23-TA-2619: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.3. pasākuma "Veloinfrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.3. pasākuma “Veloinfrastruktūras attīstība” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.3. pasākuma “Veloinfrastruktūras attīstība” (turpmāk – pasākums) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu.
Pasākuma mērķis ir attīstīt nepārtrauktu velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidi (turpmāk – mikromobilitātes infrastruktūra), veicinot nemotorizēto mobilitāti. Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veiktas investīcijas mikromobilitātes infrastruktūrā gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.3. pasākuma “Veloinfrastruktūras attīstība” (turpmāk – pasākums) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu.
Pasākuma mērķis ir attīstīt nepārtrauktu velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidi (turpmāk – mikromobilitātes infrastruktūra), veicinot nemotorizēto mobilitāti. Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veiktas investīcijas mikromobilitātes infrastruktūrā gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt pasākuma rādītāju sasniegšanu. Proti, pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
– iznākuma rādītājs – atdalītas jaunizbūvētas vai būtiski uzlabotas veloceļu infrastruktūras garums ir 60 km;
– rezultāta rādītājs – atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
– iznākuma rādītājs – atdalītas jaunizbūvētas vai būtiski uzlabotas veloceļu infrastruktūras garums ir 60 km;
– rezultāta rādītājs – atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022. gada 25. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja programmu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021. – 2027. gadam” (turpmāk – programma). Programmas 2.3. prioritātes “Ilgtspējīga mobilitāte” 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” ietvaros paredzēta mikromobilitātes infrastruktūras izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un / vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem.
Tāpat arī jāņem vērā, ka pasākuma ietvaros plānotajiem maršrutiem jāatbilst Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību” (21-TA-858, izskatīts Ministru kabinetā 15.02.2022. sēdē) iekļautajai Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai (turpmāk – Mikromobilitātes attīstītības stratēģija).
Tāpat arī jāņem vērā, ka pasākuma ietvaros plānotajiem maršrutiem jāatbilst Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību” (21-TA-858, izskatīts Ministru kabinetā 15.02.2022. sēdē) iekļautajai Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai (turpmāk – Mikromobilitātes attīstītības stratēģija).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši pieejamajai informācijai (Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējums) – ikdienas braucēji (ar velosipēdu brauc katru vai gandrīz katru dienu) ir 6,4 %. Turpretī vismaz vienu reizi nedēļā brauc 19,8 % Latvijas iedzīvotāji. Esošā velosatiksmes infrastruktūra tiek attīstīta fragmentāri, kā arī nav nodalīta, līdz ar to ne vienmēr nodrošinot velosipēdistiem ērtu un ātru pārvietošanos, kas ir galvenais motivātors, izvēloties transporta veidu. Minētie aspekti neveicina velosatiksmes attīstību, velosipēdistu pieaugumu un integrāciju kopējā transporta sistēmā.
Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam (turpmāk – Transporta pamatnostādnes) ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt velosipēdu satiksmes infrastruktūru kā nepārtrauktu un ar esošo transporta infrastruktūru salāgotu transporta sistēmas daļu (prioritāri teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu), iesaistot visas iesaistītās puses. Pamatnostādnes norāda, ka ir jāveicina iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, u.c. rīki, pārvietošanās kājām) īpatsvara pieaugums kopējā mobilitātē. Nomainot ikdienā pārvietošanās paradumus no automašīnām (arī no sabiedriskā transporta) uz velosipēdu, tiek veicināts CO2 emisijas samazinājums un ES SEG emisijas samazināšanas mērķa sasniegšana.
Galvenais nosacījums veiksmīgai mikromobilitātes attīstībai ir kvalitatīva infrastruktūra, jo gājēju un velosipēdistu skaits pieaug līdz ar mikromobilitātes infrastruktūras attīstību, kas ir piekļūstama personām ar invaliditāti, tai skaitā tiem, kas pārvietojās riteņkrēslos, un satiksmes drošības uzlabošanos. Līdz ar to, veicot mikromobilitātes būvniecību, nepieciešams paredzēt tās pieejamību arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam (turpmāk – Transporta pamatnostādnes) ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt velosipēdu satiksmes infrastruktūru kā nepārtrauktu un ar esošo transporta infrastruktūru salāgotu transporta sistēmas daļu (prioritāri teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu), iesaistot visas iesaistītās puses. Pamatnostādnes norāda, ka ir jāveicina iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, u.c. rīki, pārvietošanās kājām) īpatsvara pieaugums kopējā mobilitātē. Nomainot ikdienā pārvietošanās paradumus no automašīnām (arī no sabiedriskā transporta) uz velosipēdu, tiek veicināts CO2 emisijas samazinājums un ES SEG emisijas samazināšanas mērķa sasniegšana.
Galvenais nosacījums veiksmīgai mikromobilitātes attīstībai ir kvalitatīva infrastruktūra, jo gājēju un velosipēdistu skaits pieaug līdz ar mikromobilitātes infrastruktūras attīstību, kas ir piekļūstama personām ar invaliditāti, tai skaitā tiem, kas pārvietojās riteņkrēslos, un satiksmes drošības uzlabošanos. Līdz ar to, veicot mikromobilitātes būvniecību, nepieciešams paredzēt tās pieejamību arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Risinājuma apraksts
Pasākuma ietvaros ir paredzēta mikromobilitātes infrastruktūras attīstība, veicinot nemotorizēto mobilitāti. Būtiski uzsvērt infrastruktūras savienojamību, proti, velosipēdu ceļi savienos apdzīvotas teritorijas un / vai piekļuvi sabiedriskajam transportam un / vai mobilitātes punktiem, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas. Investīcijas tiks veiktas mikromobilitātes infrastruktūrā gar autoceļiem.
Velosipēdu ceļu infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits, proti, jaunas mikromobilitātes infrastruktūras (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra) izveidošana stimulēs velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, proti, kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus tam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piemēram, nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
Pasākuma ietvaros paredzētā projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Iznākuma rādītājs
Pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2029. gada 31. decembrim atdalītas* jaunizbūvētas vai būtiski uzlabotas veloceļu infrastruktūras garums ir 60 km.
*Velosipēdu ceļu, tostarp kopīga gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra tiek uzskatīta kā atdalīta, ja tā no autrotransporta satiksmes atdalīta saskaņā ar kārtību par ceļu satiksmes noteikumiem.
Uz kvantitatīvā rādītāja sasniegšanu tiek attiecināta pasākuma projekta ietvaros no jauna izbūvēta, pārbūvēta un atjaunota velosipēdu ceļu, tostarp kopīga gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra.
Terminu skaidrojums:
– Izbūve atbilst būvdarbu terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būvdarbi – būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, [..], pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.
– Pārbūve atbilst būves pārbūves terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.
– Atjaunošana atbilst būves atjaunošanas terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju.
Piemēram, var tikt veikta arī esošās velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras pilnveidošana, lai nodrošinātu pilnvērtīgu velosipēdu ceļa, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļa, funkcionalitāti, kā arī drošības uzlabošanu velotransporta lietotājiem (piemēram, luksoforu, apgaismojuma uzstādīšana). Tāpat arī var tikt veikta esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu (ietvju) pielāgošana velotransporta izmantošanai (piemēram, velojoslas izveidošana).
– Atdalīta velosipēdu infrastruktūra. Velosipēdu ceļu infrastruktūra tiek uzskatīta kā atdalīta, ja tā no autotransporta satiksmes atdalīta saskaņā ar kārtību par ceļu satiksmes noteikumiem, tai skaitā zīmēm, apmalēm, barjerām, tādējādi uzlabojot mikromobilitātes drošību. Atdalīta velosipēdu infrastruktūra ietver riteņbraukšanas iespējas, kas ar strukturāliem līdzekļiem atdalīta no ceļiem transportlīdzekļu satiksmei vai citām tā paša ceļa daļām (apmales, barjeras), velosipēdu ielas, velotuneļi utml. Velosipēdu infrastruktūrai ar atdalītām vienvirziena joslām (piemēram: katrā ceļa pusē) mēra garumu kā joslas garums (avots: SAM rādītāju metodoloģijas apraksts par iznākuma rādītāju RCO58).
Iznākuma rādītājs ir sasniegts, kad saistībā ar projektā iekļauto mikromobilitātes infrastruktūru (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra) ir izbūvētas visas projektā paredzētas būves, tās ir nodotas ekspluatācijā normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktajā kārtībā, un projekts ir pabeigts.
Rezultāta rādītājs
Pasākuma ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs paredz, ka atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
Rezultāta rādītāja vērtība ir sasniedzama gada laikā pēc projekta pabeigšanas, ņemot vērā, ka lietotāju skaits būs izmērāms tikai pēc pilna kalendārā gada, mainoties cilvēku paradumiem vairāk pārvietoties ar velosipēdu.
Finansējums
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 26 461 636 EUR (tai skaitā elastības finansējums 4 173 671 EUR), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 22 492 390 EUR (tai skaitā elastības finansējums 3 547 620 EUR) un nacionālais finansējums 3 969 246 EUR (tai skaitā elastības finansējums 626 051 EUR).
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu par projekta īstenošanu, ir 22 287 965 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 18 944 770 EUR un nacionālais finansējums 3 343 195 EUR.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus (valsts budžeta līdzekļus) attiecināmo izmaksu segšanai, tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansēšanai.
Pēc 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu līdz 22 492 390 EUR, nepārsniedzot maksimālo ERAF finansējuma intensitāti 85 %.
Finansējuma saņēmējs
Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - LVC), kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas. Projekta iesniedzējs pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. Līdz ar to LVC gan sagatavos projekta iesniegumu, gan slēgs līgumu ar sadarbības iestādi (CFLA) par projekta īstenošanu un attiecīgi īstenos projektu.
Sagatavojot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs (LVC) ņem vērā, ka:
(1) tas iesniedz sadarbības iestādē vienu projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām un ņemot vērā pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu;
(2) projektā iekļauj visus nepieciešamos velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutus, lai nodrošinātu pasākuma mērķa, kā arī iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu;
(3) lai nodrošinātu vienotu infrastruktūras attīstību, projektā iekļauj attiecīgo maršrutu posmus, kas atbilst Mikromobilitātes attīstības stratēģijai.
Projekta iesniegumā iekļaujamo ceļa posmu izvēli veiks LVC, ņemot vērā Noteikumu projekta prasības, tostarp iepriekšējā rindkopā uzskaitītos nosacījumus. Tāpat arī ņem vērā, ka:
- atbalstāma ir atdalītas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveide gar autoceļiem un dzelzceļiem atbilstoši Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai;
- nodrošina velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutu savienojamību – maršruti pēctecīgi turpinās un nodrošina savienojamību starp apdzīvotām teritorijām, piekļuvi sabiedriskajam transportam un mobilitātes punktiem, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas.
Mikromobilitātes attīstības stratēģija
Mikromobilitātes attīstības stratēģija izstrādāta pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu (Nr. 710), ar kuru Atbalstītas Transporta attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam. Pamatnostādenēs saistībā ar 4. rīcības virzienu “Drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana” tika paredzēts izstrādāt informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību.
Velosipēds ir viena no multimodālas transporta sistēmas pamata sastāvdaļām un galvenais mikromobilitātes transportlīdzeklis. Ar mikromobilitātes transportlīdzekļiem kā velosipēds, elektroskrejritenis, var nodrošināt vidējo attālumu sasniedzamību, lai nokļūtu sabiedriskā transporta pieturā vai citā galamērķī, kā piemēram skola, darbs un tamlīdzīgi. Velosipēda izmantošana kā privātā auto alternatīva ikdienas braucieniem ir viens no ilgtspējīgas transporta sistēmas mērķiem.
Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijā minētas galvenās problēmas:
– Ar katru gadu, pieaugot velosipēdistu skaitam, palielinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti;
– Tāpat arī Mikromobilitātes infrastruktūra izveidota fragmentāri, tāpēc mikromobilitātei tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra, piemēram, autoceļu nomales, neapgaismota infrastruktūra, vai arī nākas izvēlēties garākus, bet drošākus maršrutus vai pat šī iemesla dēļ izvēlēties pārvietoties ar citiem transporta veidiem, kur tas ir iespējams.
Līdz ar to stratēģijā piedāvātais risinājums paredz, ka:
– Galvenais nosacījums veiksmīgai mikromobilitātes attīstībai ir kvalitatīva infrastruktūra, jo gājēju un velosipēdistu skaits pieaug līdz ar mikromobilitātes infrastruktūras attīstību un satiksmes drošības uzlabošanos.
– Finansējums mikromobilitātes attīstībai ir ierobežots, tādēļ ir nepieciešams veidot mikromobilitātes infrastruktūras attīstības prioritātes, lai pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam nodrošinātu ikdienas mikromobilitātes iespējas.
Ņemot vērā minētos aspektus, stratēģija nosaka galvenos prioritāros mikromobilitātes infrastruktūras attīstības virzienus.
– Kā Prioritārais valsts mikromobilitātes attīstības virziens ir noteikts galvenās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūras maršrutu attīstība, kas savā starpā savieno apdzīvotas vietas ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem.
– Kā Sekundārais valsts mikromobilitātes attīstības virziens ir apdzīvotu vietu ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem un to 10 km sasniedzamības robežu savienojošās mikromobilitātes infrastruktūras maršrutu attīstība, un kā trešā prioritāte ir noteikta fragmentācijas novēršana valsts esošajā mikromobilitātes infrastruktūrā.
Atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir investīciju veikšana velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā gar autoceļiem un dzelzceļiem, izbūvējot, pārbūvējot un atjaunojot velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūru.
Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.
Skaidrojumi par atsevišķām attiecināmajām izmaksām
– Velosipēdu iela nozīmē, ka velotransporta satiksme tiek organizēta vienotā satiksmes telpā ar vietējās nozīmes (piekļuves funkcijas) autosatiksmi, krustojumos nodrošinot priekšroku velosipēdu ielai. Izmaksas tiek attiecinātas pēc proporcionalitātes principa – attiecināt var tikai to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrai. Nevar attiecināt to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam autosatiksmei. Finansējuma saņēmējam katrā gadījumā ir jāpamato iepriekšminētā proporcija.
– Pārējās ar velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izbūvi saistītās izmaksās ietilpst arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošanas izmaksas, lai izveidotu velosipēdistu ceļu. Piemēram, uz esošās ielas/ gājēju ceļa (ietves) velojoslas izveidošana (līniju marķēšana, nodalot velojoslu).
– Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (tai skaitā ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi) uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas ir attiecināmas arī uz esošās velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras pilnveidošanu, kas ietilpst projektā paredzētajā maršrutā un atbilst Noteikumu projektā noteiktajiem projektu īstenošanas nosacījumiem.
– Izmaksu pozīcija “transportbūvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas [..]” attiecas uz pieguļošo (netieši saistīto) infrastruktūru saistībā ar veloceļa izbūvi.
Piemēram, veloceļš šķērsos krustojumu. Lai izbūvētu šo velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, ir jāpārbūvē krustojums, kā rezultātā skarot esošos inženiertīklus (piemēram, kabeļus). Tādā gadījumā šīs izmaksas var būt attiecināmas šajā izmaksu pozīcijā. Tomēr jāievēro nosacījums:
Izmaksas attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ir sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārcelšanas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek mainīti inženiertīklu tehniskie parametri un investīcijas nerada priekšrocības šo inženiertīklu īpašniekam.
– Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas.
Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas paredzētas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā, vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju nodrošināšanai, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.
- Izmaksas par projekta iesnieguma informācijas sagatavošanu un aizpildīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā nav attiecināmas.
- Noteikumu projekts kā attiecināmās izmaksas paredz arī nekustamā īpašuma iegādes izmaksas ne vairāk kā 10% apmērā no attiecināmo izmaksu kopsummas. Izmaksas noteikumu projektā iekļautas, ņemot vērā, ka izbūvei nepieciešamie posmi tiks identificēti tikai projekta iesnieguma sagatavošanas laikā, un pastāv iespēja, ka, lai nodrošinātu kāda nepieciešamā posma īstenošanu pasākuma mērķu un nosacījumu izpildei (t.sk. infrastruktūras maršrutu savienojamība), ir nepieciešama kāda nekustamā īpašuma (zemes) iegāde. Līdzīgi, saistībā ar veloceļu infrastruktūras izbūvi, šādas izmaksas tiek paredzētas arī Atveseļošanas fonda 1.1.1.3.i investīcijā saskaņā ar Ministru kabineta 07.02.2023. noteikumu Nr. 57 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.3.i. investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" īstenošanas noteikumi” 28.13.apakšpunktu.
– Izmaksu ierobežojumi. Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, ar būvprojekta izstrādi saistītās izmaksas* un ar būvuzraudzību un autoruzraudzību saistītās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
*būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes (ja tā izstrādāta līdz 2021. gada 10. augustam), paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei.
– Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 7 % apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām.
– Pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien nav atgūstamas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
Jāņem vērā, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astotajai daļai publiskas personas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160. punktam nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.
– Izmaksu attiecināmības termiņš. Projekta ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas finansēšanai, ja tās nav radušās agrāk par 2022. gada 25. novembri, izņemot turpmāk minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc 2021. gada 1. janvāra:
(1) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde;
(2) vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
(3) būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes (ja tā izstrādāta līdz 2021. gada 10. augustam), paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
– ņem vērā, ka atbalstāma ir atdalītas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveide gar autoceļiem un dzelzceļiem atbilstoši Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai;
– nodrošina velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutu savienojamību – maršruti pēctecīgi turpinās un nodrošina savienojamību starp apdzīvotām teritorijām, piekļuvi sabiedriskajam transportam un mobilitātes punktiem, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas.
Citi faktori
(1) Projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu finansējuma saņēmējs nodrošina Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
(2) Lai gan Noteikumu projektā plānotajām investīcijām ir iespējama sinerģija (papildinātība) ar Atveseļošanas fonda ietvaros veicamajiem ieguldījumiem veloinfrastruktūras attīstībā, jāņem vērā, ka pasākuma ietvaros mikromobilitātes infrastruktūras (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra) precīzi maršruti būs zināmi tikai pēc projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas. Līdz ar to šobrīd no pieejamās informācijas - kontekstā ar iespējamiem maršrutiem - nav konstatēta konkrēta sasaiste ar citu atbalsta instrumentu investīcijām maršrutos, t.sk. Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros un ar ES fondu 2014. – 2020. plānošanas perioda projektiem. Tādējādi, šobrīd nav konstatēti dubultā finansējuma riski. Gadījumā, ja pasākuma ietvaros, apstiprinot jaunus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda projektus, tiks konstatēta sasaiste, sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, nepieļaujot dubultfinansēšanas riska iestāšanos un veicot risku vadības un uzraudzības pasākumus.
(3) Komunikācijas un vizuālās identitātes prasības. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Ja projekta iesniegums paredz darbības, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, ir paredzēts organizēt vismaz vienu informatīvu pasākumu vai aktivitāti (piemēram, atklāšanas, vidusposma, noslēguma pasākumi) un savlaicīgi tajā iesaistīt Eiropas Komisiju un/vai Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, atbildīgo iestādi, vadošo iestādi un sadarbības iestādi.
Papildus Kopīgo noteikumu regulā noteiktajām obligātajām minimālajām publicitātes prasībām, projekta iesniedzējs var plānot projekta iesniegumā cita veida komunikācijas aktivitātes ar kuru palīdzību tiek sasniegts projekta mērķis vai arī par ES fondu ieguldījumu projektā informēta plašāka sabiedrība, ja tādas ir paredzētas MK noteikumos par SAM īstenošanu.
(6) Dokumentācijas glabāšana. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
(7) Projekta īstenošanas termiņš. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.
Līgumu par projekta īstenošanu slēdz sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs.
(8) Par Komercdarbības atbalsta regulējumu. Investīcijas tiks veiktas mikromobilitātes infrastruktūrā (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā), kas būs publiski pieejama. Ņemot vērā, ka publiskas infrastruktūras īstenošanas gadījumā pasākums nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, Investīcijas ietvaros netiks piešķirts komercdarbības atbalsts.
(9) Intervences kategorija*
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 83 “Riteņbraukšanas infrastruktūra”.
Atbalsta veids: dotācija.
Teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts: bez teritoriālā mērķa.
ESF+ sekundārais temats: nepiemēro.
Dzimumu līdztiesības dimensija: dzimumu neitralitāte.
*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1. pielikumu.
(10) Rekomendācijas. Padomes ieteikumā (Brisele, 24.5.2023 COM(2023) 614 final) par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu iesaka Latvijai 2023. un 2024. gadā saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt AF dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Regula (ES) 2016/2338, ar ko Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.
[2] Skat. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedumu lietā C-280/00 “Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH un Oberbundesanwalt beim BVerWG”, 2003, ECR I-07747.
(11) Horizontālais princips (HP)
Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana" un netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana". Plānotajām investīcijām nebūs ietekme uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā".
Informācija par sasaisti ar mērķiem
Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu pasākumam:
–Ietekme uz SEG emisijām. Pasākums 100 % atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (083 – riteņbraukšanas infrastruktūra) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Investīcijas jaunā velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā stimulē velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu, kā arī palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu.
– Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem.
– Atbilstoši Transporta pamatnostādnēm ir jāattīsta mikromobilitātes iespējas, tai skaitā veicinot velosatiksmes un velo infrastruktūras attīstību, kas kopumā veicinātu iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu uz videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem kā velotransports, skrejriteņi un tamlīdzīgi. Transporta pamatnostādnēs ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt velosipēdu satiksmes infrastruktūru kā nepārtrauktu un ar esošo transporta infrastruktūru salāgotu transporta sistēmas daļu (prioritāri teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu), iesaistot visas iesaistītās puses. Pamatnostādnes norāda, ka ir jāveicina iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c. rīki, pārvietošanās kājām) īpatsvara pieaugums kopējā mobilitātē. Nomainot ikdienā pārvietošanās paradumus no automašīnām (arī no sabiedriskā transporta) uz velosipēdu, tiek veicināts CO2 emisijas samazinājums un ES SEG emisiju samazināšanas mērķa sasniegšana.
– Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta pamatnostādņu uzstādījumiem un īstenošanas plānā definētajiem pasākumiem:
Īstenot infrastruktūras projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai (4.2.1.), kas atbilst pamatnostādņu uzdevumam “Pilnveidot transporta sistēmu, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai” (4.2.).
– Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu, kā arī palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu.
– Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem. Investīcijas ir plānotas saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam ietvertajiem uzdevumiem – B.2.1. “Sasniedzamība starp reģioniem” un B.2.5. “Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana”. Paredzētās darbības risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas reģionos un uzlabos novadu centru sasniedzamību, tādējādi uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību.
– Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem.
– Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
– Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021. – 2030. gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts “Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām”. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
– Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020. – 2030. gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām.
Veloinfrastruktūras attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Līdz ar to finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto, proti, jau projektēšanas stadijā ņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas laikā. Horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" vērtēšanas apjoms ir iekļauts projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikā. Balstoties uz Uzraudzības komitejas apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem un tiem informatīvos nolūkos pievienotās kritēriju piemērošanas metodiku, paredzēts vērtēt iepirkumu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām.
Pasākuma īstenošanas laikā tiks nodrošinātas nepieciešamās darbības un ievēroti nosacījumi, kas identificēti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (Do no significant harm – DNSH) novērtējumā, lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, piemēram:
1) atkritumu rašanās būvniecības laikā tiks ierobežota saskaņā ar ES būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un tiks veicināta atkārtota materiālu izmantošana un augstas kvalitātes pārstrāde, piemērojot materiālu atlasi, izmantojot labākās pieejamās būvgružiem paredzētās šķirošanas sistēmas;
2) jau projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski.
Pasākuma īstenošanai būs netieša ietekme uz horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
Izveidotā velosipēdu ceļu infrastruktūra ir jāprojektē un jāizbūvē tā, lai nodrošinātu komfortu un drošību visiem cilvēkiem neatkarīgi no vecuma vai pārvietošanās spējām.
(12) Par vienoto likmi
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 54. panta a) apakšpunkts nosaka, ka netiešās izmaksas var tikt aprēķinātas kā vienotā likme līdz 7 % no attiecināmajām tiešajām izmaksām. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz vienkāršoto izmaksu vienoto likmju veidu - netiešo izmaksu vienoto likmi 7% apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā, ka netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, kā piemērs šādām izmaksām var būt, sabiedriskā transporta pieturas pārbūve, tādējādi, sniedzot labāku (pilnvērtīgāku) risinājumu veloceliņa risinājumam; vai piemēram, velosipēda remonta stacijas (automāta) uzstādīšana; ņemot vērā Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju, satiksmes (autosatiksmes) mierināšanas pasākumi, veicot satiksmes telpas pārdali par labu mikromobilitātei.
Šobrīd nav konstatēta iespēja izmantot plašāku vienkāršoto izmaksu piemērošanu (t.sk. vienas vienības izmaksas, ņemot vērā, ka izbūves izmaksas ir būtiski atkarīgas no konkrētā posma specifikas, piemēram posma esošais stāvoklis, ir nepieciešama jauna būve, tilts, satiksmes pārvads, atjaunošana vai pilnveide, lai nodrošinātu atdalītu veloceliņu).
(13) Uzturēšana
Uzturēšana pēc projekta īstenošanas beigām tiktu nodrošināta no Valsts budžeta pamatbudžeta programmas 23.00.00. “Valsts autoceļu fonds līdzekļiem”.
(14) Zemesgrāmata
Saistībā ar projekta īstenošanu, nekustamie īpašumi (zeme, izbūvējamie objekti) tiek Zemesgrāmatā ierakstīti uz Satiksmes ministrijas vārda.
(15) Lietotāju uzskaite
Infrastruktūras lietotāju uzskaiti plānots nodrošināt uzstādot lietotāju uzskaites ierīces (velosipēdu satiksmes intensitātes automātiskās uzskaites sistēmas).
Velosipēdu ceļu infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits, proti, jaunas mikromobilitātes infrastruktūras (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra) izveidošana stimulēs velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, proti, kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus tam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piemēram, nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
Pasākuma ietvaros paredzētā projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Iznākuma rādītājs
Pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2029. gada 31. decembrim atdalītas* jaunizbūvētas vai būtiski uzlabotas veloceļu infrastruktūras garums ir 60 km.
*Velosipēdu ceļu, tostarp kopīga gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra tiek uzskatīta kā atdalīta, ja tā no autrotransporta satiksmes atdalīta saskaņā ar kārtību par ceļu satiksmes noteikumiem.
Uz kvantitatīvā rādītāja sasniegšanu tiek attiecināta pasākuma projekta ietvaros no jauna izbūvēta, pārbūvēta un atjaunota velosipēdu ceļu, tostarp kopīga gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra.
Terminu skaidrojums:
– Izbūve atbilst būvdarbu terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būvdarbi – būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, [..], pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.
– Pārbūve atbilst būves pārbūves terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.
– Atjaunošana atbilst būves atjaunošanas terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju.
Piemēram, var tikt veikta arī esošās velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras pilnveidošana, lai nodrošinātu pilnvērtīgu velosipēdu ceļa, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļa, funkcionalitāti, kā arī drošības uzlabošanu velotransporta lietotājiem (piemēram, luksoforu, apgaismojuma uzstādīšana). Tāpat arī var tikt veikta esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu (ietvju) pielāgošana velotransporta izmantošanai (piemēram, velojoslas izveidošana).
– Atdalīta velosipēdu infrastruktūra. Velosipēdu ceļu infrastruktūra tiek uzskatīta kā atdalīta, ja tā no autotransporta satiksmes atdalīta saskaņā ar kārtību par ceļu satiksmes noteikumiem, tai skaitā zīmēm, apmalēm, barjerām, tādējādi uzlabojot mikromobilitātes drošību. Atdalīta velosipēdu infrastruktūra ietver riteņbraukšanas iespējas, kas ar strukturāliem līdzekļiem atdalīta no ceļiem transportlīdzekļu satiksmei vai citām tā paša ceļa daļām (apmales, barjeras), velosipēdu ielas, velotuneļi utml. Velosipēdu infrastruktūrai ar atdalītām vienvirziena joslām (piemēram: katrā ceļa pusē) mēra garumu kā joslas garums (avots: SAM rādītāju metodoloģijas apraksts par iznākuma rādītāju RCO58).
Iznākuma rādītājs ir sasniegts, kad saistībā ar projektā iekļauto mikromobilitātes infrastruktūru (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra) ir izbūvētas visas projektā paredzētas būves, tās ir nodotas ekspluatācijā normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktajā kārtībā, un projekts ir pabeigts.
Rezultāta rādītājs
Pasākuma ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs paredz, ka atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
Rezultāta rādītāja vērtība ir sasniedzama gada laikā pēc projekta pabeigšanas, ņemot vērā, ka lietotāju skaits būs izmērāms tikai pēc pilna kalendārā gada, mainoties cilvēku paradumiem vairāk pārvietoties ar velosipēdu.
Finansējums
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 26 461 636 EUR (tai skaitā elastības finansējums 4 173 671 EUR), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 22 492 390 EUR (tai skaitā elastības finansējums 3 547 620 EUR) un nacionālais finansējums 3 969 246 EUR (tai skaitā elastības finansējums 626 051 EUR).
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu par projekta īstenošanu, ir 22 287 965 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 18 944 770 EUR un nacionālais finansējums 3 343 195 EUR.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus (valsts budžeta līdzekļus) attiecināmo izmaksu segšanai, tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansēšanai.
Pēc 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu līdz 22 492 390 EUR, nepārsniedzot maksimālo ERAF finansējuma intensitāti 85 %.
Finansējuma saņēmējs
Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - LVC), kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas. Projekta iesniedzējs pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. Līdz ar to LVC gan sagatavos projekta iesniegumu, gan slēgs līgumu ar sadarbības iestādi (CFLA) par projekta īstenošanu un attiecīgi īstenos projektu.
Sagatavojot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs (LVC) ņem vērā, ka:
(1) tas iesniedz sadarbības iestādē vienu projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām un ņemot vērā pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu;
(2) projektā iekļauj visus nepieciešamos velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutus, lai nodrošinātu pasākuma mērķa, kā arī iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu;
(3) lai nodrošinātu vienotu infrastruktūras attīstību, projektā iekļauj attiecīgo maršrutu posmus, kas atbilst Mikromobilitātes attīstības stratēģijai.
Projekta iesniegumā iekļaujamo ceļa posmu izvēli veiks LVC, ņemot vērā Noteikumu projekta prasības, tostarp iepriekšējā rindkopā uzskaitītos nosacījumus. Tāpat arī ņem vērā, ka:
- atbalstāma ir atdalītas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveide gar autoceļiem un dzelzceļiem atbilstoši Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai;
- nodrošina velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutu savienojamību – maršruti pēctecīgi turpinās un nodrošina savienojamību starp apdzīvotām teritorijām, piekļuvi sabiedriskajam transportam un mobilitātes punktiem, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas.
Mikromobilitātes attīstības stratēģija
Mikromobilitātes attīstības stratēģija izstrādāta pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu (Nr. 710), ar kuru Atbalstītas Transporta attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam. Pamatnostādenēs saistībā ar 4. rīcības virzienu “Drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana” tika paredzēts izstrādāt informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību.
Velosipēds ir viena no multimodālas transporta sistēmas pamata sastāvdaļām un galvenais mikromobilitātes transportlīdzeklis. Ar mikromobilitātes transportlīdzekļiem kā velosipēds, elektroskrejritenis, var nodrošināt vidējo attālumu sasniedzamību, lai nokļūtu sabiedriskā transporta pieturā vai citā galamērķī, kā piemēram skola, darbs un tamlīdzīgi. Velosipēda izmantošana kā privātā auto alternatīva ikdienas braucieniem ir viens no ilgtspējīgas transporta sistēmas mērķiem.
Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijā minētas galvenās problēmas:
– Ar katru gadu, pieaugot velosipēdistu skaitam, palielinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti;
– Tāpat arī Mikromobilitātes infrastruktūra izveidota fragmentāri, tāpēc mikromobilitātei tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra, piemēram, autoceļu nomales, neapgaismota infrastruktūra, vai arī nākas izvēlēties garākus, bet drošākus maršrutus vai pat šī iemesla dēļ izvēlēties pārvietoties ar citiem transporta veidiem, kur tas ir iespējams.
Līdz ar to stratēģijā piedāvātais risinājums paredz, ka:
– Galvenais nosacījums veiksmīgai mikromobilitātes attīstībai ir kvalitatīva infrastruktūra, jo gājēju un velosipēdistu skaits pieaug līdz ar mikromobilitātes infrastruktūras attīstību un satiksmes drošības uzlabošanos.
– Finansējums mikromobilitātes attīstībai ir ierobežots, tādēļ ir nepieciešams veidot mikromobilitātes infrastruktūras attīstības prioritātes, lai pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam nodrošinātu ikdienas mikromobilitātes iespējas.
Ņemot vērā minētos aspektus, stratēģija nosaka galvenos prioritāros mikromobilitātes infrastruktūras attīstības virzienus.
– Kā Prioritārais valsts mikromobilitātes attīstības virziens ir noteikts galvenās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūras maršrutu attīstība, kas savā starpā savieno apdzīvotas vietas ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem.
– Kā Sekundārais valsts mikromobilitātes attīstības virziens ir apdzīvotu vietu ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem un to 10 km sasniedzamības robežu savienojošās mikromobilitātes infrastruktūras maršrutu attīstība, un kā trešā prioritāte ir noteikta fragmentācijas novēršana valsts esošajā mikromobilitātes infrastruktūrā.
Atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir investīciju veikšana velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā gar autoceļiem un dzelzceļiem, izbūvējot, pārbūvējot un atjaunojot velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūru.
Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.
Skaidrojumi par atsevišķām attiecināmajām izmaksām
– Velosipēdu iela nozīmē, ka velotransporta satiksme tiek organizēta vienotā satiksmes telpā ar vietējās nozīmes (piekļuves funkcijas) autosatiksmi, krustojumos nodrošinot priekšroku velosipēdu ielai. Izmaksas tiek attiecinātas pēc proporcionalitātes principa – attiecināt var tikai to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrai. Nevar attiecināt to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam autosatiksmei. Finansējuma saņēmējam katrā gadījumā ir jāpamato iepriekšminētā proporcija.
– Pārējās ar velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izbūvi saistītās izmaksās ietilpst arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošanas izmaksas, lai izveidotu velosipēdistu ceļu. Piemēram, uz esošās ielas/ gājēju ceļa (ietves) velojoslas izveidošana (līniju marķēšana, nodalot velojoslu).
– Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (tai skaitā ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi) uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas ir attiecināmas arī uz esošās velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras pilnveidošanu, kas ietilpst projektā paredzētajā maršrutā un atbilst Noteikumu projektā noteiktajiem projektu īstenošanas nosacījumiem.
– Izmaksu pozīcija “transportbūvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas [..]” attiecas uz pieguļošo (netieši saistīto) infrastruktūru saistībā ar veloceļa izbūvi.
Piemēram, veloceļš šķērsos krustojumu. Lai izbūvētu šo velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, ir jāpārbūvē krustojums, kā rezultātā skarot esošos inženiertīklus (piemēram, kabeļus). Tādā gadījumā šīs izmaksas var būt attiecināmas šajā izmaksu pozīcijā. Tomēr jāievēro nosacījums:
Izmaksas attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ir sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārcelšanas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek mainīti inženiertīklu tehniskie parametri un investīcijas nerada priekšrocības šo inženiertīklu īpašniekam.
– Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas.
Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas paredzētas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā, vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju nodrošināšanai, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.
- Izmaksas par projekta iesnieguma informācijas sagatavošanu un aizpildīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā nav attiecināmas.
- Noteikumu projekts kā attiecināmās izmaksas paredz arī nekustamā īpašuma iegādes izmaksas ne vairāk kā 10% apmērā no attiecināmo izmaksu kopsummas. Izmaksas noteikumu projektā iekļautas, ņemot vērā, ka izbūvei nepieciešamie posmi tiks identificēti tikai projekta iesnieguma sagatavošanas laikā, un pastāv iespēja, ka, lai nodrošinātu kāda nepieciešamā posma īstenošanu pasākuma mērķu un nosacījumu izpildei (t.sk. infrastruktūras maršrutu savienojamība), ir nepieciešama kāda nekustamā īpašuma (zemes) iegāde. Līdzīgi, saistībā ar veloceļu infrastruktūras izbūvi, šādas izmaksas tiek paredzētas arī Atveseļošanas fonda 1.1.1.3.i investīcijā saskaņā ar Ministru kabineta 07.02.2023. noteikumu Nr. 57 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.3.i. investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" īstenošanas noteikumi” 28.13.apakšpunktu.
– Izmaksu ierobežojumi. Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, ar būvprojekta izstrādi saistītās izmaksas* un ar būvuzraudzību un autoruzraudzību saistītās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
*būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes (ja tā izstrādāta līdz 2021. gada 10. augustam), paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei.
– Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 7 % apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām.
– Pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien nav atgūstamas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
Jāņem vērā, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astotajai daļai publiskas personas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160. punktam nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.
– Izmaksu attiecināmības termiņš. Projekta ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas finansēšanai, ja tās nav radušās agrāk par 2022. gada 25. novembri, izņemot turpmāk minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc 2021. gada 1. janvāra:
(1) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde;
(2) vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
(3) būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes (ja tā izstrādāta līdz 2021. gada 10. augustam), paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
– ņem vērā, ka atbalstāma ir atdalītas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveide gar autoceļiem un dzelzceļiem atbilstoši Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai;
– nodrošina velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutu savienojamību – maršruti pēctecīgi turpinās un nodrošina savienojamību starp apdzīvotām teritorijām, piekļuvi sabiedriskajam transportam un mobilitātes punktiem, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas.
Citi faktori
(1) Projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu finansējuma saņēmējs nodrošina Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
(2) Lai gan Noteikumu projektā plānotajām investīcijām ir iespējama sinerģija (papildinātība) ar Atveseļošanas fonda ietvaros veicamajiem ieguldījumiem veloinfrastruktūras attīstībā, jāņem vērā, ka pasākuma ietvaros mikromobilitātes infrastruktūras (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra) precīzi maršruti būs zināmi tikai pēc projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas. Līdz ar to šobrīd no pieejamās informācijas - kontekstā ar iespējamiem maršrutiem - nav konstatēta konkrēta sasaiste ar citu atbalsta instrumentu investīcijām maršrutos, t.sk. Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros un ar ES fondu 2014. – 2020. plānošanas perioda projektiem. Tādējādi, šobrīd nav konstatēti dubultā finansējuma riski. Gadījumā, ja pasākuma ietvaros, apstiprinot jaunus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda projektus, tiks konstatēta sasaiste, sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, nepieļaujot dubultfinansēšanas riska iestāšanos un veicot risku vadības un uzraudzības pasākumus.
(3) Komunikācijas un vizuālās identitātes prasības. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Ja projekta iesniegums paredz darbības, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, ir paredzēts organizēt vismaz vienu informatīvu pasākumu vai aktivitāti (piemēram, atklāšanas, vidusposma, noslēguma pasākumi) un savlaicīgi tajā iesaistīt Eiropas Komisiju un/vai Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, atbildīgo iestādi, vadošo iestādi un sadarbības iestādi.
Papildus Kopīgo noteikumu regulā noteiktajām obligātajām minimālajām publicitātes prasībām, projekta iesniedzējs var plānot projekta iesniegumā cita veida komunikācijas aktivitātes ar kuru palīdzību tiek sasniegts projekta mērķis vai arī par ES fondu ieguldījumu projektā informēta plašāka sabiedrība, ja tādas ir paredzētas MK noteikumos par SAM īstenošanu.
(6) Dokumentācijas glabāšana. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
(7) Projekta īstenošanas termiņš. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.
Līgumu par projekta īstenošanu slēdz sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs.
(8) Par Komercdarbības atbalsta regulējumu. Investīcijas tiks veiktas mikromobilitātes infrastruktūrā (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā), kas būs publiski pieejama. Ņemot vērā, ka publiskas infrastruktūras īstenošanas gadījumā pasākums nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, Investīcijas ietvaros netiks piešķirts komercdarbības atbalsts.
(9) Intervences kategorija*
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 83 “Riteņbraukšanas infrastruktūra”.
Atbalsta veids: dotācija.
Teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts: bez teritoriālā mērķa.
ESF+ sekundārais temats: nepiemēro.
Dzimumu līdztiesības dimensija: dzimumu neitralitāte.
*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1. pielikumu.
(10) Rekomendācijas. Padomes ieteikumā (Brisele, 24.5.2023 COM(2023) 614 final) par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu iesaka Latvijai 2023. un 2024. gadā saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt AF dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Regula (ES) 2016/2338, ar ko Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.
[2] Skat. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedumu lietā C-280/00 “Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH un Oberbundesanwalt beim BVerWG”, 2003, ECR I-07747.
(11) Horizontālais princips (HP)
Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana" un netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana". Plānotajām investīcijām nebūs ietekme uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā".
Informācija par sasaisti ar mērķiem
Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu pasākumam:
–Ietekme uz SEG emisijām. Pasākums 100 % atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (083 – riteņbraukšanas infrastruktūra) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Investīcijas jaunā velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā stimulē velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu, kā arī palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu.
– Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem.
– Atbilstoši Transporta pamatnostādnēm ir jāattīsta mikromobilitātes iespējas, tai skaitā veicinot velosatiksmes un velo infrastruktūras attīstību, kas kopumā veicinātu iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu uz videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem kā velotransports, skrejriteņi un tamlīdzīgi. Transporta pamatnostādnēs ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt velosipēdu satiksmes infrastruktūru kā nepārtrauktu un ar esošo transporta infrastruktūru salāgotu transporta sistēmas daļu (prioritāri teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu), iesaistot visas iesaistītās puses. Pamatnostādnes norāda, ka ir jāveicina iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c. rīki, pārvietošanās kājām) īpatsvara pieaugums kopējā mobilitātē. Nomainot ikdienā pārvietošanās paradumus no automašīnām (arī no sabiedriskā transporta) uz velosipēdu, tiek veicināts CO2 emisijas samazinājums un ES SEG emisiju samazināšanas mērķa sasniegšana.
– Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta pamatnostādņu uzstādījumiem un īstenošanas plānā definētajiem pasākumiem:
Īstenot infrastruktūras projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai (4.2.1.), kas atbilst pamatnostādņu uzdevumam “Pilnveidot transporta sistēmu, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai” (4.2.).
– Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu, kā arī palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu.
– Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem. Investīcijas ir plānotas saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam ietvertajiem uzdevumiem – B.2.1. “Sasniedzamība starp reģioniem” un B.2.5. “Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana”. Paredzētās darbības risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas reģionos un uzlabos novadu centru sasniedzamību, tādējādi uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību.
– Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem.
– Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
– Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021. – 2030. gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts “Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām”. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
– Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020. – 2030. gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām.
Veloinfrastruktūras attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Līdz ar to finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto, proti, jau projektēšanas stadijā ņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas laikā. Horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" vērtēšanas apjoms ir iekļauts projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikā. Balstoties uz Uzraudzības komitejas apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem un tiem informatīvos nolūkos pievienotās kritēriju piemērošanas metodiku, paredzēts vērtēt iepirkumu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām.
Pasākuma īstenošanas laikā tiks nodrošinātas nepieciešamās darbības un ievēroti nosacījumi, kas identificēti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (Do no significant harm – DNSH) novērtējumā, lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, piemēram:
1) atkritumu rašanās būvniecības laikā tiks ierobežota saskaņā ar ES būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un tiks veicināta atkārtota materiālu izmantošana un augstas kvalitātes pārstrāde, piemērojot materiālu atlasi, izmantojot labākās pieejamās būvgružiem paredzētās šķirošanas sistēmas;
2) jau projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski.
Pasākuma īstenošanai būs netieša ietekme uz horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
Izveidotā velosipēdu ceļu infrastruktūra ir jāprojektē un jāizbūvē tā, lai nodrošinātu komfortu un drošību visiem cilvēkiem neatkarīgi no vecuma vai pārvietošanās spējām.
(12) Par vienoto likmi
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 54. panta a) apakšpunkts nosaka, ka netiešās izmaksas var tikt aprēķinātas kā vienotā likme līdz 7 % no attiecināmajām tiešajām izmaksām. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz vienkāršoto izmaksu vienoto likmju veidu - netiešo izmaksu vienoto likmi 7% apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā, ka netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, kā piemērs šādām izmaksām var būt, sabiedriskā transporta pieturas pārbūve, tādējādi, sniedzot labāku (pilnvērtīgāku) risinājumu veloceliņa risinājumam; vai piemēram, velosipēda remonta stacijas (automāta) uzstādīšana; ņemot vērā Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju, satiksmes (autosatiksmes) mierināšanas pasākumi, veicot satiksmes telpas pārdali par labu mikromobilitātei.
Šobrīd nav konstatēta iespēja izmantot plašāku vienkāršoto izmaksu piemērošanu (t.sk. vienas vienības izmaksas, ņemot vērā, ka izbūves izmaksas ir būtiski atkarīgas no konkrētā posma specifikas, piemēram posma esošais stāvoklis, ir nepieciešama jauna būve, tilts, satiksmes pārvads, atjaunošana vai pilnveide, lai nodrošinātu atdalītu veloceliņu).
(13) Uzturēšana
Uzturēšana pēc projekta īstenošanas beigām tiktu nodrošināta no Valsts budžeta pamatbudžeta programmas 23.00.00. “Valsts autoceļu fonds līdzekļiem”.
(14) Zemesgrāmata
Saistībā ar projekta īstenošanu, nekustamie īpašumi (zeme, izbūvējamie objekti) tiek Zemesgrāmatā ierakstīti uz Satiksmes ministrijas vārda.
(15) Lietotāju uzskaite
Infrastruktūras lietotāju uzskaiti plānots nodrošināt uzstādot lietotāju uzskaites ierīces (velosipēdu satiksmes intensitātes automātiskās uzskaites sistēmas).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Protokolklēmums paredz, ka līdz Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.3.pasākuma “Veloinfrastruktūras attīstība” (turpmāk – 2.3.1.3.pasākums) projekta iesnieguma apstiprināšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā kā Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda sadarbības iestādē atļaut Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtība, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.2. apakšpunktu, pieprasīt finansējumu ne vairāk ka 165 000 euro apmērā no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, lai nodrošinātu 2.3.1.3.pasākuma īstenošanas uzsākšanu un priekšfinansēšanu 2024.gada pirmajā pusgadā.
Pamatojoties uz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju, līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē ir paredzamas izmaksas par būvprojektu izstrādi, kas ir attiecināmās izmaksas. Proti, izmaksas 165 000 euro apmērā ir nepieciešamas rēķinu apmaksai par būvprojektu izstrādes ietvaros veiktajiem projektēšanas darbiem. Šīs izmaksas radušās no būvprojektu līgumu noslēgšanas brīža, kas ir pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas.
Protokollēmuma projektā paredzētais finanšu līdzekļu pārdales risinājums nodrošina projekta īstenošanai nepieciešamā ES fondu finansējuma plūsmas nepārtrauktību, novēršot ES fondu pieejamības risku 2024.gada otrajā pusē, kad projekts faktiski tiek jau īstenots (jo notiek projektēšanas darbu), bet vēl nav apstiprināts sadarbības iestādē.
Veicot risku analīzi attiecībā uz ES fondu finansējuma piešķiršanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē, ir identificēti šādi būtiskākie riski:
- Projekta iesniegums netiek apstiprināts, tādējādi nepiešķirot ES fondu finansējumu. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka ir ierobežota projekta iesnieguma atlase, kurā ir noteikts projekta iesniedzējs un atbilstība projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem ir precizējama. Proti, kritērija neatbilstības gadījumā sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, aicinot projekta iesniedzēju noteiktā termiņā veikt izmaiņas projekta iesniegumā.
- Izdevumi, kas veikti līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē, netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka plānotās izmaksas ir noteiktas Noteikumu projektā kā attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai sadarbības iestāde un citas iesaistītās puses nodrošinās VSIA "Latvijas Valsts ceļi" konsultatīvo atbalstu.
Ņemot vērā identificētos riskus, protokollēmuma projekts ir papildināts ar nosacījumu, ka Satiksmes ministrijai nekavējoties jāinformē Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas 2.3.1.3.pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem un finansiālo ietekmi, sniegts apraksts par iespējamo risinājumu, lai turpinātu projekta īstenošanu.
Pamatojoties uz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju, līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē ir paredzamas izmaksas par būvprojektu izstrādi, kas ir attiecināmās izmaksas. Proti, izmaksas 165 000 euro apmērā ir nepieciešamas rēķinu apmaksai par būvprojektu izstrādes ietvaros veiktajiem projektēšanas darbiem. Šīs izmaksas radušās no būvprojektu līgumu noslēgšanas brīža, kas ir pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas.
Protokollēmuma projektā paredzētais finanšu līdzekļu pārdales risinājums nodrošina projekta īstenošanai nepieciešamā ES fondu finansējuma plūsmas nepārtrauktību, novēršot ES fondu pieejamības risku 2024.gada otrajā pusē, kad projekts faktiski tiek jau īstenots (jo notiek projektēšanas darbu), bet vēl nav apstiprināts sadarbības iestādē.
Veicot risku analīzi attiecībā uz ES fondu finansējuma piešķiršanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē, ir identificēti šādi būtiskākie riski:
- Projekta iesniegums netiek apstiprināts, tādējādi nepiešķirot ES fondu finansējumu. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka ir ierobežota projekta iesnieguma atlase, kurā ir noteikts projekta iesniedzējs un atbilstība projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem ir precizējama. Proti, kritērija neatbilstības gadījumā sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, aicinot projekta iesniedzēju noteiktā termiņā veikt izmaiņas projekta iesniegumā.
- Izdevumi, kas veikti līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē, netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka plānotās izmaksas ir noteiktas Noteikumu projektā kā attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai sadarbības iestāde un citas iesaistītās puses nodrošinās VSIA "Latvijas Valsts ceļi" konsultatīvo atbalstu.
Ņemot vērā identificētos riskus, protokollēmuma projekts ir papildināts ar nosacījumu, ka Satiksmes ministrijai nekavējoties jāinformē Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas 2.3.1.3.pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem un finansiālo ietekmi, sniegts apraksts par iespējamo risinājumu, lai turpinātu projekta īstenošanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā mikromobilitātes infrastruktūru (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu infrastruktūra) varēs izmantot satiksmes dalībnieki un iedzīvotāji. Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta SEG emisiju samazināšanās.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem " 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas.
Tāpat arī Satiksmes ministrija pildīs Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. —2027. gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes funkcijas.
Tāpat arī Satiksmes ministrija pildīs Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. —2027. gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums var ietekmēt satiksmes dalībniekus, iedzīvotājus, velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras lietotājus. Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta SEG emisiju samazināšana.
Velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits. Proti, jaunas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidošana stimulēs paradumu maiņu un velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, t.i., kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus tam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piem., nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
Pasākuma ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs paredz, ka atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
Velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits. Proti, jaunas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidošana stimulēs paradumu maiņu un velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, t.i., kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus tam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piem., nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
Pasākuma ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs paredz, ka atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
140 250
0
7 233 500
0
4 743 850
5 266 600
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
140 250
0
7 233 500
0
4 743 850
5 266 600
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
165 000
0
8 510 000
0
5 581 000
6 196 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
165 000
0
8 510 000
0
5 581 000
6 196 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-24 750
0
-1 276 500
0
-837 150
-929 400
3.1. valsts pamatbudžets
0
-24 750
0
-1 276 500
0
-837 150
-929 400
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-24 750
-1 276 500
-837 150
-929 400
5.1. valsts pamatbudžets
-24 750
-1 276 500
-837 150
-929 400
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 26 461 636 euro (tai skaitā elastības finansējums 4 173 671 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 22 492 390 euro (tai skaitā elastības finansējums 3 547 620 euro) un nacionālais finansējums 3 969 246 euro (tai skaitā elastības finansējums 626 051 euro).
Kā nacionālais finansējums tiek plānots valsts budžeta finansējums.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, ir 22 287 965 euro, tai skaitā ERAF finansējums 18 944 770 euro un nacionālais finansējums 3 343 195 euro.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir 85% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Pēc 2026.gada 1.janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu līdz 22 492 390 euro, nepārsniedzot maksimālā ERAF finansējuma intensitāti 85%.
Budžeta ieņēmumi ir ERAF finansējuma daļa.
Budžeta izdevumi ir kopējie 2.3.1.3.pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF un valsts budžeta) līdzekļi 100% apmērā no 2.3.1.3.pasākumā attiecināmām izmaksām.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sadalījumā pa gadiem (indikatīvi*):
* Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts pēc iepirkumu līgumu noslēgšanas.
2.3.1.3.pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst intervences kodam – 083: “Riteņbraukšanas infrastruktūra”.
Kā nacionālais finansējums tiek plānots valsts budžeta finansējums.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, ir 22 287 965 euro, tai skaitā ERAF finansējums 18 944 770 euro un nacionālais finansējums 3 343 195 euro.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir 85% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Pēc 2026.gada 1.janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu līdz 22 492 390 euro, nepārsniedzot maksimālā ERAF finansējuma intensitāti 85%.
Budžeta ieņēmumi ir ERAF finansējuma daļa.
Budžeta izdevumi ir kopējie 2.3.1.3.pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF un valsts budžeta) līdzekļi 100% apmērā no 2.3.1.3.pasākumā attiecināmām izmaksām.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sadalījumā pa gadiem (indikatīvi*):
| 2024 | 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | 2029 | Kopā | |
| ERAF | 140 250 | 7 233 500 | 4 743 850 | 5 266 600 | 5 108 190 | 0 | 22 492 390 |
| Nacionālais fin. | 24 750 | 1 276 500 | 837 150 | 929 400 | 901 446 | 0 | 3 969 246 |
| Kopā | 165 000 | 8 510 000 | 5 581 000 | 6 196 000 | 6 009 636 | 0 | 26 461 636 |
* Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts pēc iepirkumu līgumu noslēgšanas.
2.3.1.3.pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst intervences kodam – 083: “Riteņbraukšanas infrastruktūra”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts atbilstoši pasākuma ietvaros paredzēto projekta darbību īstenošanai faktiski nepieciešamajam finansējumam.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 25.9.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr.2018/1046 61.pants
Noteikumu projekta 25.10.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/99cc750c-9355-40c5-bcbd-97662d2def9d/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem " 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas. Projekta iesniedzējs pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
Sniedzot atzinumu:
- Latvijas Pašvaldību savienība saskaņoja Noteikumu projektu bez iebildumiem un priekšlikumiem.
- Latvijas Lielo pilsētu asociācija izteica iebildumus.
Sniedzot atzinumu:
- Latvijas Pašvaldību savienība saskaņoja Noteikumu projektu bez iebildumiem un priekšlikumiem.
- Latvijas Lielo pilsētu asociācija izteica iebildumus.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas mikromobilitātes infrastruktūrā veicinās teritoriju attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Finansējuma saņēmējam jāiesniedz risku izvērtējums saistībā ar HP principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” un "Klimatdrošināšana" par katru maršrutu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jaunas mikromobilitātes infrastruktūras (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra) izveidošana stimulēs velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, t.i., kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju un gaisa piesārņojuma samazinājumu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieši pozitīva ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu.
Velosipēdu ceļu infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits. Proti, jaunas mikromobilitātes infrastruktūras (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra) izveidošana stimulēs velosipēda izmantošanu ikdienā, kam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piem., nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
Velosipēdu ceļu infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits. Proti, jaunas mikromobilitātes infrastruktūras (velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra) izveidošana stimulēs velosipēda izmantošanu ikdienā, kam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piem., nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieši pozitīva ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju - objektu skaitu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, projektu ietvaros var tikt īstenotas vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram:
- nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses; nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk., tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem., konsultāciju protokolus u.c.).
(Vispārīgās HP darbības)
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju
(Specifiskā HP darbības)
-plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, projektu ietvaros var tikt īstenotas vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram:
- nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses; nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk., tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem., konsultāciju protokolus u.c.).
(Vispārīgās HP darbības)
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju
(Specifiskā HP darbības)
-plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu. Projektā var tikt paredzētas specifiskas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram:
- attiecībā uz ielu infrastruktūru ir būtisks apgaismojums - lai būtu droši pārvietoties gan no ērtības un drošības kopumā, gan specifiski sievietēm. Piemēram, labs apgaismojums mazina riskus vardarbībai pret sievietēm, aizskaršanai/apdraudējumam. Tas būtu attiecināms arī uz vecāko paaudzi u.c.;
- attiecībā uz pārvietošanos uz ielas - ietves tiks veidotas ar lēzenu nobraukumu/uzbraukumu, izvairoties no kāpnēm vai, ja tādas ir, tad ar pielāgojumiem, lai būtu izmantojamas, pārvietojoties ar bērnu ratiņiem. Svarīga ir arī soliņu izbūve pie ietvēm, kas ir būtiska ne tikai vecākai paaudzei, bet arī vecākiem ar bērniem.
(Vispārīgās HP darbības)
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju
-projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru - paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus.
- attiecībā uz ielu infrastruktūru ir būtisks apgaismojums - lai būtu droši pārvietoties gan no ērtības un drošības kopumā, gan specifiski sievietēm. Piemēram, labs apgaismojums mazina riskus vardarbībai pret sievietēm, aizskaršanai/apdraudējumam. Tas būtu attiecināms arī uz vecāko paaudzi u.c.;
- attiecībā uz pārvietošanos uz ielas - ietves tiks veidotas ar lēzenu nobraukumu/uzbraukumu, izvairoties no kāpnēm vai, ja tādas ir, tad ar pielāgojumiem, lai būtu izmantojamas, pārvietojoties ar bērnu ratiņiem. Svarīga ir arī soliņu izbūve pie ietvēm, kas ir būtiska ne tikai vecākai paaudzei, bet arī vecākiem ar bērniem.
(Vispārīgās HP darbības)
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju
-projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru - paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
1) Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu (HP) "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana" un netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana". Plānotajām investīcijām nebūs ietekme uz "Energoefektivitāte pirmajā vietā.
2) Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs īstenojot projektu:
- ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju - objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
- uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) un ievēro principus:
- klimatdrošināšana;
- nenodarīt būtisku kaitējumu.
3) Projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju projekts (saskaņots ES fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda apakškomiteju (AK) 30.11.2023. sēdē) kā vienu no specifiskajiem atbilstības kritērijiem paredz horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriju:
"3.4. Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošanu” īstenošanu."
Līdz ar to, projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par objektu skaitu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
4) Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi, nepieļaujot stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju. Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana ir jāveic saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām, tostarp nodrošinot, ka informācijas saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus.
2) Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs īstenojot projektu:
- ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju - objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
- uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) un ievēro principus:
- klimatdrošināšana;
- nenodarīt būtisku kaitējumu.
3) Projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju projekts (saskaņots ES fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda apakškomiteju (AK) 30.11.2023. sēdē) kā vienu no specifiskajiem atbilstības kritērijiem paredz horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriju:
"3.4. Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošanu” īstenošanu."
Līdz ar to, projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par objektu skaitu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
4) Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi, nepieļaujot stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju. Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana ir jāveic saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām, tostarp nodrošinot, ka informācijas saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus.
Pielikumi