Anotācija (ex-ante)

Balstoties uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likumu[1] (turpmāk – iepriekšējā perioda likums), kas stājās spēkā 2018.gada 23.maijā, tika īstenotas iepriekšējā perioda finanšu instrumentu (2014.-2021. gadam) investīcijas, kurās šobrīd ir uzsācies jau pēcuzraudzības periods. Tā kā minētais likums ir veidots konkrētam periodam, nepieciešams tiesiskais regulējums, lai īstenotu finanšu instrumentus jaunajā 2021.-2028. gada periodā, jo iepriekš minētie un nesen apstiprinātie donorvalstu noteikumi nav tiešā veidā saistoši trešajām personām. Jauns tiesiskais regulējums nepieciešams arī lai, balstoties uz  iepriekšējā perioda pieredzi, jaunajā periodā ieviestu uzlabotāku regulējumu, ar mazāku slogu normu piemērotājiem, vienlaikus, nodrošinot drošu finanšu pārvaldību, Latvijas Republikas valdības iniciatīvas administratīvā sloga mazināšanas ietvaros.

[1] Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likums. https://likumi.lv/ta/id/298840

1) Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijas Republikā 2021.—2028. gada periodā, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu finanšu instrumentu īstenošanu. Likumprojekts nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera tiesības un pienākumus, projektu iesniegumu atlases pamatnosacījumus, finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pieņemtos lēmumus un to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, pilnvarojumu MK noteikt, kā tiek nodrošināti finanšu instrumentu vadības posmi, kā arī informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem un citus finanšu instrumentu vadības nosacījumus, ievērojot saprašanās memorandos un donorvalstu noteikumos noteikto.
Likumprojekta pamatā ir iepriekšējā perioda likumā ietvertais regulējums, kas precizēts, ņemot vērā saprašanas memorandos noteikto, izmaiņas donorvalstu noteikumos un iepriekšējā perioda pieredzi. Pēc analoģijas un vienotas pieejas iestrādāti un ņemti vērā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma[1] (turpmāk – ES fondu vadības likums) un Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.—2029. gada perioda vadības likuma regulējuma nosacījumi.
Atbilstoši saprašanās memorandu 2.pantam donorvalsts noteikumi ir viens no dokumentiem, kas veido finanšu instrumentu 2021.–2028. gada perioda īstenošanas tiesisko regulējumu, un tie ir saistoši minēto finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām. Donorvalsts noteikumu Valsts valodas centra latviešu valodā iztulkotā redakcija, tiklīdz tā tiks apstiprināta, tiks publicēta Finanšu instrumenta nacionālajā tīmekļa vietnē[2].
Likumprojekts, līdzīgi kā iepriekšējā periodā, nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju, līdzfinansējuma saņēmēju un projekta partneru pamatpienākumus. Likumprojektā netiek ietverti visi finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pienākumi, kas noteikti donorvalstu noteikumos, jo donorvalstu noteikumi tām ir saistoši neatkarīgi no likumprojekta regulējuma, bet likumprojekta regulējuma mērķis ir nodrošināt tiesību normu piemērotājiem skaidru priekšstatu par finanšu instrumentu vadības un ieviešanas sistēmu, definējot būtiskākos minēto institūciju pienākumus.
Attiecībā uz līdzfinansējuma saņēmējiem un projekta partneriem likumprojekts paredz to pamatfunkcijas, kuras tiks konkretizētas horizontālajos Ministru kabineta noteikumos, projekta līgumā un projektu iesniegumu atlases nolikumā.
Ņemot vērā iepriekšējo praksi, likumprojekts papildināts ar atsevišķām vadībā iesaistīto institūciju funkcijām, kas jau noteiktas donorvalstu noteikumos, lai nodrošinātu skaidrību un normu piemērošanas ērtumu. Piemēram,  programmas apsaimniekotājam noteikts pienākums izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku, un attiecīgi revīzijas iestādei noteikts pienākums veikt vienkāršoto izmaksu metodikas novērtējumu.
2) Likumprojektā ir noteikts, ka finanšu instrumentu vadību Latvijas Republikā īsteno šādas institūcijas:
a)       vadošā iestāde (Finanšu ministrija);
b)       programmas apsaimniekotājs (Tieslietu ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra);
d)       revīzijas iestāde (Finanšu ministrija);
e)       sertifikācijas iestāde (Valsts kase).
Atšķirībā no iepriekšējā perioda, likumprojekts paredz izmaiņas finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju funkcijās, proti,  atbilstoši donorvalstu noteikumu 12.3. pantam par neatbilstību ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu donorvalstīm ir atbildīga sertifikācijas iestāde, bet šo funkciju var veikt arī vadošā iestāde vai revīzijas iestāde, to paredzot saprašanās memorandos. Saprašanās memorandu izstrādes procesā tika panākta vienošanās, ka sertifikācijas iestāde veiks donorvalstu noteikumu 12.3. pantā noteiktās funkcijas.
Likumprojekts, atšķirībā no iepriekšējā perioda, neparedz aģentūru – tiešās pārvaldes iestādi, kas normatīvajos aktos par finanšu instrumentu vadību un kontroli noteiktajā kārtībā īsteno daļu no programmas apsaimniekotāja funkcijām, kā vadībā iesaistīto institūciju, ņemot vērā, ka to neparedz arī donorvalstu noteikumi.
Kā arī atšķirībā no iepriekšējā perioda likumprojekts neparedz Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) kā vadībā iesaistīto institūciju, kā arī neparedz tā funkciju – projektu un iepriekš noteikto projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi. Minētais risinājums saistīts ar sloga mazināšanu minētajai iestādei, jo līdzfinansējuma saņēmējam tāpat pastāv iespēja vērsties IUB, lai saņemtu konsultāciju par IUB kompetences jautājumiem. Laika resursus, kas ar tiks ietaupīti atsakoties no minētās funkcijas, IUB varēs novirzīt pamatfunkciju īstenošanai un citu attīstības jautājumu risināšanai.
Likumprojektā definēti tikai tie vadošās iestādes, programmas apsaimniekotāja, revīzijas iestādes un sertifikācijas iestādes pienākumi, kas noteikti papildus pienākumiem, kas izriet no saprašanās memorandiem un donorvalstu noteikumiem, lai nedublētu normas un neradītu pārpratumus interpretācijā.
3) Līdzīgi kā ES fondu vadības likumā, lai ievērotu normatīvo regulējumu komercdarbības atbalsta jomā, likumprojekts paredz pienākumu programmas apsaimniekotājam izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai programmas koncepciju, projektu iesniegumu atlases nolikumu un iepriekš noteikto projektu  iesniegšanas nosacījumus (likumprojekta 8.panta otrās daļas 5.punkts), gadījumos, kad tiek paredzēts piešķirt komercdarbības atbalstu, kā to nosaka Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10.panta pirmā daļa.
4) Kā būtisks sloga mazināšanas pasākums likumprojektā ieviests regulējums, kas paredz atteikties no laikietilpīgā procesa, programmas apsaimniekotājiem, izstrādājot vispirms programmu īstenošanas noteikumus un pēc tam konkrētu atlases nolikumu iepriekš noteikto projektu un projektu iesniegumu iesniegšanai. Lai risinātu šo jautājumu likumprojekta 14.pantā noteikts, ka programmas apsaimniekotājs veic projektu iesniegumu atlasi (atklātas atlases vai ierobežotas atlases ietvaros) saskaņā ar programmas apsaimniekotāju izstrādātu projektu iesniegumu atlases nolikumu. Paziņojumu par projektu iesniegumu atklātas atlases izsludināšanu un norādi uz vietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī paziņojumu par projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu programmas apsaimniekotājs iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Attiecīgi visi ar atklātas atlases nosacījumu ievērošanu saistītie nosacījumi ir publiski pieejami, izsekojami, vienlaikus konsolidēti vienā tiesību aktā (iekšējais normatīvais akts), kas ir atlases nolikums, ņemot vērā arī to, ka būtiska ar atlases finansējuma plānošanu saistīta nosacījumu daļa ietverta donorvalstu nosacījumos, un attiecīgi atlases nolikumā tiek ietverti jau no donorvalstu nosacījumiem, nacionālajiem normatīvajiem aktiem izrietoši nosacījumi, ko nav nepieciešams dublēt programmu noteikumos kā atsevišķā tiesību aktā. Pēc analoģijas, atlases nolikums tiks izstrādātas arī ierobežotas atlases ietvaros. Atšķirībā no atklātas atlases, paziņojums par projektu iesniegumu ierobežotas atlases izsludināšanu un norādi uz vietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī aicinājums iesniegt projekta iesniegumu, tiks nosūtīts uzaicinājuma vēstules formā iepriekš zināmam noteiktam projektu iesniedzēju lokam.
Projekta iesnieguma iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.
Projektu iesniegumu atlases nolikums ir dokumentu kopums, kuru izstrādā un pēc saskaņošanas ar vadošo iestādi un attiecīgās nozares ministriju, apstiprina programmas apsaimniekotājs.  Nolikumā tiks noteikts programmas mērķis, pieejamais finansējums, sasniedzamie rezultāti, programmas apsaimniekotāju prasības projekta iesnieguma iesniedzējam, prasības projekta partneriem, ja tos pieaicina, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodika, atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības, kā arī komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi, ja programmā paredzēts komercdarbības atbalsts un cita informācija. Vienlaikus, nolikumā tiks ietvertas arī tehniskās prasības, kuras projekta iesnieguma iesniedzējam jāievēro, iesniedzot projekta iesniegumu.
Projektu iesniegumu atlases nolikums pēc būtības ir pielīdzināms iepirkuma nolikumam. Un kopējā pieeja ir balstīta un izriet no secinājumiem, ko paudusi arī Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 17.augusta lēmuma lietā Nr. SKA-850/2012 7.p.). Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2017.gada 21.marta spriedumā lietā Nr. A420327613 SKA-213/2017 ir secinājis, ka, atbilstoši likuma prioritātes principam privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot uz Satversmes vai likuma pamata. Pārējos gadījumos valsts pārvalde var rīkoties arī uz iekšēju normatīvo aktu pamata, jo prasība, lai visas valsts pārvaldes jomas būtu noregulētas ar ārējiem normatīvajiem aktiem, ir pārspīlējums. Tādejādi, neskatoties uz to, ka projektu iesniegumu atlases nolikums nav ārējais normatīvais akts, tajā noteiktais ir jāievēro programmas apsaimniekotājam un projekta iesniedzējam.
Likumprojekts paredz, ka izsekojamības un vienotas prakses nodrošināšanas ietvaros projektu iesniegumu atlases nolikuma minimālais satura apjoms nosakāms MK noteikumos par finanšu instrumentu vadību (likumprojekta 13.panta 2.punkts). Šāds regulējums ļaus izstrādāt vienotus nosacījumus, kuri jānosaka visos nolikumos un palīdzēs programmu apsaimniekotajiem pēc vienotiem principiem izstrādāt atlases nolikumu. Tāpat minētajos MK noteikumos tiks noteikts projekta līguma nepieciešamās informācijas apjoms, piemēram, projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķis, pieejamais finansējums, sasniedzamie rezultāti, programmas apsaimniekotājs un tā pienākumi, līdzfinansējuma saņēmēja pienākumi, projekta partnera pienākumi, ja tos pieaicina, izmaksu attiecināmības un projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumi, kā arī komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi, ja projektā paredzēts komercdarbības atbalsts.
5) Salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu instrumentu ieviešanas periodu, likumprojekts paredz slogu mazinošas izmaiņas arī iepriekš noteikto projektu regulējumā. Atbilstoši likumprojekta 1.panta 5.punktam iepriekš noteiktais projekts tiek noteikts saprašanās memoranda B pielikumā un/vai programmas līgumā. Iepriekš noteiktais projekts ir programmas sastāvdaļa, kur tiek noteikts līdzfinansējuma saņēmējs, plānotais finansējums, plānotās darbības un izmaksas. Parakstot programmas līgumu, tajā tiek  noteikts arī iepriekš noteiktais projekts, proti, programmas līgumā tas tiek skaidri un noteikti definēts un pielīgts, līdz ar to nav nepieciešams organizēt formālu iepriekš noteikto projektu atlasi, jo tā pēc būtības nav nepieciešama, ņemot vērā, ka par šāda projekta nepieciešamību, plānotajām darbībām un tam paredzēto finansējumu lēmums jau faktiski pēc būtības ir pieņemts. Tomēr, lai nodrošinātu projekta atbilstību šīm pamatprasībām un ievērotu donorvalsts noteikumu 6.5.punktā noteikto, nodrošināt visas nepieciešamās informācijas atbilstošu sagatavošanu pirms projekta līguma parakstīšanas, programmas apsaimniekotājam ir jānodrošina 1) projekta kvalitātes, 2) projekta pienesuma  programmas mērķiem, 3) piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem, 4) atbilstības juridiskajam ietvaram, ES, starptautiskajam un nacionālajai likumdošanai pārbaude līdz projekta līguma noslēgšanai, dokumentējot minētos pārbaudītos aspektus.
Attiecīgi, pēc programmas līguma noslēgšanas programmas apsaimniekotājs uzaicina iepriekš noteiktā projekta iesniedzēju iesniegt iepriekš noteikto projektu, sniedzot informāciju par piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem un nepieciešamo dokumentāciju, kas jāiesniedz, lai noslēgtu līgumu par iepriekš noteiktā projekta īstenošanu. Saņemot uzaicinājumu, iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs sagatavos un iesniegs iepriekš noteikto projektu saskaņā ar uzaicinājumā noteiktām prasībām. Programmas apsaimniekotājs iesniegtajam iepriekš noteiktajam projektam veiks atbilstības pārbaudi, atbilstoši augstāk minētājam, tai skaitā saskaņā ar likumprojekta 8.panta otrās daļas 5.punktam nosūtīs to izvērtēšanai Finanšu ministrijai, ja iepriekš noteiktajā projektā paredzēts komercdarbības atbalsts. Gadījumā, ja iepriekš noteiktais projekts neatbildīs uzaicinājumā noteiktajām prasībām, iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs sadarbībā ar programmas apsaimniekotāju veiks visu nepieciešamo nosacījumu izpildi, lai varētu noslēgt projekta līgumu (likumprojekta 22.pants).
6) Likumprojektā, tāpat kā iepriekšējā perioda likumā, ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt projekta iesniedzējam finansējumu projekta īstenošanai (likumprojekta 5. pants). Šajā gadījumā regulējuma objekts ir subsīdiju jeb finansējuma piešķiršana, kas ietilpst tiesību nodrošinošajā valsts pārvaldē (vāc. – Leistungsverwaltung), kā rezultātā personai nav subjektīvu publisko tiesību prasīt projekta iesnieguma apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu, tai skaitā tiesas ceļā. No tiesību nodrošinošās pārvaldes ir nošķirama ierobežojošā pārvalde (vāc. – Eingriffsverwaltung), kurā personai ir subjektīvas publiskās tiesības no valsts vai cita publiskās varas nesēja prasīt veikt vai pārtraukt konkrētu darbību (ja nepieciešams, arī tiesas ceļā), piemēram, būvniecībā. Attiecībā uz subsīdiju piešķiršanu projekta iesniedzējam ir tiesības un tiesisku un taisnīgu projekta iesnieguma vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī vienlīdzīgu attieksmi. Tas nozīmē, ka projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu var prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies attiecīgajam projekta iesniedzējam, sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas), nevis finanšu instrumenta un nacionālā ieguldījuma (turpmāk – programmas līdzfinansējums), kas pieejams tikai konkrētajā programmā noteiktā laika periodā. Lēmums par atteikumu piešķirt programmas līdzfinansējumu administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu izpratnē vērtējams kā negatīvs administratīvs akts, bet nav uzskatāms par nelabvēlīgu administratīvu aktu. Identisks regulējums ir iekļauts ES fondu vadības likumā un Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.—2029. gada perioda vadības likumā.
7) Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, arī likumprojektā noteikti subjekti, kas var būt līdzfinansējuma saņēmēji. Ņemot vērā donorvalsts noteikumos noteikto, kā arī programmu un plānoto projektu specifiku, likumprojektā noteikts, ka līdzfinansējuma saņēmēji var būt Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona (likumprojekta 1.panta 14.punkts). Cita valsts iestāde ir tā iestāde, kura nav tiešā vai pastarpinātā pārvaldes iestāde, piemēram, Latvijas Banka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts kontrole. Šāda iestāde tiek noteikta likumprojektā, lai paredzētu iespēju, ka tā varētu pieteikties projektu iesniegumu atlases ietvaros, ja tas tiks paredzēts atlases nolikumā. Saskaņā ar donorvalstu noteikumu 7.2.pantu un saprašanās memorandos noteikto, fiziskas personas jaunajā plānošanas perioda nav noteiktas kā līdzfinansējuma saņēmēji, līdz ar to attiecīgais nosacījums nav ietverts likumprojektā.
8) Tāpat likumprojekts nosaka projekta partnera tiesības un pienākumus. Jāņem vērā, ka atbilstoši donorvalstu noteikumu 7.2.panta otrajai daļai projekta partneris var būt arī donorvalstu juridiskā persona, bet likumprojektā tiek noteikti projekta partnera, kas ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas tiesības un pienākumi. Likumprojektā ietvertais regulējums nav attiecināms uz donorvalstu projekta partneriem – to tiesības un pienākumi izriet no donorvalstu noteikumiem.
Tāpat jāņem vērā, ka līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera sadarbības praktiskie nosacījumi izrietoši tiks ietverti arī partnerības līgumā.
9) Likumprojektā, pēc analoģijas ar iepriekšējo finanšu instrumentu ieviešanas periodu, tiek noteikts regulējums attiecībā uz līdzfinansējuma saņēmēju – nosakot tam konkrētas tiesības un pienākumus, t.i., nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, nodrošināt, lai projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtais programmas līdzfinansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot efektivitātes, lietderības un  saimnieciskuma principus. Nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma izmantošanas noteikumiem, nekavējoties informēt programmas apsaimniekotāju par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu. Nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju, nodrošināt grāmatvedībā analītisko uzskaiti par katru projektu vai iepriekš noteikto projektu, sniegt informāciju par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu. Nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Valsts kontroles, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, grāmatvedības reģistriem vai nodrošināt to izdrukas vai vizuālos attēlus uz ekrāna, kā arī pieeju attiecīgā projekta īstenošanas vietai. Nodrošināt projektu un iepriekš noteikto projektu publicitāti, atmaksāt programmas apsaimniekotājam saņemto programmas līdzfinansējumu, kas nav izmantots vai ir izmantots neatbilstoši likumprojektā minētajiem noteikumiem (likumprojekta 11.panta pirmā daļa).
10) Līdzīgi kā iepriekšējā perioda likumā, likumprojektā MK tiek pilnvarots izdot virkni Ministru kabineta noteikumu finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai. Šajā gadījumā MK kompetence būtiski neatšķiras no 2009.-2014. gada perioda regulējuma, izņemot pilnvarojumu attiecībā uz MK noteikumiem par programmas īstenošanu un kārtību kādā tiek veiktas iepirkuma pirmspārbaudes, par ko detalizētāk skaidrojums sniegts jau iepriekšējās likumprojekta anotācijas rindkopās. Izstrādājot likumprojektu, ņemta vērā arī donorvalstu nostāju par nepieciešamību izvērtēt iespējas minimizēt un atteikties no smagnējās un daudzslāņainās normatīvo aktu izdošanas pieejas, kas, tai skaitā ievērojami kavē investīciju savlaicīgu ieviešanu. Tādēļ, lai mazinātu kopējo slogu projektu iesniegumu atlašu organizēšanā un paātrinātu atbalsta sniegšanas procesu, paredzēts ieviest pilnveidojumu atlases izsludināšanas dokumentu pieejā un atteikties no pienākuma programmas apsaimniekotājiem izstrādāt MK noteikumus par programmas īstenošanu un ietvert projektu iesniegumu atlases nosacījumus atlases nolikumā un projekta līgumā. Tas būtiski ļaus paātrināt projektu iesniegumu atlases, projektu iesniegumu apstiprināšanas, īstenošanas uzsākšanas procesu, attiecīgi ātrāku investīciju pieejamību projekta īstenotājiem. Līdz ar to projektu iesniegumu atlases organizatoriskie un dokumentu noformēšanas jautājumi, projektu iesniegumu veidlapas un to aizpildīšanas metodikas, projektu īstenošanas kārtība, kā arī programmas mērķis, pieejamais finansējums, sasniedzamie rezultāti, programmas apsaimniekotāju prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta partneriem, ja tos pieaicina, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības, kā arī komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi, ja programmā paredzēts komercdarbības atbalsts, un cita ar projektu iesniegumu atlasi saistītā informācija tiks noteikta atlases nolikumā un projekta līgumā, nevis papildus arī MK noteikumos par programmas īstenošanu. Ņemot vērā to, ka tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotajā programmā paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase, tad, izvērtējot riskus un slogu iestādēm,  nav lietderīgi izstrādāt horizontālos kritērijus un noteikt tos ārējā normatīvajā aktā. Finanšu ministrija kā vadošā iestāde un nozares ministrijas, atbilstoši kompetencei, izskatīs un skaņos atlases  nolikumus. Vienlaikus vadošā iestādes pārbaudīs atlases nolikumu atbilstību donorvalstu noteikumos noteikto  atklāto atlašu nosacījumiem, piemēram, vai projektu iesniegumu atklāto atlašu nolikuma izstrādē ir ievēroti donorvalstu notikumu 7.5. panta trešajā daļā noteiktie nosacījumi, jo tie pēc būtības ir donorvalstu noteiktie horizontālie nosacījumi/kritēriji. Kā arī Finanšu ministrija atbilstoši kompetencei izvērtēs atlases nolikumā iekļautos komercdarbības atbalsta nosacījumus (ja attiecināms).
11) Likumprojektā ietverts regulējums (likumprojekta 20.pants), kas paredz ierobežojumu veikt precizējumus projekta iesniegumā pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Attiecīgais nosacījums ietverts, lai projekta iesniegums netiktu precizēts tā vērtēšanas laikā, nodrošinot korektu projekta iesnieguma vērtēšanas procesu un vienlīdzību, tai skaitā sacīksti starp projekta iesniedzējiem (it sevišķi ņemot vērā, ka tas notiek atklāta projektu iesniegumu konkursa ietvaros).
12) Attiecībā uz programmas apsaimniekotāja lēmumu veidiem, līdzīgi kā iepriekšējā finanšu instrumentu ieviešanas periodā likumprojekts paredz, ka programmas apsaimniekotājs, īstenojot projektu iesniegumu atlasi, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu (likumprojekta 18.pants). Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu atbilstoši minētā panta trešajai daļai pieņem, ja projekta iesnieguma iesniedzējam jāveic programmas apsaimniekotāja noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projekta iesniedzējs minēto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā (ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība). Ja attiecībā uz projekta iesniegumu ir pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, projekta iesniegums precizējams, tai skaitā var iesniegt nepieciešamos dokumentus, atbilstoši lēmumā noteiktajiem nosacījumiem, nemainot projekta iesniegumu pēc būtības. Programmas apsaimniekotājs, saņemot precizēto projekta iesniegumu, izvērtē, vai tas atbilst izvirzītajiem nosacījumiem un kritērijiem. Attiecībā uz precizēto projekta iesniegumu tiek izdots atzinums par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi, kurā tiek konstatēts, vai lēmumā iekļautie nosacījumi ir vai nav izpildīti.
Likumprojekts paredz, ka atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi programmas apsaimniekotājs paziņo projekta iesniedzējam viena mēneša laikā no precizētā projekta iesnieguma iesniegšanas. Mēneša termiņš pamatojams ar to, ka programmas apsaimniekotājam ir nepieciešams izvērtēt precizēto projekta iesniegumu, un ņemot vērā, ka atklātā projektu iesniegumu atlasē tie tiek ranžēti, un ir ierobežots piešķiramā finansējuma apmērs, kā arī, ievērojot projektu iesniegumu apjomu, var rasties risks, ka tos nav iespējams apstrādāt, pieņemt atbilstošu lēmumu un lēmumu paziņot adresātam īsākā termiņā. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts, vai netiek izpildīts lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu noteiktajā termiņā, programmas apsaimniekotās noraida projekta iesniegumu, t.i., tiek izdots negatīvs atzinums. Minēto atzinumu atbilstoši likumprojekta 21.panta trešajai daļai var apstrīdēt tādā pašā kārtībā, kāda bija noteikta lēmumam par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
Administratīvā procesa likuma 3. pants nosaka, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Likumprojektā tiek paredzēti atsevišķi speciāli administratīvā procesa noteikumi, kas vislabāk atbilst finanšu instrumentu ieviešanas specifikai. Likumprojekts nosaka, ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu. Tas nozīmē, ka projekts tiek noraidīts, pamatojoties uz jau pieņemto lēmumu, nevis uz atzinumu. Likumprojekts paredz iespēju apstrīdēt un pārsūdzēt atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi atsevišķi no lēmuma, kurā ietverts nosacījums, atzinumā ietvertajā apjomā. Šāda iespēja tiek paredzēta, ņemot vērā to, ka lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņš jau būs beidzies tad, kad tiks izdots atzinums, kā arī tiem gadījumiem, kad strīds ir tikai par atzinumā ietverto nosacījumu izpildi, nevis par pašu lēmumu, proti, kad projekta iesniedzējs piekrīt lēmumā noteiktajam un to apstrīdēt vai pārsūdzēt nevēlas, bet nepiekrīt tieši atzinumam par nosacījumu izpildi.
Pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, programmas apsaimniekotājs lēmumā norāda, ja projekta iesniedzējs lēmumā ietvertos nosacījumus neizpildīs vai neizpildīs lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums tiks uzskatīts par noraidītu. Savukārt atzinumā par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, programmas apsaimniekotājs norāda, vai lēmumā ietvertie nosacījumi ir vai nav izpildīti, un līdz ar to, vai atbilstoši jau pieņemtajam lēmumam projekta iesniegums ir apstiprināts vai noraidīts. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi programmas apsaimniekotājs sniedz projekta iesniedzējam viena mēneša laikā no precizētā projekta iesnieguma iesniegšanas. Tādejādi tiek izslēgta situācija, ka projekta iesniedzējs nav informēts par to, ka tā projekts, kurš tika apstiprināts ar nosacījumu, ir noraidīts, jo netika izpildīti lēmumā ietvertie nosacījumi, vai tie netika izpildīti lēmumā noteiktajā termiņā.
Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nepilnības novēršana ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības, kā arī tad, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, bet atklātā konkursa ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.
Savukārt, ja projekta iesniegums iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, tas netiek vērtēts. Programmas apsaimniekotājs attiecīgo lēmumu paziņo projekta iesniedzējam. Ja minēto iemeslu dēļ projekta iesniegumu atsaka pieņemt un projekta iesniedzējs atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas nolēmums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams. Minētais izņēmums pārsūdzības procesam tiek noteikts, ievērojot Administratīvā procesa likuma 289.pantā noteikto.
13) Tāpat kā iepriekšējā finanšu instrumentu ieviešanas periodā likumprojekts paredz, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir juridiskā persona vai šādu personu apvienība, programmas apsaimniekotāja lēmums ir administratīvais akts, ko var apstrīdēt augstākā iestādē un pārsūdzēt tiesā. Savukārt, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona, programmas apsaimniekotāja lēmums nav administratīvais akts, ko var apstrīdēt augstākā iestādē, bet nevar pārsūdzēt tiesā.
Šāda atšķirība izriet no konstitucionālas valsts pamatprincipa, ka valsts (nevis iestāde) ir patstāvīgs tiesību subjekts – publisko tiesību juridiska persona. Tādējādi „nevienai (nedz tiešās, nedz pastarpinātās) valsts pārvaldes iestādei nav savas intereses. Tās tikai noteiktā kārtībā ir tiesīgas formulēt sabiedrības (pašvaldību iestādes – attiecīgās sabiedrības daļas) intereses. Šādā sistēmā interešu konflikti, kas atrisināmi tiesas ceļā, valsts pārvaldes iekšienē izņēmuma kārtā iespējami tikai tur, kur demokrātiski leģitimētās pašvaldības, pārstāvot attiecīgās sabiedrības daļas (vietējās kopienas) nošķirtās intereses, veic to autonomā pārvaldībā nodotos uzdevumus. Visos citos domstarpību gadījumos starp pie tās pašas vai dažādām publisko tiesību juridiskām personām piederošām iestādēm nevar būt runa par subjektīvu interešu konfliktiem, bet gan par domstarpībām par sabiedrības interešu pareizu noteikšanu, kas, ja nav iespējams panākt vienošanos, atrisināmas hierarhiskā kārtībā.”[3]
Lai nodrošinātu lielāku tiesisko skaidrību, arī šajā likumprojektā tiek noteikts, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītāja pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto programmas apsaimniekotāja lēmumu nav pārsūdzams. Šāds regulējums tika iekļauts arī iepriekšējā finanšu instrumentu ieviešanas periodā.
Programmas apsaimniekotāja lēmumu var apstrīdēt tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros tas izveidots.
Atbilstoši likumprojekta 8. panta sestajai daļai iestāde nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā programmas apsaimniekotājs, tiktu nodalītas no funkcijām, kuras tā pilda kā līdzfinansējuma saņēmējs. Tādejādi Tieslietu ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, īstenojot programmas apsaimniekotāja funkcijas, jānodrošina, ka tās nodala minētās funkcijās, no funkcijām ko tās veiks kā līdzfinsējuma saņēmēja, ja tas attiecināms.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 23. panta pirmajai daļai valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs, līdz ar to programmas apsaimniekotāja vadītāja pieņemto lēmumu varēs apstrīdēt valsts sekretāram vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) direktoram, ja programmas apsaimniekotājs izveidots LIAA ietvaros.
14) Likumprojekts paredz, ka programmas apsaimniekotājs gan lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, gan atzinumu par iepriekš noteiktā projekta pozitīvu novērtējumu vai novērtējumu ar nosacījumiem pieņem četru mēnešu laikā pēc projekta iesniegšanas beigu datuma (likumprojekta 19. panta pirmā daļa). Šāds termiņš ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo praksi, proti, četri mēneši ir optimālākais termiņš, lai iestāde varētu kvalitatīvi izvērtēt projekta iesniegumus un iepriekš noteiktos projektus un pieņemt par tiem attiecīgu lēmumu. Šāds termiņš tika noteikts arī iepriekšējā perioda vadības likumā. Vienlaikus, likumprojektā paredzēta iespēja pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, ja objektīvu iemeslu dēļ, iepriekšminēto termiņu nav iespējams ievērot. Programmas apsaimniekotājs termiņu lēmuma pieņemšanai varēs pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, par to paziņojot projekta iesniedzējam. Lēmums par termiņa pagarināšanu būs apstrīdams tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros izveidots programmas apsaimniekotājs, bet tiešās pārvaldes iestādes vadītāja lēmums nav pārsūdzams (likumprojekta 19.panta otrā daļa).
15) Atšķirībā no iepriekšējā perioda, kā arī Eiropas Savienības fondu un Šveices ieguldījuma prakses, likumprojektā noteikts, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, ar attiecīgo līgumslēdzēju tiks slēgts publisko tiesību līgumus (administratīvais līgums) un ar minētā līguma izpildi saistītos strīdus risinās Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā.
Iepriekš noteiktā kārtība tiek mainīta, lai mazinātu slogu ne tikai līdzfinansējuma saņēmējiem, bet arī programmu apsaimniekotajiem. Izvērtējot projekta līgumu un tā saturu, secināms, ka minētā līguma mērķim ir publiski tiesisks raksturs, un tā uzdevums pēc būtības ir sniegt sabiedrisku labumu - veicināt politikas plānošanas dokumentos noteikto prioritāšu un mērķu sasniegšanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka valsts pārvaldes iestādes un atbalsta saņēmēja autonomija līguma saskaņošanas procesā ir būtiski ierobežota, un svarīgākie līguma noteikumi jau ir iepriekš paredzēti normatīvajos un administratīvajos aktos, tādējādi privāto tiesību subjektam faktiski nav iespēju mainīt līguma būtiskākos noteikumus. Tāpat, izvērtējot praksi, secināts, ka strīdi, kas tiek risināti Administratīvā procesa likuma kārtībā ietaupa laika resursus, kas ir ļoti būtiski projekta īstenošanai, operatīvākai finanšu līdzekļu pieejamībai , it īpaši tuvojoties perioda noslēgumam. Vienlaikus jāatzīmē, ka neatbilstību gadījumā, valsts nodevas apmērs strīdu risināšanai civiltiesiskā kārtībā ir augstāks, nekā tas ir strīdu risināšanai administratīvā kārtībā. Ievērojot minēto, likumprojekta 1.panta 14.punktā tiek noteikts, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, ar attiecīgo līgumslēdzēju tiks slēgts publisko tiesību līgumus. Savukārt, ņemot vērā līguma juridisko statusu, t.i., ka tas ir administratīvais līgums, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmo daļu, kas nosaka no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšanas piekritību administratīvajai tiesai, un, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 85. pantā noteikto, tad likumprojekta 23.pantā noteikts, ka strīdus, kas izriet no publisko tiesību līguma risina Administratīvā procesa likuma kārtībā.
Ja līdzfinansējuma saņēmējam, kurš ir publiska persona, un programmas apsaimniekotājam vienošanās par projekta īstenošanu izpildes gaitā radīsies domstarpības par vienošanās ietvaros pieņemto lēmumu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu un vienošanos nevarēs panākt savstarpēju sarunu ceļā, līdzfinansējuma saņēmējs programmas apsaimniekotāja lēmumu varēs apstrīdēt pie tiešās pārvaldes iestādes vadītāja (likumprojekta 24. pants).
16) Likumprojektā nav mainīti informācijas atklātības nosacījumi salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, proti, pastarpināto valsts pārvaldes iestāžu, atvasinātu publisku personu un citu valsts pārvaldes iestāžu projektu iesniegumu lietas ir vispārpieejamā informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tai skaitā indikatīvo projekta izmaksu plānu. Minētā informācija būs pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma (izņemot vērtēšanas materiālus, kas būs pieejami pēc lēmuma spēkā stāšanās). Savukārt informācija par privātpersonu iesniegtajiem un apstiprinātajiem projektiem tādā pašā apjomā un kārtībā pieejama pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu spēkā stāšanās. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas un iepriekš noteikto projektu novērtēšanas komisijas locekļu sastāvs (vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati) ir vispārpieejama informācija, kas ir atklājama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā (likumprojekta 26. un 27.pants). Tas nozīmē, ka joprojām kā ierobežotas pieejamības informācija paliks tā, kas noteikta Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā, piemēram,  kurai šāds statuss noteikts ar likumu, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai, kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu, fizisku personu dati un citi.
17) Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi likumprojekta 6. panta ceturtajā daļā noteiktas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, kuras, lai nodrošinātu tām noteikto funkciju izpildi, veicot pārbaudi, revīziju, uzraudzību, izvērtēšanu un finanšu pārvaldību, ir tiesīgas apstrādāt šādus projektu un iepriekš noteikto projektu iesniedzēju un tā darbinieku, līdzfinansējuma saņēmēja un tā darbinieku, partnera un tā darbinieku, ar projekta un iepriekš noteikto projektu saistīto personu un to darbinieku fizisko personu datus: vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija, bankas konta numurs, informācija par statusu darba tirgū, darba pieredzi un izglītības līmeni, kā arī citu informāciju, kas izriet no projekta līguma īstenošanas nosacījumiem. Šāds regulējums ietverts, ņemot vērā dokumentos esošo informāciju par fizisko personu (piemēram, līgumos par projekta īstenošanu pušu vārds, uzvārds, kontaktinformācija, projekta īstenotāja vārds, uzvārds; izdevumus pamatojošā dokumentācijā esošā informācija (rēķina sagatavotāja vārds, uzvārds, bankas konta numurs, informācija par projektā nodarbinātām personām (darba pieredze no projekta lietā esošās informācijas (piemēram, personas Curriculum Vitae), projekta uzraudzības ietvaros gūta pārliecība par projekta ietvaros nodarbināto statusu darba tirgū, t.i., gūta pārliecība, ka projektā nav nelegāli nodarbinātas personas (ja saņemta sūdzība no trešajām personām) vai gūta pārliecība, ka atlīdzība, kas izmaksāta projekta ietvaros ir līdzfinansējuma vai projekta partnera darbinieks) utt. Fiziskās personas, kuru dati tiek apstrādāti, ir projekta un iepriekš noteiktā projekta iesniedzēji, līdzfinansējuma saņēmēji, projekta īstenošanā iesaistītais personāls, tā sadarbības partneri (ja attiecināms), personas, kas piesaistītas projekta īstenošanai attiecīgu darbību veikšanai, piemēram, uz iepirkuma vai pakalpojuma līguma pamata. Attiecīgi, minētajos dokumentos var būt informācija par darba pieredzi, piemēram, būvniecības speciālistiem. Ņemot vērā, ka personu loks ir plašs, tad to nav iespējams viennozīmīgi nodefinēt likumprojektā. Fizisko personu datu apstrāde notiek, piemēram:
- sertifikācijas iestādei, apstrādājot programmas starpposma finanšu pārskatus vai noslēguma pārskatus;
- revīzijas iestādei, nodrošinot revīzijas, kā arī pārliecinoties par finanšu instrumentu ieviešanas efektivitāti;
- vadošajai iestādei, veicot koncepciju izvērtēšanu, nacionālā DSF iniciatīvu (iniciatīva pielīdzināma kā projekts likumprojekta 6.panta ceturtās daļas izpratnē) pieteikumu izskatīšanu un uzraudzību, kā arī uzraudzības ietvaros izskatītu saņemtās sūdzības un iesniegumus par īstenošanā esošajiem projektiem, piemēram, par iespējamām neatbilstībām;
- programmas apsaimniekotājiem, veicot projektu iesniegumu atlases, izvērtējot iesniegtos projektu iesniegumus, veicot projektu uzraudzību, un t.t.
Vēršam uzmanību, ka fizisko personu dati tiek apstrādāti tikai un vienīgi ar nolūku, lai veiktu šajā likumprojektā noteiktās funkcijas, t.i., gūtu pārliecību, ka projekts tiek īstenots saskaņā ar projekta līguma nosacījumiem, Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kā arī projekta izdevumi ir attiecināmi un atbilst pareiziem finanšu pārvaldības principiem. Veicot attiecīgās funkcijas, tiek apstrādāti, piemēram, līdzfinansējuma saņēmēja kā projekta īstenošanas vadībā iesaistītā personāla dati, taču var rasties nepieciešamība apstrādāt arī citu personu, kuras tiek piesaistītas projekta īstenošanā (piemēram, sadarbības partneri; personas, ar kurām tiek noslēgti pakalpojuma līgumi, iepirkuma līgumi u.tml.). Slēdzot projekta līgumu, tajās būs nepieciešams paredzēt, ka līdzfinansējuma saņēmējs piekrīt fizisko personu datu apstrādei, lai nodrošinātu finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām noteikto funkciju izpildi, veicot pārbaudi, revīziju, uzraudzību, izvērtēšanu un finanšu pārvaldību. Atbilstošu atrunu par fizisko personu datu apstrādi būs nepieciešams iekļaut arī citos līgumos, ko projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenotājs slēgs projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā, piemēram, pakalpojumu līgumos.
Atšķirībā no iepriekšējā perioda likuma, likumprojekts papildināts ar revīzijas iestādes, sertifikācijas iestādes un programmas apsaimniekotāja tiesībām pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams iestāžu pienākumu izpildei.
18)Lai nodrošinātu vienotu pieeju un drošu finanšu vadību, likumprojektā pēc analoģijas ar kā ES vadības likumā noteikto un kopējiem publiskā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, iekļauti projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi. Vienlaikus izvērtējot ES fondu pieredzi, secināms, ka gadījumi, kad būtu ticis piemērots ES vadības likumā noteiktais ierobežojums – ar lēmumu noteikts aizliegums uz laiku piedalīties atlasēs, nav identificēti. Attiecīgi, ņemot vērā minēto, kā arī izvērtējot potenciālos līdzfansējuma saņēmējus, kā arī plānoto atlašu specifikas, secināms, ka risks, kad varētu iestāties ES vadības likuma 26.pantā minētie apstākļi -  persona ir sniegusi nepatiesu informāciju, kas ir būtiska projekta iesnieguma novērtēšanai vai, īstenojot projektu šā likuma izpratnē, sniegusi nepatiesu informāciju vai citādi ļaunprātīgi rīkojusies saistībā ar projekta īstenošanu, kas ir bijis par pamatu neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanai vai atgūšanai, un sadarbības iestādes ir izmantojusi tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu vai, ja persona ir radījusi mākslīgus apstākļus vai sniegusi faktiskiem apstākļiem būtiski neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem vai lai sadarbības iestādei attiecībā pret to pieņemtu labvēlīgu lēmumu,  ir minimāls. Līdz ar to likumprojektā attiecīgais nosacījums netiek ietverts.

[1] Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums. https://likumi.lv/ta/id/331743
[2] eeagrants.lv (2021-2028 Dokumenti - EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti)
[3] E.Levits. Valsts un pārvaldes juridiskā struktūra un pamatjēdzieni. 56.§. Skatīt šeit: http://public.law.lv/ptilevicvalsts.html