Anotācija (ex-ante)

22-TA-956: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 519 "Depozīta sistēmas darbības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1) Iepakojuma likuma 13. panta divi prim daļai un III1 nodaļai;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu 9. panta 1. punkta “a” un “b” apakšpunkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir pilnveidot normatīvo regulējumu depozīta sistēmas darbībai.

 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Depozīta sistēma Latvijā darbojas no 2022. gada 1. februāra.
Kopumā depozīta sistēmas darbība noris atbilstoši 2021. gada 14. janvārī noslēgtajam līgumam par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu starp Valsts vides dienestu (turpmāk – VVD) un SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” un Depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānam, kas izstrādāts un apstiprināts atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 519).
Praksē konstatēti atsevišķi problēmjautājumi, kuru risināšanai izstrādāts noteikumu projekts.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Atbilstoši SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” sniegtajai informācijai tirgū tiek laists atkārtoti lietojams dzērienu iepakojums no stikla, kas ir universālā vai individuāla dizaina. Šo sadali nosaka depozīta sistēmas operators. Nepieciešams attiecīgi papildināt MK noteikumi Nr. 519 2. punktu.
Tirgū tiek laisti arī nestandarta iepakojuma veidi, kas veicina produkta atpazīstamību no marketinga viedokļa, bet apgrūtina iepakojuma šķirošanas un pārstrādes procesus. Rezultātā ir nepieciešams veikt papildu darbības depozīta iepakojuma pieņemšanas vietās vai šķirošanas centrā, kā arī iespējams pārstrādājamā materiāla kvalitātes zudums. Piemēri: īpaši blīvs (ciets) PET (daudzkārt lietojams PET citās valstīs), vairāku materiālu kombinācija vai apjomīgas citu materiālu detaļas – gumijas vai plastmasas detaļa alumīnija skārdenē.
Igaunijā un Lietuvā depozīta sistēmas operatoram ir tiesības nepieņemt vai pieņemt par papildu maksu šādu nestandarta iepakojumu.
Noteikumu projekts paredz tiesības depozīta sistēmas operatoram nepieņemt nestandarta iepakojumu depozīta sistēmā, ja iepakojuma pieņemšana rada papildus riskus vai nozīmīgas papildus izmaksas (MK noteikumu Nr. 519 2. punkts). Šādi tiks veicināta nestandarta iepakojuma veidu aizstāšana ar alternatīvajiem risinājumiem.
Ievērojot atkārtoti lietojama dzērienu iepakojums sadali uz universālo un individuāla dizaina, nepieciešams attiecīgi precizēt depozīta iepakojuma apriti. Noteikumu projekts paredz, ka depozīta sistēmas operators ir atbildīgs par universālā atkārtoti lietojamā depozīta iepakojuma savākšanu un atkārtotu sadali. Vienlaikus netiek mainīta depozīta iepakojuma aprite, tai skaita depozīta maksas un depozīta sistēmas apsaimniekošanas maksas pārskaitīšana, attiecībā uz individuālā dizaina atkārtoti lietojamo depozīta iepakojumu (MK noteikumu Nr. 519 8., 11. un 12. punkts).

2. Izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanas vietā izmaksas un investīcijas ir atkarīgas no iepakojuma pieņemšanas veida – automātiski ar saspiešanas funkciju, automātiski bez saspiešanas funkcijas, manuāli. Savukārt izvēlētais pieņemšanas veids jau ir tieši atkarīgs no pieņemtā depozīta iepakojuma daudzuma konkrētajā pieņemšanas vietā.
Depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksas diferenciāciju pēc pieņemšanas veida jau tagad paredz MK noteikumi Nr. 519, tādejādi faktiski nodrošinot arī depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksas  atkarību no pieņemtā depozīta iepakojuma daudzuma. Nosakot atsevišķas depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksas pēc pieņemšanas daudzuma gadā, to piemērošana un aprēķins kļūst ļoti sarežģīti administrējams un neparedzams, kā arī saistīts ar vairākkārtējiem pārrēķiniem. Faktiskais pieņemtais daudzums konkrētai vietai būs zināms tikai katra konkrētā gada beigās, savukārt norēķini ir jāveic ik mēnesi.
Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 519 16. punktu, papildinot depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksas diferenciāciju attiecībā uz automātisko pieņemšanu – ar vai bez saspiešanas funkcijas, vienlaikus izslēdzot apsaimniekošanas maksas diferencēšanu pēc pieņemšanas daudzuma.

3. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksu nosaka divu gadu periodam un var pārskatīt tikai nākamajam periodam, ja noteiktās izmaksas ir mainījušās vismaz par 10 procentiem. Tas var novest pie tā, ka apsaimniekošanas maksa neatbilst tirgus situācijai. Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 519 22. punktu, kas ļauj pārskatīt apsaimniekošanas maksu reizi gadā.

4. Praksē ir konstatēta nepieciešamība precizēt un papildināt prasības attiecībā uz kupona izmantošanu kā maksāšanas līdzekli. Noteikumu projekts paredz jaunu MK noteikumu Nr. 519 34.7. apakšpunktu, nosakot, ka kuponā norāda arī tā vērtību, ko jau patlaban dara depozīta iepakojuma pārdevēji.
Nepieciešams noteikt arī kupona izmantošana termiņu atbilstoši tehniskajam iespējām to identificēt (MK noteikumu Nr. 519 36. punkts).

5. Nepamatoti tika sašaurināts depozīta sistēmas tvērums gan attiecībā uz iekļauto dzērienu klāstu, gan attiecībā uz depozīta iepakojuma tilpumu.
MK noteikumu Nr. 519 1. pielikumā noteiktais liedz depozīta sistēmā iekļaut uz spirta bāzes (balzāma, džina, ruma, degvīna u.c.) ražotos alkoholiskos kokteiļus, kuri sastāda būtisku īpatsvaru no izlietotā iepakojuma. Piemēram, AS “Latvijas balzams” sortimentā, ir 18 šādi dzērieni. Tiek pildīti 0,33 l - 0,275 l stikla pudelēs un skārdenēs. Alkohola stiprums no 4,5% līdz 15%. Nepieciešams paplašināt alkoholisko kokteiļu (dzērienu maisījumu) sarakstu, paredzot, ka tie var saturēt raudzēto dzērienu vai spirtu, kā arī no 6 % uz 15 % paaugstināt alkohola saturu tajos.
Papildus attiecībā uz alkoholiskajiem kokteiļiem jāaizstāj jēdziens “fermentētais” ar jēdzienu “raudzētais”, kas atbilst Likumā Par akcīzes nodokli un Kombinētajā nomenklatūrā[1] ietvertajiem jēdzieniem.
Karbonizētu un nekarbonizētu bezalkoholisko dzērienu piemērus jāpapildina ar kafijas dzērieniem. Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka uzskatīto piemēru sarakstā ietverti izplatītākie dzērienu veidi, bet saraksts nav izsmeļošs. Līdz ar to, ja kāds dzērienu veids (piemēram “bērnu šampanietis”) nav iekļauts sarakstā, bet pēc būtības ir karbonizēts bezalkoholiskais dzēriens, nav pamata neiekļaut to depozīta sistēmā.
Dzērienu sarakstu nepieciešams papildināt ar bezalkoholisko alu.
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. pantā noteikts, ka tilpuma ierobežojums 1 l neattiecas uz tirgotāju, ja izpildās noteikums, ka alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus tirgo to ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Izlejamā alus tirgotāji pilda alu arī 1,5 l un 2 l PET pudelēs, kas šobrīd nav iekļauti  depozīta sistēmā.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz papildināt un precizēt Nr. 519 1. pielikumu, lai pilnveidotu depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam.

6. Atbilstoši VVD un SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” sniegtajai informācijai depozīta sistēmā tirgū laistā atkārtoti lietojamā stikla iepakojuma daudzums pārsniedz vienreiz lietojamo stikla iepakojuma daudzumu. MK noteikumu Nr. 519 3. pielikumā depozīta iepakojumam noteikti atsevišķi pārstrādes un atkārtotas izmantošanas mērķi. Tas rada risku nesasniegt vienu no mērķiem, neskatoties uz to, ka depozīta sistēmas operators savu pienākumu veic atbilstoši Iepakojuma likumā un MK noteikumos Nr. 519 noteiktajām prasībām. Nepieciešams noteikt apvienoto mērķi depozīta iepakojuma pārstrādei un atkārtotai izmantošanai (MK noteikumu Nr. 519 3. pielikums).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu 9. panta 1. punktā ir noteikti dalītās savākšanas mērķi plastmasas dzērienu iepakojumam ar ietilpību līdz trim litriem, kas jāsasniedz līdz 2025. un 2029. gadam. Nepieciešams attiecīgi precizēt pieņemšanas (savākšanas) mērķus iepakojumam no plastmasas, sadalot noteiktos mērķus 2028. un 2029. gadam (MK noteikumu Nr. 519 3. pielikums).

7. Pārskata par depozīta sistēmas īstenošanu (turpmāk – pārskats) 2.1. apakšpunkta tabulā (MK noteikumu Nr. 519 8. pielikums) ietverti depozīta iepakojuma materiāla veidi (polistirols un bioplastmasa), kas neatbilst MK noteikumu Nr. 519 1. pielikumam un nav iekļauti depozīta sistēmā. Nepieciešams svītrot šos materiāla veidus.
Nepieciešams pārskata 2.2. apakšpunkta tabulu ar kolonnu “atkārtoti lietojamā depozīta iepakojuma daļa (%) no visa depozīta iepakojuma”. Šādi tiks nodrošināta precīzāka depozīta iepakojuma uzskaite un atbilstība ziņošanas formātam par iepakojumu un izlietoto iepakojumu[2].


[1] Kombinētā nomenklatūra, kas noteikta Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā.

[2] Eiropas Komisijas 2019. gada 17. aprīļa Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/665, ar kuru groza Lēmumu 2005/270/EK, ar ko nosaka datu bāzu sistēmu formātus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, prasībām.
 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz:
1) sadalīt atkārtoti lietojamu dzērienu iepakojumu uz universālo un individuāla dizaina, attiecīgi precizējot depozīta iepakojuma apriti;
2) noteikt depozīta sistēmas operatoram tiesības nepiemērot depozīta sistēmu nestandarta iepakojumam;
3) izslēgt depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksas diferencēšanu pēc pieņemšanas daudzuma, precizējot apsaimniekošanas maksas pārskatīšanas biežumu;
4) precizēt un papildināt prasības attiecībā uz kupona izmantošanu;
5) precizēt MK noteikumu Nr. 519 1. pielikumu, papildinot alkoholisko  kokteiļu klāstu un vienādojot iepakojumu tilpumus;
6) noteikt apvienoto mērķi depozīta iepakojuma pārstrādei un atkārtotai izmantošanai;
7) precizēt pārskatā iekļaujamo informāciju.

Lai nodrošinātu pārejas laiku grozījumiem MK noteikumu Nr. 519 1. pielikumā attiecībā uz dzērienu un iepakojuma veidiem, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 519 ar noslēguma jautājumu 61. punktu.
Līdz 2023. gadam depozīta iepakotāji, kas laiž tirgū alkoholiskos kokteiļus uz spirta bāzes ar alkohola saturu līdz 15 % varēs brīvprātīgi piedalīties depozīta sistēmā, slēdzot līgumu ar depozīta sistēmas operatoru.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Noteikumu projektā ietvertais regulējums attiecas uz dzērienu ražotājiem, kas izmanto depozīta iepakojumu dzērienu iepakošanai un realizācijai Latvijā, pārdevējiem vai izplatītājiem, kas ieved un realizē vai izplata Latvijā dzērienus depozīta iepakojumā, un uz depozīta sistēma operatoru.
Ietekmes apraksts
Sabiedrības mērķgrupai noteikumu projekts pēc būtības nemainīs veicamās darbības, līdz ar to nepalielinās administratīvo slogu.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Nav.
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
2019/904
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu 9. panta 1. punkta “a” un “b” apakšpunkts (OJ L 155, 12.6.2019, 1–19. lpp.).
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu 9. panta 1. punkta “a” un “b” apakšpunkts (OJ L 155, 12.6.2019, 1–19. lpp.).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
9. panta 1. punkta “a” apakšpunkts
noteikumu projekta 11. punkts (MK noteikumu Nr. 519 3. pielikums)
Pārņemtas daļēji
Noteikumu projektā ir daļēji pārņemts Direktīvas 2019/904 9. panta 1. punkta “a”  apakšpunkts, kas atbilst noteikumu projekta jomai.
Papildu Direktīvas 2019/904 9. panta 1. punkta “a”  apakšpunkts tika pārņemts Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.
 
Nav noteiktas stingrākas prasības
9. panta 1. punkta “b” apakšpunkts
noteikumu projekta 11. punkts (MK noteikumu Nr. 519 3. pielikums)
Pārņemtas daļēji
Noteikumu projektā ir daļēji pārņemts Direktīvas 2019/904 9. panta 1. punkta “b” apakšpunkts, kas atbilst noteikumu projekta jomai.
Papildu Direktīvas 2019/904 9. panta 1. punkta “b” apakšpunkts tika pārņemts Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.
 
Nav noteiktas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar. Sakarā ar depozīta sistēmu likums „Grozījumi Iepakojuma likumā” (pieņemts Saeimā 2019. gada 24. oktobrī, stājies spēkā 2019. gada 20. novembrī) paziņots ES institūcijām (IMI un TRIS sistēmās).
Cita informācija
Šīs sadaļas 1. tabulā neietvertās Direktīvas 2019/904 prasības tiks pārņemtas vai ieviestas Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sadaļa tiks precizēta atbilstoši sabiedrības līdzdalības rezultātiem.

6.4. Cita informācija

Nav. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts vides dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir pozitīva ietekme uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, līdz ar to ilgtermiņā – uz vidi kopumā. 
 

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

Nav.
Pielikumi