23-TA-1390: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pārejas noteikumu 10.punkts, kas noteic: “Šis likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinets vismaz reizi trijos mēnešos sniedz Saeimai ziņojumu par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Saeima atzīst šo likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu.”
Ar Ministru kabineta 2023.gada 23.maija protokollēmuma Nr. 27 50. § (23-TA-1097) tika uzdots uzdevums Valsts kancelejai kopīgi ar Tieslietu ministriju un Veselības ministriju nodrošināt, lai saskaņā ar šī protokollēmuma 3. punktā minētās koordinācijas grupas lēmumiem (tika paredzēts, ka ar Ministru prezidenta 10.07.2020 rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-84 izveidotā starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa 2023. gada 25. maija sanāksmē izvērtēs ar Covid-19 infekciju saistītā normatīvā regulējuma aktualitāti, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu, ka starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies, un mēneša laikā iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ar Ministru kabineta 2023.gada 23.maija protokollēmuma Nr. 27 50. § (23-TA-1097) tika uzdots uzdevums Valsts kancelejai kopīgi ar Tieslietu ministriju un Veselības ministriju nodrošināt, lai saskaņā ar šī protokollēmuma 3. punktā minētās koordinācijas grupas lēmumiem (tika paredzēts, ka ar Ministru prezidenta 10.07.2020 rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-84 izveidotā starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa 2023. gada 25. maija sanāksmē izvērtēs ar Covid-19 infekciju saistītā normatīvā regulējuma aktualitāti, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu, ka starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies, un mēneša laikā iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts ar mērķi atzīt par spēku zaudējušu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu (turpmāk – Likums).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likums tika pieņemts, lai paredzētu atbilstošus piesardzības pasākumus, kas nodrošina ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī. Jau sākotnēji likumdevējs Likuma darbībai ir noteicis terminētu ietvaru, proti, saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 10.punktu Likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Tādējādi, mazinoties epidemioloģiskajam apdraudējumam, valsts pienākums ir izvērtēt Likuma darbības nepieciešamību.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju pēdējo 12 mēnešu laikā ES/EEZ valstīs novērojami periodiski mēreni infekcijas viļņi ik pēc 2-3 mēnešiem. Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Covid-19 izplatība ES/EEZ teritorijā pakāpeniski samazinās. Šajā periodā novērota vispārēja lejupslīdes tendence ziņoto gadījumu, hospitalizācijas, intensīvās terapijas nodaļas uzņemšanā un nāves gadījumu skaita ziņā.
Personu skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju un veikto testu skaits 2023. gadā, kā arī pacienu skaits stacionāros ar pamata diagnozi Covid-19 Latvijā turpina samazināties. 20. nedēļā Latvijā reģistrēti 64 jauni Covid-19 gadījumi, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājies par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Nedēļas laikā veikti 427 testi, kas par 51,0% mazāk nekā 19. nedēļā. Pozitīvo testu īpatsvars bija 15,0%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 19. nedēļā. 20. nedēļā reģistrēti 8 nāves gadījumi Covid-19 pacientiem (19. nedēļā – 9 gadījumi).
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) 2023.gada gada 5. maijā ir sniegusi paziņojumu, ka PVO Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu Ārkārtējo situāciju komiteja (2023.gada gada 4. maijā) ir mainījusi nostāju un ieteikusi, ka ir pienācis laiks pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Vadoties no minētajiem apsvērumiem un Ārkārtējo situāciju komitejas rekomendācijām, PVO ģenerāldirektors ir publicējis pagaidu ieteikumus dalībvalstīm par prioritārajiem jautājumiem, kas cita starpā paredz nodrošināt valstu kapacitāti rīcībai ārkārtas situācijās nākotnē; iekļaut vakcināciju pret Covid-19 rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās; mazināt ierobežojumus ceļošanai, kas saistīti ar Covid-19 ierobežošanu, balstīties uz riska novērtējumu un atcelt prasības pēc vakcinācijas sertifikātiem.
Līdz 2023. gada 5. maija PVO izplatītajam paziņojumam saglabājās bažas par iespējamām jaunām, bīstamām SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, kas varētu radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai. To pierādīja arī SARS-CoV-2 vīrusa dažādu variantu izplatības tendences visā Covid-19 pandēmijas laikā, kas vairākas reizes radīja saslimstības pieauguma tendenci (ar tai sekojošu stacionēšanas un mirstības pieauguma tendenci). Šobrīd, kad PVO jau ir izplatījis paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Likumu atzīt par spēku zaudējušu.
Tieslietu ministrija šā gada sākumā uzsāka Likuma spēkā esamības nepieciešamības izvērtēšanu, lūdzot visas ministrijas savas kompetences ietvaros izvērtēt Likumā ietverto normatīvo regulējumu un sniegt informāciju, vai un kuras Likumā paredzētās normas būtu saglabājamas un integrējamas citos nozaru tiesību aktos, un kuras Likuma normas savu aktualitāti ir zaudējušas un nav saglabājamas.
Ar Ministru prezidenta 2020.gada 10.jūlija rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-84 izveidotās starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas (turpmāk - starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa) 2023. gada 25. maija sanāksmē tika nolemts, ka, ņemot vērā sanāksmes laikā atbalstītos priekšlikumus par tām Likuma normām, kuras atceļamas, un tām, kuras saglabājamas un iekļaujamas citos tiesību aktos, Tieslietu ministrijai attiecīgi gatavot likumprojektu par Likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Līdz ar Likuma atzīšanu par spēku zaudējušu nepieciešams pārejas regulējums par Likuma normām, kuras atbildīgās ministrijas ir atzinušas par tādām, kas sabiedrības epidemioloģiskās drošības un/vai efektīvas valsts institūciju darbības nodrošināšanas nolūkā ir atstājamas spēkā noteiktā pārejas periodā vai līdz brīdim, kad attiecīgais Likuma regulējums tiks integrēts nozares tiesību aktos.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju pēdējo 12 mēnešu laikā ES/EEZ valstīs novērojami periodiski mēreni infekcijas viļņi ik pēc 2-3 mēnešiem. Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Covid-19 izplatība ES/EEZ teritorijā pakāpeniski samazinās. Šajā periodā novērota vispārēja lejupslīdes tendence ziņoto gadījumu, hospitalizācijas, intensīvās terapijas nodaļas uzņemšanā un nāves gadījumu skaita ziņā.
Personu skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju un veikto testu skaits 2023. gadā, kā arī pacienu skaits stacionāros ar pamata diagnozi Covid-19 Latvijā turpina samazināties. 20. nedēļā Latvijā reģistrēti 64 jauni Covid-19 gadījumi, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājies par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Nedēļas laikā veikti 427 testi, kas par 51,0% mazāk nekā 19. nedēļā. Pozitīvo testu īpatsvars bija 15,0%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 19. nedēļā. 20. nedēļā reģistrēti 8 nāves gadījumi Covid-19 pacientiem (19. nedēļā – 9 gadījumi).
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) 2023.gada gada 5. maijā ir sniegusi paziņojumu, ka PVO Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu Ārkārtējo situāciju komiteja (2023.gada gada 4. maijā) ir mainījusi nostāju un ieteikusi, ka ir pienācis laiks pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Vadoties no minētajiem apsvērumiem un Ārkārtējo situāciju komitejas rekomendācijām, PVO ģenerāldirektors ir publicējis pagaidu ieteikumus dalībvalstīm par prioritārajiem jautājumiem, kas cita starpā paredz nodrošināt valstu kapacitāti rīcībai ārkārtas situācijās nākotnē; iekļaut vakcināciju pret Covid-19 rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās; mazināt ierobežojumus ceļošanai, kas saistīti ar Covid-19 ierobežošanu, balstīties uz riska novērtējumu un atcelt prasības pēc vakcinācijas sertifikātiem.
Līdz 2023. gada 5. maija PVO izplatītajam paziņojumam saglabājās bažas par iespējamām jaunām, bīstamām SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, kas varētu radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai. To pierādīja arī SARS-CoV-2 vīrusa dažādu variantu izplatības tendences visā Covid-19 pandēmijas laikā, kas vairākas reizes radīja saslimstības pieauguma tendenci (ar tai sekojošu stacionēšanas un mirstības pieauguma tendenci). Šobrīd, kad PVO jau ir izplatījis paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Likumu atzīt par spēku zaudējušu.
Tieslietu ministrija šā gada sākumā uzsāka Likuma spēkā esamības nepieciešamības izvērtēšanu, lūdzot visas ministrijas savas kompetences ietvaros izvērtēt Likumā ietverto normatīvo regulējumu un sniegt informāciju, vai un kuras Likumā paredzētās normas būtu saglabājamas un integrējamas citos nozaru tiesību aktos, un kuras Likuma normas savu aktualitāti ir zaudējušas un nav saglabājamas.
Ar Ministru prezidenta 2020.gada 10.jūlija rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-84 izveidotās starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas (turpmāk - starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa) 2023. gada 25. maija sanāksmē tika nolemts, ka, ņemot vērā sanāksmes laikā atbalstītos priekšlikumus par tām Likuma normām, kuras atceļamas, un tām, kuras saglabājamas un iekļaujamas citos tiesību aktos, Tieslietu ministrijai attiecīgi gatavot likumprojektu par Likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Līdz ar Likuma atzīšanu par spēku zaudējušu nepieciešams pārejas regulējums par Likuma normām, kuras atbildīgās ministrijas ir atzinušas par tādām, kas sabiedrības epidemioloģiskās drošības un/vai efektīvas valsts institūciju darbības nodrošināšanas nolūkā ir atstājamas spēkā noteiktā pārejas periodā vai līdz brīdim, kad attiecīgais Likuma regulējums tiks integrēts nozares tiesību aktos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Covid-19, tāpat kā citas infekcijas slimības, piemēram, gripa, ieslodzījuma vietās (slēgtā vidē, kur vienkopus ikdienā uzturas liels skaits personu) izplatās savādāk nekā sabiedrībā kopumā – tas notiek daudz ātrāk vides īpatnību dēļ. Jebkura epidēmija var skart lielāku ieslodzīto īpatsvaru, jo šo personu grupas veselības stāvoklis ir sliktāks nekā sabiedrībā kopumā, ieslodzītajiem ir raksturīgi neveselīgi dzīvesveida paradumi, atkarības, bieži vien ielaistas un hroniskas slimības, u.c., kas kopumā palielina ieslodzīto uzņēmību pret infekcijas slimībām. Katru gadu, arī pirms Covid-19 pandēmijas, ieslodzījuma vietās regulāri tika izsludināta karantīna gripas epidēmijas dēļ, parasti – atsevišķās ieslodzījuma vietās uz laiku. Karantīnas laikā tiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz ieslodzījuma vietu apmeklēšanu, apmeklētāju pieņemšanu u.tml. lai mazinātu infekcijas izplatības iespēju ieslodzījuma vietā, kā arī mazinātu tās pārnesi uz sabiedrību.
Ieslodzījumā izpildes laikā ieslodzītie tiek pakļauti dažāda veida pasākumiem, piemēram konvojēšanai pie procesa virzītāja, uz tiesu, utt., ja ieslodzītajam ir citi aktīvi kriminālprocesi vai citas tiesvedības. Diemžēl ieslodzīto fiziska konvojēšana palielina dažādu infekcijas slimību iekļūšanas risku ieslodzījuma vietu populācijā, kam parasti seko karantīnas noteikšana un ieslodzīto vēl lielāka tiesību ierobežošana. Ieslodzīto konvojēšana pati par sevi rada sabiedrības drošības apdraudējumu bēgšanas vai uzbrukuma risku dēļ, kā arī joprojām rada epidemioloģiskās drošības riskus. Turklāt ieslodzītais konvojēšanas laikā nevar piedalīties likumā noteiktajā ieslodzījuma izpildes procesā, un konvojēšanas laikā nav iespējams nodrošināt visas ieslodzītajam likumā paredzētās tiesības un faktiski tādā veidā tiek pārkāptas ieslodzīto cilvēktiesības. Konvojēšana šobrīd iedibināto konvoja maršrutu dēļ ir nesamērīgi gara, tās laikā ieslodzītais uzturas Valsts policijas telpās, kuras nav piemērotas ne apcietinājuma, ne brīvības atņemšanas soda izpildes nodrošināšanai, un tajās nevar nodrošināt daļu no ieslodzītajiem likumā noteiktajām tiesībām (satikšanās ar ģimeni, telefonzvani, pieraksts pie ārstniecības personas izmeklējumu veikšanai u.tml.). Papildus – notiesātie konvojēšanas laikā nevar piedalīties resocializācijas procesā, kas ir viens no kriminālsoda piemērošanas mērķiem.
Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto ieslodzīto fiziskas konvojēšanas ierobežojumu ietekmē ievērojami samazinājās ieslodzīto personu fiziskā konvojēšana, un ieslodzīto piedalīšanās izmeklēšanas un tiesu procesos tika veiksmīgi nodrošināta citā, lētākā un epidemioloģiski un sabiedrībai drošākā veidā (attālināti), un tas nemazināja ieslodzīto tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz aizstāvību un tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Ieslodzīto attālināta dalība minētajos procesos nepakļauj drošības (ieslodzīto bēgšana) un veselības apdraudējuma riskam nedz sabiedrību, nedz pašus ieslodzītos, kā arī būtiski ekonomē cilvēkresursus konvojēšanas nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pārejas posmā saglabāt Likumā minētos ieslodzīto fiziskās konvojēšanas ierobežojumus.
Tāpēc ir nepieciešams pārejas periods līdz 2023.gada 31.decembrim, kamēr attiecīgās normas netiek nostiprinātas citos likumos, saglabājot arī normas, kas ļauj Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam efektīvi pārvaldīt krīzes situācijas, kuras var rasties epidemioloģisko risku gadījumā, piemēram, nepieciešamības gadījumā uzdot jebkurai ieslodzījuma vietas amatpersonai pildīt jebkurus citus, nevis amata ap
rakstā noteiktos dienesta pienākumus, vai uz laiku ierobežot Valsts probācijas dienesta funkciju izpildi noteiktā teritorijā.
Šādi Ieslodzījuma vietu pārvaldes (gan par karantīnas izsludināšanu, gan citi minētie) un Valsts probācijas dienesta pieņemtie lēmumi ir iestādes iekšēji lēmumi, kas nosaka darbības organizāciju. Ja, piemēram, ieslodzītais kā īpaši pakļauta persona saskata savu tiesību būtisku ierobežojumu, tad personai ir savu interešu un tiesību aizsargāšanas nolūkā tiesības vērsties tiesā. Vienlaikus uzsverams, ka saskaņā ar Likuma 42.panta otro daļu karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem ar epidemioloģiskā apdraudējuma riskiem.
Risinājuma apraksts
Paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.1 panta otrā daļa, 10.2 pants, 10.3 pants, 38.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa, 42.pants ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim.
Problēmas apraksts
Likuma 49.7 panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā pieprasa, piešķir un izmaksā kompensāciju vai atsaka tās piešķiršanu, kā arī nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitējuma smagumam, nepārsniedzot 142 290 euro, ja radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ. Uz šī deleģējuma pamata ir izdoti Ministru kabineta 2022. gada 7.maija noteikumi Nr. 272 “Noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai”, balstoties uz kuriem šobrīd Zāļu valsts aģentūra veic izvērtēšanu gadījumos, kad saņemti pacientu iesniegumi par iespējamu vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, kā arī pieņem lēmumu par kompensācijas izmaksu vai atteikumu to izmaksāt.
Laika posmā no funkcijas izpildes uzsākšanas 2022. gada 7. maijā līdz 2023. gada 28.aprīlim Zāļu valsts aģentūrā ir saņemti 168 prasījumu iesniegumi, no tiem izvērtēti 142, 10 gadījumos ir pieņemti lēmumi par kompensācijas piešķiršanu kopumā 344 580 euro apmērā.
Līdz ar Likuma atzīšanu par spēku zaudēšanu, spēku zaudēs arī uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, tajā skaitā arī Ministru kabineta 2022. gada 7.maija noteikumi Nr. 272 “Noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai”.
Laika posmā no funkcijas izpildes uzsākšanas 2022. gada 7. maijā līdz 2023. gada 28.aprīlim Zāļu valsts aģentūrā ir saņemti 168 prasījumu iesniegumi, no tiem izvērtēti 142, 10 gadījumos ir pieņemti lēmumi par kompensācijas piešķiršanu kopumā 344 580 euro apmērā.
Līdz ar Likuma atzīšanu par spēku zaudēšanu, spēku zaudēs arī uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, tajā skaitā arī Ministru kabineta 2022. gada 7.maija noteikumi Nr. 272 “Noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai”.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma nepārtrauktību, kā arī lai neliegtu pacientiem iespēju savu tiesību aizsardzībai vērsties ar iesniegumu Zāļu valsts aģentūrā gadījumos, kad vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādības izraisījušas smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, kā arī Zāļu valsts aģentūrai saglabātu tiesisko pamatu izskatīt šos iesniegumus un pieņemt lēmumus par kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt, jāsaglabā Likumā paredzētais regulējums par kompensāciju un Ministru kabineta 2022. gada 7.maija noteikumu Nr. 272 “Noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai” spēkā esamība līdz jauna regulējuma izstrādei. Šāda pārejas norma attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem būs ietverta Pacientu tiesību likumā.
Līdzšinējo deleģējumu no Likuma 49.7 panta plānots pārcelt uz Pacientu tiesību likumu, kā arī atbilstoši Pacientu tiesību likumā dotajam deleģējumam attiecīgi izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai. Paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.7 ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim.”
Līdzšinējo deleģējumu no Likuma 49.7 panta plānots pārcelt uz Pacientu tiesību likumu, kā arī atbilstoši Pacientu tiesību likumā dotajam deleģējumam attiecīgi izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai. Paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.7 ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim.”
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.662) ir izdoti saskaņā ar Likumā, Epidemioloģiskās drošības likumā un un Farmācijas likumā paredzēto pilnvarojumu. Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus par nepieciešamību atzīt par spēku zaudējušu Likumu, nav saskatāms pamatojums saglabāt spēku arī MK noteikumiem Nr. 662. Tā kā MK noteikumi Nr.662 ir izdoti, pamatojoties uz vairākos likumos paredzēto pilnvarojumu, tiesiskas noteiktības nolūkā nepieciešams tos atzīt par spēku zaudējušiem līdz ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi. Vienlaikus ministrijas ir apzinājušas tās MK noteikumu Nr.662. normas, kuras noteiktu laiku sabiedrības epidemioloģiskās drošības un/vai efektīvas valsts institūciju darbības nodrošināšanas nolūkā ir piemērojamas pēc Likuma atzīšanas par spēku zaudējušu.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzēta pārejas noteikumu norma, ka ar likumprojekta stāšanās brīdi spēku zaudē MK noteikumi Nr. 662. Vienlaikus Epidemioloģiskās drošības likumā (skatīt anotācijas 4.sadaļu) būs noteiktas tās MK noteikumu Nr.662.normas, kuras noteiktu laiku tiks piemērotas pēc Likuma atzīšanas par spēku zaudējušu.
Problēmas apraksts
Likuma 36. panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistram (turpmāk - Reģistrs) iesniedzamo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz elektroniski, izmantojot Reģistra tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu, ja tāda ir izveidota, vai papīra formā pa pastu. Savukārt panta otrā daļa paredz: ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz Reģistram iesniedzamā dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs vai, ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Būtiski ņemt vērā, ka Reģistrs kopš 2020. gada marta ir pārtraucis klientu klātienes apkalpošanu, un prakse līdz šim brīdim ir pierādījusi, ka efektīvus procesus var pilnībā nodrošināt, neatjaunojot klientu klātienes apkalpošanu. Turklāt reģistru attīstības politika ir vērsta uz mērķi – vienīgi digitāli pakalpojumi. Līdz ar to Likuma 36. panta pirmajā daļā nostiprinātais princips ir saglabājams, vispārīgu regulējumu nosakot likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.
Savukārt Likuma 36. panta otrajā daļā minētais princips šobrīd ir noteikts vienīgi Komerclikumā un tiek veiksmīgi īstenots, tādēļ ir samērīgi to saglabāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus attiecībā uz visiem Reģistra vestajos reģistros reģistrējamajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem. Līdz ar to arī Likuma 36. otrajā daļā nostiprinātā pieeja ir saglabājama, vispārīgu regulējumu nosakot likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.
Pagaidu regulējums ir nepieciešams, jo pašlaik dažādās izstrādes stadijās jau ir trīs likumprojekti grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Taču neviens no likumprojektiem vēl nav tādā gatavības pakāpē, lai nodrošinātu grozījumu tūlītēju pieņemšanu. Līdz ar to, lai neveicinātu normatīvo aktu plūdus, nepieciešamie grozījumi tiks virzīti kādā no aktuālajiem likumprojektiem, līdz kam ir nepieciešams paredzēt pagaidu regulējumu regulējuma darbības nepārtrauktībai.
Būtiski ņemt vērā, ka Reģistrs kopš 2020. gada marta ir pārtraucis klientu klātienes apkalpošanu, un prakse līdz šim brīdim ir pierādījusi, ka efektīvus procesus var pilnībā nodrošināt, neatjaunojot klientu klātienes apkalpošanu. Turklāt reģistru attīstības politika ir vērsta uz mērķi – vienīgi digitāli pakalpojumi. Līdz ar to Likuma 36. panta pirmajā daļā nostiprinātais princips ir saglabājams, vispārīgu regulējumu nosakot likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.
Savukārt Likuma 36. panta otrajā daļā minētais princips šobrīd ir noteikts vienīgi Komerclikumā un tiek veiksmīgi īstenots, tādēļ ir samērīgi to saglabāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus attiecībā uz visiem Reģistra vestajos reģistros reģistrējamajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem. Līdz ar to arī Likuma 36. otrajā daļā nostiprinātā pieeja ir saglabājama, vispārīgu regulējumu nosakot likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.
Pagaidu regulējums ir nepieciešams, jo pašlaik dažādās izstrādes stadijās jau ir trīs likumprojekti grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Taču neviens no likumprojektiem vēl nav tādā gatavības pakāpē, lai nodrošinātu grozījumu tūlītēju pieņemšanu. Līdz ar to, lai neveicinātu normatīvo aktu plūdus, nepieciešamie grozījumi tiks virzīti kādā no aktuālajiem likumprojektiem, līdz kam ir nepieciešams paredzēt pagaidu regulējumu regulējuma darbības nepārtrauktībai.
Risinājuma apraksts
Paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 36.pants ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim.
Problēmas apraksts
Likuma 18.1 panta mērķis bija pagarināt periodu, kura laikā darbinieki ir tiesīgi saņemt naudas līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda, jo likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā bija paredzēts aizliegums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un darbinieki nespēja realizēt savas kreditoru tiesības. Šāda tiesību norma vēl ilgu laiku būs piemērojama, jo darbiniekiem arī turpmāk būs pamats iesniegt darbinieku prasījumu par periodu, kas sakrīt ar periodu, kura laikā pastāvēja aizliegums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu.
Lai nodrošinātu maksātnespējīgo darba devēju darbinieku interešu aizsardzību, ir būtiski nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 18.1 panta piemērošanu arī turpmāk, līdz minētā norma netiks ieviesta likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Ņemot vērā, ka šobrīd tiek izstrādāti arī citi grozījumi likumam "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" un, lai novērstu normatīvo aktu skaita nepamatotu palielināšanos (t.s. normatīvo aktu plūdus), attiecīgie grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" tiks virzīti kopā ar citiem jautājumiem, kas prasīs papildu laiku grozījumu projekta izstrādei.
Lai nodrošinātu maksātnespējīgo darba devēju darbinieku interešu aizsardzību, ir būtiski nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 18.1 panta piemērošanu arī turpmāk, līdz minētā norma netiks ieviesta likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Ņemot vērā, ka šobrīd tiek izstrādāti arī citi grozījumi likumam "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" un, lai novērstu normatīvo aktu skaita nepamatotu palielināšanos (t.s. normatīvo aktu plūdus), attiecīgie grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" tiks virzīti kopā ar citiem jautājumiem, kas prasīs papildu laiku grozījumu projekta izstrādei.
Risinājuma apraksts
Paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 18.1 pants ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar tīmekļa vietnē www.likumi.lv pieejamo informāciju pašvaldības kopā bija pieņēmušas 185 saistošos noteikumus, kas saturēja tikai vai tostarp ar Covid-19 saistītus jautājumus. Šobrīd spēkā esošo saistošo noteikumu skaits – 61, no tiem 14 satur regulējumu tikai par Covid-19. Saistošie noteikumi neuzliek pienākumus un neparedz sekas par pienākumu neizpildi, – ar tiem tiek piešķirts atbalsts dažādās jomās, lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 radītu krīzi. Pašvaldības uz Likuma 24.panta pamata ir izdevušas vairākus saistošos noteikumus. Ja netiks noteikts pārejas periods, saistošie noteikumi zaudēs spēku ar dienu, kad spēkā stāsies likums par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Līdz ar to ir jāparedz pārejas periods līdz 2023.gada 31.decembrim, lai saistošos noteikumos paredzētie Covid-19 izplatības rezultātā nepieciešamie pašvaldību darbības pielāgošanas un sabiedrības atbalsta pasākumi tiktu noslēgti.
Risinājuma apraksts
Lai dotu laiku pašvaldībām sagatavot nepieciešamos grozījumus saistošajos noteikumos, tiek paredzēts, ka pašvaldību saistošie noteikumi, kas izsludināti saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 24.pantu, ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim.
Problēmas apraksts
Likuma 20. pantā minētā prasība organizēt neklātienes formā (attālināti) vides normatīvajos aktos noteikto publisko apspriešanu, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vides pārskata apspriešanu, būtu saglabājama līdz 2023. gada 31. decembrim, kamēr tiek veikti nepieciešami grozījumi, lai pārņemtu pantā noteikto regulējumu nozaru normatīvajos aktos.
Publiskās apspriešanas organizēšana neklātienes formā ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu daudzās valstīs pēdējo gadu laikā. Tas saistāms ar straujo tehnoloģiju attīstības tempu komunikāciju tehnoloģijās.
Attālinātās publiskās apspriešanas priekšrocības ietver lielāku dalībnieku ģeogrāfisko pārklājumu, zemākas organizatoriskās izmaksas un iespēju sniegt savu ieguldījumu ērtā laikā no jebkuras vietas. Līdz ar to, šādā publiskās apspriešanas organizēšana neklātienes formā (attālināti) ir sevi attaisnojusi un pierādījusi kā efektīvu veidu kā sabiedrība var realizēt savas tiesības, tādēļ tā būtu saglabājama un pārņemama nozaru normatīvajos aktos.
Publiskās apspriešanas organizēšana neklātienes formā ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu daudzās valstīs pēdējo gadu laikā. Tas saistāms ar straujo tehnoloģiju attīstības tempu komunikāciju tehnoloģijās.
Attālinātās publiskās apspriešanas priekšrocības ietver lielāku dalībnieku ģeogrāfisko pārklājumu, zemākas organizatoriskās izmaksas un iespēju sniegt savu ieguldījumu ērtā laikā no jebkuras vietas. Līdz ar to, šādā publiskās apspriešanas organizēšana neklātienes formā (attālināti) ir sevi attaisnojusi un pierādījusi kā efektīvu veidu kā sabiedrība var realizēt savas tiesības, tādēļ tā būtu saglabājama un pārņemama nozaru normatīvajos aktos.
Risinājuma apraksts
Paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 20. pants ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, vienlaikus nosakot Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt grozījumus saistītjos Ministru kabineta noteikumos: Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”, Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi”, Ministru kabineta 2015.gada 13.janvāra noteikumos Nr.18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” un Ministra kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr.300 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)”, kas nepieciešami, lai nodrošinātu publiskās apspriešanas organizēšanu neklātienes (tiešsaistes) formā sākot ar 2024. gada 1.janvāri.
Problēmas apraksts
Likuma 25. pantā noteiktā funkcija Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram tika nodota ar 2021. gada 1. janvāri. Aizsardzības resoram šīs funkcijas izpildei piešķirtie līdzekļi un amata vietas saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra protokollēmuma (prot. Nr. 77 41. §) “Informatīvais ziņojums “Par finanšu līdzekļu, kas piešķirti Aizsardzības ministrijai (Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram) ar Ministru kabineta 2020. gada 27. aprīļa rīkojuma Nr. 220 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, izlietojumu” 2. punktu ir līdz 2023. gada beigām. Lai izpildītu Valsts sekretāru 2022. gada 10. novembra sanāksmes sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 36 3. §) “Informatīvais ziņojums “Par epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu aprites datiem”” 2. un 3. punktā noteikto un Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas 2023. gada 25. maija sanāksmē atbalstītos priekšlikumus par tām Likuma normām, kuras atceļamas, nepieciešams sagatavot likumprojektā normas, kuras regulētu Likuma 25. pantā noteiktajā kārtībā iegādāto individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču, un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas laikā, kā arī Likuma darbības laikā, glabāšanu, izsniegšanu, nodošanu bez atlīdzības, pārņemšanu un pieņemšanu glabāšanā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu nepārtrauktu resursu izsniegšanu un nodošanu bez atlīdzības, paredzēts, ka līdz 2023.gada 15.novembrim Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 25. pantā noteiktajā kārtībā iegādātos individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīnisko ierīču un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas, kā arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma darbības laikā, var izsniegt valsts iestāžu vai atvasinātu publisko personu un to iestāžu lietošanai arī citam mērķim, kas nav paredzēts valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā, bet ir saistīts ar minēto iestāžu tiešo funkciju izpildes nodrošināšanu.
Resursu izsniegšanas un nodošanas bez atlīdzības termiņš (līdz 2023. gada 15. novembrim) ir noteikts, lai Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram, līdz Veselības ministrija pārņems un pieņems glabāšanā resursus (līdz 2023. gada 15. decembrim), būtu laiks apkopot noliktavā palikušos resursus, sagatavotu tos pārņemšanai, saskaņotu nodošanu un nodotu Veselības ministrijai.
Līdz 2023.gada 15.novembrim Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 25. panta noteiktajā kārtībā iegādāto individuālo aizsardzības līdzekļu uzglabāšanu un izsniegšanu šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā noteiktajam mērķim, kā arī, individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču, un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas, kā arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma darbības laikā, izsniegšanu apgādes koordinatoriem, nodošanu bez atlīdzības Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzturētajā prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām, ja tie tiek izsniegti mērķim, kas paredzēts valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā, nodrošina Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs.
Likumprojektā paredzēts, ka Veselības ministrija līdz 2023. gada 15. decembrim nodrošina visu Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra noliktavā glabājamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas, kā arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma darbības laikā, pārņemšanu un pieņemšanu glabāšanā no Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra.
Resursu pārņemšanas un pieņemšanas glabāšanā termiņš (līdz 2023. gada 15. decembrim) ir noteikts, ņemot vērā funkcijas izpildei piešķirtos līdzekļus un amata vietas līdz 2023. gada beigām, kā arī, lai Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram pēc visu resursu pārņemšanas un pieņemšanas glabāšanā būtu laiks iznomāto noliktavas telpu nodošanai.
Resursu izsniegšanas un nodošanas bez atlīdzības termiņš (līdz 2023. gada 15. novembrim) ir noteikts, lai Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram, līdz Veselības ministrija pārņems un pieņems glabāšanā resursus (līdz 2023. gada 15. decembrim), būtu laiks apkopot noliktavā palikušos resursus, sagatavotu tos pārņemšanai, saskaņotu nodošanu un nodotu Veselības ministrijai.
Līdz 2023.gada 15.novembrim Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 25. panta noteiktajā kārtībā iegādāto individuālo aizsardzības līdzekļu uzglabāšanu un izsniegšanu šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā noteiktajam mērķim, kā arī, individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču, un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas, kā arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma darbības laikā, izsniegšanu apgādes koordinatoriem, nodošanu bez atlīdzības Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzturētajā prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām, ja tie tiek izsniegti mērķim, kas paredzēts valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā, nodrošina Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs.
Likumprojektā paredzēts, ka Veselības ministrija līdz 2023. gada 15. decembrim nodrošina visu Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra noliktavā glabājamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas, kā arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma darbības laikā, pārņemšanu un pieņemšanu glabāšanā no Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra.
Resursu pārņemšanas un pieņemšanas glabāšanā termiņš (līdz 2023. gada 15. decembrim) ir noteikts, ņemot vērā funkcijas izpildei piešķirtos līdzekļus un amata vietas līdz 2023. gada beigām, kā arī, lai Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram pēc visu resursu pārņemšanas un pieņemšanas glabāšanā būtu laiks iznomāto noliktavas telpu nodošanai.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu tiesisku noteiktību iesāktajās lietās tiesā, nepieciešams noteikt, ka šādās lietās tiek piemērots Likums. Pārejas noteikums ir nepieciešams, jo, ja attiecīgais regulējums nav paredzēts vispārējās procesuālajās normās, tad Likuma spēka zaudēšanas gadījumā, visas tiesās esošās lietas ir jāskata atbilstoši regulējumam, kādu paredz Kriminālprocesa likums, Civilprocesa likums un Administratīvā procesa likums. Tiesa piemēro tās procesuālās normas, kas ir spēkā uz procesuālās darbības veikšanas brīdi. Tad, kad lieta ir sagatavota iztiesāšanai, tiesnesis pieņem lēmumu – skatīt lietu rakstveidā vai mutvārdos. Lietas izskatīšanas brīdī, neparedzot pārejas posmu, būs nepieciešams mainīt procesa veidu, jo normatīvais regulējums vairs neparedzēs uz procesuālās darbības izdarīšanas brīdi - lietas izskatīšanu - iespēju skatīt lietas rakstveida procesā. Līdz ar to, ja nebūs pārejas noteikuma, tad visas uzsāktās, bet nepabeigtās lietas būs jāskata pēc vispārējās procesuālās normās noteiktā regulējuma, kas attiecīgi nozīmē iesākto, bet nepabeigto lietu izskatīšanas uzsākšanu no jauna. Papildus atzīmējams, ka ir lietas, kurās ir starptautiskais aspekts un kurās par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir nepieciešams paziņot jau ievērojamu laika posmu iepriekš – piemēram, civillietās, kur iesaistīts dalībnieks no Krievijas, Kanādas - paziņošanas termiņš ir divi gadi. Pārejas posma neesamības gadījumā varētu ieilgt šādu lietu izskatīšana, jo būs nepieciešams nosūtīt jaunu paziņojumu ar pavēsti. Šāda situācija varētu radīt pretrunu tiesu efektivitātes un tiesību uz lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā principiem, līdz ar ko ir nepieciešams noteikt pārejas noteikumu.
Risinājuma apraksts
Paredzēts, ka tiesa lietas, kuru izskatīšana uzsākta līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, turpina izskatīt atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija noteikts Covid 19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Problēmas apraksts
Likuma VII nodaļa nosaka administratīvo atbildību par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 119. panta pirmās daļas 5. punktu administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja tiesību norma, kas nosaka administratīvo atbildību, vairs nav spēkā. Tāpat atbilstoši minētā likuma 257. panta 4. punktam nolēmumu par sodu izpildi izbeidz, ja likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos vairs nav paredzēta administratīvā atbildība par konkrēto pārkāpumu, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi.
Ievērojot minēto, nepieciešams pārejas tiesiskais regulējums attiecībā par tām administratīvo pārkāpumu lietām, kuras joprojām tiek izskatītas, gan arī par tām administratīvo pārkāpumu lietām, kas ir nodotas brīvprātīgajai vai piespiedu izpildei.
Ja likumprojektā netiktu ietverts attiecīgs pārejas tiesiskais regulējums, administratīvo pārkāpumu procesi, kas uzsākti saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma attiecīgajiem pantiem, ir izbeidzami, kā arī ir izbeidzama administratīvo sodu izpilde.
Lai nodrošinātu tiesisku noteiktību un Administratīvās atbildības likuma 1. pantā ietvertā mērķa sasniegšanu, likumprojekts ir attiecīgi papildināms ar pārejas tiesisko regulējumu, kas novērstu norādīto.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 119. panta pirmās daļas 5. punktu administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja tiesību norma, kas nosaka administratīvo atbildību, vairs nav spēkā. Tāpat atbilstoši minētā likuma 257. panta 4. punktam nolēmumu par sodu izpildi izbeidz, ja likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos vairs nav paredzēta administratīvā atbildība par konkrēto pārkāpumu, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi.
Ievērojot minēto, nepieciešams pārejas tiesiskais regulējums attiecībā par tām administratīvo pārkāpumu lietām, kuras joprojām tiek izskatītas, gan arī par tām administratīvo pārkāpumu lietām, kas ir nodotas brīvprātīgajai vai piespiedu izpildei.
Ja likumprojektā netiktu ietverts attiecīgs pārejas tiesiskais regulējums, administratīvo pārkāpumu procesi, kas uzsākti saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma attiecīgajiem pantiem, ir izbeidzami, kā arī ir izbeidzama administratīvo sodu izpilde.
Lai nodrošinātu tiesisku noteiktību un Administratīvās atbildības likuma 1. pantā ietvertā mērķa sasniegšanu, likumprojekts ir attiecīgi papildināms ar pārejas tiesisko regulējumu, kas novērstu norādīto.
Risinājuma apraksts
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmajā un trešajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu, kā arī par ziņu neiekļaušanu personu uzraudzības informācijas sistēmā.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 118. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Ņemot vērā Administratīvās atbildības likumā noteiktos termiņus, administratīvā pārkāpuma process var ilgt vairākus mēnešus un pat ilgāk, ja persona izmanto savas tiesības pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Lai nodrošinātu iespēju tiesību piemērotājiem pabeigt uzsāktos administratīvo pārkāpumu procesus par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem, tiesiskās noteiktības un skaidrības nodrošināšanai likumā ir ietverts pārejas noteikums, kas paredz, ka uzsāktos procesus turpina saskaņā ar Administratīvās atbildības likumā noteikto kārtību.
Administratīvā pārkāpuma process par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir turpināms, neatkarīgi no procesa stadijas, kurā lieta atrodas likuma “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” spēkā stāšanās brīdī.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 118. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Ņemot vērā Administratīvās atbildības likumā noteiktos termiņus, administratīvā pārkāpuma process var ilgt vairākus mēnešus un pat ilgāk, ja persona izmanto savas tiesības pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Lai nodrošinātu iespēju tiesību piemērotājiem pabeigt uzsāktos administratīvo pārkāpumu procesus par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem, tiesiskās noteiktības un skaidrības nodrošināšanai likumā ir ietverts pārejas noteikums, kas paredz, ka uzsāktos procesus turpina saskaņā ar Administratīvās atbildības likumā noteikto kārtību.
Administratīvā pārkāpuma process par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir turpināms, neatkarīgi no procesa stadijas, kurā lieta atrodas likuma “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” spēkā stāšanās brīdī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojekts virzāms tālākai izksatīšanai vienlaikus ar likumprojektiem 23-TA-1376 Grozījumi Pacientu tiesību likumā un 23-TA-1354 Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts skars visu sabiedrību kopumā
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts skars visu sabiedrību kopumā
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Gadījumā, ja individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtas situācijās, kā arī Likuma darbības laikā, derīguma termiņi būs beigušies, tiem nepieteiksies citi resori un netiks rastas to izlietojuma iespējas, Veselības ministrijai kā resursu pārņēmējai būs nepieciešams rast risinājumus to utilizācijai. Ņemot vērā to, ka šobrīd nevar paredzēt nepieciešamo utilizējamo resursu apjomu un kalendāro laiku, gadījumā, ja tā rezultātā radīsies papildus izmaksas, 2023. gadā Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta rīkojuma projektu par utilizācijas izdevumu segšanu no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 12.00.00 “Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 23-TA-1354 Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā
Pamatojums un apraksts
Epidemioloģiskās drošības likumā nepieciešams saglabāt un nodrošināt gan VIVAT sistēmas darbību un VIVAT sistēmā iekļaujamo datu apjomu un darbības principus, gan tiesības Centrālai statistikas pārvaldei apstrādāt no SPKC un NVD saņemtos datus, tajā skaitā apvienot tos ar citiem datiem.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. 23-TA-1376 Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Pamatojums un apraksts
Līdzšinējo deleģējumu no Likuma 49.7 panta plānots pārcelt uz Pacientu tiesību likumu, kā arī atbilstoši Pacientu tiesību likumā dotajam deleģējumam attiecīgi izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija
Apraksts
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija pieļauj noteiktos gadījumos atkāpes no tajā paredzētajām tiesībām, tostarp konvencijas 6.pantā paredzētā tiesvedības atklātības principa, kas ietver tiesības piedalīties tiesas sēdē klātienē. Šīs tiesības nav absolūtas un pie noteiktiem nosacījumiem nacionālās tiesas var no tā atkāpties. Likumprojektā paredzētais pārejas noteikums, ka tiesa lietas turpina izskatīt atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija noteikts Likumā, mērķis ir nodrošināt tiesu efektivitātes un tiesību uz lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā principu ievērošanu (skatīt anotācijas 1.sadaļā norādīto pamatojumu).
Attiecībā uz riskiem par privātpersonu tiesību ierobežojumiem ieslodzījuma vietās pamatojums sniegts anotācijas 1.sadaļā.
Attiecībā uz riskiem par privātpersonu tiesību ierobežojumiem ieslodzījuma vietās pamatojums sniegts anotācijas 1.sadaļā.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts kanceleja, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Tieslietu ministrija šā gada sākumā uzsāka Likuma spēkā esamības nepieciešamības izvērtēšanu, lūdzot visas ministrijas savas kompetences ietvaros izvērtēt Likumā ietverto normatīvo regulējumu un sniegt informāciju, vai un kuras Likumā paredzētās normas būtu saglabājamas un integrējamas citos nozaru tiesību aktos, un kuras Likuma normas savu aktualitāti ir zaudējušas un nav saglabājamas. Ar Ministru prezidenta 2020.gada 10.jūlija rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-84 izveidotās starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas 2023. gada 25. maija sanāksmē tika izskatīti ministriju sniegtie viedokļi. Likumprojektā ietvertas Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas, Zemkopības ministrijas gatavotās normas.
Projekts 2023.gada 9.jūnijā ir nosūtīts saskaņošanai Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. No minētajām organizācijām iebildumi par projektu nav saņemti.
Projekts 2023.gada 9.jūnijā ir nosūtīts saskaņošanai Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. No minētajām organizācijām iebildumi par projektu nav saņemti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veselības jomu skar pakārtoti, proti, tā pieņemšana nepieciešama, ievērojot epidemioloģiskās situācijas attīstību valstī.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likums paredz privātpersonu tiesību ierobežojumus, kas atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai vairs nav nepieciešami sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzībai, un kas, pieņemot likumu, tiks atcelti.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi