1.1. Pamatojums
Komisijas 2022. gada 11. novembra Īstenošanas lēmumu nr. CCI: 2023LV06AFSP001 ar kuru apstiprina Latvijas 2023.–2027. gada KLP stratēģisko plānu attiecībā uz Savienības atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk Īstenošanas lēmums);
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115).
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
2022. gada 11. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto KLP SP 2023.-2027. gadam.
Noteikumu projektā noteiktā intervences LA5 „Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās” (turpmāk – atbalsts) mērķis ir atbalstīt mazo lauku saimniecību attīstību, lai veicinātu to konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti un efektivitāti.
Mazās saimniecības vislielāko daļu no saviem ieguldījumiem veic pašu spēkiem, un tāpēc šie ieguldījumi ir ļoti nelieli. Mazo saimniecību pamatlīdzekļi ir nolietoti, un tie netiek pietiekami atjaunoti.
2020. gadā bija 58,8 tūkst. mazo saimniecību ar standarta izlaidi līdz 15 tūkst. eiro jeb 85,2 % no saimniecību kopskaita. Tajās apsaimniekoja 447,7 tūkst. ha jeb 22,7 % no izmantotās LIZ un mazo saimniecību kopējā standarta izlaide bija 143,1 tūkst. eiro jeb 10,8 % no kopējās standarta izlaides. Salīdzinot ar 2010. gadu, mazo saimniecību īpatsvars ir samazinājies par 6,27 procentpunktiem.
Mazo saimniecību grupā aptuveni līdzīga nozīme ir trim specializācijas veidiem: laukkopībai, jauktai augkopībai un lopkopībai, kā arī piena lopkopībai.
Piena lopkopībā 2019. gadā bija 12,9 tūkst. piena lopkopības saimniecību. 81% bija mazās saimniecības ar 1-9 slaucamām govīm, bet atlikušajiem 19% pieder 80,7% no valsī esošajām slaucamajām govīm.
Intervencē ir plānots atbalstīt saimnieciskās darbības uzsākšanu un esošās saimnieciskās darbības attīstību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, intervencē mazo saimniecību attīstībai nepieciešams sniegt atbalstu no 5 000 līdz 30 000 euro vienai mazajai saimniecībai.
Intervencē ir paredzēts atbalstīt mazās lauku saimniecības, kas veic nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumu, kā arī tūristu apmeklējumiem, piedāvājot savu saražoto produkciju.
Noteikumu projekts nosaka projekta iesniedzējam izvirzāmās prasības, atbalstāmās darbības, publiskā finansējuma veidu un apmēru, pieteikšanās kārtību un iesniedzamos dokumentus. Noteikumu projekts nosaka nosacījumus atbalsta saņemšanai - dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir lauku teritorijā, gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas – ne vairāk kā 15 000 euro un kopējā īpašumā esošās vai nomātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nepārsniedz 100 hektāru.
Atbalsta apmērs ir no 5 000 līdz 30 000 euro, savukārt atbalsta intensitāte ir no 50% - 85% no projekta izdevumiem, tā tiek diferencēta pēc ieguldījumu veida, zemāku atbalsta intensitāti piemērojot tehnikas iegādei.
Iesniegtie projektu iesniegumi sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši noteikumu projekta pielikumā minētajiem projektu atlases kritēriju punktiem. Prioritāri atbalstu var saņem tādi atbalsta pretendenti, kas ieguvuši augstāku projektu atlases skaitu, un ir atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Augstāks punktu skaits tiek piešķirts kritērijos: saimniecības pamatdarbības nozare ir augļkopība, dārzeņkopība un lopkopība; zems iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju attiecīgajā saimniecības novadā; projekta īstenošanas vieta atrodas tālāk no Rīgas, atbalsta pretendents savā saimniecībā īsteno vides un klimata intervences; īpašumā vairāk nekā 50% zemes; saimniecība strādā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā un saimniecības dalība kooperatīvā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Kopējais atbalsta pretendentu skaits visā 2023.–2027. gada plānošanas periodā indikatīvi plānots 1333 personas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Saskaņā ar 2022.gada 18.janvāra Ministru Kabineta protokolu Nr.3 34.§ “Informatīvais ziņojums "Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam”” un Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. – 2027. gadam intervencei “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās” publiskais finansējums apstiprināts 20 000 000 EUR apmērā, ar ES līdzfinansējumu (85%) 17 000 000 EUR apmērā un valsts finansējumu (15%) 3 000 000 EUR apmērā.
Pasākumam publiskais finansējums sadalīts pa gadiem vienādās daļās:
2024.gadā 4 000 000 EUR;
2025.gadā 4 000 000 EUR;
2026.gadā 4 000 000 EUR;
2027.gadā 4 000 000 EUR;
2028.gadā 4 000 000 EUR.
Nepieciešamo finansējumu intervences īstenošanai Zemkopības ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Zemkopības ministrija atbalstu intervences īstenošanai izmaksās no budžeta apakšprogrammas 65.10.00. “Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023-2027)”.
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Regula (ES) 2021/2115 dalībvalstīm nosaka rīcības brīvību, ieviešot regulu, tomēr izvēlētajiem nosacījumiem ir jābūt aprakstītiem KLP stratēģiskajā plānā 2023.–2027., un tie ir pamatoti ar visaptverošu SVID analīzi.
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Lauku atbalsta dienests