Anotācija

MK noteikumi Nr. 471 neparedz īstenošanas nosacījumus Pasākuma 2.2.1.1. ceturtajai atlases kārtai. Līdz ar to ir nepieciešams definēt Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas mērķi, prasības finansējuma saņēmējiem, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējumu.
Tāpat nepieciešams noteikt 2.2.1.1. pasākuma ceturtās atlases kārtas mērķteritorijas, paredzot iespēju sniegt atbalstu pēc iespējas lielākam skaitam aglomerāciju ar piesārņojuma slodzi CE 1000-2000, uz kurām attiecināmas Direktīvas (ES) 2024/3019 prasības.

Ar Noteikumu projektu tiek veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 471, lai noteiktu Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas mērķi, sasniedzamos rādītājus, prasības finansējuma saņēmējiem, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējumu. 

Noteikumu projekts, ņemot vērā iepriekš norādīto, izstrādāts ar mērķi veikt investīcijas aglomerāciju ar CE 1000–2000 infrastruktūras izbūvē, pārbūvē un atjaunošanā, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas optimizācijā un darbības efektivitātes uzlabošanā. Pēc projekta īstenošanas NAI būs jānodrošina Direktīvas (ES) 2024/3019 prasību izpilde (arī tām NAI, kas saskaņā ar Valsts vides dienests konstatēto ilgstoši piesārņo vidi). 

Noteikumu projektā paredzēts, ka Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros viens projekta iesniedzējs, kas sabiedrisko pakalpojumu īsteno vairākās aglomerācijās ar CE  1 000 – 2000, kopumā var iesniegt trīs projekta iesniegumus (vienu projekta iesniegumu par vienu ūdenssaimniecības pakalpojumu aglomerāciju). Viena finansējuma saņēmēja viena iesniegtā projekta iesnieguma maksimālais ERAF finansējums nepārsniedz Noteikumu projektā noteikto ERAF finansējuma apjomu, tas ir, nepārsniedz 500 000 euro. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut vairākus objektus atšķirīgās adresēs, kuri atrodas vienā aglomerācijā, tādējādi sekmējot visaptverošāku projekta īstenošanu. 

Pasākuma 2.2.1.1. ceturtajā atlases kārtā atbalsta tiesīgās aglomerācijas ir apdzīvotās vietas, kas kā potenciālas aglomerācijas ar CE no 1000 līdz 2000 norādītas pētījumā: "Atbalsts nacionālās pozīcijas sagatavošanai par priekšlikumu grozījumiem ES Komunālo notekūdeņu direktīvā un ES ūdeņu jomas direktīvās par vides kvalitātes normatīviem"(turpmāk-Pētījums). Kā arī atbalsta tiesīgo aglomerāciju sarakstā būs aglomerācijas ar CE no 1000 līdz 2000 atbilstoši valsts statistikas pārskata "Ūdens-2" datiem, kuras nav identificētas minētajā Pētījumā. Atbalsta tiesīgo aglomerāciju saraksts tiks iekļauts aglomerāciju sarakstā, ko VARAM publicēs savā tīmekļvietnē. 

Pieejamais finansējums, atbalsta likmes
Noteikumu projekts nosaka, ka Pasākuma 2.2.1.1. ceturtajā atlases kārtā pieejams ERAF finansējums 10 676 224 euro ar maksimālo atbalsta likmi 75%.

Privātais līdzfinansējums var būt saņēmis komercdarbības atbalstu (pašvaldības galvojums, aizdevums par pazeminātām procentlikmēm) – atbalsta kumulācija jānorāda projekta iesniegumā.

Ievērojot Latvijas austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas 2026. gada 21. jūlijā lemto par papildu atbalstu Austrumu pierobežas teritorijām, nosakot tām teritoriāli diferencētus atbalsta nosacījumus, Noteikumu projekts paredz, ka Pasākuma 2.2.1.1. ceturtajā atlases kārtā ERAF finansējuma apmērs var būt līdz 95% no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu kopsummas, ja uz projekta iesniedzēju ir attiecināmi tiesību akti par Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, drošības stiprināšanu un teritorijas noturību (tai skaitā Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 32 "Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam") (turpmāk  - Austrumu pierobežas rīcības plāns), t.i. projektu plānots īstenot Rēzeknes novadā, Rēzeknes valstspilsētā, Alūksnes novadā, Augšdaugavas novadā, Līvānu novadā, Balvu novadā, Daugavpils valstspilsētā, Krāslavas novadā, Ludzas novadā, Preiļu novadā un citās pašvaldībās, ja tās tiek iekļautas Austrumu pierobežas tvērumā. 
Attiecīgi nacionālais līdzfinansējums ceturtās atlases kārtas ietvaros var būt mazāks par Noteikumu projekta 7.¹ punktā noteikto finansējumu, ja uz projekta iesniedzēju attiecināms Austrumu pierobežas rīcības plāns vai citi tiesību akti par Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi,  drošības stiprināšanu un teritorijas noturību (tajos var būt noteiktas vēl citas pašvaldības, kas nav norādītas Austrumu pierobežas rīcības plānā).
Paaugstinātā atbalsta intensitāte neietekmē Kohēzijas politikas programmas līmenī noteikto minimālo nacionālā līdzfinansējuma apjomu (15 procenti), jo tā tiek sabalansēta ar citu Pasākuma 2.2.1.1. atlases kārtu projektu finansēšanas nosacījumiem. Pasākuma 2.2.1.1. trešajā atlases kārtā ERAF finansējuma intensitāte nepārsniedz 65 procentus, nodrošinot vismaz 35 procentu nacionālo līdzfinansējumu projektu līmenī. Līdz ar to prioritātes, ERAF un Pasākuma 2.2.1.1. līmenī tiek nodrošināta Programmas finanšu tabulās noteiktās minimālās nacionālā līdzfinansējuma likmes ievērošana. Šobrīd Pasākuma 2.2.1.1. īstenotajos projektos summ nacionālais līdzfinansējums ir 50 procenti (attiecināmās izmaksas 134,78 milj. euro, t.sk. nacionālais līdzfinansējums 67,9 milj. euro), kas tādējādi vairākkārt pārsniedz minimāli nepieciešamo 15 procentu apjomu un kompensēs to projektu nacionālo līdzfinansējumu Pasākuma 2.2.1.1. ceturtajā atlases kārtā, kas tiks apstiprināti ar 95 procentu ERAF atbalsta likmi.  
Austrumu pierobežas rīcības plānā ir noteikts pasākums Nr.2.34. "Kritiskās infrastruktūras attīstība saimnieciskās darbības, sabiedrības veselības nodrošināšanai un vides piesārņojuma mazināšanai", kura darbības rezultāti paredz pasākumu veikšanu notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojuma infrastruktūras noturības veicināšanai un notekūdeņu attīrīšanas pakāpes uzlabošanai.

Ņemot vērā, ka plānota finansējuma pārdale no Pasākuma 2.2.1.1. trešās atlases kārtas finansējuma pārpalikuma, mainās arī pieejamais finansējums Pasākuma 2.2.1.1. trešajai atlases kārtai. Ar Noteikumu projektu Pasākuma 2.2.1.1. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums tiek noteikts ne mazāks kā 28 878 483 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 18 771 014 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais vai pašvaldības līdzfinansējums, – ne mazāks kā 10 107 469 euro.

Lai Pasākuma 2.2.1.1. trešās atlases kārtas finansējumu pārdales būtu salāgotas nepieciešams atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.52 33. §) 4. punktu.

Noteikumu projektā paredzēts nosacījums pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros neizmantoto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu novirzīt pasākuma ceturtajai atlases kārtai. Šāda norma iekļauta, lai nodrošinātu pasākumam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma pilnvērtīgu un efektīvu izmantošanu, kā arī veicinātu programmas mērķu sasniegšanu. Vienlaikus noteikts, ka finansējuma pārdale veicama, sadarbības iestādei vienojoties ar atbildīgo iestādi, tādējādi nodrošinot uzraudzību pār finansējuma izlietojumu un atbilstību pasākuma mērķiem un pieejamajam finansējumam. 

Sasniedzamie rādītāji
Noteikumu projekts neparedz izmaiņas attiecībā uz sasniedzamajiem rādītājiem un to uzskaiti. Tas Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros ir nacionālais rādītājs: iedzīvotāji, kuriem uzlabota sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāte. Rādītāju vērtību nosaka projekta īstenošanas noslēgumā, tāpēc Noteikumu projektā nav noteikta ne sākotnējā, ne gala vērtība.  
 
Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Pasākuma 2.2.1.1. ceturtā atlases kārta plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem.

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – pašvaldība vai tās izveidota iestāde (tai skaitā aģentūra), vai kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk - VTNP) sniegšanas kvalitātes uzlabošanai notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas jomā. Ja sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā ir vairākas aglomerācijas un ar to saistītās centralizētās ūdensapgādes sistēmas, tad projekta iesniedzējs vienas atlases kārtas ietvaros var iesniegt vairākus projekta iesniegumus, t.i. par katru aglomerāciju iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu (nepārsniedzot 3 projekta iesniegumus).

Noteikumu projektā iekļauts jauns 25.5. apakšpunkts, lai projekta īstenošanas laikā nodrošinātu skaidru finansējuma saņēmēja pienākumu ievērot spēkā esošās Valsts vides dienesta A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā noteiktās prasības notekūdeņu attīrīšanas jomā. Papildinājums stiprina vides aizsardzības prasību ievērošanu projekta īstenošanas laikā un nodrošina vienotu pieeju horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanai. 

Noteikumu projektā iekļāutās izmaiņas, kas attiecinātas arī uz pasākuma trešo atlases kārtu, neparedz stingrāku prasību noteikšanu finansējuma saņēmējiem, nemaina trešās atlases kārtas nosacījumus, projekta iesniedzēju loku, atbalstāmo darbību tvērumu vai finansējuma piešķiršanas principus. Izmaiņas galvenokārt vērstas uz tiesību normu piemērošanas precizēšanu, tiesiskās skaidrības uzlabošanu un administratīvā sloga mazināšanu. Atsevišķos gadījumos var rasties nepieciešamība veikt grozījumus jau noslēgtajos līgumos vai vienošanās par projektu īstenošanu, lai finansējuma saņēmēji varētu izmantot jaunā regulējuma sniegtās priekšrocības. Nav pamata uzskatīt, ka precizēto tiesību normu piemērošana būtu ietekmējusi potenciālo projektu iesniedzēju interesi par dalību trešajā atlases kārtā vai mainījusi lēmumu iesniegt projekta iesniegumu, ja attiecīgās izmaiņas būtu bijušas spēkā atlases izsludināšanas brīdī. Trešajā atlases kārtā projektu iesniegumu iesniegšana ir beigusies 2026.gada 2.martā. 
Vienlaikus noteikumu projektā ir precizēts pienākums nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem arī projekta pēcuzraudzības periodā. Precizējums ir vērsts uz vides aizsardzības prasību nodrošināšanu un nerada papildu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, jo pienākums ievērot piesārņojošās darbības atļaujā noteiktās prasības izriet no spēkā esošajiem vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. 

Īpašumtiesības
Tā kā atsevišķas NAI ar piesārņojuma slodzi CE 1000-2000 atrodas ostu teritorijās, kurās teritoriju apsaimniekošanu īsteno ostu pārvaldes, ar Noteikumu projektu pasākuma 2.2.1.1. trešās un ceturtās kārtas ietvaros tiek paredzēts, ka ja nekustamais īpašums, kurā plānots īstenot projekta iesniegumā minētās darbības atrodas ostas teritorijā projekta iesniedzējam ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai spēkā esošs līgums par apbūves tiesību uz projekta dzīves ciklu. Gadījumā, ja projekta iesniedzējam ir spēkā esošs līgums par apbūves tiesību, īpašuma tiesības jāiegūst un jānostiprina zemesgrāmatā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē. Ja projekta darbības plānotas ostas teritorijā bez būvniecības, neslēdzot būvdarbu līgumu, projekta iesniedzējam jābūt spēkā esošam nekustamā īpašuma apbūves tiesības vai nomas līgumam, kura darbība nav īsāka par projekta dzīves ciklu, nodrošinot to līdz noslēguma maksājuma pieprasījumam. Ja projekta iesniegumam pievienoto līgumu darbības termiņš ir īsāks par projekta dzīves ciklu, līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē, tiek iesniegts apliecinājums par minēto prasību izpildi.

Savukārt, ja projektā paredzēta centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu izbūve, pārbūve un atjaunošana, spiedvadu izbūve, pārbūve vai atjaunošana, projektā iesaistītajam cita īpašnieka zemesgabalam ir noteikts apgrūtinājums. Projekta iesnieguma vērtētājam informāciju par īpašumtiesībām iespējams pārbaudīt publiskajās datubāzēs, tostarp informāciju par noteikto apgrūtinājumu izgūt no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas. 
 
Noteikumu projekts paredz, ka Pasākuma 2.2.1.1. trešajā un ceturtajā atlases kārtā iekārtu uzstādīšana un atjaunošana, neveicot būvdarbus būs pieļaujama kanalizācijas sūkņu stacijās, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā esošas būves, vai kanalizācijas sūkņu stacijās, kas ir iekārtas un ir uzskaitītas projekta iesniedzēja pamatlīdzekļos  un vienlaikus ir centralizēto kanalizācijas tīklu infrastruktūras daļa. Šāds risinājums ieviests, jo Pasākuma 2.2.1.1. trešajā atlases kārtā tika konstatēti vairāki gadījumi, kad kanalizācijas sūkņu stacijas neklasificējas kā būves, bet ir rūpnieciski ražotas iekārtas un īpašumtiesības uz šīm iekārtām nevar būt nostiprinātas zemesgrāmatā, vienlaikus minētās iekārtas ir uzskaitītas projekta iesniedzēja pamatlīdzekļos kā kanalizācijas tīklu infrastruktūras daļa, tādējādi pamatojot, ka projekta iesniedzējs ir šo iekārtu īpašnieks.  Šis nosacījums piemērojams, piemēram, gadījumos, kad projektā plānota  kanalizācijas sūkņu stacijas aprīkojuma, piemēram sūkņu vai SCADA sistēmas nomaiņa vai uzstādīšana, bez būvniecības, jo projekta iesniedzējs nevar izpildīt nosacījumus par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Šī risinājuma piemērošanas gadījumā MK noteikumu Nr.471 22. punkta pirmajā teikumā iekavās ietvertā prasība par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nav piemērojama, ja darbības plānotas kanalizācijas sūkņu stacijās, kas klasificējas kā iekārtas, savukārt 22. punkta otrajā teikumā noteikto prasību par apgrūtinājuma noteikšanu jāpiemēro, ja projektā paredzētas MK noteikumu Nr.471 27.1. un 27.2. apakšpunktā minētās darbības (t.i., projekta iesniegumā iekļautas šādas atbalstāmās darbības: centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu izbūve, pārbūve un atjaunošana; spiedvadu un attīrīto notekūdeņu izvadu izbūve, pārbūve un atjaunošana), ievērojot, ka kanalizācijas sūkņu stacijas ir, klasificētas kā iekārtas un uzskaitītas projekta iesniedzēja pamatlīdzekļos kā kanalizācijas tīklu daļa.

Noteikumu projekta 22.¹ punktā noteiktā norma, ka ir pieļaujama iekārtu uzstādīšana un atjaunošana, neveicot būvdarbus kanalizācijas sūkņu stacijās, ir paredzēta, lai precizētu īpašumtiesību regulējuma prasību piemērošanu šādos gadījumos. Tā neparedz atkāpes no būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un nenosaka, kādos gadījumos konkrētām darbībām ir vai nav piemērojams būvniecības process. Būvdarbu nepieciešamība katrā konkrētajā gadījumā ir nosakāma atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un kompetento institūciju izstrādātajām prasībām. Atsauce uz kanalizācijas sūkņu staciju uzskaiti projekta iesniedzēja pamatlīdzekļos ir ietverta ar mērķi identificēt projekta īstenošanas vietu un pierādīt projekta iesniedzēja tiesisko saikni ar attiecīgo infrastruktūru. Tā nav paredzēta būvniecības jomu regulējošo normu aizstāšanai vai objekta statusa noteikšanai būvniecības tiesību izpratnē. 
Gadījumos, kad plānotās darbības pēc to rakstura atbilst būvdarbiem vai tām ir piemērojamas citas būvniecības normatīvā regulējuma prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt šo prasību izpildi. 

Atbalstāmās darbības
Noteikumu projekts paredz investīciju veikšanu aglomerācijās ar CE 1000 – 2000 Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam identificēto mērķu sasniegšanai vai Upju baseinu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānos 2022. – 2027. gadam identificēto mērķu sasniegšanā, vai ja attiecināms Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam pasākuma Nr.2.34. īstenošanai, tādēļ Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek paredzētas šādām  darbībām:
- centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu izbūve, pārbūve un atjaunošana, darbībai paredzētajām izmaksām nepārsniedzot 40% no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām; 
- spiedvadu un attīrīto notekūdeņu izvadu izbūve, pārbūve un atjaunošana; 
- kanalizācijas sūkņu staciju izbūve, pārbūve un atjaunošana; 
- notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas optimizācija, attīrīšanas un iekārtu darbības efektivitātes uzlabošana; 
- jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve, ja tā ir tehniski un ekonomiski pamatota;
- notekūdeņu dūņu atūdeņošanas un apstrādes iekārtu izbūve, pārbūve un atjaunošana;
- rezerves elektroapgādes nodrošināšanai nepieciešamu ģeneratoru iekārtu iegāde civilās aizsardzības pasākumu nodrošinājumam.

Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros tiek atbalstītas tādas iepriekš minētās darbības, kas paredz investīcijas infrastruktūras izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai. Proti, atbalstāmajās darbībās neietilpst laboratorijas iekārtu un notekūdeņu sastāva testēšanas reaģentu iegāde, darbinieku un administratīvo telpu, NAI un kanalizācijas sūkņu staciju ēku remonts, kas nav tieši saistīts ar notekūdeņu pārvades, attīrīšanas un notekūdeņu dūņu apstrādes procesu efektivitātes uzlabošanu, kā arī neietilpst teritorijas labiekārtošanas darbi, piemēram, esošo ceļa segumu atjaunošana, videonovērošanas un apsardzes sistēmas uzstādīšana. Tāpat noteiktas citas darbības, kurām netiek sniegts atbalsts Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros, proti, enerģiju ražojošu iekārtu, kas vienu enerģijas viedu pārvērš citā, tostarp elektrisko radiatoru, gaiss-gaiss siltumsūkņu un citu apsildes iekārtu uzstādīšanai, nomaiņai vai atjaunošanai, izņemot ģeneratoru iegādi civilās aizsardzības vajadzībām. Kā arī nav paredzēts atbalsts ieguldījumiem dzeramā ūdens ražošanas un piegādes infrastruktūrā, piemēram, ūdens atdzelžošanas un mīkstināšanas iekārtās un piesārņoto vietu remediācijas un sanācijas darbiem.

Arī Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtā notekūdeņu attīrīšanas efektivitātes uzlabošana ietver tehnoloģisko procesu veiktspējas pilnveidi, tostarp atjaunojot atsevišķus notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģisko procesu elementus, piemēram, notekūdeņu tvertnes, smilšu uztvērējus, nostādinātājus, gaisa pūtējus aerācijas nodrošināšanai. Tāpat atbalstāmas ir arī darbības, kas uzlabo notekūdeņu attīrīšanas procesa kopējo efektivitāti un samazina vides piesārņojuma riskus, tostarp attīrīto notekūdeņu nostādināšanas dīķu atjaunošana un attīrīšana no dūņām, nosēdumiem un apauguma. 
Iekārtu jaudas optimizācija var būt gan jaudas samazināšana, gan jaudas palielināšana.  Piemēram, optimizācija būs arī gadījumā, ja ir nepieciešams samazināt jaudu, ja, piemēram, ievērojami samazinās iedzīvotāju skaits un notekūdeņu apjomi, un nav vairs tehnoloģiski piemēroti darbināt lielākas jaudas iekārtas. Ja sākotnēji NAI projektēts ievērojami lielākiem apjomiem, bet faktiskā plūsma ir mazāka, var būt nepieciešams uzturēt un darbināt vairāk aerācijas iekārtu, lielāku infrastruktūras apjomu, apsildīt vai ventilēt lielākas telpas, veikt plašāku tehnisko apkopi u.c. Tas var radīt nevienmērīgu attīrīšanas stabilitāti, kā arī ir augstākas izmaksas uz vienu attīrīto ūdens kubikmetru.

Savukārt jaunu NAI izbūve atbalstāma, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti un ir būtiski iemesli, kādēļ esošās NAI to esošajā atrašanās vietā nav iespējams pārbūvēt, bet iespējams veikt jaunu iekārtu izbūvi citā atrašanās vietā, piemēram, apsvērumi par ietekmi uz vidi, ūdensobjektu, ekosistēmu. Attiecīgs pamatojums jāiekļauj projekta iesniegumu pamatojošajā dokumentācijā kā tehniski ekonomiskais pamatojums.
 
Ja projektā paredzēta esoša NAI (CE 1000 – 2000) pieslēgšanās citai esošai NAI (var būt arī cita aglomerācijas kategorija, piemēram,  > CE 2000) ar mērķi panākt atbilstību direktīvas (ES) 2024/3019 prasībām un samazināt piesārņojuma slodzi vidē, izbūvējot jaunus spiedvadus un kanalizācijas sūkņu staciju, projekta iesniedzējam jāsagatavo tehniski ekonomiskais pamatojums, kas jāiekļauj projekta iesnieguma pamatojošajā dokumentācijā. 

Ņemot vērā, ka ieguldījumus plānots veikt tehniskajā un tehnoloģiskajā infrastruktūrā, respektīvi, būtiski neietekmējot publisko ārtelpu, nav saskatīta iespēja piemērot Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas principus. 

NAI ar CE 1000 līdz 2000 nodrošina sabiedrībai būtisku komunālo pakalpojumu, kura darbības pārtraukums elektroapgādes traucējumu gadījumā var radīt būtisku vides piesārņojuma un sabiedrības veselības apdraudējumu. Notekūdeņu attīrīšanas procesā nepārtraukta elektroapgāde ir nepieciešama sūkņu, aerācijas sistēmu, automatizācijas un kontroles iekārtu darbības nodrošināšanai. Elektroapgādes pārtraukumu gadījumā var tikt traucēta notekūdeņu pārsūknēšana un attīrīšana, radot neattīrītu vai nepietiekami attīrītu notekūdeņu noplūdes risku ūdenstilpēs un apkārtējā vidē. Ņemot vērā pieredzi Eiropā un Latvijā saistībā ar ekstremāliem laikapstākļiem, elektroapgādes tīklu bojājumiem un drošības situācijas pasliktināšanos, rezerves elektroapgādes nodrošināšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir būtisks noturības pasākums. Ņemot vērā minēto, Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek paredzēts arī rezerves elektroapgādes nodrošināšanai nepieciešamo elektroģeneratoru iegādei attiecīgo civilās aizsardzības pasākumu nodrošinājumam. 

Rezerves elektroapgādes nodrošināšana ir tieši saistīta ar specifiskā atbalsta mērķa 2.2.1. "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" sasniegšanu, jo tā sekmē nepārtrauktu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un ūdenssaimniecības infrastruktūras noturību. Elektroenerģija ir nepieciešama ne tikai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbībai, bet arī kanalizācijas sūkņu staciju un citu notekūdeņu savākšanas sistēmas iekārtu funkcionēšanai. Nodrošinot rezerves elektroapgādi elektroapgādes traucējumu gadījumā, tiek saglabāta notekūdeņu savākšanas, pārsūknēšanas un attīrīšanas procesa nepārtrauktība, mazināti vides piesārņojuma riski un nodrošināta ūdenssaimniecības pakalpojumu ilgtspējīga un efektīva darbība. 

Dūņu apstrāde - saskaņā ar Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu  2024.–2027. gadam mazās NAI ir NAI ar projektēto jaudu no 5 m³/dnn līdz 1000 m³/dnn. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027. gadam kā vienu no pamata pasākumiem (rīcības virziens A3) paredz rīcības, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un mazinātu to uzglabāšanas apjomus un vietu skaitu. Dūņu apsaimniekošana, ietverot to apstrādi, ir neatņemama notekūdeņu attīrīšanas procesa sastāvdaļa, jo īpaši ņemot vērā to otrreizējās izmantošanas iespējas. Tādēļ sniedzams atbalsts dūņu apsaimniekošanas sekmēšanai un uzlabošanai. 
Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros plānotas investīcijas notekūdeņu dūņu apstrādes nodrošināšanai (darbības, kas ir saistītas ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesiem), bet neietver atbalstu dūņu pārstrādes darbībām. 

Visas Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" noteiktajiem intervences kodam 065 "Notekūdeņu savākšana un apstrāde", kura koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%.

Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīti projekti tajās aglomerācijās, kurām atbalsts varēja tikt piešķirts pasākuma pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. (pirmās atlases kārtas ietvaros, attiecīgi, šādās aglomerācijās: Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Jelgava, Valmiera, Jūrmala, Tukums, Cēsis, Talsi, Ventspils, Ādaži, Ogre, Salaspils, Sigulda, Saldus, Olaine, Kuldīga, Jēkabpils, Dobele, Limbaži, Preiļi un otrās atlases kārtas ietvaros: Rīgas aglomerācijā. Trešās atlases kārtas ietvaros 40 NAI saraksts atrodams šeit: Dati par aglomerāciju ar CE 2 000 – 9 999 radīto piesārņojuma slodzi (https://www.varam.gov.lv/lv/media/46112/download?attachment).

Attiecināmās izmaksas 
Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas projektam nevar būt savstarpējā pārklāšanās ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) finansētu projektu "Notekūdeņu dūņu pārstrāde". EKII dotācijas veidā tiks sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālajā centrā.  Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros plānotas investīcijas notekūdeņu dūņu apstrādes nodrošināšanai (darbības, kas ir saistītas ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesiem, bet neietver dūņu pārstrādes darbības).  
Savstarpējās pārklāšanās nepieļaušana ar Programmas Pasākuma 2.1.1.6. otro atlases kārtu tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka Pasākumā 2.1.1.6. atbalstītas darbības, kas tieši vērstas uz ūdenssaimniecības pakalpojumā iesaistīto iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanu, savukārt Pasākuma 2.2.1.1. ietvaros darbības vērstas uz NAI darbības uzlabošanu un notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras izveidi. Savstarpējās pārklāšanās nepieļaušana ar Pasākuma 2.1.1.1. pirmo, otro un trešo atlases kārtu tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka atbalsts katrā atlases kārtā tiek sniegts dažādām aglomerācijām pēc mērķteritorijas iedalījuma atkarībā no CE vērtības intervāla. Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros jāpārliecinās, ka netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts jau sniegts ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmas 2014. – 2020. gadam specifiskā atbalsta mērķa "5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas"  īstenoto projektu ietvaros.

Lai ievērotu birokrātijas mazināšanas pasākumus Eiropas Savienības fondu apguvē, tostarp paredzot atteikties no prasībām, kas nav noteiktas kā obligātas saskaņā ar ES un Latvijas Republikas tiesību aktiem, netiek izvirzīta prasība projekta iesniedzējam veikt finanšu analīzi, tādējādi mazinot administratīvo slogu.  Tādējādi Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros nav attiecināms MK noteikumu Nr.471 29.1.1. apakšpunkts par finanšu analīzes sagatavošanas izmaksu iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās.

Lai nodrošinātu noteikumu projektā iekļauto izmaksu procentuālo ierobežojumu viennozīmīgu un saprotamu interpretāciju un piemērošanu visām iesaistītajām pusēm, Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas projektu apstiprinot, procentuālais ierobežojums tiek aprēķināts attiecībā pret projekta plānotajām izmaksām, taču Pasākuma 2.2.1.1. trešās un ceturtās atlases kārtas projekta noslēguma budžeta kopsavilkums ir jākoriģē atbilstoši faktiskajai situācijai. Pasākuma 2.2.1.1. trešās un ceturtās atlases kārtas projekta īstenošanas periodā projekta budžeta izmaksu pozīcijas absolūtos skaitļos nesamazina gadījumā, ja projekta īstenošanas laikā rodas ietaupījums, bet projekta mērķi un rādītāji tiek sasniegti, kā arī, ja ticis piemērots līgumsods vai tiek konstatētas neatbilstoši veiktas izmaksas, kas nav saistītas ar procentuāli ierobežoto budžeta izmaksu pozīciju. 

Noteikumu projektā iekļauts jauns nosacījums - MK noteikumu Nr.471 29.9. apakšpunkts, kas nosaka, ka ceturtās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs - sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs - var veikt ģeneratoru iegādi civilās aizsardzības pasākumu nodrošinājumam, nepārsniedzot 10 procentus no projekta plānotajām kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kā arī MK noteikumu Nr.471 36.12. apakšpunkts, kas nosaka, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja iegādātās minētās civilās aizsardzības iekārtas un aprīkojums pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašums.
Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros projektu iesniedzējiem, veicot ģeneratoru iegādi, atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajam skaidrojumam ir piemērojams izņēmums no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. pantā noteiktā vispārīgā aizlieguma atbalstīt investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā izmantošanu. Proti, saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto atbildi Regio Wiki platformā par ERAF un Kohēzijas fonda atbalstu investīcijām fosilo kurināmo izmantojošās iekārtās (QA00338 - ERDF/CF/JTF investments in machinery or equipment powered by combustion of fossil fuels) citu civilās aizsardzības nodrošinājuma iekārtu, kuru darbībā tiek izmantots fosilais kurināmais, iegāde Pasākuma 2.2.1.1. ietvaros ir atbalstāma, ja šīm iekārtām nav pieejamas citas, alternatīvas tehnoloģijas. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pamato, vai fosilo kurināmo izmantojošai ģeneratora iekārtai nav pieejamas citas, alternatīvas tehnoloģijas, kā arī izvērtē, piemēram, alternatīvo tehnoloģiju tehnisko piemērotību sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās, nepieciešamo jaudu, darbības ilgumu, uzturēšanas un apkopes prasības, kā arī izmaksas.
Līdz ar to ģeneratora iegāde atbilstoši Noteikumu projekta 29.9. apakšpunktam ir atbalstāma, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā iegādātais ģenerators uzlabos notekūdeņu attīrīšanas sabiedriskā pakalpojuma  sniegšanas nepārtrauktību aglomerācijā. Projektā iegādātie ģeneratori un to aprīkojums izmantojams notekūdeņu attīrīšanas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās. 

Komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi 
Komercdarbības atbalsts Pasākuma 2.2.1.1. ceturtajā atbalsta kārtā sniedzams kā kompensācija (atlīdzības maksājums) par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tas ir, komercdarbības atbalsts tiek piešķirts par sabiedrisko pakalpojumu īstenošanu. Lai funkcijas uzlicējs (pašvaldība) varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, funkcijas uzlicējam jānosaka atlīdzības (kompensācijas) mehānisma kontroles un pārskatīšanas kārtība, ievērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (attiecināms uz trešo atlases kārtu, spēkā līdz 2026. gada 7. janvārim) vai Komisijas 2025. gada 16. decembra Lēmumu (ES) 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk - Komisijas lēmums Nr. 2025/2630, attiecināms uz ceturto atlases kārtu no spēkā stāšanās dienas – 2026. gada 8. janvāra). 
 
Attiecīgi komercdarbības atbalsts ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu nodrošinātājiem tiks sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2025/2630. Projekta iesniegumā pievienojams:  
- ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība - pakalpojuma līgums;  
- ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās iestāde - pārvaldes lēmums;  
- ja projekta iesniedzējs ir pašvaldības aģentūra - pašvaldības saistošie noteikumi.  
 
Pasākuma 2.2.1.1. ceturtajā atlases kārtā atbilstoši Komisijas lēmumam Nr. 2025/2630 piešķirto komercdarbības atbalstu drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus. Par komercdarbības atbalsta kumulāciju atbalsta saņēmējs sadarbības iestādē iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti. 
 
Horizontālie principi
Ieguldījumiem Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās kārtas projektos noteikti tādi paši nosacījumi par horizontālo principu (turpmāk – HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" piemērošanu kā trešajā atlases kārtā.

Arī ceturtajā atlases kārtā tieša ietekme noteikta attiecībā uz HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā", projekta ietvaros īstenojot darbības, kas sekmē enerģijas ietaupījumu, kā arī citas darbības, kas ir izmaksefektīvi, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgi alternatīvi pasākumi, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu, kas vērsti uz kopējo notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu energoefektivitāti. Darbības, ko ieteicams īstenot projektos ir, piemēram, izvērtējums par plānotajām ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai paredzētajām iekārtām un to detaļām, programmatūru, aerācijas iekārtām u.c. attiecībā uz energoefektīvākām alternatīvām. Piemēram:  
         -kanalizācijas sūkņu staciju (KSS) sūkņu agregātu nomaiņa ar energoefektīvākiem risinājumiem, kas optimizē nominālo uzstādīto jaudu un              elektroenerģijas patēriņu, paredz optimālu sūkņu darba režīmu, nodrošina optimālu notekūdeņu pārsūknēšanas funkcionalitāti un      hidraulisko veiktspēju; 
        -aerācijas sistēmu iekārtu nomaiņa nodrošinot zemāku elektroenerģijas patēriņu, efektīvāku skābekļa pārnesi, stabilākus bioloģiskos procesus; 
        - automatizētu procesa vadības un monitoringa sistēmu (SCADA) pilnveidošana, nodrošinot optimālu energoresursu patēriņa vadību; 
        - energoefektīvāku maisītāju, kompresoru, ventilatoru un dūņu apsaimniekošanas iekārtu izmantošana u.c. 
Attiecībā uz projektu ietekmi uz HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā" īstenošanu, finansējuma saņēmējs uzkrāj ar projekta īstenošanu sasniegto primārās enerģijas ietaupījumu un projekta ietvaros uzstādītajām iekārtām saražotās, patērētās un ietaupītās (ja attiecināms) enerģijas datus. Piemēram, aprēķina, kā projektā paredzēto darbību rezultātā samazināsies elektroenerģijas patēriņš aerācijas sistēmām, kā samazināsies specifiskais elektroenerģijas patēriņš uz 1 m³ attīrīto notekūdeņu u.c. 
Tieša ietekme noteikta arī attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana" ievērošanu, projekta iesniedzējam projekta ietvaros nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, izvērtējot klimatiskās ietekmes faktorus un veidojot tādu infrastruktūru, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi. Projekta iesniedzējam jāaprēķina arī SEG emisiju ietaupījums, ja projektā paredzēts veikt ar dūņu apstrādes un atūdeņošanas iekārtām un infrastruktūru saistītās darbības. 

Noteikts, ka Pasākuma 2.2.1.1. ceturtajā atlases kārtā nav ietekmes uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", ņemot vērā, ka projektu mērķis ir saistīts ar tehniskām darbībām, tas ir, iekārtu maiņu vai pielāgošanu, turklāt tehniskās telpas nav pieejamas publiskai lietošanai, tādēļ projektā jāiekļauj vismaz viena vispārīga darbība, to attiecinot uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.

Ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā tika izslēgts arī tā 19. pants "Zaļais publiskais iepirkums" un zaudēja spēku 2017. gada 20.  jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība". Tādējādi no 2026. gada 9. jūnija uzsāktos vai izsludinātos iepirkumos zaļā publiskā iepirkuma prasības nav jāpiemēro obligāti, bet līdz šim datumam uzsāktie iepirkumi pabeidzami atbilstoši to uzsākšanas vai izsludināšanas laikā spēkā esošam regulējumam, tajā skaitā par zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanu, kā to paredz Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 27. punkts.

Tādējādi Noteikumu projektā precizēts MK noteikumu Nr.471 36.11. apakšpunkts. Noteikumu projekts paredz arī, ka Pasākuma 2.2.1.1. ceturtās atlases kārtas ietvaros veicot iepirkumus, ievēro, ka iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru, un (ja attiecināms) nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (ilgtspējīgs publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.

Precizēts MK noteikumu Nr.471 36.6. apakšpunkts atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 50. panta 1. punkta a) apakšpunktam, neparedzot pienākumu publicēt informāciju par projektu noteiktā periodiskumā (ne retāk kā reizi sešos mēnešos). Prasība regulāri publicēt rada papildu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, jo attiecīgajā periodā var nenotikt būtiskas projekta īstenošanas darbības vai var nebūt sasniegti jauni rezultāti, par kuriem būtu nepieciešams informēt sabiedrību.