25-TA-2683: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” (turpmāk - noteikumu projekts), pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 53. panta pirmo daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu prasības, kādas izvirzāmas vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās vispārējās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2026.
Pamatojums
Noteiktās prasības tiks piemērotas no 2026./2027. mācību gada.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” (turpmāk – noteikumi Nr. 556).
2025. gada 27. februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Vispārējās izglītības likumā:
1) 50. panta 1. daļā, nosakot, ka speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim, izglītības iestādei izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas apguves plānu. Individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir ietverts valsts izglītības standartā;
2) 53. panta 1.1 daļā, nosakot, ka izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās.
Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs" (sēdes protokols Nr.33/48.§), kur turpmākās rīcības plānā ir iekļauti uzdevumi:
1), pilnveidot regulējumu par atbalsta pasākumu noteikšanu un piemērošanu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošajās programmās;
2) pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu (turpmāk - VIIS) un noteikt pienākumu izglītības iestādēm norādīt VIIS izglītojamo speciālās vajadzības un atbalsta pasākumus.
Vispārējās izglītības likuma 11. panta otrā daļa nosaka, ka vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām. Līdz ar to pedagoģiski medicīniskās komisijas noteiktā vispārējās izglītības programmas apguve ar atbalsta pasākumiem vai speciālās izglītības programmas apguve izglītojamajam ir saistoša izglītības iestādei un tā ir jānodrošina. Vienlaikus Vispārējās izglītības likuma 53. panta otrā daļa nosaka, ka atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri uzņemti vispārējās izglītības programmā, nodrošina izglītības iestāde un izglītības iestāde katram uzņemtam izglītojamajam ar speciālām vajadzībām izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu.
Profesionālās izglītības likuma 16.6 pants nosaka, ka tehnikums un profesionālā vidusskola ir tiesīgi īstenot arī vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, saņemot izglītības un zinātnes ministra atļauju.
Tādējādi noteikumu Nr.556 regulējums un līdz ar to arī noteikumu projekts attiecas uz minētajām izglītības iestādēm, kuras ir uzņēmušas izglītojamos vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības (t.sk. speciālās izglītības) programmās.
Izglītojamo skaits 2025./2026. m.g. ar speciālām vajadzībām, kas izglītību iegūst vispārējās izglītības iestādēs 1.-12.kl.
Izglītojamo skaits 2025./2026. m.g. ar speciālajām vajadzībām, kas izglītību iegūst pirmsskolas izglītības iestādēs
2026. gada 21. aprīlī tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”, kuru ietvaros izstrādāts jauns 17. pielikums – vienota individuālā izglītības programmas plāna parauga forma, kura izglītības iestādēm jāizmanto no 2026. gada 1. septembra.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumiem Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” jau šobrīd ir noteikts pedagoga pienākums pilnveidot savu profesionālo kompetenci atbilstoši nepieciešamajām zināšanām. Līdz ar to gadījumos, kad klasē vai grupā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām, pedagogam ir nepieciešams pilnveidot savu profesionālo kompetenci atbilstoši faktiskajām vajadzībām.
Paredzētie grozījumi pēc apjoma un satura pārsniedz 50 % no spēkā esošā regulējuma, būtiski mainot normatīvā akta struktūru un precizējot tajā iekļautās normas, tādējādi izstrādāts jauns normatīvais akts.
Noteikumu projektā jāņem vērā Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” noteiktais par izglītojamo uzņemšanu vispārējās un speciālās izglītības programmās, kā arī klasēs. Vienlaikus jāievēro šo noteikumu 16. punkts, kas paredz, ka izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē speciālās izglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka tajā mācās izglītojamie no ne vairāk kā divām dažādām speciālās izglītības programmām un ne vairāk kā divām klasēm. Savukārt izglītojamos, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apvienotajā klasē neiekļauj.
Noteikumu projektā lietotie pedagoģisko amatu nosaukumi ir saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 10. maija noteikumiem Nr. 354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”.
Noteikumu projekta pielikumos lietotie termini mācību un tehniskie līdzekļi mācību vides nodrošināšanai ir saskaņā ar Izglītības likuma 1.pantā 126 apakšpunktā minētajiem mācību līdzekļiem, piemēram k) apakšpunktā uzskaitītajam - mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces, iekārtas un programmatūras).
2025. gada 27. februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Vispārējās izglītības likumā:
1) 50. panta 1. daļā, nosakot, ka speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim, izglītības iestādei izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas apguves plānu. Individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir ietverts valsts izglītības standartā;
2) 53. panta 1.1 daļā, nosakot, ka izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās.
Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs" (sēdes protokols Nr.33/48.§), kur turpmākās rīcības plānā ir iekļauti uzdevumi:
1), pilnveidot regulējumu par atbalsta pasākumu noteikšanu un piemērošanu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošajās programmās;
2) pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu (turpmāk - VIIS) un noteikt pienākumu izglītības iestādēm norādīt VIIS izglītojamo speciālās vajadzības un atbalsta pasākumus.
Vispārējās izglītības likuma 11. panta otrā daļa nosaka, ka vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām. Līdz ar to pedagoģiski medicīniskās komisijas noteiktā vispārējās izglītības programmas apguve ar atbalsta pasākumiem vai speciālās izglītības programmas apguve izglītojamajam ir saistoša izglītības iestādei un tā ir jānodrošina. Vienlaikus Vispārējās izglītības likuma 53. panta otrā daļa nosaka, ka atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri uzņemti vispārējās izglītības programmā, nodrošina izglītības iestāde un izglītības iestāde katram uzņemtam izglītojamajam ar speciālām vajadzībām izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu.
Profesionālās izglītības likuma 16.6 pants nosaka, ka tehnikums un profesionālā vidusskola ir tiesīgi īstenot arī vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, saņemot izglītības un zinātnes ministra atļauju.
Tādējādi noteikumu Nr.556 regulējums un līdz ar to arī noteikumu projekts attiecas uz minētajām izglītības iestādēm, kuras ir uzņēmušas izglītojamos vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības (t.sk. speciālās izglītības) programmās.
Izglītojamo skaits 2025./2026. m.g. ar speciālām vajadzībām, kas izglītību iegūst vispārējās izglītības iestādēs 1.-12.kl.
| Vispārējo izglītības iestāžu skaits | ar redzes traucējumiem (51) |
ar dzirdes traucējumiem (52) | ar fiziskās attīstības traucējumiem (53) |
ar somatiskām saslimšanām (54) |
ar valodas traucējumiem (55) | ar mācīšanās traucējumiem (56) | ar garīgās veselības traucējumiem (57) | ar garīgās attīstības traucējumiem (58) |
ar vairākiem attīstības traucējumiem (59) | KOPĀ pa spec. progr. | Izglītojamo skaits kopā vispārējās iestādēs | % spec. progr. pret visiem |
| 352 | 1 | 9 | 244 |
3 |
744 |
6106 |
96 | 1352 | 187 | 8742 | 220242 | 3,97% |
Izglītojamo skaits 2025./2026. m.g. ar speciālajām vajadzībām, kas izglītību iegūst pirmsskolas izglītības iestādēs
| Iestāžu skaits | ar redzes traucējumiem (51) | ar dzirdes traucējumiem (52) | ar fiziskās attīstības traucējumiem (53) | ar somatiskām saslimšanām (54) | ar valodas traucējumiem (55) | ar jauktiem attīstības traucējumiem (56) |
ar garīgās veselības traucējumiem (57) | ar garīgās attīstības traucējumiem (58) | ar vairākiem attīstības traucējumiem (59) | KOPĀ | Izglītojamo skaits kopā | % spec. progr. pret visiem |
| 594 | 58 | 19 | 57 | 17 | 1705 | 979 | 21 | 157 | 50 | 3063 | 72512 | 4,22% |
2026. gada 21. aprīlī tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”, kuru ietvaros izstrādāts jauns 17. pielikums – vienota individuālā izglītības programmas plāna parauga forma, kura izglītības iestādēm jāizmanto no 2026. gada 1. septembra.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumiem Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” jau šobrīd ir noteikts pedagoga pienākums pilnveidot savu profesionālo kompetenci atbilstoši nepieciešamajām zināšanām. Līdz ar to gadījumos, kad klasē vai grupā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām, pedagogam ir nepieciešams pilnveidot savu profesionālo kompetenci atbilstoši faktiskajām vajadzībām.
Paredzētie grozījumi pēc apjoma un satura pārsniedz 50 % no spēkā esošā regulējuma, būtiski mainot normatīvā akta struktūru un precizējot tajā iekļautās normas, tādējādi izstrādāts jauns normatīvais akts.
Noteikumu projektā jāņem vērā Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” noteiktais par izglītojamo uzņemšanu vispārējās un speciālās izglītības programmās, kā arī klasēs. Vienlaikus jāievēro šo noteikumu 16. punkts, kas paredz, ka izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē speciālās izglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka tajā mācās izglītojamie no ne vairāk kā divām dažādām speciālās izglītības programmām un ne vairāk kā divām klasēm. Savukārt izglītojamos, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apvienotajā klasē neiekļauj.
Noteikumu projektā lietotie pedagoģisko amatu nosaukumi ir saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 10. maija noteikumiem Nr. 354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”.
Noteikumu projekta pielikumos lietotie termini mācību un tehniskie līdzekļi mācību vides nodrošināšanai ir saskaņā ar Izglītības likuma 1.pantā 126 apakšpunktā minētajiem mācību līdzekļiem, piemēram k) apakšpunktā uzskaitītajam - mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces, iekārtas un programmatūras).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu Nr. 556 1. pielikums nosaka atbalsta pasākumus izglītojamiem ar redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, valodas, mācīšanās (jauktiem attīstības traucējumiem - pirmsskolas izglītības programmās), garīgās veselības, garīgās attīstības, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības programmas apguvē. Vispārējās izglītības likuma 53.panta 1.1 daļa un pārejas noteikumu 55.punkts paredz, ka no 2025. gada 1. septembra izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās, līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz izveidot 1. pielikumu, kur noteikti atbalsta pasākumi izglītojamiem ar redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, valodas, mācīšanās (jauktiem attīstības traucējumiem - pirmsskolas izglītības programmās) vai garīgās veselības traucējumiem vispārējās vai speciālās izglītības programmas apguvē un 2. pielikumu, kur noteikti atbalsta pasākumi izglītojamiem ar garīgās attīstības, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem speciālās izglītības programmas apguvē. 1. pielikums attieksies gan uz vispārējās izglītības, gan speciālās izglītības programmu apguvi, savukārt 2. pielikums attieksies uz speciālās izglītības programmu apguvi, tādejādi nosakot mācību procesa organizācijas principus, atbalsta pasākumus mācību satura apguvei, piemērotu mācību vidi un nepieciešamos resursus, tajā skaitā atbalsta personālu, atbilstoši katra izglītojamā vajadzībām. Lai gan pielikumos tas nav īpaši uzsvērts, vienlaikus jāņem vērā nepieciešamība atspoguļot izglītības psihologa lomu atbalsta pasākumu nodrošināšanā — izglītojamā mācīšanās grūtību izvērtēšanā, snieguma dinamikas analīzē, motivācijas veicināšanā, mācīšanās stila noteikšanā un ieteikumu izstrādē pedagogam pedagoģiskā darba pilnveidei. Šo mērķu īstenošanai izglītības psihologa galvenā darba forma ir konsultācija.
Problēmas apraksts
Vispārējās izglītības likuma 50. panta 1. daļa, nosaka, ka speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim, izglītības iestādei izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas apguves plānu un individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs ir ietverts valsts izglītības standartā. Vienlaikus noteikumu Nr. 556 2. pielikums nosaka individuālās izglītības programmas apguves plānu izglītojamam ar speciālām vajadzībām un tajā ietveramo informāciju individuālā izglītības programmas apguves plāna izveidei. Šī brīža pieejamais izglītības programmas apguves plāns ir plašs un ietver lielu informācijas daudzumu, kas ne vienmēr praksē ir nepieciešams. Konsultējoties ar vispārizglītojošo izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu–attīstības centru pedagogiem un atbalsta personālu, tika secināts, ka individuālās izglītības programmas apguves plāns ir sarežģīts, netiek īstenots pēc būtības un tā lielā apjoma dēļ praksē nereti tiek aizpildīts formāli.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka individuālo izglītības programmas apguves plānu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vispārējās vai speciālās izglītības programmas apguvei izstrādā atbilstoši normatīvajā aktā par pirmsskolas izglītības vadlīnijām un atbilstoši normatīvajā aktā par valsts pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam vienotam paraugam.
Problēmas apraksts
Izglītības iestādēs atbalsta personāla sagatavoto atzinumu uzglabāšana un pieejamība nav pietiekami sistemātiska un vienota. Tie bieži tiek glabāti izglītojamā lietā vai pie konkrēta pedagoga, kā rezultātā, mainoties pedagoģiskajam personālam vai izglītojamajam pārejot uz citu izglītības iestādi vai izglītības pakāpi, būtiskā informācija ne vienmēr ir pieejama. Tas kavē informācijas pēctecību un nepārtrauktu atbalsta pasākumu nodrošināšanu, ka neatbilst bērna labākajām interesēm.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs apstiprina kārtību izglītojamā speciālo vajadzību noteikšanai, tajā skaitā norādot, kā atbalsts tiek nodrošināts, ja izglītojamam ir radušās īslaicīgas veselības problēmas, piemēram kājas lūzums. Tāpat tiek noteikta kārtība individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādei un īstenošanai. Šajā kārtībā nosakāma katra iesaistītā pedagoga pienākumi un atbildība individuālā izglītības programmas apguves plāna īstenošanā, kā arī nosakāms pedagogs, kurš ir atbildīgs par šī plāna īstenošanu. Papildus izglītības iestādes vadītājam jāapstiprina atbildīgais darbinieks, kurš nodrošina atbalsta personāla sniegto atzinumu un noteikto atbalsta pasākumu ievadi VIIS. VIIS sadaļā "Speciālās vajadzības" ir izstrādāta apakšsadaļa "Reģistrēt atbalsta personāla atzinumu". Atbalsta personāla atzinuma saturs netiek pilnībā ievadīts. VIIS tiek reģistrēta tikai daļa no atzinuma, norādot izglītības iestādi, atbalsta personāla speciālistu (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, izglītības psihologs vai cits speciālists), noteiktos atbalsta pasākumus mācību satura apguvei, kā arī atzinuma spēkā stāšanās datumu.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu Nr. 556 4. punkts nosaka, ja izglītojamā likumiskais pārstāvis nesadarbojas ar izglītības iestādi, pedagoģiskais vai psiholoģiskais novērtējums tiek veikts pēc izglītības iestādes iniciatīvas, par to informējot izglītojamā likumisko pārstāvi. Tomēr saskaņā ar Psihologu likuma 18. panta 1.daļu, nepilngadīga klienta konsultēšana un psihologa atzinuma un sadarbības pārskata sniegšana ir pieļaujama, ja šā klienta likumiskais pārstāvis par to ir informēts un rakstveidā tam piekritis, tomēr jāņem vērā, ka šā paša likuma 18. panta otrās daļas izņēmumi:
Nepilngadīga klienta likumiskā pārstāvja piekrišana nav nepieciešama, ja:
1) tiek sniegta pirmreizēja konsultācija gadījumā, kad šāds klients vērsies pie psihologa un pēc konsultācijas netiek sagatavots psihologa atzinums;
2) konsultācija tiek sniegta anonīmam klientam, izmantojot elektroniskos sakarus;
3) konsultāciju vai psihologa atzinumu, vai sadarbības pārskatu lūgusi sniegt bāriņtiesa, tiesībaizsardzības iestāde vai cita kompetentā iestāde, informējot par to likumisko pārstāvi;
4) nepilngadīgais klients sasniedzis 14 gadu vecumu un pats vēršas pie psihologa.
Praksē konstatēts, ka izglītības iestādes, pamatojoties uz pedagoģiskajiem novērojumiem un profesionālo pieredzi, rekomendē nepilngadīgā izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem vērsties pie ārstniecības personas un pedagoģiski medicīniskās komisijas, lai izvērtētu izglītojamā iespējamos attīstības vai mācīšanās traucējumus un noteiktu atbilstošus atbalsta pasākumus izglītības procesā. Vienlaikus secināms, ka atsevišķos gadījumos likumiskie pārstāvji minētās rekomendācijas neievēro, attiecīgās institūcijas un speciālistus neiesaista un neapmeklē.
Noteikumu projektā ir būtiski nostiprināt šādas izglītības iestādes tiesības, jo praksē nereti veidojas situācijas, kad izglītojamā likumiskais pārstāvis nesadarbojas ar izglītības iestādi, kā rezultātā pedagogi un izglītības iestādes vadītājs paliek vieni problēmsituāciju risināšanā.
Nepilngadīga klienta likumiskā pārstāvja piekrišana nav nepieciešama, ja:
1) tiek sniegta pirmreizēja konsultācija gadījumā, kad šāds klients vērsies pie psihologa un pēc konsultācijas netiek sagatavots psihologa atzinums;
2) konsultācija tiek sniegta anonīmam klientam, izmantojot elektroniskos sakarus;
3) konsultāciju vai psihologa atzinumu, vai sadarbības pārskatu lūgusi sniegt bāriņtiesa, tiesībaizsardzības iestāde vai cita kompetentā iestāde, informējot par to likumisko pārstāvi;
4) nepilngadīgais klients sasniedzis 14 gadu vecumu un pats vēršas pie psihologa.
Praksē konstatēts, ka izglītības iestādes, pamatojoties uz pedagoģiskajiem novērojumiem un profesionālo pieredzi, rekomendē nepilngadīgā izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem vērsties pie ārstniecības personas un pedagoģiski medicīniskās komisijas, lai izvērtētu izglītojamā iespējamos attīstības vai mācīšanās traucējumus un noteiktu atbilstošus atbalsta pasākumus izglītības procesā. Vienlaikus secināms, ka atsevišķos gadījumos likumiskie pārstāvji minētās rekomendācijas neievēro, attiecīgās institūcijas un speciālistus neiesaista un neapmeklē.
Noteikumu projektā ir būtiski nostiprināt šādas izglītības iestādes tiesības, jo praksē nereti veidojas situācijas, kad izglītojamā likumiskais pārstāvis nesadarbojas ar izglītības iestādi, kā rezultātā pedagogi un izglītības iestādes vadītājs paliek vieni problēmsituāciju risināšanā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt izglītības iestādes tiesības atbilstoši Psihologu likumā noteiktajam, papildinot regulējumu un nosakot, ka gadījumā, ja nav saņemta nepilngadīgā izglītojamā likumiskā pārstāvja rakstiska piekrišana, izglītības iestāde ir tiesīga veikt tikai pedagoģisko novērtējumu, vienlaikus ievērojot Psihologu likuma 2. daļā minēto. Noteikumu projekts nosaka, ka izglītības iestādei ir pienākums informēt un iesaistīt tās dibinātāju gadījumos, kad izglītojamā likumiskie pārstāvji nesadarbojas, lai kopīgi vienotos par turpmāku rīcības plānu situācijas uzlabošanai. Ievērojot bērna labākās intereses, projekts vienlaikus pastiprina izglītības iestādes tiesības vērsties tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras administratīvajā teritorijā bērns ir deklarēts, lai tās iesaistītos izveidojušās situācijas risināšanā un sniegtu bērnam nepieciešamo atbalstu. Šāds regulējums nepieciešams, lai izglītības iestādes savlaicīgi iesaistītu citas institūcijas, vienlaikus tas veicinās skaidrāku atbildību sadalījumu. Šāda pieeja stiprinās starpinstitūciju sadarbību, sekmēs efektīvāku informācijas apriti starp iesaistītajām pusēm un nodrošinās savlaicīgu atbalsta sniegšanu izglītojamajam.
Problēmas apraksts
Šobrīd MK noteikumu Nr. 556 4. punkts nosaka, ka izglītojamiem, kuriem nav pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, bet kuriem konstatētas attīstības vai mācīšanās grūtības, izglītības iestādes atbalsta speciālisti (izglītības vai klīniskais psihologs, logopēds, skolotājs logopēds vai speciālais pedagogs), pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, nepilngadīga izglītojamā vecāku, bāriņtiesas iecelto aizbildņu vai aizgādņu (turpmāk – likumiskais pārstāvis) iesniegumu, veic attiecīgi pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu un sniedz atzinumu. Atzinumā norāda ieteicamos atbalsta pasākumus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam vai citus izglītojamam piemērotus pasākumus. Ja izglītojamā likumiskais pārstāvis nesadarbojas ar izglītības iestādi, pedagoģiskais vai psiholoģiskais novērtējums tiek veikts pēc izglītības iestādes iniciatīvas, par to informējot izglītojamā likumisko pārstāvi. Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 10. maija noteikumiem Nr. 354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” izglītības iestādes atbalsta personāls ir minēti - skolotājs logopēds; speciālās izglītības skolotājs; speciālais pedagogs; izglītības psihologs. Izglītības iestādes atbalsta personāla sastāvā, kā noteikts 4. punktā, ir iekļauts arī klīniskais psihologs. Ņemot to vērā, ir būtiski skaidri noteikt un nodalīt izglītības iestādes atbalsta personāla un klīniskā psihologa kompetences un atbildības jomas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt izglītības iestādes atbalsta personālu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, vienlaikus nosakot pedagoģiskā un ne pedagoģiskā personāla loku, kuru sniegtos atzinumus izglītības iestādes vadītājs ņem vērā, pieņemot lēmumu par izglītojamā uzņemšanu attiecīgās izglītības programmas klasē vai grupā. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo normatīvo regulējumu skolu un izglītības psihologs ir kompetents sniegt atzinumus un ieteikumus par izglītojamam nepieciešamajiem pedagoģiskajiem un psiholoģiskajiem atbalsta pasākumiem izglītības procesā, savukārt klīniskais un veselības psihologs kā ārstniecības persona ir tiesīgs sniegt atzinumus un rekomendācijas par izglītojamā psiholoģisko funkcionēšanu, veselības stāvokli un ar uzvedību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus klīniskā un veselības psihologa kompetencē neietilpst lēmumu pieņemšana par mācību procesa organizēšanu vai pedagoģisko metožu piemērošanu izglītības iestādē. Vienlaikus Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumu Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" 12. punkts nosaka, ka par skolotāju logopēdu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un skolotāja logopēda kvalifikāciju vai augstāko izglītību un logopēda vai audiologopēda kvalifikāciju.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu Nr. 556 9. punkts nosaka, ja, izvērtējot plāna īstenošanas gaitu, konstatē, ka atbalsta pasākumu piemērošana palīdzējusi izglītojamam sasniegt plānā noteiktos mērķus, tad par plāna īstenošanu atbildīgais pedagogs sadarbībā ar izglītojamo, izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem un pedagogiem veic plānā izmaiņas, tās nesaskaņojot ar atzinumu sniegušo pedagoģiski medicīnisko komisiju vai citiem atbalsta speciālistiem, kuri nodarbināti ārpus attiecīgās izglītības iestādes. Ja atbalsta pasākumu piemērošana nav palīdzējusi izglītojamam sasniegt plānā noteiktos mērķus, sadarbībā ar pedagoģiski medicīnisko komisiju vai citiem atbalsta speciālistiem, kuri nodarbināti ārpus attiecīgās izglītības iestādes un kuri sniedza atzinumu, veic atkārtotu speciālo vajadzību novērtēšanu.
Vienlaikus praksē ir novērojamas situācijas, kad izglītojamā likumiskais pārstāvis cenšas noteikt individuālajā plānā iekļaujamos atbalsta pasākumus vai uzstāj uz konkrētu risinājumu iekļaušanu, lai gan šādu pasākumu izvērtēšana un noteikšana ir izglītības iestādes pedagogu un atbalsta speciālistu profesionālās kompetences un atbildības jautājums. Likumisko pārstāvju iesaiste ir būtiska sadarbības nodrošināšanai un informācijas apmaiņai par izglītojamā vajadzībām, tomēr individuālā plāna saturs nosakāms, balstoties profesionālā izvērtējumā, speciālistu ieteikumos un izglītojamā izglītības vajadzībās.
Vienlaikus praksē ir novērojamas situācijas, kad izglītojamā likumiskais pārstāvis cenšas noteikt individuālajā plānā iekļaujamos atbalsta pasākumus vai uzstāj uz konkrētu risinājumu iekļaušanu, lai gan šādu pasākumu izvērtēšana un noteikšana ir izglītības iestādes pedagogu un atbalsta speciālistu profesionālās kompetences un atbildības jautājums. Likumisko pārstāvju iesaiste ir būtiska sadarbības nodrošināšanai un informācijas apmaiņai par izglītojamā vajadzībām, tomēr individuālā plāna saturs nosakāms, balstoties profesionālā izvērtējumā, speciālistu ieteikumos un izglītojamā izglītības vajadzībās.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt izglītojamā likumiskā pārstāvja iesaisti individuālā izglītības programmas apguves plāna izvērtēšanas un īstenošanas procesā, vienlaikus stiprinot pedagogu profesionālo autonomiju un atbildību par plānā iekļaujamo atbalsta pasākumu noteikšanu, balstoties izglītojamā individuālajās vajadzībās un speciālistu ieteikumos. Šāda pieeja arī atbilst 2026.gada 21.maija Latvijas Republikas Saeimas 2.lasījumā atbalstītajiem grozījumiem Izglītības likumā, kuru mērķis ir pedagogu profesionālās autonomijas stiprināšana. Likumprojekts paredz pedagogu tiesības patstāvīgi īstenot mācību priekšmeta vai kursa saturu un izvēlēties mācību metodes, mācību līdzekļus un vērtēšanas metodiskos paņēmienus, kā arī saņemt izglītības iestādes dibinātāja un vadītāja atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei. Grozījumi nodrošina skaidru un tiesiski noteiktu ietvaru pedagoga profesionālajai brīvībai, lēmumu pieņemšanai un pašnoteikšanās tiesībām. Tādējādi tiek veicināta vienota un ilgtspējīga pieeja pedagogu profesionālajai pilnveidei, paaugstinās izglītības kvalitāti un nodrošinās izglītojamo vajadzībām atbilstošu mācību procesu.
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošo noteikumu Nr. 556 pielikumā ir minēts pedagoģiskais un nepedagoģiskais (praksē mēdz dēvēt par tehniskajiem darbiniekiem)atbalsta personāla nodrošinājums, tomēr atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” skaidri nosaka pedagoģisko atbalsta personālu, piemēram, pedagoga palīgu ar profesijas kodu 2359 05 un nepedagoģisko jeb sociālo atbalsta personālu, proti, asistentu personām ar invaliditāti, kura profesijas kods ir 5162 02. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nav nepieciešams norādīt nepedagoģisko personālu, jo ir normatīvie akti, kas to jau regulē, noteikumu projekts paredz precizēt pedagoģiskā personāla nodrošinājumu izglītības programmas apguvē atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” un tam paredzētajam finansējumam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā lietotie pedagoģisko amatu nosaukumi ir saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 10. maija noteikumiem Nr. 354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” – pedagoģiskais atbalsta personāls ir pedagoga palīgs, skolotājs logopēds, logopēds, speciālais pedagogs/speciālās izglītības un izglītības psihologs, karjeras konsultants, sociālais pedagogs un bibliotekārs. Ja izglītojamam nepieciešams nepedagoģiskais atbalsta personāls, piemēram asistenta pakalpojums, tad to nodrošina saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 695). Asistenta pakalpojums izglītības iestādē tiek nodrošināts, lai sniegtu izglītojamam nepieciešamo atbalstu pārvietošanās, pašaprūpes un citu ikdienas darbību veikšanā, lai nodrošinātu viņa iespēju pilnvērtīgi piedalīties izglītības procesā.
MK noteikumiem Nr. 695 2. punkts nosaka, ka asistenta pakalpojums ietver atbalstu izglītojamai personai, nodrošinot to darbību izpildi, kuras tā nespēj veikt patstāvīgi, – pārvietoties izglītības iestādē un veikt pašaprūpi. Asistenta pakalpojumu izglītības iestādē nodrošina pamatojoties uz izglītojamā likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata. Vienlaikus izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot izglītojamā faktiskās un individuālās vajadzības, var nodrošināt skolotāja palīga atbalstu (pirmsskolas izglītības iestādēs šis amats ikdienas praksē bieži tiek dēvēts par tehnisko darbinieku jeb auklīti).
Ministrijā no 2025. gada jūnija darbojas starpinstitūciju darba grupa, kuras mērķis ir izskatīt ieteicamo pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo darbinieku amata vienību (likmju) skaitu, kā arī risināt citus aktuālus jautājumus pirmsskolas izglītības jomā. Darba grupā ir pārstāvētas valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, kā arī pašvaldību un privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Starp dalībniekiem ir Latvijas Pašvaldību savienība, Vides administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas privāto pirmsskolu biedrība, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī citi nozīmīgi partneri.
Darba grupas mērķis ir veicināt kvalitatīvu, bērna attīstības vajadzībām atbilstošu pirmsskolas izglītības pieejamību visā Latvijā. Izvērtējot personāla nodrošinājumu, darba slodzes un nepieciešamos resursus, darba grupa plāno izstrādāt ilgtspējīgus un reāli ieviešamus risinājumus.
MK noteikumiem Nr. 695 2. punkts nosaka, ka asistenta pakalpojums ietver atbalstu izglītojamai personai, nodrošinot to darbību izpildi, kuras tā nespēj veikt patstāvīgi, – pārvietoties izglītības iestādē un veikt pašaprūpi. Asistenta pakalpojumu izglītības iestādē nodrošina pamatojoties uz izglītojamā likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata. Vienlaikus izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot izglītojamā faktiskās un individuālās vajadzības, var nodrošināt skolotāja palīga atbalstu (pirmsskolas izglītības iestādēs šis amats ikdienas praksē bieži tiek dēvēts par tehnisko darbinieku jeb auklīti).
Ministrijā no 2025. gada jūnija darbojas starpinstitūciju darba grupa, kuras mērķis ir izskatīt ieteicamo pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo darbinieku amata vienību (likmju) skaitu, kā arī risināt citus aktuālus jautājumus pirmsskolas izglītības jomā. Darba grupā ir pārstāvētas valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, kā arī pašvaldību un privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Starp dalībniekiem ir Latvijas Pašvaldību savienība, Vides administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas privāto pirmsskolu biedrība, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī citi nozīmīgi partneri.
Darba grupas mērķis ir veicināt kvalitatīvu, bērna attīstības vajadzībām atbilstošu pirmsskolas izglītības pieejamību visā Latvijā. Izvērtējot personāla nodrošinājumu, darba slodzes un nepieciešamos resursus, darba grupa plāno izstrādāt ilgtspējīgus un reāli ieviešamus risinājumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- vecāki (pilngadīgi izglītojamie)
- pedagogi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nosaka prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām, tādējādi tas ietekmēs izglītojamos, viņu vecākus, kā arī konkrētā izglītojamā izglītības ieguves nodrošināšanā iesaistītos pedagogus. Pedagogiem būs jānodrošina atbalsta pasākumi saskaņā ar izstrādāto individuālās izglītības programmas apguves plānu.
Ja pilngadīgs izglītojamais vai vecāki (personas, kas realizē aizgādību) rakstveidā nepiekrīt psiholoģiskā novērtējuma veikšanai, izglītības iestādes atbalsta personāls veic pedagoģisko novērtējumu un sagatavo atzinumu par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs, pieņemot lēmumu par izglītojamā ar speciālām vajadzībām uzņemšanu izglītības programmā, iepazīstas ar pilngadīgā izglītojamā vai vecāku (personu, kas īsteno aizgādību) iesniegto dokumentāciju, tai skaitā valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un, ja attiecināms, cita speciālista atzinumu.
Administratīvais slogs fiziskajām personām ir saistīts ar nepieciešamību iesniegt izglītības iestādei to rīcībā esošos dokumentus par izglītojamā speciālajām vajadzībām un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Vienlaikus projektā netiek noteikts pienākums vecākiem vai pilngadīgam izglītojamam regulāri iegūt jaunus pedagoģiski medicīniskās komisijas vai speciālistu atzinumus, ja šādi dokumenti jau ir saņemti un ir spēkā.
Salīdzinājumā ar esošo regulējumu projekts nerada jaunu vai būtiski lielāku administratīvo slogu, jo dokumentu iesniegšana ir nepieciešama, lai izglītības iestāde varētu izvērtēt izglītojamā vajadzības un nodrošināt atbilstošus atbalsta pasākumus. Turklāt projekts paredz iespēju izglītības iestādei pašai veikt pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu gadījumos, kad pedagoģiski medicīniskās komisijas vai cita speciālista atzinums nav pieejams, tādējādi mazinot nepieciešamību vecākiem nekavējoties vērsties ārējās institūcijās.
Līdz ar to administratīvais slogs fiziskajām personām - vecākiem vērtējams kā neliels un samērīgs ar regulējuma mērķi nodrošināt izglītojamam nepieciešamo atbalstu izglītības procesa īstenošanā.
Ja pilngadīgs izglītojamais vai vecāki (personas, kas realizē aizgādību) rakstveidā nepiekrīt psiholoģiskā novērtējuma veikšanai, izglītības iestādes atbalsta personāls veic pedagoģisko novērtējumu un sagatavo atzinumu par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs, pieņemot lēmumu par izglītojamā ar speciālām vajadzībām uzņemšanu izglītības programmā, iepazīstas ar pilngadīgā izglītojamā vai vecāku (personu, kas īsteno aizgādību) iesniegto dokumentāciju, tai skaitā valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un, ja attiecināms, cita speciālista atzinumu.
Administratīvais slogs fiziskajām personām ir saistīts ar nepieciešamību iesniegt izglītības iestādei to rīcībā esošos dokumentus par izglītojamā speciālajām vajadzībām un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Vienlaikus projektā netiek noteikts pienākums vecākiem vai pilngadīgam izglītojamam regulāri iegūt jaunus pedagoģiski medicīniskās komisijas vai speciālistu atzinumus, ja šādi dokumenti jau ir saņemti un ir spēkā.
Salīdzinājumā ar esošo regulējumu projekts nerada jaunu vai būtiski lielāku administratīvo slogu, jo dokumentu iesniegšana ir nepieciešama, lai izglītības iestāde varētu izvērtēt izglītojamā vajadzības un nodrošināt atbilstošus atbalsta pasākumus. Turklāt projekts paredz iespēju izglītības iestādei pašai veikt pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu gadījumos, kad pedagoģiski medicīniskās komisijas vai cita speciālista atzinums nav pieejams, tādējādi mazinot nepieciešamību vecākiem nekavējoties vērsties ārējās institūcijās.
Līdz ar to administratīvais slogs fiziskajām personām - vecākiem vērtējams kā neliels un samērīgs ar regulējuma mērķi nodrošināt izglītojamam nepieciešamo atbalstu izglītības procesa īstenošanā.
Juridiskās personas
- vispārējās izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nosaka prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām, tādējādi tas ietekmēs izglītības iestādes. Izglītības iestādēm būs jāizstrādā izglītojamā speciālo vajadzību noteikšanas kārtība, kā arī individuāla izglītības programmas apguves plāna izstrādes un īstenošanas kārtība. Izglītības iestādēm būs jānosaka atbildīgais darbinieks par informācijas aktualizēšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā. Izglītības iestādei būs jāinformē pilngadīgu izglītojamo vai izglītojamā likumisko pārstāvi, ja tā ir veikusi pedagoģisko novērtējumu un sniegusi atzinumu.
Tiesību akta projektam ir ietekme uz izglītības iestāžu darbību, jo tā īstenošana ir saistīta ar izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un atbilstoša izglītības procesa nodrošināšanu. Vienlaikus administratīvais slogs nepalielinās, jo minētie pienākumi jau izriet no Vispārējās izglītības likuma 11. panta otrajā daļā noteiktās izglītības iestādes vadītāja atbildības par izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām. Tādējādi tiesību akta projekts neparedz jaunu funkciju vai papildu administratīvo procedūru ieviešanu.
Tiesību akta projektam ir ietekme uz izglītības iestāžu darbību, jo tā īstenošana ir saistīta ar izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un atbilstoša izglītības procesa nodrošināšanu. Vienlaikus administratīvais slogs nepalielinās, jo minētie pienākumi jau izriet no Vispārējās izglītības likuma 11. panta otrajā daļā noteiktās izglītības iestādes vadītāja atbildības par izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām. Tādējādi tiesību akta projekts neparedz jaunu funkciju vai papildu administratīvo procedūru ieviešanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
skolēni
neietekmē
Skolēniem administratīvais slogs neveidojas, jo projekts neparedz viņiem jaunus pienākumus, dokumentu iesniegšanu vai citu administratīvu darbību veikšanu. Nepieciešamo izvērtēšanu un atzinumu sagatavošanu nodrošina attiecīgie speciālisti savu profesionālo pienākumu ietvaros vai skolēna likumiskais pārstāvis.
vecāki (pilngadīgi izglītojamie)
palielinās
Vērtības nozīme:
0,31
stundas
292 754
vecāki
1,0
reize
90 753,74
Noteikumu projekts paredz, ka pilngadīgais izglītojamais vai vecāks (persona, kas īsteno aizgādību) izglītības iestādei iesniedz tā rīcībā esošu pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu vai cita speciālista atzinumu par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Laika patēriņš vienas prasības izpildei noteikts 30 minūtes, ietverot:
iepazīšanos ar izglītības iestādes prasīto informāciju (5 minūtes);
nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu un apkopošanu (15 minūtes);
dokumentu iesniegšanu izglītības iestādei elektroniski vai klātienē (10 minūtes).
Noteikumu projekts neparedz pienākumu fiziskajai personai sagatavot jaunus dokumentus vai regulāri atkārtoti iesniegt informāciju. Darbība tiek veikta pēc nepieciešamības, uzsākot izglītības programmas apguvi vai iesniedzot izglītības iestādei tās lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentāciju.
Vienlaikus atsevišķos gadījumos, ja pilngadīgā izglītojamā vai vecāka (personas, kas īsteno aizgādību) rīcībā nav pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma un izglītības iestāde ir konstatējusi nepieciešamību to saņemt, var rasties papildu laika patēriņš atzinuma iegūšanai.
Papildu laika patēriņš šādos gadījumos tiek veidots no šādām darbībām:
iesnieguma sagatavošana un dokumentu iesniegšana pedagoģiski medicīniskajai komisijai – 30 minūtes;
saziņa ar komisiju un izvērtēšanas procesa pieteikšana (telefoniski vai elektroniski) – 15 minūtes;
nokļūšana uz komisijas sēdi un atgriešanās (vidēji) – 120 minūtes;
dalība komisijas izvērtēšanas procesā – 60 minūtes.
Kopējais papildu laika patēriņš tiek aprēķināts šādi:
30 + 15 + 120 + 60 = 225 minūtes (3,75 stundas).
Tādējādi kopējais laika patēriņš gadījumos, kad nepieciešama arī pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma saņemšana, var sasniegt 255 minūtes (4,25 stundas), ieskaitot dokumentu iesniegšanu izglītības iestādei.
Minētais laika patēriņš attiecas tikai uz atsevišķiem gadījumiem, kad nepieciešama papildu speciālo vajadzību izvērtēšana, un nav attiecināms uz visām fiziskajām personām.
Ievadot administratīvā sloga aprēķina datus, ir ņemts vērā vidējais svērtais laika patēriņš, kas aprēķināts, balstoties uz divām iespējamām situācijām.
Ņemot vērā šo divu situāciju iespējamo īpatsvaru, administratīvā sloga aprēķinā izmantots vidējais svērtais laika patēriņš, kas atspoguļo gan biežāk sastopamos gadījumus, gan izņēmuma situācijas, kurās nepieciešama papildu izvērtēšana pedagoģiski medicīniskajā komisijā.
Līdz ar to ievadītie dati atspoguļo vidējo administratīvo slogu vienai fiziskajai personai, ņemot vērā abu situāciju proporcionālo ietekmi.
Komisijas atzinuma sagatavošanas biežums noteikts, balstoties uz faktiskajiem datiem par iepriekšējo periodu. Attiecīgajā periodā atzinums sagatavots 4 reizes, kas vidēji atbilst vienai reizei četros gados jeb 0,25 reizēm gadā. Tā kā TAP portālā darbības biežumu gadā iespējams norādīt tikai veselos skaitļos, administratīvā sloga aprēķinā ir koriģēts vienai darbībai nepieciešamais laika patēriņš. Proti, iegūtais vidējais laika patēriņš viena atzinuma sagatavošanai – 1,25 stundas – ir dalīts ar 4, tādējādi atspoguļojot faktisko darbības biežumu (0,25 reizes gadā) un nodrošinot administratīvā sloga aprēķina atbilstību faktiskajai situācijai (1,25:4 = 0,31)
pedagogi
neietekmē
Prasība nerada jaunu administratīvo slogu izglītības iestādes pedagogiem un atbalsta personālam, ciktāl atzinuma sagatavošana vai izglītojamā izvērtēšana ietilpst attiecīgo speciālistu amata pienākumos un tiek veikta esošo darba funkciju ietvaros. Tādējādi netiek noteiktas jaunas darbības, kas prasītu papildu laika vai finanšu resursus.
Ja izglītojamā likumiskais pārstāvis izvēlas saņemt atzinumu no speciālista ārpus attiecīgās izglītības iestādes, atzinuma sagatavošana notiek kā speciālista profesionālās darbības ietvaros sniegts pakalpojums. Šādā gadījumā pakalpojuma izmaksas nav attiecināmas uz izglītības iestādes vai tās pedagogu administratīvo slogu.
Kopā
90 753,74
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
skolēni
neietekmē
Skolēniem administratīvais slogs neveidojas, jo projekts neparedz viņiem jaunus pienākumus, dokumentu iesniegšanu vai citu administratīvu darbību veikšanu. Nepieciešamo izvērtēšanu un atzinumu sagatavošanu nodrošina attiecīgie speciālisti savu profesionālo pienākumu ietvaros vai skolēna likumiskais pārstāvis.
vecāki (pilngadīgi izglītojamie)
palielinās
Vērtības nozīme:
2,75
euro
292 754
vecāki
1,0
reize
805 073,50
Darbība tiek veikta vienu reizi attiecīgajā izglītības posmā, kas vidēji atbilst 0,25 reizēm gadā.
Vienas stundas izmaksas fiziskajai personai noteiktas 10,98 euro apmērā, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējo bruto darba samaksu valstī 2025. gadā (1757,00 euro mēnesī). Stundas izmaksu likme aprēķināta, vidējo mēneša darba samaksu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī (160 stundas).
Tā kā darbība tiek veikta vidēji vienu reizi četros gados jeb 0,25 reizes gadā, administratīvā sloga aprēķinā izmantota proporcionāla pieeja. Ņemot vērā, ka TAP portālā darbības biežumu iespējams norādīt tikai veselos skaitļos, vidējās vienas stundas izmaksas (10,98 euro) ir dalītas ar 4, iegūstot vidējās izmaksas 2,75 euro gadā, kas atbilst faktiskajam darbības veikšanas biežumam.
pedagogi
neietekmē
Prasība nerada jaunu administratīvo slogu izglītības iestādes pedagogiem un atbalsta personālam, ciktāl atzinuma sagatavošana vai izglītojamā izvērtēšana ietilpst attiecīgo speciālistu amata pienākumos un tiek veikta esošo darba funkciju ietvaros. Tādējādi netiek noteiktas jaunas darbības, kas prasītu papildu laika vai finanšu resursus.
Ja izglītojamā likumiskais pārstāvis izvēlas saņemt atzinumu no speciālista ārpus attiecīgās izglītības iestādes, atzinuma sagatavošana notiek kā speciālista profesionālās darbības ietvaros sniegts pakalpojums. Šādā gadījumā pakalpojuma izmaksas nav attiecināmas uz izglītības iestādes vai tās pedagogu administratīvo slogu.
Kopā
805 073,50
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
_
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma 50. panta 1. daļā ietverto regulējumu tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"(26-TA-634), kur tiek paredzēta vienota pieeja individuālā izglītības programmas plāna izstrādei.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumi Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma 50. panta 1. daļā ietverto regulējumu tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumi Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem", kur tiek paredzēta vienota pieeja individuālā izglītības programmas plāna izstrādei.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pašvaldības izglītības pārvaldes speciālisti; izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi. Psihologu sertifikācijas padome.Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a1cae358-6bb6-49d7-ac3f-098963f658be
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemti atzinumi no Latvijas Skolu psihologu asociācija un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas. Priekšlikumi un iebildumi izvērtēti, precizēts noteikumu projekta 1.pielikums un papildināta anotācija ar skaidrojumu.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar izglītības iestāžu pārstāvjiem, Psihologu sertifikācijas padomi, sociālajiem partneriem. Valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju 2026. gada 6. februāra seminārā sniegta informācija par noteikumu projektu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības iestādes dibinātājs; sociālais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ievērojot bērna labākās intereses, projekts nosaka skaidrākas izglītības iestādes tiesības vērsties pie izglītības iestādes dibinātāja un sociālā dienesta, lai risinātu izveidojušos problēmsituāciju, vienotos par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu nodrošinātu bērna tiesību uz izglītību ievērošanu, tostarp nepieciešamību nodrošināt psihologa vai cita speciālista konsultācijas, gadījumos, kad vecāki (personas, kas realizē aizgādību) nesadarbojas un neievēro izglītības iestādes sniegtās rekomendācijas.
Administratīvais slogs netiek palielināts. Noteikumu projekta īstenošana ir saistīta ar izglītības iestāžu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 11. panta otro daļu izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanas nodrošināšanu atbilstoši speciālās izglītības programmām. Ja pilngadīgs izglītojamais vai vecāki (personas, kas realizē aizgādību) rakstveidā nepiekrīt psiholoģiskā novērtējuma veikšanai, izglītības iestādes atbalsta personāls veic pedagoģisko novērtējumu un sagatavo atzinumu par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Minētās darbības ietilpst izglītības iestādes pamatfunkciju īstenošanā un nerada jaunas administratīvās kārtības, papildu informācijas sniegšanas pienākumus vai citus administratīvos pienākumus. Noteikumu projekta īstenošanā atsevišķos gadījumos ir iesaistīts arī sociālais dienests tās normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Noteikumu projekts neparedz sociālajam dienestam jaunus uzdevumus, funkcijas vai administratīvās procedūras/kārtības, tādēļ administratīvais slogs sociālajam dienestam netiek palielināts.
Administratīvais slogs netiek palielināts. Noteikumu projekta īstenošana ir saistīta ar izglītības iestāžu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 11. panta otro daļu izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanas nodrošināšanu atbilstoši speciālās izglītības programmām. Ja pilngadīgs izglītojamais vai vecāki (personas, kas realizē aizgādību) rakstveidā nepiekrīt psiholoģiskā novērtējuma veikšanai, izglītības iestādes atbalsta personāls veic pedagoģisko novērtējumu un sagatavo atzinumu par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Minētās darbības ietilpst izglītības iestādes pamatfunkciju īstenošanā un nerada jaunas administratīvās kārtības, papildu informācijas sniegšanas pienākumus vai citus administratīvos pienākumus. Noteikumu projekta īstenošanā atsevišķos gadījumos ir iesaistīts arī sociālais dienests tās normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Noteikumu projekts neparedz sociālajam dienestam jaunus uzdevumus, funkcijas vai administratīvās procedūras/kārtības, tādēļ administratīvais slogs sociālajam dienestam netiek palielināts.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nosaka prasības izglītības iestādēm, kā arī paredz atbilstošu atbalsta pasākumu sniegšanu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tādējādi veicinot iekļaujošu izglītību un nodrošinot bērnu labākās intereses.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nosaka prasības izglītības iestādēm, kā arī paredz atbilstošu atbalsta pasākumu sniegšanu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tādējādi veicinot iekļaujošu izglītību un nodrošinot bērnu labākās intereses.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi