25-TA-1859: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāri atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību" 3.2.1.1. pasākuma "Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību” 3.2.1.1. pasākuma “Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, kā arī Ministru kabineta 15.04.2025. sēdes protokola Nr.15 50.§ 3.punktā doto uzdevumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir uzlabot valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk - Rīgas lidosta) spējas uztvert, identificēt, izsekot un pretdarboties bezpilota lidaparātiem, kas veic nesankcionētus lidojumus gaisa satiksmes kritiskajās zonās un Rīgas lidostas teritorijā, kuru noteikusi valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” sadarbībā ar lidlauka īpašnieku vai valdītāju un gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, ņemot vērā pieaugošos riskus, ko rada nesankcionēta bezpilotu lidaparātu izmantošana.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīgas lidosta ir svarīga valsts līmeņa infrastruktūra, kuras ietekmēšana, iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts funkciju īstenošanu, kā arī apdraud sabiedrības un valsts drošību. Bezpilota lidaparāti rada arvien nopietnāku apdraudējumu drošībai. Strauji mainīgās tehnoloģijas prasa nekavējošu rīcību izstrādāt efektīvus un visaptverošus risinājumus, kas mazina apdraudējumu pasažieriem, civilai aviācijai un kritiskās infrastruktūras objektiem. Tādēļ ir nepieciešams uzlabot Rīgas lidostas spējas uztvert, identificēt, izsekot un pretdarboties bezpilota lidaparātiem, kas veic neatļautus lidojumus gaisa satiksmes kritiskajās zonās un Rīgas lidlauka teritorijā. Minēto problēmu aktualizēja 2025. gada 13.janvāra bezpilota lidaparātu incidents Rīgas lidostā, saistībā ar ko šis jautājums tika izskatīts Nacionālas aviācijas drošības komisijas 2025. gada 3. februāra ārkārtas sēdē, panākot vienotu izpratni par turpmāko nepieciešamo rīcību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Bezpilota lidaparāti rada arvien nopietnāku apdraudējumu Rīgas lidostas drošībai un drošumam, līdz ar to ir nepieciešams uzlabot Rīgas lidostas spējas uztvert, identificēt, izsekot un pretdarboties bezpilota lidaparātiem, kas veic neatļautus lidojumus gaisa satiksmes kritiskajās zonās un Rīgas lidlauka teritorijā. Nesankcionēti bezpilota lidaparātu lidojumi var apdraudēt pasažieru un aviācijas drošību, izraisīt lidojumu traucējumus un iespējamu lidostas darbības apturēšanu, kā arī radīt potenciālus draudus nacionālajai drošībai, ņemot vērā arī reģionālo ģeopolitisko situāciju.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz inovatīvu kompleksu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kas nodrošinās bezpilota lidaparātu izsekošanas un pretdarbības pasākumus, lai nepieciešamības gadījumā neitralizētu nesankcionētus bezpilota lidaparātus.
Projekta ietvaros tiks īstenotas šādas aktivitātes:
- izveidot infrastruktūru bezpilota lidaparātu uztveršanai;
- aprīkot lidostu ar sensoriem;
- nodrošināt nepieciešamo programmatūru;
- nodrošināt augstas kapacitātes datu pārraidi.
Projekta ietvaros tiks īstenotas šādas aktivitātes:
- izveidot infrastruktūru bezpilota lidaparātu uztveršanai;
- aprīkot lidostu ar sensoriem;
- nodrošināt nepieciešamo programmatūru;
- nodrošināt augstas kapacitātes datu pārraidi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projekta iesniedzējs izvēlēts izpildot Ministru prezidentes E. Siliņas 2025. gada 29. janvāra rezolūcijā Nr. 2025-1.1.1./6-6 doto uzdevumu un Ministru kabineta 15.04.2025. sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par rīcību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" aizsardzībai pret nesankcionētu bezpilota lidaparātu lidojumiem" (sēdes protokols Nr.15, 50. §, 25-TA-483 (IP)).
Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanā, pasākuma īstenotājs ņem vērā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Komercdarbības atbalsts:
1.Plānotais pasākums atbilst Komisijas paziņojuma Pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām (2014/C99/03) (turpmāk - Komisijas paziņojums) 35. un 36.punktam, kā rezultātā plānotais atbalsts Rīgas lidostai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
2.Komisijas paziņojuma 37.punkta izpildes ietvaros, plānotais atbalsts neradīs nepamatotu diskrimināciju starp lidostām un Rīgas lidostai netiks piešķirta priekšrocībā attiecībā pret pārejām lidostām jo plānotais atbalsts tiek piešķirts ar saimniecisko darbību nesaistītām darbībām.
3.Vienlaikus Ministru kabineta 15.04.2025. sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par rīcību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" aizsardzībai pret nesankcionētu bezpilota lidaparātu lidojumiem" (sēdes protokols Nr.15, 50. §, 25-TA-483 (IP)) noteikts, ka projekta finansēšanai var piešķirt valsts budžeta līdzekļus, jo uz šo publisko līdzekļu izlietojumu ir attiecināms Eiropas Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām” (2014/C 99/03) regulējums, konkrēti 35.- 37. punkts, jo valsts budžeta finansējums izmantojams vienīgi, lai nodrošinātu valsts drošības interešu aizsardzību. Minētajās pamatnostādnēs norādītais ir attiecināms uz plānoto projektu, kura ietvaros tiks īstenotas darbības, kuras valsts parasti veic, īstenojot savas publiskās pilnvaras (proti, aizsardzībai, kas nepieciešams, lai novērstu draudus sabiedrībai). Šāda veida darbības netiek uzskatītas par saimnieciskas dabas aktivitātēm un to finansēšana secīgi tiek izslēgta no valsts atbalsta noteikumu piemērošanas jomas. Finansējuma piešķiršana projektam neietilpst valsts atbalsta noteikumos, jo sedz izmaksas, kas saistītas ar darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību un šāds finansējums nerada nepamatotu diskrimināciju starp citām lidostām. Tāpat, plānotais finansējums, kas tiek nodrošināts darbībām, kas nav vērtējamas kā saimnieciskā darbība, netiek izmantots, lai subsidētu Rīgas lidostas saimniecisko darbību. Vadoties no minētā, valsts budžeta finansējuma izmantošana šim projektam ir tiešā mērā saistīta ar valsts varas īstenošanu aizsardzības jomā. Pēc analoģijas, vērā būtu jāņem arī Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (turpmāk – ICAO) izstrādātajā politikā par lidostas un aeronavigācijas maksām (Doc 9082, 9. izdevums – 2012: ICAO’s Policies on Charges for Airports and Air Navigation Services) un ICAO Lidostas Ekonomikas vadlīnijās norādītais, no kura izriet pamatprincips, atbilstoši kuram civilajai aviācijai nebūtu jāsedz izmaksas, kas rodas saistībā ar vispārējām drošības funkcijām, kuras īsteno valsts, kā, piemēram, vispārējās kārtības uzturēšana, izlūkdatu vākšana un nacionālā drošība.
4.Satiksmes ministrija nodrošinās Komisijas paziņojuma 37. punktā noteikto prasību izpildi, un Komisijas paziņojuma 37. punkta izpildes ietvaros plānotais atbalsts neradīs nepamatotu diskrimināciju starp lidostām, jo arī pārējām lidostām Latvijā varētu būt iespēja saņemt publiskus līdzekļus līdzīgām darbībām, kas saistītas ar lidostu un to pasažieru drošību, iestājoties analoģiskiem riskiem, kas var būt par pamatu atbilstoša informatīvā ziņojuma virzīšanai Ministru kabinetā, lēmumu pieņemšanai par publisku līdzekļu piešķiršanu, tādējādi nodrošinot nediskriminējošu attieksmi attiecībā uz citām reģionālajām lidostām.
Pasākuma izmaksas tiek plānotas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 3.pantā noteiktajam konkrētajam mērķim - attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti piešķirot divējāda lietojuma infrastruktūrai, tostarp veicināt militāro mobilitāti Savienībā, kā arī uzlabot civilo sagatavotību. Izmaksas tiek plānotas 197. intervences kodā t.i. "Kritiski svarīgās infrastruktūras aizsardzība.".
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību Noteikumu projektā izvirzītajām prasībām.
Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, kā arī nodrošina, ka projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas un tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, lai pasākuma īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai lietošanā. Ja pasākuma ietvaros nepieciešams veikt būvniecību, to veic uz zemesgrāmatā ierakstītas lietu tiesības pamata, saskaņojot būvniecības ieceri ar projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu īpašniekiem atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem būvniecības jomā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes atlases metodikas Nr. 3.1. “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027.gadam” 9. punktu Satiksmes ministrija 2025. gada martā iesniedza Finanšu ministrijai priekšlikumu iekļaut ierobežotas projektu iesniegumu atlases izņēmumu sarakstā 1.3.1.4. (šobrīd 3.2.1.1.) pasākumu, lūdzot nodrošināt papildinātā izņēmumu saraksta virzību apstiprināšanai ES fondu Uzraudzības komitejas 2021.-2027.gadam rakstiskajā procedūrā. Ar ES fondu Uzraudzības komitejas 2021.-2027.gadam 2025.gada 9.jūnija lēmumu Nr.2025/5.2-6/16/41 1.3.1.4. (šobrīd 3.2.1.1.) pasākums ir iekļauts sarakstā “Ierobežotas projektu iesniegumu atlases, kurām piemērojams izņēmums attiecībā uz vienoto izvēles kritēriju un vienoto kritēriju izmantošanu”. Izvēlētais risinājums ļauj operatīvi veikt 3.2.1.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasi, lai bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešanai varētu piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanā, pasākuma īstenotājs ņem vērā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Komercdarbības atbalsts:
1.Plānotais pasākums atbilst Komisijas paziņojuma Pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām (2014/C99/03) (turpmāk - Komisijas paziņojums) 35. un 36.punktam, kā rezultātā plānotais atbalsts Rīgas lidostai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
2.Komisijas paziņojuma 37.punkta izpildes ietvaros, plānotais atbalsts neradīs nepamatotu diskrimināciju starp lidostām un Rīgas lidostai netiks piešķirta priekšrocībā attiecībā pret pārejām lidostām jo plānotais atbalsts tiek piešķirts ar saimniecisko darbību nesaistītām darbībām.
3.Vienlaikus Ministru kabineta 15.04.2025. sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par rīcību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" aizsardzībai pret nesankcionētu bezpilota lidaparātu lidojumiem" (sēdes protokols Nr.15, 50. §, 25-TA-483 (IP)) noteikts, ka projekta finansēšanai var piešķirt valsts budžeta līdzekļus, jo uz šo publisko līdzekļu izlietojumu ir attiecināms Eiropas Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām” (2014/C 99/03) regulējums, konkrēti 35.- 37. punkts, jo valsts budžeta finansējums izmantojams vienīgi, lai nodrošinātu valsts drošības interešu aizsardzību. Minētajās pamatnostādnēs norādītais ir attiecināms uz plānoto projektu, kura ietvaros tiks īstenotas darbības, kuras valsts parasti veic, īstenojot savas publiskās pilnvaras (proti, aizsardzībai, kas nepieciešams, lai novērstu draudus sabiedrībai). Šāda veida darbības netiek uzskatītas par saimnieciskas dabas aktivitātēm un to finansēšana secīgi tiek izslēgta no valsts atbalsta noteikumu piemērošanas jomas. Finansējuma piešķiršana projektam neietilpst valsts atbalsta noteikumos, jo sedz izmaksas, kas saistītas ar darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību un šāds finansējums nerada nepamatotu diskrimināciju starp citām lidostām. Tāpat, plānotais finansējums, kas tiek nodrošināts darbībām, kas nav vērtējamas kā saimnieciskā darbība, netiek izmantots, lai subsidētu Rīgas lidostas saimniecisko darbību. Vadoties no minētā, valsts budžeta finansējuma izmantošana šim projektam ir tiešā mērā saistīta ar valsts varas īstenošanu aizsardzības jomā. Pēc analoģijas, vērā būtu jāņem arī Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (turpmāk – ICAO) izstrādātajā politikā par lidostas un aeronavigācijas maksām (Doc 9082, 9. izdevums – 2012: ICAO’s Policies on Charges for Airports and Air Navigation Services) un ICAO Lidostas Ekonomikas vadlīnijās norādītais, no kura izriet pamatprincips, atbilstoši kuram civilajai aviācijai nebūtu jāsedz izmaksas, kas rodas saistībā ar vispārējām drošības funkcijām, kuras īsteno valsts, kā, piemēram, vispārējās kārtības uzturēšana, izlūkdatu vākšana un nacionālā drošība.
4.Satiksmes ministrija nodrošinās Komisijas paziņojuma 37. punktā noteikto prasību izpildi, un Komisijas paziņojuma 37. punkta izpildes ietvaros plānotais atbalsts neradīs nepamatotu diskrimināciju starp lidostām, jo arī pārējām lidostām Latvijā varētu būt iespēja saņemt publiskus līdzekļus līdzīgām darbībām, kas saistītas ar lidostu un to pasažieru drošību, iestājoties analoģiskiem riskiem, kas var būt par pamatu atbilstoša informatīvā ziņojuma virzīšanai Ministru kabinetā, lēmumu pieņemšanai par publisku līdzekļu piešķiršanu, tādējādi nodrošinot nediskriminējošu attieksmi attiecībā uz citām reģionālajām lidostām.
Pasākuma izmaksas tiek plānotas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 3.pantā noteiktajam konkrētajam mērķim - attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti piešķirot divējāda lietojuma infrastruktūrai, tostarp veicināt militāro mobilitāti Savienībā, kā arī uzlabot civilo sagatavotību. Izmaksas tiek plānotas 197. intervences kodā t.i. "Kritiski svarīgās infrastruktūras aizsardzība.".
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību Noteikumu projektā izvirzītajām prasībām.
Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, kā arī nodrošina, ka projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas un tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, lai pasākuma īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai lietošanā. Ja pasākuma ietvaros nepieciešams veikt būvniecību, to veic uz zemesgrāmatā ierakstītas lietu tiesības pamata, saskaņojot būvniecības ieceri ar projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu īpašniekiem atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem būvniecības jomā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes atlases metodikas Nr. 3.1. “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027.gadam” 9. punktu Satiksmes ministrija 2025. gada martā iesniedza Finanšu ministrijai priekšlikumu iekļaut ierobežotas projektu iesniegumu atlases izņēmumu sarakstā 1.3.1.4. (šobrīd 3.2.1.1.) pasākumu, lūdzot nodrošināt papildinātā izņēmumu saraksta virzību apstiprināšanai ES fondu Uzraudzības komitejas 2021.-2027.gadam rakstiskajā procedūrā. Ar ES fondu Uzraudzības komitejas 2021.-2027.gadam 2025.gada 9.jūnija lēmumu Nr.2025/5.2-6/16/41 1.3.1.4. (šobrīd 3.2.1.1.) pasākums ir iekļauts sarakstā “Ierobežotas projektu iesniegumu atlases, kurām piemērojams izņēmums attiecībā uz vienoto izvēles kritēriju un vienoto kritēriju izmantošanu”. Izvēlētais risinājums ļauj operatīvi veikt 3.2.1.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasi, lai bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešanai varētu piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz gaisa satiksmes dalībniekiem, kā arī uz iedzīvotājiem kopumā. Pasākuma ietvaros īstenoto darbību rezultātā tiks uzlabotas Rīgas lidostas spējas uztvert, identificēt, izsekot un pretdarboties bezpilota lidaparātiem, kas veic nesankcionētus lidojumus gaisa satiksmes kritiskajās zonās un Rīgas lidostas teritorijā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Satiksmes ministrija pildīs Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes funkcijas, savukārt, Rīgas lidosta pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ieguldījums bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešanā būtiski uzlabos Rīgas lidostas spējas uztvert, identificēt, izsekot un pretdarboties bezpilota lidaparātiem, kas veic nesankcionētus lidojumus gaisa satiksmes kritiskajās zonās un Rīgas lidostas teritorijā, tādējādi novēršot apdraudējumu pasažieru un aviācijas drošībai, vienlaikus novērsīs lidojumu traucējumus un iespējamu lidostas darbības apturēšanu, kā arī novērsīs potenciālus draudus nacionālajai drošībai, ņemot vērā arī reģionālo ģeopolitisko situāciju.
Šāda sistēma stiprina ne tikai Rīgas lidostas noturību un drošību, bet arī sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā. Rīgas lidosta kā Baltijas reģiona vadošais aviācijas mezgls ir kritiski svarīgs transporta un loģistikas infrastruktūras elements, kas nodrošina starptautisko mobilitāti, pasažieru, kravu, kā arī militāro lidojumu plūsmu. Rīgas lidostas darbības nepārtrauktība un drošība tieši ietekmē ārējo tirdzniecību, tūrisma nozari, investīciju vidi un valsts tēlu.
No makroekonomiskās perspektīvas – jebkādi traucējumi Rīgas lidostas darbībā var radīt domino efektu, kas ietekmē iekšzemes kopproduktu (IKP), nodarbinātības līmeni un valsts budžeta ieņēmumus. Piemēram, Rīgas lidostas darbības apturēšana uz vienu diennakti var izraisīt:
vairāk nekā 150 reisu atcelšanu vai novirzīšanu, tiešus zaudējumus aviokompānijām, pasažieriem un kravu nosūtītājiem vairāku miljonu euro apmērā, radīt negūtos ieņēmumos Rīgas lidostai (piemēram, no pasažieru, lidojumu, stāvvietu un citām gaisa kuģu apkalpošanas maksām),
radīt netiešos zaudējumus tūrisma, viesmīlības, transporta un loģistikas nozarēs,
negatīvu ietekmi uz valsts reputāciju kā drošu tranzīta un investīciju galamērķi.
Rīgas lidostas darbības pārtraukšana pat īslaicīgi var atstāt jūtamu ietekmi uz Latvijas makroekonomisko vidi, jo aviācijas nozares stabilitāte ir cieši saistīta ar eksportu, pakalpojumu sektoru, nodarbinātību un starptautiskās konkurētspējas noturību. Tāpēc ieguldījums drošības tehnoloģiju ieviešanā ir stratēģisks solis gan ekonomiskās noturības, gan valsts drošības stiprināšanai ilgtermiņā.
Šāda sistēma stiprina ne tikai Rīgas lidostas noturību un drošību, bet arī sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā. Rīgas lidosta kā Baltijas reģiona vadošais aviācijas mezgls ir kritiski svarīgs transporta un loģistikas infrastruktūras elements, kas nodrošina starptautisko mobilitāti, pasažieru, kravu, kā arī militāro lidojumu plūsmu. Rīgas lidostas darbības nepārtrauktība un drošība tieši ietekmē ārējo tirdzniecību, tūrisma nozari, investīciju vidi un valsts tēlu.
No makroekonomiskās perspektīvas – jebkādi traucējumi Rīgas lidostas darbībā var radīt domino efektu, kas ietekmē iekšzemes kopproduktu (IKP), nodarbinātības līmeni un valsts budžeta ieņēmumus. Piemēram, Rīgas lidostas darbības apturēšana uz vienu diennakti var izraisīt:
vairāk nekā 150 reisu atcelšanu vai novirzīšanu, tiešus zaudējumus aviokompānijām, pasažieriem un kravu nosūtītājiem vairāku miljonu euro apmērā, radīt negūtos ieņēmumos Rīgas lidostai (piemēram, no pasažieru, lidojumu, stāvvietu un citām gaisa kuģu apkalpošanas maksām),
radīt netiešos zaudējumus tūrisma, viesmīlības, transporta un loģistikas nozarēs,
negatīvu ietekmi uz valsts reputāciju kā drošu tranzīta un investīciju galamērķi.
Rīgas lidostas darbības pārtraukšana pat īslaicīgi var atstāt jūtamu ietekmi uz Latvijas makroekonomisko vidi, jo aviācijas nozares stabilitāte ir cieši saistīta ar eksportu, pakalpojumu sektoru, nodarbinātību un starptautiskās konkurētspējas noturību. Tāpēc ieguldījums drošības tehnoloģiju ieviešanā ir stratēģisks solis gan ekonomiskās noturības, gan valsts drošības stiprināšanai ilgtermiņā.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
1 739 936
0
71 642
71 642
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
1 739 936
0
71 642
71 642
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
1 739 936
0
71 642
71 642
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 739 936
0
71 642
71 642
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma ietvaros kopējais plānotais finansējums ir 2 420 500 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ne vairāk kā 1 954 863 euro un privātais līdzfinansējums – 465 637 euro.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāte nepārsniedz 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un privātais līdzfinansējums nav mazāks par 15 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais finansējums pa gadiem:
2025. gadā – 0 euro;
2026. gadā – 2 154 379 euro, t.sk. ERAF 1 739 936 euro, privātais finansējums 414 443 euro;
2027. gadā – 88 707 euro, t.sk. ERAF 71 642, privātais finansējums 17 065 euro;
2028. gadā – 88 707 euro, t.sk. ERAF 71 642, privātais finansējums 17 065 euro;
2029. gads – 88 707 euro, t.sk. ERAF 71 643, privātais finansējums 17 064 euro.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāte nepārsniedz 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un privātais līdzfinansējums nav mazāks par 15 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais finansējums pa gadiem:
2025. gadā – 0 euro;
2026. gadā – 2 154 379 euro, t.sk. ERAF 1 739 936 euro, privātais finansējums 414 443 euro;
2027. gadā – 88 707 euro, t.sk. ERAF 71 642, privātais finansējums 17 065 euro;
2028. gadā – 88 707 euro, t.sk. ERAF 71 642, privātais finansējums 17 065 euro;
2029. gads – 88 707 euro, t.sk. ERAF 71 643, privātais finansējums 17 064 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts atbilstoši pasākuma ietvaros paredzēto projekta darbību īstenošanai faktiski nepieciešamajam finansējumam.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.septembra Regula (ES, Euratom) Nr.2024/2509, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 54. panta a. apakšpunkts
Noteikumu projekta 17.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta c apakšpunkts
Noteikumu projekta 19.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 63. panta 7. punkts
Noteikumu projekta 20.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47.pants
Noteikumu projekta 22.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 50.pants
Noteikumu projekta 22.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.septembra Regula (ES, Euratom) Nr.2024/2509, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/fded657f-da3c-4502-9873-aabba10eb2a2
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādē tika nodrošināta sabiedrības pārstāvju un nozares/ jomas pārstāvošu biedrību, nodibinājumu, nevalstisko organizāciju iesaiste, nododot noteikumu projektu publiskā apspriešanā (sabiedrības līdzdalības organizēšana), kā arī nodrošinot iespēju sniegt viedokli par noteikumu projektu Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- VAS "Starptautiskā lidosta "RĪGA""
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieguldījums bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešanā būtiski uzlabos Rīgas lidostas spējas uztvert, identificēt, izsekot un pretdarboties bezpilota lidaparātiem, kas veic nesankcionētus lidojumus gaisa satiksmes kritiskajās zonās un Rīgas lidostas teritorijā, tādējādi novēršot apdraudējumu pasažieru un aviācijas drošībai, vienlaikus novērsīs lidojumu traucējumus un iespējamu lidostas darbības apturēšanu, kā arī novērsīs potenciālus draudus nacionālajai drošībai, ņemot vērā arī reģionālo ģeopolitisko situāciju.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma īstenošanai plānotie ieguldījumi neparedz negatīvu ietekmi uz esošajiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī nepalielina riskus, kas saistīti ar nākotnes klimata pārmaiņu radītajām sekām attiecībā uz pašu pasākumu, cilvēkresursiem, dabas vidi vai materiālajiem aktīviem, tostarp infrastruktūru.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Īstenojot noteikumu projekta 16.7. apakšpunktā noteiktās darbības un izmaksas, kas ietver arī jaunas būves būvniecību, esošās būves pārbūvi un atjaunošanu, pasākumam ir tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu "Klimatdrošināšana".
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka projekta īstenošanā tiek veicināta vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un ievērotas pamattiesības, projekta iesnieguma vērtēšanā tiks vērtēts, vai projekta iesniegumā ir paredzēta vismaz viena vispārīgā darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.
Pasākumam nav ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Attiecībā uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (NBK) un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka projekta īstenošanā tiek veicināta vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un ievērotas pamattiesības, projekta iesnieguma vērtēšanā tiks vērtēts, vai projekta iesniegumā ir paredzēta vismaz viena vispārīgā darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.
Pasākumam nav ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Attiecībā uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (NBK) un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Pielikumi