Anotācija (ex-ante)

 Atbilstoši Meža likuma 22.pantam zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ieaudzēt mežu, ja vien šīs tiesības neierobežo normatīvie akti. 
 Šobrīd noteikumu Nr. 308 3.1. apakšpunktā noteikts, ka sējot vai stādot mežu var ieaudzēt, ja meža ieaudzēšana nav pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām. Noteikumu Nr. 308 3.1. apakšpunktā noteiktās prasības nepieciešams attiecināt arī uz dabiski ieaudzētu mežu, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentos var būt ierobežota meža ieaudzēšana ne tikai sējot vai stādot, bet arī dabiski. Papildus tam nepieciešams 3.1. apakšpunktu saskaņot ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktu. Atbilstoši Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktam mežaudze, kas ieaugusi citas zemes lietošanas kategorijas zemē un sasniedz noteiktus kritērijus (0,5 hektāru un lielāka platība, koku vidējais augstums ir vismaz pieci metri un mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu) ir Meža likuma objekts, kas reģistrējama Meža valsts reģistrā. 
  Šobrīd noteikumu Nr. 308 3.2. apakšpunktā noteiktās prasības attiecinātas uz mežu ieaudzēšanu sējot vai stādot. Noteiktās prasības nepieciešams saskaņot ar Meliorācija likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām, kur noteikts, ka Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdod tehniskos noteikumus meliorētajās zemēs un ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm meža ieaudzēšanai. Meliorācijas likuma prasības attiecas uz visām ieaudzētajām platībām: gan dabiski ieaugušām, gan sētām vai stādītām, kā arī tad, ja meža ieaudzēšana tiek identificēta ar meža inventarizāciju.
 Noteikumu Nr. 308 3.3. apakšpunktā saglabājams spēkā esošais regulējums attiecībā uz teritorijām, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā nav reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Meža likuma 22. pants nosaka, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ieaudzēt mežu, ja vien šīs tiesības neierobežo normatīvie akti. Tādēļ nepieciešamību saglabāt un aizsargāt īpaši aizsargājamo zālāju biotopus no aizaugšanas sākotnēji nepieciešams noteikt sugu un biotopu aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos. Joprojām ir neskaidrs Dabas datu sistēmā reģistrēto īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu statuss.
 Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 8.panta otro daļu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai to dzīvotnēs var noteikt mikroliegumus atbilstoši mikroliegumu izveidošanas kārtībai. Šobrīd nevienā no normatīvajiem aktiem nav noteikts kā jāaizsargā un jāapsaimnieko īpaši aizsargājamie zālāju biotopi, tāpat zemes īpašniekam nav noteikts pienākums pļaut zālājus. Aprobežojumiem saimnieciskai darbība vajadzētu izrietēt no mikrolieguma statusa. 
 Tāpat ar normatīvajiem aktiem nav noteikts pienākums sekot līdzi izmaiņām Dabas datu pārvaldības sistēmā.

 Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 308 3.1. apakšpunktu, nosacījumu, ka mežu var ieaudzēt tad, ja meža ieaudzēšana nav pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām, attiecinot arī uz dabisku meža ieaudzēšanu, kā arī nosakot, ka nosacījums neattiecas uz situāciju, kad mežaudze jau atbilst Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta kritērijiem. 
 Noteikumu projektā noteikumu Nr. 308 3.2. apakšpunkts saskaņots ar Meliorācijas likumā noteikto un noteikts, ka Meliorācijas likumā noteiktās prasības attiecas gan uz dabiski ieaugušām mežaudzēm, gan sējot vai stādot ieaudzētām mežaudzēm.
 Savukārt noteikumu Nr. 308 3.3. apakšpunkts precizēts, ņemot vērā izmaiņas 3. punkta ievaddaļā. Ierobežojums ieaudzēt mežu teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, tāpat kā līdz šim attieksies tikai uz meža ieaudzēšanu sējot vai stādot.

Šobrīd noteikumu Nr. 308 2.1. apakšnodaļā noteikti meža atjaunošanas termiņi. Noteikumu Nr. 308 4. punktā noteikts, ka pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja to dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, atkarībā no meža tipa mežs atjaunojams 4.1. un 4.2. apakšpunktos noteiktajā termiņā. Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 jāpapildina ar nosacījumiem attiecībā uz meža atjaunošanas termiņu pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru. 

 Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 papildināmi ar 4¹. punktu, ietverot nosacījumu, ka pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, mežs jāatjauno trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Šāds nosacījums ietverts, lai auglīgajos meža tipos, kuros būs spēkā obligātā prasība mežu atjaunot sējot vai stādot, izcirtumi neaizzeltu ar biezu lakstaugu un kokaugu segumu, kas apgrūtinātu kvalitatīvu meža atjaunošanu. Atjaunošanas termiņa samazināšana ļauj racionāli izmantot meža zemi un ātrāk izaudzēt mežaudzi. Šāda mežsaimniecības prakse Latvijā jau ir bijusi un nav ziņu, ka tā negatīvi ietekmējusi meža ekosistēmas ilgtspēju. Jāņem vērā, ka prasība meža atjaunošanā stādīt selekcionētu stādāmo materiālu ir ieguldījums nākotnē, kas veicina meža īpašumu ilgtspēju. 
 Noteikumu projektā paredzēts, ka meža atjaunošana, kad veikta galvenā cirte pēc caurmēra, ir arī iespējama, izmantojot dzīvotspējīgu paaugu. Paaugas saglabāšana atjaunojamā platībā ļauj izvairīties no vienveidīga stādījuma izveidošanas un tas atbilst gan rekreācijas vajadzībām, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tā netiek traucēta arī pašsējas kociņu attīstība.
 Šo prasību piemēro mežaudzēm, kuru ciršanai apliecinājumu izsniedz pēc 2023. gada 1. janvāra. 
 Īpašnieka izvēle atjaunot mežu dabiskā veidā netiek ierobežota. Ja īpašnieks vēlas atjaunot mežaudzi dabiskā veidā vai ir apgrūtinoši mežaudzi atjaunot trīs gadu laikā, īpašnieks var izvēlēties kokus cirst, kad mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu nevis pēc galvenās cirtes caurmēra. 

  Šobrīd noteikumu Nr. 308 5.4. un 15.2. apakšpunktos noteiktais minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits priedei ir 3000 koku uz hektāru; ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – 1500 koku uz hektāru un pārējām koku sugām – 2000 koku uz hektāru. LVMI "Silava" zinātnieki ir pētījuši maza biezuma audžu parametrus un secinājuši, ka mazāka sākotnējā biezuma izmantošana, audzes ierīkojot meža tipos ar auglīgām augsnēm ar normālu mitruma režīmu un lietojot selekcionētu stādāmo materiālu, teritorijās bez palielināta koku bojājumu riska dod iespēju iegūt līdzīgu krāju un/vai nozīmīgi saīsināt meža audzēšanas periodu (20 – 30 gadi), kā arī audzēt klimata pārmaiņām pielāgotas mežaudzes. Eksperimentālie ilglaicīgo parauglaukumu mērījumi un meža statistiskās inventarizācijas mērījumi atspoguļo precīzāku mežaudžu augšanas gaitu un ir par pamatu jaunu augšanas gaitas modeļu izstrādei. Stādu audzēšanas tehnoloģijas dod arī iespēju izaudzēt uzlabotus stādus. Stādu apstrāde ar insekticīdiem pret kaitēkļu bojājumiem un repelentiem pret meža dzīvnieku bojājumiem ļauj samazināt meža atjaunošanas un ieaudzēšanas risku.
 Lai meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji varētu audzēt mežaudzes atbilstoši jaunākajām zinātnieku atziņām, nepieciešams samazināt minimāli nepieciešamo koku skaitu meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai.

 Noteikumu projektā noteikumu Nr. 308 5.4. un 15.2. apakšpunktos noteiktais minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits priedei paredzēts 2000 koku uz hektāru un pārējām koku sugām – 1500 koku uz hektāru. 
 Īpašnieka izvēle stādīt lielāku skaitu koku netiek ierobežota. 

 Līdz šim saskaņā ar noteikumu Nr. 308 14. punktu Valsts meža dienests informāciju par atjaunotajām meža platībām publicēja savā tīmekļa vietnē, norādot administratīvo teritoriju, kurā atrodas zemes vienība, zemes vienības kadastra apzīmējumu, kvartāla un nogabala numuru, kā arī platību hektāros. Tādu pašu informāciju, saskaņā ar noteikumu Nr. 308 25. punktu Valsts meža dienests publicēja arī par ieaudzētajām meža platībām.
 Ar 2022. gada 1. janvāri Valsts meža dienests vairs nepiemēro maksu par Meža valsts reģistra lietošanu un visa informācija par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz atjaunotajām, ieaudzētajām un koptajām meža platībām meža īpašniekiem vai tiesiskajiem ir pieejama Meža valsts reģistrā. Papildus tam, pieņemto lēmumu par pārskatos iesniegto informāciju Valsts meža dienests paziņo saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" noteikto. Tāpēc nav nepieciešams informāciju par atjaunotajām un ieaudzētajām mežaudzēm publicēt arī Valsts meža dienesta tīmekļa vietnē.

 Noteikumu projektā svītrojams noteikumu Nr. 308 14. un 25. punkts.

 Meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji un Valsts meža dienests praksē ir saskārušies ar problēmu, kad atjaunotā vai ieaudzētā mežaudze dzīvnieku bojājumu vai citu apstākļu ietekmē ir zaudējusi savu kvalitāti, taču normatīvie akti neparedz iespēju un termiņu šādu nekvalitatīvu jaunaudžu nomaiņai ar kvalitatīvām. 

 Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 papildināmi ar 6.1 punktu  un 17.1 punktu, nosakot, ka par atjaunotām un ieaudzētām atzītas mežaudzes, kas nav vecākas par 10 gadiem, drīkst nomainīt, atjaunojot tās ar selekcionētu stādāmo materiālu. Tādā veidā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs varēs nomainīt par atjaunotām un ieaudzētām atzītas mežaudzes, kurās dažādu faktoru ietekmē neveidojas vitālas un atbilstošas kvalitātes mežaudzes. Noteikumu projektā iekļautais 6.1 un 17.1 punkts nav attiecināms uz situācijām, kad veicot jaunaudžu kopšanu mainās valdošā koku suga.
 Pēc mežaudzes nomaiņas meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Valsts meža dienestā iesniedz pārskatu par meža atjaunošanu vai meža ieaudzēšanu normatīvajos aktos par meža inventarizāciju un meža valsts reģistru noteiktajā kārtībā. Pēc nomaiņas mežaudzes vecumu Meža valsts reģistrā reģistrē atbilstoši tam, kādu to ir iespējams konstatēt no pievienotajiem stādu iegādi apliecinošajiem dokumentiem.
 Pārskatu par veikto mežsaimniecisko darbību meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Valsts meža dienestā iesniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" noteiktajām prasībām.   
 Tehnisku jautājumu risināšanas nolūkā pirms pārskata iesniegšanas nepieciešams informēt Valsts meža dienestu. 

 Šobrīd noteikumu Nr. 308 12. punktā noteikts, ka mežaudzi reģistrē kā stādītu vai sētu, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 50 procentu no šo noteikumu 5.4. apakšpunktā noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita. Šāda prasība noteikta arī attiecībā uz meža ieaudzēšanu, noteikumu Nr. 308 24. punktā nosakot, ka mežaudzi reģistrē kā stādītu vai sētu, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 50 procentu no šo noteikumu 15.2. apakšpunktā norādītā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita.
 Ņemot vērā noteikumu projekta samazināto noteikto minimāli nepieciešamo kopējo ieaugušo koku skaitu, nepieciešama nosacījuma izmaiņa attiecībā uz procentuālo īpatsvaru, lai mežaudzes atzīšanai par stādītu vai sētu saglabātu pašreiz spēkā esošos nosacījumus.

Noteikumu projekta noteikumu Nr. 308 12. un 24. punktā ietverts nosacījums, ka mežaudzi reģistrē kā stādītu vai sētu, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 75 procentu no šo noteikumu projektā noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita.  

 Šobrīd, atbilstoši noteikumu Nr. 308 16. punktam, ja mežs ieaudzēts, sējot vai stādot egli ūdensteces vai ūdenstilpes aizsargjoslā, bet ne vairāk kā 25 metru platumā gar ūdensteces vai ūdenstilpes krastu, egles īpatsvars nedrīkst pārsniegt 90 procentu no kopējā ieaugušo koku skaita.
Savukārt Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 3. punkta e) apakšpunktā ir noteikts, ka atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nepārsniedz 80 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita un prasība attiecināta uz 50 metrus platu joslu vai visu aizsargjoslas platumu, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem.
 Ņemot vērā to, ka egļu īpatsvaram mežaudzē meža atjaunošanas gadījumā ir tāda pati ietekme kā meža ieaudzēšanas gadījumā, kā arī lai vienādotu un padarītu saprotamāku regulējumu, noteikumu projektā nepieciešams noteikt vienotas prasības attiecībā uz egļu īpatsvara procentuālo rādītāju no kopējā ieaugušo koku skaita, meža ieaudzēšanai nosakot tādu pašu egles procentuālo īpatsvaru, kāds noteikts mežaudzes atjaunošanai Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 3. punkta e) apakšpunktā, kā arī nepieciešams vienādot platību, uz kuru prasība attiecināta.
 Applūstošās teritorijās (palienēs) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās esošais mitruma režīms nav piemērots egļu mežaudžu veidošanai, jo tas var novest pie koku bojāejas vai novājināšanās un secīgi - kaitēkļu savairošanās riskiem. Meža ieaudzēšanai applūstošās teritorijās ieteicama piemērotāka koku sugu izvēle, tādēļ šādās teritorijās egles īpatsvars no kopējā ieaugušo koku skaita nosakāms 20 procenti.
 Applūstoša teritorija atbilstoši Aizsargjoslu likuma 1. panta 11. punktam ir ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 7. panta sestajā daļā noteiktajai metodikai.
 Aizsargjoslu likuma 7. pantā noteikto virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumu nosaka Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" noteiktajā kārtībā. 

 Noteikumu projekta noteikumu Nr. 308 16. punktā noteikts, ka, ja mežs ieaudzēts, sējot vai stādot egli virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā 50 metrus platā joslā vai visā aizsargjoslas platumā, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, egles īpatsvars nevar pārsniegt 80 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita, izņemot applūstošās teritorijas, kurās egles īpatsvars nevar pārsniegt 20 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita.

 Šobrīd noteikumu Nr. 308 26. punktā noteikts kādos gadījumos nereģistrē plantāciju mežu. Noteikumu Nr. 308 26.2. apakšpunktā uz plantāciju meža reģistrēšanu noteiktas tādas pašas prasības kā noteikumu Nr. 308 16. punktā attiecībā uz ieaudzētas mežaudzes reģistrēšanu. Līdz ar grozījumu izdarīšanu noteikumu Nr. 308 16. punktā, nepieciešams precizēt arī 26.2. apakšpunktu. 
 Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" 4. punktam, atmežošanas procesā par kompensējamo mežaudzi nevar izmantot plantāciju mežu. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka par plantāciju mežu nereģistrē mežaudzes, kuras izmantotas kā kompensējamās mežaudzes atmežošanas procesā.

  Noteikumu projektā precizēts noteikumu Nr. 308 26.2. apakšpunkts, to saskaņojot ar precizēto noteikumu Nr. 308 16. punktu.
 Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 papildināmi ar 26.6. apakšpunktu nosakot, ka plantāciju mežu nereģistrē mežaudzēs, kuras izmantotas kā kompensējamās atmežošanas procesā. 

 Šobrīd noteikumu Nr. 308 32. punktā noteikts, ka par plantāciju mežu var reģistrēt ne vairāk kā 20 gadu vecas mežaudzes. Savukārt Noteikumu Nr. 308 33. punktā noteikts, ka par plantāciju mežu var pārreģistrēt Meža valsts reģistrā jau reģistrētas ieaudzētās mežaudzes, ja tās Meža likuma spēkā stāšanās laikā nav bijušas vecākas par 10 gadiem. Attiecīgi sanāk, ka šogad par plantāciju mežu var reģistrēt ne senāk kā par 2002. gadu ieaugušu mežaudzi, bet pārreģistrēt par plantāciju mežu var ne senāk par 1990. gadu ieaugušu mežaudzi. Lai regulējumu padarītu saprotamāku un vieglāk administrējamu, nepieciešams noteikt vienotu kritēriju plantāciju meža reģistrēšanai un pārreģistrēšanai.
 Ņemot vērā to, ka līdz ar Meža likuma spēkā stāšanos tika radīta normatīvā vide plantāciju meža ieaudzēšanai un apsaimniekošanai, paredzēts, ka par plantāciju mežu var reģistrēt un arī pārreģistrēt Meža valsts reģistrā jau reģistrētu mežaudzi, ja tā ieaugusi vai ieaudzēta sējot vai stādot pēc Meža likuma spēkā stāšanās (2000. gads).
 Lai neradītu nelabvēlīgu situāciju tiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kas šobrīd vēl varētu pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētu ieaugušu mežaudzi, nepieciešams noteikt pārejas periodu līdz 2024. gada 1. janvārim, kad vēl par plantāciju mežu var pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētu mežaudzi, ja tā Meža likuma spēkā stāšanās laikā nav bijusi vecāka par 10 gadiem.

Noteikumu projektā precizēts noteikumu Nr. 308 32. punkts, nosakot, ka par plantāciju mežu var reģistrēt vai pārreģistrēt Meža valsts reģistrā jau reģistrētas mežaudzes, kas dabiski ieaugušas vai ieaudzētas pēc Meža likuma spēkā stāšanās un atbilst šo noteikumu 26., 27. un 28. punktā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.
 Noteikumu projektā paredzēts papildināt noslēguma jautājumus ar 52. punktu, paredzot, ka līdz 2024. gada 1. janvārim par plantāciju mežu var pārreģistrēt Meža valsts reģistrā reģistrētās ieaudzētās mežaudzes, ja tās Meža likuma spēkā stāšanās laikā nav bijušas vecākas par 10 gadiem un atbilst šo noteikumu 26., 27. un 28. punktā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

 Noteikumu projektā jāparedz, ka platībās, kur kailcirte veikta mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, jāatjauno produktīvas un klimata pārmaiņām noturīgas, kvalitatīvas mežaudzes, tādējādi palielinot meža kapitālvērtību un zemes racionālu izmantošanu. Šobrīd īpašnieks var gaidīt lai platībā sasējās apkārtējo koku sēklas, kas nozīmē vairāk lapu koku– apšu, baltalkšņu audzes, tādējādi samazinās vērtīgāko skuju koku audžu platības.
 Noteikumu projektā noteiktās prasības neskar spēkā esošo dabas aizsardzības prasību saturu un būtību, tādēļ nevar tikt radīti draudi bioloģiskai daudzveidībai mežā. 

 Ar noteikumu projektu precizēts noteikumu Nr. 308 38.1. apakšpunkts nosakot, ja mežu atjauno vai ieaudzē sējot vai stādot, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža reproduktīvo materiālu izmanto konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes koku sugu šādu kategoriju meža reproduktīvo materiālu: "uzlabots" un "pārāks" parastajai priedei vai tad, ja kailcirte veikta mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.  Ja meža atjaunošanā izmanto selekcionētu stādāmo materiālu, kā arī, ja mežaudzes mērķtiecīgi kopj, tās var izaudzēt produktīvākās un kvalitatīvākas, turklāt īsākā laikā. Selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu mežaudžu audzēšanu, kā arī par 20% palielina koksnes produktivitāti, meža aprites ātrumu un ir priekšnosacījums klimata pārmaiņām pielāgotu, vitāli noturīgu mežaudžu audzēšanai, tā ievērojami palielinot meža vērtību. 
 Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 papildināmi ar 50. punktu nosakot, ka pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, kategoriju "uzlabots" un "pārāks" meža reproduktīvo materiālu attiecībā uz egles un bērza meža reproduktīvo materiālu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

 Pamatojoties uz stādāmā materiāla ilgstošo nepietiekamību valstī, Latvijas Meža īpašnieku biedrība ierosinājusi atvieglot stādāmā materiāla iegādi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, paredzot, ka citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētu ieguves avotu materiāls ir piemērots meža atjaunošanai un ieaudzēšanai Latvijā, ja ir saņemts pozitīvs, zinātniski pamatots LVMI "Silava" atzinums un ieguves avots ir testēts kategoriju "atlasīts", "uzlabots" un "pārāks" ieguvei. Izņēmumi attiecībā uz parasto priedi, parasto egli un melnalksni, neattiecinot šīs prasības noteikti, jo šo koku sugu stādāmo materiālu nodrošina Latvijas ražotāji. 
 Ņemot vērā, ka AS "Latvijas valsts meži" ir nozīmīga loma stādāmā materiāla ražošanā valstī, priekšlikums par atvieglotu stādāmā materiāla iegādi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūtīts izskatīšanai un ar 21.01.2021 vēstuli Nr. 4.1-2_00ou_101_21_65 atbalstīts no AS "Latvijas valsts meži". AS "Latvijas valsts meži" apstiprina, ka pieprasījums pēc stādāmā materiāla ilgstoši pārsniedz piedāvājumu un šis priekšlikums veicinātu stādāmā materiāla pieejamību. 
 Ņemot vērā, ka noteikumi paredz, ka šādos gadījumos LVMI "Silava" sniedz zinātniski pamatotu atzinumu, priekšlikums nosūtīts izskatīšanai un ar 28.01.2021 vēstuli Nr. 1.1.-5/45e atbalstīts no LVMI "Silava".  LVMI "Silava" norāda, ka kategorijas "atlasīts" stādāmā materiāla ievešanas un pielietošanas vienīgais ieguvums īpašniekiem un valstij kopumā ir mežaudžu atjaunošana ar vēlamo sugu, neatstājot zemi dabiskās sukcesijas procesiem, bet cita papildus ieguvuma no šāda stādāmā materiāla izmantošanas nav. Noteikto ierobežojumu mērķis ir bijis mežaudžu atjaunošanā prioritāri pielietot vietējo, Latvijas apstākļiem vispiemērotāko meža reproduktīvo materiālu, bet no citām valstīm ievest tikai ģenētiski augstvērtīgu, selekcionētu meža reproduktīvo materiālu. LVMI "Silava" norāda, ka šādus atvieglotus noteikumus, pieļaujot arī ģenētiski mazāk vērtīga stādāmā materiāla ievešanu var piemērot, bet vēlams, lai tas būtu terminēti, nosakot konkrētu datumu līdz kuram to piemēro. 
 AS "Latvijas valsts meži" kokaudzētavās esošās ražošanas jaudas ir noslogotas pilnībā un ražošanas apjomu palielināšanai 2021. gada pavasarī atklāta jauna kokaudzētava "Mežvidi". Plānota kopējā stādu apjoma palielināšana līdz 68,5 miljoniem stādu, līdz ar to arī stādāmā materiāla nodrošinājuma uzlabošanās. Šīs izmaiņas, atvieglojot stādāmā materiāla iegādi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā investīcijas kokaudzētavu attīstībā Latvijā, ierosināts noteikt spēkā esošas līdz 2024. gadam. 

Noteikumu projektā noteikumi Nr. 308 papildināmi ar 51. punktu nosakot, ka līdz 2024. gadam citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētu ieguves avotu materiāls (izņemot parasto priedi, parasto egli un melnalksni) ir piemērots meža atjaunošanai un ieaudzēšanai Latvijā, ja ir saņemts pozitīvs, zinātniski pamatots Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" atzinums, ieguves avots ir testēts kategoriju "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" ieguvei un ieguves avota izcelsme ir šo noteikumu 42. punktā minētajās robežās.