Anotācija (ex-ante)

AST savā 2021.gada 1.septembra iesniegumā norādījis, ka Tirgus izpētes ietvaros tirgus simulācija tika veikta, teorētiski sadalot elektroenerģijas tirgus dalībnieku elektroenerģijas ražošanas resursu potenciālās tehniskās spējas pa balansēšanas jaudas rezervju veidiem. Proti, ja tirgus dalībnieks piedalās viena balansēšanas jaudas rezervju veida nodrošināšanā, tiek izslēgtas konkrētās tirgus dalībnieka jaudas izmantošanas iespējas nodrošināt cita veida balansēšanas jaudas rezerves. Līdz ar to, ņemot vērā FCR un aFRR rezervju nozīmīgumu frekvences pārvaldības procesa drošā un efektīvā īstenošanā, kā arī apstākli, ka FCR un aFRR tirgus Baltijā šobrīd nav izveidots, AST kā Latvijas pārvades sistēmas operators uzskata, ka jāpieliek visas saprātīgās pūles, lai primāri, sākot ar 2025.gadu, nodrošinātu FCR un aFRR rezerves.
Vērtējot balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanas izmaksas ar vai bez elektroenerģijas uzkrātuves, secināms, ka elektroenerģijas uzkrātuvju izmantošana, ja elektroenerģijas uzkrātuvju iegādei tiek piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, ievērojami samazinās AST balansēšanas jaudas nodrošināšanas izmaksas. Proti, balansēšanas jaudas nodrošināšanas izmaksas bez elektroenerģijas uzkrātuves AST būtu no 35,9 līdz 56,1 miljoniem eiro gadā. kas, savukārt atstātu ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu 51% līdz 80% apmērā. Savukārt, ja AST uzstādītu elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, t.i. faktiski pieejamo, kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā, AST izmaksas par elektroenerģijas par balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanu, kas ietver arī elektroenerģijas uzkrātuves kapitāla izmaksas, svārstītos no 10,5 miljoniem līdz 26.7 miljoniem eiro gadā. Līdz ar to ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu samazinātos apjomā no 15 % līdz 36%.
Papildus attiecībā uz Tirgus izpētes rezultātiem Projektā ietverti vairāki identificētie riski, kas varētu ietekmēt Tirgus izpētes ietvaros identificētās iespējas nodrošināt balansēšanas jaudas rezerves un uz kuriem norādījis AST un Regulators. Attiecīgi AST secinājis, ka pastāv ievērojams risks, ka līdz 2025.gadam nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamās FCR un aFRR rezerves un tādēļ nespēs izpildīt Līguma par Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sagaidāmās pievienošanas Kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai nosacījumiem (Agreement on the condition of the future synchronous interconnection of power system of Baltic states and power system of Continental Europe) prasības. Līdz ar to, lai izvairītos no šī riska, AST lūdzis piešķirt atļauju uzstādīt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, t.i. faktiski pieejamo, kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā.

Saskaņā ar Administratīvās procesa likuma 15.panta divpadsmito daļu iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums) (..). Ņemot vērā minēto, kā arī Regulatora 2021.gada 27.augusta vēstulē Nr. 1-2.40/2435 minēto attiecībā uz Ministru kabinetu kā kompetento institūciju, kas varētu jautājumu par atļaujas piešķiršanu AST skatīt pēc būtības, AST lūdzis Finanšu ministriju pēc iespējas ātrāk virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atļaujas piešķiršanu AST iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves.
 

Jautājumu Ministru kabinetā nepieciešams izskatīt līdz 2021.gada 15.septembrim, jo AST plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF-2021 uzsaukuma ietvaros, ko plānots atvērt 2021.gada 6.septembrī un atļaujas iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves saņemšana ir obligāts priekšnoteikums Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai.