Anotācija

Saskaņā ar KLP SP horizontālā mērķa “Ar zināšanām, inovācijām un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu” situācijas analīzi no kopējā lauku saimniecību vadītāju skaita tikai 31,3% vadītāju ir iegūta lauksaimnieciskā izglītība (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība). Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs augsts gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā 82,5% saimniecību vadītāju ir vecumā no 45 – 65 un vairāk gadiem. Turklāt šajā vecuma grupā 53% no saimniecību vadītājiem ir tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā. Attiecībā uz lauksaimniecisko izglītību dalījumā pa dzimumiem, secināms, ka situācija saglabājusies gandrīz nemainīga kopš 2010. gada. No kopējā saimniecību vadītāju skaita 2016.gadā jebkādu lauksaimniecisko izglītību (pamata, profesionālo vai augstāko) ieguvušo 63% ir vīriešu un 37% sieviešu.
Lauku saimniecību vadītāju īpatsvars ar izglītību lauksaimniecībā pastāvīgi palielinās. Minētās izmaiņas ir veicinājuši arī Lauku attīstības programmas 2014.-2020. (turpmāk - LAP 2014-2020) gadam īstenotie pasākumi un tajos ietvertās obligātās prasības atbalsta saņēmējiem attiecībā uz zināšanām un izglītību, kā arī demogrāfiskās situācijas tendences Latvijā kopumā. LAP 2014-2020 ietvaros sniegts atbalsts gan zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai, t.sk. demonstrējumu ierīkošanai un īstenošanai un saimniecību un meža apmeklējumiem, gan arī konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai.
Taču zināšanu un izpratnes trūkums joprojām tiek norādīts SVID (stipro, vājo pušu, iespēju un draudu) analīzē kā vājā puse. Un ir nepieciešams veicināt zināšanu apmaiņu, informācijas izplatīšanu, t.sk. demonstrējumu ierīkošanu, lai sekmētu izpratni par lauksaimniecības daudzveidību, ekonomisko ilgtspēju, uzņēmuma izaugsmi, konkurētspējīgu un efektīvu produkcijas ražošanu, ar tehnoloģiju, inovāciju izmantošanu nozarē un saimniecībā, pievienotās vērtības paaugstināšanu, digitalizācijas potenciālu nozarē, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu nozīmi, vides aspektiem, lai veicinātu videi draudzīgu saimniekošanu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanu, ūdens resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, par gaisa kvalitāti un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, bioloģisko daudzveidību, resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, lauksaimniecības produktu ražošanas procesu un tehnoloģiju pilnveidošanu un attīstīšanu, dzīvnieku labturību, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību un par citiem jautājumiem.

Pamatojoties uz situācijas analīzi par norisēm tautsaimniecībā, un jo īpaši, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku teritorijā, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, KLP SP tiek nodefinētas atbalsta intervences, kas ļauj nodrošināt Latvijas ieguldījumu kopējos ES mērķos, kā arī sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības attīstībā un sekmēt lauku telpas problēmu risināšanu.
Veicot SVID analīzi, tika noteikta vajadzība veicināt demonstrējumu saimniecību izmantošanu, tādējādi paaugstinot izpratni par dažādām lauksaimniecības metodēm un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, tostarp digitālo tehnoloģiju izmantošanu, sekmēt zināšanu un inovāciju pārnesi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Regula 2021/2115 paredz visus iespējamos pasākumus, ko var atbalstīt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai starpniecību, un dalībvalstis, ņemot vērā ekonomisko un sociālo situāciju valstī, izvēlas konkrētus pasākumus. Regula 2021/2115 dalībvalstīm nosaka rīcības brīvību, ieviešot regulu, tomēr izvēlētajiem nosacījumiem ir jābūt aprakstītiem KLP SP.
Lai nodrošinātu ELFLA finansējuma piešķiršanu intervences īstenošanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi.
Noteikumu projektā saskaņā ar regulas 2021/2115 78.pantu noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu intervencē „Demonstrējumi” (turpmāk - intervence).
Noteikumu projekts nosaka atbalsta pretendentus, gala labuma guvējus, atbalsta saņemšanas nosacījumus un kārtību, publiskā finansējuma veidu un apmēru.
Noteikumu projektā noteiktās intervences mērķis ir nodrošināt tāda demonstrējuma ierīkošanu (izveidi, iekārtošanu, iekārtu uzstādīšanu) un īstenošanu, kurš praktiski demonstrē kāda jauna agrotehniska paņēmiena, tehnoloģiska procesa, kultūrauga vai dzīvnieku šķirnes priekšrocības, kas uzskatāmi parāda saimniekošanas labo praksi vai kas pārbaudītas pētījumos un atspoguļo vismaz divu variantu salīdzinājumu – līdzšinējo standarta paņēmienu un jauno paņēmienu.  Atbalsts paredzēts arī informācijas pasākumiem par attiecīgo demonstrējumu, tā norisi, demonstrējumā konstatēto un sasniegtajiem rezultātiem. 
Atbalstu varēs saņemt juridiskas personas, kas atbilst noteikumu projektā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem un atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu tiek izvēlētas intervences īstenošanai. Atbalsta pretendents ir juridiska persona, kas ir reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā vai Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā. Atbalsta pretendenta demonstrējuma ierīkošanas un īstenošanas piedāvājumā savu dalību apliecina vismaz vismaz viena nozares nevalstiskā organizācija vai kooperatīvā sabiedrība, zinātniskā institūcija, konsultāciju organizācija un nozares uzņēmums (saimniecība).
Tiks atbalstīti demonstrējumi, kuru minimālais īstenošanas laiks ir viens gads, un informācijas sniegšanas pasākumi. Demonstrējums tiek ierīkots saimniecībā (neatkarīgi no tās juridiskās formas), kas darbojas nozarē, kurā ierīko demonstrējumu.
Publiskā finansējuma atbalsta intensitāte ir 100%. Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs viena demonstrējuma ierīkošanai un īstenošanai vienā gadā ir 25 000 euro.
Intervencē ir attiecināmas izmaksas, kas saistītas ar:
1)demonstrējuma ierīkošanu, īstenošanu, popularizēšanu un rezultātu izplatīšanu: atlīdzība iesaistītajam personālam, ar demonstrējumu saistīto mācību materiālu izmaksas, transporta izdevumi, demonstrējuma ierīkošanai un īstenošanai nepieciešamo materiālu un pakalpojumu iegādes izmaksas, publicitātes izmaksas, vispārējās izmaksas (tai skaitā administratīvās izmaksas);
2)ieguldījumiem materiālajos aktīvos un tādiem nemateriālajiem ieguldījumiem demonstrējuma saimniecībā, kuri ir tieši saistīti ar demonstrējuma mērķu sasniegšanu. Attiecināmas ir materiālo un nemateriālo ieguldījumu izmaksas tikai uz demonstrējuma ierīkošanas un īstenošanas laiku (noma).
Atbalsta pretendents vismaz reizi gadā organizē lauka vai meža dienu (atbilstoši ierīkotajam demonstrējumam) un demonstrējuma nobeigumā – publisku semināru, kā arī publicē demonstrējuma rezultātus atbalsta pretendenta izveidotā vai attiecīgās nozares tīmekļa vietnē. Atbalsta pretendents nodrošina demonstrējuma norises un rezultātu informatīvo pārnesi, jo īpaši izmantojot Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmu (AKIS). Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, AKIS sekretariāta funkcijas pilda kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla sekretariāts.
Gala labuma guvēji ir fiziskas personas, kas piedalās demonstrējuma lauka vai meža dienā, publiskā seminārā.
Lai nodrošinātu to, ka KLP finansētās darbības nepārklājas ar citu Eiropas Savienības fondu finansētām darbībām, Lauku atbalsta dienestam ir izveidota tieša sasaiste ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu, kurā iespējams pārbaudīt projektu nepārklāšanos un atbalsta nedublēšanos.