Anotācija

1. Saskaņā ar 2024. gada 20. jūnija grozījumiem Brīvprātīgā darba likumā, LM ir noteikta par atbildīgo iestādi brīvprātīgā darba politikas izstrādei sadarbībā ar nozaru ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO), tādējādi nodrošinot vienotas brīvprātīgā darba politikas izstrādi un koordinēšanu un veicinot vienotu brīvprātīgā darba izpratni, kā arī nodrošinot normatīvā regulējuma aktualizāciju brīvprātīgā darba ekosistēmas pilnveidei. Viena no galvenajām problēmām ir zema sabiedrības informētība par brīvprātīgā darba iespējām un tā ieguvumiem. Kā liecina Eurostat datu bāzē pieejamā informācija, 2022. gadā brīvprātīgajā darbā Latvijā iesaistījās tikai 6.2%  iedzīvotāju (https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lfsa_ergan__custom_15164132/default/table?lang=en), kamēr dažādi starptautiskie pētījumi liecina, ka vidēji pasaulē katrs piektais iedzīvotājs jeb 20% ir bijis iesaistīts brīvprātīgā darba veikšanā. Latvijā brīvprātīgo darbu ir tiesības organizēt vairāk kā 20 000 biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, politiskajām partijām un to apvienībām, kā arī vairāk kā 200 sociālajiem uzņēmumiem, tomēr 2025. gada sākumā Brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēmā, kad tā bija kā  BURVIS sastāvdaļa, bija reģistrēts vien 451 brīvprātīgais un deviņi brīvprātīgā darba organizatori.
Brīvprātīgais darbs ir viena no pilsoniskās līdzdalības formām, kas palīdz veidot, uzturēt un stiprināt kopienas, kā arī veicināt solidaritāti, jo cilvēki, kopīgi strādājot, tiecas uz kādu kopēju mērķi. Iedzīvotāju iesaiste sabiedrības līdzdalības aktivitātēs veicina sabiedrības saliedētību, sekmē sabiedrības pašorganizēšanos uz iekļaujošas līdzdalības principa pamata, kā arī sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšanu. Daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina, kur un kā iesaistīties brīvprātīgā darba veikšanā. Šo problēmu īpaši uzsver jaunieši, kuri dzīvo ārpus lielpilsētām un kuriem nav pieejam informācija par brīvprātīgā darba iespējām savā reģionā. Informācija par brīvprātīgā darba iespējām Latvijā tiek publicēta dažādos veidos, atbilstoši brīvprātīgā darba organizētāja iespējām, jo šobrīd nav vienotas vietnes šādas informācijas apkopošanai. Nereti sabiedrībā trūkst izpratnes par brīvprātīgā darba ietekmi un ieguvumiem indivīdu un sabiedrības līmenī. Tāpat veidojas problēmas ar brīvprātīgo motivācijas un iesaistes uzturēšanu ilgtermiņā. Daudzi brīvprātīgie piedzīvo izdegšanu vai zaudē interesi, ja viņiem netiek sniegts pietiekams atbalsts un iespējas attīstīties šajā jomā.
Saskaņā ar Brīvprātīgā darba likuma 3.¹ pantā noteikto, NVA ir noteikta kompetence sniegt informatīvu un konsultatīvu atbalstu gan brīvprātīgā darba politikas izstrādē iesaistītajām institūcijām, gan arī brīvprātīgā darba īstenošanā iesaistītajām pusēm, kā arī pašvaldībām, NVO un sabiedrībai kopumā.
Atbilstoši 2024. gada 20. jūnija grozījumiem Brīvprātīgā darba likumā, kā arī minētā likuma grozījumu anotācijā norādītajam, jaunas valsts informācijas sistēmas, t.i., brīvprātīgā darba informācijas sistēmas (turpmāk – brīvprātīgā darba IS) izveide (pašreiz informācija par brīvprātīgo darbu tiek uzkrāta informācijas sistēmā BURVIS) ļaus operatīvāk attīstīt brīvprātīgā darba IS, vienlaikus to pielāgojot brīvprātīgā darba organizētāju, brīvprātīgā darba veicēju un NVA kā šīs IS pārzinim vajadzībām, tās lietotājiem to padarot ērtāk lietojamu salīdzinājumā ar pašreizējo risinājumu, kad tā ir daļa no informācijas sistēmas BURVIS. Jaunas brīvprātīgā darba IS izveide nodrošinās operatīvu informāciju par brīvprātīgā darba īstenošanas vietām un brīvprātīgā darba veicēju pieejamību. Brīvprātīgā darba IS izstrāde nepieciešama, lai attīstītu brīvprātīgā darba iespējas un veicinātu sabiedrības informētību par brīvprātīgo darbu un iesaisti tā veikšanā, nodrošinot informācijas apmaiņu starp personām, kuras vēlas veikt brīvprātīgo darbu, un brīvprātīgā darba organizētājiem, tostarp nodrošinot personas reģistrēšanos IS, nodrošinot modernu, efektīvu un centralizētu pieeju datu ievadei, uzskaitei un analīzei, kas aizvietotu esošo fragmentēto un tehnoloģiski novecojušo risinājumu.
Ņemot vērā nepieciešamību stiprināt informatīvo un konsultatīvo atbalstu par brīvprātīgo darbu, kā arī izstrādāt jaunu brīvprātīgā darba IS, LM ierosināja un 2025. gada 23. janvārī Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma) grozījumus Nr. 2 (turpmāk – grozījumi Nr. 2), paredzot 4.3.3.6. pasākumā informatīvu atbalstu brīvprātīgā darba organizētājiem un brīvprātīgajiem un  brīvprātīgā darba IS izstrādi un aprobāciju, brīvprātīgā darba konsultēšanas un popularizēšanas pasākumu īstenošanu;
2. 4.3.3.6. pasākuma nacionālais rādītājs šobrīd paredz vienas informācijas sistēmas pilnveidi, taču atbilstoši Programmas grozījumiem Nr. 2 4.3.3.6. pasākums tiks papildināts ar brīvprātīgā darba IS izstrādi. Atbilstoši papildināms MK noteikumi Nr. 723 4.2.2. apakšpunktā norādītais nacionālais rādītājs;
3. 4.3.3.6. pasākuma projekta īstenošanā, t.sk. mērķu un rādītāju sasniegšanā izšķiroša loma ir personālam, kurš nodrošina projekta vadību un īstenošanu. Šobrīd MK noteikumi Nr. 723 ierobežo projekta vadības un īstenošanas personāla piesaisti, jo MK noteikumu Nr. 723 27.1. apakšpunkts paredz civildienesta vai darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar projekta personālu. Nav paredzētas elastīgas personāla piesaistes iespējas, t. i.,  MK noteikumi Nr. 723 neparedz iespēju projekta personālu piesaistīt arī uz uzņēmuma līguma pamata, kas atsevišķos gadījumos ir kritiski nepieciešams projekta darbību īstenošanas nodrošināšanai. Tāpat šobrīd 15.1.1. apakšpunktā noteikts, ka atbildīgajai iestādei ir jāizstrādā personāla atlīdzības izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodika. Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes (turpmāk – vadošā iestāde) 2025. gada 5. februāra vēstulē Nr. 5.1-36/11-2/368 sniegto informāciju, tā turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanai projektu līmenī – a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regulas 2021/1060) 55. panta piemērošanu vai b) faktisko izmaksu piemērošanu. 4.3.3.6. pasākuma indikatīvi noteiktās projekta personāla izmaksas pārsniedz regulas 2021/1060 55. pantā noteikto 20% likmi personāla izmaksām no projekta tiešajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, līdz ar to regulā 2021/1060 noteikto likmi nav iespējams piemērot. Lai izpildītu vadošās iestādes norādes un 4.3.3.6. pasākumā personāla izmaksām arī turpmāk piemērotu faktiskās izmaksas, ir jāmaina MK noteikumu Nr. 723 15.1. apakšpunktā noteiktais regulējums un saistītie MK noteikumu Nr. 723 apakšpunkti. Papildus 2025. gada 9. jūnijā Finanšu ministrija ir apstiprinājusi izmaiņas vadlīnijās Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – vadlīnijas), kuras vairs neparedz projekta personāla daļlaika noslodzes apmēra ierobežojumus (vismaz 30 procenti). Vienlaikus aktuālās vadlīnijas paredz redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas un obligāto veselības pārbaužu izmaksas projekta personālam, ja tās nav iekļautas veselības apdrošināšanā, turpmāk attiecināt nevis no tiešajām attiecināmajām izmaksām (to šobrīd paredz MK noteikumu Nr. 723 15.2.4. un 15.2.5. apakšpunkts), bet no netiešajām attiecināmajām izmaksām. Atbilstoši veicami precizējumi MK noteikumos Nr. 723;
4. MK noteikumu Nr. 723 27.4.2. apakšpunktā ir atsauce uz regulu Nr. 2018/1046, taču ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – regula 2024/2509), kuras 279. pants nosaka, ka tā atceļ regulu 2018/1046. MK noteikumos Nr. 723 trūkst atsauce uz regulu 2024/2509;
5. MK noteikumu Nr. 723 19.1. apakšpunktā ir norāde, ka paredzēts pilnveidot bezdarbnieku un darba meklētāju profilēšanas sistēmu, integrējot to informācijas sistēmā. Lai nodrošinātu viennozīmīgu izpratni, ka ar informācijas sistēmu ir domāta informācijas sistēma BURVIS nevis brīvprātīgā darba IS, nepieciešams šajā un citos MK noteikumu Nr. 723 noteikumu punktos, kur attiecināms, saīsinājuma “informācijas sistēma” (attiecīgajā locījumā) vietā lietot saīsinājumu “ informācijas sistēma BURVIS”;
6.MK noteikumu Nr. 723 27.5. apakšpunktā noteiktais finansējuma saņēmēja pienākums nodrošināt, ka 4.3.3.6. pasākumā īstenotās atbalstāmās darbības un sniegtais atbalsts netiek finansēts vai līdzfinansēts no citiem finanšu avotiem, ierobežo citu finansēšanas avotu piesaisti gadījumā, ja rodas tāda nepieciešamība. Piemēram, kāda no projekta budžeta pozīcijām pilnībā nesedz visas izmaksas, kas nepieciešamas atbalstāmās darbības pilnīgai īstenošanai un iztrūkstošās izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem finanšu līdzekļiem vai no kāda cita Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības projekta finansējuma. Līdzfinansēšana nav saistāma ar dubultnefinansēšanas principu, jo dubultā finansēšana finansējuma saņēmēja līmenī ir tad, ja vienas un tās pašas izmaksas pilnā apmērā tiek finansētas no dažādiem finansēšanas avotiem. Taču ir pieļaujams, ka vienu projekta darbību, bet dažādas izmaksas vai vienas darbības izmaksas proporcionāli finansē dažādi finansēšanas avoti. Līdz ar to projekta atbalstāmo darbību un to izmaksu līdzfinansēšana no cita finansēšanas avota, pretēji tam, kā noteikts MK noteikumu Nr. 723 27.5. apakšpunktā, ir pieļaujama;
7. MK noteikumu Nr. 723 27.6. apakšpunkta redakcija nav salāgota ar citu nozares specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas noteikumu atbilstošā apakšpunkta redakciju, t.i. atbilstoši Tieslietu ministrijas norādēm atsauces uz vadlīnijām jāietver tiesību akta anotācijā. Vienlaikus 27.7. apakšpunkts paredz nosacījumus, kuri atbilstīgi 27.6. apakšpunkta nosacījumiem. Tāpēc 27.7. apakšpunktā ietvertā informācija pievienojama 27.6. apakšpunkta informācijai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumos Nr. 723 nepieciešams veikt šādus grozījumus:
1. atbilstoši Programmas grozījumiem Nr. 2:
- papildināt 3. punktu ar 3.3. apakšpunktu, paredzot šādu mērķa grupu: brīvprātīgā darba organizētāji un veicēji. Atbilstoši Brīvprātīgā darba likuma 3. pantam, brīvprātīgo darbu ir tiesības organizēt: biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām; valsts un pašvaldību iestādēm; politiskajām partijām un to apvienībām; sociālajiem uzņēmumiem (turpmāk kopā saukti – brīvprātīgā darba organizētāji). Brīvprātīgā darba likuma 4. pants nosaka, ka brīvprātīgā darba veicēji var būt fiziskās personas, kas sasniegušas 13 gadu vecumu. Papildus tiek atrunāts, ka personas, kuras sasniegušas 13 līdz 16 gadu vecumu, ir tiesīgas veikt brīvprātīgo darbu, ja to likumiskais pārstāvis devis rakstveida piekrišanu. Tāpat noteikts, ka nepilngadīga persona no mācībām brīvajā laikā veic tās vecumam atbilstošu un tās drošībai, veselībai un tikumībai nekaitīgu brīvprātīgo darbu, kas veicina zināšanu, prasmju, iemaņu un saskarsmes spēju attīstību;
- papildināt 4.2.2. apakšpunktu, paredzot šādu nacionālo rādītāju: pilnveidoto vai izstrādāto informācijas sistēmu skaits – 2;
- redakcionāli precizēt 13.4. apakšpunktu, paredzot informācijas sistēmas BURVIS saīsinājumu, kā arī papildināt MK noteikumus Nr. 723 ar 13.4.¹ apakšpunktu, paredzot brīvprātīgā darba IS izstrādi. Atbilstošas izmaiņas veiktas arī MK noteikumu Nr. 732 15.2.2., 16.3., 16.4. apakšpunktos un 22. punktā, ietverot atsauces uz 13.4.¹ apakšpunktu. Plānots, ka brīvprātīgā darba IS tiks attīstīta, nodrošinot brīvprātīgā darba administrēšanas, uzskaites un statistikas apkopošanas iespējas. Šādas funkcionalitātes ieviešana būtiski uzlabos datu kvalitāti un pieejamību, kas savukārt ļaus institūcijām un sadarbības partneriem efektīvāk izstrādāt un īstenot brīvprātīgā darba politiku, kā arī sagatavot priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos un attīstības plānošanas dokumentos. Brīvprātīgā darba IS izstrāde veicinās pārskatāmu un uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un palielinot sabiedrības iesaisti brīvprātīgajā darbā. Paredzēts, ka brīvprātīgā darba IS kalpos arī kā informācijas avots par personām, kuras vēlas veikt brīvprātīgo darbu, brīvprātīgā darba veicējiem, kā arī brīvprātīgā darba organizētājiem (3.3. apakšpunktā minētā mērķa grupa), t.i.,  personas varēs reģistrēties IS, kurā tiks uzturēta informācija par tām personām, kuras vēlas veikt brīvprātīgo darbu, par viņu pieredzi un kompetencēm, kā arī informācija par brīvprātīgā darba veicēja veikto brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgā darba IS tiks uzturēta informācija arī par brīvprātīgā darba organizētājiem. Brīvprātīgā darba IS tiks nodrošināta centralizēta pieeja datu ievadei, uzskaitei un analīzei, kas, kā iepriekš norādīts, aizvietos esošo fragmentēto un tehnoloģiski novecojušo risinājumu, kad informācija tika uzturēta informācijas sistēmā BURVIS. Brīvprātīgā darba IS izmantošana brīvprātīgā darba jomā netiek noteikta kā obligāta, tāpēc nav iespējams prognozēt tās lietotāju skaitu. Taču to varēs izmantot jebkurš cilvēks, kurš vēlēsies atrast un veikt brīvprātīgo darbu Latvijā, kā arī jebkurš brīvprātīgā darba organizators. Īstenojot brīvprātīgā darba veicēju un brīvprātīgā darba organizatoru aptaujas Valsts kancelejas inovācijas sprinta ietvaros, kā arī, veicot aptauju Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes ietvaros, ir secināts, ka arī Latvijā ir nepieciešama tāda vietne brīvprātīgā darba jomā, kurā vienkopus būtu pieejama informācija par brīvprātīgā darba iespējām Latvijā. Šādas nacionālās vietnes ir, piemēram: Francijā - https://www.jeveuxaider.gouv.fr/ un Īrijā - https://www.volunteer.ie/
Piemēram, ES Jaunatnes portāla https://youth.europa.eu/go-abroad/volunteering/opportunities_lv  informācijas sistēmā tiek piedāvātas ES finansētās brīvprātīgā darba iespējas specifiski jauniešiem ES ietvaros, tajā skaitā Latvijā, savukārt brīvprātīgā darba IS mērķis ir attīstīt brīvprātīgā darba iespējas, nodrošināt un koordinēt informācijas apmaiņu starp personām, kuras vēlas veikt brīvprātīgo darbu, un brīvprātīgā darba organizētājiem, kā arī nodrošināt personas pieteikšanos brīvprātīgajam darbam.
Paredzams, ka tiks organizēta ārpakalpojuma piesaiste brīvprātīgā darba IS izstrādei. Vienlaikus NVA kā brīvprātīgā darba IS pārzinis nodrošinās, ka tās izstrāde notiek t.sk. saskaņā ar Valsts informāciju sistēmu likumā noteikto un plānotais brīvprātīgā darba IS attīstības aktivitātes apraksts tiks saskaņots MK 2023. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 368 “Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība” noteiktajā kārtībā;
- papildināt 13.6. apakšpunktu, paredzot sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu par NVA pakalpojumiem un brīvprātīgo darbu (t.i., tiks īstenoti brīvprātīgā darba konsultēšanas un popularizēšanas pasākumi). 4.3.3.6. pasākuma ietvaros plānots īstenot dažādus sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumus, t.sk., piemēram, seminārus, komunikācijas kampaņas, vakanču gadatirgus, konferences, pasākumus brīvprātīgā darba organizētājiem un veicējiem (domnīcas, brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju (MK noteikumu Nr. 723 3.3 apakšpunktā minētā mērķa grupa) godināšanas pasākumi) un citus pasākumus. NVA ik gadu plāno organizēt divus seminārus par brīvprātīgā darba organizatoriem aktuāliem jautājumiem, organizēt nacionālo konferenci un rīkot brīvprātīgo godināšanas pasākumu. Kopš 2016. gada NVA sadarbībā ar citām institūcijām (Izglītības un zinātnes ministriju, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, pašvaldībām u.c.) katru gadu organizē brīvprātīgo godināšanas pasākumu “Gada brīvprātīgais”. Tas ir visas Latvijas mēroga brīvprātīgo godināšanas pasākums.  Dažādi brīvprātīgo godināšanas pasākumi tiek organizēti arī reģionāli -– pašvaldību ietvaros  (piemēram, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī), dažādu iestāžu, kā arī atsevišķu NVO ietvaros.
Tāpat sociālajos tīklos (Facebook lapa brivpratigie.lv, NVA tīmekļvietnē www.nva.gov.lv) plānots izplatīt brīvprātīgajiem un brīvprātīgā darba organizētājiem aktuālu informāciju, tai skaitā ik pusgadu veidojot digitālo izdevumu par  aktualitātēm brīvprātīgā darba jomā (intervijas, labās prakses piemēri u.c.,). Plānots arī uzturēt NVA konsultatīvos e-pastus: brivpratigie@nva.gov.lv  un info@brivpratigie.lv konsultācijām par brīvprātīgā darba jomas jautājumiem.
Atbilstoši redakcionāli precizēts MK noteikumu Nr. 723 24.2. apakšpunkts, svītrojot tajā ietvertos sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu piemērus, tos aprakstot anotācijā (skatīt iepriekšējā teikumā);
- ņemot vērā, ka tiks izstrādāta arī brīvprātīgā darba IS, redakcionāli precizēt 19.1. apakšpunktu, vārdus “informācijas sistēma” aizstājot ar vārdiem “informācijas sistēma BURVIS”, tādējādi nodrošinot viennozīmīgu izpratni, ka pilnveidotā bezdarbnieku un darba meklētāju profilēšanas sistēma tiks integrēta informācijas sistēmā BURVIS;
- precizēt 22.1. apakšpunktu, paredzot, ka izstrādes un ieviešanas kvalitātes kontroli veic gan brīvprātīgā darba IS , gan informācijas sistēmai BURVIS, kā arī  precizēt  22.2. apakšpunktu, nosakot, ka veic brīvprātīgā darba IS izstrādi un informācijas sistēmas BURVIS pilnveidi. MK noteikumu Nr. 723 13.4. un 13.4.¹  apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību  un 22. punktā noteiktā īstenošanas ietvaros NVA veic rīcības un piesaista visus nepieciešamos resursus (ja nepieciešams, izmantojot arī 15.2.1. un 16.3. apakšpunktā paredzētās iespējas), tostarp, ja nepieciešams, veic, piemēram,  standartprogrammatūras licenču abonēšanu (lai pārvaldītu prasību dzīvesciklu IS izstrādes projektos) un programmatūras pakalpojumu iegādi (tā ietver ekspertu atbalstu IS izstrādes/ pilnveides procesā, sākot ar tehnisko specifikāciju izstrādi un ieskaitot izstrādes uzraudzību).
Brīvprātīgā darba IS izstrādei,  kā arī sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanai par brīvprātīgo darbu indikatīvi nepieciešami 415 970  euro (38 238 euro 2025. gadā, 100 610  euro 2026. gadā, 251 239 euro 2027. gadā un 25 883 euro 2028. gadā). Finansējums jauno aktivitāšu īstenošanai tiks rasts, pārdalot finansējumu no projekta 3. darbības apakšdarbības “Informatīvo un mācību pasākumu, pieredzes apmaiņas vizīšu īstenošana”  (indikatīvi 200 000 euro) un projekta 4. darbības apakšdarbības “BURVIS pilnveide (tehnisko specifikāciju un izmaiņu izstrāde)” (indikatīvi 215 970 euro). Šobrīd prognozējams, ka minēto darbību apakšdarbības varēs īstenot par mazāku finansējumu kā projekta budžetā ieplānots. Finansējums norādīts indikatīvs un izmaksas ir atkarīgas arī no tā, ko ietvers brīvprātīgā darba IS.
Brīvprātīgā darba IS izstrādei izdevumi plānoti, pamatojoties uz projekta E-karjeras 1. posma tehniskās specifikācijas un sistēmas izstrādes izmaksām, pieņemot, ka īstenojamās aktivitātes ir salīdzināmas pēc to ekonomiskās būtības. Savukārt sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanai par brīvprātīgo darbu izdevumi plānoti, ņemot vērā NVA līdzšinējo pieredzi, īstenojot dažādas sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas aktivitātes.
Šobrīd ir uzsākta brīvprātīgā darba IS noteikumu izstrāde un tos ir plānots nodot publiskajā apspriešanā indikatīvi 2025. gada jūlijā. Šie noteikumi paredzēs brīvprātīgā darba IS pārzini (NVA), brīvprātīgā darba IS iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai brīvprātīgā darba IS iekļautajai informācijai. Plānots, ka brīvprātīgā darba IS noteikumu izstrāde noritēs vienlaikus ar brīvprātīgā darba IS izstrādi, tādējādi nodrošinot abu procesu – juridiskā regulējuma izveides un sistēmas izstrādes – savstarpēju saskaņotību.

2. Lai nodrošinātu elastīgākus projekta personāla piesaistes nosacījumus, paredzētu faktisko izmaksu piemērošanu projekta vadības un īstenošanas personālam, precizēt 15.1. apakšpunkta un 27.1. apakšpunkta redakciju (t.sk., svītrot nosacījumus par personāla izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu un paredzēt pakalpojuma sniedzēju piesaisti projekta īstenošanas un vadības nodrošināšanā). Jāatzīmē, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver, tai skaitā personāla atlīdzības izmaksas, kas rodas, nodibinot civildienesta attiecības vai noslēdzot darba līgumu starp finansējuma saņēmēju un personālu, vai arī noslēdzot uzņēmuma līgumu par konkrēta uzdevuma veikšanu. Minētais nozīmē, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver arī finansējuma saņēmēja uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma (t.i. ārpakalpojumā) piesaistīta projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Tā kā līdzšinēji 4.3.3.6. pasākuma projektā atlīdzības izmaksām tiek piemērots faktisko izmaksu princips, izmaiņas nemaina līdzšinējo kārtību un nerada papildu slogu finansējuma saņēmējam.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams svītrot 15.1.1., 15.1.2., 15.2.4., 15.2.5. un 16.1. apakšpunktu.   No MK noteikumiem Nr. 723 svītrotās 15.2.4., 15.2.5.  un 16.1. apakšpunktā minētās izmaksas ir jāsedz atbilstoši aktuālajām attiecināmo izmaksu vadlīnijām – redzes korekcijas līdzekļu kompensācija un obligātās veselības pārbaudes izmaksas, ja tās nav ietvertas veselības apdrošināšanas izmaksās, turpmāk ir attiecināmas no netiešajām izmaksām (skat. vadlīniju 5.2. apakšpunktā) un veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas no tiešajām personāla izmaksām (skat. vadlīniju 6.2.2.3. apakšpunktu);

3. precizēt MK noteikumu Nr. 723  27.4.2. apakšpunktā atsauci uz aktuālo regulu 2024/2509;

4. svītrot 27.5. apakšpunktā vārdu “līdzfinansēt”;

5. redakcionāli precizēt 27.6. apakšpunktu, t.i., svītrot atsauci uz ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām (turpmāk – komunikācijas un dizaina vadlīnijas) un 27.7. apakšpunktā ietverto informāciju pievienot 27.6. apakšpunktā noteiktajam, atbilstoši svītrojot 27.7. apakšpunktu. No MK noteikumiem Nr. 723 svītrotā atsauce uz komunikācijas un dizaina vadlīnijām nemaina to, ka  finansējuma saņēmējam (NVA) komunikācijas un dizaina vadlīnijas arī turpmāk ir saistošas un jāievēro projekta īstenošanā.