26-TA-658: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumos Nr. 195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2005.gada 22.marta noteikumos Nr. 195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi) tiek veikti grozījumi, lai noteiktu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – Likums) 36. panta astotajā daļā un 51.panta devītajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumu mērķis ir noteikt Noteikumos Likuma 36. panta astotajā daļā un 51.panta devītajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, precizējot Noteikumu 1.punktu, papildinot Noteikumus ar 18.1 punktu un 2.pielikumu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2026.
Pamatojums
Likuma 36. panta astotajā daļā noteikts, ka Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (turpmāk – LTAB) piekritīgais apdrošināšanas atlīdzību pieteikums iesniedzams apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tāda nav, jebkuram apdrošinātājam, lai Likumā noteiktajā kārtībā atlīdzinātu trešajai personai nodarītos zaudējumus. LTAB atlīdzina attiecīgajam apdrošinātājam Likumā noteiktajā kārtībā trešajai personai aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu, kā arī atlīdzina izdevumus par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām MK noteikumos noteiktajā apmērā.
Likuma 51.panta devītajā daļā noteikts, ka Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, tai skaitā Likuma 36. panta astotajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, nosaka MK.
Minētās Likuma normas stājas spēkā 2026.gada 1.jūlijā.
Tā kā no 2026.gada 1.jūlija negadījumā cietušās personas varēs vērsties pie jebkura apdrošinātāja (LTAB biedra, kas sniedz OCTA pakalpojumus Latvijā), tad attiecīgi LTAB lietu administrēšanas izdevumu apmērs jānosaka Noteikumos, kur šobrīd šāds regulējums nav paredzēts. Tas nozīmē, ka līdz 2026.gada 30.jūnijam jāveic nepieciešamie grozījumi Noteikumos, lai noteiktu Likuma 36. panta astotajā daļā un 51.panta devītajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, kas stāsies spēkā no 2026.gada 1.jūlija.
Likuma 51.panta devītajā daļā noteikts, ka Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, tai skaitā Likuma 36. panta astotajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, nosaka MK.
Minētās Likuma normas stājas spēkā 2026.gada 1.jūlijā.
Tā kā no 2026.gada 1.jūlija negadījumā cietušās personas varēs vērsties pie jebkura apdrošinātāja (LTAB biedra, kas sniedz OCTA pakalpojumus Latvijā), tad attiecīgi LTAB lietu administrēšanas izdevumu apmērs jānosaka Noteikumos, kur šobrīd šāds regulējums nav paredzēts. Tas nozīmē, ka līdz 2026.gada 30.jūnijam jāveic nepieciešamie grozījumi Noteikumos, lai noteiktu Likuma 36. panta astotajā daļā un 51.panta devītajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, kas stāsies spēkā no 2026.gada 1.jūlija.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 36.panta astotās daļas mērķis ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu interesēs ir noteikt, ka gadījumos, kad apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši Likumam ir izmaksājama no Garantijas fonda un pieteikums iesniedzams LTAB (Likuma 36. panta otrā, trešā un ceturtā daļa), tas iesniedzams savam apdrošinātājam vai, ja tāda nav, jebkuram apdrošinātājam, kurš pieņem paziņojumu par apdrošināšanas gadījumu un veic visas nepieciešamās darbības apdrošināšanas atlīdzības izmaksai trešajai personai, lai LTAB vēlāk pieņemtu lēmumu par atlīdzības izmaksu no Garantijas fonda un atlīdzinātu apdrošinātājam Likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu, kā arī izdevumus par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām MK noteikumos noteiktajā apmērā. Likuma 36.panta astotā daļa stājas spēkā 2026.gada 1.jūlijā.
Likuma 51.panta devītās daļas (redakcijā no 2026.gada 1.jūlija) mērķis ir paredzēt, ka MK nosaka Likuma 36.panta astotajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām.
Atbilstoši LTAB sniegtajai informācijai praksē jau šobrīd (līdz 2026.gada 30.jūnijam) ir apdrošinātāji, kas administrē LTAB piekritīgās atlīdzību lietas, pamatojoties uz savstarpējo sadarbības līgumu ar LTAB (uz brīvprātības principa pamata), kas paredz, ka apdrošinātāji pieņem paziņojumus par apdrošināšanas gadījumu un veic visas darbības, lai LTAB vēlāk pieņemtu lēmumu par atlīdzības izmaksu no Garantijas fonda. Esošā prakse ir pamatota ar šāda pakalpojuma ekonomisko efektivitāti, turklāt, tā ir ērta arī ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām.
Sākotnēji lielākā daļa apdrošinātāju iesaistītājās LTAB lietu administrēšanā, bet ar laiku samazinājās to apdrošinātāju skaits, kas administrē LTAB piekritīgās atlīdzību lietas (2021.gadā bija tikai 4 apdrošinātāji, bet šobrīd vairs tikai 3 apdrošinātāji). Līdz ar to pašreizējā LTAB lietu administrēšanas kārtība rada nesamērīgu slodzi atsevišķiem OCTA apdrošinātājiem, un tā nav ērta negadījumā cietušajām trešajām personām, jo daudzos gadījumos nav iespējams vērsties pie sava OCTA apdrošinātāja. Bieži cietušajām personām neērtības rada tas, ka sākotnēji pieteikums tiek iesniegts vienam apdrošinātājam, bet vēlāk tiek pārsūtīts citam apdrošinātājam, kas administrē LTAB piekritīgos pieteikumus. Savukārt apdrošinātājs, kas administrē LTAB lietas, nav ērti pieejams, jo neatrodas konkrētajā cietušā dzīves vietas rajonā.
Saskaņā ar Likuma izmaiņām no 2026.gada 1.jūlija negadījumā cietušās personas varēs vērsties pie sev zināmā apdrošinātāja, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, tādā veidā ietaupot gan laiku, gan resursus, jo lieki nebūs jātērē laiks, lai dotos pie nezināma sadarbības partnera.
Likuma 51.panta devītās daļas (redakcijā no 2026.gada 1.jūlija) mērķis ir paredzēt, ka MK nosaka Likuma 36.panta astotajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām.
Atbilstoši LTAB sniegtajai informācijai praksē jau šobrīd (līdz 2026.gada 30.jūnijam) ir apdrošinātāji, kas administrē LTAB piekritīgās atlīdzību lietas, pamatojoties uz savstarpējo sadarbības līgumu ar LTAB (uz brīvprātības principa pamata), kas paredz, ka apdrošinātāji pieņem paziņojumus par apdrošināšanas gadījumu un veic visas darbības, lai LTAB vēlāk pieņemtu lēmumu par atlīdzības izmaksu no Garantijas fonda. Esošā prakse ir pamatota ar šāda pakalpojuma ekonomisko efektivitāti, turklāt, tā ir ērta arī ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām.
Sākotnēji lielākā daļa apdrošinātāju iesaistītājās LTAB lietu administrēšanā, bet ar laiku samazinājās to apdrošinātāju skaits, kas administrē LTAB piekritīgās atlīdzību lietas (2021.gadā bija tikai 4 apdrošinātāji, bet šobrīd vairs tikai 3 apdrošinātāji). Līdz ar to pašreizējā LTAB lietu administrēšanas kārtība rada nesamērīgu slodzi atsevišķiem OCTA apdrošinātājiem, un tā nav ērta negadījumā cietušajām trešajām personām, jo daudzos gadījumos nav iespējams vērsties pie sava OCTA apdrošinātāja. Bieži cietušajām personām neērtības rada tas, ka sākotnēji pieteikums tiek iesniegts vienam apdrošinātājam, bet vēlāk tiek pārsūtīts citam apdrošinātājam, kas administrē LTAB piekritīgos pieteikumus. Savukārt apdrošinātājs, kas administrē LTAB lietas, nav ērti pieejams, jo neatrodas konkrētajā cietušā dzīves vietas rajonā.
Saskaņā ar Likuma izmaiņām no 2026.gada 1.jūlija negadījumā cietušās personas varēs vērsties pie sev zināmā apdrošinātāja, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, tādā veidā ietaupot gan laiku, gan resursus, jo lieki nebūs jātērē laiks, lai dotos pie nezināma sadarbības partnera.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd ārējos normatīvajos aktos nav noteikta administrēšanas maksa par LTAB atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām.
Līdz ar to Noteikumos nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību Likuma prasībām un Noteikumos noteiktu maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām.
Līdz ar to Noteikumos nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību Likuma prasībām un Noteikumos noteiktu maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām.
Risinājuma apraksts
Grozījumi paredz precizēt Noteikumu 1.punktu, papildināt Noteikumus ar 18.1 punktu, nosakot, ka Likuma 36. panta astotajā daļā minēto maksu par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām nosaka saskaņā ar Noteikumu 2.pielikumu.
Noteikumu 2.pielikumā paredzēts noteikt:
1) kādas atlīdzības lietas administrēšanas darbības un ar to saistītie izdevumi tiek ietverti administrēšanas maksā (trešās personas pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu pieņemšana, zaudējumu novērtēšana un atlīdzināšana, informācijas nosūtīšana apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam, informācijas par atlīdzības lietu (trešās personas pieteikuma, apdrošinātāja pieņemtā lēmuma, izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēra un to pamatojošo dokumentu (tajā skaitā maksājuma apliecinoša dokumenta) pievienošana LTAB datu bāzē un apdrošinātājam radušos izdevumu pieprasīšana LTAB);
2) administrēšanas maksas apmēru (15 % no konkrētajā atlīdzības lietā no Garantijas fonda izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas, papildus piemērojot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN)), tās minimālo un maksimālo apmēru (attiecīgi 200 euro, tai skaitā PVN, un 1100 euro, tai skaitā PVN);
3) gadījumus, kad piemēro minimālo administrēšanas maksu un kad administrēšanas maksu nepiemēro;
4) kārtību, kādā LTAB no Garantijas fonda atlīdzina apdrošinātājam izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, administrēšanas maksu un papildus izdevumus par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajiem trešo personu maksas pakalpojumiem (piemēram, ekspertīzēm, izziņām).
Noteikumu 2.pielikumā paredzēts, ka minimālo administrēšanas maksu piemēro šādos gadījumos:
1) ja apdrošinātājs ir atteicis izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši Likuma prasībām;
2) ja apdrošinātājs ir aprēķinājis zaudējumus, bet:
a) atlīdzības lietu atlīdzības izmaksai ir nosūtījis LTAB gadījumos, kad Latvijas Republikas rezidentam ceļu satiksmes negadījumā citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā zaudējumus nodarījis Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrēts neapdrošināts transportlīdzeklis vai apdrošināts transportlīdzeklis, kura apdrošinātājs nav iecēlis prasību kārtošanas pārstāvi Latvijas Republikā;
b) ir atsaukts apdrošinātājam iesniegtais pieteikums;
3) ja apdrošinātājs izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, jo, sākotnēji administrējot atlīdzības lietu, objektīvu apstākļu dēļ nebija iespējams noskaidrot zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību vai atbildīgā ārvalsts apdrošinātāja Latvijā iecelto prasību kārtošanas korespondentu vai pārstāvi, un tikai LTAB, pieņemot lēmumu par apdrošinātājam radušos izdevumu atlīdzināšanu, kļūst zināms pretējais.
Vienlaikus Noteikumu 2.pielikā noteikts, ka administrēšanas maksu nepiemēro šādos gadījumos:
1) ja apdrošinātājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, neesot tiesiskam pamatojumam atbilstoši Likuma prasībām;
2) ja apdrošinātājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar brīvprātīgo apdrošināšanas līgumu, bet tā nav aprēķināta Likumā noteiktajā kārtībā;
3) ja apdrošinātājs, pamatojoties uz sākotnējo informāciju, pamatoti uzsācis atlīdzības lietas administrēšanu, bet administrēšanas laikā bija iespējams noskaidrot, ka par lietu atbildīgs ir cits apdrošinātājs vai ārvalsts apdrošinātāja pārstāvis vai korespondents.
Iespējamie apdrošināšanas atlīdzības atteikuma iemesli var būt tikai un vienīgi saskaņā ar OCTA likuma regulējumu un tam pakārtotajiem MK noteikumiem, pamatā turpmāk minētās situācijas, piem., atlīdzības pieprasījumā aprakstītā situācija var nebūt apdrošināšanas gadījums Likuma izpratnē, vai arī jāpiemēro Likuma 35.pants (gadījumi, kad apdrošinātājs vai LTAB neatlīdzina zaudējumus), vai, piem., iestājies noilgums apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanai saskaņā ar Likuma 38.pantu, vai gadījumi, kad jāpiemēro arī Likuma 42.pants, ja ir pārrobežu negadījumi, kur piemērojamie likumi jānosaka saskaņā ar Roma II regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām) vai 1971. gada 4. maija Hāgas konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu.
Apdrošinātājam, lai pieņemtu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, tāpat ir nepieciešams iedziļināties atlīdzības lietas materiālos, lai secinātu, vai atlīdzība pienākas vai nepienākas saskaņā ar Likumu. Līdz ar to attiecībā uz minimālās administrēšanas maksas noteikšanu arī tajos gadījumos, kad apdrošinātājs ir atteicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ir ievērots tas pats princips, kas tiek piemērots no pārrobežu ceļu satiksmes negadījumiem izrietošo atlīdzību lietu nokārtošanā Zaļās kartes sistēmas ietvaros, kad minimālā administrēšanas maksa 200 euro apmērā tiek piemērota arī tajos gadījumos, kad lieta tiek noregulēta, neizmaksājot atlīdzību, jo administrētajam tik un tā nākas veikt administrēšanas darbības, lai saprastu, vai atlīdzība maksājama vai nav maksājama (lūdzu skatīt Iekšējās kārtības noteikumu Skaidrojošā memoranda (Explanatory Memorandum to the Internal Regulations), kuru pieņēmusi Zaļās kartes sistēmas Biroju padome, 5.1.3. punktu, 30. un 36.lpp., https://www.cobx.org/sites/default/files/2025-01/Explanatory-memorandum-to-the-Internal-Regulations-1-January-2025.pdf ).
Atbilstoši LTAB sniegtajai informācijai no 2021. gada 1. janvāra minimālā administrēšanas maksa ir 170 euro (t.sk. PVN), un maksimālā administrēšanas maksa ir 950 euro (t.sk. PVN), pamatojoties uz LTAB savstarpēji noslēgto sadarbības līgumu ar tiem OCTA apdrošinātājiem, kas administrē LTAB piekritīgās atlīdzību lietas. Lai noteiktu maksimāli objektīvu un tirgus situācijai pietuvinātu administrēšanas maksas apmēru par LTAB piekritīgo lietu administrēšanu, esošā administrēšanas maksa būtu pārskatāma, piemērojot valstī noteikto inflācijas koeficientu, jo tā vairs neatbilst faktiskajai tirgus situācijai un resursu patēriņam. Tiešās personāla izmaksas, tehniskā nodrošinājuma un infrastruktūras uzturēšana un administratīvie izdevumi pēdējo gadu laikā ir būtiski auguši.
Ņemot vērā to, ka vairāk kā 80% no apdrošināšanas atlīdzības izmaksām sastāda atlīdzības izmaksas transportlīdzekļu, būvju un citai mantai nodarīto zaudējumu jomā, piemērojams būtu valstī noteiktais inflācijas koeficients transporta jomā.
Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes mājas lapā oficiāli pieejamajam inflācijas koeficientam transporta jomā laika periodā no 2021. gada jūlija līdz 2026. gada janvārim, vidējais inflācijas koeficients ir 15,4 % (https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2021M07-2026M01/07/170.00).
Aptuveni 15 % pieaugums vērojams arī vidējās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieaugumā, ja salīdzina 2021. gada datus ar 2025. gada datiem (vidējā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa no Garantijas fonda 2021. gadā – 1868 euro, bet 2025. gadā - 2123 euro).
Līdz ar to, piemērojot inflācijas koeficientu 15,4 % apmērā iepriekš minētai administrēšanas maksai, pēc indeksācijas tā attiecīgi būtu šāda – minimālā administrēšanas maksa - 196,18 euro (t.sk. PVN), maksimālā administrēšanas maksa - 1096,3 euro (t.sk. PVN), un, minētās summas noapaļojot, MK noteikumos tās būtu šādas: minimālā administrēšanas maksa - 200 euro (t.sk. PVN), maksimālā administrēšanas maksa - 1100 euro (t.sk. PVN).
Noteikumos jāparedz, ka grozījumiem jāstājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā, un tie piemērojami atlīdzības pieteikumiem, kas apdrošinātājam iesniegti sākot ar 2026. gada 1. jūliju.
Atlīdzības pieteikumi, kas piekritīgi LTAB līdz 2026. gada 30. jūnijam, administrējami saskaņā ar līdzšinējo kārtību LTAB un apdrošinātāju noslēgtā sadarbības līguma ietvaros.
Atbilstoši LTAB sniegtajai informācijai:
1) plānotās izmaiņas saskaņotas arī ar OCTA apdrošināšanas nozari – LTAB biedriem - apdrošinātājiem, kuriem ir tiesības sniegt OCTA pakalpojumus Latvijas Republikā. Plānotā LTAB lietu administrēšanas kārtība neradīs nesamērīgu slogu uz OCTA apdrošināšanas nozari, ja Garantijas fonda lietas administrēs visi OCTA apdrošinātāji;
2) arī Lietuvā un Igaunijā ir šāda prakse, kad Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojiem (Garantijas fondiem) piekritīgās lietas pamatā administrē OCTA apdrošinātāji.
Noteikumu 2.pielikumā paredzēts noteikt:
1) kādas atlīdzības lietas administrēšanas darbības un ar to saistītie izdevumi tiek ietverti administrēšanas maksā (trešās personas pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu pieņemšana, zaudējumu novērtēšana un atlīdzināšana, informācijas nosūtīšana apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam, informācijas par atlīdzības lietu (trešās personas pieteikuma, apdrošinātāja pieņemtā lēmuma, izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēra un to pamatojošo dokumentu (tajā skaitā maksājuma apliecinoša dokumenta) pievienošana LTAB datu bāzē un apdrošinātājam radušos izdevumu pieprasīšana LTAB);
2) administrēšanas maksas apmēru (15 % no konkrētajā atlīdzības lietā no Garantijas fonda izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas, papildus piemērojot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN)), tās minimālo un maksimālo apmēru (attiecīgi 200 euro, tai skaitā PVN, un 1100 euro, tai skaitā PVN);
3) gadījumus, kad piemēro minimālo administrēšanas maksu un kad administrēšanas maksu nepiemēro;
4) kārtību, kādā LTAB no Garantijas fonda atlīdzina apdrošinātājam izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, administrēšanas maksu un papildus izdevumus par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajiem trešo personu maksas pakalpojumiem (piemēram, ekspertīzēm, izziņām).
Noteikumu 2.pielikumā paredzēts, ka minimālo administrēšanas maksu piemēro šādos gadījumos:
1) ja apdrošinātājs ir atteicis izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši Likuma prasībām;
2) ja apdrošinātājs ir aprēķinājis zaudējumus, bet:
a) atlīdzības lietu atlīdzības izmaksai ir nosūtījis LTAB gadījumos, kad Latvijas Republikas rezidentam ceļu satiksmes negadījumā citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā zaudējumus nodarījis Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrēts neapdrošināts transportlīdzeklis vai apdrošināts transportlīdzeklis, kura apdrošinātājs nav iecēlis prasību kārtošanas pārstāvi Latvijas Republikā;
b) ir atsaukts apdrošinātājam iesniegtais pieteikums;
3) ja apdrošinātājs izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, jo, sākotnēji administrējot atlīdzības lietu, objektīvu apstākļu dēļ nebija iespējams noskaidrot zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību vai atbildīgā ārvalsts apdrošinātāja Latvijā iecelto prasību kārtošanas korespondentu vai pārstāvi, un tikai LTAB, pieņemot lēmumu par apdrošinātājam radušos izdevumu atlīdzināšanu, kļūst zināms pretējais.
Vienlaikus Noteikumu 2.pielikā noteikts, ka administrēšanas maksu nepiemēro šādos gadījumos:
1) ja apdrošinātājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, neesot tiesiskam pamatojumam atbilstoši Likuma prasībām;
2) ja apdrošinātājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar brīvprātīgo apdrošināšanas līgumu, bet tā nav aprēķināta Likumā noteiktajā kārtībā;
3) ja apdrošinātājs, pamatojoties uz sākotnējo informāciju, pamatoti uzsācis atlīdzības lietas administrēšanu, bet administrēšanas laikā bija iespējams noskaidrot, ka par lietu atbildīgs ir cits apdrošinātājs vai ārvalsts apdrošinātāja pārstāvis vai korespondents.
Iespējamie apdrošināšanas atlīdzības atteikuma iemesli var būt tikai un vienīgi saskaņā ar OCTA likuma regulējumu un tam pakārtotajiem MK noteikumiem, pamatā turpmāk minētās situācijas, piem., atlīdzības pieprasījumā aprakstītā situācija var nebūt apdrošināšanas gadījums Likuma izpratnē, vai arī jāpiemēro Likuma 35.pants (gadījumi, kad apdrošinātājs vai LTAB neatlīdzina zaudējumus), vai, piem., iestājies noilgums apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanai saskaņā ar Likuma 38.pantu, vai gadījumi, kad jāpiemēro arī Likuma 42.pants, ja ir pārrobežu negadījumi, kur piemērojamie likumi jānosaka saskaņā ar Roma II regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām) vai 1971. gada 4. maija Hāgas konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu.
Apdrošinātājam, lai pieņemtu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, tāpat ir nepieciešams iedziļināties atlīdzības lietas materiālos, lai secinātu, vai atlīdzība pienākas vai nepienākas saskaņā ar Likumu. Līdz ar to attiecībā uz minimālās administrēšanas maksas noteikšanu arī tajos gadījumos, kad apdrošinātājs ir atteicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ir ievērots tas pats princips, kas tiek piemērots no pārrobežu ceļu satiksmes negadījumiem izrietošo atlīdzību lietu nokārtošanā Zaļās kartes sistēmas ietvaros, kad minimālā administrēšanas maksa 200 euro apmērā tiek piemērota arī tajos gadījumos, kad lieta tiek noregulēta, neizmaksājot atlīdzību, jo administrētajam tik un tā nākas veikt administrēšanas darbības, lai saprastu, vai atlīdzība maksājama vai nav maksājama (lūdzu skatīt Iekšējās kārtības noteikumu Skaidrojošā memoranda (Explanatory Memorandum to the Internal Regulations), kuru pieņēmusi Zaļās kartes sistēmas Biroju padome, 5.1.3. punktu, 30. un 36.lpp., https://www.cobx.org/sites/default/files/2025-01/Explanatory-memorandum-to-the-Internal-Regulations-1-January-2025.pdf ).
Atbilstoši LTAB sniegtajai informācijai no 2021. gada 1. janvāra minimālā administrēšanas maksa ir 170 euro (t.sk. PVN), un maksimālā administrēšanas maksa ir 950 euro (t.sk. PVN), pamatojoties uz LTAB savstarpēji noslēgto sadarbības līgumu ar tiem OCTA apdrošinātājiem, kas administrē LTAB piekritīgās atlīdzību lietas. Lai noteiktu maksimāli objektīvu un tirgus situācijai pietuvinātu administrēšanas maksas apmēru par LTAB piekritīgo lietu administrēšanu, esošā administrēšanas maksa būtu pārskatāma, piemērojot valstī noteikto inflācijas koeficientu, jo tā vairs neatbilst faktiskajai tirgus situācijai un resursu patēriņam. Tiešās personāla izmaksas, tehniskā nodrošinājuma un infrastruktūras uzturēšana un administratīvie izdevumi pēdējo gadu laikā ir būtiski auguši.
Ņemot vērā to, ka vairāk kā 80% no apdrošināšanas atlīdzības izmaksām sastāda atlīdzības izmaksas transportlīdzekļu, būvju un citai mantai nodarīto zaudējumu jomā, piemērojams būtu valstī noteiktais inflācijas koeficients transporta jomā.
Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes mājas lapā oficiāli pieejamajam inflācijas koeficientam transporta jomā laika periodā no 2021. gada jūlija līdz 2026. gada janvārim, vidējais inflācijas koeficients ir 15,4 % (https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2021M07-2026M01/07/170.00).
Aptuveni 15 % pieaugums vērojams arī vidējās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieaugumā, ja salīdzina 2021. gada datus ar 2025. gada datiem (vidējā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa no Garantijas fonda 2021. gadā – 1868 euro, bet 2025. gadā - 2123 euro).
Līdz ar to, piemērojot inflācijas koeficientu 15,4 % apmērā iepriekš minētai administrēšanas maksai, pēc indeksācijas tā attiecīgi būtu šāda – minimālā administrēšanas maksa - 196,18 euro (t.sk. PVN), maksimālā administrēšanas maksa - 1096,3 euro (t.sk. PVN), un, minētās summas noapaļojot, MK noteikumos tās būtu šādas: minimālā administrēšanas maksa - 200 euro (t.sk. PVN), maksimālā administrēšanas maksa - 1100 euro (t.sk. PVN).
Noteikumos jāparedz, ka grozījumiem jāstājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā, un tie piemērojami atlīdzības pieteikumiem, kas apdrošinātājam iesniegti sākot ar 2026. gada 1. jūliju.
Atlīdzības pieteikumi, kas piekritīgi LTAB līdz 2026. gada 30. jūnijam, administrējami saskaņā ar līdzšinējo kārtību LTAB un apdrošinātāju noslēgtā sadarbības līguma ietvaros.
Atbilstoši LTAB sniegtajai informācijai:
1) plānotās izmaiņas saskaņotas arī ar OCTA apdrošināšanas nozari – LTAB biedriem - apdrošinātājiem, kuriem ir tiesības sniegt OCTA pakalpojumus Latvijas Republikā. Plānotā LTAB lietu administrēšanas kārtība neradīs nesamērīgu slogu uz OCTA apdrošināšanas nozari, ja Garantijas fonda lietas administrēs visi OCTA apdrošinātāji;
2) arī Lietuvā un Igaunijā ir šāda prakse, kad Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojiem (Garantijas fondiem) piekritīgās lietas pamatā administrē OCTA apdrošinātāji.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Līdzšinējā LTAB lietu administrēšanas kārtība rada nesamērīgu slodzi atsevišķiem OCTA apdrošinātājiem, tāpēc ir samērīgi un pamatoti, ka turpmāk visu LTAB piekritīgo atlīdzību lietu administrēšanā piedalīsies visi OCTA apdrošinātāji. Savukārt cietušais atlīdzības pieteikumu varēs iesniegt savam OCTA apdrošinātājam, kura pakalpojumu kvalitāti viņš jau ir atzinis par atbilstošu un uzticamu.
Kā ekonomiski neizdevīgs un praktiski neattaisnojams risinājums būtu LTAB filiāļu izveide Latvijas novados vai arī situācija, kurā cietušajām personām būtu jāmēro nesamērīgi tāls ceļš līdz LTAB galvenajai filiālei. Šāda pieeja radītu ievērojamus papildu administratīvos un finanšu izdevumus, vienlaikus nesniedzot būtisku ieguvumu pakalpojuma pieejamības uzlabošanā. Tādēļ šāds risinājums netiek tālāk apsvērts. Papildus ir jāņem vērā arī LTAB lietu nelielais apjoms, kas viennozīmīgi novestu pie lielākām pakalpojumu cenām sadarbības partneriem (pamatā remonta uzņēmumos), kas, protams, palielinātu atlīdzību lietas izmaksas.
Kā ekonomiski neizdevīgs un praktiski neattaisnojams risinājums būtu LTAB filiāļu izveide Latvijas novados vai arī situācija, kurā cietušajām personām būtu jāmēro nesamērīgi tāls ceļš līdz LTAB galvenajai filiālei. Šāda pieeja radītu ievērojamus papildu administratīvos un finanšu izdevumus, vienlaikus nesniedzot būtisku ieguvumu pakalpojuma pieejamības uzlabošanā. Tādēļ šāds risinājums netiek tālāk apsvērts. Papildus ir jāņem vērā arī LTAB lietu nelielais apjoms, kas viennozīmīgi novestu pie lielākām pakalpojumu cenām sadarbības partneriem (pamatā remonta uzņēmumos), kas, protams, palielinātu atlīdzību lietas izmaksas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Pirmkārt, esošās kārtības maiņa, nodrošinot, ka LTAB piekritīgo atlīdzību lietu administrēšanā piedalās visi OCTA apdrošinātāji, būtiski mazina nesamērīgu slodzi, kas līdzšinējā sistēmā gulstas tikai uz daļu apdrošinātāju. Šāds risinājums ne vien uzlabo procesa taisnīgumu, bet arī nodrošina efektīvāku atlīdzību lietu administrēšanu, jo cietušais vēršas pie sava apdrošinātāja, kura pakalpojumu kvalitāti jau ir atzinis. Šobrīd LTAB piekritīgos pieteikumus apdrošinātāji administrē uz brīvprātības principa, bet tas rezultējies ar to, ka sarucis sākotnējo apdrošinātāju skaits, kas administrēja LTAB piekritīgās atlīdzību lietas, jo katram dalībniekam ir tiesības vienpusēji izstāties no esošā sadarbības līguma (piemēram, neapmierina administrēšanas maksa vai citi apsvērumi). Esošais sadarbības modelis nav efektīvs, jo noslogoti ir tikai daži apdrošinātāji, un esošā kārtība var novest arī pie tā, ka nepaliek neviens sadarbības dalībnieks. Sadalot slodzi vienmērīgi uz visiem apdrošinātājiem, nav būtiski jāpalielina administrēšanas maksa.
Otrkārt, alternatīvais risinājums — LTAB filiāļu izveide Latvijas novados vai nepieciešamība cietušajam doties uz vienīgo filiāli Rīgā — ir analizēts un atzīts par ekonomiski neizdevīgu un praktiski neattaisnojamu. Tas radītu ievērojamas infrastruktūras un administratīvās izmaksas, vienlaikus nesasniedzot būtiskus ieguvumus pakalpojuma pieejamības un kvalitātes uzlabošanā.
Izvērtējot minētos faktorus, secināms, ka prasības ir samērīgas attiecībā pret paredzamajiem ieguvumiem, un tās nerada papildu izdevumus, kas pārsniegtu ieguvumu no taisnīgākas slodzes sadales un ērtākas cietušo apkalpošanas pie sev zināmā apdrošinātāja.
Otrkārt, alternatīvais risinājums — LTAB filiāļu izveide Latvijas novados vai nepieciešamība cietušajam doties uz vienīgo filiāli Rīgā — ir analizēts un atzīts par ekonomiski neizdevīgu un praktiski neattaisnojamu. Tas radītu ievērojamas infrastruktūras un administratīvās izmaksas, vienlaikus nesasniedzot būtiskus ieguvumus pakalpojuma pieejamības un kvalitātes uzlabošanā.
Izvērtējot minētos faktorus, secināms, ka prasības ir samērīgas attiecībā pret paredzamajiem ieguvumiem, un tās nerada papildu izdevumus, kas pārsniegtu ieguvumu no taisnīgākas slodzes sadales un ērtākas cietušo apkalpošanas pie sev zināmā apdrošinātāja.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Arī Lietuvā un Igaunijā tiek piemērots līdzīgs atlīdzību lietu administrēšanas modelis kā Latvijā, proti, piekritīgās atlīdzību lietas, kas saistītas ar neapdrošinātiem vai nenoskaidrotiem transportlīdzekļiem, administrē attiecīgās valsts Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (Garantijas fonds). Šajās valstīs ir nostiprinājies princips, ka OCTA apdrošinātāji aktīvi iesaistās šādu lietu administrēšanā, nodrošinot gan sākotnējo pieteikumu pieņemšanu, gan zaudējumu izvērtēšanu un komunikāciju ar cietušajām personām. Cietušais vēršas pie OCTA apdrošinātāja, kurš praksē vislabāk spēj nodrošināt ātru un kvalitatīvu pakalpojumu, savukārt galīgā atlīdzības izmaksa tiek veikta no attiecīgās valsts Garantijas fonda līdzekļiem. Šāda pieeja Lietuvā un Igaunijā tiek uzskatīta par efektīvu, taisnīgu un administratīvi mazāk ietilpīgu, jo ļauj izmantot jau esošo apdrošinātāju infrastruktūru un kompetenci, vienlaikus saglabājot vienotu zaudējumu segšanas mehānismu valsts līmenī.
Šie piemēri apliecina, ka apdrošinātāju iesaiste Garantijas fonda lietu administrēšanā ir starptautiski atzīts, praktisks un ekonomiski pamatots risinājums, kas nodrošina gan efektīvāku procesu, gan labāku cietušo pieredzi.
Šie piemēri apliecina, ka apdrošinātāju iesaiste Garantijas fonda lietu administrēšanā ir starptautiski atzīts, praktisks un ekonomiski pamatots risinājums, kas nodrošina gan efektīvāku procesu, gan labāku cietušo pieredzi.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ceļu satiksmes dalībnieki - autovadītāji, velosipēdu vadītāji, elektroskrejriteņu vadītāji, gājēji, pasažieri u.c., jo mainās apdrošināšanas atlīdzības pieteikšanas kārtība LTAB piekritīgajās atlīdzību lietās.
Ietekmes apraksts
Mainās apdrošināšanas atlīdzības pieteikšanas kārtība ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu interesēs. Būs iespēja pieteikt apdrošināšanas atlīdzību pie sev zināmā OCTA apdrošinātāja.
Juridiskās personas
- LTAB, OCTA apdrošinātāji - jo mainās apdrošināšanas atlīdzības pieteikšanas kārtība LTAB piekritīgajās atlīdzību lietās. Ceļu satiksmes dalībnieki – transportlīdzekļu īpašnieki, trešās personas – juridiskas personas, kuru mantai nodarīti zaudējumi, jo mainās apdrošināšanas atlīdzības pieteikšanas kārtība LTAB piekritīgajās atlīdzību lietās. Valsts un pašvaldību budžeta institūcijas, kuras lūgs atlīdzināt valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus atbilstoši Likuma 24.pantam, jo mainās apdrošināšanas atlīdzības pieteikšanas kārtība LTAB piekritīgajās atlīdzību lietās.
Ietekmes apraksts
Mainās apdrošināšanas atlīdzības pieteikšanas kārtība ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu interesēs. Būs iespēja pieteikt apdrošināšanas atlīdzību pie sev zināmā OCTA apdrošinātāja. Līdz ar to tiek būtiski pārskatīta arī slodzes sadale starp LTAB un OCTA apdrošinātājiem, tomēr apdrošinātājiem slodze kļūst prognozējamāka un vienmērīgāka, jo lietas sadalīsies proporcionāli to klientu skaitam, nevis koncentrēsies tikai uz dažiem apdrošinātājiem (kas līdzšinējā sistēmā radīja nesamērīgu slogu atsevišķiem OCTA apdrošinātājiem).
Kopējā slodze pārdalās, sistēmai kopumā slodze nepieaug. Administratīvais darbs kļūst efektīvāks, jo cietušais vispirms vēršas pie sava OCTA apdrošinātāja, pie kura jau ir noslēgts OCTA līgums.
Kopējā slodze pārdalās, sistēmai kopumā slodze nepieaug. Administratīvais darbs kļūst efektīvāks, jo cietušais vispirms vēršas pie sava OCTA apdrošinātāja, pie kura jau ir noslēgts OCTA līgums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs"Cits
OCTA apdrošinātāji6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likuma 59.panta piektajā daļā ir noteikts, ka apdrošinātājs vai LTAB, iegūstot un apstrādājot fizisko personu datus, ievēro Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
