Anotācija

Līdz ar Pārresoru koordinācijas centra pievienošanos Valsts kancelejai nāk klāt papildu funkcijas un uzdevumi, nodrošinot līdz šim Pārresoru koordinācijas centra veikto funkciju un uzdevumu nepārtrauktību un attīstību.

Nolikumā tiek paredzēts, ka Valsts kanceleja turpmāk atbildēs par:
1. Valsts ilgtermiņa plānošanu un koordināciju
Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12. panta ceturto daļu Valsts kanceleja, izvērtējot valsts ilgtermiņa attīstības modeļus, izstrādās hierarhiski augstākos nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus un koordinēs to īstenošanu, organizēs un īstenos nozaru politiku savstarpējo koordināciju un pārresorisko uzraudzību, izstrādās priekšlikumus valsts reformu īstenošanai un resursu pārdalei atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, kā arī pildīs citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos analītiskos uzdevumus (minēto paredz 2023. gada 23. februāra likums "Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā"). Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12. panta tvērumam, kas nav mainīts, gan Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra rīkojumam Nr. 808 "Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju" Valsts kanceleja ir visu Pārresoru koordinācijas centra, kas bija Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde, funkciju un uzdevumu pārņēmēja, tai skaitā, Valsts kanceleja turpina nodrošināt vadošo lomu valsts ilgtermiņa attīstības plānošanā un koordinācijā, tostarp, izstrādā nacionāla līmeņa plānošanas dokumentus, uzrauga un koordinē to īstenošanu;
2. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas koordināciju un ieviešanas uzraudzību valsts attīstības plānošanā
2015. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (ANO IAM) un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. ANO IAM tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. ANO IAM ir aktuāli visām valstīm un sasniedzami tikai kopīgiem spēkiem. Ņemot vērā, ka ANO IAM aptverto tēmu loks ir salīdzinoši plašs, valstis izstrādā savu pieeju mērķu īstenošanai. Latvijas pieeja ietver ANO IAM īstenošanu attīstības plānošanas sistēmas ietvaros, kas nosaka horizontālu un vertikālu saskaņotību, kā arī sniedz iespējas sabiedrībai līdzdarboties plānošanā un īstenošanā. 
Norādāms, ka Latvija sadarbojas arī ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ANO IAM pārvaldības un prioritāšu noteikšanā Eiropas Savienības līmenī. 
Latvijai trīs reizes periodā līdz 2030. gadam jāziņo ANO par progresu ANO IAM īstenošanā.
Ievērojot minēto, ir būtiski noteikt atbildīgo institūciju, kas veic ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas koordināciju un ieviešanas uzraudzību Latvijā. Līdz ar to šī funkcija, ko veica Pārresoru koordinācijas centrs kā valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde, līdz ar Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju un pievienošanu Valsts kancelejai, ir norādāma Valsts kancelejas nolikumā;
3. Valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas izstrādi un koordināciju, kā arī pildīs Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos koordinācijas institūcijas uzdevumus
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22. panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi. Ievērojot minēto, Ministru kabineta 2015. gada 26. maija rīkojumā Nr. 273 "Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju" tika noteikts, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi pilda Pārresoru koordinācijas centrs.
Ievērojot minēto un to, ka ar 2023. gada 1. martu Valsts kanceleja ir Pārresoru koordinācijas centra funkciju, pārvaldes uzdevumu un tiesību pārņēmēja, Valsts kancelejas nolikumā ir nosakāms, ka Valsts kancelejas funkcija turpmāk ir pildīt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos koordinācijas institūcijas uzdevumus.
Vienlaikus nolikumā jāparedz, ka līdz ar tā spēkā stāšanos spēku zaudē ne tikai Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 815 "Pārresoru koordinācijas centra nolikums", bet arī Ministru kabineta 2015. gada 26. maija rīkojums Nr. 273 "Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju".
Tāpat, ievērojot minēto, nolikumā jānosaka, ka Valsts kancelejas funkcija ir arī izstrādāt, organizēt un koordinēt valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku;
4. Nozaru politiku pārresoru uzraudzību un analīzi
Līdz ar Pārresoru koordinācijas centra pārņemšanu, kura viena no funkcijām bija nozaru politiku pārresoru uzraudzības veikšana, minētā funkcija pāriet Valsts kancelejai;
5. Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izstrādi un izpildes koordināciju
Atbilstoši 2023. gada 23. februāra likumā "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" noteiktajam Valsts kanceleja Ministru prezidenta vai Ministru prezidenta amata kandidāta uzdevumā un nepieciešamajā apjomā koordinē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāna tās īstenošanai izstrādi.
Savukārt kārtība, kādā Ministru prezidents kontrolē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāna deklarācijas īstenošanai izpildi, kā arī kārtība, kādā izstrādā un apstiprina rīcības plānu deklarācijas īstenošanai, noteikta Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis".

Izstrādājot jaunu Valsts kancelejas nolikumu, konstatēts, ka nepieciešams precizēt Valsts kancelejas darbības mērķi.

Līdz šim kā Valsts kancelejas darbības mērķis tika norādīts tikai viens – radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību, lai gan laika gaitā Valsts kancelejai nāca klāt jauni darbības mērķi, tostarp atsevišķu politiku veidošana un īstenošana.
Līdz ar Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju un pievienošanu Valsts kancelejai, tika pārskatīts arī Valsts kancelejas darbības mērķis, lai tas atbilstu ne tikai esošajai situācijai, bet arī ietvertu līdz šim esošo Pārresoru koordinācijas centra darbības mērķi, jo ar 2023. gada 1. martu Valsts kanceleja ir Pārresoru koordinācijas centra funkciju, pārvaldes uzdevumu un tiesību pārņēmēja.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz noteikt, ka Valsts kancelejas darbības mērķis ir:
1) radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta saskaņotai darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību;
2) nodrošināt valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un koordināciju;
3) veidot un īstenot valsts pārvaldes attīstības politiku, valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku un valsts pārvaldes komunikācijas politiku, kā arī valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku;
4) sekmēt labas pārvaldības ievērošanu un sabiedrības līdzdalības iespējas valsts pārvaldē.

Izstrādājot jaunu Valsts kancelejas nolikumu un pārskatot mērķi, veiktās funkcijas un uzdevumus, konstatēts, ka atsevišķas izdalītās funkcijas ir sadrumstalotas un būtu norādāmas kā uzdevumi, tāpat konstatēts, ka atsevišķi uzdevumi dublē citos normatīvajos aktos noteikto vai arī nav veikti vairāk nekā 10 gadus. Vienlaikus nolikumā nav norādīti vairāki uzdevumi, kas ir būtiski. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt nolikumu.

Valsts kancelejas nolikums tiek precizēts:
1. Kā atsevišķa Valsts kancelejas funkcija vairs netiek izdalīta šāda funkcija – "nodrošina sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas izstrādi, koordinē un pārrauga tās ieviešanu" (Noteikumu Nr. 263 3.4.¹ apakšpunkts), jo atlīdzības politika ir nozīmīga daļa no kopējās valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politikas. Līdz ar to minētais atbilst Valsts kancelejas darbības mērķim "veidot un īstenot valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku" (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts) un funkcijai "izstrādā, organizē un koordinē valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku" (noteikumu projekta 3.3. apakšpunkts).
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 4.12. apakšpunktā ietverts uzdevums Valsts kancelejai koordinēt un pārraudzīt sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības sistēmas piemērošanu.
2. Kā atsevišķa Valsts kancelejas funkcija vairs netiek izdalīta šāda funkcija – "nodrošina iestādes vadītāju atlasi, izņemot Valsts civildienesta likuma 37. pantā minēto gadījumu" (Noteikumu Nr. 263 3.11. apakšpunkts), jo iestādes vadītāju atlase ir daļa no kopējās valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politikas. Līdz ar to minētais atbilst Valsts kancelejas darbības mērķim "veidot un īstenot cilvēkresursu attīstības politiku" (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts) un funkcijai "izstrādā, organizē un koordinē cilvēkresursu attīstības politiku" (noteikumu projekta 3.3. apakšpunkts) un pēc būtības ir uzdevums, nevis funkcija. Līdz ar to noteikumu projektā kā viens no Valsts kancelejas uzdevumiem (noteikumu projekta 4.10. apakšpunkts) norādīts – nodrošina iestādes vadītāju valsts civildienesta ierēdņu atlasi, izņemot Valsts civildienesta likuma 37. pantā minēto gadījumu, kā arī citu augstākā līmeņa vadītāju atlasi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
Norādāms, ka Valsts kanceleja nodrošina ne tikai valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, valsts civildienesta ierēdņu, atlasi (Valsts civildienesta likuma 4. panta otrās daļas 4. punkts), bet arī:
- Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atlasi saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto;
- Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu atlasi saskaņā ar Konkurences likumā noteikto;
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atlasi saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteikto;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja un padomes locekļu atlasi saskaņā ar likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto;
- Datu valsts inspekcijas direktora atlasi saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumā noteikto.
Ievērojot minēto, Valsts kanceleja nodrošina citu iestāžu vadītāju atlasi tikai tad, ja tas ir paredzēts speciālajos normatīvajos aktos.
Vienlaikus norādāms, ka Valsts kanceleja neveic iekšlietu resora iestāžu – Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Iekšējās drošības biroja – vadītāju, amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, atlasi, kā arī neveic Valsts drošības dienesta vadītāja atlasi.
3. Noteikumu Nr. 263 3.10. apakšpunktā ietvertā funkcija "nodrošina sabiedrības izglītošanu un informēšanu par demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām" tiek izteikta plašāk "veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un sabiedrības līdzdalību, tai skaitā pilsonisko un sociālo dialogu" (noteikumu projekta 3.9. apakšpunkts), ņemot vērā, ka Valsts kanceleja nodrošina divu nozīmīgāko konsultatīvo formātu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes un Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes – darbu, tādējādi veicinot pilsoniskā un sociālā dialoga nodrošināšanu. 
4. Tiek precizēts regulējums, kas attiecas uz Eiropas Savienības fondiem, tostarp norādot kādā jomā tiek nodrošināta Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības programmu un pasākumu vadība, kā arī minēto programmu un attiecīgo projektu ieviešana.
Norādāms, ka Valsts kanceleja nodrošina Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības programmu un pasākumu vadību, kā arī projektu īstenošanu jomās, kas saistītas ar valsts pārvaldes attīstību un tās inovētspējas veicināšanu, procesu optimizēšanu, normatīvā regulējuma radītā administratīvā sloga mazināšanu un publisko pakalpojumu digitālo transformāciju, publiskās pārvaldes nodarbināto izaugsmi, attīstību un profesionālo pilnveidi, sabiedrības informēšanu par valsts rīcībpolitikas plānošanu, īstenošanu un tās ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, kā arī sabiedrības iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesā.  Valsts kancelejas pārziņā esošo programmu un pasākumu ietvars un mērķis ir sekmēt publiskās pārvaldes modernizācijas reformas ieviešanu, stiprinot publiskās pārvaldes vērtības, ētikas pamatprincipus, integritāti un profesionalizāciju, īstenojot sistemātisku attīstības pasākumu kopumu, kas veicinātu publiskās pārvaldes transformāciju uz atbalstošu un cilvēku centrētu efektīvu, viedu pārvaldību un nodarbināto spēju efektīvi vadīt un novērst interešu konflikta un publiskā iepirkuma kļūdu riskus, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku, kā arī veicinātu publiskās pārvaldes darbības kvalitāti, stimulētu un nodrošinātu publiskā sektora inovētspējas un inovāciju kultūras attīstību, ieviešot jaunus veidus, kā veidot labāku rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanu, kā arī izmantojot digitālās transformācijas sniegtās iespējas un nodrošinot priekšnosacījumus sabiedrības pārstāvju iesaistei kvalitatīvā pilsoniskajā un sociālajā dialogā nolūkā panākt iespējami efektīvāku sabiedrības vēlmju un vajadzību apmierināšanu, uzticības celšanu publiskajam sektoram un sekmēt demokrātijas izaugsmi un valsts iekšējo drošību.
5. Tiek precizētas Valsts kancelejas direktora veicamās funkcijas, ņemot vērā to, ka daļa no Noteikumu Nr. 263 8. punktā ietvertajām funkcijām dublēja Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās iestādes vadītāja funkcijas. Tāpat noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunu funkciju "tiesībām sniegt Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem priekšlikumus par valsts attīstības plānošanu", kas tiek noteikta līdz ar Pārresoru koordinācijas centra funkciju, pārvaldes uzdevumu un tiesību pārņemšanu.

No Valsts kancelejas nolikuma tiek svītrots:
1. Noteikumu Nr. 263 4.5. apakšpunkts, kas paredz, ka Valsts kanceleja organizē un nodrošina Ministru kabineta, Ministru prezidenta biedra un Ministru prezidenta dokumentu un elektroniskās informācijas pārvaldību. Šāda uzdevuma izpilde saistās ar iestādes iekšējo procesu organizēšanu, nevis ar tiešās pārvaldes iestādes darbības reglamentāciju.
2. Vairāki punkti, kas dublē Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" noteikto, tostarp:
2.1. Noteikumu Nr. 263 4.6. apakšpunkts, kas paredz, ka Valsts kanceleja veic Ministru kabinetā iesniegto attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu juridisko analīzi, lai sniegtu priekšlikumus par to turpmāko virzību;
2.2. Noteikumu Nr. 263 4.9. apakšpunkts, kas paredz, ka Valsts kanceleja nodrošina tiesību aktu juridisko un redakcionālo noformēšanu, Ministru kabineta tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu publiskošanu, kā arī akceptēto likumprojektu turpmāko virzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
2.3. Noteikumu Nr. 263 4.10. apakšpunkts, kas paredz, ka Valsts kanceleja saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību koordinē un kontrolē likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmēs doto uzdevumu izpildi.
3. Noteikumu Nr. 263 4.17. apakšpunkts, ka Valsts kanceleja Ministru prezidenta uzdevumā veic atsevišķus funkciju auditus, pārbauda un novērtē tiešās pārvaldes iestādes darbības efektivitāti un lietderību, piesaistot valsts pārvaldes speciālistus, kā arī citus speciālistus, jo kopš tā ietveršanas Noteikumos Nr. 263 2014. gadā šāds uzdevums nav ticis veikts. Vienlaikus jānorāda, ka šāda uzdevuma nenorādīšana Valsts kancelejas nolikumā neliedz iespēju Ministru prezidentam nepieciešamības gadījumā to uzdot. 
4. Noteikumu Nr. 263 4.22.⁴ apakšpunkts, ka Valsts kanceleja koordinē, uztur un aktualizē valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu (datubāzi) un citu valsts institūciju, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvalžu, pašvaldību institūciju un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību, kuras noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu un sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi), jo minētais dublē Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" noteikto.
5. Noteikumu Nr. 263 4.21. apakšpunkts, kas paredz, ka Valsts kanceleja kārto Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, parlamentāro sekretāru un to personu uzskaites lietas, kuras iecēlis amatā Ministru kabinets, Ministru prezidents vai Ministru prezidenta biedrs, un noformē nepieciešamos dokumentus. Šāda uzdevuma izpilde saistās ar iestādes iekšējo procesu organizēšanu, nevis ar tiešās pārvaldes iestādes darbības reglamentāciju.
6. Regulējums, ka Valsts kancelejai ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus (Noteikumu Nr. 263 5.3.¹ apakšpunkts), jo kopš šādas normas ietveršanas nolikumā 2014. gadā neviens maksas pakalpojums nav bijis ieviests un to nav arī plānots ieviest.
7. Regulējums, kas noteica Valsts kancelejas direktora noteikto struktūrvienību veidus (departamenti, nodaļas, pastāvīgās nodaļas) un citu organizatoriska rakstura regulējumu (Noteikumu Nr. 263 9.–13. punkts). Šāds regulējums uzskatāms par pārlieku kazuistisku, turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Savukārt Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra ieteikumu Nr. 2 "Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība" 4. punktā noteikts, ka iestādes struktūru veido atbilstoši iestādes mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, lai ekonomiski un funkcionāli efektīvi sasniegtu mērķus, kā arī nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Valsts kancelejas nolikums tiek papildināts ar šādu regulējumu:
1. Kā atsevišķa funkcija tiek izdalīta valsts pārvaldes komunikācijas politikas, tostarp stratēģiskās komunikācijas, izstrāde, organizēšana un koordinēšana.
Līdz šim Noteikumu Nr. 263 4.2. apakšpunktā kā uzdevums ir bijis noteikts, ka Valsts kanceleja koordinē valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību darbu, izstrādā un īsteno valdības komunikācijas politiku, lai gan politikas izstrāde un īstenošana ir funkcija, nevis uzdevums.
Ievērojot minēto, Valsts kancelejas funkcijas un uzdevumi valsts pārvaldes komunikācijas jomā tiek precizēti.
Valsts kanceleja stratēģiskā līmenī centralizēti plāno valsts stratēģiskās komunikācijas vēstījumus un pasākumus vidējam termiņam un ilgtermiņam, nodrošina koordināciju ar citām valsts pārvaldes institūcijām, lai pārliecinātos, ka valsts stratēģiskās komunikācijas vēstījumi tiek atspoguļoti to ikgadējos komunikācijas plānos un stratēģijās, kā arī ikdienas taktiskajā komunikācijā. Tāpat Valsts kanceleja var sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, lai ar komunikācijas palīdzību veicinātu stratēģisko mērķu sasniegšanu. Lai sasniegtu valsts stratēģiskos mērķus, Valsts kanceleja pati vai sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām plāno un īsteno pārnozaru stratēģiskās komunikācijas kampaņas un citus komunikācijas pasākumus.
Tāpat Valsts kanceleja centralizēti plāno stratēģiskās komunikācijas politiku un pasākumus, lai veicinātu valsts institūciju stratēģiskās komunikācijas spēju attīstību, tostarp apmācību un krīzes situāciju izspēles jomās.
Minēto uzdevumu veikšanai Valsts kanceleja veido un īsteno valsts pārvaldes komunikācijas politiku, nodrošina centralizētas informatīvās telpas monitoringa un analīzes spējas valsts pārvaldei, kā arī pilda valsts pārvaldes kontaktpunkta sadarbībai ar sociālo mediju platformām uzdevumus.
Iepriekš minētais norādīts arī konceptuālajā ziņojumā par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 30. janvāra rīkojumu Nr. 51 "Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam"".
2. Uzdevumu veicināt inovāciju attīstību valsts pārvaldē un sniegt metodoloģisko palīdzību inovāciju iniciatīvu izstrādē.
Minētais uzdevums izriet no Valsts kancelejas funkcijas – izstrādāt, organizēt un koordinēt valsts pārvaldes politiku.
Šāds uzdevums nepieciešams, jo Valsts kanceleja šobrīd pilda faktisko valsts pārvaldes inovācijas attīstības virzītāja lomu.
Valsts kanceleja arī līdz šim ir uzņēmusies atbildību par valsts pārvaldes inovācijas kapacitātes celšanu un inovācijas kultūras ieviešanu, primāri caur darbinieku kapacitātes celšanu sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu un Inovācijas laboratorijas aktivitātēm.
Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija šodien ir publiskās pārvaldes inovācijas virzītājspēks, kas darbojas, lai nodrošinātu drošu un motivējošu vidi eksperimentiem un kopradei, sniedz metodoloģisko atbalstu inovācijas iniciatīvās, organizē starpresoriskos dizaina sprintus politikas izstrādei.
3. Uzdevumu pildīt Atvērtās pārvaldības partnerības nacionālā kontaktpunkta uzdevumus, kā arī nodrošināt atvērtās pārvaldības nacionālo rīcības plānu izstrādi, koordinēt un pārraudzīt to ieviešanu.
Minēto uzdevumu nepieciešams iekļaut Valsts kancelejas nolikumā, jo Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra sēdē (prot. Nr. 66 49. §) tika nolemts noteikt Valsts kanceleju par atbildīgo Latvijas Republikas institūciju Atvērtās pārvaldības iniciatīvas koordinācijai no 2016. gada 1. janvāra.
Starptautiskā iniciatīva ''Atvērtās pārvaldības partnerība'' (angļu val. Open Government Partnership, turpmāk – OGP) tika izveidota 2011. gadā. Šobrīd Latvija ir viena no 79 OGP dalībvalstīm. OGP līdztekus dalībvalstīm piedalās arī vairāku valstu pašvaldības, kā arī tūkstošiem nevalstisko organizāciju. Valsts kancelejas ir OGP Latvijas kontaktpunkts (Point of Contact).
Pievienojoties OGP, Latvija apņēmās ievērot Atvērtās pārvaldības deklarācijā noteikto, tostarp:
• veicināt informācijas pieejamību par valsts institūciju darbu;
• atbalstīt pilsonisko līdzdalību;
• ieviest augstus ētikas standartus un atbildību valsts institūcijās;
• veicināt pieeju jaunām tehnoloģijām, kas palielina atklātību, atbildību un līdzdalību.
Tāpat dalība iniciatīvā paredz, ka labas pārvaldības veicināšanas pasākumu ieviešanai dalībvalstīm ir jāgatavo Nacionālie rīcības plāni un ikgadējas atskaites par to īstenošanas gaitu, kā arī jāpiedalās starptautiskās ekspertu līmeņa sanāksmēs, lai apspriestu un izvērtētu dalībvalstu pieredzi.
Ievērojot minēto, šāds uzdevums, ievērojot Valsts kancelejas funkcijas, norādāms noteikumu projekta 4.14. apakšpunktā.