Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 40, 43. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam"" 43. punktā dotais uzdevums (23-UZ-436).

Minētais uzdevums paredz: "Labklājības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju izstrādāt un līdz 2024. gada 30. maijam iesniegt Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par atbalsta pasākumiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas (līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā,— līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai) labklājības, izglītības, veselības un tiesību īstenošanas un uzraudzības jomā, īpašu uzmanību pievēršot maksas atvieglojumiem un pieejamības veicināšanai minēto personu izglītošanai, medicīnisko un juridisko pakalpojumu saņemšanai, transporta nodrošināšanai, kā arī iespējai tikt nodarbinātai."

Uzdevuma izpildei LM sagatavoja informatīvā ziņojuma projektu (24-TA-2594), kas divas reizes tika nodots saskaņošanai nozaru ministrijām. Otrreizējā saskaņošanā ziņojums netika saskaņots, jo tas paredz papildu atbalsta pasākumus citu nozaru kompetences jomās, kuru īstenošanai nav paredzēts valsts budžeta finansējums.

Kopš uzdevuma uzdošanas situācija ir būtiski mainījusies — ievērojama daļa ziņojuma projektā identificēto problēmu un piedāvāto risinājumu jau ir īstenoti vai iestrādāti citos normatīvajos aktos, politikas plānošanas dokumentos un Eiropas Savienības fondu projektos, tādējādi uzdevums tā sākotnējā tvērumā ir zaudējis aktualitāti. Piemēram:
-   ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" ieviests papildu atbalsts jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes līdz 21 vai 24 gadu vecumam — sociālā mentora pakalpojums, atbalsta grupas un iespēja turpināt uzturēties pie bijušā aprūpētāja; no 2026. gada 1. janvāra būtiski palielināti un minimālo ienākumu mediānai piesaistīti pabalsti patstāvīgas dzīves uzsākšanai, ikmēneša izdevumiem un sadzīves inventāra iegādei;
-   no 2026. gada ģimenes valsts pabalstu izmaksā arī par koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē studējošiem jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, tostarp pēc ārpusģimenes aprūpes, tādējādi paplašinot atbalstu izglītības turpināšanai;
-   Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 "Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm" ietvaros ieviests sociālā mentora pakalpojums un anonīmas konsultācijas bērniem un jauniešiem ar uzvedības vai atkarību problēmām, savukārt Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projektā Nr. 4.3.5.3/1/24/I/001 "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" tiek izstrādāti ārpusģimenes aprūpes kvalitātes standarti;
-   veselības jomā ziņojumā ietvertie risinājumi tiek īstenoti politikas plānošanas dokumentu "Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam" un "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" ietvaros; izveidots koordinēts pārejas mehānisms no bērnu uz pieaugušo psihiatrisko aprūpi, 2025. gada 1. septembrī uzsākts pilotprojekts koordinētai narkoloģiskajai palīdzībai nepilngadīgajiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, bet 2026. gadā uzsākta pilotprojekta "Vecmātes mājas vizīte" īstenošana un Valsts kancelejas Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" ietvaros — Vecmāšu – ģimeņu partnerības (Nurse-Family Partnership) programmas ieviešana, kuras mērķa grupa ir jaunās māmiņas līdz 24 gadu vecumam ar sociāliem un ekonomiskiem riskiem;
-   ar 2026. gada 30. jūnijā apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 598 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" no 2027. gada 1. janvāra tiks nodrošināta valsts un sadarbības partneru sniegtā atbalsta nepārtrauktība ģimenēm, tostarp audžuģimenēm un aizbildņu ģimenēm, kā arī paplašināts atbalsta periods līdz jaunākā bērna 24 gadu vecumam, ja tas turpina iegūt izglītību vai pilda valsts aizsardzības dienestu.

Ņemot vērā minēto, atsevišķa informatīvā ziņojuma turpmāka virzība radītu jau īstenoto un plānošanas dokumentos ietverto pasākumu dublēšanos. Atbalsta pasākumu pietiekamības un mērķa grupas situācijas novērtējums turpmāk veicams kopsakarībā ar citiem atbalsta pasākumiem, tostarp Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027. gadam starpposma izvērtējuma ietvaros. Kontroles uzdevuma izbeigšana nenozīmē darba pārtraukšanu pie šīs mērķa grupas atbalsta pilnveides — LM to turpinās ar citiem politikas instrumentiem.

Atzīt Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 40, 43. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam"" 43. punktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu (23-UZ-436).

Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdes attālinātā veidā protokollēmuma (prot. Nr. 70, 32. §) "Informatīvais ziņojums "Par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem"" 2.1. apakšpunktā dotais uzdevums (21-UZ-64).

Minētais uzdevums paredz: "Labklājības ministrijai izstrādāt un labklājības ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2022. gada 31. decembrim konceptuālo ziņojumu par individuālā budžeta pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanā personām ar funkcionāliem traucējumiem."

Izpildot minēto uzdevumu, LM izvērtēja Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.2. pasākuma "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" projekta "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" darbības "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānisma izstrāde un ieviešana" ietvaros aprobētās individuālā budžeta metodikas izmēģinājuma projekta rezultātus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti.

Individuālā budžeta pieeja ir veids, kā finansēt sociālos pakalpojumus, dodot personai lielāku iespēju pašai izvēlēties sev nepieciešamo atbalstu atbilstoši individuālajām vajadzībām. Individuālais budžets ir kopējā naudas summa sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ar mērķi sniegt iespēju saņemt katra individuālajām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. 
Šīs pieejas pamatideja ir pāriet no sistēmas, kur pakalpojums ir iepriekš noteikts un vienāds visiem, uz sistēmu, kur:
- tiek izvērtētas konkrētās personas vajadzības;
- tiek noteikts tai nepieciešamā atbalsta apjoms;
- šim atbalstam tiek piešķirts individuāls finansējums;
- persona (vai tās pārstāvis) var izmantot budžetu sev piemērotāko pakalpojumu saņemšanai.

Izvērtējot izmēģinājumprojekta rezultātus, 2023. gadā LM modelēja iespējamos Individuālā budžeta finansēšanas risinājumus, kā arī esošo sociālo, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu organizācijas un finansēšanas sistēmu, un secināja, ka individuālā budžeta  modeļa ieviešana valsts mērogā pašlaik nav lietderīga un nav ekonomiski pamatota.

Lai nodrošinātu Individuālā budžeta modeļa darbību, būtu nepieciešams izveidot pastāvīgu starpdisciplināru personu individuālo vajadzību izvērtēšanas sistēmu, nodrošināt pakalpojumu koordinēšanu, finansējuma administrēšanu un izlietojuma uzraudzību, kas radītu būtiskas papildu izmaksas (t.sk. administratīvās) un prasītu ievērojamus cilvēkresursus, kas šobrīd un turpmākajos gados nav pieejami ne valsts, ne pašvaldību līmenī. Vienlaikus pašreizējā sociālo, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu finansēšanas sistēma ir sadrumstalota starp vairākām nozarēm un institūcijām, un nepastāv vienots finansējuma avots, kuru būtu iespējams aizstāt ar individuālu budžetu, neapdraudot personai nepieciešamo pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti.

Turklāt modelēšanas rezultāti liecina, ka individuālā budžeta modeļa ieviešanai būtu nepieciešams ievērojams papildu finansējums. Atkarībā no izvēlētā varianta papildu nepieciešamais finansējums pirmajā ieviešanas gadā būtu no 36,8 līdz 241,7 milj. euro, savukārt piecu gadu periodā tie pieaugtu no 57,7 līdz 382,3 milj. euro. Šāds finansējuma pieaugums pašreizējos fiskālajos apstākļos nav nodrošināms.

Papildus jāņem vērā, ka normatīvais regulējums jau paredz valsts finansējumu atsevišķiem pakalpojumiem un valsts līdzfinansējumu pašvaldību finansētiem sociāliem pakalpojumiem dažādām mērķa grupām, kā arī personas līdzdalību sociālo pakalpojumu apmaksā. Tādēļ atsevišķa individuālā budžeta finansēšanas mehānisma ieviešana tikai noteiktām personu grupām radītu atšķirīgu attieksmi pret sociālo pakalpojumu saņēmējiem un nebūtu sistēmiski saskanīga ar spēkā esošo sociālo pakalpojumu finansēšanas modeli, kā arī rastos dubultā finansējuma risks, ja vienlaikus saglabātos gan valsts finansēti pakalpojumi un valsts līdzfinansējums pašvaldību pakalpojumiem, gan tiktu ieviests valsts finansēts Individuālā budžeta risinājums.

Ņemot vērā minēto, LM uzskata, ka šāda konceptuālā ziņojuma izstrāde šobrīd nav lietderīga.

Atzīt Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdes attālinātā veidā protokollēmuma (prot. Nr. 70, 32. §) "Informatīvais ziņojums "Par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem"" 2.1. apakšpunktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu (21-UZ-64).

Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 51, 46 §) "Informatīvais ziņojums "Par Paralimpiskā sporta centra izveidi Latvijā"" 2. punktā dotais uzdevums (2017-UZD-2820).

Minētais uzdevums paredz: "Labklājības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt nepieciešamību Paralimpiskā sporta centra projektam noteikt nacionālo interešu objekta statusu un virzīt jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā."

Ministru kabinets ar 2017. gada 17. oktobra rīkojumu Nr. 579 (prot. Nr.51 31.§) atbalstīja apropriācijas pārdali 2017. gadā no Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) budžeta apakšprogrammas 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā" 615 000 euro apmērā uz jaunveidojamo Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) budžeta apakšprogrammu 09.26.00 "Dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" – Paralimpiskā sporta centra izveidei", lai nodrošinātu izdevumu segšanu saistībā ar Centra projekta uzsākšanu.

Sākotnēji 2017. gadā Ziņojumā paredzētais nepieciešamais finansējums Centra izveidei bija 13,3 milj. euro (t.sk. valsts budžeta līdzfinansējums 1,8 milj. euro) apmērā. 2018. gadā Latvijas Paralimpiskās komitejas (turpmāk - LPK) iesniegtajā Centra biznesa plānā nepieciešamais papildu finansējums, kas būtu jāparedz valsts budžetā, laika posmam no 2021.-2026.gadam kopā jau sasniedza 24,5 milj. euro. Būtiskus iebildumus par Centra biznesa plānu izteica FM.

Apropriācijas kārtībā 2019. gadā saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2019. gadam" LPK Centra projekta īstenošanai tika paredzēti finanšu līdzekļi 213,5 tūkst. euro apmērā. IZM un LPK noslēgtais līgums par Centra būvniecību paredz, ka līdzekļi tiek pārskaitīti tikai par faktiski paveiktajiem darbiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai varētu izvērtēt nepieciešamību Centra projektam noteikt nacionālo interešu objekta statusu un sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu, LPK bija nepieciešams veikt sekojošas darbības:
1) iesniegt pamatojumu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Centram;
2) saskaņojumu ar pašvaldību, kuru teritoriju ietekmēs nacionālo interešu objekts;
3) kadastra numuri zemes gabalam, uz kura atradīsies Centrs, lai noteiktu objekta funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos;
4) ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām – nepieciešams Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) sākotnējais lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu vai piemērošanu (2020. gada 15. janvārī saņemts VVD atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu);
5) ja VVD lēmumā nosaka, ka vides novērtējums nav piemērojams, tad organizē sabiedrisko apspriešanu un sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.

2020. gadā turpinājās sarakste un Centra biznesa plāna saskaņošana ar FM, IZM un LM. Par sākotnējo un vēlāk vairākkārtīgi palielināto valsts līdzfinansējumu saskaņojums netika panākts. 2020. gada 20. janvārī LPK iesniedza IZM un FM Centra izveides pirmās kārtas biznesa plānu.

Centra projekta īstenošanas jautājums pēdējo reizi skatīts 2021. gada 15. septembra Latvijas Nacionālajā sporta padomes (turpmāk – LNSP) sēdē

LM kopš 2021. gada nav tikusi iesaistīta turpmākā šī jautājuma risināšanā, kā arī nav saņemta informācija, ka Centra biznesa plāns būtu apstiprināts, objekts (vairāki zemes gabali) būtu tiesiski nostiprināts LPK rīcībā, jautājumi ar Rīgas domi par Rīgas teritorijas plānojumu un lokālplānojumu būtu atrisināti, tādēļ nav izveidojušies priekšnosacījumi, lai veiktu uzdevuma izpildi.

LM ieskatā šī jautājuma turpmāka izskatīšana ir saistāma ar Sporta politikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam 2.2. pasākuma īstenošanu, kura ietvaros nepieciešams izvērtēt un kartēt esošo sporta infrastruktūru, identificēt cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamo infrastruktūru un izvērtēt turpmākos attīstības risinājumus, tostarp specializēta paralimpiskā sporta centra vai citu efektīvāku infrastruktūras attīstības modeļu nepieciešamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, proti, ka nav izpildījušies priekšnosacījumi uzdevuma izpildei, t.i., Centra biznesa plāns nav apstiprināts, objekts (vairāki zemes gabali) nav tiesiski nostiprināts LPK rīcībā, jautājumi ar Rīgas domi par Rīgas teritorijas plānojumu un lokālplānojumu nav atrisināti, kā arī ilgstoši, kopš 2021. gada, nav notikušas darbības šī jautājuma risināšanā, Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra protokollēmuma (prot. Nr.51 46.§) 2. punktā dotais uzdevums ir zaudējis aktualitāti.

Atzīt Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 51, 46 §) "Informatīvais ziņojums "Par Paralimpiskā sporta centra izveidi Latvijā"" 2. punktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu (2017-UZD-2820).

Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33, 53. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam"" 34. punktā dotais uzdevums (25-UZ-477).

Minētais uzdevums paredz: "Labklājības ministrijai līdz 2026. gada 1. oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts sociālās aprūpes centru administratīvo funkciju pārskatīšanu."

Ņemot vērā to, ka Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam [1] Rīcības virziena "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" 4.1. pasākums nosaka, ka līdz 2027. gada 1. janvārim ir jānodrošina vienotā pakalpojumu centra izveide, šobrīd turpinās darbs pie Labklājības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pievienošanas grāmatvedības uzskaites pakalpojumu un personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojumu saņemšanai  Valsts kases vienotajā pakalpojumu centrā [2] ar 2027. gada 1. janvāri (Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojums Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"" un Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros"), tā kā vēl nav noteikts nododamo grāmatvedības un personāla funkciju apjoms, šobrīd nav nosakāms arī valsts sociālās aprūpes centru (turpmāk - VSAC) saglabājamais grāmatvežu un personāla speciālistu amata vietu skaits, tādējādi noteiktajā termiņā nav iespējams nodrošināt arī minētā uzdevuma izpildi.

Vienlaicīgi 2027. gadā jāveic izmaiņas VSAC "Rīga" struktūrā, sagatavojoties ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un sociālo pakalpojumu jomā" 4.3.1.2. pasākuma "Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem" atbalstu [3] veidoto 10 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu visā Latvijas teritorijā darbības uzsākšanai un pārejas uz jaunajiem objektiem no pašreizējām bērnu filiālēm uzsākšanai.

Līdz minēto darbību pabeigšanai nav racionāli un lietderīgi pārskatīt VSAC  administratīvās funkcijas, līdz ar to, lūdzam minēto uzdevumu atzīt par aktualitāti zaudējušu. Kontroles uzdevuma izbeigšana nenozīmē darba pārtraukšanu pie VSAC administratīvo funkciju pārskatīšanas - Labklājības ministrija turpinās veikt katras VSAC administratīvās funkcijas apjoma izvērtēšanu, lai rastu risinājumu šo funkciju optimizācijai.

[1] Apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240 "Par Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam".

[2] Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija  rīkojums Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē""; Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros". 

[3] Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra noteikumos Nr. 692 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.2. pasākuma "Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem".

Atzīt Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33, 53. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam"" 34. punktā doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu (25-UZ-477).