26-TA-524: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir:
1) pārskatīt takses atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam. Vienlaikus šīs takses tiks noapaļotas, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka;
2) pārskatīt takses, kuru apmērs mūsdienās neatbilst Notariāta likuma 165. panta kritērijiem;
3) iekļaut līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses.
1) pārskatīt takses atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam. Vienlaikus šīs takses tiks noapaļotas, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka;
2) pārskatīt takses, kuru apmērs mūsdienās neatbilst Notariāta likuma 165. panta kritērijiem;
3) iekļaut līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Notariāta likuma 165. panta otrā daļa nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem nosakāmas zvērināta notāra amata atlīdzības takses, proti, ņemot vērā:
1) akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu);
2) ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību;
3) sociālo līdzsvaru sabiedrībā;
4) akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku.
Zvērināti notāri kā brīvo juridisko profesiju pārstāvji un finansiāli patstāvīgas personas paši ir atbildīgi par ienākumu gūšanu, tostarp, rūpējoties arī par personisko izdevumu segšanai nepieciešamajiem ienākumiem un uzņemoties zināmu finansiālo risku par savām profesionālajām saistībām. Zvērināti notāri nesaņem valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus un nav tiesīgi patvaļīgi noteikt notariālās palīdzības takses vai arī vienoties par tām ar klientu. Zvērinātu notāru profesionālās darbības (prakses) mērķis nav peļņas gūšana, tomēr šo normu nevar interpretēt ārpus sociālās realitātes. Zvērinātiem notāriem ir nepieciešams finansējums prakses un visas kolēģijas uzturēšanai, darbinieku algošanai, notariālās palīdzības nodrošināšanai, kā arī līdzekļi savu ikdienas izdevumu segšanai.
Attiecīgi zvērināts notārs pats nav tiesīgs par savu darbu noteikt samaksu, kas būtu līdzsvarota ar viņa un viņa biroja darbinieku ieguldījumu, tādēļ valsts noteiktajai amata atlīdzībai ir jābūt tādai, kas līdzsvaro sabiedrības interesi saņemt ne tikai kvalitatīvu, bet arī iespējami lētāku pakalpojumu, ar notariāta kā institūcijas pastāvēšanu. Jau šobrīd juristu interese par zvērināta notāra profesiju ir minimāla, uz eksāmenu, lai kļūtu par notāru, piesakās mazs skaits interesentu, piemēram 2024. gadā bija nepieciešams pagarināt pieteikšanās laiku, jo izsludinātajā termiņā uz eksāmenu nebija pieteicies neviens pretendents. Tas norāda, ka zvērināta notāra profesija, samērojot amata atlīdzību un pienākumu pašam organizēt savu saimniecisko darbību ar strikto reglamentāciju un ierobežojumiem, ko uzliek valsts amatpersonas statuss, kā arī lielo atbildības (tostarp civiltiesiskās) apjomu, jaunajiem juristiem vairs nešķiet pievilcīga.
Atlīdzība, ko par savu amata darbību saņem zvērināti notāri, tiek izlietota:
Zvērināta notāra prakses uzturēšanai: notāra funkcijām atbilstošu telpu nodrošināšanu (noma, hipotēkas maksājumi par biroja telpām, u.c.), komunālie maksājumi, darbinieku atlīdzībai, arhīva noteikumu prasībām atbilstošai arhīva lietu glabāšanai. Kopš 2019. gada maksājumi zvērinātu notāru prakses uzturēšanai ir pieauguši vidēji par 59 %, tai skaitā komunālo maksājumu izmaksas pieaugušas par 60 %, darba algu fonds par 55 %, telekomunikāciju pakalpojumi par 89 %, kancelejas preces par 35 %.
Zvērināta notāra civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai: zvērināta notāra civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iemaksu pieaugums 2023. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir 15 %.
Zvērināta notāra amata darbībai nepieciešamo prasību izpildei: tostarp kiberdrošības nodrošināšanai atbilstošas datortehnikas un tehnoloģiju iegādei. Salīdzinājumam: vidējais personālo un portatīvo datoru cenas pieaugums 2023. gadā bija 2 %, 2024. gadā 5 % - 8 %, 2025. gadā 10 % - 15 %, bet 2026. gadā jau prognozējams 15 % - 20 % pieaugums. Microsoft licences gada maksa kopš 2022. gada ir pieaugusi par 12 %.
Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas darbības nodrošināšanai: kas ietver Notāru informācijas sistēmas uzturēšanu un jaunu uz klientu interesēm vērstu pakalpojumu attīstīšanu, kā arī kiberdrošības prasību izpildi. Kiberdrošības prasības ir ieguvušas aktualitāti tieši pēdējo gadu laikā. Līdzīga situācija veidojas arī, izpildot likuma prasības personas datu aizsardzības speciālistu piesaistei.
Normatīvo aktu (t.sk. Notariāta likuma un Nacionālās kiberdrošības likuma) prasību izpildei nepieciešamais datu glabāšanas apjoms konstanti pieaug, kas būtiski palielina kopējās notariāta izmaksas informācijas tehnoloģiju jomā. Jāvērš uzmanība, ka inflācijas dēļ ir palielinājušās ne tikai uzturēšanas izmaksas, bet arī būtiski pieaugušas to Latvijas Zvērinātu notāru padomes sadarbības partneru, kas uztur notariāta IT infrastruktūru, cenas. Piemēram, telekomunikāciju pakalpojumi padomei 2024. gadā izmaksāja 140429,99 euro, 2025. gadā 171074,33 euro, kas ir 21,82 % sadārdzinājums), bet izmaksas par videokonferencē sniegto amata darbību videoierakstu glabāšanu, ir pieaugušas par 68 % (2024. gadā izmaksas sastādīja 13612,69 euro, bet 2025. gadā - 22899,36 euro). Savukārt sadarbības partnera, kas uztur portālu latvijasnotars.lv, caur kuru tiek nodrošināta arī videokonferenču norise, stundas likme kopš 2024. gada ir sadārdzinājusies par 16,67 %. Pieaugušas ir arī citas izmaksas.
Tāpat notiek regulārs darbs, lai Notāru informācijas sistēmu salāgotu ar ārpakalpojumu sniedzējiem un veiktu uzlabojumus, kas arī prasa izmaksas (saslēgumi ar Fizisko personu reģistru, Nederīgo dokumentu reģistru, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Valsts Zemes dienestu, Lauku atbalsta dienestu u.c.). Notāru informācijas sistēmā ir izveidots risinājums kreditoru pretenziju iesniegšanai mantojuma lietās. Turklāt vēršama uzmanība, ka atbilstoši Ministru prezidentes 2023. gada 8. novembra rezolūcijai, ir veicama mantojuma procesa digitalizācija. Tomēr Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijai nav iespējas nodrošināt zvērinātu notāru pakalpojumu digitalizācijas attīstības procesu bez atbilstošiem bez finanšu līdzekļiem.
Notāru informācijas sistēma ir notāru galvenā darba platforma, kas tiek uzturēta no iemaksām, kuras zvērināti notāri izdara Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas budžetā. Tajā ir iekļauta dokumentu veidošanas sistēma, izveidoti dažādi savienojumi datu apmaiņai ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī šajā sistēmā tiek uzturēts zvērinātu notāru aktu un apliecinājumu reģistrs, Laulības šķiršanas lietu reģistrs, Mantojumu reģistrs, Zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistrs, Partnerības reģistrācija/izbeigšanas reģistrs, Publisko testamentu reģistrs, Atsaukto pilnvarojumu reģistrs, Apostille reģistrs, Nākotnes pilnvarojumu reģistrs, kā arī vesta Glabājumu grāmata, glabāta informācija par Kredītiestādes piekrišanām, informācija par eParaksts mobile izdošanu, Ārvalstnieku reģistrāciju un Fizisko personu no parādsaistībām atbrīvošanu. Esošie digitālie risinājumi pieprasa to nepārtrauktu uzlabošanu un inovāciju ieviešanu. Šie centieni prasa finanšu ieguldījumus. Turklāt saskaņā ar Valsts aizsardzības plāna prasībām Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija izveidoja drošu datu nodošanas kanālu datu kopiju nodošanai LVRTC. Vienlaikus tā ieviešanai un turpmākai uzturēšanai ir nepieciešams papildu tehniskais risinājums, tai skaitā jauna servera iegāde, kas saistās ar izmaksām. Ja serveru cenas pieaugums 2022. gadā bija 2 % - 5 %, tad prognozējamais pieaugums 2026. gadā ir jau 15 % - 20 %. Norādāms, ka Nacionālās kiberdrošības likums neuzliek valstij pienākumu finansēt privātu vai pašpārvaldes sistēmu infrastruktūras atjaunošanu, un, neskatoties uz to, ka Notāru informācijas sistēmas saturs (tostarp publiski akti un apliecinājumi) pēc būtības ir Latvijas valsts īpašums, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija šo sistēmu savā kopumā veido un finansē pati.
Jāvērš uzmanība, ka Latvijas Zvērinātu notāru padome pilda zvērinātu notāru uzrauga funkciju AML jomā, un, ņemot vērā pieaugošās prasības un informācijas apjomu, kas ir apkopojams un regulāri sniedzams, Finanšu izlūkošanas dienestam, Ārlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai un citām institūcijām, tas vairs nav paveicams sabiedriskā kārtā (t.i. Padomes izveidotajā Uzraudzības komisijā deleģēto zvērinātu notāru spēkiem), nesaņemot par to atlīdzību, bet būtu nepieciešams algot AML speciālistu. Viss minētais prasa palielināt arī darbinieku samaksas pozīciju kolēģijas budžetā, lai piesaistītu atbilstoša līmeņa speciālistus.
1) akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu);
2) ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību;
3) sociālo līdzsvaru sabiedrībā;
4) akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku.
Zvērināti notāri kā brīvo juridisko profesiju pārstāvji un finansiāli patstāvīgas personas paši ir atbildīgi par ienākumu gūšanu, tostarp, rūpējoties arī par personisko izdevumu segšanai nepieciešamajiem ienākumiem un uzņemoties zināmu finansiālo risku par savām profesionālajām saistībām. Zvērināti notāri nesaņem valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus un nav tiesīgi patvaļīgi noteikt notariālās palīdzības takses vai arī vienoties par tām ar klientu. Zvērinātu notāru profesionālās darbības (prakses) mērķis nav peļņas gūšana, tomēr šo normu nevar interpretēt ārpus sociālās realitātes. Zvērinātiem notāriem ir nepieciešams finansējums prakses un visas kolēģijas uzturēšanai, darbinieku algošanai, notariālās palīdzības nodrošināšanai, kā arī līdzekļi savu ikdienas izdevumu segšanai.
Attiecīgi zvērināts notārs pats nav tiesīgs par savu darbu noteikt samaksu, kas būtu līdzsvarota ar viņa un viņa biroja darbinieku ieguldījumu, tādēļ valsts noteiktajai amata atlīdzībai ir jābūt tādai, kas līdzsvaro sabiedrības interesi saņemt ne tikai kvalitatīvu, bet arī iespējami lētāku pakalpojumu, ar notariāta kā institūcijas pastāvēšanu. Jau šobrīd juristu interese par zvērināta notāra profesiju ir minimāla, uz eksāmenu, lai kļūtu par notāru, piesakās mazs skaits interesentu, piemēram 2024. gadā bija nepieciešams pagarināt pieteikšanās laiku, jo izsludinātajā termiņā uz eksāmenu nebija pieteicies neviens pretendents. Tas norāda, ka zvērināta notāra profesija, samērojot amata atlīdzību un pienākumu pašam organizēt savu saimniecisko darbību ar strikto reglamentāciju un ierobežojumiem, ko uzliek valsts amatpersonas statuss, kā arī lielo atbildības (tostarp civiltiesiskās) apjomu, jaunajiem juristiem vairs nešķiet pievilcīga.
Atlīdzība, ko par savu amata darbību saņem zvērināti notāri, tiek izlietota:
Zvērināta notāra prakses uzturēšanai: notāra funkcijām atbilstošu telpu nodrošināšanu (noma, hipotēkas maksājumi par biroja telpām, u.c.), komunālie maksājumi, darbinieku atlīdzībai, arhīva noteikumu prasībām atbilstošai arhīva lietu glabāšanai. Kopš 2019. gada maksājumi zvērinātu notāru prakses uzturēšanai ir pieauguši vidēji par 59 %, tai skaitā komunālo maksājumu izmaksas pieaugušas par 60 %, darba algu fonds par 55 %, telekomunikāciju pakalpojumi par 89 %, kancelejas preces par 35 %.
Zvērināta notāra civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai: zvērināta notāra civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iemaksu pieaugums 2023. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir 15 %.
Zvērināta notāra amata darbībai nepieciešamo prasību izpildei: tostarp kiberdrošības nodrošināšanai atbilstošas datortehnikas un tehnoloģiju iegādei. Salīdzinājumam: vidējais personālo un portatīvo datoru cenas pieaugums 2023. gadā bija 2 %, 2024. gadā 5 % - 8 %, 2025. gadā 10 % - 15 %, bet 2026. gadā jau prognozējams 15 % - 20 % pieaugums. Microsoft licences gada maksa kopš 2022. gada ir pieaugusi par 12 %.
Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas darbības nodrošināšanai: kas ietver Notāru informācijas sistēmas uzturēšanu un jaunu uz klientu interesēm vērstu pakalpojumu attīstīšanu, kā arī kiberdrošības prasību izpildi. Kiberdrošības prasības ir ieguvušas aktualitāti tieši pēdējo gadu laikā. Līdzīga situācija veidojas arī, izpildot likuma prasības personas datu aizsardzības speciālistu piesaistei.
Normatīvo aktu (t.sk. Notariāta likuma un Nacionālās kiberdrošības likuma) prasību izpildei nepieciešamais datu glabāšanas apjoms konstanti pieaug, kas būtiski palielina kopējās notariāta izmaksas informācijas tehnoloģiju jomā. Jāvērš uzmanība, ka inflācijas dēļ ir palielinājušās ne tikai uzturēšanas izmaksas, bet arī būtiski pieaugušas to Latvijas Zvērinātu notāru padomes sadarbības partneru, kas uztur notariāta IT infrastruktūru, cenas. Piemēram, telekomunikāciju pakalpojumi padomei 2024. gadā izmaksāja 140429,99 euro, 2025. gadā 171074,33 euro, kas ir 21,82 % sadārdzinājums), bet izmaksas par videokonferencē sniegto amata darbību videoierakstu glabāšanu, ir pieaugušas par 68 % (2024. gadā izmaksas sastādīja 13612,69 euro, bet 2025. gadā - 22899,36 euro). Savukārt sadarbības partnera, kas uztur portālu latvijasnotars.lv, caur kuru tiek nodrošināta arī videokonferenču norise, stundas likme kopš 2024. gada ir sadārdzinājusies par 16,67 %. Pieaugušas ir arī citas izmaksas.
Tāpat notiek regulārs darbs, lai Notāru informācijas sistēmu salāgotu ar ārpakalpojumu sniedzējiem un veiktu uzlabojumus, kas arī prasa izmaksas (saslēgumi ar Fizisko personu reģistru, Nederīgo dokumentu reģistru, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Valsts Zemes dienestu, Lauku atbalsta dienestu u.c.). Notāru informācijas sistēmā ir izveidots risinājums kreditoru pretenziju iesniegšanai mantojuma lietās. Turklāt vēršama uzmanība, ka atbilstoši Ministru prezidentes 2023. gada 8. novembra rezolūcijai, ir veicama mantojuma procesa digitalizācija. Tomēr Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijai nav iespējas nodrošināt zvērinātu notāru pakalpojumu digitalizācijas attīstības procesu bez atbilstošiem bez finanšu līdzekļiem.
Notāru informācijas sistēma ir notāru galvenā darba platforma, kas tiek uzturēta no iemaksām, kuras zvērināti notāri izdara Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas budžetā. Tajā ir iekļauta dokumentu veidošanas sistēma, izveidoti dažādi savienojumi datu apmaiņai ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī šajā sistēmā tiek uzturēts zvērinātu notāru aktu un apliecinājumu reģistrs, Laulības šķiršanas lietu reģistrs, Mantojumu reģistrs, Zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistrs, Partnerības reģistrācija/izbeigšanas reģistrs, Publisko testamentu reģistrs, Atsaukto pilnvarojumu reģistrs, Apostille reģistrs, Nākotnes pilnvarojumu reģistrs, kā arī vesta Glabājumu grāmata, glabāta informācija par Kredītiestādes piekrišanām, informācija par eParaksts mobile izdošanu, Ārvalstnieku reģistrāciju un Fizisko personu no parādsaistībām atbrīvošanu. Esošie digitālie risinājumi pieprasa to nepārtrauktu uzlabošanu un inovāciju ieviešanu. Šie centieni prasa finanšu ieguldījumus. Turklāt saskaņā ar Valsts aizsardzības plāna prasībām Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija izveidoja drošu datu nodošanas kanālu datu kopiju nodošanai LVRTC. Vienlaikus tā ieviešanai un turpmākai uzturēšanai ir nepieciešams papildu tehniskais risinājums, tai skaitā jauna servera iegāde, kas saistās ar izmaksām. Ja serveru cenas pieaugums 2022. gadā bija 2 % - 5 %, tad prognozējamais pieaugums 2026. gadā ir jau 15 % - 20 %. Norādāms, ka Nacionālās kiberdrošības likums neuzliek valstij pienākumu finansēt privātu vai pašpārvaldes sistēmu infrastruktūras atjaunošanu, un, neskatoties uz to, ka Notāru informācijas sistēmas saturs (tostarp publiski akti un apliecinājumi) pēc būtības ir Latvijas valsts īpašums, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija šo sistēmu savā kopumā veido un finansē pati.
Jāvērš uzmanība, ka Latvijas Zvērinātu notāru padome pilda zvērinātu notāru uzrauga funkciju AML jomā, un, ņemot vērā pieaugošās prasības un informācijas apjomu, kas ir apkopojams un regulāri sniedzams, Finanšu izlūkošanas dienestam, Ārlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai un citām institūcijām, tas vairs nav paveicams sabiedriskā kārtā (t.i. Padomes izveidotajā Uzraudzības komisijā deleģēto zvērinātu notāru spēkiem), nesaņemot par to atlīdzību, bet būtu nepieciešams algot AML speciālistu. Viss minētais prasa palielināt arī darbinieku samaksas pozīciju kolēģijas budžetā, lai piesaistītu atbilstoša līmeņa speciālistus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Zvērinātu notāru atsevišķas takses tika grozītas 2024. gadā, palielinājums neskāra visas zvērinātu notāru atlīdzības taksu pozīcijas. Izvērtējot gan zvērinātu notāru, gan Latvijas Zvērinātu notāru padomes finansiālo situāciju, ir secināms, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ indeksējamas ir arī visas tās pozīcijas, kuras ir palikušas nemainīgas kopš 2016., 2018. un 2021. gada.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz:
1) indeksēt atbilstoši inflācijas koeficientam 1,53 (patēriņa cenu pārmaiņas 53 %[1]) (noapaļojot līdz apaļai summai) amata atlīdzības taksi, kas ir paredzēta noteikumu 54.1 punktā un ir pieņemta 2016. gada 2. augustā;
2) indeksēt atbilstoši inflācijas koeficientam 1,39 (patēriņa cenu pārmaiņas 38,9 %[2]) (noapaļojot līdz apaļai summai) amata atlīdzības takses, kas ir pieņemtas 2019. gada 18. jūnijā un ir noteiktas noteikumu 15., 16., 17.1, 22., 22.1, 23., 33., 34., 43. un 53. punktā;
3) indeksēt atbilstoši inflācijas koeficientam 1,3 (patēriņa cenu pārmaiņas 30,4 %[3]) (noapaļojot līdz apaļai summai) amata atlīdzības takses, kas ir pieņemtas 2021. gada 14. decembrī un ir noteiktas noteikumu 6.2, 14.1, 47.3 punktā.
[1]https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2016M08-2025M10/0/100
[2] https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M06-2025M10/0/100
[3] https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2021M12-2025M10/0/100
1) indeksēt atbilstoši inflācijas koeficientam 1,53 (patēriņa cenu pārmaiņas 53 %[1]) (noapaļojot līdz apaļai summai) amata atlīdzības taksi, kas ir paredzēta noteikumu 54.1 punktā un ir pieņemta 2016. gada 2. augustā;
2) indeksēt atbilstoši inflācijas koeficientam 1,39 (patēriņa cenu pārmaiņas 38,9 %[2]) (noapaļojot līdz apaļai summai) amata atlīdzības takses, kas ir pieņemtas 2019. gada 18. jūnijā un ir noteiktas noteikumu 15., 16., 17.1, 22., 22.1, 23., 33., 34., 43. un 53. punktā;
3) indeksēt atbilstoši inflācijas koeficientam 1,3 (patēriņa cenu pārmaiņas 30,4 %[3]) (noapaļojot līdz apaļai summai) amata atlīdzības takses, kas ir pieņemtas 2021. gada 14. decembrī un ir noteiktas noteikumu 6.2, 14.1, 47.3 punktā.
[1]https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2016M08-2025M10/0/100
[2] https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M06-2025M10/0/100
[3] https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2021M12-2025M10/0/100
Problēmas apraksts
Kopš 2025. gada 1. janvāra ir spēkā normatīvais regulējums, ar kuru ir ieviesta mantojuma tiesību reforma, tostarp grozījumi Notariāta likumā, kas zvērinātiem notāriem uzlika papildus pienākumus, vedot mantojuma lietas, tostarp – mantinieku līdz trešajai šķirai apzināšanu un apziņošanu uz visām zināmajām adresēm, mantojuma sastāva noskaidrošanu un palīdzības sniegšanu mantiniekiem mantojuma saraksta sastādīšanā, kā arī papildus pienākumus saistībā ar kreditoru tiesību realizēšanu. Proti, kopš 2025. gada 1. janvāra zvērināts notārs Fizisko personu reģistrā noskaidro ziņas par mantojuma atstājēja laulāto un visiem mantiniekiem līdz trešajai šķirai, kā arī nosūta paziņojumus uz visām notāram zināmajām mantinieka adresēm. Šo prasību dēļ ir situācijas, kurās paziņojumu par mantojuma atklāšanos saņem gan 1., gan 2., gan 3. šķiras mantinieki, un tas turpmāk rada papildus noslodzi gan zvērinātam notāram konsultējot klātienē, gan notāra darbiniekiem telefoniski vai elektroniskajā sarakstē informējot tālākas šķiras mantiniekus, ka viņiem mantojums tomēr nepienākas. Zvērināts notārs noskaidro mantojuma atstājēja mantu Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā, tostarp nosūta pieprasījumus kredītiestādēm par kontu stāvokli, kā arī pēc Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Komercķīlu reģistrā un Kredītu reģistrā pieejamās informācijas noskaidro mantojuma atstājēja kreditorus, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu un veic papildus saziņu ar nodrošinātajiem kreditoriem, lai pārliecinātos, vai reģistros atrodamā informācija vēl ir aktuāla. Normatīvais regulējums paredz, ka mantojuma sarakstu sastāda mantinieki, piedaloties zvērinātam notāram, tomēr praksē tas nozīmē to, ka mantojuma sarakstā informāciju iekļauj zvērināts notārs saskaņā ar minētajos reģistros noskaidroto, kā arī, balstoties uz mantinieku sniegtajām ziņām par mantu, kas ir ārpus šiem reģistriem, tostarp veicot informācijas precizēšanu un saraksta atkārtotu sastādīšanu, tai skaitā izdarot papildus pieprasījumus iestādēm un uzņēmumiem.
Par kreditora pretenziju apstrādi norādāms, ja līdz 2025. gada 1. janvārim zvērināta notāra vienīgais pienākums, saņemot kreditora pretenzijas, bija iepazīstināt ar tām mantiniekus, tad saskaņā ar regulējumu, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, zvērināts notārs veic arī saziņu ar kreditoriem: pārbauda, vai saņemtā pretenzija atbilst Notariāta likuma 297.1 panta prasībām un informē par to kreditorus, nereti saņemtās pretenzijas precizēšana notiek vairākkārt. Zvērināts notārs nosūta kreditoriem sastādīto mantojuma sarakstu, kā arī pēc kreditora vai mantinieku lūguma uzdod mantojuma saraksta sastādīšanu zvērinātam tiesu izpildītājam.
Vienlaikus zvērināta notāra atlīdzības takses par šo amata darbību izpildi nav noteiktas.
Par kreditora pretenziju apstrādi norādāms, ja līdz 2025. gada 1. janvārim zvērināta notāra vienīgais pienākums, saņemot kreditora pretenzijas, bija iepazīstināt ar tām mantiniekus, tad saskaņā ar regulējumu, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, zvērināts notārs veic arī saziņu ar kreditoriem: pārbauda, vai saņemtā pretenzija atbilst Notariāta likuma 297.1 panta prasībām un informē par to kreditorus, nereti saņemtās pretenzijas precizēšana notiek vairākkārt. Zvērināts notārs nosūta kreditoriem sastādīto mantojuma sarakstu, kā arī pēc kreditora vai mantinieku lūguma uzdod mantojuma saraksta sastādīšanu zvērinātam tiesu izpildītājam.
Vienlaikus zvērināta notāra atlīdzības takses par šo amata darbību izpildi nav noteiktas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumus Nr. 737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 737) ar divām jaunām zvērināta notāra atlīdzības taksēm par papildu pienākumu pildīšanu, proti, par Notariāta likuma 259.1 pantā noteikto pienākumu izpildi un par darbībām mantojuma lietā iesniegtas kreditora pretenzijas pārraudzībā.
Problēmas apraksts
Likuma "Grozījumi Notariāta likumā", kas stājā spēkā 2026. gada 1. martā, noteikts, ka vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem tiek apliecināta notariālā akta formā, kas ir izpildāms Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā. Turklāt minētā likuma sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka līdz ar likumā noteiktā regulējuma spēkā stāšanos nepieciešams nodrošināt grozījumu izstrādi Noteikumos Nr. 737, papildinot to 6.12. apakšpunktu par notariālā izpildu akta taisīšanu par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un 6.32. apakšpunktu par šādu aktu grozīšanu, attiecinot regulējumu arī uz notariālajiem izpildu aktiem par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt, ka spēkā esošā zvērināta notāra atlīdzības takse par notariālā izpildu akta taisīšanu par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un par šāda notariālā izpildu akta grozījumu taisīšanu attiecināma arī uz notariālajiem izpildu aktiem par bērna aizgādību vai saskarsmes tiesībām. Turklāt šī atlīdzība par notariālā akta grozījumiem pārskatīta, ņemot vērā to, ka tās apmērs neatbilst principiem, kuri amata atlīdzības noteikšanai paredzēti Notariāta likuma 165. pantā, saskaņā ar kura otro daļu paredzēts ka taksi nosaka, ievērojot akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu), ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību un akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 737 32.1 punkts paredz zvērināta notāra atlīdzības taksi par publiska dokumenta legalizāciju ar apliecinājumu (apostille) 18 euro apmērā. Vienlaikus norādāms, ka 2026. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 264 "Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi", saskaņā ar kuriem ir palielināts valsts nodevas apmērs par publiska dokumenta legalizāciju Ārlietu ministrijas konsulārajā departamentā, nosakot, ka par dokumenta legalizēšanu 5 darbdienu laikā nodeva ir 30 euro, bet divu stundu laikā – 50 euro. Turklāt kā pamatojums grozījumiem norādīts, ka regulējums izstrādāts, izvērtējot citu Eiropas Savienības dalībvalstu dokumentu legalizācijas nodevu apmēru, kā arī inflāciju.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz zvērināta notāra atlīdzības taksi par publiska dokumenta legalizāciju ar apliecinājumu apostille precizēt pēc analoģijas ar noteikto valsts nodevu Ārlietu ministrijai, paredzot, ka publiska dokumenta legalizācija ar apliecinājumu (apostille) maksā 30 euro, bet par apliecinājuma izdarīšanu paātrinātā kārtībā (2 stundu laikā) – 50 euro.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 737 6. punktu takse par notariālā akta taisīšanu par darījumu ir 0,5 % no darījuma summas, bet ne mazāk kā 80 euro (taksē ietilpst zvērināta notāra atlīdzības takse par šo noteikumu 33., 45., 46., 47., 47.3, 51., 53.1, 53.2 un 53.3 punktā minēto amata darbību). Minētā norma ir pieņemta 2021. gada 14. decembrī, attiecīgi noteiktajai minimālajai atlīdzības taksei būtu piemērojams inflācijas koeficients 1,3. Vienlaikus uzskatāms, ka minimālā atlīdzība par notariālā akta taisīšanu nedrīkst būt zemāka par taksi, kas noteikta par darījumu projekta sagatavošanu (43. punkts) un kam, piemērojot inflācijas koeficientu 1,39, būtu nosakāma takse 140 euro. Līdzīgs princips piemērojams arī Noteikumu Nr. 737 7. punktā (Laulības līgums) un 10. punktā (Notariālā akta taisīšana, ja nav noteikta darījuma summa) noteiktajām amata atlīdzības taksēm.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz Noteikumu Nr. 737 6., 7. un 10. punktā noteikt zvērināta notāra atlīdzību 140 euro apmērā.
Problēmas apraksts
Atsevišķi Noteikumu Nr. 737 punkti satur nepamatoti mazas atlīdzības takses, kuru apmērs neatbilst principiem, kuri amata atlīdzības noteikšanai paredzēti Notariāta likuma 165. pantā. Pašreiz ir atsevišķas amata darbības, kuras saistītas gan ar lielāku zvērināta notāra atbildību, gan notāra un viņa biroja darbinieku darba laika patēriņu, nekā tas atspoguļojas noteiktajā amata atlīdzībā (piemēram, par dokumentu uzrādīšanas laika apliecināšana). Tāpat šāds pamatojums piemērojams šādām zvērināta notāra atlīdzības taksēm:
1) Noteikumu Nr. 373 28. punktā (paziņojuma apliecības izsniegšana) – taksu palielinājums ir nepieciešams, jo paredzētais atlīdzības apmērs ir tik neliels, ka pēc būtības vairs pat nenosedz izmaksas, kas rodas, sniedzot pakalpojumu (tai skaitā papīrs, darbinieku atalgojums, elektrība). Jāvērš uzmanība, ka tik mazs izcenojums par laika un atbildības ziņā līdzvērtīga dokumenta sagatavošanu vairs nav nekur citur, tostarp arī valsts un pašvaldības iestādēs. Piemēram, par atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecības izsniegšanu noteiktā nodeva Rīgas valstpilsētas pašvaldībā ir 7 euro, bet Jūrmalas valstpilsētas pašvaldībā – 15 euro;
2) Noteikumu Nr. 373 29. punktā, kurā zvērināta notāra atlīdzība 2 euro, kā jau minēts iepriekš, ir tik neliela, ka pēc būtības vairs pat nenosedz izmaksas, kas rodas, sniedzot pakalpojumu (tai skaitā papīrs, darbinieku atalgojums, elektrība). Ja klienti vēlas, lai apliecībā tiktu ietverti arī viņu paziņojumi un paskaidrojumi, notāra darba apjoms kļūst līdzvērtīgs 31. punktā paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar personu sniegto paskaidrojumu un faktu fiksēšanu;
3) Noteikumu Nr. 373 33. punktā - notāra glabājumu mērķis ir darījumu izpildes nodrošinājums. Parasti kāda darījuma reģistrācijai publiskos reģistros un attiecīgi glabājuma naudas izmaksas nosacījuma iestāšanās ilgst ne vairāk kā 2 nedēļas. Tomēr praksē iezīmējas gadījumi, kuros darījumi tiek uzsākti, bet netiek laikus pabeigti – nauda tiek glabāta ilgtermiņā. Šāda ilgtermiņa naudas "pieglabāšana" notāra glabājuma kontā nebūtu veicināma ar zemām atlīdzības taksēm, jo dod iespēju klientiem kādu (notāram nezināmu) iemeslu dēļ neglabāt naudu savā kontā, piemēram, tad, ja ir bažas par iespējamiem kreditoru prasījumiem. Naudas glabāšana notāra kontā šādiem mērķiem nav paredzēta. Šobrīd noteiktā atlīdzības takse 10 euro par katru glabājuma mēnesi ir nepamatoti zema, salīdzinājumam - konta uzturēšana izmaksas juridiskai personai Swedbank AS ir 25 euro mēnesī, tātad glabāt naudu, kas nav tūlītēji nepieciešama apritē, notāra glabājuma kontā ir nesalīdzināmi lētāk un drošāk kā savā. Šāda ilgtermiņa glabāšana būtu ierobežojama ar finansiālām metodēm (līdzīgi kā tas noteikts zemesgrāmatu valsts nodevu maksājumiem par ilgstošu (ilgāk kā 6 mēneši) dokumentu neiesniegšanu zemesgrāmatā piemērojot palielinātu nodevas apmēru), palielinot glabājuma maksu arī pēc pirmā glabājuma mēneša notecējuma, nosakot to procentuālu no glabājuma summas un paceļot minimuma slieksni virs banku noteiktās komisijas konta uzturēšanai;
4) Noteikumu Nr. 737 45. punktā - izmaiņas nepieciešamas, jo dokumentu iesniegšana vairs nenotiek, fiziski dodoties uz zemesgrāmatu. Dokumenti tiek nosūtīti elektroniski vai pa pastu. Līdz ar to nav pamatojuma saglabāt taksi, kas noteikta, izejot no stundas likmes, jo īpaši "par diennakti". Vienlaikus 6 euro par šo pakalpojumu nav adekvāta atlīdzība. Pakalpojums ietver dokumentu pārbaudīšanu un noformēšanu, kā arī gadījumos, kad dokumenti tiek sūtīti pa pastu, vērā ņemams notāra darbinieka laiks, kas būs nepieciešams sūtījuma nogādāšanai. Ņemama vērā arī ar pakalpojumu saistītā zvērināta notāra atbildība, jo darījuma iesniegšana ierakstīšanai zemesgrāmatā ir būtiska sastāvdaļa darījuma pabeigšanai;
5) Noteikumu Nr. 737 50. punktā - šobrīd spēkā esošā atlīdzības takse ir nesamērīgi zema, jo tiesneša lēmuma pārsūdzēšana ir kvalificēts juridisks darbs, kas ietver iepazīšanos ar pieņemtā lēmuma saturu un tā pamatotības izvērtēšanu, tiesību aktu analīzi, argumentācijas sagatavošanu pārsūdzībai, kā arī pašas sūdzības sagatavošanu un tālāku iesniegšanu tiesai. Darba apjoms nav salīdzināms ar konsultācijas sniegšanu. Nav arī pamata notāra darbu samērot ar valsts noteikto atlīdzības apmēru juridiskās palīdzības sniedzējam, jo tas ir saistīts ar juridiskā pakalpojuma sniegšanu mazaizsargātām personu grupām. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana nav obligāta notariālā darbība, klients vienmēr var izvēlēties citu juridiskā pakalpojuma sniedzēju, pie kura vērsties. Zvērināta notāra darbs šajā gadījumā ir pielīdzināms zvērināta advokāta darbam, kuriem stundas likme mēdz sastādīt vairākus simtus eiro. Vienlaikus zvērinātu notāru atlīdzības taksēm nav raksturīga stundu uzskaite, tādēļ piedāvāts noteikt konstantu taksi, ņemot vērā to, ka pārsūdzības sagatavošana vienmēr būs vairāku stundu darbs;
6) Noteikumu Nr. 737 51. punktā – izmaiņas nepieciešamas, jo dokumentu iesniegšana vairs nenotiek, fiziski dodoties uz Uzņēmumu reģistru. Dokumenti tiek nosūtīti elektroniski vai pa pastu. Līdz ar to nav pamatojuma saglabāt taksi, kas noteikta, izejot no stundas likmes, jo īpaši "par diennakti". Vienlaikus paredzētā atlīdzības takse nav adekvāta, jo pakalpojums ietver dokumentu pārbaudīšanu un noformēšanu, kā arī gadījumos, kad dokumenti tiek sūtīti pa pastu, ņemams notāra darbinieka laiks, kas būs nepieciešams sūtījuma nogādāšanai;
7) Noteikumu Nr. 737 511. punktā – zvērināta notāra atlīdzība tika noteikta pirms zvērināti notāri uzsāka pakalpojuma sniegšanu. Izvērtējot laika patēriņu, kas nepieciešams darbības veikšanai, nepieciešams noteikt jaunu atlīdzības takses apmēru.
1) Noteikumu Nr. 373 28. punktā (paziņojuma apliecības izsniegšana) – taksu palielinājums ir nepieciešams, jo paredzētais atlīdzības apmērs ir tik neliels, ka pēc būtības vairs pat nenosedz izmaksas, kas rodas, sniedzot pakalpojumu (tai skaitā papīrs, darbinieku atalgojums, elektrība). Jāvērš uzmanība, ka tik mazs izcenojums par laika un atbildības ziņā līdzvērtīga dokumenta sagatavošanu vairs nav nekur citur, tostarp arī valsts un pašvaldības iestādēs. Piemēram, par atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecības izsniegšanu noteiktā nodeva Rīgas valstpilsētas pašvaldībā ir 7 euro, bet Jūrmalas valstpilsētas pašvaldībā – 15 euro;
2) Noteikumu Nr. 373 29. punktā, kurā zvērināta notāra atlīdzība 2 euro, kā jau minēts iepriekš, ir tik neliela, ka pēc būtības vairs pat nenosedz izmaksas, kas rodas, sniedzot pakalpojumu (tai skaitā papīrs, darbinieku atalgojums, elektrība). Ja klienti vēlas, lai apliecībā tiktu ietverti arī viņu paziņojumi un paskaidrojumi, notāra darba apjoms kļūst līdzvērtīgs 31. punktā paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar personu sniegto paskaidrojumu un faktu fiksēšanu;
3) Noteikumu Nr. 373 33. punktā - notāra glabājumu mērķis ir darījumu izpildes nodrošinājums. Parasti kāda darījuma reģistrācijai publiskos reģistros un attiecīgi glabājuma naudas izmaksas nosacījuma iestāšanās ilgst ne vairāk kā 2 nedēļas. Tomēr praksē iezīmējas gadījumi, kuros darījumi tiek uzsākti, bet netiek laikus pabeigti – nauda tiek glabāta ilgtermiņā. Šāda ilgtermiņa naudas "pieglabāšana" notāra glabājuma kontā nebūtu veicināma ar zemām atlīdzības taksēm, jo dod iespēju klientiem kādu (notāram nezināmu) iemeslu dēļ neglabāt naudu savā kontā, piemēram, tad, ja ir bažas par iespējamiem kreditoru prasījumiem. Naudas glabāšana notāra kontā šādiem mērķiem nav paredzēta. Šobrīd noteiktā atlīdzības takse 10 euro par katru glabājuma mēnesi ir nepamatoti zema, salīdzinājumam - konta uzturēšana izmaksas juridiskai personai Swedbank AS ir 25 euro mēnesī, tātad glabāt naudu, kas nav tūlītēji nepieciešama apritē, notāra glabājuma kontā ir nesalīdzināmi lētāk un drošāk kā savā. Šāda ilgtermiņa glabāšana būtu ierobežojama ar finansiālām metodēm (līdzīgi kā tas noteikts zemesgrāmatu valsts nodevu maksājumiem par ilgstošu (ilgāk kā 6 mēneši) dokumentu neiesniegšanu zemesgrāmatā piemērojot palielinātu nodevas apmēru), palielinot glabājuma maksu arī pēc pirmā glabājuma mēneša notecējuma, nosakot to procentuālu no glabājuma summas un paceļot minimuma slieksni virs banku noteiktās komisijas konta uzturēšanai;
4) Noteikumu Nr. 737 45. punktā - izmaiņas nepieciešamas, jo dokumentu iesniegšana vairs nenotiek, fiziski dodoties uz zemesgrāmatu. Dokumenti tiek nosūtīti elektroniski vai pa pastu. Līdz ar to nav pamatojuma saglabāt taksi, kas noteikta, izejot no stundas likmes, jo īpaši "par diennakti". Vienlaikus 6 euro par šo pakalpojumu nav adekvāta atlīdzība. Pakalpojums ietver dokumentu pārbaudīšanu un noformēšanu, kā arī gadījumos, kad dokumenti tiek sūtīti pa pastu, vērā ņemams notāra darbinieka laiks, kas būs nepieciešams sūtījuma nogādāšanai. Ņemama vērā arī ar pakalpojumu saistītā zvērināta notāra atbildība, jo darījuma iesniegšana ierakstīšanai zemesgrāmatā ir būtiska sastāvdaļa darījuma pabeigšanai;
5) Noteikumu Nr. 737 50. punktā - šobrīd spēkā esošā atlīdzības takse ir nesamērīgi zema, jo tiesneša lēmuma pārsūdzēšana ir kvalificēts juridisks darbs, kas ietver iepazīšanos ar pieņemtā lēmuma saturu un tā pamatotības izvērtēšanu, tiesību aktu analīzi, argumentācijas sagatavošanu pārsūdzībai, kā arī pašas sūdzības sagatavošanu un tālāku iesniegšanu tiesai. Darba apjoms nav salīdzināms ar konsultācijas sniegšanu. Nav arī pamata notāra darbu samērot ar valsts noteikto atlīdzības apmēru juridiskās palīdzības sniedzējam, jo tas ir saistīts ar juridiskā pakalpojuma sniegšanu mazaizsargātām personu grupām. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana nav obligāta notariālā darbība, klients vienmēr var izvēlēties citu juridiskā pakalpojuma sniedzēju, pie kura vērsties. Zvērināta notāra darbs šajā gadījumā ir pielīdzināms zvērināta advokāta darbam, kuriem stundas likme mēdz sastādīt vairākus simtus eiro. Vienlaikus zvērinātu notāru atlīdzības taksēm nav raksturīga stundu uzskaite, tādēļ piedāvāts noteikt konstantu taksi, ņemot vērā to, ka pārsūdzības sagatavošana vienmēr būs vairāku stundu darbs;
6) Noteikumu Nr. 737 51. punktā – izmaiņas nepieciešamas, jo dokumentu iesniegšana vairs nenotiek, fiziski dodoties uz Uzņēmumu reģistru. Dokumenti tiek nosūtīti elektroniski vai pa pastu. Līdz ar to nav pamatojuma saglabāt taksi, kas noteikta, izejot no stundas likmes, jo īpaši "par diennakti". Vienlaikus paredzētā atlīdzības takse nav adekvāta, jo pakalpojums ietver dokumentu pārbaudīšanu un noformēšanu, kā arī gadījumos, kad dokumenti tiek sūtīti pa pastu, ņemams notāra darbinieka laiks, kas būs nepieciešams sūtījuma nogādāšanai;
7) Noteikumu Nr. 737 511. punktā – zvērināta notāra atlīdzība tika noteikta pirms zvērināti notāri uzsāka pakalpojuma sniegšanu. Izvērtējot laika patēriņu, kas nepieciešams darbības veikšanai, nepieciešams noteikt jaunu atlīdzības takses apmēru.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz pārskatīt Noteikumu Nr. 737 24., 28., 29., 33., 45., 50., 51. un 511. punktā paredzētās zvērināta notāra atlīdzības, lai tās atbilstu Notariāta likuma 165. pantā definētajiem atlīdzības taksu noteikšanas kritērijiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zvērināti notāri un ikviena fiziska persona, kura vēlēsies saņemt zvērināta notāra palīdzību.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pārskata zvērinātu notāru atlīdzības takses atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam, vienlaikus tās noapaļojot, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka, pārskata zvērinātu notāru atlīdzības takses, kuru apmērs mūsdienās neatbilst Notariāta likuma 165. panta kritērijiem, kā arī iekļauj Noteikumos Nr. 737 līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses.
Juridiskās personas
- Ikviena juridiska persona, kura vēlēsies saņemt zvērināta notāra palīdzību.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pārskata zvērinātu notāru atlīdzības takses atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam, vienlaikus tās noapaļojot, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka, pārskata zvērinātu notāru atlīdzības takses, kuru apmērs mūsdienās neatbilst Notariāta likuma 165. panta kritērijiem, kā arī iekļauj Noteikumos Nr. 737 līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/534bdabb-607e-4d1a-b3a0-05c82eb3776f/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Viedokļi par noteikumu prpjektu no sabiedrības pārstāvju puses nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- zvērināti notāri
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi