24-TA-2181: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 18.pantā noteiktā ziņošanas pienākuma izpildi, kā arī, lai nodrošinātu juridisku skaidrību un veidotu vienveidīgu un nepārprotamu tiesību normu piemērošanu praksē.
Apraksts
Finanšu ministrijas iniciatīva - lai izpildītu "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 25.janvāra rīkojumu Nr.72) 1.2.2.pasākumu, kurš paredz noteikt darba devējam pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir izpildīt "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam" 1.2.2.pasākumu, paredzot darba devējam pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā un izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 18.pantā noteikto ziņošanas pienākumu, nodrošināt juridisku skaidrību un vienveidīgu, un nepārprotamu tiesību normu piemērošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Noteikumu projekts tiek virzīts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Ēnu ekonomika joprojām ir izplatīta parādība Latvijā, neskatoties uz daudziem ieviestajiem pasākumiem tās ierobežošanai. Saskaņā ar Dr. Arņa Saukas veiktā pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā” (SSE Riga) rezultātiem 2023. gadā nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu algas” komponente veidoja 48,2 %, bet 2022. gadā “aplokšņu algas” komponente bija 46,7%. Dati par darba samaksas izmaksas formu (skaidra/bezskaidra nauda) būtu lietojami kā nedeklarēto ienākumu un “aplokšņu algu” riska indikatori.
Skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem. Uzsverams, ka ēnu ekonomikas pētniecības organizāciju un zinātnieku starpā valda vienprātība par to, ka ēnu ekonomiku veicina nekontrolēta skaidras naudas aprite, attiecīgi uzraugot un samazinot skaidrās naudas apriti, ir iespējams mazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī.
Saskaņā ar Latvijas Bankas “Maksājuma radara” datiem, 2024. gada februārī Latvijas iedzīvotāji bezskaidrā naudā veikuši vidēji 77 % maksājumu, kas liecina par faktu, ka fizisko personu rīcībā ienākumi, visticamāk, nonāk pārsvarā tieši bezskaidrā naudā.
2023. gadā vidēji mēnesī bija 91,4 tūkst. darba devēji, kuri vidēji mēnesī veidoja 887 tūkst. darba vietas. Daļai darba vietu darba samaksa ar lielu varbūtību tiek izmaksāta bezskaidrā naudā, pie tādām var attiecināt: 328,49 tūkst. darba vietas ir iestādēm vai uzņēmumiem, kuri pilnībā vai daļēji finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta; 234,30 tūkst. darba vietas veido komersanti, kuriem 2023. gadā vairāk nekā 6 mēnešos bija vairāk nekā 36 darbinieki.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam 1.2.2.pasākums paredz noteikt darba devējam pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Lai atspoguļotu darba algas izmaksas veidu, viens no atbilstošiem risinājumiem ir darba devēja ziņojumā datus par katra konkrēta darba algas saņēmēja ienākumiem papildināt ar aili, ko darba devējs aizpilda (izdara atzīmi) tikai gadījumā, ja darba samaksu izmaksā skaidrā naudā. Vienlaikus tas arī mazinātu administratīvo slogu ienākuma izmaksātājiem, jo skar nelielu darba ņēmēju skaitu. Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023. gada augustā 76,9 % jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem (2022. gadā bija 77,5 % darba devēji, kas, salīdzinot ar 2021.gadu, ir par 1,2 procentpunktiem vairāk), no tiem 55,0 % darba devējiem ir konstatēti būtiski “aplokšņu algu” riski.
Līdz ar to, ņemot vērā lielo “aplokšņu algu” īpatsvaru ēnu ekonomikā, ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā būtu iespējams indikatīvi konstatēt iespējamu “aplokšņu algu” maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai.
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 18.pants par ziņošanu un pārskatīšanu paredz, ka līdz 2027.gada 2.augustam dalībvalstis paziņo Komisijai visu informāciju par šīs direktīvas īstenošanu. Informācijā ietver pieejamos apkopotos datus, par to, kā dažādus direktīvā paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus izmanto vīrieši un sievietes. Pašreiz normatīvie akti neparedz nodalīt un uzskaitīt dažādus normatīvajos aktos paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
Juridiskās skaidrības nodrošināšanai, noteikumu projektā ir veikti citi tehniski un redakcionāli precizējumi.
Skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem. Uzsverams, ka ēnu ekonomikas pētniecības organizāciju un zinātnieku starpā valda vienprātība par to, ka ēnu ekonomiku veicina nekontrolēta skaidras naudas aprite, attiecīgi uzraugot un samazinot skaidrās naudas apriti, ir iespējams mazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī.
Saskaņā ar Latvijas Bankas “Maksājuma radara” datiem, 2024. gada februārī Latvijas iedzīvotāji bezskaidrā naudā veikuši vidēji 77 % maksājumu, kas liecina par faktu, ka fizisko personu rīcībā ienākumi, visticamāk, nonāk pārsvarā tieši bezskaidrā naudā.
2023. gadā vidēji mēnesī bija 91,4 tūkst. darba devēji, kuri vidēji mēnesī veidoja 887 tūkst. darba vietas. Daļai darba vietu darba samaksa ar lielu varbūtību tiek izmaksāta bezskaidrā naudā, pie tādām var attiecināt: 328,49 tūkst. darba vietas ir iestādēm vai uzņēmumiem, kuri pilnībā vai daļēji finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta; 234,30 tūkst. darba vietas veido komersanti, kuriem 2023. gadā vairāk nekā 6 mēnešos bija vairāk nekā 36 darbinieki.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam 1.2.2.pasākums paredz noteikt darba devējam pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Lai atspoguļotu darba algas izmaksas veidu, viens no atbilstošiem risinājumiem ir darba devēja ziņojumā datus par katra konkrēta darba algas saņēmēja ienākumiem papildināt ar aili, ko darba devējs aizpilda (izdara atzīmi) tikai gadījumā, ja darba samaksu izmaksā skaidrā naudā. Vienlaikus tas arī mazinātu administratīvo slogu ienākuma izmaksātājiem, jo skar nelielu darba ņēmēju skaitu. Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023. gada augustā 76,9 % jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem (2022. gadā bija 77,5 % darba devēji, kas, salīdzinot ar 2021.gadu, ir par 1,2 procentpunktiem vairāk), no tiem 55,0 % darba devējiem ir konstatēti būtiski “aplokšņu algu” riski.
Līdz ar to, ņemot vērā lielo “aplokšņu algu” īpatsvaru ēnu ekonomikā, ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā būtu iespējams indikatīvi konstatēt iespējamu “aplokšņu algu” maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai.
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 18.pants par ziņošanu un pārskatīšanu paredz, ka līdz 2027.gada 2.augustam dalībvalstis paziņo Komisijai visu informāciju par šīs direktīvas īstenošanu. Informācijā ietver pieejamos apkopotos datus, par to, kā dažādus direktīvā paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus izmanto vīrieši un sievietes. Pašreiz normatīvie akti neparedz nodalīt un uzskaitīt dažādus normatīvajos aktos paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
Juridiskās skaidrības nodrošināšanai, noteikumu projektā ir veikti citi tehniski un redakcionāli precizējumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Neviens normatīvais akts neparedz darba devējam pienākumu deklarācijās vai paziņojumos norādīt informāciju par darba algas izmaksas veidu - skaidrā vai bezskaidrā naudā. Līdz ar to, Valsts ieņēmumu dienestam nav iespējas iegūt precīzu informāciju gan par konkrētiem darba devējiem, kuri darba samaksu izmaksā skaidrā naudā, gan arī par darba ņēmējiem (to skaitu, darba algas apmēriem), kuri darba ienākumus saņem skaidrā naudā.
2. Pašreiz normatīvie akti neparedz nodalīt un uzskaitīt dažādus Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvā 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/E paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus, līdz ar to Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts nevar izpildīt minētās direktīvas 18.pantā noteikto ziņošanas un uzraudzības pienākumu. Lai izpildītu ar direktīvu izvirzītos pienākumus, ir jārod risinājums, kas turpmāk Latvijā paredz iespējas nodalīt un uzskaitīt dažādus paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
2. Pašreiz normatīvie akti neparedz nodalīt un uzskaitīt dažādus Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvā 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/E paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus, līdz ar to Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts nevar izpildīt minētās direktīvas 18.pantā noteikto ziņošanas un uzraudzības pienākumu. Lai izpildītu ar direktīvu izvirzītos pienākumus, ir jārod risinājums, kas turpmāk Latvijā paredz iespējas nodalīt un uzskaitīt dažādus paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
Risinājuma apraksts
1. Skaidras naudas izmantošanas savstarpējos darījumos ierobežošanas darba grupā, kurā piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, kā arī vairākām nevalstiskajām organizācijām tika panākta vienošanās (kas pēc tam atspoguļojās arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam), ka atbilstošākais risinājums ir darba devēja ziņojumā norādīt datus par katra konkrēta darba algas saņēmēja ienākumu izmaksas veidu, ja tas notiek skaidrā naudā. Līdz ar to darba devēja ziņojums ir papildināms ar aili, ko darba devējs aizpilda (izdara atzīmi) tikai gadījumā, ja darba samaksu izmaksā skaidrā naudā. Šāds risinājums arī būtiski nepalielina administratīvo slogu ienākuma skaidrā naudā izmaksātājiem, jo atzīme ir veicama tikai vienā ailē. Savukārt, ja darba samaksa tiek izmaksāta tikai bezskaidrā naudā, papildu administratīvais slogs vispār netiek radīts.
Izmaiņas darba devēja ziņojumā iespējams nodrošināt sešu mēnešu laikā, pēc tam, kad būs pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas noteiks darba devējam pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par darba algas izmaksu skaidrā naudā.
2. Lai Latvija kā dalībvalsts varētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/E 18.pantā noteikto ziņošanas un uzraudzības pienākumu, darba devēja iesniedzamās ziņas par darba ņēmējiem tiek papildinātas ar jaunu kodu, kas nodrošinās iespēju nodalīt un uzskaitīt darba ņēmējus, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums.
Izmaiņas darba devēja ziņojumā iespējams nodrošināt sešu mēnešu laikā, pēc tam, kad būs pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas noteiks darba devējam pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par darba algas izmaksu skaidrā naudā.
2. Lai Latvija kā dalībvalsts varētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/E 18.pantā noteikto ziņošanas un uzraudzības pienākumu, darba devēja iesniedzamās ziņas par darba ņēmējiem tiek papildinātas ar jaunu kodu, kas nodrošinās iespēju nodalīt un uzskaitīt darba ņēmējus, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Darba devējiem, kuri darba ņēmējam piešķirs aprūpētāja atvaļinājumu, par šādu darba ņēmēja prombūtni būs jāpaziņo izmantojot ziņas par darba ņēmēju, norādot tam paredzētos darba ņēmēja kodus.
Darba devējiem, kuri darba ņēmēja ienākumu izmaksā skaidrā naudā, darba devēja ziņojumā būs jāizdara atzīmi par darba ienākumu izmaksu skaidrā naudā.
Darba devējiem, kuri darba ņēmēja ienākumu izmaksā skaidrā naudā, darba devēja ziņojumā būs jāizdara atzīmi par darba ienākumu izmaksu skaidrā naudā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
13 804 572 522
0
14 589 732 408
726 900
15 454 292 985
726 900
726 900
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
7 184 001 527
0
7 554 470 057
62 800
7 974 530 401
62 800
62 800
1.2. valsts speciālais budžets
4 387 368 150
0
4 665 178 768
475 800
4 951 516 374
475 800
475 800
1.3. pašvaldību budžets
2 233 202 845
0
2 370 083 583
188 300
2 528 246 210
188 300
188 300
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
13 804 572 522
0
14 589 732 408
726 900
15 454 292 985
726 900
726 900
3.1. valsts pamatbudžets
7 184 001 527
0
7 554 470 057
62 800
7 974 530 401
62 800
62 800
3.2. speciālais budžets
4 387 368 150
0
4 665 178 768
475 800
4 951 516 374
475 800
475 800
3.3. pašvaldību budžets
2 233 202 845
0
2 370 083 583
188 300
2 528 246 210
188 300
188 300
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
726 900
726 900
726 900
5.1. valsts pamatbudžets
0
62 800
62 800
62 800
5.2. speciālais budžets
0
475 800
475 800
475 800
5.3. pašvaldību budžets
0
188 300
188 300
188 300
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas fiskālās ietekmes aprēķins balstīts uz potenciālajiem ieguvumiem no VID preventīvā darba ar “aplokšņu algu” izmaksām.
Saskaņā ar nodokļu maksātāju reitinga novērtējuma rezultātiem uz 01.04.2024, “B” reitinga komersanti veido ap 194 tūkst. darba vietu, kuros provizoriski ir nodarbināti ap 161 tūkst. fizisko personu. Vidējā darba alga “B” reitinga komersantu segmentā ir 722 EUR/mēnesī, kas veido deklarētus ienākumus ap 1 675,6 milj. EUR gadā. Saskaņā ar VID aplēsēm aplokšņu alga 2022.gadā veidoja 17,5%, no kā izriet “B” reitinga komersantu nedeklarētās darba samaksas provizoriskais novērtējums 293,2 milj. EUR gadā (1675,6*17,5%). Balstoties uz pieredzi, kas gūta strādājot ar fizisko personu ienākumu neatbilstībām tiek pieņemts, ka 17% fizisko personu būs iespējams konstatēt būtiskās deklarēto ienākumu neatbilstības, kas izrietēs no apzināta fakta par darba samaksas izmaksu skaidrā naudā un šīs informācijas analīzi kontekstā ar datiem par bankas kontu apgrozījumiem, datiem par iemaksām bankomātos un citiem VID zināmiem faktiem. Papildus tiek pieņemts, ka 30% “B” reitinga komersantu jau šobrīd izmaksā darba ienākumus bezskaidrā naudā, kādēļ šis normatīvais regulējums uz tiem neiedarbosies. Balstoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, tiek aplēsts nedeklarēto darba ienākumu apmērs uz kuru iedarbosies regulējums, kas veido ap 34,89 milj. EUR gadā (293.2 milj. EUR*17%*70%).
Nodokļu nemaksāšana ir sociāli-ekonomiska parādība, kurai VID vairākkārtīgi ir konstatējis atbilstību Pareto principam (20% gadījumu nosedz 80% no ekonomiskā mērķa rādītāja). Ņemot vērā iepriekšminēto, plānojot preventīvos pasākumus VID pirmām kārtām uzrunās komersantus, kuru radītie potenciālie zaudējumi veidos 27,9 milj. EUR gadā (34,89 milj. EUR*80%). Līdz šim brīdim VID veiktie apjomīgi preventīvie pasākumi bija ar fiskālo efektu 3%-5% robežās. Tādējādi ar to preventīvo pasākumu rezultātā, visticamāk, papildus deklarētā darba samaksa veidos ap 1,4 milj. EUR gadā (27,9 milj. EUR*5%), no kuras gada laikā tiks papildus deklarēti VSAOI 475,8 tūkst. EUR un IIN 251,1 tūkst. EUR. Kopējais fiskālais efekts vienā gadā tiek aplēsts 726,9 tūkst. EUR apmērā.
Saskaņā ar nodokļu maksātāju reitinga novērtējuma rezultātiem uz 01.04.2024, “B” reitinga komersanti veido ap 194 tūkst. darba vietu, kuros provizoriski ir nodarbināti ap 161 tūkst. fizisko personu. Vidējā darba alga “B” reitinga komersantu segmentā ir 722 EUR/mēnesī, kas veido deklarētus ienākumus ap 1 675,6 milj. EUR gadā. Saskaņā ar VID aplēsēm aplokšņu alga 2022.gadā veidoja 17,5%, no kā izriet “B” reitinga komersantu nedeklarētās darba samaksas provizoriskais novērtējums 293,2 milj. EUR gadā (1675,6*17,5%). Balstoties uz pieredzi, kas gūta strādājot ar fizisko personu ienākumu neatbilstībām tiek pieņemts, ka 17% fizisko personu būs iespējams konstatēt būtiskās deklarēto ienākumu neatbilstības, kas izrietēs no apzināta fakta par darba samaksas izmaksu skaidrā naudā un šīs informācijas analīzi kontekstā ar datiem par bankas kontu apgrozījumiem, datiem par iemaksām bankomātos un citiem VID zināmiem faktiem. Papildus tiek pieņemts, ka 30% “B” reitinga komersantu jau šobrīd izmaksā darba ienākumus bezskaidrā naudā, kādēļ šis normatīvais regulējums uz tiem neiedarbosies. Balstoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, tiek aplēsts nedeklarēto darba ienākumu apmērs uz kuru iedarbosies regulējums, kas veido ap 34,89 milj. EUR gadā (293.2 milj. EUR*17%*70%).
Nodokļu nemaksāšana ir sociāli-ekonomiska parādība, kurai VID vairākkārtīgi ir konstatējis atbilstību Pareto principam (20% gadījumu nosedz 80% no ekonomiskā mērķa rādītāja). Ņemot vērā iepriekšminēto, plānojot preventīvos pasākumus VID pirmām kārtām uzrunās komersantus, kuru radītie potenciālie zaudējumi veidos 27,9 milj. EUR gadā (34,89 milj. EUR*80%). Līdz šim brīdim VID veiktie apjomīgi preventīvie pasākumi bija ar fiskālo efektu 3%-5% robežās. Tādējādi ar to preventīvo pasākumu rezultātā, visticamāk, papildus deklarētā darba samaksa veidos ap 1,4 milj. EUR gadā (27,9 milj. EUR*5%), no kuras gada laikā tiks papildus deklarēti VSAOI 475,8 tūkst. EUR un IIN 251,1 tūkst. EUR. Kopējais fiskālais efekts vienā gadā tiek aplēsts 726,9 tūkst. EUR apmērā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Minētās ietekmes jau ir iekļautas 2025-2028. gada nodokļu ieņēmumu bāzes prognozēs (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 20.augusta sēdes protokollēmuma Nr. 32 61.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam"" 28.punktam).
Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2025.gadam 51 873 EUR apmērā, t.sk.: EDS – 17 243 EUR, MAIS – 26 293 EUR un DNS 8 337 EUR un ieviesto izmaiņu uzturēšanas izdevumiem 2025.gadam un turpmāk ik gadu 3 632 EUR apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2025.gadam 51 873 EUR apmērā, t.sk.: EDS – 17 243 EUR, MAIS – 26 293 EUR un DNS 8 337 EUR un ieviesto izmaiņu uzturēšanas izdevumiem 2025.gadam un turpmāk ik gadu 3 632 EUR apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES) 2019/1158
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 18.pants paredz, ka dalībvalstīm ir pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai par šajā direktīvā noteikto prasību īstenošanu. Saskaņā ar direktīvā noteikto, 2022. gada 1.augustā stājās spēkā Darba likuma norma, kas paredz, ka darbiniekam ir tiesības pieprasīt aprūpētāja atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (153. panta 1.3 daļa). Lai uzraudzītu un novērtētu direktīvas prasību kopumā īstenošanu, kā arī specifiski attiecībā uz aprūpētāja atvaļinājuma izmantošanu, nepieciešams papildināt darba devēju sniegtās ziņas ar papildus sniedzamo informāciju arī par aprūpētāja atvaļinājuma izmantošanu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Darba devēji, kuri darba ņēmējam ir piešķīruši aprūpētāja atvaļinājumu, darba devēju, kuri darba samaksu izmaksā skaidrā naudā
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
No 2022.gada 1.augusta Darba likumā ir spēkā 153. panta 1.3 daļa, kas nosaka, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, ir tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 18.pants par ziņošanu un pārskatīšanu paredz, ka līdz 2027.gada 2.augustam dalībvalstis paziņo Komisijai visu informāciju par šīs direktīvas īstenošanu. Informācijā ietver pieejamos apkopotos datus, par to, kā dažādus direktīvā paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus izmanto vīrieši un sievietes. Tāpat ziņojumam ir jāpievieno pētījumu par mijiedarbību starp dažādajiem direktīvā paredzētajiem atvaļinājuma veidiem, kā arī citu veidu atvaļinājumiem ģimenes apstākļu dēļ un pētījumu par tiesībām un atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, ko piešķir pašnodarbinātām personām. Pašreiz normatīvie akti neparedz nodalīt un uzskaitīt dažādus normatīvajos aktos paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus. Jau pašreiz Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 1.pielikums paredz dažādu ziņu par darba ņēmēju iesniegšanu (tostarp dažādu atvaļinājuma veidus). Lai nodrošinātu iepriekš minētās direktīvas prasības, darba devējam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informācija par Darba likuma 153. panta 1.3 daļā noteikto atvaļinājumu - tā piešķiršanas faktu un atgriešanās faktu no šāda veida atvaļinājuma (norādot attiecīgo ziņu kodu).
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi