22-TA-1983: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 819 "Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Jautājuma saistība ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982), kas tiek virzīts vienotā dokumentu paketē ar šo tiesību akta projektu.
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210) 171.3. uzdevums paredz pakāpeniski palielināt tiešo valsts atbalstu sporta nozares programmu un pasākumu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot finansējuma administrēšanas procedūru un finansējuma sadales kritērijus. Kā viens no minētā uzdevuma darbības rezultātiem paredzēts atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam sporta nozares finansēšanas modelim ieviests pilnveidots sporta finansējuma administrēšanas process.
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 397) 1.2. uzdevums kā vienu no prioritāriem pamatnostādņu uzdevumiem paredz īstenot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot sporta nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu (nodrošinot, ka sporta federācija pamatdarbības finansējumu saņem no vienas organizācijas ar vienu līgumu), kā arī stiprinot atzītās sporta federācijas lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.
Apraksts
Ar Ministru kabineta 2020. gada 18. augusta sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2021.gadam" izstrādes procesā" (prot. Nr. 49 46.§) 21. punktu IZM dots uzdevums izvērtēt iespējas samazināt sporta nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā un apgūšanā iesaistīto organizāciju skaitu atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajam.
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja" rīcība, izlietojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, ir efektīva, ekonomiska un atbilstoša paredzētajiem mērķiem?" (revīzijas lieta Nr.2.4.1-17/2020) IZM izteikts priekšlikums – strādājot pie sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeļa maiņas, ņemt vērā revīzijā konstatētos trūkumus sporta finansēšanas organizācijā, tai skaitā, lai novērstu dubultā finansējuma saņemšanas risku un iespēju sporta federācijām manipulēt ar iesniegto finansējuma izlietojuma atskaišu datiem, padarot izsekojamu un saprotamu valsts budžeta finansējuma izlietojuma procesu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt, ka ar 2023. gada 1. janvāri valsts finansējumu komandu sporta spēļu valsts izlasēm MK noteikumu ietvaros piešķir nevis IZM, bet gan biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" (turpmāk - LSFP).
Spēkā stāšanās termiņš
15.11.2022.
Pamatojums
Šāds termiņš pamatojams ar nepieciešamību jau līdz 2022. gada 1. decembrim atbilstoši noteikumos noteiktam iesniegt iesniegumu par valsts finansējuma saņemšanu korektā institūcijā (LSFP), savlaicīgi izveidot noteikumos minēto Vērtēšanas komisiju, kā arī lai noteikumu piemērošanā varētu ievērot Administratīvā procesa likumā noteiktos termiņus administratīvā akta izdošanai. Šajā saistībā IZM vērtējumā nav novērojama pretruna ar IZM izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982), kas tiek virzīts vienotā dokumentu paketē ar šo tiesību akta projektu, jo finansējumu komandu sporta spēļu federācijām jebkurā gadījumā varēs piešķirt un līgumus LSFP ar tām varēs slēgt tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā likums "Par valsts budžetu 2023. gadam" un attiecīgi būs zināms noteikumu ietvaros sadalāmais valsts budžeta līdzekļu apmērs.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sporta likuma 13. panta piektā daļa nosaka, ka valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Uz minētā deleģējuma pamata izdoti Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 819 "Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās" (turpmāk - Noteikumi Nr.819). Noteikumi Nr.819 šobrīd paredz, ka iesniegums valsts finansējuma saņemšanai iesniedzams un attiecīgi valsts finansējumu piešķir IZM.
Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 397) 1.2. uzdevums kā vienu no prioritāriem pamatnostādņu uzdevumiem paredz īstenot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot sporta nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu (nodrošinot, ka sporta federācija pamatdarbības finansējumu saņem no vienas organizācijas ar vienu līgumu), kā arī stiprinot atzītās sporta federācijas lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.
Sporta nozares finansēšanas pārvaldības reformas īstenošana izriet no Valdības deklarācijas, kā arī citiem Ministru kabineta jau pieņemtiem lēmumiem: (1) Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (171.3. uzdevums), (2) Ministru kabineta 2020. gada 18. augusta sēdē saistībā ar valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu IZM dotā uzdevuma (prot. Nr. 49 46.§, 21. punkts), (3) Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam 1.2. uzdevuma. Sporta nozares finansēšanas pārvaldības reforma tiek īstenota, lai novērstu IZM, Finanšu ministrijas un Valsts kontroles konstatētos trūkumus un nepilnības, novērstu dubultā finansējuma saņemšanas risku, padarītu izsekojamu un saprotamu valsts budžeta finansējuma saņemšanas un izlietojuma procesu, nodrošinātu lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, kā arī iespēju robežās mazinātu uzticēto uzdevumu administrēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apjomu.
IZM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982), kas tiek virzīts vienotā dokumentu paketē ar šo tiesību akta projektu un paredz atbalstīt IZM priekšlikumu un noteikt, ka no 2023. gada 1. janvāra valsts sporta budžeta līdzekļu piešķiršanu Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītajām sporta federācijām un citām sporta organizācijām to pamatdarbības nodrošināšanai centralizēti šim mērķim paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina LSFP. Lai nodrošinātu minētā risinājuma efektīvu ieviešanu, ar noteikumiem tiek noteiktas jaunas LSFP funkcijas.
Ņemot vērā, ka izvērsta informācija sniegta minētajā informatīvajā ziņojumā, papildus informācija un pamatojums šajā jautājumā šajā anotācijā netiek sniegts.
Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 397) 1.2. uzdevums kā vienu no prioritāriem pamatnostādņu uzdevumiem paredz īstenot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot sporta nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu (nodrošinot, ka sporta federācija pamatdarbības finansējumu saņem no vienas organizācijas ar vienu līgumu), kā arī stiprinot atzītās sporta federācijas lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.
Sporta nozares finansēšanas pārvaldības reformas īstenošana izriet no Valdības deklarācijas, kā arī citiem Ministru kabineta jau pieņemtiem lēmumiem: (1) Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (171.3. uzdevums), (2) Ministru kabineta 2020. gada 18. augusta sēdē saistībā ar valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu IZM dotā uzdevuma (prot. Nr. 49 46.§, 21. punkts), (3) Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam 1.2. uzdevuma. Sporta nozares finansēšanas pārvaldības reforma tiek īstenota, lai novērstu IZM, Finanšu ministrijas un Valsts kontroles konstatētos trūkumus un nepilnības, novērstu dubultā finansējuma saņemšanas risku, padarītu izsekojamu un saprotamu valsts budžeta finansējuma saņemšanas un izlietojuma procesu, nodrošinātu lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, kā arī iespēju robežās mazinātu uzticēto uzdevumu administrēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apjomu.
IZM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982), kas tiek virzīts vienotā dokumentu paketē ar šo tiesību akta projektu un paredz atbalstīt IZM priekšlikumu un noteikt, ka no 2023. gada 1. janvāra valsts sporta budžeta līdzekļu piešķiršanu Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītajām sporta federācijām un citām sporta organizācijām to pamatdarbības nodrošināšanai centralizēti šim mērķim paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina LSFP. Lai nodrošinātu minētā risinājuma efektīvu ieviešanu, ar noteikumiem tiek noteiktas jaunas LSFP funkcijas.
Ņemot vērā, ka izvērsta informācija sniegta minētajā informatīvajā ziņojumā, papildus informācija un pamatojums šajā jautājumā šajā anotācijā netiek sniegts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informatīvais ziņojums "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982), kas tiek virzīts vienotā dokumentu paketē ar šo tiesību akta projektu, paredz atbalstīt IZM priekšlikumu un noteikt, ka no 2023. gada 1. janvāra valsts sporta budžeta līdzekļu piešķiršanu Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītajām sporta federācijām un citām sporta organizācijām to pamatdarbības nodrošināšanai centralizēti šim mērķim paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošinās LSFP. Noteikumi Nr. 819 šobrīd paredz, ka iesniegumu par valsts finansējuma saņemšanu sporta spēļu federācijas līdz 1. decembrim iesniedz IZM; vērtēšanas komisiju izveido IZM; vērtēšanas komisija izvērtē iesniegumus; izglītības un zinātnes ministrs pieņem lēmumus par valsts finansējuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt finansējumu; sporta spēļu federācija noslēdz ar IZM līgumu par piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu. Līdz ar to nepieciešams izdarīt attiecīgas izmaiņas Noteikumos Nr. 819, paredzot, ka turpmāk minētos uzdevumus veiks LSFP.
Risinājuma apraksts
Noteikt, ka ar 2023. gada 1. janvāri valsts finansējumu komandu sporta spēļu valsts izlasēm MK noteikumu ietvaros piešķir nevis IZM, bet LSFP, proti, LSFP turpmāk tiks iesniegti sporta spēļu federāciju iesniegumi, LSFP izveidos vērtēšanas komisiju, LSFP valde pieņems lēmumu par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu, kā arī slēgs līgumus par piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu. Minētie uzdevumi atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam tiek deleģēti ar šo normatīvo aktu, kā arī tiek paredzēts, ka ar noteikumu grozījumiem LSFP deleģēto uzdevumu izpildes ietvaros LSFP ir funkcionālā IZM pakļautībā (atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta pirmajā daļā noteiktajam). Pamatojums, kāpēc atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajai daļai LSFP šos uzdevumus varēs veikt efektīvāk, nekā IZM, ir sniegts informatīvajā ziņojumā.
Tiesiskās noteiktības princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, kā arī ievērot tiesiskās paļāvības principu, lai veicinātu indivīda uzticību valstij un likumam (Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 8. punkts). Tiesiskās noteiktības princips paredz, ka likumdevējam jānodrošina valsts iedzīvotājiem pieņemams laika posms, lai sagatavotos attiecīgā juridiskā instrumenta pieņemšanai no tā publicēšanas datuma. Līdz ar to, lai nodrošinātu finansējuma piešķiršanas nepārtrauktību un tiesisku skaidrību par iesnieguma iesniegšanas kārtību, vērtēšanas komisijas izveidi un lēmumu pieņemšanas kārtību atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām, noteikumu projekts paredz tā spēkā stāšanos 2022. gada 15. novembrī.
Tiesiskās noteiktības princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, kā arī ievērot tiesiskās paļāvības principu, lai veicinātu indivīda uzticību valstij un likumam (Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 8. punkts). Tiesiskās noteiktības princips paredz, ka likumdevējam jānodrošina valsts iedzīvotājiem pieņemams laika posms, lai sagatavotos attiecīgā juridiskā instrumenta pieņemšanai no tā publicēšanas datuma. Līdz ar to, lai nodrošinātu finansējuma piešķiršanas nepārtrauktību un tiesisku skaidrību par iesnieguma iesniegšanas kārtību, vērtēšanas komisijas izveidi un lēmumu pieņemšanas kārtību atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām, noteikumu projekts paredz tā spēkā stāšanos 2022. gada 15. novembrī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Skatīt informatīvo ziņojumu "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982), kas tiek virzīts vienotā dokumentu paketē ar šo tiesību akta projektu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Skatīt informatīvo ziņojumu "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982), kas tiek virzīts vienotā dokumentu paketē ar šo tiesību akta projektu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītās komandu sporta spēļu sporta federācijas, kas iesniedz pieteikumus (iesniegumus) par valsts finansējuma saņemšanu. Ar regulējumu tiek noteikta cita iestāde, kurā pieteikumi iesniedzami, tādējādi būtībā šai grupai administratīvais slogs paliek nemainīgs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Saistība ar informatīvo ziņojumu "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
LSFP, biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrība "Komandu sporta spēļu asociācija", biedrība "Latvijas Kērlinga savienība", biedrība "Latvijas Florbola savienība".Cits
Latvijas Nacionālā sporta padome, kas saskaņā ar Sporta likuma 9. panta pirmo daļu ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu.6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Noteikumu projekts un ar to saistītais informatīvais ziņojums "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982) izskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 11. augusta sēdē (prot. Nr.4 2. §).
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 11. augusta sēdē (prot. Nr.4 2. §) tika nolemts (prot. Nr.4 2. §, lēmuma 2.1. apakšpunkts) pieņemt zināšanai IZM sniegto informāciju un pamatojumu plānotajām izmaiņām valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtībā no 2023. gada 1. janvāra, kā arī informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā informatīvā ziņojuma "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982) un ar to saistītā Noteikumu projekta saskaņošanas gaitu un plānoto virzību izskatīšanai Ministru kabinetā. Tāpat tika nolemts (prot. Nr.4 2. §, lēmuma 2.2. apakšpunkts) pieņemt zināšanai Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļu izteiktos viedokļus par minēto informatīvo ziņojumu un ar to saistītajiem tiesību aktu projektiem, kā arī IZM skaidrojumus un sniegtās atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
6.4. Cita informācija
Skatīt informatīvo ziņojumu "Par valsts sporta budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023. gada 1. janvāra" (22-TA-1982), kas tiek virzīts vienotā dokumentu paketē ar šo tiesību akta projektu.
Notikušas konsultācijas ar LSFP, kas ir paudusi atbalstu ar regulējumu noteiktā risinājuma ieviešanai.
Notikušas konsultācijas ar LSFP, kas ir paudusi atbalstu ar regulējumu noteiktā risinājuma ieviešanai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome"
- Izglītības un zinātnes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome"
palielinās
Vērtības nozīme:
Prognozējams, ka izmaksas gada laikā nepārsniegs 2000 euro (aprēķini balstīti uz LSFP 2021. gada pārskata informāciju par darbinieku atalgojumu, LSFP valdes locekļi 2021.g. nesaņēma atlīdzību par valdes locekļu amata pienākumu izpildi. Papildus norādāms, ka plānots mazāks līguma administrēšanas laiks, ņemot vērā, ka ar atzītajām sporta federācijām tiks slēgts viens līgums par valsts finansējuma saņemšanu).
Izglītības un zinātnes ministrija
samazinās
Vērtības nozīme:
10,20
IZM Sporta departamenta vecākā eksperta darba samaksas vidējā stundas likme (un darba devēja izdevumi, 2021. gads)
14,00
Provizoriski četras stundas pieteikuma izskatīšanai (komisijā par vienu pārstāvi mazāk), divas stundas komisijas darba nodrošināšana, astoņas stundas līguma projekta izstrādei, saskaņošanai, parakstīšanai, izpildes kontrolei
12
Komandu sporta spēļu federāciju skaits
1
Par finansējuma piešķiršanu tiek lemts reizi gadā
-1 713,60
Aprēķinā ņemts vērā, ka ar regulējumu tiks samazināts komandu sporta spēļu federāciju pieteikumu vērtēšanas komisijā iesaistīto IZM pārstāvju skaits (no trīs pārstāvjiem uz diviem) un IZM neadministrēs līgumu ar attiecīgajām federācijām noslēgšanu un izpildes kontroli. Vienlaikus IZM saglabās kontroles funkciju pār LSFP rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem.
Kopā
-1 713,60
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiks paplašināta LSFP kompetence valsts finansējuma sadalē valsts izlašu komandu sporta spēlēs sagatavošanās un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās nodrošināšanai, ar ārēju normatīvu aktu deleģējot LSFP uzdevumu lemt par finansējuma piešķiršanu komandu sporta spēļu federācijām.
Tiks samazināts komandu sporta spēļu federāciju pieteikumu vērtēšanas komisijā iesaistīto IZM pārstāvju skaits (no trīs pārstāvjiem uz diviem) un IZM neadministrē līgumu ar attiecīgajām federācijām noslēgšanu. Daļēji (IZM saglabā kontroles funkciju pār LSFP rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem) mazināsies arī IZM ar līguma izpildes kontroli saistītās izmaksas.
Tiks samazināts komandu sporta spēļu federāciju pieteikumu vērtēšanas komisijā iesaistīto IZM pārstāvju skaits (no trīs pārstāvjiem uz diviem) un IZM neadministrē līgumu ar attiecīgajām federācijām noslēgšanu. Daļēji (IZM saglabā kontroles funkciju pār LSFP rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem) mazināsies arī IZM ar līguma izpildes kontroli saistītās izmaksas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Samazināsies IZM kontroles funkcijas nodrošināšanā nepieciešami resursi, IZM neadministrējot katru ar attiecīgo komandu sporta spēļu federāciju noslēgto līgumu. Vienlaikus IZM īstenos kontroles funkciju pār LSFP rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem kopumā.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Samazināsies IZM kontroles funkcijas nodrošināšanā nepieciešami resursi, IZM neadministrējot katru ar attiecīgo komandu sporta spēļu federāciju noslēgto līgumu. Vienlaikus IZM īstenos kontroles funkciju pār LSFP rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem kopumā.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi