Anotācija (ex-ante)

Katru gadu Latvijā no pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās mirst aptuveni 1000 cilvēki. Tikai 5 līdz 10% no pacientiem izdzīvo, jo iedzīvotāji pārsvarā nav gatavi rīkoties, lai palīdzētu un glābtu dzīvību.[1],[2] Tas nozīmē, ja iedzīvotājam ir pēkšņa sirds darbības apstāšanās, un nav neviens, kas viņam tūlītēji sniedz pirmo palīdzību, pacientam var rasties nozīmīgi veselības bojājumi vai pat nāve. Pacienta izredzes izdzīvot samazinās ar katru minūti par 10%, ja netiek uzsākta savlaicīga pirmā palīdzība.[3]
Sirdsdarbības apstāšanās gadījumā būtiski ir sniegt savlaicīgu pirmo palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās vidējais laiks (no zvana saņemšanas līdz atbraukšanai) pilsētās ir aptuveni 9,3 minūtes, bet ārpus pilsētām - 16,5 minūtes.[4] Šajā laikā pacienta izdzīvošana atkarīga no aculiecinieka, kurš uzsāks sirds netiešo masāžu ar kuras palīdzību tiks nodrošināta neliela, bet ļoti nozīmīga skābekli saturošu asiņu piegāde sirdij un galvas smadzenēm. Ja papildus kardiopulmunālajai reanimācijai tiek sniegts arī defibrilatora radītais šoks, tiek būtiski ietekmētas pacienta izdzīvošanas iespējas. Defibrilatoru aktivizē tā lietotājs, defibrilators analizē elektrokardiogrammu, kas iegūta no elektrodiem, kuri novietoti uz krūšu kurvja virsmas, nosaka dzīvībai bīstamus sirds ritmus un automātiski darbina defibrilatoru, kad ir konstatēts dzīvībai bīstams sirds ritms.[5] Balstoties uz pētījumu, agrīni uzsākta defibrilācija kombinācijā ar kardiopulmunālo reanimāciju par 74% paaugstina izdzīvošanas iespējas, ja defibrilācija ir uzsākta pirmajās trijās minūtēs.[6] Zviedrijā veiktā pētījumā pierādījās, ka 70% no tiem, kam ir bijusi perifēro artēriju slimība, ir izdzīvojuši tieši pateicoties defibrilatoram.[7] Papildus radītajam šokam, defibrilators palīdz uzturēt pareizu sirds masāžas ritmu atskaņot sirds ritmu kardiopulmunālās reanimācijas veikšanai, sniedzot pacientam saņemt pēc iespējas kvalitatīvāku pirmo palīdzību.  
Vairākas pasaules valstīs defibrilatorus izvieto publiskās vietās, lai gadījumā, ja ir nepieciešama palīdzība,  iedzīvotāji var izmantot defibrilatoru. Piemēram, Kanādā defibrilators obligāti ir uzstādāms publiskās vietās tādās kā: fitnesa klubos, sporta zālēs (iekļaujot tos fizisko aktivitāšu centrus, kuros ir vairāk nekā 150 biedri), sabiedriskās vietas, kurās lielākajā daļā nedēļu notiek vismaz 20 stundu ilgas fizisko aktivitāšu nodarbības, golfa centros, baseinos, ledus hallēs, skolās un universitātēs, lidostās, vilcienu stacijās un autoostās (starppilsētu), kazino, bezpajumtnieku patversmēs, kā arī lielajos iepirkšanās centros, muzejos, citās sabiedriski nozīmīgās ēkās (specifiski norādot kurās). Savukārt Kipra ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kurā tika pieņemts defibrilatoru likums, kas nosaka publiskās vietas, kurās obligāti ir nepieciešams defibrilators: lidostas, ostas, sporta klubi, baseini, bankas, viesnīcas un publiskās vietās, kurās ir nodarbināti vismaz 500 darbinieki vai vietās, kurās vismaz vienu dienu gada laikā cilvēku plūsma ir lielāka par 500. Itālijā defibrilators obligāti uzstādams valsts un pašvaldības institūcijās, lidostās, ostās, vilcienu stacijās, fizisko aktivitāšu iestādēs un sporta pasākumos. Bet Lielbritānijā no 2022.gada 1. jūnija defibrilatoram ir obligāti jābūt uzstādītam visos boksa klubos. Valensijā (Spānijas reģionā) defibrilatoram obligāti ir jābūt uzstādītam lidostās, ostās, vilcienu stacijās tajās pilsētās, kurās ir vairāk kā 50 000 iedzīvotāju, metro stacijās, kurās dienas laikā apgrozās vairāk nekā 2000 personu, fizisko aktivitāšu iestādēs (kapacitāte virs 500 cilvēkiem), mācību centros (virs 1500 personām), jebkurā citā publiskā vietā, kuras kapacitāte pārsniedz 1000 personas. Visplašākais mērogs ir pieņemts Francijā - publiskās vietas tiek dalītas piecās kategorijās, balstoties uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 304/2008 (2008. gada 2. aprīlis) par uzņēmumu un personāla sertifikācijas minimālajām prasībām un savstarpējas atzīšanas noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz stacionārajām ugunsdrošības sistēmām un ugunsdzēsības aparātiem, kuros izmanto dažas fluorētās siltumnīcefekta gāzes (Dokuments attiecas uz EEZ). Defibrilators ir obligāts visās publisko vietu kategorijās.  Pirmā publisko vietu kategorija ir publiskas vietas, kuras sasniedz vairāk kā 1500 apmeklētājus dienā, otrā kategorija ir ar apmeklētāju skaitu 701 līdz 1500 cilvēku dienā, trešā kategorija – 301 līdz 700, ceturtā - līdz 300 cilvēkiem, bet piektā kategorija iekļauj īpašas publiskās vietas, kuras neiekļaujas iepriekš minētajās kategorijās (veco ļaužu pansionāti, aprūpes nami cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, fizisko aktivitāšu un multimediju telpas, kuru platība ir lielāka par 1200 m2 un griestu augstums ir lielāks par 6,5 m, veikali, restorāni, bāri, izglītības iestādes, bibliotēkas, izstāžu zāles, muzeji, bankas, fizisko aktivitāšu iestādes,  kuru kapacitāte sasniedz 200 cilvēku, deju un spēļu zāles ar kapacitāti, kas sasniedz 120 cilvēku, viesnīcas un hoteļi, pirmsskolas iestādes ar kapacitāti sasniedz 100 cilvēku,  iestādes, kurās tiek nodrošināta nakšņošana ar kapacitāti līdz 30 cilvēkiem un kalnu viesu nami ar kapacitāti līdz 20 cilvēkiem). Defibrilatoru ieviešanas termiņi Francijā tika ieviesti pakāpeniski, atkarībā no kategorijas, t.i. no 2020. gada 1. janvāra defibrilators ir obligāts tām publiskām vietām, kuras ietilpst no pirmās līdz trešajai kategorijai.  No 2021. gada 1. janvāra defibrilators ir obligāts tām iestādēm, kuras ietilpst ceturtajā kategorijā, bet no 2022. gada 1. janvāra defibrilators  ir obligāts arī tām publiskām vietām, kuras ietilpst piektajā kategorijā. Balstoties uz citu valstu pieredzi piemēriem, līdzīgu modeli ir plānots  pārņemt arī Latvijā, ka defibrilatoru obligāti uzstāda publiskās vietās atbilstoši nosacījumiem, kā arī defibrilatoru ieviešanas termiņš stāsies spēkā pakāpeniski.


[1] https://sirdsritms.lv/

[2] https://kardiologija.lv/wp-content/uploads/2020/11/p34.pdf

[3] https://firstaid.bg/wp-content/uploads/2020/02/AED-Legislation-EENA.pdf

[4] https://www.nmpd.gov.lv/lv/neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests-sasniedzis-labakos-operativitates-raditajus-pedejo-gadu-laika

[5] https://www.en-standard.eu/bs-en-60601-2-4-2011-a1-2019-medical-electrical-equipment-particular-requirements-for-the-basic-safety-and-essential-performance-of-cardiac-defibrillators/?gclid=Cj0KCQiA6fafBhC1ARIsAIJjL8kStiqleuSnvJL6z_xe8c5bzsWTZXeSnjwH7dATnpcU-uad7s3TyycaAi1MEALw_wcB

[6] Valenzuela TD, Roe DJ, Nichol G, et al. Outcomes of rapid defibrillation by security officers after cardiac arrest in casinos. New England Journal of Medicine. 2000;343:1206-1209

[7] Ringh et al., Survival after Public Access Defibrillation in Stockholm, Sweden--A striking success. Resuscitation, 2015.

Noteikumu projekts paredz noteikt prasību ieviest defibrilatoru publiskās vietās. Publiskās vietas ir jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata. [1]
Defibrilatora iegāde tiek nodrošināta par fiziskas vai juridiskas personas līdzekļiem. Ārējā automātiskā defibrilatora izmaksas vidēji ir 1400 līdz 2000 euro, defibrilatora izlādes gadījumā nepieciešams mainīt elektrodus un bateriju, kuru vidējās izmaksas sasniedz aptuveni 300 euro. Savukārt vidējas defibrilatora garantijas laiks ir no četriem līdz astoņiem gadiem, atkarībā no ražotāja. [2]
Vismaz divus defibrilatorus atbilstoši uzstāda tādās publiskās vietās, kur maksimālais vienlaikus (konkrētā brīdī) esošais cilvēku skaits ir vairāk par 1500 cilvēkiem. Vismaz vienu defibrilatoru atbilstoši uzstāda tādās publiskās vietās, kur maksimālais vienlaikus (konkrētā brīdī) esošais cilvēku skaits ir no 701 līdz 1500 cilvēkiem. Kā arī, vismaz vienu defibrilatoru brīvprātīgi, taču atbilstoši Noteikumu projektam, var uzstādīt publiskās vietas, kurās vienlaikus (konkrētā brīdī) esošais cilvēku skaits ir līdz 700 cilvēkiem. Defibrilatoru ieviešanu valstī plānots īstenot pakāpeniski. Noteikumu projekts paredz, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri defibrilatoriem ir jābūt izvietotiem publiskās vietās, kur maksimālais vienlaikus (konkrētā brīdī) esošo cilvēku skaits ir vairāk par 1500 cilvēkiem, savukārt, sākot ar 2028. gada 1. janvāri defibrilatoriem būs jābūt pieejamiem arī publiskās vietās, kur maksimālais vienlaikus (konkrētā brīdī) esošais cilvēku skaits ir no 701 līdz 1500 cilvēkiem. Turpretī, izglītības iestādēs, kurās apgūst pamata, vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas, tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, un interešu izglītības iestādēs, kurās iepirkuma procesā defibrilatori tiks nodrošināti par valsts budžeta līdzekļiem, noteikumi stājas spēkā 2025.gada 1.septembrī.

Katram ražotājam, lai tirgotu iekārtas ir jābūt iekārtas CE sertifikātam un atbilstības deklarācijai. Sertifikātā ražotājs ir nosertificējis iekārtas darbību t.sk. pašpārbaudes funkciju, vietne, no kuras pircējs iegādājas defibrilatoru dod līdzi informāciju latviešu valodā par defibrilatoru un tā lietošanas kartību (lietošanas instrukcija). Defibrilatoru uzstāda persona, kura ir saņēmusi no ražotāja apmācību sertifikātu, uz kura pamata ir tiesīga uzstādīt ierīci. Defibrilatoram ir jābūt pieejamam piecu minūšu laikā no negadījuma brīža, tas nozīmē, ka defibrilators nav jāuzstāda nomniekam, bet gan īpašniekam vai publiskās vietas valdītājam. Ņemot vērā katras publiskās vietas unikālitāti, nav iespējams izveidot vienotu algoritmu, kas derētu katrai no publiskajām vietām. Tomēr esam izveidojuši ieteicamo algoritmu, pēc kā publiskās vietas īpašnieks vai vadītājs, izvērtējot attiecīgās teritorijas/telpu īpašības, uzstāda defibrilatoru/-us. Ieteicamais algoritms – Defibrilatoru skaits ir atkarīgs no vienlaikus (konkrētā brīdī) esošo cilvēku skaita publiskās vietās. Publiskās vietās, kur maksimālais vienlaikus (konkrētā brīdī) esošais cilvēku skaits ir 1500 vai vairāk, jāuzstāda vismaz divus defibrilatorus, novietotus tā, lai no jebkuras publiskās vietas kāds no tiem būtu sasniedzams 5 minūšu laikā. Publiskās vietās, kur maksimālais vienlaikus (konkrētā brīdī) esošo cilvēku skaits ir no 701 līdz 1500, jāuzstāda vismaz viens defibrilators, novietots tā, lai no jebkuras publiskās vietas tas būtu sasniedzams 5 minūšu laikā. Attiecīgi cilvēku skaitu nosaka pēc vienlaikus (konkrētā brīdī) publiskajā vietā esošo maksimālā cilvēku skaita. Reizi gadā vai pēc nepieciešamības šo cilvēku skaitu pārskata.

Lietotājs uzrauga defibrilatoru atbilstoši lietošanas instrukcijai. Noteikumu projekts nosaka defibrilatoru uzstādīšanas prasības, ekspluatācijas prasības un datu apmaiņas prasības. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka defibrilatora īpašnieks vai valdītājs nodrošina defibrilatora iegādi un uzturēšanu, atbildīgo personu par defibrilatoru pārbaudes veikšanu pēc ražotāja ieteikumiem, pirmās palīdzības komplektu (šķēres, skuveklis, cimdi, elpināšanas maska vai sejas aizsargvairogs), pārbaužu kontroles dokumentāciju - pārbaudes žurnālu brīvā formātā, kurā norādīts defibrilatora apsekošanas veicējs (vārds, uzvārds), apsekošanas vieta un konstatētās nepilnības. Ņemot vērā, ka defibrilatoriem ir pašpārbaudes funkcija, tad to tehniskā uzraudzība ietver tikai norīkotās atbildīgās personas sekošanu līdzi ražotāja norādītajiem ieteikumiem (piemēram, akumulatora uzlādes līmenim), tad kontrole no Veselības inspekcijas notiek pamatojoties uz datiem no publisko vietu pārstāvju veiktas paziņošanas ZVA LATMED datu bāzē. Veselības inspekcija, pamatojoties uz apstiprinātājām iekšējām procedūrām par inspekcijas veikšanu, var nodrošināt defibrilatoru uzraudzību pie importētājiem/izplatītājiem tirgū, pēc LATMED datu bāzes datiem tirgus uzraudzības ietvaros. Pamatojoties uz Ārstniecības likuma prasībām publiskas vietas īpašniekus Veselības inspekcija par defibrilatora neesamību nevar sodīt. Turklāt, noteikumu mērķis nav sodīt publiskās vietas īpašnieku vai valdītāju, bet gan izglītot sabiedrību kopumā un veicināt sabiedrības veselībpratību un uz drošību vērstu domāšanu. Veselības ministrija ieskatā, publiskās vietas īpašniekam vai valdītājam ir ļoti svarīgi iegādāties un uzstādīt ārējo automātisko defibrilatoru (vai -us), lai rūpētos par apmeklētāju drošību un labklājību. Pēkšņas nelabvēlīgas izmaiņas sirdsdarbībā var notikt ikvienam un jebkurā vietā, un tūlītēja piekļuve ārējiem automātiskiem defibrilatoriem var izglābt dzīvību. Ieguldījums defibrilatoru uzstādīšanā ne tikai parāda publiskās vietas īpašnieka vai valdītāja apņemšanos nodrošināt sabiedrības veselību un drošību, bet arī samazināt atbildības risku, nodrošinot, ka ārkārtas situācijās, potenciāli var glābt savu klientu/apmeklētāju dzīvības, veicinot drošāku vidi ikvienam Latvijā. Publiskās vietas atbildīga persona ir fiziska persona, kas attiecīgajā publiskā vietā ir nodarbināta un apmācīta izmantot automātisko ārējo defibrilatoru.

Noteikumu projekts uzliek par pienākumu defibrilatora īpašniekam vai valdītājam elektroniski sniegt Zāļu valsts aģentūrai paziņojumu par uzstādīšanu vai uzstādīšanas izmaiņām, norādot šādas ziņas par defibrilatoru: publiskās vietas nosaukumu, faktisko adresi un reģistrācijas numuru (ja tāds ir), defibrilatora nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru, modeli (defibrilatora pilns nosaukums atbilstoši lietošanas instrukcijai), tipu (automātisks vai pusautomātisks), atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, informāciju par defibrilatora piegādātāju. 
Gadījumos, ja, tuvākais defibrilators atrodas kādā blakus publiskā vietā vai tas ir citas publiskās vietas īpašums, publiskās vietas īpašniekam vai valdītājam, publiskās vietas darba laikā, ir pienākums nodrošināt defibrilatora izmantošanu nepieciešamības gadījumā. Pretējā gadījumā publiskās vietas īpašnieks vai valdītājs saskaņā ar Krimināllikuma 141. panta pirmo daļu persona ir saucama pie kriminālatbildības par nepieciešamas un acīm redzami neatliekamas palīdzības nesniegšanu cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas. Papildus skaidrojam, ka atbildība par nepareizu defibrilatora lietošanu tiks vērtēta civiltiesiskās vai kriminālatbildības kontekstā. Lai nodrošinātu sabiedrības gatavību lietot defibrilatoru, Ministru kabineta 2012.gada 14. augusta noteikumi Nr.557 “Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā” paredz papildināt pirmās palīdzības apmācības kursa īstenošanai nepieciešamo materiālu un līdzekļu sarakstu ar defibrilatoru, kas ir nepieciešams atdzīvināšanas pasākumu apgūšanai, līdz ar ko ir ietverts atdzīvināšanas algoritmā. Tas nozīmē, ka ikviens kurš piedalīsies pirmās palīdzības pamācību programmā tiks apmācīts rīkoties arī ar defibrilatoru.

Veselības ministrija sniegs vienreizēju atbalstu, organizējot defibrilatoru iepirkumu izglītības iestādēm, kurās apgūst pamata, vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas, tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, un interešu izglītības iestādēm, kurās vienlaikus (konkrētā brīdī) esošais cilvēku skaits ir vairāk par 701. Defibrilatoru iepirkumu vadīs Nacionālais veselības dienests, nodrošinot caurskatāmu un atbildīgu iepirkuma procesu. Vienreizējs atbalsts nodrošinās minētajām iestādēm defibrilatoru piegādi un nodošanu publiskās vietas kontaktpersonai. Defibrilatoru piegādātājs nodrošinās defibrilatora vai defibrilatoru uzstādīšanu tam iepriekš pārdomātā vietā, kas atbilst anotācijā definētajiem kritērijiem. Iestādes, kuras saņems defibrilatorus, ir izvēlētas pēc skaidriem kritērijiem, prioritizējot tās, kurās vienlaikus (konkrētā brīdī) esošais cilvēku skaits ir vairāk par 701. Vienreizējs atbalsts nesegs citas izmaksas, kas varētu rasties saistībā ar defibrilatoru uzturēšanu (piemēram, bateriju nomaiņu izlādes gadījumā). Defibrilatoru iepirkums tiek plānots 2024. gadā. Iepirkuma veikšana agrāk ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka uz noteikumu spēkā stāšanās datumu defibrilatori jau ir uzstādīti un gatavi darbībai. Iepirkuma veikšana pēc iespējas ātrāk ļauj ne tikai veikt nepieciešamos uzstādīšanas darbus, bet arī nodrošināt atbildīgo personu apmācību. Agrāka defibrilatoru uzstādīšana publiskās vietās palielina iespēju ātri un efektīvi sniegt palīdzību sirds apstāšanās gadījumos. Iepriekšēja uzstādīšana var palīdzēt glābt cilvēku dzīvības, kuri nonāktu kritiskā situācijā pirms noteikumu obligātās spēkā stāšanās. Defibrilators ir būtiski saistoša ierīce cilvēku dzīvības glābšanā, kas to lietošanu padara par veselības aprūpes pasākumu. Tādējādi, ārējo automātisko defibrilatoru iepirkuma veikšana 2024. gadā ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības veselību un drošību. Papildu informācija par iepirkumu būs pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.



[1] https://likumi.lv/ta/id/111963-publisku-izklaides-un-svetku-pasakumu-drosibas-likums

[2] VM vērš uzmanību, ka izmaksas un garantijas laiks ir tikai aptuvens un balstītas uz ražotāja sniegto informāciju.