Anotācija

Norādāms, ka attiecībā uz atbrīvojuma noteikšanu pašvaldībām ietekme uz budžetu nav, jo iepriekš, pirms likuma grozījumiem, bez īpašnieka palikusī manta jau piekrita valstij un jebkurā gadījumā bija noteikts izņēmums (MK Noteikumu Nr. 1250 17.14. un 17.15. apakšpunkti). Ar grozījumiem mainās tikai subjekts un tiek tehniski ieekonomēts laiks, kas būtu bijis nepieciešams mantu no valsts bez atlīdzības nododot tālāk pašvaldībai.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" valsts budžeta ieņēmumi no nodevām par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 2025. gadam un turpmāk plānoti 46 300 000 euro.
Lai novērtētu ietekmi uz budžetu, bija nepieciešams iegūt datus par gada ietvaros veikto nodevas iemaksu budžetā atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, noteikt nodevu gadījumiem, kad gada griezumā refinansēšanas ietvaros aizdevuma summa palielinātos, kā arī starpību starp šīm summām, līdz ar ko konstatējot konkrētā gada ietvaros budžetā neieņemtu nodevas summu, ja šāds grozījums būtu jau stājies spēkā.
Lai provizoriski noteiktu vai pārfinansētā un pārformētā summa ir palielināta, jo plānotie tiesību akta grozījumi paredzēs piemērot maksu par ķīlas pārreģistrēšanu no palielinājuma apjoma, saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, atlasīto izbeigušo (pārfinansējot vai pārformējot) kredītu pēdējā faktiskā atlikuma kopsumma tika salīdzināta ar šajā pašā periodā jauno saistību (kuras radušās pārfinansējot vai pārformējot) līgumos noteiktā sākotnējā apjoma kopsummas.
 2024. gadā izbeidzās 238 saistības ar veidu "izbeigušās pārfinansējot (pie cita kreditora)" vai "izbeigušās pārformējot (pie esošā kreditora)"  ar atlikumu EUR ~ 81,1 milj. un, savukārt, 2024. gadā kā jaunas saistības radās 249 saistības ar rašanās veidu "pārfinansētas" (86 saistības) vai "pārformētas" (163 saistības) ar līgumā noteikto sākotnējā apjoma kopsummu EUR ~243,7 milj.
Tādējādi 2024. gadā pārfinansējot un pārformējot saistības ir vērojams izsniegto kredītu apjoma palielinājums EUR 162.6 milj. (243,7-81,1).
Attiecīgi pēc šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nodevu būtu jāaprēķina no 243,7 milj. euro. (t.i., 0.1% no 243,7 = 243 700 euro).
Turklāt, ja nodevu aprēķina atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam regulējumam, kas ir plānots 0.1 % no pamatsummas palielinājuma, tad jaunā nodeva rēķināma no 162.6 milj. euro. (t.i., 0.1% no 162,6 = 162 600 euro) (šāda summa pēc grozījumiem tiktu iemaksāta budžetā).
Tādējādi neiegūtā nodevas daļa jeb nodevas samazinājuma pozitīvā ietekme (esošās nodevas aprēķins pret jauno nodevas aprēķinu) ir 243 700-162 600=81 100 euro (šāda summa pēc grozījumiem indikatīvi netiks iemaksāta budžetā). Ņemot  vērā to, ka darījumu skaits un apmērs nākotnē nav prognozējams, kā arī to, ka aprēķinātais indikatīvais valsts nodevas samazinājums sastāda ~ 0,1 % no kopējiem ieņēmumiem, ietekme uz valsts budžetu vērtējama kā nebūtiska.