Anotācija

Ministrijas / iestādes iniciatīva

2023. gada 7. oktobrī Hamās teroristiskais grupējums veica uzbrukumu Izraēlai, kura rezultātā gāja bojā 1400 cilvēki, bet vairāk nekā 3 tūkst. tika ievainoti. Ir informācija par 240 ķīlniekiem, kuri ir Hamās gūstā Gazas joslā. Vienlaikus Hamās uzbrukumi no Gazas joslas turpinās, kamēr ir pastiprinājušies arī teroristu uzbrukumi no Libānas teritorijas, kuru kontrolē grupējums Hizbullā. Sekojot šim brutālajam uzbrukumam, Hamās un Izraēlas aizsardzības spēku sadursmēs ir būtiski pasliktinājusies drošības un humānā situācija reģionā, īpaši Gazas joslā, kur līdz šim ir gājuši bojā jau vairāk nekā 10 tūkst. cilvēku. Starptautiskā sabiedrība, arī Latvija, atzīst Izraēlas pašaizsardzības tiesības atbilstoši starptautiskajiem, tostarp humānajiem likumiem, tomēr, lai gan Izraēlas aizsardzības spēku uzbrukumi ir mērķēti pret Hamās, ir faktiski neiespējami pilnībā nodalīt Hamās objektus no civilās infrastruktūras. Tādējādi pieaug bažas par civiliedzīvotāju drošību un humānajām sekām Gazas joslā.
Ņemot vērā humānās situācijas strauju pasliktināšanos, starptautiskās organizācijas pauž pieaugošu satraukumu par iespējamajām negatīvajām sekām, kas varētu atstāt ietekmi visā reģionā. Reaģējot uz krīzi, starptautiskā sabiedrība, tostarp lielākā daļa ES un NATO dalībvalstu, ir palielinājusi savu atbalstu palestīniešu civiliedzīvotājiem. Piemēram, ES ir paziņojusi par papildu 100 milj. euro piešķiršanu, Vācija 19 milj. euro, Zviedrija 13,3 milj. euro, Īrija 13 milj. euro, Igaunija 240 tūkst. euro, bet Lietuva plāno 100 tūkst. euro piešķiršanu. Arī ASV ir ievērojami palielinājušas savu atbalstu palestīniešu civiliedzīvotājiem, veicot papildu iemaksu UNRWA 100 milj. ASV dolāru apmērā. Gan ANO, gan ES un ASV ir arī aktīvi aicinājušas sniegt papildu humāno palīdzību civiliedzīvotājiem Gazas joslā. Neskatoties uz to, ka starptautiskā sabiedrība sniedz ievērojamu papildu atbalstu, situācija joprojām saglabājas kritiska un vajadzības tikai turpina pieaugt. Saskaņā ar ANO Humāno lietu koordinācijas biroja (OCHA) aplēsēm, kritisko vajadzību nodrošināšanai joprojām ir nepieciešami vismaz 1,2 mljrd. ASV dolāru. Vienlaikus 9. oktobrī Parīzē tiek rīkota donoru konference, kuras galvenais mērķis būs palielināt starptautisko atbalstu humānās palīdzības sniegšanai Gazas civiliedzīvotājiem, uz kuru ir aicināta arī Latvija.
Starptautiskā sabiedrība turpina izrādīt solidaritāti ar Izraēlu, kas joprojām saskaras ar Hamās teroristiskiem uzbrukumiem. Valstu atbalsts Izraēlai ir atšķirīgs. Piemēram, ASV sniedz būtisku militāru palīdzību, kamēr Igaunija pieņēma lēmumu nosūtīt medicīnas aprīkojumu. Izraēlas praktiskās vajadzības pašlaik ir būtiski atšķirīgas no tām, ar kurām saskaras starptautiskie palīdzības sniedzēji Gazas joslā, kur pašlaik neierobežoti padziļinās plaša humānā katastrofa. Lai arī lielākā daļa starptautiskā atbalsta pašlaik koncentrējas uz palīdzību palestīniešu civiliedzīvotājiem Gazas joslā, Ārlietu ministrijas ieskatā Latvijas palīdzību būtu svarīgi novirzīt arī cietušajiem Izraēlas civiliedzīvotājiem, tādējādi paužot solidaritāti ar Izraēlu.
Rīkojuma mērķis ir noteikt, ka Ārlietu ministrija veic iemaksu UNRWA, WFP un organizācijai "Dāvida sarkanais vairogs", lai sniegtu atbalstu Izraēlas un palestīniešu civiliedzīvotājiem, reaģējot uz pašreizējo saspīlējumu un humāno krīzi Tuvajos Austrumos. Veicot iemaksas šajās organizācijās, Latvija paustu solidaritāti Izraēlai, kas turpina saskarties ar regulāriem Hamās teroristu uzbrukumiem, kā arī palestīniešu civiliedzīvotājiem, kuri saskaras ar pieaugošu humāno krīzi.
Iemaksa sekmēs turpmāk minētajos dokumentos noteikto ārpolitikas mērķu sasniegšanu un Latvijas iesaisti starptautiskās dienaskārtības aktuālo jautājumu risināšanā:
- Ministru kabineta 2023. gada 15. septembrī apstiprinātais Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai;
- Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos (apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 10. janvāra protokollēmu (prot. Nr. 1 24.§) "Informatīvais ziņojums "Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos"");
- Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 14. aprīļa rīkojumu Nr. 245 "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam");
- Starptautiskās palīdzības likums (pieņemts Saeimā 2008. gada 24. aprīlī).