Anotācija (ex-ante)

Nosacījumi attiecībā uz klienta identifikāciju Noteikumos ir pamatā noteikumos balstīti un ierobežo Likuma subjekta tiesības piemērot pasākumus atbilstoši tā identificētajam riska līmenim. Virzīšanās uz riskos balstītu noteikumu piemērošanu paredz mazināt formālu pieeju sadarbībā ar klientiem. Riskos balstītas pieejas īstenošana nodrošina, ka formālās prasības tiek piemērotas atbilstoši izvērtētam un pamatotam risku līmenim, piemērojot klienta identifikācijai un izpētei tādas prasības, kas pēc būtības ir lietderīgas un samērīgas.
 

1. 2019.gada 29.jūnijā stājās spēkā grozījumi Likumā, kas papildināja Likuma nosaukumu un paplašināja terminu lietojumu Likumā, ietverot tajā terminu “proliferācija”. Noteikumu projekts paredz atbilstoši precizēt Noteikumu nosaukumu un tajā lietoto terminoloģiju (Noteikumu projekta 1.-6., 12.punkts).

2. Noteikumu 7.1.apakšpunktā tiek lietoti termini “elektroniskais paraksts” un “elektroniskā identifikācija”, kā risinājumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 23.jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (eIDAS) izpratnē. Skaidrākai minēto risinājumu definēšanai, Noteikumu projekts paredz nodalīt šos identifikācijas risinājumu veidus, apzīmējot tos precīzākā terminoloģijā, nemainot pēc būtības, vienlaikus nodrošinot atbilstību Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā lietotajiem terminiem attiecībā uz nacionālajiem identifikācijas līdzekļiem (Noteikumu projekta 7.punkts).

3. Praksē iespējami gadījumi, kad personas foto un dokumenta foto tiek fiksēts ar video risinājumu, tomēr tā nav uzskatāma par videoidentifikāciju, bet gan par atsevišķu veidu, kā iegūt attiecīgos personu apliecinošā dokumenta uzņēmumus – fiksējot to videoierakstā. Tāpat Noteikumu projekts paredz precizēt terminoloģiju, nošķirot ekrānuzņēmumu no fotouzņēmuma (Noteikumu projekta 8.punkts).

4. Noteikumu projekts paredz noteikt, ka video saruna ar klientu, kurā viņam tiek uzdoti dažādi papildu jautājumi, nav uzskatāma par videoidentifikāciju. Šāda papildus intervija ir uzskatāma par palīgrīku klienta izpētes veikšanai. Identifikācijai tiek izmantotas citas metodes, piemēram, e-paraksts, bet video saruna ir risinājums, kurā klients veic parakstīšanos un/vai atbild uz jautājumiem par darījuma attiecību būtību u.c. Neparedzot šādu skaidrojošu normu, var rasties pamats izpratnei, ka šāda video saruna, kas var ilgt līdz pat stundai, nedrīkst būt pārtraukta pat dažas sekundes. Videoidentifikācija kā metode (veidota pēc Federālās Finanšu sektora uzraudzības iestādes (BaFin) cirkulāra pamata) ir tehniski komplicēta, norit īsu brīdi, un tādēļ to nedrīkstētu jaukt ar video kā intervijas formu (Noteikumu projekta 10.punkts).

5. Noteikumu 12.punktā paredzēta virkne ierobežojumu, kuros klienta neklātienes identifikācija nevar tikt veikta, izmantojot Noteikumu 7.3. un 7.4.apakšpunktā paredzētos identifikācijas risinājumus. 2021.gada 12.jūlijā stājās spēkā grozījumi Likumā, kas paredzēja no tā izslēgt 23.panta otro daļu, kurā tika definēti gadījumi, kuros Likuma subjektiem ir pienākums veikt klienta identifikāciju, tikai klientam personīgi piedaloties identifikācijas procedūrā klātienē. Minētā grozījuma mērķis bija noteikt, ka klienta identifikācijas metodes izvēle tiek balstīta uz Likuma subjekta veiktu risku novērtējumu, veicinot uz risku novērtējumu balstītas pieejas īstenošanu sadarbībā ar klientiem. Noteikumu projekts paredz, ka neklātienes identifikācijas risinājumi, kas paredzēti Noteikumu 7.3. un 7.4. apakšpunktā, nav piemērojams tikai gadījumos, ja klients vai patiesais labuma guvējs ir saistīts ar augsta riska trešo valsti vai zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju, kā arī citos gadījumos, balstoties uz Likuma subjekta veiktu risku novērtējumu. Par augsta riska trešajām valstīm uzskatāmas valstis, kas ietvertas Eiropas Savienības un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) augsta riska trešo valstu sarakstā. Šīm valstīm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus starptautiskajai finanšu sistēmai. Savukārt zemu nodokļu vai beznodokļu valstu uzskaitījums ietverts 2020.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”. Likuma subjekts, balstoties uz risku novērtējumu, savās iekšējās procedūrās var paredzēt arī citus gadījumus un risku paaugstinošos faktorus, kuriem iestājoties, tiek veikta klienta identifikācija tikai klātienē. Riskos balstīta pieeja paredz, ka katrs Likuma subjekts savus riskus vērtēs individuāli, bet uzraudzības iestāde tos varēs pārbaudīt. Balstoties uz Likuma subjekta veikto risku novērtējumu, Likuma subjektam jāņem vērā klienta un tā patiesā labuma guvēja saistība ar paaugstināta riska jurisdikciju (Likuma 11.¹ panta trešās daļas 2. punkts). Likuma subjektam, konstatējot klienta vai tā patiesā labuma guvēja saistību ar  valsti un teritoriju, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija, Amerikas Savienotās Valstis vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus, balstoties uz risku novērtējumu būtu jālemj par piemērojamiem attālinātās identifikācijas pasākumiem, ievērojot Noteikumu 12. punktā paredzētos ierobežojumus.” (Noteikumu projekta 11.punkts).

6. Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 13.2. apakšpunktu, nosakot, ka Likuma subjekts iegūst pietiekamus klienta identifikācijas datus, kas norādīti Likumā,  saskaņā ar tā iekšējās kontroles sistēmā noteikto (Noteikumu projekta 13.punkts).

7. Gadījumos, kad Likuma subjekts izvēlējies īpaši drošu identifikācijas risinājumu, izmantojot Noteikumu 10.¹ punktā, 7.1. vai 7.2.apakšpunktā noteiktās metodes, tad video un audio faila saglabāšana prasa būtiskus resursus, glabājot apjomīgus audio un video failus par lielu klientu skaitu. Noteikumu projekts paredz kompensējošu pasākumu, nosakot, ka, gadījumos, kad videoidentifikācija tiek izmantota kā papildus identifikācijas metode (papildus Noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajai metodei), videostraumēšanas un audiostraumēšanas materiālus Likuma subjekts var neglabāt. Šādos gadījumos Likuma subjekts glabā tikai personas un viņas uzrādītā personu apliecinošā dokumenta attēlu (Noteikumu projekta 14.punkts).

8. Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 17.punktu, vienkāršojot identifikācijas procesa dokumentāciju un nosakot, ka Likuma subjekts nodrošina iespēju atlasīt informāciju par klientiem, kas identificēti neklātienes procedūrā, kas pēc būtības jau ietver pienākumu nodrošināt, ka identifikācijas process ir dokumentēts un informāciju par klientiem ir iespējams atbilstoši atlasīt (Noteikumu projekta 15.punkts).