Anotācija

Vienlaikus jāņem vērā, ka KL 84. panta pirmajā daļā ir paredzēta vispārīga atbildība par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu, proti, neaprobežojot dispozīciju ar apmēriem vai citām kvalificējošām pazīmēm. Tas nozīmē, ka KL 84. panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par jebkādu noteikto sankciju pārkāpšanu, neskatoties uz preču vērtības apmēru.

Izpildot Latvijas Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora A. Kalniņa 2022. gada 9. jūnija vēstulē “Par kriminālprocesu par sankciju pārkāpumu izmeklēšanas un uzraudzības piekritību” minēto, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde (turpmāk – NMPP) ir kompetentā iestāde resoriskās pārbaudes un izmeklēšanas veikšanā kriminālprocesos par iespējamiem sankciju pārkāpumiem, kuri ir konstatēti muitas formalitāšu kārtošanas laikā.

Kopš 2022. gada 5. maija līdz 2024. gada 29. februārim VID NMPP uzsākti un/vai saņemti izmeklēšanai 310 kriminālprocesi, kas kvalificēti gan pēc KL 84. panta kā galvenā panta, gan kopībā ar citiem KL pantiem. Minētie kriminālprocesi veido 26 % no VID NMPP lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita. Savukārt saņemtie materiāli, kas saistīti ar sankciju pārkāpumiem, veido 40 % no kopējo VID NMPP saņemto materiālu skaita. 

VID Muitas pārvaldei (turpmāk – MP), nodrošinot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju uzraudzību, t.i. veicot kravu dokumentu pārbaudes, kravu fiziskās pārbaudes, pasta sūtījumu, kā arī fizisko personu uzraudzību, kas pārvietojas pāri robežai, 2175 gadījumos preces bija liegts izvest no Eiropas Savienības vai ievest Eiropas Savienībā no Krievijas un Baltkrievijas, 2647 gadījumos fiziskām personām liegts iebraukt Eiropas Savienībā, kā arī noraidīti 534 pasta sūtījumi.

Šajā sakarā jāņem vērā, ka Latvija Eiropas Savienībā 2023. gadā joprojām bija pirmajā trijniekā veikto pārbaužu apjomā, lai nodrošinātu ieviesto sankciju uzraudzību, kā arī viena no pirmajām noraidīto kravu apjoma skaita ziņā.

Neskatoties uz VID MP apjomīgiem kontroles pasākumiem, lai nepieļautu to preču pārvietošanu pāri robežai, uz kurām attiecas Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, kā arī VID NMPP veiktos pasākumus efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanai, joprojām konstatēto pārkāpumu, kas saistīti ar sankciju neievērošanu, preces ievedot (importējot) vai izvedot (eksportējot), skaits saglabājas augstā līmenī, atsevišķās jomās pat pārsniedzot 2022. gada rādītājus.  Tādējādi netiek sasniegts Kriminālprocesa likuma 1. pantā ietvertais mērķis atturēt personas no sektorālajām sankcijām pakļauto preču ievešanas (importēšanas) un izvešanas (eksportēšanas).

Šajā sakarā Noziedzības novēršanas padomes 2024. gada 11. aprīļa un 13. novembra sēdē ģenerālprokurors vērsa valdības uzmanību, ka strauji pieaugošo kriminālprocesu skaita dēļ, kas objektīvi ir saistīts ar noteikto sankciju kontroli un pārkāpumu atklāšanu, pastāv būtiski riski izdarīt savlaicīgu izmeklēšanu un panākt ātru un efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un vainīgās personas sodīšanu, kā arī nodrošināt motivēta personāla attīstību. Vienlaikus, ņemot vērā, ka kriminālprocesi sankciju izmeklēšanas jomā ir laikietilpīgi un prasa būtiskus valsts resursus, tika norādīts, ka administratīvās atbildības paredzēšana par formālākajiem sankciju pārkāpumiem varētu nodrošināt efektīvāku pārkāpumu izmeklēšanu un vainīgās personas saukšanu pie atbildības, jo administratīvā pārkāpuma process laika ziņā ir efektīvāks un tas nodrošina personas tūlītēju sodīšanu un taisnīga noregulējuma panākšanu. Līdz ar to Noziedzības novēršanas padome 2024. gada 11. aprīļa un 13. novembra sēdē nolēma, ka par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu ir nepieciešams paredzēt kriminālatbildību, ar nosacījumu, ja preču vērtība ir lielāka par 10 000 EUR, savukārt par atsevišķām darbībām, kas nesasniedz minēto robežslieksni, efektīvas izmeklēšanas nolūkā paredzēt administratīvo atbildību.

Minētais risinājums ir ietverts arī Direktīvas tekstā. Proti, Direktīvas 3. panta 1. punkta a) – i) apakšpunktā ir uzskaitīti iespējamie Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu veidi, kas dalībvalstīs ir atzīstami par noziedzīgiem nodarījumiem.
Vienlaikus Direktīvas 3. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt, ka šāda rīcība nav noziedzīgs nodarījums:
a) ja šā panta 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā uzskaitītā rīcība ietver līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kuru vērtība ir mazāka nekā 10 000 EUR;
b) ja šā panta 1. punkta d)–g) un i) apakšpunktā uzskaitītā rīcība ietver preces, pakalpojumus, darījumus vai darbības, kuru vērtība ir mazāka nekā 10 000 EUR.

Līdz ar to, ievērojot pastāvošo ģeopolitiski sarežģīto situāciju sankciju pārkāpumu jomā, kā arī būtisko izmeklēšanas resursu trūkumu un konstatētos riskus izdarīt savlaicīgu izmeklēšanu visos uzsāktajos kriminālprocesos, tādējādi nodrošinot vainīgās personas saukšanu pie atbildības, darba grupa secināja, ka nav samērīgi paredzēt kriminālatbildību par formālāko sankciju pārkāpumiem un šajā sakarā ir nepieciešams lemt par administratīvās atbildības noteikšanu. Ņemot vērā minēto, tika secināts, ka pastāv iespēja izmantot Direktīvas 3. panta 2. punktā ietverto dalībvalsts rīcības brīvību, kas pieļauj par atsevišķiem Direktīvas 3. panta 1. punktā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja minētā rīcība nepārsniedz 10 000 EUR apmēru, piemērot administratīvo atbildību. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šādas rīcības brīvības izmantošanas rezultātā par atsevišķiem Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem tiek paredzēts noteikt dekriminalizāciju, darba grupa lēma, ka tiesību normu skaidras piemērošanas nolūkā kriminālatbildība par Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem būtu izdalāma atsevišķā KL 84.¹ pantā.

Par KL 84.¹ panta pirmo daļu
KL jaunajā 84.¹ panta pirmajā daļā tiek paredzēts noteikt kriminālatbildību par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces, vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, vai par citu Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu. Pantā ietvertais noziedzīgais nodarījums apdraud valsts ārējo drošību, jo starptautiskā sadarbība ar citām valstīm un uzņemto saistību izpilde ir valsts neatkarības garants.
Attiecīgais KL pants ietver divus noziedzīgā nodarījuma sastāvus:
1) Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšana, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces, vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja šīs darbības izdarītas ievērojamā apmērā;
2) jebkuru citu Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšana.

Par darbībām, par kurām kriminālatbildība tiks piemērota, sākot no ievērojama apmēra
Atbilstoši Direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktajam dalībvalstis par atsevišķiem Direktīvas 3. panta 1. punktā ietvertajiem noziedzīgajiem nodarījumiem var piemērot administratīvo atbildību, ja attiecīgā rīcība nepārsniedz 10 000 EUR apmēru. Ievērojot valstī konstatētos riskus sankciju noziegumu efektīvas izmeklēšanas jomā, tika secināts, ka par Direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas ietver aizliegumu tirgot, importēt, eksportēt, pārdot, pirkt, nodot, pārvest tranzītā vai transportēt preces, kā arī sniegt starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, turpmāk nebūtu lietderīgi personu saukt pie kriminālatbildības, ja minētā rīcība ietver preces, pakalpojumus, darījumus vai darbības, kuru vērtība ir mazāka nekā 10 000 EUR. Tādējādi KL 84.¹ panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka par iepriekš minēto darbību izdarīšanu personu turpmāk būs iespējams saukt pie kriminālatbildības tikai tad, ja minētās darbības ir izdarītas ievērojamā apmērā.

Saskaņā ar Direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu par noziedzīgu nodarījumu ir atzīstamas tādas darbības, kas pārkāpj Eiropas Savienības sankcijās noteikto aizliegumu tirgot, importēt, eksportēt, pārdot, pirkt, nodot, pārvest tranzītā vai transportēt preces, kā arī sniegt starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus. Lai attiecīgajā tiesību normā ietvertos jēdzienus pielāgotu Latvijas nacionālajam regulējumam, KL 84.¹ pantā tiek piedāvāts noteikt, ka ar jēdzienu “realizācija” ir saprotama sankcijām pakļauto preču tirgošana, pārdošana un nodošana. Jēdziens “iegādāšanās” apzīmē Direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā lietoto jēdzienu “pirkšana”. Savukārt jēdziens “pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai” apzīmē faktisku preču pārvietošanu (transportēšanu) pāri robežai, tās ievedot (importējot) Eiropas Savienības muitas teritorijā neatkarīgi no tā, kādu muitas procedūru ievestajām (importētajām) precēm pēc to ievešanas plānots piemērot, vai izvedot (eksportējot) no Eiropas Savienības muitas teritorijas, neatkarīgi no tā, kādas muitas procedūras ietvaros preces no Eiropas Savienības muitas teritorijas tiek izvestas. Šajā sakarā jāņem vērā, ka praksē pārkāpumi attiecībā uz sankcijām pakļautajām precēm pamatā tiek konstatēti, preces faktiski pārvietojot vai paredzot to pārvietošanu pāri valsts ārējai robežai, t.i., Eiropas Savienības robežai ar trešajām valstīm. Ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību brīvas preču aprites pamatprincipu, netiek paredzēti nekādi papildus ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas iekšējai robežai. Līdz ar to, izmeklējot nodarījumus sankciju pārkāpumu jomā, prece par Eiropas Savienības sankcijām pakļautu preci kļūst tikai tajā brīdī, kad tā tiek izvesta no trešajām valstīm vai ievesta no trešajām valstīm. Tādējādi ar jēdzienu “pārvietošana pāri valsts robežai” praksē tiek saprasta sankcionēto preču pārvietošana pāri valsts ārējai robežai, t.i., Eiropas Savienības robežai uz vai no trešajām valstīm, jo līdz tam, kamēr prece atrodas Eiropas Savienības teritorijā un tiek pārvietota pa to, tā ir pilnībā atļauta prece bez statusa.

Visbeidzot jānorāda, ka KL 84.¹ pantā piedāvāto darbību jēdzieni tiek lietoti arī citos KL pantos, piemēram, KL 190.¹., 192., 220.¹ u.c. pantos.
Vienlaikus KL 84.¹ pantā tiek lietoti arī tādi jēdzieni kā preces un pakalpojumi. Šajā sakarā norādāms, ka jēdziens "preces" KL 84.¹ panta izpratnē ietver jebkādu kustamu mantu, attiecībā uz kuru Eiropas Savienība ir noteikusi ierobežojošos pasākumus . Savukārt ar jēdzienu “pakalpojumi” ir saprotamas tādas darbības, ar kurām tieši vai netieši tiek sniegti starpniecības pakalpojumi, apdrošināšanas vai jebkādi citi ar minētajām precēm vai pakalpojumiem saistīti pakalpojumi, piemēram, juridiskās vai nodokļu konsultācijas, trasta, sabiedrisko attiecību, grāmatvedības, revīzijas vai uzskaites pakalpojumi, konsultāciju pakalpojumi uzņēmējdarbības jomā, tehnoloģiju konsultācijas, apraides, arhitektūras vai inženiertehniskie pakalpojumi u.c.

Vienlaikus būtiski norādīt, ka Direktīvas 3. panta 2. punktā tiek pieļauta administratīvās atbildības noteikšana par tādu Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, kas nepārsniedz 10 000 EUR apmēru. Tomēr Latvijas normatīvajā regulējumā šāds administratīvās atbildības un kriminālatbildības nošķiršanas slieksnis nepastāv. Proti, saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (turpmāk – PKLS) 23.¹ panta pirmo daļu atbildība par KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja noziedzīga nodarījuma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Šobrīd atbilstoši minētajai tiesību normai desmit minimālo mēnešalgu kopsumma veido 7 000 EUR. Lai arī šobrīd pastāvošais ievērojama apmēra slieksnis atbilst Direktīvas 3. panta 2. punkta prasībām, pastāv risks, ka tuvākajā nākotnē, pieaugot minimālās mēnešalgas apmēram, PKLS 23.¹ panta pirmajā daļā ietvertais ievērojama apmēra slieksnis pārsniegs 10 000 EUR un būs neatbalstošs Direktīvā noteiktajam. Tādējādi ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" PKLS 23.¹ pants tiek papildināts ar jaunu ceturto daļu, attiecībā uz KL 84.¹ panta pirmo daļu nosakot konkrētu ievērojama apmēra slieksni.

Tas nozīmē, ka par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces, vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, personu turpmāk būs iespējams saukt pie kriminālatbildības, ja KL 84.¹ pantā paredzēto preču vai pakalpojumu vērtība nebūs mazāka par 10 000 EUR vai ja pakalpojums veikts attiecībā uz precēm, kuru vērtība nebūs mazāka par 10 000 EUR. 
Savukārt par tādām KL 84.¹ pantā ietvertajām darbībām, kas nesasniedz PKLS 23.¹ panta ceturtajā daļā noteikto ievērojama apmēra slieksni, persona turpmāk tiks saukta pie administratīvās atbildības atbilstoši SL noteiktajam. 

Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši Direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktajam iepriekš minēto robežvērtību 10 000 EUR apmērā var sasniegt arī savā starpā saistītu darbību virkne, ja tās ir veikusi viena un tā pati persona. Iepriekš minētais atbilst krimināltiesību teorijā nostiprinātajam atsevišķa turpināta noziedzīga nodarījuma pazīmēm, ko veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido vienu noziedzīgu nodarījumu (KL 23. panta trešā daļa). Tas nozīmē, ka gadījumā, ja persona veic vairākas noziedzīgas darbības, kuru apmērs nesasniedz tiesību normā noteikto 10 000 EUR robežvērtību, bet no lietas apstākļiem ir iespējams secināt, ka personas veiktās darbības ir savstarpēji saistītas, vērstas uz kopēju mērķi un tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, ir nepieciešams lemt par kriminālatbildības noteikšanu atbilstoši jaunā KL 84.¹ panta attiecīgajai daļai kopsakarā ar KL 23. panta trešo daļu. Tāpat arī gadījumā, ja vairākas personas veic atsevišķas noziedzīgas darbības, kuru apmērs nesasniedz 10 000 EUR robežvērtību, taču no lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem ir secināms, ka personu veiktās darbības nav atsevišķs pārkāpums, bet gan kopīgas darbības, kas vērstas uz kopēja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, attiecīgajā situācijā ir pamats lemt par personu grupas esamību KL 19. panta tvērumā. Proti, saskaņā ar KL 19. pantu sodāmas ir arī tādas apzinātas noziedzīgas darbības, ar kurām tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījušas divas vai vairākas personas (tas ir, grupa).

Par jebkuru citu Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu
Vienlaikus jaunā KL 84.¹ panta pirmajā daļā tiek paredzēta kriminālatbildība arī par jebkuru citu Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu bez nepieciešamības konstatēt ievērojama apmēra slieksni, līdzīgi kā tas bija noteikts līdz šim spēkā esošajā KL 84. pantā. Tas nozīmē, ja persona veic tādu darbību vai pieļauj bezdarbību, kuras rezultātā tiek pārkāpti Eiropas Savienības noteiktie ierobežojošie pasākumi, to iespējams saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar jaunā KL 84.¹ panta pirmo daļu. Attiecīgā tiesību norma ir uzskatāma par blanketu normu, jo tajā nav norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet tās atrodamas citos tiesību aktos, šajā gadījumā – Eiropas Savienības regulās. Proti, pienākums ievērot ar Eiropas Savienības tiesību aktiem noteiktās sankcijas izriet no SL 11. panta pirmās daļas, saskaņā ar kuru Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā. Minētais nozīmē, ka tiesību piemērotājam ir pienākums piemērot konkrētās Eiropas Savienības regulas, ar kurām noteikti attiecīgie ierobežojošie pasākumi.

Vienlaikus Direktīvas 3. panta 1. punktā ir ietverts iespējamo Eiropas Savienības noteikto ierobežojošo pasākumu pārkāpumu saturs, kas ir noteikts Regulas 833/2014 2. – 5.t pantā un Regulas 269/2014 2. – 9. pantā, t.i.:
a) aizliegums, kas ir Savienības ierobežojošs pasākums, tieši vai netieši darīt pieejamus norādītai personai, vienībai vai struktūrai vai tās labā līdzekļus vai saimnieciskos resursus;
b) pienākums, kas ir Savienības ierobežojošs pasākums, neiesaldēt norādītas personas, vienības vai struktūras īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē esošus līdzekļus vai saimnieciskos resursus;
c) aizliegums, kas ir Savienības ierobežojošs pasākums, nodrošināt norādītām fiziskām personām iespēju ieceļot dalībvalsts teritorijā vai šķērsot dalībvalsts teritoriju;
d) aizliegums iesaistīties darījumos vai turpināt darījumus ar trešo valsti, trešās valsts struktūrām vai vienībām un struktūrām, kas ir tiešā vai netiešā trešās valsts vai trešās valsts struktūru īpašumā vai kontrolē, tostarp publisku vai koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vai izpildes turpināšanu, ja šādas rīcības aizliegums vai ierobežojums ir Savienības ierobežojošs pasākums;
e) aizliegums, kas ir Savienības ierobežojošs pasākums, tirgot, importēt, eksportēt, pārdot, pirkt, nodot, pārvest tranzītā vai transportēt preces, kā arī sniegt starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus;
f) aizliegums sniegt finanšu pakalpojumus vai veikt finanšu darbības, ja šādas rīcības aizliegums vai ierobežojums ir Savienības ierobežojošs pasākums;
g) aizliegums sniegt pakalpojumus, kas nav minēti f) apakšpunktā, ja šādas rīcības aizliegums vai ierobežojums ir Savienības ierobežojošs pasākums;
h) aizliegums apiet Savienības ierobežojošu pasākumu,
- izmantojot, nododot trešai pusei vai citādi atbrīvojoties no tādiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem nolūkā tos paslēpt, kuri ir norādītas personas, vienības vai struktūras tiešā vai netiešā īpašumā, turējumā vai kontrolē un kuri ir jāiesaldē saskaņā ar Savienības ierobežojošu pasākumu,
- sniedzot nepatiesu vai maldinošu informāciju, lai slēptu faktu, ka norādīta persona, vienība vai struktūra ir tādu līdzekļu vai saimniecisko resursu faktiskā īpašniece vai saņēmēja, kuri ir jāiesaldē saskaņā ar Savienības ierobežojošu pasākumu,
- norādītai fiziskai personai vai norādītas vienības vai struktūras pārstāvim neizpildot pienākumu, kas ir Savienības ierobežojošs pasākums, ziņot kompetentajām administratīvajām iestādēm par to īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē esošiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā,
- nepildot pienākumu, kas ir Savienības ierobežojošs pasākums, sniegt kompetentajām administratīvajām iestādēm informāciju, par iesaldētajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem vai informāciju par dalībvalstu teritorijā esošiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, kas ir norādītu personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē un kas nav iesaldēti – ja šāda informācija tika iegūta, pildot profesionālos pienākumus;
i) aizliegums pārkāpt vai neizpildīt nosacījumus, ko paredz kompetento iestāžu piešķirtas atļaujas veikt darbības, kuras šādas atļaujas neesības gadījumā ir tāda aizlieguma vai ierobežojuma pārkāpums, kas ir Savienības ierobežojošs pasākums.

Visbeidzot, lai atbilstoši pārņemtu Direktīvas 5. pantā noteikto pienākumu par Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem paredzēt efektīvu, samērīgu un preventīvu brīvības atņemšanas soda apmēru, t.i. vismaz piecus gadus, par KL 84.¹ panta pirmajā daļā ietvertā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek paredzēts piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Turklāt, ņemot vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšana vienlīdz apdraud valsts drošības intereses, KL 84. panta pirmās daļas sankcijas apmēru ir nepieciešams saskaņot ar jaunā KL 84.¹ panta pirmās daļas sankciju, brīvības atņemšanas termiņu palielinot no četriem uz pieciem gadiem

Par KL 84.¹ panta otro daļu
Vienlaikus, tika secināts, ka nebūtu pieļaujama administratīvās atbildības piemērošana attiecībā uz tādām būtiski svarīgām precēm kā stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieroči, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīcijas vai militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas. Līdz ar to, lai mazinātu potenciālos draudus Latvijas nacionālajai drošībai, iepriekš minēto preču kategorijas, ievērojot to izmantošanas iespējamību militārajā jomā, ir nepieciešams izdalīt no jaunā KL 84.¹ panta pirmās daļas tvēruma, to ietverot attiecīgā panta otrajā daļā un paredzot augstāku atbildības slieksni.

Šajā sakarā nepieciešams norādīt, ka ar stratēģiskas nozīmes precēm KL 84.¹ panta otrās daļas tvērumā ir saprotamas Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 1. panta 1. punktā minētās preces, t.i. sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas, materiāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas ietverti Padomes 2009. gada 5. maija regulas (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei, 1. pielikumā, Regulas 833/2014 2.pielikumā, Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā.

Tāpat jēdziens "šaujamierocis" ir definēts Ieroču aprites likuma 1. panta 43. punktā, nosakot, ka šaujamierocis ir jebkurš pārnēsājams ierocis ar stobru, kas šaujampulvera vai cita propelenta iedarbības rezultātā raida šāviņu, ir paredzēts vai var tikt pārveidots, lai raidītu šāviņu. Ar jēdzienu "šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa" atbilstoši Ieroču aprites likuma 1. panta 44. punktam ir saprotama sastāvdaļa, kas, būdama atsevišķs priekšmets, ir ietverta tā šaujamieroča kategorijā, kuram šī sastāvdaļa uzliekama vai uzlikta, — stobrs, tostarp kalibra maiņai paredzētie ieliekamie stobri un adapteri, rāmis, stobra kārba vai nolaidējmehānisma kārba, aizslēgs, patronu cilindrs, stobra apvalks, kas nostiprina stobru un pilda rāmja funkciju. Savukārt jēdziens "šaujamieroča munīcija" saskaņā ar Ieroču aprites likuma 1. panta 46. punktu nozīmē patronu, ko izmanto šaujamierocī, un tās sastāvdaļas. Vienlaikus minētā terminoloģija un jēdzienu uzskaitījums tiek lietots jau šobrīd spēkā esošajā KL 233. pantā “Šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu, šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu neatļauta izgatavošana, remontēšana, iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, realizēšana un realizēšanas noteikumu pārkāpšana”.

Visbeidzot ar jēdzienu "militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas" saprotamas ES regulās minētās preces, piemēram, Regulas 833/2014 VII pielikuma A daļā, kurā iekļauti tikai preču apraksti ar raksturlielumiem, un VII pielikuma B daļā uzskaitītās preces (šis uzskaitīto preču saraksts ir indikatīvi apzināts uz likumprojekta izstrādes brīdi un tas nav izsmeļošs un laika gaitā var mainīties):

1. Pusvadītājierīces

KN kods	Apraksts
8541 10	diodes, izņemot fotodiodes un gaismas diodes (LED)
8541 21	tranzistori, izņemot fototranzistorus ar izkliedes jaudu līdz 1 W
8541 29	tranzistori, izņemot fototranzistorus
8541 30	tiristori, dinistori (diodtiristori) un simistori (triaki) (izņemot gaismjutīgās pusvadītājierīces)
8541 49	gaismjutīgās pusvadītājierīces (izņemot fotoelementu ģeneratorus un fotoelementus)
8541 51	citādas pusvadītāju ierīces: uz pusvadītājiem balstīti pārveidotāji
8541 59	citādas pusvadītāju ierīces
8541 60	samontēti pjezoelektriskie kristāli
8541 90	pusvadītājierīces: daļas

2. Elektroniskās integrālās shēmas, ražošanas un testēšanas iekārtas

KN kods	Apraksts
3818 00	leģēti ķīmiskie elementi, kurus izmanto elektronikā, disku, plātņu vai tamlīdzīgās formās; leģēti ķīmiskie savienojumi, kurus izmanto elektronikā
8486 10	iekārtas un aparāti kristālu vai kristālos nesagrieztu pusvadītājplākšņu ražošanai
8486 20	iekārtas un aparāti pusvadītājierīču vai elektronisko integrālo shēmu ražošanai
8486 40	iekārtas un aparāti, kas minēti šīs nodaļas 11. C piezīmē
8534 00	iespiedshēmas
8537 10	elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi, konsoles, stendi, korpusi un citas pamatnes, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem pozīciju 8535 un 8536 aparātiem, ieskaitot tās ierīces vai aparātus, kas minētas 90. nodaļā, un ciparu kontroles aparātus, kas ir citādi nekā pozīcijas 8517 komutācijas aparāti, spriegumam, kas nepārsniedz 1000 V
8542 31	procesori un kontrolieri, arī savienojumā ar atmiņām, pārveidotājiem, loģiskajām shēmām, pastiprinātājiem, pulksteņa un laika aprēķina shēmām vai citām shēmām
8542 32	atmiņas
8542 33	pastiprinātāji
8542 39	citādas elektroniskās integrālās shēmas
8542 90	elektroniskās integrālās shēmas: daļas
8543 20	signālu ģeneratori
9027 50	citādas ierīces un iekārtas, kurās izmanto optisko starojumu (ultravioleto, redzamo, infrasarkano)
9030 20	osciloskopi un oscilogrāfi
9030 32	daudzfunkciju mēraparāti ar reģistrācijas kontrolierīci
9030 39	ierīces un aparatūra sprieguma, strāvas, pretestības vai jaudas mērīšanai vai kontrolei ar reģistrācijas kontrolierīci
9030 82	pusvadītāju matriču vai ierīču mērīšanai vai pārbaudei

3. Fotoaparāti, sensori un optiskie komponenti

KN kods	Apraksts
8525 89	citādas televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras
8529 90	citādas daļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijās 8524–8528 minēto aparatūru
9006 30	kameras, kas īpaši paredzētas lietošanai zem ūdens, aerouzņēmumiem vai iekšējo orgānu medicīniskai vai ķirurģiskai izmeklēšanai; salīdzinošie fotoaparāti, ko izmanto tiesu medicīnā vai kriminoloģijā
9006 91	kameru daļas un piederumi
9013 10	teleskopiskie tēmēkļi ieročiem; periskopi; teleskopi, kas paredzēti kā šajā nodaļā vai XVI sadaļā minēto mehānismu, ierīču vai aparātu daļas
9013 80	citādas optiskas ierīces, iekārtas un instrumenti
9025 19	citādi termometri un pirometri atsevišķi no citām ierīcēm
9032 10	termostati

4. Citādi elektriskie/magnētiskie komponenti

KN kods	Apraksts
8501 32	līdzstrāvas motori un līdzstrāvas ģeneratori, kuru jauda pārsniedz 750 W, bet nepārsniedz 75 kW (izņemot fotoelementu ģeneratorus)
8504 31	transformatori, kuru jauda nepārsniedz 1 kVA (izņemot transformatorus ar šķidru dielektriķi)
8504 40	statiskie pārveidotāji
8505 11	pastāvīgie magnēti un izstrādājumi, kas paredzēti pārvēršanai pastāvīgajos magnētos pēc to magnetizēšanas; no metāla
8529 10	visu veidu antenas un reflektori; daļas, kas izmantojamas kopā ar šiem izstrādājumiem
8532 21	citādi blokkondensatori, tantala
8532 22	alumīnija elektrolītiskie blokkondensatori (izņemot elektriskos kondensatorus)
8532 24	daudzkārtu keramiska dielektriķa kondensatori
8533 21	pastāvīgie elektrorezistori jaudai līdz 20 W (izņemot sildrezistorus un pastāvīgos oglekļa rezistorus)
8533 40	elektriskie maiņrezistori, ieskaitot reostatus un potenciometrus (izņemot stiepļu tinuma maiņrezistorus un sildrezistorus)
8536 41	releji spriegumam, kas nepārsniedz 60 V
8536 49	releji spriegumam, kas pārsniedz 60 V, bet nepārsniedz 1000 V
8536 50	citādi slēdži
8536 69	kontaktdakšas un kontaktligzdas
8536 90	citāda elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam (piemēram, slēdži, releji, pārslēgi, pārtraucēji, svārstību slāpētāji, kontaktdakšas, rozetes, elektrisko spuldžu ietveres un citi savienotāji, sadales kārbas) pie sprieguma, kas nepārsniedz 1000 V; optisko šķiedru, optisko šķiedru kūļu vai kabeļu savienotāji
8543 70 02	mikroviļņu pastiprinātāji
8543 70 04	digitālie lidojuma parametru reģistratori
8543 70 30	antenu pastiprinātāji
8548 00	mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur 85. nodaļā nav minētas

5. Darbmašīnas, aditīvās ražošanas iekārtas un saistīti izstrādājumi

KN kods	Apraksts
8205 59 80	rokas darbarīki, ieskaitot dimanta stiklgriežus, izņemot darbarīkus, ko lieto mājsaimniecībā, un darbarīki mūrniekiem, veidotājiem, betonētājiem, apmetējiem un krāsotājiem
8456 11	darbmašīnas jebkādu materiālu apstrādei ar materiālu noņemšanu, pielietojot lāzera starojumu
8457 10	daudzfunkcionālas darbmašīnas metāla apstrādei
8458 11	horizontālās virpas, ieskaitot daudzfunkcionālas metālgriešanas virpas, ar programmētu ciparvadību
8458 91	citādas virpas ar programmētu ciparvadību
8459 61	citādas frēzmašīnas ar programmētu ciparvadību
8466 10	instrumentu nostiprināšanas ierīces visu veidu rokas instrumentiem un darbmašīnām; izjaucamās (pašatveres) vītņgalvas
8466 93	daļas un piederumi, kas piemēroti lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijās 8456–8461 minētajām iekārtām, citur neminēti
8485 20	aditīvās ražošanas iekārtas ar plastmasu vai gumiju
8485 30	aditīvās ražošanas iekārtas ar ģipsi, cementu, keramiku vai stiklu
8485 90	aditīvās ražošanas iekārtu daļas

6. Energoietilpīgi materiāli un prekursori

KN kods	Apraksts
2829 90	perhlorāti; bromāti un perbromāti; jodāti un perjodāti
4706 10	papīra masa no šķiedrām, kas iegūtas no pārstrādāta (atkritumu un makulatūras) papīra, kartona vai cita celulozes šķiedrmateriāla: kokvilnas īsšķiedru masa

7. Elektroniskās ierīces, moduļi un bloki

KN kods	Apraksts
8471 50	ciparapstrādes bloki, izņemot apakšpozīcijā 8471 41 vai 8471 49 minētos blokus, arī vienā korpusā ar vienu vai diviem šādiem blokiem: atmiņas bloku, datu ievadbloku, datu izvadbloku
8471 70 98	citādi diskatmiņas bloki
8471 80	iekārtu bloki datu automātiskās apstrādes iekārtām (izņemot procesorus, datu ievadblokus vai izvadblokus un atmiņas blokus)
8517 62	iekārtas balss, attēlu vai citu datu uztveršanai, konversijai un pārraidei vai reģenerācijai, ieskaitot komutācijas un maršrutēšanas aparātus
8517 69	citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā
8517 79	telefonu aparātu, tālruņu šūnu (mobilo tālruņu) tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem un citādu aparātu balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai daļas, izņemot visu veidu antenas un reflektorus un to daļas
8526 91	radionavigācijas aparatūra
9014 20	aeronavigācijas vai kosmiskās navigācijas ierīces un instrumenti (izņemot kompasus)
9014 80	citādi navigācijas instrumenti un ierīces

8. Ķīmiskās vielas, metāli, sakausējumi, kompozītmateriāli un citi progresīvi materiāli

KN kods	Apraksts
8112 41	neapstrādāts rēnijs un rēnija atgriezumi, lūžņi un pulveri
8112 49	rēnijs, izņemot neapstrādātu rēniju, rēnija atgriezumus, lūžņus un pulverus

9. Mašīnu un mehānismu daļas, komplekti un komponenti

KN kods	Apraksts
8482 10	lodīšu gultņi
8482 20	koniskie rullīšu gultņi, ieskaitot konusu un konisko rullīšu komplektus
8482 30	sfēriskie rullīšu gultņi
8482 50	citādi cilindrisko rullīšu gultņi, ieskaitot režģu un rullīšu komplektus

10. Dažādi

KN kods	Apraksts
8807 30	citas lidmašīnu, helikopteru vai bezpilota gaisa kuģu daļas

Regulas 833/2014 XI un XX pielikumā iekļautās preces:
XI pielikuma A daļa

KN kods	Apraksts
88	Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas

XI pielikuma B daļa

KN kods	Apraksts
ex 2710 19 83	Hidraulikas eļļas izmantošanai 88. nodaļā minētajos transportlīdzekļos
ex 2710 19 99	Citādas ziežeļļas un citādas eļļas, ko izmanto aviācijā
4011 30 00	Jaunas gumijas pneimatiskās riepas, izmantojamas aviācijā
ex 6813 20 00	Bremžu diski un kluči, izmantojami aviācijā
6813 81 00	Bremžu uzlikas un kluči
8517 71 00	Visu veidu antenas un reflektori; daļas, kas izmantojamas kopā ar šiem izstrādājumiem
ex 8517 79 00	Citas daļas, kas saistītas ar antenām
9024 10 00	Mašīnas un ierīces materiālu cietības, stiprības, saspiežamības, elastības vai citu mehānisko īpašību pārbaudei: mašīnas un ierīces metālu pārbaudei
9026 00 00	Ierīces un aparatūra šķidrumu vai gāzu patēriņa, līmeņa, spiediena vai citu mainīgo lielumu mērīšanai vai kontrolei (piemēram, patēriņa mērītāji, līmeņa rādītāji, manometri, siltuma skaitītāji), izņemot instrumentus un aparatūru, kas iekļauti pozīcijā 9014 , 9015 , 9028  vai 9032

XI pielikuma C daļa

KN kods	Apraksts
8407 10	Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motori ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļdzinējiem gaisa kuģiem
8409 10	Detaļas, kas piemērotas izmantošanai vienīgi vai galvenokārt ar iekšdedzes virzuļdzinējiem gaisa kuģos”

XI pielikuma D daļa

KN kods	Apraksts
8411 11	turboreaktīvie dzinēji, kuru vilces spēks nepārsniedz 25 kN
8411 12	turboreaktīvie dzinēji, kuru vilces spēks pārsniedz 25 kN
8411 21	turbopropelleru dzinēji, kuru jauda nepārsniedz 1 100 kW
8411 22	turbopropelleru dzinēji, kuru jauda pārsniedz 1 100 kW
8411 91	turboreaktīvo dzinēju un turbopropelleru dzinēju daļas, citur neminētas

XX pielikums

KN/TARIC kods	Preces nosaukums
	Reaktīvo dzinēju degviela (kas nav petroleja):
2710 12 70	Benzīna tipa reaktīvo dzinēju degviela (vieglās eļļas)
2710 19 29	Tāda, kas nav petroleja (vidējās eļļas)
2710 19 21	Petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela (vidējās eļļas)
2710 20 90	Petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela, kas sajaukta ar biodīzeļdegvielu (1)
	Oksidācijas inhibitori Oksidācijas inhibitori, ko izmanto piedevās ziežeļļām:
3811 21 00	— oksidācijas inhibitori, kas satur neapstrādātas naftas eļļas
3811 29 00	— citi oksidācijas inhibitori
3811 90 00	Oksidācijas inhibitori, ko izmanto citos šķidrumos, kurus lieto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas
	Piedevas statiskās enerģijas izkliedei Piedevas statiskās enerģijas izkliedei, ko izmanto ziežeļļās:
3811 21 00	— tādas, kas satur neapstrādātas naftas eļļas
3811 29 00	— citādas
3811 90 00	Piedevas statiskās enerģijas izkliedei, ko izmanto citos šķidrumos, kurus lieto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas
	Korozijas inhibitori Korozijas inhibitori ziežeļļām:
3811 21 00	— tādi, kas satur neapstrādātas naftas eļļas
3811 29 00	— citādi
3811 90 00	Korozijas inhibitori, ko izmanto citos šķidrumos, kurus lieto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas
	Degvielas sistēmas apledojuma inhibitori (pretapledošanas piedevas) Degvielas sistēmas apledojuma inhibitori ziežeļļām:
3811 21 00	— tādi, kas satur neapstrādātas naftas eļļas
3811 29 00	— citādi
3811 90 00	Degvielas sistēmas apledojuma inhibitori citiem šķidrumiem, kurus lieto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas
	Metālu dezaktivatori Metālu dezaktivatori ziežeļļām:
3811 21 00	— tādi, kas satur neapstrādātas naftas eļļas
3811 29 00	— citādi
3811 90 00	Metālu dezaktivatori citiem šķidrumiem, kurus lieto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas
	Biocīdu piedevas Biocīdu piedevas ziežeļļām:
3811 21 00	— tādas, kas satur neapstrādātas naftas eļļas
3811 29 00	— citādas
3811 90 00	Biocīdu piedevas citiem šķidrumiem, kurus lieto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas
	Piedevas termiskās stabilitātes uzlabošanai Piedevas termiskās stabilitātes uzlabošanai, ko izmanto ziežeļļās:
3811 21 00	— tādas, kas satur neapstrādātas naftas eļļas
3811 29 00	— citādas
3811 90 00	Piedevas termiskās stabilitātes uzlabošanai, ko izmanto citos šķidrumos, kurus lieto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas
(1)    Ar noteikumu, ka pēc masas tajā joprojām ir 70 % vai vairāk neapstrādātas naftas eļļas vai bitumenminerāleļļas.

Tāpat ar jēdzienu "militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas" KL 84.¹ panta otrās daļas izpratnē ir saprotamas arī tādas preces, kas nav ietvertas iepriekš uzskaitītajā preču sarakstā, bet no lietas apstākļiem ir iespējams pierādīt, ka prece vai tehnoloģija ir paredzēta militāriem mērķiem, piemēram, preci vai tehnoloģiju var izmantot militārās industrijas darbības nodrošināšanai – rūpniecisko iekārtu izveidei, remontam –, tādējādi ļaujot attīstīt militārajā jomā pielietojamo preču ražošanu. Papildus minētais jēdziens var aptvert arī tādas preces vai tehnoloģijas, par kurām Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja ir sniegusi atzinumu, ka prece vai tehnoloģija ir paredzēta izmantošanai militāriem mērķiem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KL 84.¹ panta otrajā daļā ietvertais jēdziens “militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas” ietver:
1) preces, kas uzskaitītas Regulas 833/2014 VII pielikuma A un B daļā, kā arī Regulas 833/2014 XI un XX pielikumā (likumprojekta anotācijā sniegts vien indikatīvs preču saraksts);
2) preces, kas neietilpst ES regulās, piemēram, iepriekš minētajos Regulas 833/2014 pielikumos, bet no lietas apstākļiem ir iespējams pierādīt, ka prece vei tehnoloģija ir paredzēta militāriem mērķiem;
3) Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja ir sniegusi atzinumu, ka prece vai tehnoloģija ir paredzēta izmantošanai militāriem mērķiem.

Ievērojot KL 84.¹ panta otrajā daļā ietvertā noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu valsts drošības interesēm, par tiesību normā ietvertā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek paredzēts piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšana vienlīdz apdraud valsts drošības intereses, un ievērojot nepieciešamību KL 84. panta sankciju apmēru saskaņot ar jaunā KL 84.¹ panta otrajā daļā noteikto sankciju apmēru, arī par KL 84. panta otrajā daļā ietvertā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek paredzēts noteikt brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Par KL 84.¹ panta trešo daļu
Vienlaikus ar likumprojekta 2. pantu jaunajā KL 84.¹ panta trešajā daļā tiek ietvertas pantā minēto noziedzīgo nodarījumu kvalificējošās pazīmes, t.i., ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja to izdarījusi valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks. Tādējādi, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par KL 84.¹ panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, nepieciešams konstatēt visas attiecīgā panta pirmajā vai otrajā daļā ietvertās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, kā arī attiecīgi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās vai ja to izdarījusi valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks. 

Papildus jāņem vērā, ka KL 84.¹ panta trešajā daļā minētās kvalificējošās pazīmes ir salāgotas ar KL 84. panta trešajā daļā, kā arī KL 190. un 190.¹ pantā paredzētajām kvalificējošām pazīmēm. ​​Un par KL 84.¹ panta trešajā daļā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšana vienlīdz apdraud valsts drošības intereses, un ievērojot nepieciešamību KL 84. panta sankciju apmēru saskaņot ar jaunā KL 84.¹ panta trešās daļas, kā arī KL 190. un 190.¹ panta otrajās daļās noteikto sankciju apmēru, arī par KL 84. panta trešajā daļā ietvertā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek paredzēts noteikt brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par KL 84.¹ panta ceturto daļu
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības sankcijas ietver preču importa un eksporta ierobežojumus, par ko kriminālatbildība ir paredzēta arī KL 190. pantā “Kontrabanda” un 190.¹ pantā “Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai”, ar likumprojekta 2. pantu jaunā KL 84.¹ panta ceturto daļu tiek piedāvāts salāgot ar iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, KL 84.¹ panta ceturtajā daļā ietverot pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes, t.i., ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Tādējādi, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par KL 84.¹ panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, nepieciešams konstatēt visas attiecīgā panta pirmajā vai otrajā daļā ietvertās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, kā arī attiecīgi organizētas grupas pazīmes vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu lielā apmērā.

Saskaņā ar KL 21. pantu organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt vienu vai vairākus noziegumus un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus. Savukārt atbilstoši likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20. pantam atbildība par KL paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Ievērojot KL 84.¹ panta ceturtajā daļā ietvertā noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu valsts drošības interesēm, kā arī nepieciešamību KL 84.¹ panta ceturtās daļas sankciju saskaņot ar KL 190. un 190.¹ panta trešajās daļās noteikto sankciju apmēru, par tiesību normā ietvertā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek paredzēts piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem.
 

Ievērojot minēto, likumprojekta 1. un 2. pants paredz , ka turpmāk kriminālatbildība par jebkuru Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu tiks paredzēta jaunā KL 84.¹ pantā.
 

Vienlaikus, jāņem vērā, ka ar likumprojektu tiek konceptuāli mainīta līdzšinējā kriminālsodu politika attiecībā uz Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpumiem, proti, ar attiecīgo noziegumu daļēju dekriminalizāciju personām tiek radīts labvēlīgs tiesiskais regulējums. Saskaņā ar KL 5. panta otro daļu likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai saglabājusies sodāmība. Tādējādi, lai nodrošinātu saprātīgu un līdzsvarotu pāreju no vecā tiesiskā regulējuma uz jauno regulējumu, likumprojektam ir nepieciešams noteikt pārejas noteikumus.
 

Likumprojekta pārejas noteikumu 1. punktā noteikts, ka personas, kuras izdarījušas Krimināllikuma 84. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā attiecīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, turklāt ņemot vērā, ka kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu nevar iestāties, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā par to nav paredzēta kriminālatbildība. Tas nozīmē, ka nodarījums kvalificējams atbilstoši tai KL redakcijai, kas bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, vienlaikus paredzot, ka kriminālatbildība par noziedzīgo nodarījumu nevar iestāties, ja pēc likuma spēkā stāšanās dienas par to vairāk netiek paredzēta kriminālatbildība.

Pārejas noteikumu 2. punktā tiek paredzēts, ka izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošos kriminālprocesus par nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikuma 84. pantā attiecībā uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām nav paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 84.¹ pantā, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu. Ja krimināllietas materiālos ir ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu, tos nosūta iestādei, kuras amatpersona veic administratīvā pārkāpuma procesu. Tas nozīmē, ka par dekriminalizētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem kriminālprocess ir izbeidzams. Vienlaikus, gadījumā, ja nodarījums tiek atzīts par administratīvi sodāmu, tad kriminālprocesa virzītājam ir pienākums lietas materiālus nosūtīt izskatīšanai kompetentajai institūcijai vai amatpersonai Administratīvās atbildības likuma noteiktajā kārtībā. Uzsāktās lietas kriminālprocesa ietvaros ir nepieciešams turpināt Administratīvās atbildības likuma noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, ka administratīvajiem pārkāpumiem ir krimināla nodarījuma raksturs. Un, lai arī par tiem ir noteikta vieglāka atbildības forma salīdzinājumā ar kriminālatbildību, attiecīgajā situācijā dekriminalizējot KL 84.¹ pantā paredzēto nodarījumu, personas darbības joprojām tiek atzītas par sodāmām, tikai par tām paredzot vieglāku atbildības formu.

Likumprojekta pārejas noteikumu 3. punkts nosaka, ka kriminālprocesu, kurš pabeigts, apsūdzēto nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības par nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikuma 84. pantā attiecībā uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām nav paredzēta kriminālatbildība, un attiecībā uz kuru lēmums nav stājies spēkā pilnā apjomā, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu. Saskaņā ar minēto pārejas noteikumu visi kriminālprocesi, kuri izbeigti, apsūdzēto nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, bet par kuriem lēmums vēl nav stājies spēkā pilnā apjomā, ir izbeidzami attiecībā uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas KL netiek paredzēta kriminālatbildība.

Ar likumprojekta pārejas noteikumu 4. punktu tiek noteikts, ka šā likuma nosacījumi neattiecas uz personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir notiesātas vai kurām sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 84. panta attiecībā uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām, tādējādi nodrošinot saprātīgu un samērīgu pāreju no iepriekšējā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu.

Visbeidzot, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības sankciju pārkāpumu gadījumā nereti tiek lemts arī par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā, likumprojekta pārejas noteikumu 5. punkts paredz, ka šā likuma nosacījumi neattiecas uz mantu, kas tika noziedzīgi iegūta vai bija saistīta ar Krimināllikuma 84. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām un attiecībā par kuru ir stājies spēkā tiesas lēmums, kas pieņemts Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā.
 

Papildus Direktīvas 20. panta 1. punkts noteic, ka dalībvalstīm ir pienākums savos normatīvajos aktos, ar kuriem tiek pārņemtas Direktīvas prasības, ietvert atsauci uz attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu.
 

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz papildināt KL ar informatīvo atsauci uz šo Direktīvu, likuma informatīvās atsauces papildinot ar 26. punktu šādā redakcijā:
"26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673.".