Anotācija

1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) ietvaros ir paredzēti ieguldījumi pamatā jaunu informācijas sistēmu un platformu funkcionalitāšu izveidē, kas vērstas uz uzņēmumiem, kā arī daļu investīciju plānots novirzīt projektiem, kas ir mērķēti uz Eiropas Savienības jauno prasību izpildi publisko pakalpojumu jomā, saglabājot fokusu uz uzņēmējiem. Vienlaikus, ir identificēta kritiska vajadzība veikt ieguldījumus vairāku jomu informācijas sistēmās, platformās un pakalpojumos, lai galvenokārt nodrošinātu šo sistēmu un platformu noturību pret pieaugošajiem kiberdraudiem, kā arī veicinātu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021. –2027 gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam") noteiktos uzdevumus un mērķus attiecībā uz digitālo drošību un uzticamību.

Vērtējot līdzšinējo ieviešanas progresu un aktuālās valsts un nozaru prioritātes kopumā, Programmas vidusposma novērtējuma elastības finansējuma pārskatīšanas priekšlikums atbilstoši ES fondu tematiskās komitejas 2024. gada 31. oktobra sanāksmē lemtajam paredz pārvirzīt ES fondu finansējumu 33 305 324 euro apmērā no plānotā elastības finansējuma 1.3.1.3. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana" (turpmāk – 1.3.1.3. pasākums) īstenošanai, kura ietvaros plānots atbalsts valsts platformu un informācijas sistēmu attīstībai to kiberdrošības paaugstināšanai un noturības pret pieaugošajiem kiberdraudiem stiprināšanai, tai skaitā plānota valsts platformu un informācijas sistēmu drošai darbināšanai nepieciešamās infrastruktūras aparatūras un programmatūras komponentu iegāde kiberdrošības un noturības uzlabošanas nolūkos, drošai piekļuvei valsts informācijas sistēmām un platformām un drošai digitālajai komunikācijai nepieciešamās IKT aparatūras un iekārtu iegāde, kā arī valsts informācijas sistēmu un platformu programmatūras modificēšana un migrācija uz augstākas drošības pakāpes tehnoloģiskām platformām.
1.3.1.3. pasākuma ietvaros plānotās darbības nodrošinās nacionālā rādītāja "IKT risinājumu skaits, kam veikta kiberdrošības paaugstināšana" sasniegšanu, kura sasniegšanas uzraudzību pasākuma līmenī uzraudzīs sadarbības iestāde. 
Mērķa sasniegšana būs nodrošināta, ja projekta ietvaros iekļautajā IKT risinājumā būs ieviestas normatīvajos aktos noteiktās kiberdrošības prasības, veikts kiberdrošības audits vai testa pārbaudes, ko apliecina dokumentēti novērtējumi.
Lai nodrošinātu 1.3.1.3. pasākuma īstenošanu, noteikumu projektā paredzēts, ka 1.3.1.3. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti projekti atbilstoši MK apstiprinātam projektu sarakstam, kuru sagatavos Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) kā valsts IKT pārvaldības organizācija un kurā tiks norādīta informācija par projekta iesniedzēju, projekta nosaukums, finansējums un sasniedzamās rādītāju vērtības. Plānotais 1.3.1.3.pasākuma finansējuma sadalījums pa projektiem tika konceptuāli saskaņots Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas (turpmāk – DMK) 2025.gada 25.marta sēdē. Atbilstoši DMK sēdes protokollēmuma (protokols Nr.1 3. §) 2. un 3. punktam 1.3.1.3 pasākuma finansējuma saņēmējiem ir uzdots līdz 2025.gada 4.aprīlim pēc VARAM pieprasījuma sagatavot nepieciešamo informāciju MK rīkojuma projekta par 1.3.1.3. pasākuma ietvaros īstenojamo projektu saraksta sagatavošanai un VARAM līdz 2025.gada 30.aprīlim ir uzdevums sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK rīkojuma projektu par 1.3.1.3. pasākuma ietvaros īstenojamo projektu sarakstu, kas tiks saskaņots Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajā kārtībā.
Projektu sagatavošanā un izvērtēšanā jāņem vērā Nacionālās kiberdrošības likuma un ar to saistīto normatīvo aktu, tai skaitā minimālo kiberdrošības prasību izpilde, līdz ar to, lai nodrošinātu nacionālās kiberdrošības intereses un saskaņotu aktivitātes ar aktuālo situāciju Latvijas kibertelpā, pirms 1.3.1.3. pasākuma ietvaros īstenojamo projektu saraksta virzības saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā finansējuma saņēmējiem ir jāsaskaņo projektos plānoto darbību un sasniedzamo rezultātu apraksti ar Aizsardzības ministriju.
Pēc šo noteikumu 5. punktā minētā projektu saraksta apstiprināšanas MK sadarbības iestāde izsludina ierobežotu projektu iesniegumu atlasi un nosūta uzaicinājumu šo noteikumu 5. punktā minētajā projektu sarakstā norādītājiem projektu iesniedzējiem iesniegt projektu iesniegumus atlases nolikumā noteiktajā kārtībā.
Nozares ministrijas sagatavos IKT risinājumu aprakstus saskaņošanai atbilstoši MK 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 368) un tā saskaņošana ir jānodrošina līdz lēmuma pieņemšanai par projekta apstiprināšanu. VARAM kā IKT pārvaldības organizācija informēs sadarbības iestādi par projektiem, kuru ietvaros nav plānota attīstības aktivitāte MK noteikumu Nr. 368 izpratnē un uz kuriem nav attiecināms iepriekš minētais nosacījums par VARAM atzinuma saņemšanu.

Pasākumam pieejamais finansējums
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 39 182 735 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 33 305 324 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldību budžeta finansējums, privātais finansējums) – ne mazāk kā 5 877 411 euro.

Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, 1.3.1.3. pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde vai valsts kapitālsabiedrība (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai).
Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt citu tiešās pārvaldes iestādi, pašvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūciju (tiesas, Latvijas Republikas prokuratūra).
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Visas 1.3.1.3. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3. prioritātes "Digitalizācija" noteiktajiem intervences kodiem – 16 "Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes" (indikatīvais ERAF finansējums 30 640 899 euro) un 36 "IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas)" (indikatīvais ERAF finansējums 2 664 425 euro).
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka, ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība, kas projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 % no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 17. punktu. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, kuru ietvaros kā finansējuma saņēmēji plānotas valsts kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), kam ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai un tai skaitā veicinātu investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošinātu Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3 princips) izpildi.
Noteikumu projektā paredzēts, ka projekta attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi) un informācijas sistēmas attīstības aktivitāšu apraksta sagatavošanas izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas nepieciešamas projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas izstrādei. Projekta attiecināmajās izmaksās nav iekļaujamas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas, tai skaitā informācijas ievadīšana Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā. 1.3.1.3. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.
Projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.
Noteikumu projekta 22.9. apakšpunkts nosaka, ka IKT tehnoloģiju aparatūras un iekārtu un specializētu tehnoloģisko risinājumu iegādes, konfigurācijas, pielāgošanas un uzstādīšanas izmaksas ir attiecināmas finansējuma saņēmējiem, tai skaitā viena resora ietvaros, lai nodrošinātu, ka iestāde kā finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, var iegādāties iekārtas citām iestādēm viena resora ietvaros, samazinot administratīvo slogu un nepiesaistot šīs iestādes kā sadarbības partnerus.

Personāla izmaksas, vienkāršotās izmaksas
Projekta tiešo personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 20% apmērā no noteikumu projekta 22. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta 1. punktu. Personāla likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, nepārsniedzot mēnešalgu grupu viduspunktus valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 1.3.1.3. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 1.3.1.3. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējās izmaksas, projektu vadības un īstenošanas nodrošināšanai pieejamais finansējums vidēji būtu robežās no 65 041 euro līdz 1 105 691 euro. Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz vecākā projektu vadītāja (39.1. IV A amatu saime, 11. mēnešalgu grupa), projekta vadītāja asistenta (39.1. I amatu saime, 8. mēnešalgu grupa), finansista (15.1. III amatu saime, 10. mēnešalgu grupa), iepirkumu speciālista (2. IV amatu saime, 9. mēnešalgu grupa), vairāku informācijas sistēmu attīstības speciālistu (21.4 III-IV amatu saime, 11.-12. mēnešalgu grupa), kā arī informācijas sistēmas testētāja (21.9. II amatu saime, 10.mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu (saskaņā ar mēnešalgu koeficientu viduspunktu pret bāzes likmi 2026. gadam). Ievērojot iepriekš minēto un vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, šī finansējuma ietvaros projekta īstenošanas laikā (indikatīvi trīs gadu periodā) atkarībā no projekta kopējām izmaksām, tai skaitā konkrētā projekta tvēruma, specifikas un sarežģītības, kā arī no iestādes izvēlētās pieejas projekta pārvaldībā un projekta īstenošanas risinājumos, vidēji viena projekta ietvaros projekta personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu indikatīvi 0,5 – 8,5 slodzēm. Savukārt, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projektu īstenošanā iesaistītajam personālam, lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu finansējums iepriekš minētajam projekta personālam, kā arī papildu personālam nepietiekama ERAF finansējuma gadījumā būtu nodrošināms finansējuma saņēmējam sava esošā budžeta ietvaros. Projekta personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no izveidojamo vai pilnveidojamo IKT risinājumu un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. 
Vienotā likme 15% apmērā no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām projekta personāla atlīdzības izmaksām tiek piemērota projekta netiešo attiecināmo izmaksu, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, noteikšanai. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai iestāde varētu darboties un kas nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Projekta vadības netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst, piemēram, kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas, telekomunikācijas, interneta izmaksas.
Vienlaikus noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā, ka IKT projekti ir ļoti atšķirīgi pēc to sarežģītības pakāpes un informācijas sistēmu izstrādes izmaksu apjoms ir atkarīgs no nefunkcionālām un funkcionālām prasībām, kas raksturo to sarežģītību, piemēram, ietver integrācijas ar citām informācijas sistēmām, reģistriem, koplietošanas risinājumu izmantošanu, lietotāju skaitu, drošības, veiktspējas un citas prasības.

Neparedzētie izdevumi, citi izmaksu attiecināmības nosacījumi
Ņemot vērā projektu sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētas izmaksas. Līdzšinējā ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda pieredze VARAM pārziņā esošajos IKT projektos rāda, ka neatkarīgi no projekta gatavības pakāpes neparedzēto izmaksu iekļaušana projektos mazina projektu īstenošanas riskus. Ievērojot minēto, 1.3.1.3. pasākuma ietvaros paredzēts, ka neparedzētie izdevumi ir projekta attiecināmās izmaksas un nepārsniedz 3% no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām. Neparedzētie izdevumi tiek plānoti neparedzamu un iepriekš nezināmu darbu veikšanai vai papildus izmaiņu pieprasījumiem, kuri tiek konstatēti, piemēram, informācijas sistēmas izstrādes gaitā un kurus nebija iespējams precīzi definēt vai paredzēt publiskā iepirkuma tehniskās specifikācijas dokumentācijā, piesaistot informācijas sistēmas izstrādātāju. Neparedzētie izdevumi var tikt izmantoti arī 1.3.1.3. pasākuma informācijas sistēmas saskarņu un sadarbspējas nodrošināšanai ar jau esošajām citu resoru informācijas sistēmām, jo uz informācijas sistēmas izstrādātāja piesaistes publiskā iepirkuma izsludināšanas brīdi nav iespējams paredzēt visas nianses un darbietilpību, kāda jāieplāno no jauna veidojamās informācijas sistēmas sadarbspējas nodrošināšanai ar esošajām informācijas sistēmām. Nosakot neparedzēto izmaksu ierobežojumu projektā, ir ņemta vērā ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda pieredze, kas liecina, ka neatkarīgi no projekta gatavības pakāpes neparedzēto izmaksu iekļaušana projektos mazina projektu īstenošanas riskus. Līdzekļus neparedzētiem izdevumiem finansējuma saņēmējs var izmantot attiecināmo izmaksu segšanai, ja attiecīgie neparedzētie izdevumi iepriekš saskaņoti ar sadarbības iestādi saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos.
Izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 1. jūnija. Lai veicinātu investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un projektu darbību laicīgu uzsākšanu, projekta iesniedzējs dokumentācijas izstrādi var uzsākt vai iepirkuma procedūru par projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādi vai informācijas sistēmas izstrādi var izsludināt pirms ir noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, vienlaikus ievērojot, ka projekta iesniegumā neiekļauj pabeigtas darbības un finansējumu tām nepiešķir.
Projektu ietvaros licenču un to atjauninājumu darbības periods ir piemērojams atbilstoši licencēšanas noteikumiem, kas nepārsniedz piecus gadus un atjauninājumi var ietvert sistēmas ievainojamības un cita veida programmatūras atjauninājumus, kas nav uzskatāms par uzturēšanas atbalstu.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas (tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu uzskaiti) uzskatāmu nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā projekta ietvaros izveidoto un ieviesto IKT risinājumu darbību vismaz piecus gadus pēc projekta beigām. Projektu rezultātu plānotās uzturēšanas izmaksas tiks norādītas, virzot projektu sarakstu apstiprināšanai MK.
Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot).
1.3.1.3. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti projekti atbilstoši MK rīkojumam par 1.3.1.3. pasākuma projektu sarakstu, kurā norādīta informācija par projekta iesniedzēju, projekta nosaukumu, finansējumu, sasniedzamajām rādītāju vērtībām.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas laikā ir attiecināmas lietojumprogrammatūras risinājumu īres un saistīto pakalpojumu izmaksas projekta ietvaros īstenojamo risinājumu ieviešanai un aprobācijai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas vadlīnijām "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā", plānojot projektam nepieciešamo finansējumu, projekta iesniedzējam ir jāizvērtē, vai iepriekš minēto lietojumprogrammatūras risinājumu saimnieciski izdevīgāk ir iegādāties vai nomāt, un finansējuma saņēmēja pienākums ir pamatot un pierādīt, ka ir ievērots saimnieciskā izdevīguma princips. Izmaksām ir jābūt pamatotām, noteiktām atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam, kā arī minētās izmaksas ir attiecināmas tikai projekta īstenošanas laikā.
Ievērojot Eiropas līmeņa ieteikumus attiecībā uz IKT risinājumu atkalizmantošanu, tai skaitā Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas "New European Interoperability Framework - Promoting seamless services and data flows for European public administrations", kā arī ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieguldījumu IKT pieejamības, e-pārvaldes un pakalpojumu atbalsta pasākumu noslēguma izvērtējumā iekļautos ieteikumus, noteikumu projekts, paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta ietvaros izstrādātās vai pielāgotās programmatūras dokumentētu pirmkodu publicē publiski pieejamā programmatūras koda repozitorijā (piemēram, https://github.com/), izņemot gadījumus, kas saskaņoti ar VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizāciju. Informācija par pamatotiem izņēmumiem, kad prasība nav izpildāma, piemēram, ņemot vērā sistēmai izvirzītos drošības ierobežojumus, tiek iekļauta IKT risinājuma attīstības aktivitātes aprakstā, kas tiek saskaņots ar VARAM saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 368.

Citi nosacījumi
1.3.1.3. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Pasākuma ietvaros paredzēti valsts varas īstenošanas pasākumi, pārvaldes uzdevumu izpilde, vispārīgi pasākumi sabiedrības interesēs un plānotie finansējuma saņēmēji ir tiešās pārvaldes iestādes vai valsts kapitālsabiedrības, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, savukārt sadarbības partneri ir citas tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, publiskas personas kapitālsabiedrības, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai tiesu varas institūcijas, kas 1.3.1.3. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to 1.3.1.3. pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē. 1.3.1.3. pasākuma ietvaros tiks atbalstīti tikai tādi projekta ietvaros radītie vai uzlabotie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi, kas nepieciešami konkrētu valsts deleģētu funkciju veikšanai.
1.3.1.3. pasākuma īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinēšana ar 1.3.1.1. pasākumu un Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (turpmāk – AF plāns), vērtējot investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu un novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. 1.3.1.3. pasākums papildina 1.3.1.1. pasākumu un AF plāna 2.1. reformu un investīciju virzienu "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību digitālā transformācija". Dubultā finansējuma risks tiks novērsts projektu līmenī, nodrošinot, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas atkārtoti no dažādiem avotiem. Ņemot vērā, ka gan ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam, gan AF plāna investīciju ietvaros ir atbalstāmas līdzīgas darbības, projektu iesniedzējiem būs jāiesniedz apliecinājums par informētību attiecībā uz interešu konflikta jautājumu regulējumu un to integrāciju iekšējās kontroles sistēmā, tai skaitā apliecinot dubultā finansējuma novēršanas mehānismu pret citiem finansēšanas avotiem, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas no dažādiem avotiem.
Pasākuma īstenošana netieši veicinās Viedās specializācijas stratēģijas "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” jomas paredzētos mērķus, vienlaikus pasākumā nav paredzētas pētniecības un attīstības darbības, līdz ar to netiks uzkrāti dati par RIS3 rādītājiem.
Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, ievēro atbilstību projekta tvēruma jomas horizontālajam normatīvajam regulējumam.
Ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz vienu miljonu euro, noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam.
1.3.1.3. pasākuma projektu pārskata periods jeb dzīves cikls ir 10 – 15 gadi. Ievērojot 1.3.1.3. pasākuma projektu specifiku, pamatotos gadījumos var piemērot citu projekta pārskata periodu jeb dzīves ciklu. Vienlaikus noteikumu projekts paredz izņēmumu, ka nosacījums par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu, kas saskaņā ar MK 2023. gada 13. jūlija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 36 85.§ 3. punkts) doto uzdevumu tiek piemērots projektiem ar kopējām izmaksām virs viena miljona euro, netiek piemērots projektam, uz kuru ir attiecināms valsts noslēpuma statuss.
Pasākums kiberdrošības stiprināšanai MK tika atbalstīta kā viena no prioritātēm (MK 2024. gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 5. punkts), kas jāīsteno ES fondu finansējuma ietvaros.1.3.1.3. pasākuma projekti būs vērsti uz nacionālās un kiberdrošības stiprināšanu, kas ir būtiska valsts drošības un sabiedrības aizsardzības sastāvdaļa. Projekti tiks īstenoti, lai izpildītu Kiberdrošības stratēģijā noteiktās prioritātes, kā arī starptautiskās un ES saistības kiberdrošības jomā. Tā kā drošības apdraudējumu sekas var būt neatgriezeniskas un skart valsts informācijas sistēmu un kritiskās infrastruktūras darbību, šo projektu nepieciešamību nosaka galvenokārt valsts drošības un iedzīvotāju aizsardzības apsvērumi.
Noteikumu projektā noteikti avansa saņemšanas nosacījumi. Ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, tām avansa maksājumi netiek plānoti, jo tām ir iespējams saņemt priekšfinansējumu, pieprasot to no valsts budžeta.
Noteikumu projekts paredz, ka projektu, uz kuru ir attiecināms valsts noslēpuma statuss, iesniedz, izvērtē un īsteno ievērojot normatīvos aktus par valsts noslēpumu saturošās informācijas glabāšanas un izmantošanas kārtību, kā arī tās aizsardzību. Līdz ar to uz projektiem, uz kuriem ir attiecināms valsts noslēpuma statuss, neattiecas, piemēram, MK noteikumu projekta 29.6. apakšpunktā minētās komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, MK noteikumu projekta 39. punktā minētā prasība par uzraudzības padomes izveidi, kā arī attiecībā uz iepirkumiem piemēro Publisko iepirkumu likuma 3.panta astotajā daļā noteikto izņēmumu. Sadarbības iestāde minēto projektu un ar to saistīto dokumentāciju un izdevumus vērtēs, pārbaudīs un apstiprinās, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja un finansējuma saņēmēja sniegtajiem apliecinājumiem. Apliecinājumu saturu projektu atlases un vērtēšanas posmā sadarbības iestāde noteiks projektu vērtēšanas metodikā, savukārt projektu īstenošanas posmā – vienošanās par projekta īstenošanu.
Sadarbības iestāde minētā projekta iesniegšanu organizēs un projektu vērtēs atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktajām prasībām.