Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktās kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziskā persona ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā, noteikt personām iesniegt iesniegumu ar tajā nepieciešamo ziņu apjomu, lai nodrošinātu VID iespējas risku izvērtējumu veikšanai, sekmētu nodokļu nenomaksas risku mazināšanas pasākumu īstenošanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Vispārējā kārtība

2017. gada 1. janvārī stājās spēka grozījumi Ceļu satiksmes likuma 10. pantā, kuri noteica, ka noteiktas grupas transportlīdzekļiem, kurus savā īpašumā vai turējumā reģistrē juridiskās personas, vienlaikus ar to reģistrāciju CSDD tiek reģistrēts 15 dienu atsavināšanas aizliegums. Atsavināšanas aizlieguma darbības laikā informācija par reģistrēto transportlīdzekli tiek nodota VID izvērtēšanai, un tas uzsāk nodokļu administrēšanas pasākumus, kuru ietvaros no juridiskajām personām tiek pieprasīta papildu informācija par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem, vērtību un finanšu līdzekļu avotiem. Ceļu satiksmes likumā minētā norma tika ieviesta ar mērķi, lai samazinātu tādu transportlīdzekļu tirdzniecības darījumu veikšanu, kas tiek veikti pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izkrāpšanas nolūkā. Likumā ietvertais normatīvais regulējums preventīvi sekmēja likuma grozījumu mērķa sasniegšanu un, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informācijas analīzi, šobrīd nav konstatētas PVN izkrāpšanas pazīmes transportlīdzekļu tirdzniecības darījumos, izmantojot “karuseļu” shēmas.

Tomēr, neskatoties uz būtisku uzlabojumu transportlīdzekļu (lietotu) tirdzniecības nozarē, tika atklātas citas papildu problēmas. Tā kā Ceļu satiksmes likuma 10. panta nosacījumi par transportlīdzekļa 15 dienu atsavināšanas aizlieguma reģistrāciju attiecas tikai uz juridiskajām personām, tie attiecīgi nav piemērojami uz fiziskām personām, veicinot fizisko personu iesaisti transportlīdzekļu, kuru faktiskie valdītāji ir juridiskās personas, reģistrācijas veikšanai Latvijā.

VID ir konstatējis, ka automobiļu pirmreizējā reģistrācijā Latvijā tiek iesaistītas fiziskās personas, kuru starpniecību izmanto juridiskās personas ar mērķi slēpt gūtos ienākumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības. Gūto ienākumu slēpšana negatīvi ietekmē ne tikai valsts budžetu un sabiedrības dzīves kvalitāti, bet arī uzņēmējdarbību, kas izpaužas negodīgā nodokļu konkurencē starp godprātīgo nodokļu maksātāju (komersantu), kurš maksā visus no uzņēmējdarbības normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus, un nodokļu maksātāju (komersantu), kurš negodprātīgā veidā izvairās no normatīvajos aktos noteiktu nodokļu nomaksas, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz valsts un visas sabiedrības izaugsmi un labklājību, tostarp ekonomiski būtiski kropļojot transportlīdzekļu tirdzniecības tirgu un veidojot negodīgu konkurences sāncensību. Tādējādi ir jānodrošina pasākumu īstenošana, kas mazinās iespējas izmantot tiesību normās nenoteiktus jautājumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

VID ir veicis izvērtējumu fiziskām personām, kuras 2021. gada martā un 2022. gada 1. - 8. aprīlī iegādājās transportlīdzekļus ar izlaiduma gadu ne vecāku par 2016. gadu un iegādes vērtību lielāku par 10 000 euro, kuru īpašumā pirmo reizi reģistrēti vai atkārtoti reģistrēti pēc izvešanas no iekšzemes reģistrēti transportlīdzekļi Latvijā minētajā periodā. Izvērtējuma rezultātā secināts, ka, iespējams, transportlīdzekļu iegādēs ir iesaistītas Latvijas juridiskās personas (faktiskie darījuma organizatori, labuma guvēji), kas ar fizisko personu starpniecību izvairās no pilnīgas nodokļu nomaksas transportlīdzekļu realizācijas darījumos, kā arī pastāv risks, ka transportlīdzekļu reģistrācijai tiek iesniegti faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši iegādes dokumenti. Pamatojoties uz izvērtēšanas rezultātā konstatēto, 80 fiziskām personām tika uzsākti nodokļu veicināšanas pasākumi.

Tāpat VID, veicot lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomas esošās situācijas novērtējumu, ir identificējis būtiskus nodokļu nenomaksas riskus: darba samaksas nedeklarēšanā, saimnieciskās darbības ieņēmumu neuzrādīšanā, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Secīgi, vairāku gadu garumā valsts budžetā netika saņemti nodokļu maksājumi vairāku miljonu apmērā. Nedeklarētā darba samaksa automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošanas nozarē 2022. gadā veidoja 4,72 milj. euro. Tāpat saskaņā ar VID aplēsēm nozarei ir augsti nodokļu saistību nemaksāšanas riski – 14 % no nozares nodokļu maksātājiem pastāv būtiski nodokļu parādu segšanas riski. Savukārt par neuzrādīto ienākumu esību netieši liecina gan nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu algu” augstais īpatsvars (kuras līdzekļu avots ir tieši neuzskaitītie saimnieciskās darbības ieņēmumi), gan PVN maksātāju zemais īpatsvars nozarē. Atbilstoši VID sniegtajai informācijai, nozares komersanti savā darbībā lielākoties pārsniedz PVN maksātāja obligātās reģistrācijas slieksni (40 000 euro 12 mēnešu laikā), ņemot vērā tirgotās preces augsto vērtību. 

Likuma grozījumu pamatmērķis ir identificēt un ierobežot iespējamo krāpšanos darījumos ar transportlīdzekļiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā novērotā aktuālā tendence ir juridisko personu (galvenokārt tirdzniecības uzņēmumu) īstenotā fizisko personu iesaistīšana darījumos, lai izvairītos no normatīvā regulējuma prasību ievērošanas. Tādējādi kritēriji attiecībā uz transportlīdzekļu, kuriem šobrīd tiek piemērots atsavināšanas aizliegums, izlaiduma gadu nebūtu pārskatāmi, bet būtu pielīdzināmi šobrīd spēkā esošajam regulējumam, kas attiecas uz juridiskām personām. Tostarp, tā kā transportlīdzekļu iespējamā tirgus vērtība, proti, 15 gadus veca transportlīdzekļa vērtība ir daudz zemāka par piecus gadus un jaunāka izlaiduma gada transportlīdzekļu vērtību. Tādējādi arī fizisko personu finanšu līdzekļu izcelsmi vecāka izlaiduma gada transportlīdzekļu iegādei ir vienkāršāk izskaidrot, tostarp gūt priekšstatu, vērtējot darba devēju sniegtos datus par darbinieku darba algas ienākumiem. Finanšu līdzekļu izcelsmes izskaidrojums galvenokārt ir nepieciešams tieši jaunāka izlaiduma gada transportlīdzekļu iegādes gadījumos, īpaši, ja darījumos ir iesaistīts ekskluzīvs transportlīdzeklis, kura vērtība ir samērā augsta. Turklāt, ja izvērtēšanas rezultātā tiek iegūti pierādījumi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā darījumos ar transportlīdzekļiem, kuru izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi, iespējamais budžetā nenomaksāto nodokļu apjoms ir ievērojami lielāks. Ierosinājums attiecībā uz atsavināšanas aizlieguma piemērošanu fiziskām personām ir jauna joma, līdz ar ko šobrīd ir akcentējams tieši lielākais iespējamais nenomaksāto nodokļu apjoms, vienlaicīgi piemērojot vienlīdzības principu ar normatīvajos aktos iestrādātajām normām.

Ievērojot augstāk minēto, Ceļu satiksmes likumā ir jānosaka tiesisks ietvars, kurš noteiktu, ka fiziskām personām, līdzīgi kā juridiskām personām, reģistrē atsavināšanas aizliegumu par noteiktas kategorijas iegādāto transportlīdzekli ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī), attiecīgi paredzot CSDD tiesības reģistrēt atsavināšanas aizliegumu fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim, vienlaikus, nosakot termiņu atsavināšanas aizlieguma piemērošanai, lai atsavināšanas aizlieguma laikā VID nodrošinātu iespējas risku izvērtējumu veikšanai ar mērķi sekmēt nodokļu nenomaksas risku mazināšanas pasākumu īstenošanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, un tādējādi novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tostarp, Ceļu satiksmes likumā būtu jāparedz pienākums personai, kura iesniedz iesniegumu CSDD par ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) patstāvīgi iegādāta transportlīdzekļa reģistrāciju, norādīt informāciju par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu un pārdevēju, papildus apliecinot sniedzamās informācijas patiesumu, kas būtu par pamatu personai izteikt brīdinājumu par atbildību, sniedzot nepatiesu informāciju. Minētās normas turpmāk atturētu fiziskās personas iesaistīties lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības darījumos, kas faktiski nav notikuši.

Ņemot vērā augstāk norādīto, Ceļu satiksmes likumā ietvertais regulējums ir paplašināms attiecībā uz fiziskās personas īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, attiecīgi nosakot Ceļu satiksmes likuma 10. panta desmitajā daļā, ka, reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod VID un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumus ne tikai juridiskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim, bet arī fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim, atsavināšanas aizlieguma termiņu nosakot uz 30 (trīsdesmit) dienām.

Šis 30 dienu termiņš ir izvēlēts to apsvērumu dēļ, ka komunikācija ar fiziskām personām salīdzinājumā ar juridiskām personām parasti ir sarežģītāka un laikietilpīgāka. Gadījumos, ja fiziskā persona nav Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs un tai nav oficiālās e-adreses, jo normatīvajos aktos fiziskai personai nav noteikts obligāts pienākums izmantot minētos saziņas kanālus, papildu informācijas pieprasījums ir jānosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi ar pasta starpniecību. Ievērojot Paziņošanas likumā noteikto, ka dokuments uzskatāms par paziņotu septītajā (ierakstītam sūtījumam) vai astotajā dienā (vienkāršam sūtījumam) pēc tā nodošanas pastā, kā arī fiziskās personas atbildes sniegšanas termiņu, papildu informācijas iegūšana no fiziskās personas var ilgt vairāk nekā 20 dienas, kas būtiski pārsniedz juridiskām personām šobrīd noteikto 15 dienu termiņu transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumam. Minētā sakarā ir uzsverams, ka  juridiskām personām ir pienākums organizēt grāmatvedības kārtošanu un sniegt normatīvajos aktos noteiktās deklarācijas un pārskatus reizi mēnesī vai ceturksnī, VID rīcībā savlaicīgi nonāk informācija gan par pašas juridiskās personas, gan tās darījuma partneru saimnieciskās darbības aktivitātēm. Attiecīgi juridiskām personām normatīvajā aktā noteiktajā 15 dienu termiņā ir iespējams novērtēt nodokļu saistību izpildes disciplīnu un uzvedības modeli, izdarīt atbilstošus secinājumus saistībā ar reģistrēto transportlīdzekli un nepieciešamības gadījumā nodrošināt nodokļu administrēšanas pasākumu plānošanu un veikšanu atbilstoši konkrētās juridiskās personas segmentam. Savukārt par fizisko personu gūtajiem ienākumiem VID rīcībā nav aktuālas informācijas, jo tām normatīvajos aktos nav noteikts pienākums regulāri deklarēt savus darījumus, izņemot atsevišķus gadījumus, kā arī gada ienākumu deklarācija ir iesniedzama vienu reizi gadā, lielākoties brīvprātīgi. Laiks informācijas pārbaudei būtiski pagarinās gadījumos, ja persona netiek nodarbināta Latvijas Republikā, bet gūst ienākumus ārvalstīs un/vai par konkrēto fizisko personu VID rīcībā nav informācijas par tās gūtajiem ienākumiem, vai atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai fiziskās personas gūtie ienākumi nesedz transportlīdzekļa iegādes vērtību. Tāpat gadījumos, ja persona saņem aizdevumus nevis no kredītiestādēm, bet no citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nepārstāv banku sektoru, ir padziļināti jāvērtē finanšu līdzekļu izcelsme. Šobrīd netiek veikta arī fizisko personu segmentēšana. Tādējādi datu apstrādei un informācijas analīzei nepieciešamais laiks pamatotu secinājumu izdarīšanai saistībā ar reģistrēto transportlīdzekli fiziskām personām ievērojami paildzinās, salīdzinot ar juridiskām personām. Vērā ņemams ir arī apstāklis, ka sarakstus no Ceļu satiksmes drošības direkcijas par transportlīdzekļiem piemērotajiem aizliegumiem (šobrīd juridiskām personām) VID saņem nākamajā darba dienā pēc to piemērošanas. Saņemtā informācija ir jāizvērtē, atsevišķos gadījumos papildus jāpieprasa precizējoša informācija pašai fiziskai personai vai citai ar darījumu saistītai personai, kā arī jāņem vērā, ka fiziskā persona var lūgt saprātīgu atbildes sniegšanas termiņa pagarinājumu.
 

Nē

Likumprojektā paredzētais regulējums attieksies uz fiziskām personām, kuras reģistrēs transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā. Šāda veida fiziskās personas īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem CSDD veiks atsavināšanas lieguma reģistrāciju uz 30 dienām, kura darbības laikā VID veic riska analīzi un nodokļu administrēšanas pasākumus.

Likumprojektā paredzētais regulējums jau ir spēkā attiecībā uz juridiskām personām, proti, 2017. gada 1. janvārī stājās spēka grozījumi Ceļu satiksmes likuma 10. pantā, kuri noteica, ka noteiktas grupas transportlīdzekļiem, kurus savā īpašumā vai turējumā reģistrē juridiskās personas, vienlaikus ar to reģistrāciju CSDD tiek reģistrēts 15 dienu atsavināšanas aizliegums. Tiesiskais regulējums ir attiecināms uz transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā.

Jā

Nē

Nē

-