24-TA-2002: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas 2024.gada 9.jūlija sēdes protokola Nr.7 1.§ “Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā” 2.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pagarināt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (turpmāk – Izšķērdēšanas novēršanas likums) noteiktos publiskas personas nekustamā īpašuma nomas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību maksimālos termiņus no 30 līdz 70 gadiem, tādejādi veicinot investīciju apjomu publiskas personas īpašumos un publisko personu attīstības mērķu sasniegšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Projekts paredz, ka grozījumi Izšķērdēšanas novēršanas likumā stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī, lai atbilstoši projektā ietvertajam deleģējumam līdz projekta spēkā stāšanās brīdim būtu iespējams iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par apbūves un nomas tiesības termiņu noteikšanas kritērijiem, vienlaikus izvairoties no situācijas, ka spēkā esošo apbūves un nomas tiesību termiņi tiek pagarināti atbilstoši plānotajam regulējumam bez pietiekama lietderības izvērtējuma.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši grozījumiem Civillikumā, kuri stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī, tika ieviests jauns tiesību institūts – apbūves tiesība, uz kura pamata persona var celt un lietot uz sveša zemesgabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašnieks apbūves tiesības spēkā esamības laikā. Savukārt 2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Izšķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot speciālo regulējumu attiecībā uz apbūves tiesības piešķiršanu publiskas personas neapbūvētos zemesgabalos.
Civillikuma 1129.2 panta pirmā daļa nosaka, ka, piešķirot apbūves tiesību, jānoteic apbūves tiesības termiņš, kas nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem. Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.5 panta pirmo daļu publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību var piešķirt uz laiku, kas nav mazāks par Civillikumā noteikto minimālo apbūves tiesības termiņu, t.i., 10 gadiem, un garāks par termiņu, kāds šā likuma 6.1 panta pirmajā daļā vai citos ārējos normatīvajos aktos noteikts publiskas personas zemes nomai. Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmā daļa nosaka, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Attiecīgi Izšķērdēšanas novēršanas likumā ir ietverts vispārējs regulējums attiecībā uz publiskas personas nekustamā īpašuma iznomāšanas un arī apbūves tiesības piešķiršanas termiņiem, pieļaujot, ka minētais jautājums var tikt regulēts arī citos likumos. Līdz ar to no vispārējā regulējuma atšķirīgs publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līgumu maksimālais termiņš ir noteikts vairākos speciālajos regulējumos, ņemot vērā, piemēram, nekustamo īpašumu atsavināšanas ierobežojumus noteiktās teritorijās vai nekustamā īpašuma iznomāšanas mērķi. Tā, piemēram:
1) Ostu likuma 4.panta sestā daļa noteic, ka ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 70 miljonus euro;
2) saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 9.panta pirmās daļas 7.punktu zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju kūdras ieguvei izsniedz uz laiku līdz 75 gadiem un atbilstoši 9.panta otrajai daļai publiskas personas zemi zemes dzīļu izmantošanai var iznomāt uz šā panta pirmajā daļā minēto termiņu.
3) Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 9.panta otrā daļa noteic, ka publiska persona var piešķirt energoapgādes komersantam apbūves tiesības vēja elektrostacijas būvniecībai uz attiecīgajai publiskai personai piederošajām meža zemēm uz termiņu, kas nav ilgāks par 35 gadiem;
4) saskaņā ar likuma “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” 4.1 pantu attiecībā uz ar likumu nodoto nekustamo īpašumu nomas vai apbūves tiesības termiņus var noteikt līdz 45 gadiem, ja nomas vai apbūves tiesīgā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 30 miljonus euro, līdz 60 gadiem, ja pārsniedz 70 miljonus euro un līdz 70 gadiem, ja pārsniedz 100 miljonus euro.
Atbilstoši institūciju sniegtai informācijai par noslēgtajiem apbūves tiesības līgumiem [1], secināms, ka līdz 2024.gada 29.februārim ir noslēgti 383 publiskas personas zemes apbūves tiesību līgumi (t.sk. arī kur publiskā puse ir apbūves tiesīgais), 35% apbūves tiesības līgumu ir slēgti uz laiku 10 gadi, savukārt 8% pārsniedzot 30 gadu termiņu, bet tas attiecas uz speciālā regulējuma ietvaru vai starp publisko personu savstarpēji slēgtajiem apbūves tiesības līgumiem. Visvairāk apbūves tiesību līgumus, t.i., 47 līgumus, ir noslēgusi Ventspils brīvostas pārvalde par ostu zemes apbūvi, kuras apbūves termiņu ierobežo tikai plānoto un plānotājā termiņā ieguldāmo investīciju apjoms.
Ar 2024.gada 9.jūlija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr.7 1.§ “Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā” 2.punktu Finanšu ministrijai uzdots līdz 2024.gada 30.oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot maksimālā apbūves tiesības termiņa pagarināšanu līdz 70 gadiem, kā arī nostiprinot apbūves tiesīgajam ar apbūves tiesībām saistīto zemes īpašumu atsavināt nerīkojot izsoli.
Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus, likumprojektā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus apbūves tiesības termiņa noteikšanai, tai skaitā arī kritēriju saistībā ar veiktā ieguldījuma apmēru, ieguldījuma saistību ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu.
[1] Dati ir atbilstoši institūciju, kas ir atbildējušas uz Finanšu ministrijas 2024.gada 5.marta vēstuli Nr.11-2/7-2/666 un vēstuli Nr.11-2/7-2/669, sniegtajai informācijai.
Civillikuma 1129.2 panta pirmā daļa nosaka, ka, piešķirot apbūves tiesību, jānoteic apbūves tiesības termiņš, kas nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem. Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.5 panta pirmo daļu publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību var piešķirt uz laiku, kas nav mazāks par Civillikumā noteikto minimālo apbūves tiesības termiņu, t.i., 10 gadiem, un garāks par termiņu, kāds šā likuma 6.1 panta pirmajā daļā vai citos ārējos normatīvajos aktos noteikts publiskas personas zemes nomai. Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmā daļa nosaka, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Attiecīgi Izšķērdēšanas novēršanas likumā ir ietverts vispārējs regulējums attiecībā uz publiskas personas nekustamā īpašuma iznomāšanas un arī apbūves tiesības piešķiršanas termiņiem, pieļaujot, ka minētais jautājums var tikt regulēts arī citos likumos. Līdz ar to no vispārējā regulējuma atšķirīgs publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līgumu maksimālais termiņš ir noteikts vairākos speciālajos regulējumos, ņemot vērā, piemēram, nekustamo īpašumu atsavināšanas ierobežojumus noteiktās teritorijās vai nekustamā īpašuma iznomāšanas mērķi. Tā, piemēram:
1) Ostu likuma 4.panta sestā daļa noteic, ka ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 70 miljonus euro;
2) saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 9.panta pirmās daļas 7.punktu zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju kūdras ieguvei izsniedz uz laiku līdz 75 gadiem un atbilstoši 9.panta otrajai daļai publiskas personas zemi zemes dzīļu izmantošanai var iznomāt uz šā panta pirmajā daļā minēto termiņu.
3) Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 9.panta otrā daļa noteic, ka publiska persona var piešķirt energoapgādes komersantam apbūves tiesības vēja elektrostacijas būvniecībai uz attiecīgajai publiskai personai piederošajām meža zemēm uz termiņu, kas nav ilgāks par 35 gadiem;
4) saskaņā ar likuma “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” 4.1 pantu attiecībā uz ar likumu nodoto nekustamo īpašumu nomas vai apbūves tiesības termiņus var noteikt līdz 45 gadiem, ja nomas vai apbūves tiesīgā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 30 miljonus euro, līdz 60 gadiem, ja pārsniedz 70 miljonus euro un līdz 70 gadiem, ja pārsniedz 100 miljonus euro.
Atbilstoši institūciju sniegtai informācijai par noslēgtajiem apbūves tiesības līgumiem [1], secināms, ka līdz 2024.gada 29.februārim ir noslēgti 383 publiskas personas zemes apbūves tiesību līgumi (t.sk. arī kur publiskā puse ir apbūves tiesīgais), 35% apbūves tiesības līgumu ir slēgti uz laiku 10 gadi, savukārt 8% pārsniedzot 30 gadu termiņu, bet tas attiecas uz speciālā regulējuma ietvaru vai starp publisko personu savstarpēji slēgtajiem apbūves tiesības līgumiem. Visvairāk apbūves tiesību līgumus, t.i., 47 līgumus, ir noslēgusi Ventspils brīvostas pārvalde par ostu zemes apbūvi, kuras apbūves termiņu ierobežo tikai plānoto un plānotājā termiņā ieguldāmo investīciju apjoms.
Ar 2024.gada 9.jūlija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr.7 1.§ “Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā” 2.punktu Finanšu ministrijai uzdots līdz 2024.gada 30.oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot maksimālā apbūves tiesības termiņa pagarināšanu līdz 70 gadiem, kā arī nostiprinot apbūves tiesīgajam ar apbūves tiesībām saistīto zemes īpašumu atsavināt nerīkojot izsoli.
Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus, likumprojektā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus apbūves tiesības termiņa noteikšanai, tai skaitā arī kritēriju saistībā ar veiktā ieguldījuma apmēru, ieguldījuma saistību ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu.
[1] Dati ir atbilstoši institūciju, kas ir atbildējušas uz Finanšu ministrijas 2024.gada 5.marta vēstuli Nr.11-2/7-2/666 un vēstuli Nr.11-2/7-2/669, sniegtajai informācijai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa sēdē, prot. Nr.14 35.§, turpmāk – Informatīvais ziņojums) norādītajam nekustamā īpašuma attīstībai ir liela nozīme jebkurā nozarē gan pakalpojumu uzlabošanā, gan pakalpojumu pieejamības veicināšanā. Līdz ar to nepieciešams veicināt investīcijas nekustamā īpašuma attīstībai. Pēdējos gados Latvija ievērojami atpaliek no savām kaimiņvalstīm ekonomikas attīstības tempu ziņā. Viens no iemesliem ir salīdzinoši neliels ārējo investīciju apjoms ekonomikā, t.sk. nekustamo īpašumu attīstības jomā (pēdējo desmit gadu laikā kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos Lietuvā ir bijis gandrīz divas reizes lielāks nekā Latvijā). Vienlaikus, ņemot vērā investīciju atmaksāšanās termiņus, likumā noteiktie apbūves tiesības maksimālā termiņa ierobežojumi ir pārāk stingri un faktiski apbūves tiesība valsts un pašvaldību gadījumā netiek pielietota (investīcijas netiek piesaistītas).
Saskaņā ar Lietuvas Republikas Zemes likuma (ŽEMĖS TEISĖ) 9.panta trešās daļas trešo punktu ekspluatācijai vai apbūvei iznomāto valsts zemes gabalu nomas termiņu nosaka, ņemot vērā būves vai objekta ekonomiski pamatoto kalpošanas laiku. Nomas termiņa noteikšanas motivāciju sniedz lēmumā par valsts zemes gabala iznomāšanu. Valsts zemi var iznomāt uz termiņu, kurš nav garāks par 99 gadiem[1].
[1] https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/4bf34552ad7211e68987e8320e9a5185?jfwid=16j6tpil98 (skatīts 02.09.2024.).
Saskaņā ar Lietuvas Republikas Zemes likuma (ŽEMĖS TEISĖ) 9.panta trešās daļas trešo punktu ekspluatācijai vai apbūvei iznomāto valsts zemes gabalu nomas termiņu nosaka, ņemot vērā būves vai objekta ekonomiski pamatoto kalpošanas laiku. Nomas termiņa noteikšanas motivāciju sniedz lēmumā par valsts zemes gabala iznomāšanu. Valsts zemi var iznomāt uz termiņu, kurš nav garāks par 99 gadiem[1].
[1] https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/4bf34552ad7211e68987e8320e9a5185?jfwid=16j6tpil98 (skatīts 02.09.2024.).
Risinājuma apraksts
Izpildot 2024.gada 9.jūlija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr.7 1.§ “Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā” 2.punktā doto uzdevumu, projekts paredz pagarināt Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos publiskas personas nekustamā īpašuma nomas un līdz ar to attiecīgi neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības maksimālos termiņus no 30 līdz 70 gadiem. Vienlaikus būtiski vērst uzmanību, ka joprojām ir jāņem vērā arī speciālās tiesību normas attiecībā uz nomas līgumu un apbūves tiesību maksimālajiem termiņiem.
Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus, projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus apbūves tiesības un nomas līguma termiņa noteikšanai gadījumā, ja tiek slēgts nekustamā īpašuma nomas līgums uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem. Attiecībā uz nomas līgumiem sešu gadu termiņa robežslieksnis paredzēts, ņemot vērā jau šobrīd Izšķērdēšanas likumā noteikto pienākumu nomas maksas pārskatīšanai, ja nomas līgums slēgts uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem, kā arī lai neradītu papildus administratīvo slogu, kas saistīts ar ieguldījumu vērtēšanu un uzraudzību attiecībā arī uz visiem īstermiņa līgumiem.
Atbilstoši iepriekš minētajam uzdevumam, nosakot nomas līguma termiņu būtu jāņem vērā:
1) nomas objektā/apbūves tiesības līguma ietvaros plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjomu, kā arī apbūves tiesību ieguldījuma saistību ar pašvaldības attīstības mērķa sasniegšanu;
2) apbūves, ja tāda paredzēta, normatīvo un ekonomiski pamatoto kalpošanas laiku. Apbūves normatīvais kalpošanas laiks aprēķināms, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumu Nr.116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” pielikumos noteikto būvju un būvju elementu normatīvo kalpošanas ilgumu;
3) lietderības apsvērumus, ar kuriem pamatots izvēlētais galīgais apbūves vai nomas tiesības termiņš ir iekļaujams lēmumā par tiesību piešķiršanu.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā ir noteikts vispārīgs pienākums lietderīgi rīkoties mantu. Ņemot vērā, ka situācijas var būt dažādas, t.sk. pietiekami atšķirīgas, un attiecīgi tam ievērojot elastību, Ministru kabineta noteikumos būtu nosakāmi vispārīgi kritēriji, lai tos varētu piemērot katrā konkrētā situācijā, kur jāizvērtē nomas līguma vai apbūves tiesības termiņš. Detalizētus apsvērumus par attiecīgā termiņa noteikšanu pieņem un pamato iznomātājs/apbūves tiesības piešķīrējs.
Likumprojekts nosaka maksimālo nomas vai apbūves tiesības līgumu termiņu. Grozot nomas vai apbūves tiesības līgumu, proti, ja plānots pagarināt esošos nomas vai apbūves tiesības līguma termiņus, tai skaitā jau pirms likumprojekta spēkā stāšanās noslēgtos nomas vai apbūves līgumus, jāņem vērā kritēriji, kas tiks iestrādāti saistītajos Ministru kabineta noteikumos.
Papildus ar projektu paredzēts noteikt, ka lēmumu par valsts vai pašvaldības neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu izsoles ceļā ar tiesībām apbūves tiesīgajam ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome, tādejādi nodrošinot, ka šādas būtiskas privilēģijas attiecībā uz publiskais personai piederošu nekustamo īpašumu privātpersonai varētu iegūt procesā, kas ir atklāts un plaši pieejams visiem interesentiem. Līdzīgs regulējums paredzēts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22.pantā attiecībā uz valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēts zemesgabals iznomāšanu ar apbūves tiesībām.
Paredzētais regulējums ir saistīts ar papildus virzītajiem grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (projekta Nr. 24-TA-2003 Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā), paredzot atbilstoši iepriekš minētajam uzdevumam, ka noteiktos gadījumos apbūvei nodoto zemesgabalu ir tiesības atsavināt apbūves tiesīgajam, nerīkojot izsoli.
Attiecībā uz spēkā esošiem apbūves tiesības līgumiem, minētā tiesība nav piemērojama, ņemot vērā paredzētos priekšnosacījumus (lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, kad apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu), ar ko šādas tiesības tiek paredzētas. Tiesības apbūves tiesīgajam ierosināt zemesgabala atsavināšu ir tikai uz nākotni vērstiem gadījumiem, kur apbūves tiesības izsoles brīdī visiem interesentiem šāda informācija ir bijusi pieejama.
Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus, projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus apbūves tiesības un nomas līguma termiņa noteikšanai gadījumā, ja tiek slēgts nekustamā īpašuma nomas līgums uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem. Attiecībā uz nomas līgumiem sešu gadu termiņa robežslieksnis paredzēts, ņemot vērā jau šobrīd Izšķērdēšanas likumā noteikto pienākumu nomas maksas pārskatīšanai, ja nomas līgums slēgts uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem, kā arī lai neradītu papildus administratīvo slogu, kas saistīts ar ieguldījumu vērtēšanu un uzraudzību attiecībā arī uz visiem īstermiņa līgumiem.
Atbilstoši iepriekš minētajam uzdevumam, nosakot nomas līguma termiņu būtu jāņem vērā:
1) nomas objektā/apbūves tiesības līguma ietvaros plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjomu, kā arī apbūves tiesību ieguldījuma saistību ar pašvaldības attīstības mērķa sasniegšanu;
2) apbūves, ja tāda paredzēta, normatīvo un ekonomiski pamatoto kalpošanas laiku. Apbūves normatīvais kalpošanas laiks aprēķināms, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumu Nr.116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” pielikumos noteikto būvju un būvju elementu normatīvo kalpošanas ilgumu;
3) lietderības apsvērumus, ar kuriem pamatots izvēlētais galīgais apbūves vai nomas tiesības termiņš ir iekļaujams lēmumā par tiesību piešķiršanu.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā ir noteikts vispārīgs pienākums lietderīgi rīkoties mantu. Ņemot vērā, ka situācijas var būt dažādas, t.sk. pietiekami atšķirīgas, un attiecīgi tam ievērojot elastību, Ministru kabineta noteikumos būtu nosakāmi vispārīgi kritēriji, lai tos varētu piemērot katrā konkrētā situācijā, kur jāizvērtē nomas līguma vai apbūves tiesības termiņš. Detalizētus apsvērumus par attiecīgā termiņa noteikšanu pieņem un pamato iznomātājs/apbūves tiesības piešķīrējs.
Likumprojekts nosaka maksimālo nomas vai apbūves tiesības līgumu termiņu. Grozot nomas vai apbūves tiesības līgumu, proti, ja plānots pagarināt esošos nomas vai apbūves tiesības līguma termiņus, tai skaitā jau pirms likumprojekta spēkā stāšanās noslēgtos nomas vai apbūves līgumus, jāņem vērā kritēriji, kas tiks iestrādāti saistītajos Ministru kabineta noteikumos.
Papildus ar projektu paredzēts noteikt, ka lēmumu par valsts vai pašvaldības neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu izsoles ceļā ar tiesībām apbūves tiesīgajam ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome, tādejādi nodrošinot, ka šādas būtiskas privilēģijas attiecībā uz publiskais personai piederošu nekustamo īpašumu privātpersonai varētu iegūt procesā, kas ir atklāts un plaši pieejams visiem interesentiem. Līdzīgs regulējums paredzēts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22.pantā attiecībā uz valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēts zemesgabals iznomāšanu ar apbūves tiesībām.
Paredzētais regulējums ir saistīts ar papildus virzītajiem grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (projekta Nr. 24-TA-2003 Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā), paredzot atbilstoši iepriekš minētajam uzdevumam, ka noteiktos gadījumos apbūvei nodoto zemesgabalu ir tiesības atsavināt apbūves tiesīgajam, nerīkojot izsoli.
Attiecībā uz spēkā esošiem apbūves tiesības līgumiem, minētā tiesība nav piemērojama, ņemot vērā paredzētos priekšnosacījumus (lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, kad apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu), ar ko šādas tiesības tiek paredzētas. Tiesības apbūves tiesīgajam ierosināt zemesgabala atsavināšu ir tikai uz nākotni vērstiem gadījumiem, kur apbūves tiesības izsoles brīdī visiem interesentiem šāda informācija ir bijusi pieejama.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
1. Zemāki sākotnējie izdevumi: Fiziskām personām, kas vēlas attīstīt īpašumus apbūves un nomas tiesības samazina nepieciešamos sākotnējos izdevumus, jo nav jāiegādājas zeme.
2. Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības sniedz fiziskām personām drošību, ka viņi var izmantot zemi noteiktā laikā bez bažām par tās zaudēšanu. Tas ir īpaši svarīgi ilgtermiņa projektiem.
3. Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības ļauj fiziskajām personām veikt ilgtermiņa plānošanu un attīstību, ieguldot nekustamā īpašuma attīstībā.
4. Fiziskās personas var izmantot iegūtās apbūves un nomas tiesības kā nodrošinājumu aizdevumiem vai citām finansēšanas iespējām, kas palīdzēs attīstīt projektus.
2. Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības sniedz fiziskām personām drošību, ka viņi var izmantot zemi noteiktā laikā bez bažām par tās zaudēšanu. Tas ir īpaši svarīgi ilgtermiņa projektiem.
3. Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības ļauj fiziskajām personām veikt ilgtermiņa plānošanu un attīstību, ieguldot nekustamā īpašuma attīstībā.
4. Fiziskās personas var izmantot iegūtās apbūves un nomas tiesības kā nodrošinājumu aizdevumiem vai citām finansēšanas iespējām, kas palīdzēs attīstīt projektus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Identisks ietekmei uz fiziskām personām (skat. aprakstu iepriekš).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgtermiņa apbūves tiesību un nomas tiesību piešķiršana uz valsts zemi var būtiski ietekmēt makroekonomisko vidi vairākos veidos. Šāda veida tiesības palīdz veidot stabilu un prognozējamu investīciju vidi, kas savukārt var ietekmēt ekonomisko izaugsmi, tirgus struktūru un valsts finanšu stāvokli.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesību piešķiršana uz valsts zemi var ievērojami ietekmēt nozaru konkurētspēju, veicinot izaugsmi, inovācijas un efektivitāti.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības var ievērojami ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, veicinot investīciju pievilcību, uzlabojot konkurenci, stimulējot inovācijas un tehnoloģiju attīstību, kā arī sniedzot atbalstu sociālajiem un vides aspektiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības var ievērojami ietekmēt mazos un vidējos uzņēmumus, sniedzot priekšrocības kā stabila un prognozējama investīciju vide, zemākas sākotnējās izmaksas, elastību attiecībā uz biznesa plānošanu, uzlabotu konkurētspēju un iespējas izaugsmei. Šādas tiesības arī palīdz mazināt riskus un uzlabot uzņēmuma finanšu stabilitāti.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības uz valsts zemi var ievērojami ietekmēt konkurenci, sniedzot uzņēmumiem priekšrocības, piemēram, samazinot izmaksas, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, kā arī veicinot inovācijas un paplašināšanās iespējas. Tomēr šīs priekšrocības var arī radīt izaicinājumus konkurences vidē, piemēram, palielinot konkurenci jauniem spēlētājiem un mainot tirgus dinamiku.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības uz valsts zemi var ietekmēt nodarbinātību, radot gan tiešas, gan netiešas sekas darba tirgū. Šādas tiesības var veicināt darba vietu radīšanu, uzlabot darbinieku pieejamību un nodrošināt stabilitāti darba tirgū.
1. Darba vietu radīšana
a) Jaunu darba vietu radīšana
Attīstības projekti: Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības bieži saistītas ar jauniem attīstības projektiem, kas ietver uzņēmumu ēku, rūpnīcu, tirdzniecības centru vai dzīvojamo projektu būvniecību. Šādi projekti var radīt ievērojamu skaitu darba vietu gan būvniecības stadijā, gan pēc objekta nodošanas ekspluatācijā.
Uzņēmējdarbības attīstība: Uzņēmumi, kas saņem ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības, var plānot un attīstīt savas darbības ilgtermiņā, kas veicina darba vietu radīšanu uzņēmumu paplašināšanās un jaunu biznesa iespēju rezultātā.
b) Sociālās infrastruktūras attīstība
Sabiedriskās ēkas: Ilgtermiņa apbūves un nomas projekti bieži ietver arī sabiedriskās infrastruktūras attīstību, piemēram, izglītības iestādes, veselības aprūpes centrus un atpūtas zonas. Šādi projekti var radīt darba vietas arī šajās nozarēs, uzlabojot sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
2. Darbinieku pieejamība un mobilitāte
a) Labākas darba vietas atrašanās vietas
Pieejamība: Uzņēmumi, kas darbojas uz ilgtermiņa apbūves un nomas pamata, var izvēlēties vietas, kas ir labi savienotas ar transporta tīklu un pieejamas darbiniekiem.
Reģionālā attīstība: Ilgtermiņa apbūves projekti var palīdzēt attīstīt mazāk attīstītas reģionālās teritorijas, kas veicina darba vietu radīšanu vietējās kopienās un samazina nodarbinātības problēmas attālākos rajonos.
3. Ekonomiskā un sociālā ietekme
a) Reģionālā attīstība
Ekonomiskā izaugsme: Ilgtermiņa apbūves un nomas projekti var stimulēt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību reģionos, radot darba vietas un uzlabojot infrastruktūru, kas veicina vietējo ekonomiku un sociālo labklājību.
1. Darba vietu radīšana
a) Jaunu darba vietu radīšana
Attīstības projekti: Ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības bieži saistītas ar jauniem attīstības projektiem, kas ietver uzņēmumu ēku, rūpnīcu, tirdzniecības centru vai dzīvojamo projektu būvniecību. Šādi projekti var radīt ievērojamu skaitu darba vietu gan būvniecības stadijā, gan pēc objekta nodošanas ekspluatācijā.
Uzņēmējdarbības attīstība: Uzņēmumi, kas saņem ilgtermiņa apbūves un nomas tiesības, var plānot un attīstīt savas darbības ilgtermiņā, kas veicina darba vietu radīšanu uzņēmumu paplašināšanās un jaunu biznesa iespēju rezultātā.
b) Sociālās infrastruktūras attīstība
Sabiedriskās ēkas: Ilgtermiņa apbūves un nomas projekti bieži ietver arī sabiedriskās infrastruktūras attīstību, piemēram, izglītības iestādes, veselības aprūpes centrus un atpūtas zonas. Šādi projekti var radīt darba vietas arī šajās nozarēs, uzlabojot sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
2. Darbinieku pieejamība un mobilitāte
a) Labākas darba vietas atrašanās vietas
Pieejamība: Uzņēmumi, kas darbojas uz ilgtermiņa apbūves un nomas pamata, var izvēlēties vietas, kas ir labi savienotas ar transporta tīklu un pieejamas darbiniekiem.
Reģionālā attīstība: Ilgtermiņa apbūves projekti var palīdzēt attīstīt mazāk attīstītas reģionālās teritorijas, kas veicina darba vietu radīšanu vietējās kopienās un samazina nodarbinātības problēmas attālākos rajonos.
3. Ekonomiskā un sociālā ietekme
a) Reģionālā attīstība
Ekonomiskā izaugsme: Ilgtermiņa apbūves un nomas projekti var stimulēt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību reģionos, radot darba vietas un uzlabojot infrastruktūru, kas veicina vietējo ekonomiku un sociālo labklājību.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumi Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesību noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus nomas līguma termiņa noteikšanai, ja slēdz Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmajā daļā minēto nekustamā īpašuma nomas līgumu uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem un kritērijus valsts vai pašvaldības neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību termiņa noteikšanai. Līdz ar to attiecīgi ir papildināmi Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumi Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesību noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumi Nr. 97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus nomas līguma termiņa noteikšanai, ja slēdz Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmajā daļā minēto nekustamā īpašuma nomas līgumu uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem. Līdz ar to attiecīgi ir papildināmi Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumi Nr. 97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/62aedd03-b91f-4c8a-b54e-f9cafcd99dd1
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana noslēdzās 2024. gada 28. oktobrī. Komentāri, iebildumi vai priekšlikumi par likumprojektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi