmas", kurš iekļauts aktualizētajā Regulā (ES) 2021/2085, aizstājot kopuzņēmumu Svarīgas digitālās tehnoloģijas. Tādējādi Latvijas pētniecības organizācijas un uzņēmumi iegūst piekļuvi konsorcijiem, zināšanām un pētniecības kapacitātēm ES mērogā. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka kopuzņēmums finansē vidēji 35% no projektu izmaksām, līdz ar to nepieciešams atbalsts mazākā - 65% apmērā. Darbības līdz 4. TGL finansē 100% no Es līdzekļiem (Regulas Nr. 2021/2085 141. panta 2. punkts). Tas nodrošina būtisku finansējuma piesaisti no pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa". 2021.-22. gadu konkursos Latvijas dalībnieku rezultativitāte bija 50%, piesaistītais finansējums no kopuzņēmuma "Svarīgas digitālās tehnoloģijas" ir 1,65 miljoni EUR. Kopuzņēmumu projektu konkursos rezultativitāte ir salīdzinoši augsta, un piesaistītais finansējums ir būtisks nozares vērtību ķēžu funkcionēšanai.

Attiecībā uz mikroshēmu nozares nozīmību Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2023/1781 nosaka šīs jomas prioritāro raksturu Eiropas Savienībā, tai skaitā dažādu krīžu un apdraudējumu risināšanā, kas ir būtiski pieauguši pēc karadarbības uzsākšanas Ukrainā. Latvijas Republikā ir parakstīts 2022. gada 29. novembra memorands Latvijas spēju attīstībai elektronikas ražošanai nepieciešamo mikroshēmu piegādes ķēdēs. No Regulas Nr. 2023/1781 izriet nepieciešamība mainīt Regulu Nr. 2021/2085, tas tiek īstenots ar Regulu 2023/1782. Primārais Regulas Nr. 2023/1781 ieviešanas instruments ir kopuzņēmums "Mikroshēmas" (preambula (22)).

Par nozares svarīgumu ir veikta izpēte skat https://www.em.gov.lv/lv/pusvaditaju-mikroshemu-nozare
Mikroshēmu nozare ir identificēta kā tāda, kur Latvijā pastāv visi vērtību ķēdes posmi, tā ir svarīga apstrādājošās rūpniecības nozare, un tai ir būtisks attīstības potenciāls.

Demarkāciju un dubultā finansējuma riska kontroli attiecībā uz līdzīgu pētniecības un attīstības atbalstu Atveseļošanas fonda investīcijās un ES kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027.gadam pasākumos nodrošinās padome. Latvija nav dalībniece ne pirmajā, ne otrajā "Important Project of Common European Interest" (IPCEI)- Eiropai svarīgo kopīgo interešu programmā, mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģiju (ME/KT) jomā. Taču otrajā ME/KT asociētais dalībnieks ir Latvijas Mobilais telefons, kas var pieprasīt valsts atbalstu savai dalībai pētniecības projektā no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" ceturtās kārtas (turpmāk 5.1.1.2.i. investīcijas 4.kārta). Te jāņem vērā, ka kopuzņēmums "Mikroshēmas" projektus vērtē un apstiprina centralizēti, līdz ar to jau šajā procesā tiek vērtēta pārklāšanās ar IPCEI projektiem, jo saskaņā ar Regulas Nr. 2021/2085 130. panta 2. punkta b) apakšpunktu IPCEI projekti mikroelektronikas jomā var būt kopuzņēmuma "Mikroshēmas" papildu pasākumu darbības joma (bet ne pamatpasākumu - t.i. pētniecības projektu). Tā kā kopuzņēmums projektus pārvalda centralizēti, tiek arī identificēti, kuri ir tieši IPCEI projekti, kas atbalstīti Kopuzņēmumā "Mikroshēmas" un to attiecīgi iespējams pārbaudīt, vai šāds projekts Latvijā saņem atbalstu arī no 5.1.1.2.i. investīcijas 4.kārtas.

Vēršam arī uzmanību uz to, ka IPCEI projekti nav pamata pasākumu darbības joma, bet papildus pasākumu darbības joma, savukārt no MK Noteikumiem 259 atbalsta pašus pētniecības projektus, nevis dažādas papildus komplementāras atbalsta aktivitātes. Lai uzsāktu aktivitātes IPCEI, jāsaņem kopuzņēmuma "Mikroshēmas" Publisko iestāžu padomes atzinums, t.i. visas dalībvalstis ir informētas par šādu IPCEI projektu, kas saņem kopuzņēmuma "Mikroshēmas" atbalstu un par projekta detalizēto informāciju.

Kopuzņēmuma "Mikroshēmas" projekti ir īpaši inovatīvi projekti ar lielu dalībnieku skaitu, līdz ar to tie jebkurā gadījumā ir vadošie jaunu zināšanu radīšanas projekti, kādi nav tikuši īstenoti agrāk.

MK noteikumos veiktas sekojošas izmaiņas:

2.9 apakšpunkts svītrots , ņemot vērā, ka pamatprogrammas Apvārsnis 2020 vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu no 01.01.2014 līdz 31.12.2020. īstenotā pētniecības un attīstības programma EUROSTARS 2, kuras mērķis bija atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus, savu darbību ir beigusi un šobrīd visi EUROSTARS 2 programmas ietvaros atbalstītie projekti ir īstenoti.

3.6.1. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā - publiska izglītība, kuras mērķis ir vairot un uzlabot cilvēkresursu prasmes un kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta;

Precizējums veikts, jo no 3.6.1.apakšpunkta sākotnējā versijā varēja nekorekti nolasīt, ka šo noteikumu ietvaros ar darbību, kurai nav saimnieciska rakstura, saprot arī darbaspēka apmācības, un lai nodrošinātu saskaņotību ar Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes"(2022/C 414/01) (turpmāk - Komisijas paziņojums) 20.(a) apakšpunkta i). Šīs normas izpratnē par publisku izglītību uzskatāma izglītība, kas ir plaši pieejama visiem (arī ar konkursa nosacījumiem) un kas nav darbaspēka apmācības. Kā arī normas izpratnē izglītība, kas galvenokārt valsts finansēta un uzraudzīta ir uzskatāma arī izglītība, kas var būt daļēji vai pilnībā maksas.

Apakšpunkts saskaņots ar Norma saskaņota ar  Ministru kabineta 2023.gada 19.decembra noteikumu Nr.811 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.8.pasākuma "Doktorantūras granti" īstenošanas noteikumi" 2.3.1.apakšpunktu.

 IZM šo MK noteikumu ietvaros finansē tikai pētniecības un tehnoloģiju attīstības aktivitātes, nevis izglītības programmas, tāpēc netiek paredzēts, ka tas ietekmēs atbalsta saņēmējus.

3.6.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā - pētniecības rezultātu plaša izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācību procesu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;

Precizējums veikts, lai tas atbilstu Komisijas paziņojuma 20.punkta a) apakšpunkta iii) apakšpunktam, nodrošinot to, ka no pētniecības rezultātiem ieguvums ir visai sabiedrībai un tie ir visiem pieejami plaši pieejami bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas.

3.16. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā - godīga konkurence – konkurence, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 39.a) punktā noteiktajai definīcijai;
Precizējums veikts, jo Regulā Nr. 651/2014 2. pantā dotās definīcijas ir pārnumurētas, tāpēc apakšpunktā atbilstoši norādīts numurs.

7.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā uz atbalsta pretendentu, tai skaitā saistīto uzņēmumu grupas līmenī, neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums atbilstoši regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktam, ja viņš pretendē uz valsts atbalstu;

un

7.7. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā - ja tiek saņemts valsts atbalsts, tas nav grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam, tai skaitā saistīto uzņēmumu grupas līmenī. Valsts atbalsta saņēmējs apliecina, ka attiecībā uz to nav iestājusies Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunkta situācija, iesniedzot apliecinājumu par to, ka tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

Precizējumi 7.3. un 7.7 apakšpunktā par "saistīto uzņēmumu grupas līmeni" veicami, lai saskaņotu ar Komisijas regulas Nr.651/2014 1.panta 4.punkta nosacījumiem, kas nosaka, ka  ir jāvērtē/jāpiemēro uzņēmumam grupas līmenī. Attiecīgi veicot noteikumu 7.3. un 7.7. apakšpunktos noteiktās prasības pārbaudi, ar atbalsta pretendentu atbilstoši noteikumu 3.2. un 3.7.apakšpunktam saprot uzņēmumu, kas vērtējams, tai skaitā "saistīto uzņēmumu grupas līmenī".  Pārbaudes atbilstoši regulas prasībām jau šobrīd tiek veikta saskaņā ar CFLA vadlīnijām https://www.cfla.gov.lv/lv/mvk-gnu-un-vvu t.sk. "saistīto uzņēmumu grupas līmenī" un nerada jaunus riskus atbalsta saņēmējiem.

Precizējumi 7.7. apakšpunktā "par valsts atbalsta saņēmēja apliecinājumu" veikti, lai tos saskaņotu ar Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punkta c) apakšpunkta daļu “vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru”. Pārbaude ir veicama balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu, jo to nevar noskaidrot no publiskiem reģistriem. Pārbaudes atbilstoši regulas prasībām jau šobrīd tiek veikta saskaņā ar CFLA vadlīnijām https://www.cfla.gov.lv/lv/mvk-gnu-un-vvu un nerada jaunus riskus atbalsta saņēmējiem.

Apvienoti 7.10 un 7.11 punkti un izteikti redakcijā: 7.10 šo noteikumu ietvaros piešķirto valsts atbalstu, tai skaitā attiecībā uz  vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu citu atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektu ietvaros, tai skaitā citu de minimis atbalstu, neatkarīgi no finansējuma avota;

Precizējumi veikti, jo gan kopuzņēmumos, gan Eiropas līdzfinansētās partnerībās ir Apvārsnis Eiropa līdzfinansējums, bet atšķirīgā ceļā: kopuzņēmumi ES naudu dod projektu koordinatoriem, kas to sadala projektu partneriem, tai skaitā Latvijas zinātniskām institūcijām tieši. Savukārt līdzfinansētās partnerības finansējumu pārskaita uz Latvijas Zinātnes padomi, un padome jau to apvieno ar nacionālo līdzfinansējumu. Līdz ar to 7.8 apakšpunkts ir nepieciešams un vajadzīgs, jo Padome kontrolē VISUS izdevumus kopuzņēmuma projektā, ne tikai tos, kas ir par valsts līdzfinansējumu vai valsts atbalstu. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka tieši tos pašus izdevumus deklarē gan kopuzņēmumam, gan Padomei. Atbilstoši Finanšu ministrijas iebildumam un priekšlikumam apvienoti 7.10 un 7.11 punkti un izteikti jaunā redakcijā.

7.14. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā -  ja pretendē uz valsts atbalstu, tas sniedz informāciju par atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktam;

Precizējums dzēšot vārdus "ja attiecināms" veikts jo, ja šīs atbalsta programmas ietvaros tiek piešķirts atbalsts ar Komisijas regulu Nr.651/2014, jebkurā gadījumā ir jāievēro tās 6.panta 2.punktā ietvertā stimulējošas ietekmes prasība un atbalsta pieteikumam ir jāatbilst minētajā normā noteiktajam.

9.punktā ir svītroti apakšpunkti, jo šis punkts satur atsauci uz Regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. punktu, kas tiek piemērots pilnībā. Šajā Regulas punktā ir bijušas izmaiņas, pievienots d) apakšpunkts, un šobrīd esošajā versijā MK noteikumu 9. punkta teksts traucē Regulas Nr. 651/2014 tiešu piemērošanu dalībvalstī.

10.1 punkts izteikts jaunā redakcijā - Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumi, valsts atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt padomei šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.  Ja padome pētniecības projekta īstenošanas laikā konstatē, ka pētniecības projekts neatbilst šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minētajam kritērijam, valsts atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt padomei šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Precizējums veikts, lai nodrošinātu korektu un viennozīmīgu nelikumīga valsts atbalsta atgūšanas normas izpratni un piemērošanu izmantojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma terminoloģiju. Nelikumīga valsts atbalsta atgūšana attiecas uz projekta īstenošanas periodu. Padome neveic šo projektu pēcuzraudzību, jo šie ir starptautiski projekti, kuriem nav noteikta pēcuzraudzība starptautiskā līmenī atbilstoši starptautiskajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem, ar kuriem šīs starptautiskās programmas ievieš. Nav iespējams (ekonomiski, juridiski) adekvāti veikt projekta pēcuzraudzību vienā valstī projektos ar dalībniekiem no daudzām valstīm, ja starptautiskais normatīvais akts neuzliek par pienākumu veikt pēcuzraudzību visām valstīm, kas piedalās programmā, kā arī šajos projektos pēcuzraudzību neveic Eiropas Savienības institūcija, kura ievieš programmas.

12.2 apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā - nodrošina regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "i" apakšpunktā minētās paziņošanas robežvērtības nosacījumu izpildes ievērošanu atbalsta pretendentam, tai skaitā saistīto uzņēmumu grupas līmenī, katra projekta ietvaros, par kuru noslēgts atbalsta līgums;
Apakšpunkts precizēts papildinot ar nosacījumu, ka paziņošanas robežvērtība tiek pārbaudīta arī atbalsta pretendentam, tai skaitā saistīto uzņēmumu grupas līmenī, lai tas atbilstu Komisijas regulas Nr.651/2014 4.panta 1.punkta "i" apakšpunktam attiecībā uz atbalstu pētniecībai un attīstībai un nodrošinātu, ka paziņošanas robežvērtība tiek ievērota viena uzņēmuma viena projekta līmenī.

13.1.1.4. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā - ārpakalpojumu izmaksas, tostarp par līgumpētījumiem, zināšanām, konsultantu pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kas nepieciešami projekta darba uzdevumu veikšanai, ja finansējuma saņēmējs izvēlas ārpakalpojuma sniedzējus t.sk. preču piegādātājus un pakalpojuma sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 25 procentus no projekta kopējām tiešajām izmaksām;

Apakšpunkts precizēts lai izslēgtu komercdarbības atbalstu preču/pakalpojumu piegādātājiem un nodrošinātu, ka tiem jābūt izvēlētiem ievērojot caurspīdīgu, pārskatāmu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Ņemot vērā, ka atsevišķas publisko iepirkumu procedūras var nenodrošināt, ka tiek novērsts komercdarbības atbalsta sniegšanas risku - atbilstoši Eiropas Komisijas norādēm, piemēram, tāda iepirkuma procedūra kā sarunu procedūra bez paziņojuma par līgumu iepriekšēju publicēšanu var radīt risku, ka netiek piemērota tirgus cena par darījumu (sīkāka informācija pieejama Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01). Attiecīgi apakšpunkts precizēts, lai nodrošinātu, ka preču piegādātāju/pakalpojumu sniedzēja līmenī netiek piešķirts komercdarbības atbalsts.

22.1 punkts izteikts jaunā redakcijā - lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu pieņem līdz 2027.gada 30.jūnijam.

Precizēts termiņš atbilstoši pašreiz Komisijas regulā Nr.651/2014 spēkā esošajam maksimālajam atbalsta piešķiršanas termiņam - 30.06.2027. Precizējums veikts, lai Izglītības un zinātnes ministrija turpinātu atbalsta programmas ietvaros piešķirt valsts atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2015 7.panta 4.punktu un 8.pantu.
 
13.2.1. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā - projekta izpildē nodarbinātā personāla izmaksas – atalgojums, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktie darba ņēmēja labā obligāti veicamie maksājumi, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, ievērojot regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "a" apakšpunktā noteikto. Projekta izpildē nodarbinātajam personālam ir noteiktas šo noteikumu 13.1.1.1. apakšpunktā norādītās atalgojuma likmes;

13.2.2. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā- izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu, ievērojot regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "a" apakšpunktā noteikto.

13.2.3. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā-
izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi to izmanto projektā, ievērojot regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "a" apakšpunktā noteikto.

MK noteikumu 13.2.1, 13.2.2, 13.2.3 apakšpunktos paskaidrojošais teksts aizstāts ar atsauci uz Regulu Nr. 651/2014, lai tas vienmēr sakristu ar Regulas tekstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Ietekme būs pozitīva, dodot iespēju inovatīviem uzņēmumiem piedalīties kopuzņēmuma "Mikroshēmas" projektu konkursos elektronikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Tiesiskajam regulējumam būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, sekmējot uzņēmumu konkurētspēju caur publiskajām investīcijām pētniecībā un attīstībā. Juridiskajām personām tiks labvēlīgi ietekmēts to finansiālais stāvoklis, saņemot finansiālu atbalstu projekta īstenošanai no Eiropas Savienības institūcijām un valsts budžeta līdzfinansējuma veidā.
Nozare
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi, Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Ietekme būs pozitīva, dodot iespēju inovatīviem uzņēmumiem piedalīties kopuzņēmuma "Mikroshēmas" projektu konkursos. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Ietekme būs pozitīva, dodot iespēju inovatīviem Latvijas uzņēmumiem piedalīties pusvadītāju elektronikas attīstībā un kopuzņēmuma "Mikroshēmas" projektu konkursos. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 200 000
0
1 200 000
0
1 200 000
1 200 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 200 000
0
1 200 000
0
1 200 000
1 200 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 200 000
0
1 200 000
0
1 200 000
1 200 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 200 000
0
1 200 000
0
1 200 000
1 200 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Izglītības un zinātnes ministrija plāno Latvijas partneru dalību vismaz četros Eiropas Savienības kopuzņēmuma “Mikroshēmas” projektu konkursos gadā, plānojot nacionālo līdzfinansējumu sekmīgiem projektiem 1 200 000,00 euro apmērā gadā, sākot no 2024. gada konkursiem.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

Dalība kopuzņēmuma "Mikroshēmas" pētniecības projektu konkursos tiks nodrošināta Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" esošā finansējuma ietvaros.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra sēdē nolemto (protokols Nr. 61 74. §), Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammas 70.06.00 “Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās” Eiropas Savienības politiku instrumentam “Atbalsts Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanai”” plānotais finansējums 2023.gadam ir 5 811 417  euro, 2024.gadam –  8 102 175 euro, 2025.gadam – 6 226 382 euro , 2026.gadam – 3 715 582 euro un turpmāk ik gadu 2 890 617 euro, no tām valsts budžeta ilgtermiņa saistībās apstiprinātais finansējums 2023. gadam un 2024. gadam kopā – 3 583 937 euro, tajā skaitā 2023. gadam – 3 462 937 euro un 2024. gadam – 121 000 euro apmērā.

Tabulas "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" ailē "izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam" 2024.gadā norādīts finansējums, kas ieplānots precizētajā 2024.gada budžeta likuma plānā, savukārt ailē "izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" 2025. - 2027.gadā norādīts finansējums, kas ieplānots Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta 2025.-2028.gada bāzes izdevumos atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra sēdes protokola Nr. 61 74.§.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R1782
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Regula (ES) 2023/1782 (2023. gada 25. jūlijs), ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas” (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
02014R0651-20230701
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ (konsolidētā versija).
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts

Tiesību akta projekts neveic Eiropas Savienības tiesību akta ieviešanu nacionālajā normatīvajā aktā. Tas atsaucas uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem: regulām un ES orgānu lēmumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija 20 darbdienu laikā pēc šī noteiktu projekta spēkā stāšanās nosūtīs Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 11. pantā noteiktajam.

Ar tiesību akta projekta 4. punktu ievieš Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes"(2022/C 414/01) (turpmāk - Komisijas paziņojums) 20. punkta a) apakšpunkta (i).

Ar tiesību akta projekta 5. punktu ievieš Komisijas paziņojuma Komisijas paziņojuma 20.punkta a) apakšpunkta iii), paredzot pētniecības rezultātu plašu izplatīšanu bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Regula (ES) 2023/1782 (2023. gada 25. jūlijs), ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas” (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ (konsolidētā versija).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 4. punkta a) apakšpunkts
7. punkts
Pārņemtas pilnībā
2. panta 18. punkts
7. punkts
Pārņemtas pilnībā
6. panta 2. punkts
6. punkts
Pārņemtas pilnībā
25. panta 6. punkts
9. punkts
Pārņemtas pilnībā
2. panta 39. punkta a) apakšpunkts
13. punkts
Pārņemtas pilnībā
25. panta 3. punkta a) apakšpunkts
13. punkts
Pārņemtas pilnībā
25. panta 3. punkta b) apakšpunkts
13. punkts
Pārņemtas pilnībā
 25. panta 3. punkta c) apakšpunkts
13. punkts
Pārņemtas pilnībā
59. pants
22. punkts
Pārņemtas pilnībā
58.panta 4.punkts
22. punkts
Pārņemtas pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Izglītības un zinātnes ministrija 20 darbdienu laikā pēc šī noteiktu projekta spēkā stāšanās nosūtīs Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 11. pantā noteiktajam
Cita informācija
-
Skaidrojums
Padomes 2023. gada 25. jūlija Regulai (ES) 2023/1782, ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, attiecībā uz kopuzņēmumu “Mikroshēmas” (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 18. septembris, Nr. L 229/55) ir tieši piemērojams tiesību akts. Konsultēšanās ar ieinteresētajām pusēm notika minētās regulas apspriešanas gaitā. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiesību akta projekts veicinās Nacionālā attīstības plāna prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” īstenošanu un veicinās rīcības virziena “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” noteikto mērķu sasniegšanu, tajā skaitā mērķa [135] Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP % 2027.gadā 1,5% (Eurostat) un rīcības virziena “Produktivitāte, inovācija un eksports” mērķa [194] Zināšanu un tehnoloģiju izlaide: Latvijas vieta Globālajā inovācijas indeksa reitingā 2027.gadā 39 (Globālais inovācijas indekss). 

2021. gada 16. februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātās “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” (turpmāk – NIP2027), kurās definētas nākamo septiņu gadu tautsaimniecības attīstības prioritātes, t.sk. inovāciju jomā, tostarp definējot Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jomas un RIS3 ieviešanas modeli. NIP2027 ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. NIP2027 mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. NIP2027 apakšmērķis – palielināt izdevumu apjomu pētniecībai un attīstībai līdz 300 miljoniem eiro 2023. gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027. gadā. NIP2027 nosaka sekojošus pamatnostādņu rīcības virzienus: (1) Cilvēkkapitāls (prasmes, pārkvalifikācija, starpsektoru mobilitāte); (2) Inovācijas (jauni produkti, tehnoloģijas, digitalizācijas transformācija) (cita starpā potenciāli attiecas arī uz tehnoloģijām, kuru darbībā svarīgi ir pusvadītāji un mikroshēmas); (3) Uzņēmējdarbības vide eksportspējai (jauni eksporta tirgi, eksportspējas pieaugums, labākā vieta, kur uzsākt un īstenot savas biznesa ieceres); (4) Infrastruktūra (ekonomikas sildīšana); (5) Finanšu pieejamība (publiskās/privātās investīcijas).

Viedās specializācijas stratēģija
Latvijā ir apstiprinātas piecas RIS3 jomas: (1) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (2) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (3) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (4) Viedā enerģētika un mobilitāte; (5) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. RIS3 ir nacionāla mēroga pētniecības un inovācijas stratēģija tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un lielāku resursu izmantošanas efektivitāti, kas paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un sekmē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Vismaz divas RIS3 jomas – (1) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, kā arī (2) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir cieši saistītas arī ar Latvijas konkurētspējas priekšrocību radīšanu arī mikroshēmu, pusvadītāju un elektronisko integrālo shēmu attīstīšanas jomā. Tādēļ Latvijas uzņēmumi šobrīd domā par jaunu un modernu integrālo shēmu ražošanas attīstību. Tajā pašā laikā mikroshēmu, pusvadītāju un elektronisko integrālo shēmu attīstība pakārtoti ietekmē ražošanas modernizācijas un produktivitātes pieaugumu arī pārējās RIS3 jomās.
 

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi