21-TA-1264: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amatu klasifikāciju” (turpmāk – projekts) izstrādāts, lai īstenotu:
2021. gada 18. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei” paredzētās izmaiņas Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 apkalpošanā;
rīcības plānā “Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projektā izstrādāto rekomendāciju ieviešana Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darba efektivitātes uzlabošanai” (apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas 2021. gada 24. maija rīkojumu Nr. 1-12/460) noteiktā reaģējošā policista institūta ieviešanu Valsts policijā;
strukturālo izmaiņu ieviešanu Valsts robežsardzē, kas nepieciešamas attīstoties robežuzraudzībā izmantojamajām tehnoloģijām, kā arī saņemot pilnvarojumus veikt noteiktas funkcijas ceļotāju kontroles jautājumos.
Tādējādi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju” (turpmāk – Noteikumi Nr. 810) amatu kataloga (turpmāk kopā – amatu katalogs) aktualizācija nepieciešama Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk kopā – iestādes) funkciju īstenošanai, nosakot nepieciešamās jaunizveidojamās amatu saimes un līmeņus, attiecīgajiem amatiem atbilstošos pamatpienākumu aprakstus, amatiem noteiktās augstākās speciālās dienesta pakāpes, nepieciešamās izglītības tematiskās jomas un atbilstošās mēnešalgu grupas.
2021. gada 18. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei” paredzētās izmaiņas Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 apkalpošanā;
rīcības plānā “Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projektā izstrādāto rekomendāciju ieviešana Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darba efektivitātes uzlabošanai” (apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas 2021. gada 24. maija rīkojumu Nr. 1-12/460) noteiktā reaģējošā policista institūta ieviešanu Valsts policijā;
strukturālo izmaiņu ieviešanu Valsts robežsardzē, kas nepieciešamas attīstoties robežuzraudzībā izmantojamajām tehnoloģijām, kā arī saņemot pilnvarojumus veikt noteiktas funkcijas ceļotāju kontroles jautājumos.
Tādējādi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju” (turpmāk – Noteikumi Nr. 810) amatu kataloga (turpmāk kopā – amatu katalogs) aktualizācija nepieciešama Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk kopā – iestādes) funkciju īstenošanai, nosakot nepieciešamās jaunizveidojamās amatu saimes un līmeņus, attiecīgajiem amatiem atbilstošos pamatpienākumu aprakstus, amatiem noteiktās augstākās speciālās dienesta pakāpes, nepieciešamās izglītības tematiskās jomas un atbilstošās mēnešalgu grupas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt aktuālajai situācijai atbilstošu amatu katalogu, lai iestādēs varētu korekti klasificēt amatus tām noteikto funkciju nodrošināšanai, noteikt šo amatu pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību (amatu saimei nepieciešamās izglītības tematisko jomu) un atbilstošo mēnešalgu grupu. Tāpat ir nepieciešams novērst trūkumus un nepilnības, kas konstatētas Noteikumu Nr. 810 piemērošanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021. gada 18. februāra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums “Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei”. Informatīvā ziņojuma 3.1. apakšpunkts “112 numura pilnveidošanas pasākumi” paredz - lai uzlabotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 darbu, kā arī lai veiktu Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ziņojumu saņemšanu, apstrādi un tālāku ziņojuma novirzīšanu dienestiem palīdzības sniegšanai, veikt VUGD Operatīvās vadības pārvaldes plānveida reorganizāciju.
Reaģējošā policista institūta ieviešana Valsts policijā ir paredzēta Rīcības plānā “Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projektā izstrādāto rekomendāciju ieviešana Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darba efektivitātes uzlabošanai” (apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas 2021. gada 24. maija rīkojumu Nr. 1-12/460 “Par Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projektā izstrādāto rekomendāciju ieviešanu”).
Lai uzlabotu Valsts policijas sniegto pakalpojumu kvalitāti, modernizētu policijas darbu, paaugstinot tās efektivitāti, nodrošinātu sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību, veicinātu sabiedrības uzticību policijai, kā arī celtu policijas profesijas prestižu Valsts policijā tiek īstenotas strukturālas un organizatoriskas izmaiņas, paredzot uz universālām prasmēm balstīta policijas darba ieviešanu (reaģējošie spēki). Uz universālām prasmēm balstītu kompetenču un vispārējo prasmju attīstīšana ir viens no sākuma soļiem kā efektīvāk izmantot tos resursus, kuri Valsts policijai ir pieejami, reaģējot uz dažāda veida notikumiem, novēršot noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, nodrošinot ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontroli, nodrošinot sabiedrisko kārtību, veicot likumpārkāpumu profilaksi un sākotnējās izmeklēšanas darbības notikuma vietā, uzsākot kriminālprocesu un veicot procesuālos uzdevumus.
Valsts robežsardzē, attīstoties robežuzraudzībā izmantojamām tehnoloģijām, kā arī saņemot pilnvarojumus veikt noteiktas funkcijas ceļotāju kontroles jautājumos, tiek veiktas strukturālās izmaiņas, lai efektīvāk varētu nodrošināt normatīvajos aktos uzdotās funkcijas, ir nepieciešams attiecīgos jaunizveidojamos amatus iekļaut amatu katalogā, attiecīgi nosakot arī tiem atbilstošo mēnešalgas grupu, kā arī pārskatīt un pārdalīt Valsts robežsardzes struktūrvienību darbības kompetenci un veikt attiecīgas izmaiņas saimēs.
Reaģējošā policista institūta ieviešana Valsts policijā ir paredzēta Rīcības plānā “Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projektā izstrādāto rekomendāciju ieviešana Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darba efektivitātes uzlabošanai” (apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas 2021. gada 24. maija rīkojumu Nr. 1-12/460 “Par Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projektā izstrādāto rekomendāciju ieviešanu”).
Lai uzlabotu Valsts policijas sniegto pakalpojumu kvalitāti, modernizētu policijas darbu, paaugstinot tās efektivitāti, nodrošinātu sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību, veicinātu sabiedrības uzticību policijai, kā arī celtu policijas profesijas prestižu Valsts policijā tiek īstenotas strukturālas un organizatoriskas izmaiņas, paredzot uz universālām prasmēm balstīta policijas darba ieviešanu (reaģējošie spēki). Uz universālām prasmēm balstītu kompetenču un vispārējo prasmju attīstīšana ir viens no sākuma soļiem kā efektīvāk izmantot tos resursus, kuri Valsts policijai ir pieejami, reaģējot uz dažāda veida notikumiem, novēršot noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, nodrošinot ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontroli, nodrošinot sabiedrisko kārtību, veicot likumpārkāpumu profilaksi un sākotnējās izmeklēšanas darbības notikuma vietā, uzsākot kriminālprocesu un veicot procesuālos uzdevumus.
Valsts robežsardzē, attīstoties robežuzraudzībā izmantojamām tehnoloģijām, kā arī saņemot pilnvarojumus veikt noteiktas funkcijas ceļotāju kontroles jautājumos, tiek veiktas strukturālās izmaiņas, lai efektīvāk varētu nodrošināt normatīvajos aktos uzdotās funkcijas, ir nepieciešams attiecīgos jaunizveidojamos amatus iekļaut amatu katalogā, attiecīgi nosakot arī tiem atbilstošo mēnešalgas grupu, kā arī pārskatīt un pārdalīt Valsts robežsardzes struktūrvienību darbības kompetenci un veikt attiecīgas izmaiņas saimēs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Problēmas apraksts
2009. gadā, reorganizējot 33 brigādes, izveidotas piecas VUGD teritoriālās struktūrvienības, kā rezultātā Rīgas reģionā VUGD normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus ugunsdzēsības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomās īsteno pārvalde, savukārt Zemgales, Latgales, Vidzemes un Kurzemes reģionos – brigādes. Kaut gan VUGD struktūra veidota atbilstoši iestādes mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, lai ekonomiski un funkcionāli efektīvi sasniegtu mērķus, kā arī nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tomēr atšķirīgie teritoriālo struktūrvienību nosaukumi ne vienmēr rada skaidru izpratni par struktūrvienību funkcionalitāti, to hierarhiju, lielumu. Ņemot vērā, ka teritoriālās brigādes un Rīgas reģiona pārvalde veic vienādus uzdevumus attiecīgajos reģionos, nepieciešams panākt vienotas struktūras izveidošanu un unificēt teritoriālo struktūrvienību nosaukumus, izveidojot teritoriālās pārvaldes, kā arī izveidot attiecīgus teritoriālo struktūrvienību priekšnieku un priekšnieku vietnieku amatus.
2009. gadā, reorganizējot 33 brigādes, izveidotas piecas VUGD teritoriālās struktūrvienības, kā rezultātā Rīgas reģionā VUGD normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus ugunsdzēsības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomās īsteno pārvalde, savukārt Zemgales, Latgales, Vidzemes un Kurzemes reģionos – brigādes. Kaut gan VUGD struktūra veidota atbilstoši iestādes mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, lai ekonomiski un funkcionāli efektīvi sasniegtu mērķus, kā arī nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tomēr atšķirīgie teritoriālo struktūrvienību nosaukumi ne vienmēr rada skaidru izpratni par struktūrvienību funkcionalitāti, to hierarhiju, lielumu. Ņemot vērā, ka teritoriālās brigādes un Rīgas reģiona pārvalde veic vienādus uzdevumus attiecīgajos reģionos, nepieciešams panākt vienotas struktūras izveidošanu un unificēt teritoriālo struktūrvienību nosaukumus, izveidojot teritoriālās pārvaldes, kā arī izveidot attiecīgus teritoriālo struktūrvienību priekšnieku un priekšnieku vietnieku amatus.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz veikt tehniskus grozījumus un Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 1. amatu saimes V A līmenī amatu “brigādes komandieris” aizstāt ar amatu “pārvaldes priekšnieks”, bet attiecīgi 15.1. amatu apakšsaimes IV līmenī un 16. amatu saimes IV līmenī vārdus “brigādes komandiera vietnieka” aizstāt ar vārdiem “pārvaldes priekšnieka vietnieka”.
Problēmas apraksts
2018. gadā Valsts policijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums pārskatīt kompetenču sadalījumu starp iecirkņiem un reģionu pārvaldēm, kā arī apzināta nepieciešamība pārvērtēt esošo iecirkņu skaitu, atbilstoši vidē notikušām izmaiņām (iedzīvotāju skaitam, reģistrēto notikumu skaitam u.tml.) ar mērķi kāpināt iestādei noteikto funkciju izpildes kapacitāti.
Risinājuma apraksts
Lai efektīvi pārvaldītu Valsts policijas resursus, nodrošinātu iestādes attīstību un celtu Latvijas sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, tika pieņemts lēmums apvienot policijas iecirkņus visā valsts teritorijā.
Ieguvumi no iecirkņu apvienošanas un grupu vadības principu ieviešanas ir vadītāju skaita samazināšana, ieviešot grupu līderus. Samazinot vadītāju skaitu, lielāki resursi tiks novirzīti tiešo funkciju veikšanai, kas ir būtiski apstākļos, kad ir nepietiekams policijas darbinieku skaits.
Apvienošanas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot pieejamos cilvēkresursus, materiāli tehnisko bāzi, informāciju tehnoloģijas un citus resursus. Paredzēts, ka notikuma vietā ierodas pirmā brīvā, notikumam tuvāk esošā ekipāža, kas savukārt samazina policijas ierašanās laiku un veicina policijas klātesamību. Reaģējošo policista institūta ieviešanas rezultātā tiks nodrošināts “vienreizes princips” – ekipāža, kura ierodas notikuma vietā, spēj reaģēt uz dažāda veida notikumiem, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, nodrošināt ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontroli, nodrošināt sabiedrisko kārtību, veikt likumpārkāpumu profilaksi un sākotnējās izmeklēšanas darbības, uzsākt kriminālprocesu un veikt procesuālos uzdevumus.
Lai turpinātu Valsts policijas struktūras optimizāciju un kāpinātu darba organizācijas efektivitāti, projekts paredz papildināt Noteikumu 1. pielikuma 1. saimi ar jauniem attiecīgiem amatiem (I G, I F, I E un I D līmenī).
Ieguvumi no iecirkņu apvienošanas un grupu vadības principu ieviešanas ir vadītāju skaita samazināšana, ieviešot grupu līderus. Samazinot vadītāju skaitu, lielāki resursi tiks novirzīti tiešo funkciju veikšanai, kas ir būtiski apstākļos, kad ir nepietiekams policijas darbinieku skaits.
Apvienošanas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot pieejamos cilvēkresursus, materiāli tehnisko bāzi, informāciju tehnoloģijas un citus resursus. Paredzēts, ka notikuma vietā ierodas pirmā brīvā, notikumam tuvāk esošā ekipāža, kas savukārt samazina policijas ierašanās laiku un veicina policijas klātesamību. Reaģējošo policista institūta ieviešanas rezultātā tiks nodrošināts “vienreizes princips” – ekipāža, kura ierodas notikuma vietā, spēj reaģēt uz dažāda veida notikumiem, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, nodrošināt ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontroli, nodrošināt sabiedrisko kārtību, veikt likumpārkāpumu profilaksi un sākotnējās izmeklēšanas darbības, uzsākt kriminālprocesu un veikt procesuālos uzdevumus.
Lai turpinātu Valsts policijas struktūras optimizāciju un kāpinātu darba organizācijas efektivitāti, projekts paredz papildināt Noteikumu 1. pielikuma 1. saimi ar jauniem attiecīgiem amatiem (I G, I F, I E un I D līmenī).
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.810 1. pielikuma 2.1. amatu saimes VI A līmeņa katedras vadītāja amatam augstākā speciālā dienesta pakāpe noteikta “pulkvedis”.
Katedru pamatdarbs saistīts ar studiju/mācību procesa nodrošināšanu un amatam “katedras vadītājs” ir būtiska nozīme, lai kvalitatīvi nodrošinātu katedras darba plānošanu, organizēšanu un kontroli. Amata funkcijas un pienākumi saistīti ar vienas konkrētas salīdzinoši nelielas struktūrvienības vadīšanu, un attiecīgie pamatpienākumi vairāk atbilstoši amatam ar augstāko speciālo dienesta pakāpi “pulkvežleitnants”.
Katedru pamatdarbs saistīts ar studiju/mācību procesa nodrošināšanu un amatam “katedras vadītājs” ir būtiska nozīme, lai kvalitatīvi nodrošinātu katedras darba plānošanu, organizēšanu un kontroli. Amata funkcijas un pienākumi saistīti ar vienas konkrētas salīdzinoši nelielas struktūrvienības vadīšanu, un attiecīgie pamatpienākumi vairāk atbilstoši amatam ar augstāko speciālo dienesta pakāpi “pulkvežleitnants”.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 2.1. amatu apakšsaimes VI A līmeņa katedras vadītāja amatam noteikto augstāko speciālo dienesta pakāpi “Pulkvežleitnants”. Tas ļaus Valsts robežsardzes koledžai sekmīgi risināt amatu nokomplektējuma politiku un novērstu nesamērīgu noslodzi akadēmiskā personāla amatpersonām, kurām šobrīd papildus tiešajiem amata pienākumiem ir uzdots nodrošināt administratīvo darbu katedrā.
Tādējādi Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 2.1. amatu apakšsaimes VI A līmenis ir izteikts jaunā redakcijā.
Tādējādi Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 2.1. amatu apakšsaimes VI A līmenis ir izteikts jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) norāda, ka praksē tiek slēgti līgumi par informācijas sistēmu uzturēšanu un tas nozīmē, ka galvenais inspektors (1. pielikuma 4. amatu saimes IV C līmenis) nevar novērst riskus iestādes pārziņā un lietošanā esošajās informācijas sistēmās, videonovērošanās un citās datu apstrādes sistēmās, bet gan koordinēt un organizēt procesu saistībā ar risku novēršanu. Papildus tam, ja iestādei ir noslēgts līgums par informācijas sistēmas uzturēšanu, galvenais inspektors var identificēt drošības apdraudējumus, veikt risku analīzi iestādes pārziņā un lietošanā esošajās informācijas sistēmās, videonovērošanas un citās datu apstrādes sistēmās tikai sadarbībā ar informācijas sistēmas uzturētāju. Turklāt galvenais inspektors, konstatējot apdraudējumu un riskus informācijas sistēmā, ziņo par to informācijas sistēmas uzturētājam un sadarbībā ar informācijas sistēmas uzturētāju uzsāk risku novēršanu. Attiecībā uz risku novēršanu informācijas sistēmā jānorāda, ka tie ne vienmēr būs organizatoriska rakstura pasākumi, kurus varētu novērst arī galvenais inspektors, bet tie var būt arī tehniska rakstura pasākumi, piemēram, informācijas sistēmas veiktspējas pārtraukums, integritātes nenodrošināšana u.c., kurus novērst ir pienākums informācijas sistēmas uzturētājam saskaņā ar noslēgto līgumu. Līdz ar to, Pārvalde uzskata, ka nav korekti norādīt kā pienākumu veikt augstāk norādītos pasākumus (procesus) galvenajam inspektoram, jo īpaši to, kas saistīts ar informācijas sistēmas tehniskā rakstura problēmām vai iespējamu problēmu (risku) novēršanu.
Pārvalde norāda, ka praksē galvenais inspektors koordinē un organizē procesus saistībā ar drošības risku noteikšanu un novēršanu, drošības apdraudējumu identificēšanu, risku analīze un novēršana notiek tikai sadarbībā ar informācijas sistēmas uzturētāju, jo minēto darbību īstenošana ir komplicēts pasākums, kurā jāpiedalās visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā arī informācijas sistēmas uzturētājam.
Pārvalde norāda, ka praksē galvenais inspektors koordinē un organizē procesus saistībā ar drošības risku noteikšanu un novēršanu, drošības apdraudējumu identificēšanu, risku analīze un novēršana notiek tikai sadarbībā ar informācijas sistēmas uzturētāju, jo minēto darbību īstenošana ir komplicēts pasākums, kurā jāpiedalās visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā arī informācijas sistēmas uzturētājam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, projekts paredz Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 4. amatu saimes IV C līmeņa (galvenais inspektors) amata paraugaprakstā ceturto amata pienākumu izteikt jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 7.2. amatu apakšsaimes III A līmeņa (jaunais inspektors (kinologs)) amata paraugaprakstā norādītie dienesta pienākumi neatbilst tiem, kurus praksē veic jaunais inspektors (kinologs) ieslodzījuma vietā. Tāpat lai nodrošinātu normatīvajos aktos uzdotos funkcionālo pienākumu efektīvāku izpildi ieslodzījuma vietās saskaņā ar 2021. gada 6. maija likumu "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma", nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 7.2. amatu apakšsaimes I līmeņa (vecākā apsarga (kinologa)) amata paraugaprakstu. Turklāt šī brīža vecākā apsarga (kinologa) amata paraugaprakstā ietvertie pienākumi neatbilst faktiski veicamajiem dienesta pienākumiem ieslodzījuma vietās.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, projekts paredz Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 7.2. amatu apakšsaimes III A līmeni un I līmeni izteikt jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
Šobrīd Valsts policijā ir uzsākts darbs pie reaģējošā policista institūta izveides, veidojot “reaģējošo policistu saimi” Latvijā.
Izvērtējot kompetences sadalījumu starp iecirkņiem un reģionu pārvaldēm, secināts, ka jāstiprina iecirkņu reaģēšanas spējas, proti, no reģionu pārvaldēm iecirkņiem jānodod satiksmes uzraudzība un sabiedriskās kārtības nodrošināšana (patruļdienests) funkcijas. Iecirkņu līmenī darbs tiek organizēts savstarpēji saistītos trīs virzienos – reaģēšana (norīkojumi strādā pēc uzdevumiem: izbraukšana uz notikumiem, satiksmes uzraudzība, sabiedriskā kārtība u.tml.), izmeklēšana (kriminālprocesi un administratīvā pārkāpuma procesi) un prevencija.
Izvērtējot kompetences sadalījumu starp iecirkņiem un reģionu pārvaldēm, secināts, ka jāstiprina iecirkņu reaģēšanas spējas, proti, no reģionu pārvaldēm iecirkņiem jānodod satiksmes uzraudzība un sabiedriskās kārtības nodrošināšana (patruļdienests) funkcijas. Iecirkņu līmenī darbs tiek organizēts savstarpēji saistītos trīs virzienos – reaģēšana (norīkojumi strādā pēc uzdevumiem: izbraukšana uz notikumiem, satiksmes uzraudzība, sabiedriskā kārtība u.tml.), izmeklēšana (kriminālprocesi un administratīvā pārkāpuma procesi) un prevencija.
Risinājuma apraksts
2021. gada 1. martā Valsts policijas Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales reģiona pārvaldēs, ieviešot reaģējoša policista institūtu, tika veiktas izmaiņas amatu vietu sarakstā. Savukārt no 2021. gada 1. jūlija, veicot līdzīgu amatu vietu pārveidošanu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē tika izveidotas Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Jūrmalas un Ogres nodaļas. Šobrīd Valsts policijā reaģējoša policista pienākumus pilda 247 amatpersonas. Realizējot SRAP1 projektu, reaģējošā policista institūtu tiek plānots ieviest visā valsts teritorijā.
Turklāt, lai nodrošinātu personāla zināšanas, prasmes un spējas reaģējošā policista funkciju veikšanai, Valsts policijas koledžā izstrādāta Pieaugušo neformālās izglītības programma “Reaģēšanas norīkojumi” 200 stundu apmērā. Programmas mērķauditorija ir Valsts policijā dienestā esošas amatpersonas, no kurām daļa jau 2021. gadā uzsāka apmācību minētajā programmā.
Reaģējošā policista koncepts nodrošinās amatpersonu spēju kompleksi pielietot iegūtās zināšanas specifiskās policijas darbības jomās, kā arī prasmi sadarboties, strādāt komandā, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Lai turpinātu attīstību uzsākto reformu ietvarā, nepieciešams atbilstošs regulējums funkciju īstenošanai, tādējādi projekts paredz amatu kataloga aktualizāciju, papildinot to ar jaunu 9.2. amatu apakšsaimi “Reaģēšana” (1. pielikums), amatu saimei nepieciešamo izglītības tematisko jomu (2. pielikums) un amatiem atbilstošās mēnešalgu grupas (3. pielikums)
Turklāt, lai nodrošinātu personāla zināšanas, prasmes un spējas reaģējošā policista funkciju veikšanai, Valsts policijas koledžā izstrādāta Pieaugušo neformālās izglītības programma “Reaģēšanas norīkojumi” 200 stundu apmērā. Programmas mērķauditorija ir Valsts policijā dienestā esošas amatpersonas, no kurām daļa jau 2021. gadā uzsāka apmācību minētajā programmā.
Reaģējošā policista koncepts nodrošinās amatpersonu spēju kompleksi pielietot iegūtās zināšanas specifiskās policijas darbības jomās, kā arī prasmi sadarboties, strādāt komandā, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Lai turpinātu attīstību uzsākto reformu ietvarā, nepieciešams atbilstošs regulējums funkciju īstenošanai, tādējādi projekts paredz amatu kataloga aktualizāciju, papildinot to ar jaunu 9.2. amatu apakšsaimi “Reaģēšana” (1. pielikums), amatu saimei nepieciešamo izglītības tematisko jomu (2. pielikums) un amatiem atbilstošās mēnešalgu grupas (3. pielikums)
Problēmas apraksts
Iekšlietu ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības nozarē, ar 2019. gada 9. janvāra rīkojumu „Par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS)” noteica, ka Valsts robežsardze ir ETIAS valsts vienība, atbilstoši Regulas Nr. 2018/1240 8. pantam. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Regulas Nr. 2018/1240 20. panta 2. – 5. pt. paredzētās automatizētās apstrādes rezultātā iegūtajām informācijas atbilsmēm, kuras tālāk ETIAS valsts vienība apstrādās manuāli. Tika secināts, ka vairumā gadījumu informācijas atbilsmes ir saistītas ar Valsts robežsardzes kompetenci, piemēram, ar atteikumu trešās valsts valstspiederīgajam ieceļot; persona ir iepriekš pārsniegusi atļauto uzturēšanās termiņu, vai personai ir piemērots jebkāds atgriešanas lēmums u.c. Turklāt, saskaņā ar šīs regulas 44. pantu, ETIAS valsts vienība izvērtēs pieteikumu, ja būs nepieciešams izdot ceļošanas atļauju ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, kas arī ir attiecināms ar Valsts robežsardzes kompetencē esošu uzdevumu. Visbeidzot, ETIAS valsts vienība, kā Valsts robežsardzes struktūrvienība, varēs pievienot ceļošanas atļaujai atzīmes, kuras, savukārt, robežu iestādes dalībvalstīs, tai skaitā arī Valsts robežsardze Latvijas Republikā, apstrādās robežpārbaudes laikā.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto projekts paredz Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 10. saimi “Operatīvā vadība Valsts robežsardzē” izteikt jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
VUGD Operatīvās vadības pārvaldes Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļa tiks pārveidota par Vienoto kontaktu centru t.i. tiek veidota jauna pārvalde, kuras sastāvā būs 4 nodaļas (Rīgas, Jelgavas, Cēsu nodaļas un Kvalitātes kontroles nodaļa) ar jauniem amatiem un atbilstošiem uzdevumiem. Pārvaldes Ziņojumu saņemšanas un resursu vadības Rīgas, Jelgavas, Cēsu reģionālās nodaļas veiks Vienotā ārkārtas palīdzības numura “112” ziņojumu saņemšanu, apstrādās ziņojumus, šķirojot ārkārtas un ne-ārkārtas notikumus un nepieciešamības gadījumā nosūtīs informāciju iesaistītajiem dienestiem nepieciešamās palīdzības sniegšanai. Tāpat pārvaldes reģionu nodaļas veiks VUGD resursu vadību notikumos atbilstoši saņemtajai informācijai. Kvalitātes kontroles nodaļa veiks ziņojumu saņemšanas un apstrādes kvalitātes kontroli, resursu vadības kvalitātes kontroli, izstrādās prasības Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura “112” informācijas datu bāzes izveidošanai, atbilstoši kompetencei izstrādās metodiskos materiālus.
Risinājuma apraksts
Projekta mērķis ir šobrīd 11. amatu saimē esošo VUGD Zvanu centru amatu saimes katalogu aizstāt ar jauniem jaunizveidojamās pārvaldes 11. amatu saimes VUGD Vienotā kontaktu centra amatiem.
11. amatu saimē ietilpst amati, kuri iestādē veic Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" ienākošo pieteikumu saņemšanu, apstrādi un informācijas par ārkārtas notikumu nodošanu operatīvo dienestu resursu vadītājiem, ugunsgrēkos un glābšanas darbos izsūta iestādes apakšvienības uz notikuma vietu, organizē informācijas apmaiņu ar citām notikumā iesaistītajām institūcijām un dienestiem, sniedz informāciju iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumos, veic Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura “112” pieteikumu saņemšanas un apstrādes kvalitātes kontroli, veic resursu vadības kvalitātes kontroli.
Jauno amatu vietu izveidošana tiek nodrošināta Iekšlietu ministrijas budžeta līdzekļu ietvaros. Papildu amata vietas un papildu finansējums netiek pieprasīts un tā rezultātā projekta izpildes nodrošināšanai nav ietekmes uz valsts budžetu.
Saskaņā ar 2020. gada 15. maija Vienošanos starp VUGD un Valsts policiju, lai VUGD ieviestu 75 papildu dispečeru amata vietas vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura “112” darbības nodrošināšanai, no Valsts policijas VUGD tika pārdalītas amata vietas un to uzturēšanai plānotie izdevumi. Tādejādi no Valsts policijas pārdalītās amata vietas jau šobrīd papildina VUGD esošās dispečeru vietas.
Ņemot vērā, ka VUGD Operatīvās vadības pārvaldes Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļā tiek veikta restrukturizācija un veidota jauna pārvalde, kura turpmāk atbildēs par Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" nodrošināšanu, ir veikti grozījumi Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 15.1. amatu apakšsaimes "Ugunsdzēsība un glābšanas darbi" aprakstā un VI līmeņa amata paraugaprakstā.
11. amatu saimē ietilpst amati, kuri iestādē veic Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" ienākošo pieteikumu saņemšanu, apstrādi un informācijas par ārkārtas notikumu nodošanu operatīvo dienestu resursu vadītājiem, ugunsgrēkos un glābšanas darbos izsūta iestādes apakšvienības uz notikuma vietu, organizē informācijas apmaiņu ar citām notikumā iesaistītajām institūcijām un dienestiem, sniedz informāciju iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumos, veic Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura “112” pieteikumu saņemšanas un apstrādes kvalitātes kontroli, veic resursu vadības kvalitātes kontroli.
Jauno amatu vietu izveidošana tiek nodrošināta Iekšlietu ministrijas budžeta līdzekļu ietvaros. Papildu amata vietas un papildu finansējums netiek pieprasīts un tā rezultātā projekta izpildes nodrošināšanai nav ietekmes uz valsts budžetu.
Saskaņā ar 2020. gada 15. maija Vienošanos starp VUGD un Valsts policiju, lai VUGD ieviestu 75 papildu dispečeru amata vietas vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura “112” darbības nodrošināšanai, no Valsts policijas VUGD tika pārdalītas amata vietas un to uzturēšanai plānotie izdevumi. Tādejādi no Valsts policijas pārdalītās amata vietas jau šobrīd papildina VUGD esošās dispečeru vietas.
Ņemot vērā, ka VUGD Operatīvās vadības pārvaldes Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļā tiek veikta restrukturizācija un veidota jauna pārvalde, kura turpmāk atbildēs par Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" nodrošināšanu, ir veikti grozījumi Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 15.1. amatu apakšsaimes "Ugunsdzēsība un glābšanas darbi" aprakstā un VI līmeņa amata paraugaprakstā.
Problēmas apraksts
Lai pilnveidotu teritoriālo struktūrvienību darbu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomā, ir nepieciešams ieviest analoģiskus vecākā inspektora un inspektora amatus, kā jau tas šobrīd ir Rīgas reģiona pārvaldē, kas pastiprināti kontrolētu, analizētu un koordinētu ugunsdzēsības daļu un posteņu darbu.
Risinājuma apraksts
Veicot tehniskas izmaiņas 1. pielikuma 15.2. amatu apakšsaimes “Ugunsdzēsība un glābšanas darbi” VII A un VI līmenis tiek attiecināts uz teritoriālajām struktūrvienībām kopumā, nevis tikai uz Rīgas reģionu.
Problēmas apraksts
Konstatēti trūkumi amatu katalogā, tai skaitā atsevišķu Valsts robežsardzes amata pienākumu paraugaprakstu neatbilstība faktiski veicamajam darba saturam.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz izteikt Noteikumu Nr.810 1. pielikuma 18. amatu saimes “Robežuzraudzība” V un IV līmeni un 19. amatu saimes “Robežpārbaude” VI B līmeni jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 22.1. amatu apakšsaimē „Gaisa transporta līdzekļu vadīšana” ir klasificēti amati, kas veic lidojumus ar helikopteriem. Šos pienākumus var veikt tikai apmācītas un licencētas amatpersonas, nodrošinot augstu mobilitāti robežuzraudzībā, meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī atbalsta sniegšanā operatīvajos pasākumos.
Aviācijas personāla apmācības un licencēšana ir ļoti laikietilpīgs process, lai to realizētu tiek veikti informatīvi pasākumi Valsts robežsardzes koledžā, aicinot kadetus uzsākt gaisa kuģa apkalpes locekļa licences iegūšanas apmācību vienlaikus ar Valsts robežsardzes izglītības iegūšanu, ar mērķi, lai absolvēšanas brīdī būtu iespējams nokārtot tikai praktiskās apmācības lidojuma veikšanā. Tomēr pastāv problēma ar amatpersonu, kas uzsākušas helikoptera pilota apmācības, tālāko dienesta gaitu, jo bez licences nevar pārcelt helikoptera jaunākā pilota amatā.
Aviācijas personāla apmācības un licencēšana ir ļoti laikietilpīgs process, lai to realizētu tiek veikti informatīvi pasākumi Valsts robežsardzes koledžā, aicinot kadetus uzsākt gaisa kuģa apkalpes locekļa licences iegūšanas apmācību vienlaikus ar Valsts robežsardzes izglītības iegūšanu, ar mērķi, lai absolvēšanas brīdī būtu iespējams nokārtot tikai praktiskās apmācības lidojuma veikšanā. Tomēr pastāv problēma ar amatpersonu, kas uzsākušas helikoptera pilota apmācības, tālāko dienesta gaitu, jo bez licences nevar pārcelt helikoptera jaunākā pilota amatā.
Risinājuma apraksts
Lai varētu realizēt un efektīvāk nodrošināt gaisa kuģa apkalpes locekļa licences iegūšanas apmācības procesu, projekts paredz Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 22.1. apakšsaimi „Gaisa transportlīdzekļu vadīšana” papildināt ar jaunu līmeni – helikoptera jaunākā pilota kandidāts uz izteikt 22.1. amatu apakšsaimi jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
Konstatēti trūkumi Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 22.2. amatu apakšsaimes I līmeņa galvenā inspektora amata atsevišķu amata pienākumu neatbilstība paraugaprakstā faktiski veicamajam darba saturam, proti, šim amatam ir nepieciešamas speciālas tehniskas zināšanas un prasmes, jo pienākumi ir saistīti ar pastāvīgu drošības standartu prasību ievērošanu, lai nodrošinātu gaisa kuģu lidojumu drošības kvalitāti, kā arī ir jāpārzina nacionālo un starptautisko normatīvo aktu prasības specifiskās ar aviāciju saistītās jomās, tai skaitā lidlauka uzturēšana, atbilstoši sertifikācijas nosacījumiem, regulāra lidlauka virsmas sagatavošana lidojumiem, lidlauka tehnisko iekārtu apkope un inspekcija, lidlauka tehniskās apkopes kārtības izstrāde, bīstamo kravu un bīstamo iekārtu tehniskā stāvokļa un pareizas ekspluatācijas uzraudzība (aviācijas degvielas aprite). Šī amata pienākumos ietilpst iepirkumu organizēšana, tehnisko specifikāciju un līgumu sagatavošana gaisa kuģu ekspluatācijai nepieciešamo materiālo līdzekļu iegāde, kas tiek nodrošināta, ievērojot iekšzemes un starptautiskajiem darījumiem noteiktās prasības un tiek veikta sadarbībā ar ārvalstu piegādātājiem, kas prasa padziļinātas svešvalodas zināšanas.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, ar projektu tiek precizēts līmeņa amata pienākumu paraugapraksts. Līdz ar to Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 22.2. amatu apakšsaimes “Gaisa kuģu un lidlauka tehniskā apkope un ekspluatācija” I līmenis tiek izteikts jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
Ir pārskatīts Valsts robežsardzes struktūrvienību darba apjoms, veicamās funkcijas un veiktas strukturālas izmaiņas, pārdalot struktūrvienību kompetenci. Ievērojot likuma “Par aviāciju” 61. pantā “Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs” noteikto pienākumu, ka civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus, kā arī aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanu koordinē Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, kas darbojas nepārtrauktā režīmā 24 stundas diennaktī, un tā darbību nodrošina Valsts robežsardze.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto projekts paredz izteikt Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 22.3. amatu apakšsaimi “Lidojumu un operatīvā vadība” jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu advancētas iespējas robežuzraudzībā, meklēšanas un glābšanas darbos, atbalsta sniegšanā operatīvajos pasākumos un attīstoties izmantojamām tehnoloģijām, kuras dot augstu mobilitāti, Valsts robežsardzē tiek iegādātas jaunas un modernas iekārtas un sistēmas. Atbilstoši Aizsardzības ministrijas informatīvajam ziņojumam „Par materiāltehnisko līdzekļu iegādes apjomu un nodošanu Iekšlietu ministrijai” un Ministru kabineta protokollēmumam, Valsts robežsardzei 2021. – 2022. gadā tiks piegādāts ievērojams materiāltehnisko līdzekļu klāsts, tajā skaitā bezpilotu gaisa kuģu Penguin-C tipa kompleksi. Bezpilota lidaparātu sistēma ”Penguin-C“, kuru Valsts robežsardze saņems no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ir augstas veiktspējas mazās (small tactical) klases lidaparāti, kas spēj nodrošināt HD kvalitātes video signāla pārraidi līdz 100 km rādiusā, lidojuma laiku vismaz 12 stundas, lietošanas distanci ne mazāk par 150 km un lidaparāta pacelšanās svaru līdz 30 kg. Stabilizētas video kameras sistēma nodrošina ilgstošu plašas teritorijas vizuālu kontroli dienas un nakts apstākļos. Sistēmai var veikt atbilstošus pielāgojumus, var uzstādīt cita veida lietderīgās kravas elementus izmantošanai arī citiem uzdevumiem, kam nepieciešama ilgstoša atrašanās gaisā. Uz šiem bezpilota gaisa kuģiem attiecas Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/947 (2019. gada 24. maijs) par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām.
Risinājuma apraksts
Tehnikas piegāde plānojas 2022. gada ietvaros un uz tās saņemšanas brīdi jābūt izveidotai struktūrvienībai, kurā būtu rekrutēts, atbilstoši apmācīts personāls, tādēļ ir nepieciešams attiecīgos jaunizveidojamos amatus iekļaut amatu katalogā, attiecīgi nosakot tiem arī atbilstošo mēnešalgas grupu. Līdz ar to projekts paredz Noteikumu Nr.810 1. pielikuma 22. amatu saimi „Dienesta aviācija” papildināt ar jaunu 22.4. amatu apakšsaimi “Bezpilota gaisa kuģu un to sistēmu vadīšana”.
Problēmas apraksts
Valsts robežsardzes Aviācijas pārvalde savā ikdienas darbā gan valsts iekšienē un uz robežas, gan ārzemēs „FRONTEX” Aģentūras kopējās operācijās izmanto sarežģītu un dārgu speciālo tehniku – E/O sensorus „SEA FLIR III”, „MX-IO Wescam”, vinču, ārējo piekari, kravas tīklu, ugunsdzēsības iekārtas, kuru vērtība sasniedz 500’000 euro. Šādas tehnikas kvalitatīva un efektīva ekspluatācija un uzturēšana nav iespējama, ja to dara personāls, veicot to apkalpošanu kā papildus pienākumu. Gan ārzemju, gan Latvijas pieredze rāda, ka tas jāveic speciālam kvalificētajam personālam, kurš ir sertificēts – autorizēts un pēc savas veselības stāvokļa atbilst gaisa kuģa apkalpes loceklim. Šīs amatu apakšsaimes amatpersonas darbosies gaisa kuģa apkalpes sastāvā. Gaisa kuģa apkalpes saistošās profesionālas pārbaudes, kā arī speciālo apmācību kontroli, ir vieglāk nodrošināt, ja personāls ir pakļautībā vienā dienestā. Ik pēc pieciem gadiem operatoriem un glābējiem ir jāiziet speciālā Aviācijas medicīniska pārbaude „Aviomed” un ik pēc trim gadiem operatoriem un glābējiem ir jāiziet speciālā apmācība izdzīvošanai jūrā, lai pildītu pienākumus apkalpes sastāvā. Apmācības meklēšanas un glābšanas darbu taktisko paņēmienu jomā tiek rīkotas kā Valsts robežsardzes helikopteru apkalpes apmācības.
Risinājuma apraksts
Lai nošķirtu speciālā aprīkojuma ekspluatācijas un cilvēku glābšanas funkcijas no speciālo uzdevumu vienības funkcijām, projekts paredz Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 22. amatu saimi „Dienesta aviācija” papildināt ar jaunu 22.5. amatu apakšsaimi “Speciālā aprīkojuma ekspluatācija un cilvēku glābšana” un 24. amatu saimi “Valsts robežsardzes Speciālo uzdevumu vienība” izteikt jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
Valsts robežsardze, veicot ekspertīžu jomas uzdevumu izpildes analīzi, konstatējusi nepieciešamību pilnveidot Ekspertīžu dienesta organizācijas un ekspertīžu kvalitātes vadības sistēmu.
Izvērtējot Valsts robežsardzes tiesu ekspertu amatu pienākumu izpildei nepieciešamo kvalifikācijas prasību un pienākumu izpildes atbildības teritorijas novērtējumu, kā arī personāla profesionālās pilnveides un karjeras izaugsmes nodrošināšanai, tiesu eksperta (Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 25. amatu saime) kvalifikācijas amati ir ietverti vienā līmenī – galvenais inspektors (II līmenis), ņemot vērā šī amata izpildei nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju (otrā līmeņa augstākā izglītība; robežsarga izglītība un papildus iegūtā tiesu eksperta specialitāte), lēmuma pieņemšanas kompetenci, atbildību par darba rezultātu un pienākumu izpildes teritoriju.
Izvērtējot Valsts robežsardzes tiesu ekspertu amatu pienākumu izpildei nepieciešamo kvalifikācijas prasību un pienākumu izpildes atbildības teritorijas novērtējumu, kā arī personāla profesionālās pilnveides un karjeras izaugsmes nodrošināšanai, tiesu eksperta (Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 25. amatu saime) kvalifikācijas amati ir ietverti vienā līmenī – galvenais inspektors (II līmenis), ņemot vērā šī amata izpildei nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju (otrā līmeņa augstākā izglītība; robežsarga izglītība un papildus iegūtā tiesu eksperta specialitāte), lēmuma pieņemšanas kompetenci, atbildību par darba rezultātu un pienākumu izpildes teritoriju.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar tiesu eksperta veicamajiem uzdevumiem un amata pienākumu sarežģītības, atbildības līmeņa un vadības funkcijām, kuru izpildei nepieciešama pieaugoša profesionālā pieredze un tiesu eksperta resertifikācijas procesā realizētā kvalifikācijas paaugstināšana, 25. amatu saimes galveno inspektoru (tiesu ekspertu) amati iedalīti II A, II B, II C un II D apakšlīmeņos. Izstrādātā tiesu ekspertu amatu struktūra ir vērsta uz tiesu ekspertu profesionālo attīstību un karjeras izaugsmi. Ievērojot tiesu ekspertu specifisko dienesta pienākumu izpildes organizāciju (tiesu ekspertu pienākumu izpilde robežkontroles punktos), galvenā inspektora (II D līmenis) kompetencē ir noteikta ekspertīžu jomas kvalitātes vadības sistēmas uzturēšana un pilnveidošana, kā arī dienesta priekšnieka pienākumu izpilde viņa prombūtnes laikā.
Ievērojot, ka ekspertīzes var veikt tikai speciāli apmācītas amatpersonas, kas ieguvušas attiecīgas specialitātes sertifikātus, bet ekspertu apmācība un sertificēšana ir laikietilpīgs process, kas nav veicams, vienlaikus pildot pienākumus citā struktūrvienībā, lai efektīvāk nodrošinātu apmācības un sertifikāta iegūšanas procesu, projekts precizē 25. amatu saimes vecākā inspektora I B līmeņa amata paraugaprakstu.
Ievērojot, ka ekspertīzes var veikt tikai speciāli apmācītas amatpersonas, kas ieguvušas attiecīgas specialitātes sertifikātus, bet ekspertu apmācība un sertificēšana ir laikietilpīgs process, kas nav veicams, vienlaikus pildot pienākumus citā struktūrvienībā, lai efektīvāk nodrošinātu apmācības un sertifikāta iegūšanas procesu, projekts precizē 25. amatu saimes vecākā inspektora I B līmeņa amata paraugaprakstu.
Problēmas apraksts
Detalizēti izvērtējot atsevišķu Valsts robežsardzes amatu saimju veicamā darba saturu, kā arī klasificējot jaunus amatus, konstatēts, ka nepieciešams un iespējams paplašināt tiem izvirzīto prasību par izglītības tematisko jomu loku, līdz ar to veicinot personāla piesaisti šiem amatiem un mazinot vakanto amatu skaitu iestādēs. Saimju izglītības tematisko jomu klāsta papildināšana varētu veicināt un uzlabot dokumentu noformēšanu, valodu barjeras pārvarēšanu, kvalitatīvāku ārzemnieka paskaidrojumu pieņemšanu, kā arī:
1) nodrošināt karjeras attīstības pasākumu realizāciju un starpnozaru profesionāļu “selekciju”, jo Noteikumu Nr.810 2. pielikumā uzskatītajām saimēm noteiktās izglītības tematiskās jomas ierobežo robežsargu horizontālās karjeras izaugsmes iespējas un jaunu speciālistu piesaisti;
2) nodrošināt citu jomu un kvalifikāciju speciālistu piesaisti, jo atsaucoties uz mūsdienu izaicinājumiem nelegālās migrācijas jomā un veicot dienesta pienākumus t.s. “apvienotajās” struktūrvienībās (t.i. struktūrvienībās, kuras nodrošina gan robežpārbaudi, gan imigrācijas kontroli), to robežsargiem veicot ārzemnieku nodarbinātības kontroli (kā arī ēnu ekonomikas apkarošanu) un apzinoties apstākli, ka ārzemnieki tiek nodarbināti, ne tikai būvniecībā, bet arī veido dažāda veida komercsabiedrības, pārstāvniecības, banku un finanšu instrumentu sektorā, informācija tehnoloģiju jomā, izmanto informācijas tehnoloģijas sevišķi tagad pandēmijas laikā (on-line kazino, on-line avio dispečeri, programmas izstrādātāji utt.), kā arī ārzemniekiem atrodoties Latvijā, izmantojot informācijas tehnoloģijas veida biznesu ES dalībvalstīs pakalpojumu sfērā, visai lietderīgas būtu padziļinātas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas informācijas un komunikācijas zinātnēs;
3) nodrošināt paaudžu maiņas ilgtermiņa pārvaldību.
1) nodrošināt karjeras attīstības pasākumu realizāciju un starpnozaru profesionāļu “selekciju”, jo Noteikumu Nr.810 2. pielikumā uzskatītajām saimēm noteiktās izglītības tematiskās jomas ierobežo robežsargu horizontālās karjeras izaugsmes iespējas un jaunu speciālistu piesaisti;
2) nodrošināt citu jomu un kvalifikāciju speciālistu piesaisti, jo atsaucoties uz mūsdienu izaicinājumiem nelegālās migrācijas jomā un veicot dienesta pienākumus t.s. “apvienotajās” struktūrvienībās (t.i. struktūrvienībās, kuras nodrošina gan robežpārbaudi, gan imigrācijas kontroli), to robežsargiem veicot ārzemnieku nodarbinātības kontroli (kā arī ēnu ekonomikas apkarošanu) un apzinoties apstākli, ka ārzemnieki tiek nodarbināti, ne tikai būvniecībā, bet arī veido dažāda veida komercsabiedrības, pārstāvniecības, banku un finanšu instrumentu sektorā, informācija tehnoloģiju jomā, izmanto informācijas tehnoloģijas sevišķi tagad pandēmijas laikā (on-line kazino, on-line avio dispečeri, programmas izstrādātāji utt.), kā arī ārzemniekiem atrodoties Latvijā, izmantojot informācijas tehnoloģijas veida biznesu ES dalībvalstīs pakalpojumu sfērā, visai lietderīgas būtu padziļinātas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas informācijas un komunikācijas zinātnēs;
3) nodrošināt paaudžu maiņas ilgtermiņa pārvaldību.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz minēto, projekts paredz papildinājumus Noteikumu Nr. 810 2. pielikumā.
Ņemot vērā, ka jaunizveidojamiem amatiem nepieciešams noteikt atbilstošo mēnešalgas grupu, tāpat ir veikti attiecīgi papildinājumi arī Noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.
Ņemot vērā, ka jaunizveidojamiem amatiem nepieciešams noteikt atbilstošo mēnešalgas grupu, tāpat ir veikti attiecīgi papildinājumi arī Noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.
Problēmas apraksts
Izvērtējot amatu kataloga 4. amatu saimes “Disciplinārā uzraudzība un iekšējā kontrole” vecākā inspektora (III C) amatam atbilstošo pamatpienākumu aprakstu, secināms, ka amata paraugaprakstā minēto pasākumu īstenošana prasa kvalificēta, motivēta un uz ilgstošu sadarbību orientēta personāla piesaisti. Šobrīd Valsts policijas amatiem, kuri realizē augstāk minētos uzdevumus, atbilstoši Noteikumu Nr.810 3. pielikumam ir noteikta 6. mēnešalgas grupa.
2021. gada decembra Valsts policijas padomes sēdē, tika apspriests, ka disciplinārās uzraudzības un iekšējās kontroles jomā esošajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru amati klasificēti 4. saimē “Disciplinārā uzraudzība un iekšējā kontrole” (III C līmenis), atalgojums nav konkurētspējīgs un mēnešalgas apmēra palielināšana ir vitāli svarīga, jo šobrīd ir izveidojusies situācija, kurā Valsts policijas disciplinārās uzraudzības un iekšējās kontroles personālam atlīdzība ir būtiski zemāka, salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem amatiem Valsts policijā ar speciālajām dienesta pakāpēm un vienādām amata grupām, kas apgrūtina amatpersonu amatu nokomplektēšanu un pieredzējušo profesionāļu piesaisti.
2021. gada decembra Valsts policijas padomes sēdē, tika apspriests, ka disciplinārās uzraudzības un iekšējās kontroles jomā esošajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru amati klasificēti 4. saimē “Disciplinārā uzraudzība un iekšējā kontrole” (III C līmenis), atalgojums nav konkurētspējīgs un mēnešalgas apmēra palielināšana ir vitāli svarīga, jo šobrīd ir izveidojusies situācija, kurā Valsts policijas disciplinārās uzraudzības un iekšējās kontroles personālam atlīdzība ir būtiski zemāka, salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem amatiem Valsts policijā ar speciālajām dienesta pakāpēm un vienādām amata grupām, kas apgrūtina amatpersonu amatu nokomplektēšanu un pieredzējušo profesionāļu piesaisti.
Risinājuma apraksts
Paaugstinot disciplinārās uzraudzības vecākā inspektora (III C) atalgojumu, tiks radīta iespēja piesaistīt kvalificētus speciālistus minēto darbu veikšanai un stiprināt disciplinārās uzraudzības un iekšējās kontroles cilvēkresursu kapacitāti, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku pienākumu veikšanu.
Tādējādi, lai pilnveidotu disciplinārās uzraudzības un iekšējās kontroles personāla atlīdzības jomu, Noteikumu Nr. 810 3. pielikuma 4. amatu saimes “Disciplinārā uzraudzība un iekšējā kontrole” III C līmenī klasificētā vecākā inspektora amatam tiek noteikta 7. mēnešalgu grupa šobrīd noteiktās 6. mēnešalgu grupas vietā. Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas Valsts policijai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Tādējādi, lai pilnveidotu disciplinārās uzraudzības un iekšējās kontroles personāla atlīdzības jomu, Noteikumu Nr. 810 3. pielikuma 4. amatu saimes “Disciplinārā uzraudzība un iekšējā kontrole” III C līmenī klasificētā vecākā inspektora amatam tiek noteikta 7. mēnešalgu grupa šobrīd noteiktās 6. mēnešalgu grupas vietā. Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas Valsts policijai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju"" precizē atsevišķu Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju , kas savukārt ietekmē amatpersonai nosakāmo mēnešalgu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošana tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts policija, Valsts robežsardzes koledža, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/99d80a2e-ee37-4589-b229-92405c6a42dc
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekts nodots publiskajai apspriešanai 3.08.2022- 17.08.2022. Par publiskajai apspriešanai nodoto projektu nav saņemti fizisko personu un nevalstisko organizāciju priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi