Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar LM apkopotajiem valsts statistikas datiem 2021. gada beigās rindā uz pašvaldību ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojuma saņemšanu bija 301 seniors [1], kas ir par 220 mazāk nekā uz 2020. gada beigām. Tas nozīmē, ka iespēju robežās tiek piedāvāti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi (piemēram, aprūpe mājās), tomēr sociālo pakalpojumu pārklājums un pieejamība vēl joprojām ir vērtējama kā nepietiekama, īpaši personām ar garīga rakstura traucējumiem un senioriem. Tāpat ir jāņem vērā, ka daļai personu ir nepieciešams tāds aprūpes pakalpojumu apjoms, kas pārsniedz dzīvesvietā vai kādā sabiedrībā balstītā sociālā pakalpojumā (piemēram, dienas aprūpes centrā) pieejamo. Tās ir personas, kurām ir jānodrošina patstāvīga uzraudzība un kuru ģimenes locekļi nodarbinātības, izglītības iegūšanas vai citu iemeslu dēļ nespēj to nodrošināt [2]. 
Ņemot vērā minēto, ir būtiski attīstīt un pilnveidot gan sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, gan kvalitatīvus un uz klientu mērķētus ĢVPP. Līdz šim institucionālās aprūpes pakalpojumi senioriem tikai atsevišķās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās ir pietuvināti ģimeniskai videi. Taču sabiedrības novecošanās un pieaugošais aprūpes pienākumu slogs un vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem pastiprina aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību, īpaši pēc inovatīviem pakalpojumiem. 

Atsauces:

[1] Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2021. gadā. Vairāk – https://www.lm.gov.lv/lv/par-2021-gadu

[2] Pakalpojumus ilgstošas aprūpes institūcijā piešķir, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis
 

Lai īstenotu Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs noteikto par ĢVPP sniegšanu senioriem, ar Atveseļošanas fonda finansējuma atbalstu 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros plānota senioru ĢVPP infrastruktūras izveide. 3.1.2.3.i. investīcijas otrā  kārta ir secīgs pirmās kārtas turpinājums, tās vieno kopīgs mērķis (saglabāt personu neatkarību un tās aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību) un mērķa grupa – seniori. 
Vispirms 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas ietvaros (2022. gada IV ceturksnī) tika izstrādāts tipveida būvprojekts atbilstoši pirmās kārtas īstenošanas nosacījumiem, kas ir brīvi pieejams Būvniecības informācijas sistēmā jebkuram interesentam. Skat. https://bis.gov.lv/noderigi/tipveida-projekti/gimeniskai-videi-pietuvinatas-aprupes-pakalpojuma-sniegsanas-vieta
Savukārt 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros primārā un galvenā tipveida būvprojekta izmantošanas mērķauditorija būs pašvaldības, pašvaldību iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības  uzdevumu (turpmāk - finansējuma saņēmēji), un kas 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros atklātas projekta iesnieguma atlases rezultātā varēs saņemt Atveseļošanas fonda finansējuma atbalstu projektu īstenošanai un senioru ĢVPP sniegšanas infrastruktūras izveidei. 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros ir atbalstāma tikai jaunu ēku būvniecība.

Investīcijai pieejamais finansējums

3.1.2.3.i. otrās kārtas īstenošanai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums noteikts 68 753 017 euro, ko veido:
-  sākotnēji MK noteikumos Nr. 442 norādītais otrās kārtas finansējums  64 809 580 euro apmērā;
-  no pirmās kārtas pārceltais finanšu atlikums 39 930 euro apmērā;
-  papildu piesaistītais Atveseļošanas fonda finansējums būvniecības cenu sadārdzinājuma segšanai 3 903 507 euro apmērā. Minētais finansējums ir daļa no papildu 8 501 144 euro finansējuma, kas tiks novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo Atveseļošanas fonda finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas iekļauts ar MK 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem”. Šo finansējuma daļu pēc pozitīva Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) viedokļa par Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem saņemšanas un līdz EK lēmumam par Atveseļošanas fonda finansējuma pieejamību Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) segs no valsts budžeta līdzekļiem, t.i., pieprasot pārdalīt finansējumu no valsts budžeta 80.00.00. programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Bez attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma noteikumu projekts paredz attiecināmo nacionālo finansējumu – pašvaldības finansējumu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksu segšanai, kā arī pašvaldības (ja projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji ir pašvaldības un pašvaldības iestādes) un privāto finansējumu (ja finansējuma saņēmēji ir pašvaldību kapitālsabiedrības) investīcijas otrās kārtas projektu atbalstāmo darbību īstenošanai, ja to kopējās izmaksas pārsniedz investīcijas otrās kārtas projektiem pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu. Attiecībā uz Atveseļošanas fonda projekta īstenošanu pēc būtības ir attiecināmas tādas projekta izmaksas, kas nepieciešamas konkrētā sasniedzamā rezultāta nodrošināšanai (par ko pārliecinās atbalsta sniedzējs vai vienošanās/ līgumslēdzējs par projekta īstenošanu) atbilstoši Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) vadlīniju Nr. 1 "Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai MK noteikumu izstrādei par ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu" 63. punktā minētajam. LM, lai rastu risinājumu tam, kā 3.1.2.3.i. otrajai kārtai pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros nodrošināt minētās investīcijas mērķrādītāju rezultatīvās vērtības (izveidotas 852 pakalpojumus sniegšanas vietas) sasniegšanu, ir ierosinājusi priekšlikumu (ierosinājums Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem), ka projekta daļu izmaksas (šobrīd indikatīvi 10% no Atveseļošanas fonda finansējuma izmaksām) pašvaldība varētu plānot projektā kā attiecināmās izmaksas un plānot tām sava budžeta līdzfinansējumu. Saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību pašvaldībām ir tiesības saņemt aizņēmumus tikai  gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņēmuma  mērķiem un to nosacījumiem noteiktā pieļaujamā aizņēmuma  limita ietvaros. Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 36. panta pirmās daļas 2. punktu, pašvaldībām 2023.gadā ir tiesības saņemt aizņēmumus Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, aizņēmuma summai nepārsniedzot  Atveseļošanas fonda finansējuma un PVN izmaksu kopsumma. Par 2023.gada pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem MK un Latvijas Pašvaldību savienība ir panākusi vienošanos, kas iekļauta MK un Latvijas Pašvaldību savienības 2023.gada domstarpību un vienošanās protokolā par 2023. gada budžetu un budžeta ietvaru 2023. – 2025.gadam. Savukārt jautājumi par pašvaldību aizņemšanās  iespējām 2024.gadā, tai skaitā  Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, ir skatāmi tikai likumprojekta  “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” izstrādes procesā.  Lai pašvaldības varētu aizņemties finansējumu papildu pašvaldību izmaksām, kas pārsniedz Atveseļošanas fonda un PVN finansējumu, bet ir nepieciešamas 3.1.2.3.i investīcijas otrās kārtas mērķrādītāju sasniegšanai, ir nepieciešams paredzēt šādu iespēju likumprojektā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam." 
Precīzu attiecināmo nacionālo finansējumu (pašvaldību un privāto finansējumu) nav iespējams prognozēt, jo 3.1.2.3.i investīciju paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā un nav iespējams prognozēt, kas tieši būs finansējuma saņēmēji, kādas izmaksas būs nepieciešamas ĢVPP ēku izveidei un kādu ĢVPP ēku skaitu tie paredzēs projektos (tas ir, vai paredzēs papildu ēkas bez Atveseļošanas fonda finansējuma atbalsta).


Mērķrādītāji

3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros, t.sk. atbilstoši LM priekšlikumiem Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem, ir plānots sasniegt šādus mērķrādītājus:

1) līdz 2023. gada 30. jūnijam  – 17 līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu (līdz EK lēmuma par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu priekšlikumiem  – 18 līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projekta īstenošanu). Attiecībā uz šo atskaites punktu jāmin, ka minētā atskaites punkta izpilde ir aizkavējusies.
Izpildot MK 2022. gada 22. marta sēdes protokollēmumu Nr. 17, 34. § 8.7. apakšpunktu (paredz MK informēšanu gadījumos, kad tiek konstatēti riski ar divu mēnešu kavējumu saistošo atskaites punktu sasniegšanā), jāmin, ka minētais ir saistīts ar to, ka šī mērķrādītāja izpilde ir secīgi pakārtota 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas atskaites punkta – tipveida būvprojekta izstrāde izpildei (lai arī atbilstoši MK noteikumos Nr. 442 noteiktajam minētā atskaites punkta izpildes termiņš bija 2022. gada 30. septembris, bet faktiski izpilde sasniegta līdz 2022. gada 30. novembrim (kas ir indikatīvi 1 ceturkšņa nobīde) (tipveida būvprojekta izstrādes kavēšanās iemesli sniegti arī MK noteikumu Nr. 442 sākotnējā novērtējumā  - https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/48c8c1f0-3602-49da-bc59-83225c9b10b3), kā arī faktu, ka atsevišķu ar noteikumu projektu saistītu jautājumu skaņošanu ilgāk kā sākotnēji plānots.
Ievērojot minēto, LM rosināja atbilstošus AF plāna grozījumus ar nolūku pagarināt atskaites punkta izpildes termiņu no 30.06.2023. līdz 31.03.2024. Tomēr šo priekšlikumu AF plāna grozījumiem EK šobrīd nav atbalstījusi, pamatojoties ar to, ka konkrētais atskaites punkts ir sasniedzams līdz brīdim, kad Latvija atbilstoši MK 07.09.2021. noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" 20.punktam iesniegs EK kārtējo maksājuma pieprasījumu un dokumentāciju, kas pamato atskaites punktu un mērķu sasniegšanu. Pēc indikatīvā laika grafika tas varētu būt ne ātrāk par 2024. gada 2. ceturksni (uz šo brīdi ir plānots, ka attiecīgais atskaites punkts būs sasniegts).
Mērķrādītāja izpilde tiks nodrošināta līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanai EK, līdz ar to minētās nobīdes mērķrādītāja izpildē nerada riskus maksājuma  pieprasījuma sagatavošanai;

2) līdz 2026. gada 30. jūnijam (līdz EK lēmuma par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu priekšlikumiem  – līdz 2024. gada 31. decembrim) – jaunu vietu nodrošināšana 852 senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi. Lai sniegtu apliecinājumu par minētā mērķrādītāja sasniegšanu, finansējuma saņēmējam būs jāsagatavo un jāiesniedz pārskats, kas ietvers informāciju par izveidotajām senioru ĢVPP ēkām, to atrašanās vietu, platību kvadrātmetros (m2), senioru izmitināšanai paredzēto vietu skaitu (tai skaitā, apstiprinājumu, ka šīs personas būs investīciju gala saņēmēji), aprīkojumu u.c. informāciju, kas apliecina atbilstību Padomes Īstenošanas lēmumā sniegtajam atskaites punkta un investīciju aprakstam. Pārskata veidlapu un metodiskās norādes pārskata sagatavošanai sagatavos LM. Pēc EK lēmuma par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu priekšlikumiem, LM savā tīmekļvietnē ievietos informāciju par pieņemto lēmumu un noteikumu projekta 7. punktā noteikto sasniedzamo mērķrādītāju īstenošanas termiņu spēkā stāšanos.
Ja netiks saņemts pozitīvs EK lēmums par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu priekšlikumiem, kas paredz mērķrādītāju sasniegšanu rosinātajos termiņos un apmērā, LM iesniegs MK priekšlikumus attiecīgai rīcībai minētajā gadījumā. Jāatzīmē, ka ierosinātās izmaiņas ir nepieciešamas, jo laika posmā no Atveseļošanas plāna apstiprināšanas 2021. gada jūlijā līdz noteikumu projekta izstrādei, ir radušās būtiskas  izmaiņas tautsaimniecības ekonomikā, it īpaši būvniecības nozarē, kā rezultātā ir bijis nepieciešams plānot izmaiņas arī 3.1.2.3.i. īstenošanas nosacījumos, ierosinot priekšlikumus Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem attiecībā uz mērķrādītāja sasniedzamo vērtību. Atbilstoši LM 2022. gada 1. augustā iesniegtajiem priekšlikumiem Atveseļošanas fonda plāna un Padomes Īstenošanas lēmumā, grozījumiem un to papildinājumiem, ir ierosinātas šādas būtiskākās izmaiņas:
1) 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros noteikto galējo mērķrādītāju izpilde ir pagarināma līdz 2026. gada 30. jūnijam (par 1 gadu un 2 ceturkšņiem vēlāk nekā sākotnēji plānots). Papildus laiks noteikts, ņemot vērā ES fondu 9.3.1.1. pasākuma ietvaros novēroto objektīvo situāciju, kad pašvaldības būvdarbu iepirkumos un materiāltehnisko aprīkojuma iegādei var piesaistīt pakalpojuma sniedzējus vidēji par 9 – 12 mēnešiem ilgākā laika posmā nekā sākotnēji bija plānots (objektīvie iemesli/pamatotie gadījumi – iepirkumi noslēdzas bez rezultāta, jo nepiesakās pretendenti vai tie neatbilst noteiktajām prasībām, ir pārtraukumi vai kavējumi piegāžu ķēdēs, būvniecības izmaksu sadārdzinājumi – piedāvātā līgumsumma pārsniedz plānoto, līgumslēdzējs pārtrauc līguma izpildi u.c.). Minētie apstākļi būtiski pastiprinās Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietekmē;

2) atbilstoši LM prognozei par būvniecības cenu pieaugumu (balstīta uz Eiropas Centrālās bankas (turpmāk - ECB) un Latvijas bankas prognozēm par kopējo inflāciju un Eurostat informāciju par cenu indeksiem  periodā no 2021.gada aprīļa līdz 2024.gada beigām, kad investīcijas ietvaros ir plānots piesaistīt pakalpojuma sniedzējus būvniecības darbu veikšanai, jau ir fiksēts būvniecības cenu pieaugums līdz pat 39,3%.
Ņemot vērā līdzšinējo būvniecības cenu pieaugumu un turpmākās prognozes, ēkas tipveida būvprojekta apjoma palielināšanos, var konstatēt, ka:
kopš tika izstrādāts un 2021. gada aprīlī apstiprināts Atveseļošanas fonda plāns, atbilstoši Eurostat informācijai par inflāciju indeksiem (pieejams https://ec.europa.eu/eurostat/cache/recoverydashboard/?indicator=DB3&countries=EU,EA,LV) kopumā izmaksas līdz šī gada oktobrim ir pieaugušas par 19,7%;
arī turpmākās attīstības tendences atbilstoši ECB prognozēm (https://economy-finance.ec.europa.eu/economic-surveillance-eu-economies/latvia/economic-forecast-latvia_en) un Latvijas Bankas prognozēm (pieejamas – https://www.bank.lv/darbibas-jomas/monetaras-politikas-istenosana/prognozes) liecina, ka:
a) militārā konflikta Ukrainā nelabvēlīgā attīstība apgrūtinās globālo resursu pieejamību un ilgāk uzturēs augstākas resursu cenas. Tāpat inflācijas prognoze ir paaugstināta gan no ECB, gan no Latvijas Bankas puses visam prognozēšanas periodam, lielākoties enerģijas, īpaši gāzes, cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar redzējumu par augstāku, nekā iepriekš lēsts, šo cenu līmeni nākotnē, kas t.sk. ietekmē arī būvniecības jomu.
Attiecīgi inflācijas prognozes paaugstinātas līdz 16.9% 2022. gadā (Latvijas Bankas jūnija prognozē – 14.8%, savukārt septembra ECB prognoze – 8.1%) un 8.3% atbilstoši ECB prognozei un 9.2% atbilstoši Latvijas bankas prognozei 2023. gadā (Latvijas Bankas jūnija prognozē – 7.0%, savukārt ECB prognozē – 5.5.%). Jāmin, ka 2022. gadā no janvāra līdz oktobrim kopējā inflācija jau bija sasniegusi  13,2% (Annual inflation rate 01.2022 -10.2022: https://ec.europa.eu/eurostat/cache/recoverydashboard/?indicator=DB3&countries=EU,EA,LV), kas liecina, ka cenu kāpums, t.sk. būvniecības jomā, līdz gada beigām ir sagaidāms vēl vismaz 3.7%  apmērā;
b) 2024. gadam nākotnes darījumos gaidāmā samazināsies līdz 3.4% atbilstoši ECB prognozei un 9.2% atbilstoši Latvijas bankas prognozei 2024. gadam (Latvijas Bankas jūnija prognozē – 2.4%, savukārt ECB prognozē – 2.3%).
Līdz ar to periodā no 2021. gada aprīļa līdz 2024. gada beigām, kad investīcijas ietvaros ir plānots piesaistīt pakalpojuma sniedzējus būvniecības darbu veikšanai, ir sagaidāms būvniecības cenu pieaugums vismaz par 39,3%.
Vienlaikus izmaksu pieaugums vienas ĢVPP ēkas izveidei veidojas arī tāpēc, ka sākotnējos aprēķinos par 1 ēkas izveides izmaksām, kas tika veikti Atveseļošanas fonda plāna izstrādes laikā 2021. gada aprīlī,  izveidotās ēkas kopējā platība plānota indikatīvi 420 m2 , kas tika vērtēta kā piemērota mērķa grupas prasībām un  atbilstoša būvniecības jomas nosacījumiem. Tipveida būvprojekta izstrādes laikā tika secināts, ka ņemot vērā jauno būvnormatīvu, kas stājās spēkā ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” un piemērojot to mērķa grupas specifiskajām vajadzībām (iespējami guloši klienti) un ievērojot vides pieejamības prasības, vienai ēkai ar 12 pakalpojumu vietām ir nepieciešama platība indikatīvi 650 m2 apjomā (būvapjoma pieaugums par 35%, kas izsauc arī proporcionālu izmaksu pieaugumu). 
Ņemot vērā minēto, tiek ierosinātas izmaiņas mērķrādītāja līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu vērtībā, samazinot to no 18 sākotnēji plānotajām pašvaldībām uz 17, kā arī 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumos, kas atspoguļojas arī projektu iesniegumu vērtēšanas kvalitātes kritērijos. Atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem minētās investīcijas īstenošanas nosacījumos, vienā projekta iesniegumā var plānot Atveseļošanas fonda finansējuma atbalstu ne vairāk kā 3 senioru ĢVPP ēkām. Izņēmums ir Rīgas valstspilsēta, kam, ņemot vērā lielāko senioru īpatsvaru pašvaldības administratīvajā teritorijā, tiek paredzēta iespēja iesniegt projekta iesniegumu un paredzēt Atveseļošanas fonda finansējuma atbalstu 6 senioru ĢVPP ēku infrastruktūras izveidei. 
Atveseļošanas fonda 3.1.2.3.i. investīcijai pieejamā finansējuma ietvaros plānots uzbūvēt 54 jauna ēkas indikatīvi 17 pašvaldībās senioru ĢVPP pakalpojumu sniegšanai 852 personām, vienā ēkā izmitinot ne vairāk kā 16 seniorus. Pieņēmums balstās uz indikatīvajiem aprēķiniem no 9.3.1.1. pasākumu projektu pieredzes, kur tika veidotas ĢVPP sniegšanas vietas bērniem un ekonomisko apsvērumu, ka turpmākai jaunizveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu uzturēšanai pašvaldībai saimnieciski izdevīgāk ir veidot vismaz 3 ēkas, kurās tiktu nodrošināts pakalpojumus līdz 16 personām. 
Noteikumu projektā, nosakot no Atveseļošanas fonda finansējuma atbalstāmās vienas ēkas izveides izmaksas, izdarīts pieņēmums, ka projektu iesniegumus iesniegs 17 pašvaldības, no tām 16 varēs pretendēt uz Atveseļošanas fonda finansējumu 3 ēku izveidei, bet Rīgas valstspilsēta – 6 ēku izveidei. Attiecīgi, ņemot vērā 3.1.2.3.i. investīcijas otrai kārtai pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu (68 753 017 euro) un plānoto senioru ĢVPP ēku skaitu – 54 ((16 pašvaldības * 3)+(1*6)), tiek noteikts, ka  vienas ēkas izveidei Atveseļošanas fonda finansējums indikatīvi varētu būt 1 273 204 euro. Taču, līdz pozitīva EK viedokļa par Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem saņemšanas un līdz EK lēmumam par Atveseļošanas fonda finansējuma pieejamību, tiek pieņemts, ka vienas ēkas izveides izmaksu finansēšanai plānots Atveseļošanas fonda finansējums 1  200 917 euro apmērā, bet atlikusī daļa 72 287 euro apmērā no valsts budžeta līdzekļiem;
3) papildus, lai rastu risinājumu izmaksu optimizēšanai, LM ir ierosinājusi paplašināt iespējas pašvaldībām saņemt Valsts kases aizdevumus, tādējādi radot valsts budžeta priekšfinansēšanas iespējas ne tikai Atveseļošanas fonda finansējuma un PVN izmaksu segšanai, bet arī, lai nosegtu  projekta izmaksas līdz 10% no Atveseļošanas fonda finansējuma (t.i., indikatīvi 127 320 euro vienas ēkas izbūvei).

Ņemot vērā, ka 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros plānota atklāta projekta iesnieguma atlase, iesniegtie projektu iesniegumi tiks vērtēti atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, kas apkopoti noteikumu projekta 1. pielikumā.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi, atbilstoši atlases nolikumam, organizēs CFLA, nodrošinot vienlīdzīgu sacensību par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanu. Lai noteiktu, kurš no projekta iesniedzējiem varēs saņemt projekta īstenošanai Atveseļošanas fonda finansējuma atbalstu, iesniegtie projekta iesniegumi tiks vērtēti atbilstoši izslēgšanas, kvalitātes un atbilstības kritērijiem (noteikumu projekta 1. pielikumā). Kvalitātes un atbilstības kritērijus un to piemērošanas skaidrojumus izstrādās LM, nodrošinot arī piemērošanas skaidrojumu iesniegšanu CFLA iekļaušanai projektu iesniegumu atlases nolikumā. 
Kvalitātes kritēriji aptver aspektus projekta izvērtēšanai, ļaujot projektu iesniegumus vērtēt attiecībā pret to, cik efektīvi konkrētais projekts ļauj sasniegt aktivitātes mērķus. Piemēram, viens no kvalitātes kritērijiem tiek izvirzīts iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits pašvaldības teritorijā, kas atainotu to, vai konkrētā pašvaldības teritorijā ir pietiekams skaits iedzīvotāju, kas potenciāli var būt projekta mērķa grupa. Minētā terminoloģija (virs darbspējas vecuma) tiek lietota atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajai, kā arī kritērija piemērošanai tiks izmantota Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, balstoties uz cilvēku vecumu. Nav paredzēts vērtēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus likuma “Par valsts pensijām” noteiktajā kārtībā piešķirtajam pensijām. 
CFLA atklātu projektu iesniegumu atlasi izsludinās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās ar LM saskaņotā termiņā, publicējot attiecīgu informāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tīmekļvietnē  www.cfla.gov.lv, kā arī minētajā tīmekļvietnē ievietojot  projektu iesniegumu atlases nolikumu. Oficiālajā laikrakstā arī tiks publicēta informācija par projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu.
Iesniegto projektu izvērtēšanu nodrošinās CFLA un LM pārstāvji, atbilstoši noteikumu projekta pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Lai izpildītu EK nosacījumu par ES finanšu interešu aizsardzību, no atlases tiks izslēgti finansējuma saņēmēji, ja tie atbilst kādam no Padomes 18.07.2018. regulas Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Finanšu regula) 136.pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem. 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros finansējuma saņēmēji plānoti publiskas atvasinātas personas (pašvaldības, pašvaldību iestādes) un privāto tiesību juridiskās personas (pašvaldību kapitālsabiedrības, pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības). Lai arī attiecībā uz potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, kas ir publisko tiesību subjekti, izslēgšanas kritēriji pēc būtības nevarētu tikt attiecināti, ņemot vērā objektīvi pamatotu risku neesamību, noteikumu projektā tomēr ir nosacījums par to, ka izvērtēšanu pēc izslēgšanas kritērijiem piemēro katram projekta iesniedzējam. Lai izsekojami pierādītu EK prasību izpildi, vērtējot finansējuma saņēmēja, kas ir publiska atvasināta persona, projekta iesniegumu, plānots, ka vērtēšanas protokolā tiks ietverat piezīme, ka, ņemot vērā personas juridisko statusu, Finanšu regulā noteiktos izslēgšanas kritērijus nav nepieciešams pārbaudīt.
Projekta iesniegums ir noraidāms, ja projekta iesniedzējs atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
a) persona vai subjekts ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, tā darbība ir apturēta vai tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta Savienības vai valsts tiesībās;
b) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts nav izpildījis savus pienākumus saistībā ar nodokļu maksāšanu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;
c) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, jo ir pārkāpis piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgā persona vai subjekts, vai ir iesaistījies jebkādā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp, jo īpaši kādu no šādām rīcībām:
−       tādas informācijas sagrozīšana krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti attiecināmības vai atlases kritēriji, vai kas jāsniedz, pildot juridiskās saistības;
−       nolīguma noslēgšana ar citām personām vai subjektiem nolūkā izkropļot konkurenci;
−       intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums;
−       mēģinājums piešķiršanas procedūras laikā ietekmēt atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu pieņemšanu;
−       mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu dot nepamatotas priekšrocības piešķiršanas procedūrā;
d) ar galīgu spriedumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs kādā no šādām rīcībām:
−       krāpšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 3. panta un ar Padomes 1995. gada 26. jūlija aktu izstrādātās Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1. panta nozīmē;
−       korupcija, kā definēts 4. panta 2. punktā Direktīvā (ES) 2017/1371 vai aktīva korupcija 3. panta nozīmē ar Padomes 1997. gada 26. maija aktu izstrādātajā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai ES dalībvalstu amatpersonas, vai rīcība, kas minēta Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI 2. panta 1.punktā, vai korupcija, kā definēts citos piemērojamos tiesību aktos;
−       rīcība saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, kā minēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI 2.pantā;
−       nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta 3., 4. un 5. punkta nozīmē;
−       teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI 1. un 3.pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā minēts minētā lēmuma 4.pantā;
−       bērnu darbs vai citi nodarījumi, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES 2. pantā;
e) persona vai subjekts, pildot juridiskas saistības, ko finansē no budžeta, saistībā ar galveno pienākumu izpildi ir pieļāvis būtiskus trūkumus, kuri:
−       ir noveduši pie priekšlaicīgas juridisko saistību izbeigšanas;
−       ir noveduši pie līgumsodu vai citu līgumā noteiktu sodu piemērošanas; vai;
−       ir atklāti kredītrīkotāja, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudēs, revīzijās vai izmeklēšanā;
f) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir izdarījis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē;
g) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir izveidojis subjektu citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai jebkādas citas juridiskās saistības tā juridiskās adreses, centrālās administrācijas vai galvenās darbības vietas jurisdikcijā;
h) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka subjekts ir izveidots g) apakšpunktā minētajā nolūkā.

Nākamajā projekta iesnieguma vērtēšanas etapā projekta iesniegums tiks vērtēts atbilstoši kvalitātes kritērijiem. Projektu iesniegumu vērtēšana pēc kvalitātes kritērijiem sarindos projekta iesniegumus atbilstoši iegūtajam punktu skaitam. Maksimāli iegūstamais punktu skaits ir 46 punkti. Visi projekta iesniegumi, kas būs saņēmuši vismaz minimālo punktu skaitu (kas ir 5) kvalitātēs kritērijos, kuros ir noteikts minimālais punktu skaits, tiks sarindoti dilstošā secībā un tiks vērtēta to atbilstība noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Tie ir kritēriji, kuros vērtēs plānoto mērķa grupas koncentrāciju vienā senioru ĢVPP sniegšanas vietā, minētā pakalpojuma sniegšanas vietas pieejamība ar sabiedrisko transportu, kā arī projekta iesniedzēja gatavība uzsākt projektu. Tālāk projekta iesniegumi tiks vērtēti pēc noteiktajiem atbilstības kritērijiem, no kuriem viens ir noraidāmais kritērijs - projekta iesniedzēja atbilstība noteiktajām prasībām. Primāri Atveseļošanas fonda finansējumu saņems projektu iesniegumi ar lielāko punktu skaitu. Vienāda punktu skaita gadījumā tiks atbalstīti projekti, kuri saņēmuši lielāko punktu skaitu atsevišķos kvalitātes kritērijos, proti – tajos, kuriem atbilstoši tiek vērtēta/vērtēts:
- projekta īstenošanas un finanšu kapacitāte, kas apliecinātu pašvaldības gatavību projekta īstenošanai (pieņemts domes lēmums par projektu un apņemšanās nodrošināt nepieciešamo finansējumu) (kritērijs 3.9.);
- projekta iesniedzēja ieguldījums deinstitucionalizācijas īstenošanā un obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāsta attīstībā (kritērijs 3.8.);
- plānotā mērķa grupas koncentrācija vienā pakalpojuma sniegšanas vietā (adresē), kur lielāku novērtējumu var saņemt tad, ja plāno mazāk par 3 ēkām vienā adresē (kritērijs 3.4.);
- pakalpojuma sniegšanas vietu pieejamība ar sabiedrisko transportu (kritērijs 3.5.);
- pakalpojuma sniegšanas vietas izveides paredzēšana integrētā vidē, ņemot vērā pašvaldībās esošo vispārējo pakalpojumu (ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, kultūras iestādes u.c.) pieejamību (kritērijs 3.6.).
Papildu rindošanā prioritāri ir atbalstāms projekta iesniegums, kas saņēmis lielāku punktu skaitu kvalitātes kritērijā Nr.  3.9., ja arī šajā kritērijā diviem vai vairākiem projektu iesniegumiem ir vienāds punktu skaits, vērtē punktu skaitu kvalitātes kritērijā  Nr. 3.8. Ja arī piemērojot kvalitātes kritērija Nr. 3.4. punktu skaitu vēl joprojām projektiem ir vienāds punktu skaits, vērtē noteikumu projektā noteikto secīgi nākamo kvalitātes kritēriju utt. 
Ja arī pēc papildu izvērtēšanas projektiem ir vienāds punktu skaits, tiks vērtēta to iesniegšanas secība Kohēzijas politikas fondu vadības sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma), priekšroku dodot tiem projektu iesniegumiem, kuri iesniegti ātrāk.
Lēmumu par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, CFLA pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Lēmums par noraidīšanu tiek pieņemts gadījumos, kad projekta iesniegums neatbilst projekta iesnieguma vērtēšanas kvalitātes vai neprecizējamajiem atbilstības kritērijiem. 
Gadījumus, kad projekta iesniegums atbildīs vērtēšanas kritērijiem, bet tā īstenošanai nav pietiekams Atveseļošanas fonda finansējums, jāvērtē individuāli. Vispirms piedāvājot pašvaldībai iztrūkstošo finansējumu meklēt savā budžetā, bet, ja pašvaldība atsakās, līdzīgs piedāvājums tiek izteikts nākamajam pretendentam, kas seko atbilstoši punktu skaitam. Ja pēc šāda nosacījuma piemērošanas līgumu par projekta īstenošanu nebūs iespējams noslēgt, pašvaldībai, kura sākotnēji atteica līguma nosacījumiem ar nepietiekamo Atveseļošanas fonda finansējumu, tiks piedāvāts samazināt ēku skaitu, lai iekļautos pieejamā finansējuma apmērā. Atteikuma gadījumā līdzīgu piedāvājumu jāizsaka nākamajai pašvaldībai punktu sarindojuma kārtībā. 
Projekta apstiprināšanas vai apstiprināšanas ar nosacījumu gadījumā (pēc nosacījumu izpildes), CFLA ar projekta iesniedzēju atkarībā no tā juridiskā statusa slēgs vienošanos ar pašvaldībām vai pašvaldību iestādēm vai līgumu par projekta īstenošanu ar pašvaldību kapitālsabiedrībām (turpmāk – līgums). Savukārt projekta iesniedzējs CFLA lēmumu par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu var apstrīdēt FM, jo atbilstoši MK noteikumiem Nr. 621 FM kā Atveseļošanas fonda plāna koordinators  veic lēmumu apstrīdēšanas iestādes funkciju attiecībā uz Atveseļošanas fonda plāna finansējuma piešķiršanas lēmumiem, ko CFLA pieņēmusi investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros.
Projekta atbalsta gadījumā un pēc līguma noslēgšanas, finansējuma saņēmēji var uzsākt projektu īstenošanu un senioru ĢVPP pakalpojuma sniegšanas vietu izveidi. Pakalpojuma sniegšanas vietas plānots veidot kā ģimenes mājas integrētā vidē, ņemot vērā pašvaldībās esošo vispārējo pakalpojumu pieejamību un veicinot to izmantošanu, nevis pakalpojumu “piegādāšanu” ģimenes mājā. Ikdienas ritms tiks iespējami pielāgots ģimenes dzīvei, nepakļaujot seniorus stingri noteiktam dienas ritmam un ļaujot saglabāt kontroli pār savu dzīvi, t.sk. katram ierastos celšanās, gulētiešanas, ēšanas, ikdienas aktivitāšu u.c. paradumus. Ģimenei pietuvinātu vidi palīdzēs uzturēt kopēja dzīvojamā istaba, kur varēs uzturēties visi seniori, kā arī darbinieks kā ģimenes aprūpētājs, kurš uzturēs kopības sajūtu, veicinās iespējami neatkarīgu dzīvesveidu gan telpās, gan ārpus tām. Pēc iespējas tiks nodrošināts atbalsts patstāvīgām darbībām un veicināta senioru aktivitāte. Vienlaikus katram senioram vai senioru pārim (izvēloties izmitināšanu divatā) būs sava personiskā telpa (guļamistaba un sanitārais mezgls), kā arī tiks nodrošinātas individuālās aprūpes vajadzības. Tiks pievērsta uzmanība arī kopā dzīvojošo cilvēku saderībai.
Papildus ēku izbūvei plānota teritorijas labiekārtošana, nodrošinot pieejamu un ērti izmantojamu ārējo teritoriju, veicinot senioru uzturēšanos un aktivitātes ārtelpās.


Atbalstāmās darbības 

Atveseļošanas fonda plāna finansējums 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros ir plānots šādu atbalstāmo darbību finansēšanai:
1) Projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrādei. Lai arī 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projekta ietvaros tiks izstrādāts tipveida būvprojekts senioru ĢVPP infrastruktūras izveidei, pašvaldībai būs nepieciešams finansējums piesaistes būvprojekta izstrādei, lai pielāgotu būvi konkrētai teritorijai, piesaistītu ārējos inženiertīklus u.c. Minētais (piesaistes) būvprojekts aptver salīdzinoši mazākas izmaksas, tādējādi dodot iespēju novirzīt lielāku finansējumu būvniecībai, teritorijas labiekārtošanai, materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādei, tai skaitā digitālo risinājumu ieviešanai. Rezultātā lielāks Atveseļošanas fonda plāna finansējuma apjoms būs pieejams tieši senioru ĢVPP infrastruktūras izveidei, lai izveidotā infrastruktūra būtu atbilstoša visām LM izvirzītajām prasībām attiecībā uz senioru ĢVPP pakalpojumu sniegšanu.
 
2) Būvniecībai un teritorijas labiekārtošanai, būvekspertīzei, būvuzraudzībai, autoruzraudzībai. Lai nodrošinātu plānoto ģimenisko vidi, daudzas LM noteiktās prasības attiecībā uz ēku un daļēji arī uz teritorijas labiekārtošanu un materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādi jau būs ietvertas tipveida būvprojektā. Tas dos iespēju  pašvaldības piesaistītam pakalpojuma sniedzējam (būvdarbu veicējam) veidot infrastruktūru jau atbilstošu noteiktajām prasībām.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta būvdarbu veikšana, būvekspertīze, būvuzraudzība un autoruzraudzība, teritorijas labiekārtošana, kā arī darbības, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā. Autoruzraudzība plānota piesaistes projektam, ar kuru konkrētais tipveida būvprojekts tiks pielāgots konkrētajai videi un tās infrastruktūras apstākļiem. Savukārt teritorijas labiekārtošanas ietvaros var paredzēt arī teritorijas pielāgojumus brīvā laika pavadīšanai. Būvniecības attiecināmajās izmaksās ir iekļaujama arī inženierkomunikāciju pievadu ierīkošana piesaistītā zemesgabala platībā pie nosacījuma, ka senioru ĢVPP infrastruktūra ir vienīgais patērētājs vai vairāku patērētāju gadījumā – izmaksas tiek dalītas proporcionāli. Tāpat pašvaldībai jāņem vērā vienas senioru ĢVPP ēkas izveidei pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu, kā arī jāizvērtē, vai inženierkomunikāciju ierīkošana nekļūst par vienu no finansiāli ietilpīgākajām izmaksu pozīcijām.

3) Vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai gadījumos, ja tas nav paredzēts būvniecības līgumā. Attiecībā uz publicitātes pasākumiem, pašvaldībām būs nepieciešams nodrošināt minimālās prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un EK un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, kā arī ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām (turpmāk – dizaina vadlīnijas). Ņemot vērā, ka 3.1.2.3.i. investīcijas projekti paredz būvniecību, materiālas investīcijas un aprīkojuma iegādi, kā arī kopējās indikatīvās viena projekta izmaksas plānotas vairāk par 100 000 euro, atbilstoši dizaina vadlīnijām nepieciešams nodrošināt sabiedrībai skaidri redzamas ilgtspējīgas plāksnes vai informācijas stendus. Pašvaldības dizaina vadlīnijās noteiktos nepieciešamos pasākumus varēs plānot projekta ietvaros (izmaksas ir attiecināmas) vai arī iekļaut to nodrošināšanu būvdarbu līgumā.

4) Vides pieejamības konsultācijām, kas ir būtisks aspekts, veidojot senioru ĢVPP. Vides pieejamības ekspertu konsultācijas ir atbalstāmas gan projektēšanas laikā, gan būvniecības un infrastruktūras iekārtošanas laikā.

5) Materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādei. Šīs darbības ietvaros pašvaldība, piesaistot attiecīgus pakalpojuma sniedzējus, veiks izveidotās vai atjaunotās infrastruktūras telpu aprīkošanai nepieciešamā, tai skaitā specifiskā materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi, tostarp mēbeļu, tehnisko palīglīdzekļu un citu pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo ierīču un materiālu iegādi. Noteikumu projekta 2. pielikumā ir norādīts minimālais aprīkojums, kas nepieciešams kvalitatīva senioru ĢVPP sniegšanai. Norādītais aprīkojums sadalīts pa tipveida būvprojekta iekļauto telpu veidiem.

6) Projekta vadībai. Projekta vadību nodrošinās pašvaldības piesaistītais projekta vadības personāls, kas var tikt piesaistīts gan uz darba līguma vai rīkojuma, gan arī iepirkuma līguma pamata. Projekta vadības personāla izmaksas var plānot kā vienu izmaksu pozīciju 3% apmērā no Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra. Minētā vienotā likme noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 55. panta 1. punktā noteiktajai vienkāršoto izmaksu pieejai.

     Indikatīvo personāla vadības izmaksu atainojums sniegts tabulā.

                                                          Projekta vadības personāla izmaksu aprēķins

Saskaņā ar minētajiem aprēķiniem, pieņemts, ka vienas pašvaldības projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai būtu nepieciešams indikatīvi 121 320 euro, bet atbilstoši sākotnējiem pieņēmumiem 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros projektus īstenotu 17 pašvaldības. Attiecīgi kopumā projekta vadībai būtu nepieciešami 2 062 440 euro (121 320 euro * 17 = 2 062 440 euro).
Projekta vadības pesonāla izmaksu aprēķini veikti, pamatojoties uz  2022. gada 1. jūlija ieviestajām izmaiņām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā un 2023.gadam noteikto mēnešalgu skalu ar intervāliem valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, pieņemot, ka atlīdzības apmērs tiks noteikts tuvu viduspunktam. Līdz ar to personāla izmaksu apmērs noteikts līdz 3% no Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra, kas pieejams 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektiem, proti, līdz 2 062 591 euro.
Pašvaldība var lemt arī nepiemērot projektā projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, it īpaši būvniecības izmaksu pieauguma gadījumos. 9.3.1.1. pasākuma projektu īstenošanas prakse liecina, ka lielākā daļa pašvaldību izvēlējās projekta vadību nodrošināt no saviem līdzekļiem pašvaldības speciālistu darba pienākumu ietvaros, attiecīgi projekta vadības izmaksas neplānojot projekta ietvaros.

Jāatzīmē, ka, piesaistot projekta vadības un īstenošanas personālu, ir nepieciešams īstenot dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinošus pasākumus - nodrošināt informācijas un vides piekļūstamību, nediskrimināciju pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu, nodrošināt tādus pasākumus, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta darba laika iespēju un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem,  sievietēm un vīriešiem nodrošinās vienādu samaksa par vienādas vērtības darbu.

3.1.2.3.i. otrās kārtas projektu īstenošanas ietvaros ir attiecināmas iepirkuma līguma izmaksas, kas ietver izmaksas, kas radušās gan uz pakalpojuma, gan preču piegādes, gan būvdarbu līgumu pamata. Par iepirkumu līgumiem tiek uzskatīti gan iepirkumu līgumi, kuriem piemēro Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) nosacījumus un arī tie līgumi, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. 
Atveseļošanas fonda ietvaros netiks segtas PVN izmaksas un zemes iegāde, bet finansējuma saņēmējs projektā var uzrādīt izmaksas, ko segs no saviem līdzekļiem un kuras:
- pārsniedz projektam noteikto pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu. Minētais ir noteikts, lai gadījumā, kad projekta izmaksas ekonomisko svārstību ietekmes uz tautsaimniecības rezultātā pārsniedz sākotnēji plānotās izmaksas, pašvaldība var lemt par papildu finansējumu šādu izmaksu segšanai. Šādas izmaksas ir iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas un finansējuma saņēmējs tās projektā var norādīt kā savu līdzfinansējumu (pašvaldības vai privāto attiecināmo finansējumu).
  
Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var sadarboties centralizēta iepirkuma organizēšanā, piemēram, senioru ĢVPP ēku būvniecībai vai nepieciešamā aprīkojuma iegādei. Minētais noteikumos paredzēts  ar nolūku atvieglot pašvaldību administratīvo slogu un veicināt iepirkumu sekmīgāku norisi, kā arī paredzot, ka iepirkuma priekšmeta (tipveida mājas) iepirkšana lielākā apjomā dos iespēju samazināt līgumsummas izmaksas.

Finansējuma saņēmējs pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai var pieprasīt avansa maksājumus, starpposma maksājumus un gala maksājumu.  Avansa un starpposma maksājumu kopsumma nevar pārsniegt 90 % no projektā paredzētā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra. Avansa maksājumu var pieprasīt līdz 50 % no projekta attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma. Infrastruktūras izveides projektos avansa maksājums 50% no pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi uzsāktu projekta īstenošanu. Infrastruktūras izveides projekti ir finansiāli ietilpīgāki un, kā liecina prakse, kas novērota ES  fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 9.3.1.1.pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai"  projektu īstenošanas gaitā, nereti pakalpojuma sniedzēju iepirkumu konkursu kārtībā var piesaistīt tikai pēc nosacījuma par 50% avansa maksājumu iestrādes pakalpojuma līgumā. Tas ir attiecināms uz būvniekiem un mēbeļu ražotajiem, kuriem, lai nodrošinātu pasūtījuma izpildi ir nepieciešams iegādāties materiālus. Lai finansējuma saņēmējs varētu nodrošināt 50% avansa maksājumu pakalpojuma sniedzējiem, tam pašam ir jāparedz iespēja saņemt avansa maksājumu līdz 50% no pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma. Tāpat avansa maksājuma apmērs 50% apmērā būs nozīmīgs instruments pašvaldību projektu naudas plūsmas plānošanai, ņemot vērā Valsts kases aizņēmumu kredītprocentus.
Tāpat pēc līguma noslēgšanas finansējuma saņēmējs var iesniegt pieprasījumu starpposma maksājumam izmaksu kompensēšanai, kas radušās no 2023. gada 10. marta (attiecas uz projektu iesniegumiem, kas tiek apstiprināti un par kuru īstenošanu tiek noslēgti līgumi).
Infrastruktūras izveides projektos, kas ir finansiāli ietilpīgāki un ierobežoti laikā, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finanšu plūsmu gan avansa maksājumu, gan starpposma maksājumu apmaksu veidā. Piemēram, finansējuma saņēmējs ir saņēmis avansa maksājumu personāla vadības personāla atlīdzības apmaksai 6 mēnešu laika periodā un avansa iemaksai būvniekam, paredzot, ka atlikusī apmaksa ir pēc būvdarbu pabeigšanas. Pēc projekta īstenošanas 6 mēnešiem finansējuma saņēmējs var iesniegt starpposma maksājumu par projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām, tādējādi nodrošinot finansējumu atlīdzības apmaksām nākamajiem 6 mēnešiem, kamēr būvniecības darbi vēl joprojām ir procesā un būvnieks vēl nav pierādījis sava saņemtā avansa izmantošanu. 

Citi projekta īstenošanas nosacījumi

3.1.2.3.i.  investīcijas otrās kārtas projektā nav nepieciešams uzkrāt informāciju par dalībniekiem un EK noteiktajiem Atveseļošanas fonda kopējiem rādītājiem, kā arī netiek noteikta sasaiste ar Zaļo un digitālo dimensiju.
Projekta vadības un īstenošanas personālam būs nepieciešams nodrošināt datu apstrādi un uzkrāšanu vadības informācijas sistēmā tādā apjomā, lai iesniegtu progresa pārskatu, kas būs pamats progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai iesniegšanai EK. Attiecīgi noteikumu projektā tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējam tādā gadījumā jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) Nr. 2016/679 [2] nosacījumu ievērošana. Atbilstoši 3.1.2.3.i.  investīcijas otrās kārtas projekta specifikai tie būs projekta vadības un īstenošanas personāla dati, kas apliecinās iesaisti projektā (piemēram, darba līgumi, pakalpojuma līgumi, atlīdzības vai samaksas par pakalpojumu aprēķināšanas un maksājumu apliecinošā dokumentācija) vai arī jebkura cita informācija par personu, kas būs noteikta iekļaušanai progresa ziņojumā vai nepieciešama projekta uzraudzībai, izvērtēšanai, revīzijai un grāmatvedības prasību izpildei u.c. Paredzams, ka datu apstrādei tiks pakļauti tādi personas dati kā vārds, uzvārds, personas kods, noteiktās atlīdzības apmērs par pienākumu vai pakalpojuma izpildi projekta ietvaros, kā arī iespējama veselības datu apstrāde gadījumos, ja, piemēram, projekta vadības un īstenošanas komandā tiks piesaistīta persona ar invaliditāti. Personu datu glabāšanas termiņš ir noteikts līdzvērtīgs visas ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas uzglabāšanas termiņam (pieci gadi pēc gala maksājuma veikšanas dienas), kas ir minimāli nepieciešamais, lai sasniegtu likumdevēja noteikto personas datu apstrādes nolūku.
Atveseļošanas plāna ieviešanā nav paredzēta ilgtspējas uzraudzība, senioru ĢVPP infrastruktūras izmantošana noteiktajam 3.1.2.3.i. investīcijas mērķim un ilgtspējas nodrošināšana būs finansējuma saņēmēja atbildība. Finansējuma saņēmēja pienākums būs uzglabāt un kontrolējošām institūcijām uzrādīt ar mērķrādītāju vērtību sasniegšanu saistīto dokumentāciju, kā arī nodrošināt projekta īstenošanas ietvaros sasniegto rezultātu uzturēšanu.


Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana  

3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam, īstenojot būvniecības darbus un iekārtojot senioru ĢVPP sniegšanas vietu, jānodrošina horizontālā principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana. Lai nodrošinātu minētā principa ievērošanu, nosacījumi tika iekļauti arī tipveida būvprojektā, tāpēc, īstenojot otrās kārtas projektus, lielā mērā finansējuma saņēmējiem jāvadās no tipveida būvprojekta, kā arī papildus jāvērtē ietekme uz siltumnīcas efekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijām, būvgružu rašanos, ietekmi uz vidi u.c.
Plānotās investīcijas neparedz būtisku SEG emisiju pieaugumu, tai skaitā, ņemot vērā salīdzinoši nelielo investīciju apmēru senioru ĢVPP būvniecībai. Tā kā senioru ĢVPP tiks attīstītas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzams, ka samazināsies enerģijas apjoma izmantošana un tādējādi būs mazākas SEG emisijas. Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" principa piemērošanai tiek plānots ievērot nacionālo normatīvo regulējumu, kā papildus nosacījums tiek noteikts tikai gandrīz nulles enerģijas ēku izveide.

Plānotās darbības senioru ĢVPP  būvniecībā neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Klimata pārmaiņas ietekmē būvniecības un infrastruktūras objektus, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi). Senioru ĢVPP tiks būvēti atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem. Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Ēku konstrukciju risinājumos būs jāparedz atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ. Izbūvētās ēkas plānots izmantot vairāk kā 30 gadus un aktīvu paredzamais darbmūžs pārsniedz 50 gadus. Ņemot vērā klimata pārmaiņu prognozes Latvijai, ēku būvniecībā tiks nodrošināta pielāgošanās arī plūdiem (saskaņā ar Plūdu risku pārvaldības plāniem vai pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām (integrētām pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos), nodrošinot ēku un infrastruktūras pretplūdu aizsardzību, izbūvējot noteces, veidojot zaļo infrastruktūru, nodrošinot atbilstošu hidroizolāciju un citus risinājumus). Tāpat, atbilstoši prognozēm, tiks nodrošināta pielāgošanās karstuma viļņiem, plānojot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kā arī mazināts kaitējums veselībai, veicinot pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, novēršot ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku.

Senioru ĢVPP būvniecībai un izveidei paredzama nebūtiska ietekme uz ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību. Tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, kā arī nodrošinot maksimālu šo ēku pieslēgšanu pie centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām.

Tāpat paredzama nebūtiska ietekme uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu. Papildus plānots, ka finansējuma saņēmēji, kuri veiks senioru ĢVPP būvniecību, tiks aicināti nodrošināt Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu, 11. panta 2. punkta prasību, ka vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies senioru ĢVPP būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā). Tādējādi būvgruži tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu.

Nebūtiska ietekme ir saistībā uz piesārņojuma novēršanu un kontroli. Senioru ĢVPP attīstīšanas teritorijā plānots veikt labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu. Ja senioru ĢVPP būvniecības ietvaros teritorijā tiks nojauktas vecās ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs  atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Latvijas likumdošanas prasības aizliedz lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas Nr.1907/2006 kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK  nosacījumiem.
Nav paredzama negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas aizsardzību un atjaunošanu, jo senioru ĢVPP būvniecību plānots veikt dzīvojamās apbūves teritorijās. Netiek plānots atbalstīt būvniecību īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.

Projekta uzraudzība
Projektu uzraudzības procesā noteikti konkrēti pienākumi gan LM, gan CFLA.
CFLA nodrošinās informācijas par pašvaldību noslēgto līgumu par projektu īstenošanu apkopošanu un iesniegšanu vadības informācijas sistēmā, kā arī atbilstoši MK noteikumos Nr. 621 noteiktajam, īstenos projekta pārbaudes, kurās var piedalīties arī LM. Organizējot pārbaudes, būtiskāko uzmanību plānots pievērst interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas (turpmāk – 3K), dubultfinansējuma riska (turpmāk – 2F) novēršanai, sasniegtā mērķrādītāja un tā pamatojošai dokumentācijai, tai skaitā ietverot datu ticamības pārbaudi. CFLA informēs LM gadījumos, ja tās rīcībā būs informācija par konstatētu trūkumu vai pārkāpumu saistībā ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas prasību ievērošanu un riskiem noteikto mērķrādītāju  sasniegšanā.

Pasākuma ietvaros nav paredzēta valsts atbalsta (t.sk. de minimis atbalsta) sniegšana.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteikto pašvaldībai ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Papildus arī Pašvaldību likuma 4 panta pirmās daļa 9. punktā noteikts, ka nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, ir pašvaldības autonoma funkcija.
Ievērojot minēto, atbalsts pašvaldības sociālā pakalpojuma nodrošināšanai nav uzskatāms par atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai.


Atsauces:


[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) Nr. 2016/679 fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK ievērošanu, tai skaitā pilda datu pārziņa funkcijas.