24-TA-1949: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts paredz nodrošināt saskaņotu regulējumu ar likumu "Grozījumi Imigrācijas likumā", kas pieņemti 2024.gada 23.maijā un stājās spēkā 2024.gada 7.jūnijā un paredz nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību aizturēšanas procesā izraidāmajam ārzemniekam. Tāpat tiek paredzēts nodrošināt attiecīgu regulējumu, lai tiktu nodrošinātas juridiskās telefonkonsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Kā arī vienlaikus tiek virzīti priekšlikumi, kas ietver personu, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu (juridiskās palīdzības sniedzēju) izvirzīto kritēriju un nosacījumu pilnveidi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir:
1)ieviest regulāras valsts apmaksātas juridiskās telefonkonsultācijas ikvienam iedzīvotājam;
2)nodrošināt atbilstību likuma "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr.490/Lp14, spēkā no 07.06.2024.) esošajam regulējumam, kas paredz valsts nodrošināto juridisko palīdzību aizturēšanas gadījumos;
3) stiprināt juridiskās palīdzības līgumu slēgšanas nosacījumus, prasības juridiskās palīdzības sniedzējiem.
1)ieviest regulāras valsts apmaksātas juridiskās telefonkonsultācijas ikvienam iedzīvotājam;
2)nodrošināt atbilstību likuma "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr.490/Lp14, spēkā no 07.06.2024.) esošajam regulējumam, kas paredz valsts nodrošināto juridisko palīdzību aizturēšanas gadījumos;
3) stiprināt juridiskās palīdzības līgumu slēgšanas nosacījumus, prasības juridiskās palīdzības sniedzējiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība izraidāmajam ārzemniekam aizturēšanas procesā.
2024.gada 23.maijā ir pieņemts un 2024.gada 7.jūnijā spēkā ir stājies likums "Grozījumi Imigrācijas likumā". Minētajā likumā ir paredzēts, ka izraidāmajam ārzemniekam aizturēšanas procesā ir jānodrošina valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība. Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 65.punkts noteic, ka grozījumi, kas paredz ārzemnieka tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību gadījumā, kad tiek pagarināts aizturēšanas termiņš saistībā ar nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Attiecīgi lai tiktu nodrošinātas izraidāmo aizturēto ārzemnieku tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir nepieciešams nodrošināt attiecīgu grozījumu veikšanu Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Vēršama uzmanība, ka Šengenas novērtēšanas komisija savā ziņojumā par 2018. gada Latvijas Republikas novērtēšanu saistībā ar Šengenas acquis piemērošanu atgriešanas jomā izdarīja secinājumu, ka ārzemniekam jābūt pieejamai valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai ne tikai atgriešanas lēmuma pārsūdzības gadījumā, bet arī pārsūdzot aizturēšanas lēmumu, minēto secinājumu ietverot arī rekomendācijā Latvijai. 2023. gada beigās notika kārtējā Latvijas Republikas novērtēšana saistībā ar Šengenas acquis piemērošanu. Šengenas novērtēšanas komisija savā ziņojumā uzsvēra, ka Latvija nav ieviesusi 2018. gadā izteikto rekomendāciju saistībā ar nepieciešamību grozīt Latvijas normatīvos aktus un nodrošināt pieeju valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai ārzemniekam gadījumos, ja viņš vēlas pārsūdzēt aizturēšanas lēmumu. Ņemot vērā minēto, lai pilnībā nodrošinātu Šengenas novērtēšanas komisijas rekomendācijas izpildi attiecīgajā jautājumā, ir nepieciešams veikt grozījumus arī Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, lai tie būtu savstarpēji atbilstoši Imigrācijas likuma regulējumam par aizturētā ārzemnieka tiesībām uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību aizturēšanas termiņa pagarināšanas pārsūdzības procesā.
Valsts nodrošinātas juridiskās telefonkonsultācijas ikvienam iedzīvotājam.
Ņemot vērā, ka pašreizējais valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojums ir pieejams tikai noteiktam personu lokam pie noteiktiem kritērijiem (piemēram, maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, valsts apgādībā esošas personas), lielākajai sabiedrības daļai valsts apmaksāta juridiskā palīdzība nav pieejama. Personām bieži trūkst izpratnes par savām tiesībām un pienākumiem, tajā skaitā personas ne vienmēr spēj adekvāti novērtēt, ka pret tām ir veikts noziedzīgs nodarījums (piemēram, personas uzticēšanās ir tikusi vai joprojām tiek izmantota nelikumīgiem mērķiem vai pret tās interesēm; persona cieš no vardarbības (fiziskas, emocionālas, seksuālas) ģimenē u.tml.). Šādās situācijās, ja personai nav operatīvi un bez papildus birokrātiskiem šķēršļiem pieejama profesionāla juridiskā palīdzība, netiek novērsts noziegums vai netiek pārtraukta tā turpināšana. Tāpat nav izslēgtas situācijas, kad persona pēc savas izpratnes aizstāvot savas tiesības vai brīvības rada kādas citas personas (cietušā) tiesību vai brīvību aizskārumu (piemēram, nodarot kaitējumu šīs personas īpašumam u.c.). Tāpat izceļama kvalificēta un viegli pieejama juridiskā atbalsta nozīme jautājumos, kas saistīti ar konfliktiem ģimenē. Novēlota palīdzība šādās situācijās aizskar arī bērna tiesības.
Ievērojot minēto, būtisks likuma varas un valsts tiesiskuma elements ir pēc iespējas agrīni un bez papildu birokrātiskiem šķēršļiem pieejama juridiska konsultācija. Minētā juridiskā konsultācija var preventīvi mazināt tālāku juridiska rakstura problēmu veidošanos vai pat novērst citu personu tiesību nepamatotus aizskārumus, kā arī mazināt esošo juridisko problēmu tālāku eskalāciju, sniedzot norādes par veidu, kādā problēma var tikt risināta. Šāda viegli pieejama un profesionāla juridiska konsultācija, ko nodrošina valsts, varētu arī sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām un tās sniegtajam atbalstam.
Līdz ar to, ņemot vērā Valdības deklarācijas 7. punktā un Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027.gadam (rīcības virziena uzdevums Nr. 429) ir noteikts, ka ir jāvairo taisnīgums sabiedrībā un nepieciešams īstenot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu.
Stiprināt juridiskās palīdzības līgumu slēgšanas nosacījumus, prasības juridiskās palīdzības sniedzējiem.
Likumprojektā ir iestrādāti dažādi papildus priekšlikumi, kuri ietver personu, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, juridiskās palīdzības sniedzēju līguma darbības laikā izvirzīto kritēriju un nosacījumu pilnveidi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.
2024.gada 23.maijā ir pieņemts un 2024.gada 7.jūnijā spēkā ir stājies likums "Grozījumi Imigrācijas likumā". Minētajā likumā ir paredzēts, ka izraidāmajam ārzemniekam aizturēšanas procesā ir jānodrošina valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība. Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 65.punkts noteic, ka grozījumi, kas paredz ārzemnieka tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību gadījumā, kad tiek pagarināts aizturēšanas termiņš saistībā ar nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Attiecīgi lai tiktu nodrošinātas izraidāmo aizturēto ārzemnieku tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir nepieciešams nodrošināt attiecīgu grozījumu veikšanu Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Vēršama uzmanība, ka Šengenas novērtēšanas komisija savā ziņojumā par 2018. gada Latvijas Republikas novērtēšanu saistībā ar Šengenas acquis piemērošanu atgriešanas jomā izdarīja secinājumu, ka ārzemniekam jābūt pieejamai valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai ne tikai atgriešanas lēmuma pārsūdzības gadījumā, bet arī pārsūdzot aizturēšanas lēmumu, minēto secinājumu ietverot arī rekomendācijā Latvijai. 2023. gada beigās notika kārtējā Latvijas Republikas novērtēšana saistībā ar Šengenas acquis piemērošanu. Šengenas novērtēšanas komisija savā ziņojumā uzsvēra, ka Latvija nav ieviesusi 2018. gadā izteikto rekomendāciju saistībā ar nepieciešamību grozīt Latvijas normatīvos aktus un nodrošināt pieeju valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai ārzemniekam gadījumos, ja viņš vēlas pārsūdzēt aizturēšanas lēmumu. Ņemot vērā minēto, lai pilnībā nodrošinātu Šengenas novērtēšanas komisijas rekomendācijas izpildi attiecīgajā jautājumā, ir nepieciešams veikt grozījumus arī Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, lai tie būtu savstarpēji atbilstoši Imigrācijas likuma regulējumam par aizturētā ārzemnieka tiesībām uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību aizturēšanas termiņa pagarināšanas pārsūdzības procesā.
Valsts nodrošinātas juridiskās telefonkonsultācijas ikvienam iedzīvotājam.
Ņemot vērā, ka pašreizējais valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojums ir pieejams tikai noteiktam personu lokam pie noteiktiem kritērijiem (piemēram, maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, valsts apgādībā esošas personas), lielākajai sabiedrības daļai valsts apmaksāta juridiskā palīdzība nav pieejama. Personām bieži trūkst izpratnes par savām tiesībām un pienākumiem, tajā skaitā personas ne vienmēr spēj adekvāti novērtēt, ka pret tām ir veikts noziedzīgs nodarījums (piemēram, personas uzticēšanās ir tikusi vai joprojām tiek izmantota nelikumīgiem mērķiem vai pret tās interesēm; persona cieš no vardarbības (fiziskas, emocionālas, seksuālas) ģimenē u.tml.). Šādās situācijās, ja personai nav operatīvi un bez papildus birokrātiskiem šķēršļiem pieejama profesionāla juridiskā palīdzība, netiek novērsts noziegums vai netiek pārtraukta tā turpināšana. Tāpat nav izslēgtas situācijas, kad persona pēc savas izpratnes aizstāvot savas tiesības vai brīvības rada kādas citas personas (cietušā) tiesību vai brīvību aizskārumu (piemēram, nodarot kaitējumu šīs personas īpašumam u.c.). Tāpat izceļama kvalificēta un viegli pieejama juridiskā atbalsta nozīme jautājumos, kas saistīti ar konfliktiem ģimenē. Novēlota palīdzība šādās situācijās aizskar arī bērna tiesības.
Ievērojot minēto, būtisks likuma varas un valsts tiesiskuma elements ir pēc iespējas agrīni un bez papildu birokrātiskiem šķēršļiem pieejama juridiska konsultācija. Minētā juridiskā konsultācija var preventīvi mazināt tālāku juridiska rakstura problēmu veidošanos vai pat novērst citu personu tiesību nepamatotus aizskārumus, kā arī mazināt esošo juridisko problēmu tālāku eskalāciju, sniedzot norādes par veidu, kādā problēma var tikt risināta. Šāda viegli pieejama un profesionāla juridiska konsultācija, ko nodrošina valsts, varētu arī sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām un tās sniegtajam atbalstam.
Līdz ar to, ņemot vērā Valdības deklarācijas 7. punktā un Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027.gadam (rīcības virziena uzdevums Nr. 429) ir noteikts, ka ir jāvairo taisnīgums sabiedrībā un nepieciešams īstenot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu.
Stiprināt juridiskās palīdzības līgumu slēgšanas nosacījumus, prasības juridiskās palīdzības sniedzējiem.
Likumprojektā ir iestrādāti dažādi papildus priekšlikumi, kuri ietver personu, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, juridiskās palīdzības sniedzēju līguma darbības laikā izvirzīto kritēriju un nosacījumu pilnveidi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Netiek nodrošināta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšana izraidāmajiem ārzemniekiem aizturēšanas lēmumu pārsūdzībai gadījumā, kad tiek pagarināts aizturēšanas termiņš saistībā ar nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā. Minētā ir jauna lietu kategorija, kas tika ieviesta ar Saeimā 2024. gada 23.maijā galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likuma 50.2 pantā, paredzot juridiskās palīdzības sniegšanu izraidāmajiem ārzemniekiem aizturēšanas lēmumu pārsūdzībai, kas šobrīd netiek īstenots. Šengenas novērtēšanas komisija savā ziņojumā ir uzsvērusi, ka Latvijai ir nepieciešams grozīt Latvijas normatīvos aktus un nodrošināt pieeju valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai ārzemniekam gadījumos, ja viņš vēlas pārsūdzēt aizturēšanas lēmumu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Šengenas novērtēšanas komisijas rekomendācijas izpildi attiecīgajā jautājumā, 2024.gada 7.jūnijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz izraidāmā ārzemnieka tiesības aizturēšanas procesā saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Lai minētie Imigrācijas likuma grozījumi kļūtu piemērojami, ir nepieciešams veikt saistītos grozījumus arī Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 65.punkts).
Problēmas apraksts
Šobrīd valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir pieejama tikai noteiktam personu lokam pie noteiktiem kritērijiem (piemēram, maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, valsts apgādībā esošas personas). Lielākajai sabiedrības daļai valsts apmaksāta juridiskā palīdzība nav pieejama, lai gan dažādu pilotprojektu rezultātos secināts, ka sākotnējā juridiskā konsultācija personām ir būtiska un nepieciešama, lai pēc iespējas savlaicīgi atrisinātu juridiskos strīdus. Tāpat personām bieži trūkst izpratnes par savām tiesībām un pienākumiem. Šādās situācijās, ja personai nav operatīvi un bez papildus birokrātiskiem šķēršļiem pieejama profesionāla juridiskā palīdzība, netiek novērsts noziegums vai netiek pārtraukta tā turpināšana. Tāpat nav izslēgtas situācijas, kad persona pēc savas izpratnes aizstāvot savas tiesības vai brīvības rada kādas citas personas (cietušā) tiesību vai brīvību aizskārumu (piemēram, nodarot kaitējumu šīs personas īpašumam u.c.), kas noteiktos gadījumos var būt sodāms arī krimināltiesiski. Īpaši izceļama kvalificēta un viegli pieejama juridiskā atbalsta nozīme jautājumos, kas saistīti ar konfliktiem ģimenē. Nereti viena no pusēm neziņo par notikušo un līdz ar to netiek atzīta par cietušo. Viegli pieejama un profesionāla juridiska konsultācija var būt būtiska, lai sniegtu nepieciešamo impulsu pārtraukt vardarbīgās attiecības, panākt pieejamo aizsardzību un sniegtu informāciju par tālākās rīcības plānu. Novēlota rīcība šādās situācijās būtiski aizskar arī bērna tiesības. Vardarbība bērna klātbūtnē vienlaikus ir vardarbība arī pret bērnu pat tad, ja neviena no šajās attiecībās iesaistītajām personām formāli nav tikusi atzīta par cietušo. Tāpēc ir būtiski izmantot visus pieejamos instrumentus, lai palīdzētu iesaistītajai pusei apzināties, ka viņa cieš no vardarbības un ka tiek aizskartas bērnu tiesības, kā arī iedot tālākās rīcības "ceļa karti" savu tiesību aizstāvībai.
Sākotnējo juridisko konsultāciju pieejamība ikvienam, kam tas ir nepieciešams, sekmētu personu pamattiesību ievērošanu un ir arī sabiedrības drošības jautājums, kā arī skaidra un precīza rīcība dažādos ar īpašumu saistītos jautājumos sekmētu ātru strīda atrisināšanu un neradītu risku personu sociālekonomiskajam stāvoklim. Uzsverams, ka tieši atteikšanās no jebkādu formālu prasību izvirzīšanas personām, kas lūdz juridisko konsultāciju (piemēram, konkrēts personas ienākumu līmenis vai sociālais statuss, konkrēts procesuālais statuss u.c.), ir būtisks mērķa sasniegšanā, jo ļautu identificēt faktiski cietušos un sniegtu viņiem nepieciešamo sākotnējo juridisko atbalstu; preventīvi mazinātu likumam neatbilstošu rīcību, kas var radīt citu personu tiesību aizskārumu; kā arī kopumā veicinātu likuma varu un tiesiskuma atjaunošanu sabiedrībā.
Uzsverams, ka Valdības deklarācijas 7. punktā un Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027.gadam (rīcības virziena uzdevums Nr. 429) ir noteikts, ka ir jāvairo taisnīgums sabiedrībā un nepieciešams īstenot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu. Agrīnu, ātru un kvalificētu juridisko konsultāciju saņemšanu ikvienam iedzīvotājam sekmētu šī uzdevuma izpildi.
Sākotnējo juridisko konsultāciju pieejamība ikvienam, kam tas ir nepieciešams, sekmētu personu pamattiesību ievērošanu un ir arī sabiedrības drošības jautājums, kā arī skaidra un precīza rīcība dažādos ar īpašumu saistītos jautājumos sekmētu ātru strīda atrisināšanu un neradītu risku personu sociālekonomiskajam stāvoklim. Uzsverams, ka tieši atteikšanās no jebkādu formālu prasību izvirzīšanas personām, kas lūdz juridisko konsultāciju (piemēram, konkrēts personas ienākumu līmenis vai sociālais statuss, konkrēts procesuālais statuss u.c.), ir būtisks mērķa sasniegšanā, jo ļautu identificēt faktiski cietušos un sniegtu viņiem nepieciešamo sākotnējo juridisko atbalstu; preventīvi mazinātu likumam neatbilstošu rīcību, kas var radīt citu personu tiesību aizskārumu; kā arī kopumā veicinātu likuma varu un tiesiskuma atjaunošanu sabiedrībā.
Uzsverams, ka Valdības deklarācijas 7. punktā un Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027.gadam (rīcības virziena uzdevums Nr. 429) ir noteikts, ka ir jāvairo taisnīgums sabiedrībā un nepieciešams īstenot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu. Agrīnu, ātru un kvalificētu juridisko konsultāciju saņemšanu ikvienam iedzīvotājam sekmētu šī uzdevuma izpildi.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz Tiesu administrācijai pienākumu organizēt juridiskās telefonkonsultācijas.
Problēmas apraksts
Nepieciešams veikt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā precizējumus attiecībā uz personu, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, juridiskās palīdzības sniedzēju līguma darbības laikā izvirzīto kritēriju un nosacījumu pilnveidi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.
Risinājuma apraksts
1) nepieciešams Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 29.1 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā minētos apstākļus attiecināt uz visām personām, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, tātad arī uz advokātiem, biedrībām, izņemot valsts atzītu augstskolu, nevis tikai uz prasībām atbilstošu fizisko personu (juristiem);
2) nevainojamas reputācijas kritēriju iekļaut Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 30.panta ievaddaļā kā uz visām personām, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, attiecināmu;
3) lai būtu iespēja pārbaudīt personas kvalifikāciju, 30.pantā ir noteikts rīcībspējīgas fiziskās personas pienākums iesniegt vismaz divas atsauksmes un informāciju par vestajām lietām, to rezultātu. Minētā informācija ir nepieciešama lai būtu iespēja pārbaudīt personas kvalifikāciju, kas ir par pamatu labvēlīga lēmuma pieņemšanai par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu;
4) Tiesu administrācijai ir nosakāmas tiesības pārbaudīt statusu kriminālprocesā visām personām, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, tātad arī uz advokātiem, biedrībām, izņemot valsts atzītu augstskolu, kā arī papildināt par ziņām par biedrību administratīvo sodīšanu kā vienu no reputācijas elementiem;
5) nepieciešams veikt precizējumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 31.pantā papildinot ar jaunu normu, kad Tiesu administrācija var iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu atstāt bez izskatīšanas. Proti, ja:
*) persona rakstveidā atsauc iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu;
*) persona, kas iesniegusi iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, ir mirusi.
6) nepieciešams papildināt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 33.panta septītās daļas regulējumu ar atsauci uz likuma 6.pantu. Tas saistīts ar lietām, piemēram, par morālā kaitējuma atlīdzināšanu – ja ir iesniegts iesniegums par juridisko palīdzību, tad Tiesu administrācijai ir tiesības atteikt juridiskās palīdzības sniegšanu, bet, ja sākontēji bija vairāki prasījumi, taču apelācijas tiesvedība tiek ierosināta tikai daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tad šobrīd likums neparedz skaidru regulējumu un likuma 6.panta piemērošana ir interpretācija pie valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanas. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanas regulējumu gramatiski sasaistīt ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības 6.panta atteikuma pamatiem.
7) nepieciešams precizēt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.pantā lietoto terminoloģiju ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā lietoto terminoloģiju par to, ka par maznodrošinātu vai trūcīgu atzīst mājsaimniecību.
2) nevainojamas reputācijas kritēriju iekļaut Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 30.panta ievaddaļā kā uz visām personām, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, attiecināmu;
3) lai būtu iespēja pārbaudīt personas kvalifikāciju, 30.pantā ir noteikts rīcībspējīgas fiziskās personas pienākums iesniegt vismaz divas atsauksmes un informāciju par vestajām lietām, to rezultātu. Minētā informācija ir nepieciešama lai būtu iespēja pārbaudīt personas kvalifikāciju, kas ir par pamatu labvēlīga lēmuma pieņemšanai par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu;
4) Tiesu administrācijai ir nosakāmas tiesības pārbaudīt statusu kriminālprocesā visām personām, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, tātad arī uz advokātiem, biedrībām, izņemot valsts atzītu augstskolu, kā arī papildināt par ziņām par biedrību administratīvo sodīšanu kā vienu no reputācijas elementiem;
5) nepieciešams veikt precizējumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 31.pantā papildinot ar jaunu normu, kad Tiesu administrācija var iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu atstāt bez izskatīšanas. Proti, ja:
*) persona rakstveidā atsauc iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu;
*) persona, kas iesniegusi iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, ir mirusi.
6) nepieciešams papildināt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 33.panta septītās daļas regulējumu ar atsauci uz likuma 6.pantu. Tas saistīts ar lietām, piemēram, par morālā kaitējuma atlīdzināšanu – ja ir iesniegts iesniegums par juridisko palīdzību, tad Tiesu administrācijai ir tiesības atteikt juridiskās palīdzības sniegšanu, bet, ja sākontēji bija vairāki prasījumi, taču apelācijas tiesvedība tiek ierosināta tikai daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tad šobrīd likums neparedz skaidru regulējumu un likuma 6.panta piemērošana ir interpretācija pie valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanas. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanas regulējumu gramatiski sasaistīt ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības 6.panta atteikuma pamatiem.
7) nepieciešams precizēt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.pantā lietoto terminoloģiju ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā lietoto terminoloģiju par to, ka par maznodrošinātu vai trūcīgu atzīst mājsaimniecību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Covid-19 infekcijas izplatības laikā organizētās telefonkonsultācijas
Apraksts
Iepriekšējos gados Tiesu administrācijai (iepriekš – Juridiskās palīdzības administrācijai) nav piešķirti līdzekļi identiska vai līdzīga pasākuma finansēšanai, taču tika īstenotas vairākas aktivitātes:
- 2020. un 2021. gadā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā iestādei piešķirto līdzekļu ietvaros (veidojoties līdzekļu atlikumam) tika noteikta kompetence papildus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem uzdevumiem organizēt juridiskās telefonkonsultācijas atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajām lietu kategorijām. Minētā administrācijas iniciatīva atbalstīta, ievērojot pastāvošos ierobežojumus epidemioloģiskās situācijas dēļ un nepieciešamību nodrošināt juridisku atbalstu strīdu risināšanā un seku mazināšanā. Ņemot vērā minēto, atsevišķos periodos tika organizētas juridiskās telefonkonsultācijas. Pieprasījums pēc tām bija ļoti augsts.
- 2020. un 2021. gadā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā iestādei piešķirto līdzekļu ietvaros (veidojoties līdzekļu atlikumam) tika noteikta kompetence papildus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem uzdevumiem organizēt juridiskās telefonkonsultācijas atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajām lietu kategorijām. Minētā administrācijas iniciatīva atbalstīta, ievērojot pastāvošos ierobežojumus epidemioloģiskās situācijas dēļ un nepieciešamību nodrošināt juridisku atbalstu strīdu risināšanā un seku mazināšanā. Ņemot vērā minēto, atsevišķos periodos tika organizētas juridiskās telefonkonsultācijas. Pieprasījums pēc tām bija ļoti augsts.
Nosaukums
Sākotnējo juridisko konsultāciju organizēšana Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta projektos.
Apraksts
Īstenoti 2 Tieslietu ministrijas un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ) projekti "Stiprināt tiesu pieejamību Latvijā, veicinot mediācijas un juridiskās palīdzības pakalpojumus, kā arī atbalstīt tiesu politikas attīstību un tiesu pārvaldības kvalitātes uzlabošanu" un “Stiprināt pieeju tiesiskumam Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus”, kuru ietvaros pilotprojektu veidā atsevišķās pilsētās tika organizēta sākotnējo juridisko konsultāciju sniegšana, izmēģinot klātienes konsultācijas, kuras sniedz juristi, un klātienes konsultācijas, kuras sniedz cita veida speciālisti: sociālo dienestu darbinieki, nevalstiskās organizācijas un universitāšu studenti.
Sasniegtais rezultāts
https://www.jpa.gov.lv/lv/jaunums/bezmaksas-attalinatas-juridiskas-konsultacijas-iedzivotaju-pieprasijums-administracijas-un-juridiskas-palidzibas-sniedzeju-novertejums
https://www.jpa.gov.lv/lv/jaunums/noslegusies-attalinatu-bezmaksas-telefonisku-konsultaciju-sniegsana-pieprasijuma-novertejums
Pirmā pilotprojekta ietvaros kopumā sniegtas sākotnējās konsultācijas 610 personām, no tām 481 – Rīgā un 129 – Daugavpilī;
https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/nosledzies-juridisko-konsultaciju-pilotprojekts?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTAAAR2cEL5aDieRPuzliteM0FumLr8SG6wo8dzpQoXR0A7KEki9b_m4XDIeYxo_aem_AQjLdGRkggVAB1SSL1jOEp5rSF46RumkGtsK43cgAMqq6adlBPtzDaLf0B0iuOxyteITgxKteLDuVHaJ1Rt7zUlc
Sasniegtais rezultāts
https://www.jpa.gov.lv/lv/jaunums/bezmaksas-attalinatas-juridiskas-konsultacijas-iedzivotaju-pieprasijums-administracijas-un-juridiskas-palidzibas-sniedzeju-novertejums
https://www.jpa.gov.lv/lv/jaunums/noslegusies-attalinatu-bezmaksas-telefonisku-konsultaciju-sniegsana-pieprasijuma-novertejums
Pirmā pilotprojekta ietvaros kopumā sniegtas sākotnējās konsultācijas 610 personām, no tām 481 – Rīgā un 129 – Daugavpilī;
https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/nosledzies-juridisko-konsultaciju-pilotprojekts?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTAAAR2cEL5aDieRPuzliteM0FumLr8SG6wo8dzpQoXR0A7KEki9b_m4XDIeYxo_aem_AQjLdGRkggVAB1SSL1jOEp5rSF46RumkGtsK43cgAMqq6adlBPtzDaLf0B0iuOxyteITgxKteLDuVHaJ1Rt7zUlc
Nosaukums
Pētījums “Pieeja tiesiskumam Latvijā”. Pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/izstradats-petijums-pieeja-tiesiskumam-latvija
Apraksts
Pētījuma ietvaros secināts, ka sākotnējais juridiskajai konsultācijai ir ārkārtīgi būtiska nozīme personas pamattiesību nodrošināšanā. Tāpat konstatēts, ka šīs iespējas šobrīd nav konsekventas un sistemātiskas, tāpēc būtu pilnveidojama valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēma, vērtējot iespēju ieviest sākotnējo juridisko palīdzību. Pētījumā norādīts, ka sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību būtu nepieciešams sniegt visām personām, kuras to vēlas, jo ienākumu vērtēšanai patērētie līdzekļi pētījuma veicēju ieskatā ir līdzvērtīgi palīdzības sniegšanas izmaksām.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ikviens iedzīvotājs, kam ir juridiska rakstura jautājums būs tiesīgs saņemt sākotnējo juridisko telefonkonsultāciju, kā arī izraidāmajiem ārzemniekiem, kas Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos ir aizturēti, būs tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību aizturēšanas lēmuma pārsūdzībai.
Tāpat attiecīgi personas kas vēlēsies noslēgt juridiskās palīdzības līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu - juristi, zvērināti advokāti, zvērināti notāri u.c.
Tāpat attiecīgi personas kas vēlēsies noslēgt juridiskās palīdzības līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu - juristi, zvērināti advokāti, zvērināti notāri u.c.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
120 616
0
120 616
120 616
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
120 616
0
120 616
120 616
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-120 616
0
-120 616
-120 616
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-120 616
0
-120 616
-120 616
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
120 616
0
120 616
120 616
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Valsts apmaksātas juridiskās telefonkosultācijas nodrošināšana ikvienam iedzīvotājam- 66 566 EUR apmērā.
Aprēķins:
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” juridiskās palīdzības sniedzējam par sniegtu juridisko konsultāciju maksā 30 EUR/stundā bez PVN. Plānots, ka paralēli strādā divi juridiskās palīdzības sniedzēji (viens PVN maksātājs), darba dienās četras stundas (no plkst.12.00. līdz 16.00.).
30 EUR/stundā*4 stundas/dienā * 251 darba diena * 1 juridiskās palīdzības sniedzējs = 30 120 EUR
30 EUR/stundā *4 stundas/dienā* 251 darba diena * 1 juridiskās palīdzības sniedzējs = 30 120 EUR + 21% PVN = 36 445,20 EUR
Pavisam kopā: 66 565, 20 EUR
Papildus finansējums nepieciešams apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" 2025.gadā un turpmāk ik gadu 66 566 EUR apmērā (preču un pakalpojumu izdevumi).
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšana izraidāmajiem ārzemniekiem - 54 050 EUR.
Aprēķins:
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”.
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība 100 personām par aizturēšanas pagarināšanu tiesā:
1) 100 personas * 3 stundas (juridiskā konsultācija) * 30 EUR * 2 (divkāršā likme) = 18 000 EUR;
2) no 100 personām tiek prognozēts, ka pēc juridiskās konsultācijas sniegšanas 70 personas vēlēsies iesniegt rakstveida viedokli/paskaidrojumu, 70 personas * 2 stundas (juridiskā konsultācija rakstveida viedokļa/paskaidrojumu sagatavošanai) * 30 EUR * 2 (divkāršā likme) = 8 400 EUR;
3) 70 personas * 25 EUR (viedokļa sagatavošana) = 1 750 EUR;
4) 70 personas * 4 stundas (juridiskās palīdzības sniegšana tiesā) * 40 EUR = 11 200 EUR;
5) no 70 personām tiek prognozēts, ka 50 personas pieprasīs juridiskās konsultācijas. 50 personas * 2 stundas (juridiskā konsultācija saistībā ar tiesas pieņemto lēmumu un sūdzības iesniegšanu) * 30 EUR * 2 (divkāršā likme) = 6 000 EUR;
6) no 50 personām tiek prognozēts, ka pēc juridiskās konsultācijas sniegšanas 30 personas vēlēsies iesniegt sūdzību apgabaltiesai, 30 personas * 70 EUR (sūdzības sagatavošana) = 2 100 EUR;
7) ceļa izdevumi, kas saistīti ar juridiskām konsultācijām: 100 personas * 20 EUR = 2 000 EUR; 70 personas * 20 EUR = 1 400 EUR; 50 personas * 20 EUR = 1 000 EUR; kopā: 4 400 EUR;
8) ceļā patērētais laiks: 100 personas * 10 EUR = 1 000 EUR; 70 personas * 10 EUR = 700 EUR; 50 personas x 10 EUR = 500 EUR; kopā: 2 200 EUR;
Pavisam kopā: 54 050 EUR
Papildus finansējums nepieciešams apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" 2025.gadā un turpmāk ik gadu 54 050 EUR apmērā (preču un pakalpojumu izdevumi).
Aprēķins:
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” juridiskās palīdzības sniedzējam par sniegtu juridisko konsultāciju maksā 30 EUR/stundā bez PVN. Plānots, ka paralēli strādā divi juridiskās palīdzības sniedzēji (viens PVN maksātājs), darba dienās četras stundas (no plkst.12.00. līdz 16.00.).
30 EUR/stundā*4 stundas/dienā * 251 darba diena * 1 juridiskās palīdzības sniedzējs = 30 120 EUR
30 EUR/stundā *4 stundas/dienā* 251 darba diena * 1 juridiskās palīdzības sniedzējs = 30 120 EUR + 21% PVN = 36 445,20 EUR
Pavisam kopā: 66 565, 20 EUR
Papildus finansējums nepieciešams apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" 2025.gadā un turpmāk ik gadu 66 566 EUR apmērā (preču un pakalpojumu izdevumi).
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšana izraidāmajiem ārzemniekiem - 54 050 EUR.
Aprēķins:
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”.
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība 100 personām par aizturēšanas pagarināšanu tiesā:
1) 100 personas * 3 stundas (juridiskā konsultācija) * 30 EUR * 2 (divkāršā likme) = 18 000 EUR;
2) no 100 personām tiek prognozēts, ka pēc juridiskās konsultācijas sniegšanas 70 personas vēlēsies iesniegt rakstveida viedokli/paskaidrojumu, 70 personas * 2 stundas (juridiskā konsultācija rakstveida viedokļa/paskaidrojumu sagatavošanai) * 30 EUR * 2 (divkāršā likme) = 8 400 EUR;
3) 70 personas * 25 EUR (viedokļa sagatavošana) = 1 750 EUR;
4) 70 personas * 4 stundas (juridiskās palīdzības sniegšana tiesā) * 40 EUR = 11 200 EUR;
5) no 70 personām tiek prognozēts, ka 50 personas pieprasīs juridiskās konsultācijas. 50 personas * 2 stundas (juridiskā konsultācija saistībā ar tiesas pieņemto lēmumu un sūdzības iesniegšanu) * 30 EUR * 2 (divkāršā likme) = 6 000 EUR;
6) no 50 personām tiek prognozēts, ka pēc juridiskās konsultācijas sniegšanas 30 personas vēlēsies iesniegt sūdzību apgabaltiesai, 30 personas * 70 EUR (sūdzības sagatavošana) = 2 100 EUR;
7) ceļa izdevumi, kas saistīti ar juridiskām konsultācijām: 100 personas * 20 EUR = 2 000 EUR; 70 personas * 20 EUR = 1 400 EUR; 50 personas * 20 EUR = 1 000 EUR; kopā: 4 400 EUR;
8) ceļā patērētais laiks: 100 personas * 10 EUR = 1 000 EUR; 70 personas * 10 EUR = 700 EUR; 50 personas x 10 EUR = 500 EUR; kopā: 2 200 EUR;
Pavisam kopā: 54 050 EUR
Papildus finansējums nepieciešams apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" 2025.gadā un turpmāk ik gadu 54 050 EUR apmērā (preču un pakalpojumu izdevumi).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumu fiskāli neitrāliem pasākumiem iekļaušanai ikgadējā izdevumu pārskatīšanas informatīvajā ziņojumā un protokollēmumā paredzot atbalstīt budžeta apakšprogrammā 03.08.00 “Uzturlīdzekļu garantiju fonds” samazināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā un turpmāk ik gadu 120 616 euro apmērā un attiecīgi palielināt budžeta apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un preču un pakalpojumu izdevumus, lai nodrošinātu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Likumprojekts ir saistīts ar Saeimā 2024. gada 23.maijā galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem (spēkā no 2024.gada 7.jūnija) Imigrācijas likuma 50.2 pantā, paredzot juridiskās palīdzības sniegšanu izraidāmajiem ārzemniekiem aizturēšanas lēmumu pārsūdzībai. Lai minētais grozījums Imigrācijas likumā sāktu darboties praksē ir nepieciešams veikt saistītos grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tiesu administrācijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesu administrācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
-
7.5. Cita informācija
Tiesu administrācija organizēs bezmaksas sākotnējo juridisko telefonkonsultāciju sniegšanu ikvienam iedzīvotājam.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek paplašināta personu pieeja valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai. Personām tiek nodrošināta sākotnējā juridiskā telefonkonsultācija, kā arī juridiskā palīdzība izraidāmajam ārzemniekam aizturēšanas procesa ietvaros.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (rīcības virziena uzdevums Nr. 429) noteikts, ka nepieciešams īstenot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu. Patstāvīgu agrīnu, ātru un kvalificētu juridisko konsultāciju saņemšana ikvienam iedzīvotājam sekmē šī uzdevuma izpildi.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pieeja savlaicīgai un kvalitatīvai sākotnējai juridiskajai palīdzībai sekmēs un mazinās riskus iedzīvotāju sociālekonomiskajai situācijai.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pieeja savlaicīgai un kvalitatīvai sākotnējai juridiskajai palīdzībai sekmēs un mazinās riskus iedzīvotāju sociālekonomiskajai situācijai, nodrošinās pieeju tiesiskumam.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pieeja savlaicīgai un kvalitatīvai sākotnējai juridiskajai palīdzībai sekmēs bērnu tiesību aizsardzību un mazinās riskus bērnu interešu neievērošanā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi