Anotācija (ex-ante)

22-TA-2312: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pamatojoties uz Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) iniciatīvu, sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (turpmāk – CSDD), Satiksmes ministriju (turpmāk – SM) un biedrību “Auto asociācija” ir izstrādāts likumprojekts  “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”  par noteiktās kategorijas transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijā gadījumā, lai paaugstinātu VID nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktās kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziskā persona ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā, noteikt personām iesniegt iesniegumu ar tajā nepieciešamo ziņu apjomu, lai nodrošinātu VID iespējas risku izvērtējumu veikšanai, sekmētu nodokļu nenomaksas risku mazināšanas pasākumu īstenošanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2017. gada 1. janvārī stājās spēka grozījumi Ceļu satiksmes likuma 10. pantā, kuri noteica, ka noteiktas grupas transportlīdzekļiem, kurus savā īpašumā vai turējumā reģistrē juridiskās personas, vienlaikus ar to reģistrāciju CSDD tiek reģistrēts 15 dienu atsavināšanas aizliegums. Atsavināšanas aizlieguma darbības laikā informācija par reģistrēto transportlīdzekli tiek nodota VID izvērtēšanai, un tas uzsāk nodokļu administrēšanas pasākumus, kuru ietvaros no juridiskajām personām tiek pieprasīta papildu informācija par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem, vērtību un finanšu līdzekļu avotiem. Ceļu satiksmes likumā minētā norma tika ieviesta ar mērķi, lai samazinātu tādu transportlīdzekļu tirdzniecības darījumu veikšanu, kas tiek veikti pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izkrāpšanas nolūkā. Likumā ietvertais normatīvais regulējums preventīvi sekmēja likuma grozījumu mērķa sasniegšanu un, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informācijas analīzi, šobrīd nav konstatētas PVN izkrāpšanas pazīmes transportlīdzekļu tirdzniecības darījumos, izmantojot “karuseļu” shēmas.

Tomēr, neskatoties uz būtisku uzlabojumu transportlīdzekļu (lietotu) tirdzniecības nozarē, tika atklātas citas papildu problēmas. Tā kā Ceļu satiksmes likuma 10. panta nosacījumi par transportlīdzekļa 15 dienu atsavināšanas aizlieguma reģistrāciju attiecas tikai uz juridiskajām personām, tie attiecīgi nav piemērojami uz fiziskām personām, veicinot fizisko personu iesaisti transportlīdzekļu, kuru faktiskie valdītāji ir juridiskās personas, reģistrācijas veikšanai Latvijā.

VID ir konstatējis, ka automobiļu pirmreizējā reģistrācijā Latvijā tiek iesaistītas fiziskās personas, kuru starpniecību izmanto juridiskās personas ar mērķi slēpt gūtos ienākumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības. Gūto ienākumu slēpšana negatīvi ietekmē ne tikai valsts budžetu un sabiedrības dzīves kvalitāti, bet arī uzņēmējdarbību, kas izpaužas negodīgā nodokļu konkurencē starp godprātīgo nodokļu maksātāju (komersantu), kurš maksā visus no uzņēmējdarbības normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus, un nodokļu maksātāju (komersantu), kurš negodprātīgā veidā izvairās no normatīvajos aktos noteiktu nodokļu nomaksas, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz valsts un visas sabiedrības izaugsmi un labklājību, tostarp ekonomiski būtiski kropļojot transportlīdzekļu tirdzniecības tirgu un veidojot negodīgu konkurences sāncensību. Tādējādi ir jānodrošina pasākumu īstenošana, kas mazinās iespējas izmantot tiesību normās nenoteiktus jautājumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

VID ir veicis izvērtējumu fiziskām personām, kuras 2021. gada martā un 2022. gada 1. - 8. aprīlī iegādājās transportlīdzekļus ar izlaiduma gadu ne vecāku par 2016. gadu un iegādes vērtību lielāku par 10 000 euro, kuru īpašumā pirmo reizi reģistrēti vai atkārtoti reģistrēti pēc izvešanas no iekšzemes reģistrēti transportlīdzekļi Latvijā minētajā periodā. Izvērtējuma rezultātā secināts, ka, iespējams, transportlīdzekļu iegādēs ir iesaistītas Latvijas juridiskās personas (faktiskie darījuma organizatori, labuma guvēji), kas ar fizisko personu starpniecību izvairās no pilnīgas nodokļu nomaksas transportlīdzekļu realizācijas darījumos, kā arī pastāv risks, ka transportlīdzekļu reģistrācijai tiek iesniegti faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši iegādes dokumenti. Pamatojoties uz izvērtēšanas rezultātā konstatēto, 80 fiziskām personām tika uzsākti nodokļu veicināšanas pasākumi.

Tāpat VID, veicot lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomas esošās situācijas novērtējumu, ir identificējis būtiskus nodokļu nenomaksas riskus: darba samaksas nedeklarēšanā, saimnieciskās darbības ieņēmumu neuzrādīšanā, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Secīgi, vairāku gadu garumā valsts budžetā netika saņemti nodokļu maksājumi vairāku miljonu apmērā. Nedeklarētā darba samaksa automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošanas nozarē 2022. gadā veidoja 4,72 milj. euro. Tāpat saskaņā ar VID aplēsēm nozarei ir augsti nodokļu saistību nemaksāšanas riski – 14 % no nozares nodokļu maksātājiem pastāv būtiski nodokļu parādu segšanas riski. Savukārt par neuzrādīto ienākumu esību netieši liecina gan nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu algu” augstais īpatsvars (kuras līdzekļu avots ir tieši neuzskaitītie saimnieciskās darbības ieņēmumi), gan PVN maksātāju zemais īpatsvars nozarē. Atbilstoši VID sniegtajai informācijai, nozares komersanti savā darbībā lielākoties pārsniedz PVN maksātāja obligātās reģistrācijas slieksni (40 000 euro 12 mēnešu laikā), ņemot vērā tirgotās preces augsto vērtību. 

Likuma grozījumu pamatmērķis ir identificēt un ierobežot iespējamo krāpšanos darījumos ar transportlīdzekļiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā novērotā aktuālā tendence ir juridisko personu (galvenokārt tirdzniecības uzņēmumu) īstenotā fizisko personu iesaistīšana darījumos, lai izvairītos no normatīvā regulējuma prasību ievērošanas. Tādējādi kritēriji attiecībā uz transportlīdzekļu, kuriem šobrīd tiek piemērots atsavināšanas aizliegums, izlaiduma gadu nebūtu pārskatāmi, bet būtu pielīdzināmi šobrīd spēkā esošajam regulējumam, kas attiecas uz juridiskām personām. Tostarp, tā kā transportlīdzekļu iespējamā tirgus vērtība, proti, 15 gadus veca transportlīdzekļa vērtība ir daudz zemāka par piecus gadus un jaunāka izlaiduma gada transportlīdzekļu vērtību. Tādējādi arī fizisko personu finanšu līdzekļu izcelsmi vecāka izlaiduma gada transportlīdzekļu iegādei ir vienkāršāk izskaidrot, tostarp gūt priekšstatu, vērtējot darba devēju sniegtos datus par darbinieku darba algas ienākumiem. Finanšu līdzekļu izcelsmes izskaidrojums galvenokārt ir nepieciešams tieši jaunāka izlaiduma gada transportlīdzekļu iegādes gadījumos, īpaši, ja darījumos ir iesaistīts ekskluzīvs transportlīdzeklis, kura vērtība ir samērā augsta. Turklāt, ja izvērtēšanas rezultātā tiek iegūti pierādījumi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā darījumos ar transportlīdzekļiem, kuru izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi, iespējamais budžetā nenomaksāto nodokļu apjoms ir ievērojami lielāks. Ierosinājums attiecībā uz atsavināšanas aizlieguma piemērošanu fiziskām personām ir jauna joma, līdz ar ko šobrīd ir akcentējams tieši lielākais iespējamais nenomaksāto nodokļu apjoms, vienlaicīgi piemērojot vienlīdzības principu ar normatīvajos aktos iestrādātajām normām.

Ievērojot augstāk minēto, Ceļu satiksmes likumā ir jānosaka tiesisks ietvars, kurš noteiktu, ka fiziskām personām, līdzīgi kā juridiskām personām, reģistrē atsavināšanas aizliegumu par noteiktas kategorijas iegādāto transportlīdzekli ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī), attiecīgi paredzot CSDD tiesības reģistrēt atsavināšanas aizliegumu fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim, vienlaikus, nosakot termiņu atsavināšanas aizlieguma piemērošanai, lai atsavināšanas aizlieguma laikā VID nodrošinātu iespējas risku izvērtējumu veikšanai ar mērķi sekmēt nodokļu nenomaksas risku mazināšanas pasākumu īstenošanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, un tādējādi novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tostarp, Ceļu satiksmes likumā būtu jāparedz pienākums personai, kura iesniedz iesniegumu CSDD par ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) patstāvīgi iegādāta transportlīdzekļa reģistrāciju, norādīt informāciju par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu un pārdevēju, papildus apliecinot sniedzamās informācijas patiesumu, kas būtu par pamatu personai izteikt brīdinājumu par atbildību, sniedzot nepatiesu informāciju. Minētās normas turpmāk atturētu fiziskās personas iesaistīties lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības darījumos, kas faktiski nav notikuši.

Ņemot vērā augstāk norādīto, Ceļu satiksmes likumā ietvertais regulējums ir paplašināms attiecībā uz fiziskās personas īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, attiecīgi nosakot Ceļu satiksmes likuma 10. panta desmitajā daļā, ka, reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod VID un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumus ne tikai juridiskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim, bet arī fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim, atsavināšanas aizlieguma termiņu nosakot uz 30 (trīsdesmit) dienām.

Šis 30 dienu termiņš ir izvēlēts to apsvērumu dēļ, ka komunikācija ar fiziskām personām salīdzinājumā ar juridiskām personām parasti ir sarežģītāka un laikietilpīgāka. Gadījumos, ja fiziskā persona nav Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs un tai nav oficiālās e-adreses, jo normatīvajos aktos fiziskai personai nav noteikts obligāts pienākums izmantot minētos saziņas kanālus, papildu informācijas pieprasījums ir jānosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi ar pasta starpniecību. Ievērojot Paziņošanas likumā noteikto, ka dokuments uzskatāms par paziņotu septītajā (ierakstītam sūtījumam) vai astotajā dienā (vienkāršam sūtījumam) pēc tā nodošanas pastā, kā arī fiziskās personas atbildes sniegšanas termiņu, papildu informācijas iegūšana no fiziskās personas var ilgt vairāk nekā 20 dienas, kas būtiski pārsniedz juridiskām personām šobrīd noteikto 15 dienu termiņu transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumam. Minētā sakarā ir uzsverams, ka  juridiskām personām ir pienākums organizēt grāmatvedības kārtošanu un sniegt normatīvajos aktos noteiktās deklarācijas un pārskatus reizi mēnesī vai ceturksnī, VID rīcībā savlaicīgi nonāk informācija gan par pašas juridiskās personas, gan tās darījuma partneru saimnieciskās darbības aktivitātēm. Attiecīgi juridiskām personām normatīvajā aktā noteiktajā 15 dienu termiņā ir iespējams novērtēt nodokļu saistību izpildes disciplīnu un uzvedības modeli, izdarīt atbilstošus secinājumus saistībā ar reģistrēto transportlīdzekli un nepieciešamības gadījumā nodrošināt nodokļu administrēšanas pasākumu plānošanu un veikšanu atbilstoši konkrētās juridiskās personas segmentam. Savukārt par fizisko personu gūtajiem ienākumiem VID rīcībā nav aktuālas informācijas, jo tām normatīvajos aktos nav noteikts pienākums regulāri deklarēt savus darījumus, izņemot atsevišķus gadījumus, kā arī gada ienākumu deklarācija ir iesniedzama vienu reizi gadā, lielākoties brīvprātīgi. Laiks informācijas pārbaudei būtiski pagarinās gadījumos, ja persona netiek nodarbināta Latvijas Republikā, bet gūst ienākumus ārvalstīs un/vai par konkrēto fizisko personu VID rīcībā nav informācijas par tās gūtajiem ienākumiem, vai atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai fiziskās personas gūtie ienākumi nesedz transportlīdzekļa iegādes vērtību. Tāpat gadījumos, ja persona saņem aizdevumus nevis no kredītiestādēm, bet no citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nepārstāv banku sektoru, ir padziļināti jāvērtē finanšu līdzekļu izcelsme. Šobrīd netiek veikta arī fizisko personu segmentēšana. Tādējādi datu apstrādei un informācijas analīzei nepieciešamais laiks pamatotu secinājumu izdarīšanai saistībā ar reģistrēto transportlīdzekli fiziskām personām ievērojami paildzinās, salīdzinot ar juridiskām personām. Vērā ņemams ir arī apstāklis, ka sarakstus no Ceļu satiksmes drošības direkcijas par transportlīdzekļiem piemērotajiem aizliegumiem (šobrīd juridiskām personām) VID saņem nākamajā darba dienā pēc to piemērošanas. Saņemtā informācija ir jāizvērtē, atsevišķos gadījumos papildus jāpieprasa precizējoša informācija pašai fiziskai personai vai citai ar darījumu saistītai personai, kā arī jāņem vērā, ka fiziskā persona var lūgt saprātīgu atbildes sniegšanas termiņa pagarinājumu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 10. panta desmitajā daļā, lai CSDD būtu tiesīga transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas brīdī Latvijā reģistrēt atsavināšanas aizliegumu fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim un, lai tālāk informāciju par reģistrēto transportlīdzekli nodotu VID nodokļu nenomaksas risku izvērtējumu, administrēšanas pasākumu īstenošanai, kā arī sekmētu izvairīšanās no nodokļu nomaksas novēršanu.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekts paredz grozīt Ceļu satiksmes likuma 10. panta desmito daļu, izsakot to šādā redakcijā:
“(10) reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod Valsts ieņēmumu dienestam un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu:
1) juridiskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim uz 15 dienām;
2) fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim uz 30 dienām.
 
Problēmas apraksts
2. Ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 11. pantā, papildinot 11. panta pirmās daļas 1. punktu ar jaunu teikumu, kurā būtu noteikts pienākums personai, kura pati patstāvīgi iegādājusies transportlīdzekli ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī), iesniegumā papildus norādīt un apliecināt iesniedzamās informācijas apjoma patiesumu, kas ir attiecināms uz transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu un pārdevēju. Nosakot personai pienākumu par iesniegumā norādāmās informācijas apjoma sniegšanu, kā arī liekot tai apliecināt informācijas patiesumu, tiktu radīts tiesisks pamats personu brīdināt par atbildību saistībā ar nepatiesas informācijas sniegšanu.
Risinājuma apraksts
2. Lai nodrošinātu tiesisku pamatu prasībai noteikt iesniedzējam iesniegumā par ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) iegādātā transportlīdzekļa reģistrāciju papildus norādīt nepieciešamo informācijas apjomu, proti, informāciju par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu un pārdevēju, tostarp, lūgt apliecināt sniegtās informācijas patiesumu,  bez tam, lai būtu tiesisks pamats personu  brīdināt par nepatiesas informācijas norādīšanu, ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 11. pantā, papildinot 11. panta pirmās daļas 1. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
“Iesniegumā citā Eiropas Savienības dalībvalstī iegādāta transportlīdzekļa reģistrācijai, iesniedzējs papildus norāda un apliecina transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu un ziņas par pārdevēju;”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētais regulējums attieksies uz fiziskām personām, kuras reģistrēs transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā. Šāda veida fiziskās personas īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem CSDD veiks atsavināšanas lieguma reģistrāciju uz 30 dienām, kura darbības laikā VID veic riska analīzi un nodokļu administrēšanas pasākumus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētais regulējums jau ir spēkā attiecībā uz juridiskām personām, proti, 2017. gada 1. janvārī stājās spēka grozījumi Ceļu satiksmes likuma 10. pantā, kuri noteica, ka noteiktas grupas transportlīdzekļiem, kurus savā īpašumā vai turējumā reģistrē juridiskās personas, vienlaikus ar to reģistrāciju CSDD tiek reģistrēts 15 dienu atsavināšanas aizliegums. Tiesiskais regulējums ir attiecināms uz transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Iespēju novēršana izmantot fiziskās personas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, veicinās godīgu konkurences vidi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
430 965
0
387 868
349 081
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
430 965
0
387 868
349 081
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
430 965
0
387 868
349 081
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
430 965
0
387 868
349 081
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
430 965
387 868
349 081
5.1. valsts pamatbudžets
0
430 965
387 868
349 081
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Fiskālais ietekmes aprēķins ir balstīts uz gadījumiem, kad informācijas izvērtēšanas un transportlīdzekļu īpašnieku interviju rezultātā iegūtā informācija ļāvusi pieņemt, ka transportlīdzekļu iegādēs ir iesaistītas Latvijas juridiskās personas (faktiskie darījuma organizatori, labuma guvēji), kas ar fizisko personu starpniecību izvairās no pilnīgas nodokļu nomaksas transportlīdzekļu realizācijas darījumos, kā arī pastāv aizdomas, ka transportlīdzekļu reģistrācijai tiek iesniegti faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši iegādes dokumenti. Mēneša laikā varētu tikt konstatēti astoņi šādi gadījumi ar transportlīdzekļu kopējo vērtību 171 tūkst. euro.
Iespējamo PVN zaudējumu aprēķins gada ietvaros jeb fiskālā ietekme ir aplēsta sekojoši: transportlīdzekļu kopējā vērtība x PVN likme x 12 mēneši = 171 018 x 21 % x 12 = 430 965 euro. Ņemot vērā, ka nodokļu maksātāji spēj ātri pielāgoties situācijai fiskālajam ietekmes aprēķinam sākot ar 2024.gadu tiek piemērots samazinājums 10 % apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas likumprojektā paredzētos uzdevumus nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Likumprojektu plānots virzīt 2023. gadam likumprojektu paketē.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Norisinājās diskusijas par “Grozījumiem Ceļu satiksmes likumā” ar biedrību “Auto asociācija”.

6.4. Cita informācija

Par likumprojektā ietvertajiem grozījumiem ir vairākkārtīgi diskutēts FM organizētās sanāksmēs,  kurā piedalījās biedrības “Auto asociācija” pārstāvji, tajā skaitā FM, SM, VID un CSDD pārstāvji. Tāpat aicinājums dalībai FM rīkotajā sanāksmē un informācija par rosinātajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā bija nosūtīta arī Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācijai.
Sanāksmju dalībnieki – FM, VID, CSDD, SM, biedrība “Auto asociācija” konceptuāli atbalstīja priekšlikumus – reģistrēt atsavināšanas aizliegumu fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim uz 30 dienām, tajā skaitā, ka fiziska persona, reģistrējot CSDD ārvalstī iegādāto transportlīdzekli, aizpilda iesniegumu un norāda tajā likumā noteikto informācijas apjomu, proti, papildus norāda un apliecina transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu un ziņas par pārdevēju. Tāpat sabiedrība pēc normatīvā akta pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī tas tiks ievietots bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests
  • Ceļu satiksmes drošības direkcija
  • Satiksmes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Tiks paplašināti CSDD uzdevumi, jo atsavināšanas aizlieguma reģistrēšana tiks piemērota ne tikai juridiskās personas reģistrētajam transportlīdzeklim, bet arī fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim. Vienlaikus paplašināsies arī VID uzdevumi, jo ikdienas kontroles pasākumi lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā tiks vērsti arī uz fiziskās personas īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Pasākumi tiks īstenoti VID esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
CSDD informācijas nodošanu VID par personas īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem nodrošinās mašīnlasāmā formā, kas savukārt sniegs ērtu un ātru datu apstrādi. Pasākumi tiks īstenoti CSDD esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ņemot vērā, ka Grozījumi Ceļu satiksmes likumā ir virzīti, lai VID īstenotu risku izvērtējumu veikšanu un sekmētu nodokļu nenomaksas risku mazināšanas pasākumu veikšanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, lai turpmāk novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu nodokļu nomaksu, tādējādi nodrošinot visas sabiedrības dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošanu un sociālo drošību. Fizisko personu tiesības likumprojektā noteiktie pienākumi neierobežo, tā kā pieņemams, ka, ja fiziskā persona pati personīgi citā Eiropas Savienības valstī iegādājas transportlīdzekli, tad tai nav nolūks to iegādāties tūlītējas atsavināšanas nolūkā, jo tādējādi šādas darbības varētu tikt uzskatītas par fiziskās personas saimniecisko darbību. Papildus ir jānorāda, ka atsavināšanas aizliegums neierobežo personas tiesības lietot transportlīdzekli, bet gan ir attiecināms tikai uz tā pārreģistrēšanu citas personas īpašumā. Bez tam, ja persona vēlas noformēt transportlīdzekli kāda līzinga kompānijas īpašumā atbilstoši pušu starpā noslēgtajam līgumam, tai ir tiesības iesniegt iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, līdzīgi kā to jau dara juridiskās personas, un aizliegums var tikt noņemts arī ātrāk par 30 dienām.
 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi