Anotācija (ex-ante)

Nacionālā reorganizācija

1. Reorganizācijas jēdziens
1.1. Lai reorganizācijas procesu padarītu pēc iespējas ātrāk un vieglāk īstenojamu, kā arī nodrošinātu nacionālā reorganizācijas procesa regulējuma salāgošanu ar pārrobežu reorganizācijas procesa regulējumu, ir nepieciešams Komerclikuma C daļu “Komercsabiedrību reorganizācija” izteikt jaunā redakcijā. Lai gan ar likumprojektu principā tiktu saglabāta līdzšinējā reorganizācijas kārtība, taču daudzas spēkā esošās normas jāpārskata un pēc iespējas jāapvieno – tā, piemēram, pašlaik paredzētas atsevišķas nodaļas sabiedrību ar ierobežotu atbildību reorganizācijai un akciju sabiedrību reorganizācijai. Tāpat vairākos Komerclikuma pantos (338., 339., 341. panti) paredzēts regulējums gadījumiem, kad visas pievienojamās un sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, un vienlaikus paredzēta atsevišķa nodaļa tiem gadījumiem, ja iegūstošajai sabiedrībai pieder vismaz 90 procentu pievienojamās sabiedrības daļu, – arī šādas normas regulējuma pārskatāmības nolūkos būtu apvienojamas. Līdz ar to, veicot Komerclikuma C daļas pārskatīšanu, tā izsakāma jaunā redakcijā.

1.2. Pārveidošanas jēdziens, kurš regulēts Komerclikuma 337. panta pirmajā daļā, līdz šim varēja radīt maldīgu iespaidu par to, ka pārveidošanas procesā piedalās divas sabiedrības – pārveidojamā un iegūstošā sabiedrība, taču pārveidošanas procesa būtība ir sabiedrības veida maiņa, neizveidojot jaunu tiesību subjektu. Proti, viena un tā pati sabiedrība, neizbeidzot savu darbību, maina savu juridisko ietvaru un, piemēram, no SIA kļūst par AS vai no personālsabiedrības tiek pārveidota par kapitālsabiedrību. Pārveidotā jeb iegūstošā sabiedrība ir tā pati pārveidojamā sabiedrība, tikai tā turpmāk darbojas kā cita veida sabiedrība.

1.3. Saskaņā ar Komerclikuma 335. panta sesto daļu, 336. panta trešo daļu un 337. panta trešo daļu apvienošanās, pārveidošanās un sašķelšanās gadījumā visi reorganizējamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, kamēr Komerclikuma 355. panta ceturtā daļa paredz, ka nodalīšanas gadījumā par jaundibināmās sabiedrības dalībnieku var kļūt tikai tie sadalāmās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par reorganizācijas lēmumu vai rakstveidā izteikuši gribu par tādiem kļūt. Līdz ar to nodalīšanas gadījumā par jaundibināmās sabiedrības dalībniekiem var kļūt tikai tā sauktie “aktīvie dalībnieki”, kuri piedalījušies lēmuma pieņemšanas procesā vai izrādījuši iniciatīvu kļūt par dalībniekiem arī iegūstošajā sabiedrībā. Tas nozīmē, ka sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nekļūst par iegūstošās sabiedrības dalībnieku, faktiski nav tiesīgs saņemt atbilstošu atlīdzību par savu daļu iegūstošajā sabiedrībā atsavināšanu, jo šim dalībniekam daļas iegūstošajā sabiedrībā nepienākas. Tā kā nošķelšanas gadījumā daļa no sadalāmās sabiedrības aktīviem un pasīviem tiek nodalīta jaundibināmajai sabiedrībai, kas nozīmē, ka šajā daļā samazinās sadalāmās sabiedrības aktīvi un pasīvi, var rasties situācija, ka arī sadalāmās sabiedrības dalībnieku, kuriem netiek piešķirtas iegūstošās sabiedrības daļas, mantiskais stāvoklis samazinās šīs daļas apmērā.

2. Līgums
2.1. Lai gan Komerclikuma 338. panta piektā daļa paredz, ka komercreģistra iestādē publicēšanai jāiesniedz reorganizācijas līguma projekts, kurš pirms iesniegšanas tiek vizēts, praksē gan nacionālajā, gan pārrobežu reorganizācijas procesā tiek iesniegti arī jau parakstīti reorganizācijas līgumi ar atrunu, ka tie stājas spēkā pēc tam, kad dalībnieku sapulce ar lēmumu par reorganizāciju ir apstiprinājusi reorganizācijas līgumu. Līdz ar to sevišķi pārrobežu reorganizācijas gadījumā, kad saskaņā ar citu dalībvalstu regulējumu līgums pirms tā publicēšanas tiek parakstīts, nepieciešams attiecīgi precizēt Komerclikuma regulējumu.

2.2. Līdz šim Komerclikuma regulējums nepieļāva iespēju veikt reorganizācijas līguma projektā grozījumus pēc tam, kad līguma projekts jau ir ticis iesniegts komercreģistra iestādei un izsludināts. Tas skaidrojams arī ar to, ka komercreģistra iestāde salīdzina izsludināto līguma projekta versiju ar līgumu, kas tiek iesniegts komercreģistra iestādei saskaņā ar Komerclikuma 347. pantu, un šīm abām līgumu versijām ir jāsakrīt. Līdz ar to gadījumos, kad komercsabiedrības vēlas izdarīt grozījumus līguma projektā, reorganizācijas process ir jāuzsāk no jauna, atkārtoti izsludinot līguma projektu. Tas nozīmē, ka principā dalībnieku sapulcē lēmums tiek pieņemts par pilnībā izstrādātu līguma projektu un dalībnieki sapulces laikā nevar mainīt līguma nosacījumus.

3. Prospekts
3.1. Līdzšinējais regulējums paredz prospektā norādīt un izskaidrot reorganizācijas līguma noteikumus, kas faktiski nozīmē dublēt līgumā norādāmo informāciju. 

Tāpat jāņem vērā, ka zvērināts revidents sava atzinuma sagatavošanā izmanto sabiedrības sniegto informāciju, kas norādīta prospektā. Tādējādi šai informācijai ir jābūt pēc iespējas pilnīgākai un jāsakrīt ar revidenta atzinumā norādāmajām ziņām.

4. Revidenta atzinums
4.1. Lai pilnībā pārņemtu Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, nepieciešams veikt revidenta atzinumu saturošās informācijas pārskatīšanu un precizēšanu. Turpmāk prospektā sabiedrībai jānorāda ne tikai kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lielums, bet arī atlīdzības apmērs dalībniekiem un metode vai metodes, kas izmantotas šī apmēra noteikšanai. Sabiedrība šīs vērtības var noteikt pati vai arī to noteikšanai pieaicināt ekspertu. Gadījumā, ja sabiedrība izmantojusi vairākas metodes, ir svarīgi norādīt vērtības, kas iegūtas, izmantojot katru no metodēm, un to relatīvo nozīmi, lai zvērināts revidents varētu izsekot, kā veidojies sabiedrības noteiktais apmaiņas koeficients, piemaksas un atlīdzība dalībniekiem. Tāpat prospektā norādāms, vai reorganizācijā iesaistītās sabiedrības ir izmantojušas dažādas novērtēšanas metodes, lai revidents varētu sniegt atzinumu par to, vai dažādu metožu izmantošana starp sabiedrībām viena reorganizācijas procesa ietvaros bijusi pamatota.

4.2. Pārskatot kreditoru aizsardzības procesa regulējumu, secināts, ka revidenta viedoklis par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem nav sasaistīts ar kreditoru aizsardzības procedūru reorganizācijā (atšķirībā no citu dalībvalstu regulējuma).

4.3. Attiecībā uz revidenta piesaisti reorganizācijā Komerclikuma 340. panta pirmās daļas otrajā teikumā nepieciešams izslēgt terminu “var ievēlēt”, jo tas var radīt maldīgu priekšstatu par to, kura sabiedrības pārvaldes institūcija atbild par revidenta piesaisti. Tāpat kā par citu ārpakalpojuma noalgošanu, arī par revidenta piesaisti sabiedrībās atbild to valdes, nevis lēmumu pieņem reorganizācijā iesaistīto sabiedrību dalībnieku sapulces.

5. Dokumentu pieejamība
5.1. Komerctiesību direktīva paredz reorganizācijas dokumentus darīt pieejamus akciju sabiedrību akcionāriem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms dalībnieku sapulces par līguma apstiprināšanu dienas, taču nenosaka šādu termiņu citām komercsabiedrībām. Termiņa saīsinājums līdz 14 dienām pirms dalībnieku sapulces dienas ļautu sabiedrībām darboties efektīvāk, jo praksē nav saskatāma nepieciešamība tik ilgam termiņam. Šis termiņš tiek dots, lai dalībnieki izvērtētu līgumu un sniegtu priekšlikumus, taču gadījumā, ja priekšlikumi tiek sniegti, šis termiņš būtu jāsāk skaitīt no jauna, jo līgumā ir jāveic labojumi.

5.2. Akciju sabiedrībām kārtību, kā iepazīties ar dokumentiem, nosaka Komerctiesību direktīva, un šīs direktīvas prasības Komerclikumā ir jāsaglabā. Līdz ar to likumprojektā jāsaglabā prasība, ka sabiedrībai ir jānodrošina dokumentu pieejamība gan elektroniski sabiedrības mājaslapā, gan tās juridiskajā adresē ar iespēju bez maksas saņemt dokumentu kopijas. Savukārt gadījumā, ja dokumenti ir pieejami sabiedrības mājaslapā, sabiedrībai nav jāparedz pienākums nodrošināt dokumentu pieejamību arī tās juridiskajā adresē.

5.3. Komerclikuma 342. pantā minētais saimnieciskās darbības pārskats ir viens no dokumentiem, kura pieejamība pirms dalībnieku sapulces par lēmuma par reorganizāciju pieņemšanu ir jānodrošina dalībniekiem. Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 19. pantu saimnieciskās darbības pārskats tiek sagatavots saskaņā ar normatīvajos aktos attiecīgajam uzņēmumam paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem un piemērojot kārtību, kādā sagatavo starpperiodu pārskatu, taču praksē joprojām rodas neskaidrības par to, kas jāievēro, sagatavojot saimnieciskās darbības pārskatu.  

6. Dalībnieku sapulces lēmums un tā apstrīdēšana
6.1. Trīs mēnešu termiņš, kurā var tikt apstrīdēts reorganizācijas lēmums, ir garākais nacionālajā reorganizācijas procesā paredzētais termiņš, kas kopējo procesu ievērojami paildzina. Tāpat šis termiņš tiek skaitīts no paziņojuma kreditoriem publicēšanas dienas, bet, atsakoties no paziņojuma kreditoriem publicēšanas reorganizācijas procesa sākumposmā, nepieciešams pārskatīt arī lēmuma apstrīdēšanas termiņa atskaites punktu. Piemēram, Vācijā un Igaunijā termiņš lēmuma apstrīdēšanai tiesā ir viens mēnesis, kas nodrošina savlaicīgu tiesisko skaidrību.

6.2. Strīdiem par kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta, piemaksu vai atlīdzības apmēra dalībniekiem lielumam nebūtu jāietekmē reorganizācijas process, tostarp lēmuma par reorganizāciju spēkā esamība. Turklāt pašu kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu nebūtu iespējams apstrīdēt, bet gan tikai prasīt vienreizēju papildu piemaksu. Tas skaidrojams ar to, ka koeficients ir vienāds visiem dalībniekiem, līdz ar to tā maiņas gadījumā taisnīgi būtu to mainīt attiecībā uz visiem sabiedrības dalībniekiem. Taču šāda pieeja būtu pretrunā Latvijas civilprocesuālajiem principiem, kas neparedz sprieduma attiecināmību uz subjektiem, kuri nav lietas dalībnieki.

6.3. Komerclikuma 282. panta sestā daļa paredz, ka akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla. Tā kā likumprojektā iekļautā Komerclikuma 343. panta piektā daļa paredz, ka dalībnieku sapulces protokolā ir jānorāda tos dalībniekus, kuri dalībnieku sapulcē par lēmuma par reorganizāciju pieņemšanu balsojuši pret šo lēmumu, dalībnieku sapulcē par šo jautājumu aizklāts balsojums nav iespējams.

7. Jaundibināma iegūstošā sabiedrība
7.1. Komerclikums paredz atšķirīgu regulējumu jaunas sabiedrības dibināšanai, ja reorganizācija notiek pievienošanas ceļā vai ja tā notiek sadalīšanas ceļā. Dibinot jaunu sabiedrību pievienošanas ceļā, lēmumi par jaundibināmo sabiedrību tiek pieņemti pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulcēs. Tikmēr sadalīšanas gadījumā ir paredzēta papildus procedūra, ka sadalāmās sabiedrības valde sasauc jaundibināmās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura lemj gan par statūtu apstiprināšanu, gan pārvaldes institūciju ievēlēšanu. Nepieciešams šo regulējumu pēc iespējas salāgot, un izvērtēt, vai papildus procedūra ar vēl vienas dalībnieku sapulces sasaukšanu sadalīšanas gadījumā ir objektīvi vajadzīga.

8. Dalībnieku aizsardzība
8.1. Pašreiz spēkā esošais Komerclikuma 353. pants ļauj dalībniekam, kurš balsojis pret reorganizāciju, divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par atlīdzību likvidācijas kvotas apmērā. Divus mēnešus komerctiesiskajā vidē var uzskatīt par gana ilgu laiku, lai tas radītu nenoteiktību, kas var negatīvi ietekmēt iegūstošās sabiedrības darbību. Tāpat arī atlīdzība sabiedrības likvidācijas kvotas apmērā ir uzskatāma par neatbilstošu atlīdzības apmēru, jo to aprēķina, nosakot summu, ko dalībnieks iegūtu, sadalot sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā pēc tam, kad apmierināti visi kreditoru prasījumi. Taču reorganizācija nav pielīdzināma sabiedrības likvidācijai, jo, veicot reorganizāciju, sabiedrība turpina savu darbību citā tiesību subjektā, un tās vērtība var ietvert arī prognozējamo nākotnes peļņu, ne tikai starpību starp aktīviem un pasīviem, kā tas ir likvidācijas gadījumā, kad sabiedrības darbība tiek izbeigta pavisam.

8.2. Atlīdzība dalībniekiem, kuri izstājas no sabiedrības un to ir pieprasījuši, sabiedrībai jāizmaksā līdz ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi, jo no šī brīža sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām atlīdzības izmaksām. Tas nonāk pretrunā ar Komerclikuma 353. panta pirmo daļu, kas paredz, ka dalībnieks atlīdzību var pieprasīt divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās dienas.

8.3. Komerclikuma 353. panta septītā daļa pašlaik pieļauj pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekam, kurš ir balsojis pret reorganizāciju un nav pieprasījis atlīdzību, atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem. Līdz ar to norma tās pašreizējā redakcijā ne tikai ļauj dalībniekam saņemt lielāku atlīdzību nekā likvidācijas kvotas apmēru, bet arī pieļauj iespēju nerespektēt citu dalībnieku pirmpirkuma tiesības vai slēgta tipa sabiedrībā mainīt dalībnieku sastāvu bez pārējo dalībnieku piekrišanas.

9. Kreditoru aizsardzība
9.1. Trīs mēnešu termiņš, kurā kreditori var pieteikties nodrošinājumam, ir garākais nacionālajā reorganizācijas procesā paredzētais termiņš, kas kopējo procesu ievērojami paildzina, tādēļ to nepieciešams pārskatīt.

9.2. Komerclikuma 345. pants paredz, ka pievienojamai un sadalāmajai sabiedrībai ir jānodrošina visi korekti pieteiktie kreditoru prasījumi, kamēr iegūstošā sabiedrība var nodrošināt tikai to kreditoru prasījumus, kuri pierādījuši, ka reorganizācija apdraud viņu prasījumu apmierināšanu.

9.3. Lai gan Komerclikums neparedz termiņu, kādā sabiedrībai jānodrošina pieteiktie kreditoru prasījumi, pieteikumā komercreģistra iestādei līdz šim bijis jāapliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktajā termiņā. Tas nozīmē, ka sabiedrība pirms pieteikto kreditoru prasījumu nodrošināšanas nevar reģistrēt reorganizācijas spēkā stāšanos, kas var ievērojami kavēt reorganizācijas procesa pabeigšanu.

10. Pieteikums komercreģistra iestādei
10.1. Komerclikuma 347. panta pirmā daļa paredz, ka reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība pieteikumu komercreģistra iestādei, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, iesniedz ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma kreditoriem, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju, publicēšanas dienas. Tā kā paziņojums kreditoriem turpmāk tiek iesniegts komercreģistra iestādei tā publicēšanai reizē ar pieteikumu par reorganizāciju, nepieciešams cits laika atskaites punkts, no kura brīža sabiedrība šo pieteikumu komercreģistra iestādei var iesniegt. 

10.2. Līdzšinējam pieteikumam komercreģistra iestādei tika prasīts pievienot dokumentus, kas attiecas uz jaunas sabiedrības dibināšanu – iegūstošās sabiedrības statūtus, valdes un padomes locekļu sarakstu, personālsabiedrības pārstāvēttiesīgo dalībnieku sarakstu. Taču pieteikumam par reorganizāciju, ja reorganizācijas rezultātā netiek dibināta jauna sabiedrība, nebūtu jāpievieno šādi dokumenti. Lai normu lietotājam būtu skaidrs, kādi dokumenti jāiesniedz gadījumos, kad iegūstošā sabiedrība ir jau esoša sabiedrība, un kādi, kad iegūstošā ir jaundibināma sabiedrība, ērtības un pārskatāmības nolūkos būtu jāparedz atsevišķa norma par jaundibināmu iegūstošo sabiedrību.

Tāpat Komerclikuma 343. pants paredz, ka lēmums par reorganizāciju ir sastādāms atsevišķa dokumenta veidā, līdz ar to komercreģistra iestādei saskaņā ar Komerclikuma 347. panta otro daļu jāiesniedz gan protokola izraksts, gan lēmums par reorganizāciju. Tā kā šie dokumenti saturiski neatšķiras, prasība par lēmuma sagatavošanu atsevišķa dokumenta veidā būtu jāizslēdz, un turpmāk komercreģistrā būtu iesniedzams tikai protokola izraksts.

Reorganizācijas procesa rezultātā notiek izmaiņas iegūstošās sabiedrības dalībnieku sastāvā un tās dalībnieku daļu skaitā, līdz ar to nepieciešams sagatavot jaunu dalībnieku (akcionāru) reģistra nodalījumu, kurā šīs izmaiņas tiek atspoguļotas. Atbilstoši Komerclikuma regulējumam dalībnieku reģistra nodalījums jāiesniedz tikai gadījumos, kad tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība, taču pārējos reorganizācijas gadījumos likums neparedz šo dokumentu iesniegt komercreģistra iestādei – tas pieteikuma iesniedzējam jāizsecina no izmaiņu būtības.

10.3. Komerclikums paredz iesniegt komercreģistra iestādei to dalībnieku sarakstu, kuri balsojuši pret reorganizāciju. Šī prasība neizriet no direktīvām un šis saraksts neattiecas uz komercreģistra iestādes kompetenci, bet tam ir nozīme dalībnieku atlīdzības kontekstā – lai sabiedrība zinātu, kuri dalībnieki ar balsojumu “pret” reorganizāciju ir ieguvuši t.s. izstāšanās tiesības. Tāpat šo dokumentu var izmantot pārējie sabiedrības dalībnieki, lai zinātu, kam izteikt piedāvājumu atpirkt daļas, jo “pret” balsojušais dalībnieks saskaņā ar Komerclikuma 353. panta septīto daļu var pārdot savas kapitāla daļas (akcijas) trešajām personām. Tomēr tā kā šis dokuments ir paredzēts sabiedrības iekšējai lietošanai un neattiecas uz komercreģistra iestādes kompetenci, zūd nepieciešamība no šī saraksta pievienošanas Komerclikuma 347. panta pieteikumam. Tāpat nepieciešams izvērtēt, vai, atsakoties no šī dokumenta iesniegšanas komercreģistra iestādē, nav lietderīgi “pret” balsojušo dalībnieku sarakstu iekļaut sēdes protokolā, nevis sagatavot kā atsevišķu dokumentu.

11. Vienkāršotā kārtība
11.1. Komerclikumā dažādos pantos iekļautas normas par dokumentu sagatavošanu gadījumos, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai: ka līgumā norādāms mazāks ziņu apjoms, ka nav jāgatavo prospekts un revidenta atzinums. Tāpat atsevišķi atrodama norma, kas nosaka, ka lēmumu par reorganizāciju pieņem sadalāmās sabiedrības valde, ja iegūstošajai sabiedrībai pieder visas sadalāmās sabiedrības daļas (akcijas). Tas neveicina vienkāršotās reorganizācijas gadījumu pārskatāmību, turklāt esošais regulējums nesatur Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības par dokumentu sagatavošanu un lēmumu pieņemšanu.

12. Pārveidošana
12.1. Pārveidošanas process lielā mērā notiek identiski citiem reorganizācijas procesiem. Tiek sagatavots lēmums par pārveidošanu, tas tiek iesniegts Uzņēmumu reģistrā, dalībniekiem tiek nodrošināta pieeja reorganizācijas dokumentiem (piemēram, lēmumam par pārveidošanu, reorganizācijas prospektam, revidenta atzinumam) un dalībnieki pieņem lēmumu par sabiedrības veida maiņu jeb sabiedrības pārveidošanu. Vienlaikus ar lēmuma par pārveidošanu pieņemšanu ir jāapstiprina sabiedrības statūti vai personālsabiedrības līgums un jāievēlē kapitālsabiedrības valde un padome (ja padome tiek veidota). Konkrētos gadījumos nepieciešams lemt arī par izmaiņām pamatkapitālā (piemēram, ja SIA tiek pārveidota par AS) vai par pamatkapitāla izveidošanu (ja personālsabiedrība tiek pārveidota par kapitālsabiedrību). Identiski kā citos reorganizācijas procesos tiek nodrošināta arī kreditoru aizsardzība un to dalībnieku aizsardzība, kuri nepiekrīt pārveidošanai. Kopumā viss pārveidošanas process aizņem vismaz 4-5 mēnešus, kas ir salīdzinoši ilgs laika posms (jo īpaši tādos pārveidošanas gadījumos, kad viena veida kapitālsabiedrība tiek pārveidota par cita veida kapitālsabiedrību). Turklāt pārveidošanas procesā ir konstatētas vairākas procedūras, no kurām varētu atteikties, tādējādi atvieglojot pārveidošanas veikšanu, samazinot šim procesam nepieciešamo laiku un izmaksas.

13. Pārejas noteikumi
13.1. Likumprojekts stājas spēkā 2023. gada 31. janvārī un paredz daudzas būtiskas izmaiņas attiecībā uz reorganizācijas procesu, līdz ar to nebūtu pamatoti sagaidīt, ka sabiedrības spētu jau uzsāktus reorganizācijas procesus pielāgot jaunajam Komerclikuma regulējumam, izpildot tā prasības. Līdz ar to nepieciešams pārejas regulējums, kas ļautu jau iesāktus sabiedrību reorganizācijas procesus (kuros reorganizācijas līgums jau ir izsludināts atbilstoši Komerclikuma 11. pantam) līdz galam novest atbilstoši iepriekš spēkā esošajiem Komerclikuma un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikumiem.

1. Reorganizācijas jēdziens
1.1. Lai gan Komerclikuma C daļa “Komercsabiedrību reorganizācija” izteikta jaunā redakcijā, tas nebūt nenozīmē, ka ir pilnībā mainījusies visa reorganizācijas procesa kārtība. Ar likumprojektu saglabāts līdzšinējais nacionālās reorganizācijas norises regulējums, veicot konceptuālas izmaiņas tikai atsevišķos reorganizācijas aspektos, kā, piemēram, pārceļot kreditoru aizsardzības pasākumu īstenošanas laiku uz vēlāku reorganizācijas procesa brīdi, būtiski izmainot nacionālās pārveidošanas regulējumu un dalībnieku aizsardzības kārtību, papildinot prospektā norādāmo ziņu loku. Tāpat ar likumprojektu apvienotas sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību kā reorganizācijā iesaistīto sabiedrību nodaļas, un vienkopus apvienotas normas, kas nosaka vienkāršotu reorganizācijas kārtību.  

1.2. Likumprojekts paredz jaunu pārveidošanas definīciju, kurā uzsvērta pārveidošanas būtība – sabiedrības veida mainīšana, saglabājot savu tiesību subjekta statusu. Lai skaidrāk varētu piemērot likumprojektu normas, tiek nošķirts, kā šo sabiedrību apzīmē pārveidošanas procesa gaitā, respektīvi – līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim tā uzskatāma par pārveidojamo sabiedrību, bet pēc tā, kad sabiedrības veids jau ir mainīts, – par iegūstošo sabiedrību.

1.3. Pamatā likumprojektā reorganizācijas jēdziens un izpratne paliek nemainīti, bet ir nelielas izmaiņas arī attiecībā uz sadalīšanu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk visos reorganizācijas procesos reorganizējamās sabiedrības dalībnieki kļūst par dalībniekiem iegūstošajā sabiedrībā. Sadalīšanas procesā likumprojekts pieļauj atkāpšanos no šī principa, kas gadījumā, ja visi dalībnieki tam piekrīt, ļauj viņiem vienoties par citādāku dalībnieku sastāvu iegūstošajās sabiedrībās. Līdz ar to turpmāk “izstāšanās tiesības”, kas iekļauj sevī tiesības uz atlīdzību, ir visiem dalībniekiem, kuri balsojuši pret reorganizācijas lēmuma pieņemšanu un izteikuši vēlmi sabiedrībai atpirkt viņu daļas iegūstošajā sabiedrībā. Attiecīgi Komerclikuma 335. un 336. pantā tiek regulēts dalībnieku sadalījums starp sabiedrībām, kamēr Komerclikuma 350. panta ceturtā daļa regulē brīdi, ar kuru pievienojamās un sadalāmās sabiedrības dalībnieki atbilstoši Komerclikuma 335. un 336. pantos noteiktajai kārtībai kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem.

2. Līgums
2.1. Likumprojekts paredz, ka turpmāk publicēšanai komercreģistra iestādes tīmekļvietnē var tikt iesniegts ne tikai vizēts līguma projekts, bet arī jau parakstīts reorganizācijas līgums, kurš ietver atliekošu nosacījumu, proti, ka tas stājas spēkā tikai pēc tam, kad dalībnieku sapulce ar lēmumu par reorganizāciju to ir apstiprinājusi. Attiecīgi arī prospekts un revidenta atzinums var tikt sagatavots gan par līguma projektu, gan par līgumu.

2.2. Turpmāk Komerclikuma 338. panta ceturtā daļa pieļaus iespēju komercsabiedrībām veikt grozījumus līgumā vai līguma projektā, kurš jau ticis iesniegts komercreģistra iestādei un izsludināts. Līguma vai līguma projekta grozījumus būs iespējams veikt līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai saskaņā ar Komerclikuma 343. pantu. Ja līgumā vai tā projektā izmaiņas tiks veiktas pēc tam, kad dalībnieku sapulce saskaņā ar Komerclikuma 343. pantu pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju, reorganizācijas process būs jāuzsāk no jauna, proti, līgums vai tā projekts atkārtoti jāiesniedz komercreģistra iestādei atbilstoši Komerclikuma 338. panta ceturtajai daļai un tas atkārtoti jāizsludina. Līdz ar to līgums vai līguma projekts, kas iesniegts komercreģistra iestādei saskaņā ar Komerclikuma 338. panta ceturto daļu, turpmāk varēs atšķirties no līguma vai līguma projekta, kas saskaņā ar šā likuma 343. panta pirmo daļu apstiprināts dalībnieku sapulcē. Taču līgumam vai līguma projektam, kas saskaņā ar šā likuma 343. panta pirmo daļu apstiprināts dalībnieku sapulcē, būs jābūt identiskam ar līgumu, kas iesniegts komercreģistra iestādē saskaņā ar Komerclikuma 347. pantu.
Komerclikums neparedz ierobežojumus līguma vai līguma projekta grozīšanas biežumam vai dalībnieku sapulču skaitam – galvenie nosacījumi, kas jāievēro, ir tas, lai tiktu nodrošinātas dalībnieku tiesības uz pieeju dalībnieku sapulcē izskatāmajiem dokumentiem, un to, ka komercreģistra iestādē saskaņā ar Komerclikuma 347. pantu iesniedzamajam līgumam ir jāsakrīt ar līgumu vai līguma projektu, kuru ar lēmumu par reorganizāciju Komerclikuma 343. panta kārtībā apstiprinājusi dalībnieku sapulce. Tāpat jāievēro, ka reorganizācijas līgumam jābūt identiskam visām reorganizācijā iesaistītajām sabiedrībām.
Veicot grozījumus līgumā, piemērosies vispārējā kārtība (Komerclikuma 214., 273. - 274. pants) attiecībā uz dalībnieku pieeju dalībnieku sapulcē izskatāmajiem dokumentiem. Respektīvi, grozījumi līgumā vai līguma projektā jādara pieejami dalībniekiem ne vēlāk kā 14 dienas pirms dalībnieku sapulces, ja nē – dalībnieku sapulce jāsasauc par jaunu. Izņēmums varētu būt gadījums, kad grozījumi tiek veikti dalībnieku sapulces laikā, kad tajā piedalās visi dalībnieki.

3. Prospekts
3.1. Ar likumprojektu pārņemtas Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.e, 124. un 160.e panta prasības prospektā izskaidrot reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus un reorganizācijas ietekmi uz sabiedrības turpmāko darbību, tādā veidā uzsverot prospekta kā reorganizācijas līguma projekta noteikumu un paša reorganizācijas procesa izskaidrojošā dokumenta nozīmi.

Prospektā turpmāk jānorāda plašāks ziņu klāsts, lai revidents to varētu izmantot sava atzinuma sagatavošanā.

4. Revidenta atzinums
4.1. Kā neatkarīgs eksperts, kurš veic šī atzinuma sagatavošanu, likumprojektā saglabāts zvērināts revidents (pieļaujot atzinumu sagatavot arī zvērinātu revidentu komercsabiedrībām), kurš savā rīcībā ievēro Starptautisko revīzijas un apliecinājumu standartu padomes izdoto "3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskas finanšu informācijas revīzijas vai pārbaudes uzdevumi"". Par reorganizācijas līgumu revidents sagatavo revidenta apliecinājuma ziņojumu, kas Komerclikumā tiek apzīmēts ar terminu “revidenta atzinums”.

Likumprojektā pārņemtas Pārrobežu reorganizācijas direktīvas normas, ko paredz arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīva Nr. 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (turpmāk – Komerctiesību direktīva) , pirmkārt, pēc Vācijas un Igaunijas regulējuma piemēra uzsverot revidenta atzinuma galveno mērķi – izskaidrot to, vai revidenta ieskatā atlīdzības apmērs dalībniekiem, kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients un piemaksu lielums, ko noteikusi sabiedrība, ir uzskatāms par atbilstošu atlīdzību. Lai sasniegtu šo mērķi, revidenta atzinumā turpmāk jānorāda metode vai metodes, kas izmantotas šo lielumu noteikšanai, tas, vai šo metožu izmantošana bija atbilstoša, bet, ja sabiedrība izmantojusi vairākas metodes – vērtības, kas iegūtas, izmantojot katru metodi, un katras metodes relatīvo nozīmi, iegūstot vērtību, par kuru izlemts. Tāpat jānorāda, vai reorganizācijā iesaistītās sabiedrības ir izmantojušas dažādas novērtēšanas metodes un to, vai dažādu metožu izmantošana bija pamatota. Gatavojot atzinumu, revidents vadās ne tikai no reorganizācijas līguma, bet arī no informācijas, ko sabiedrība norādījusi prospektā, ņemot vērā, ka prospekts ir līgumu paskaidrojošs dokuments.

4.2. Ar likumprojektu izslēgta prasība revidenta atzinumā norādīt ziņas par to, vai reorganizācija var radīt zaudējumus kreditoriem. Tas skaidrojams, jo revidenta atzinums sākotnēji tiek darīts pieejams tikai dalībniekiem, tādējādi kreditori nevar zināt par to, vai revidenta ieskatā tiem var tikt nodarīti zaudējumi, lai izmantotu šo informāciju savās interesēs. Turklāt dalībnieki var vienoties, ka revidents reorganizācijas līgumu nepārbauda, līdz ar to tādos gadījumos netiktu novērtēta arī kreditoru zaudējumu iespējamība. Tāpat šāda prasība revidenta atzinumā norādīt ziņas par to, vai sabiedrības reorganizācija var radīt zaudējumus tās kreditoriem, neizriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām.

5. Dokumentu pieejamība
5.1. Attiecībā uz akciju sabiedrībām likumprojektā tiek saglabāta prasība reorganizācijas dokumentus darīt pieejamus akcionāriem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms dalībnieku sapulces par līguma apstiprināšanu dienas. Tā kā Komerctiesību direktīva šādu regulējumu neattiecina uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un personālsabiedrībām, lai saīsinātu kopējo reorganizācijas procesa ilgumu, attiecībā uz minētajām komercsabiedrībām dokumentu pieejamības termiņš dalībniekiem un biedriem ir saīsināts līdz divām nedēļām pirms dienas, kad paredzēts pieņemt lēmumu par reorganizāciju.

5.2. Sekojot līdzi mūsdienu straujajam tehnoloģiju attīstības laikam un ievērojot Komerctiesību direktīvu un Pārrobežu reorganizācijas direktīvu prasības, likumprojekts turpmāk neierobežo dokumentus darīt elektroniski pieejamus tikai komercsabiedrības mājaslapā internetā, bet paver iespējas arī cita veida elektronisko līdzekļu izmantošanai, ciktāl tehniskās iespējas ļauj dalībniekiem nepārtraukti (jebkurā laikā) elektroniski piekļūt reorganizācijas dokumentiem. Ja tomēr kādu tehnisku vai citu iemeslu dēļ šāda pieeja nav nodrošināma, sabiedrībai pēc dalībnieka lūguma ir pienākums bez maksas nosūtīt šos dokumentus dalībniekiem vai nodrošināt tiem citu bezmaksas dokumentu pieejamības veidu, bet pēc dalībnieku sapulces – nodrošināt to pieejamību sabiedrības juridiskajā adresē. Tāpat norādāms, ka identiska pieeja dokumentu pieejamības dalībniekiem (akcionāriem) nodrošināšanai ir ieviesta ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas pieņemts 2022. gada 16. jūnijā un stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Tādējādi Komerclikumā tiek vienādota kārtība par dokumentu pieejamību pirms dalībnieku (akcionāru) sapulcēm.

5.3. Grāmatvedības likuma 19. pants skaidro, kas ir saimnieciskās darbības pārskats, proti, pārskats par laikposmu, kas ir īsāks nekā gads, un to komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība sagatavo lēmuma pieņemšanas nolūkā attiecīgi Komerclikumā paredzētajos gadījumos, konkrētajā gadījumā – lai pieņemtu lēmumu par komercsabiedrības reorganizāciju. Sagatavojot saimnieciskās darbības pārskatu, jāievēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, piemērojot kārtību, kādā sagatavo starpperiodu pārskatu. Lai gan atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 96. panta pirmajai daļai gada pārskatu apstiprina atbilstoši attiecīgo juridisko personu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, Komerclikums neparedz starpposmu pārskatu, tai skaitā saimnieciskās darbības pārskata, apstiprināšanu dalībnieku sapulcē. Saimnieciskās darbības pārskats reorganizācijas procesā ir paredzēts kā informatīvs dokuments dalībniekiem, lai tie varētu izsvērti pieņemt lēmumu par reorganizāciju. Līdz ar to saimnieciskās darbības pārskata sagatavošana ir komercsabiedrības valdes pārziņā.

6. Dalībnieku sapulces lēmums un tā apstrīdēšana
6.1. Lai saīsinātu reorganizācijas procesa kopējo ilgumu un vienlaikus salāgotu Komerclikumā noteiktos termiņus, likumprojekts paredz, ka turpmāk reorganizācijas lēmums var tikt apstrīdēts nevis trīs mēnešu, bet gan viena mēneša laikā no lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas dienas. Tāpat norādāms, ka lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana tiesā notiek ārkārtīgi reti – laika posmā no 2006. līdz 2021. gadam tiesā izskatītas četras prasības, kas celtas uz Komerclikuma 346. panta pirmās daļas pamata.

6.2. Lai novērstu neskaidrības, kuras var radīt Komerclikuma 346. panta piektās daļas formulējums, un pārņemtu Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, ar likumprojektu šī norma precizēta, paredzot, ka lēmumu par reorganizāciju nevar apstrīdēt trīs iemeslu dēļ: (1) tādēļ, ka dalībnieks nepiekrīt kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta vai piemaksu lielumam; (2) tādēļ, ka  dalībnieks nepiekrīt atlīdzības apmēram dalībniekiem; vai (3) tādēļ, ka ziņas, kas sniegtas par kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta vai piemaksu lielumu vai atlīdzības apmēru dalībniekiem, neatbilst likumā noteiktajām prasībām. Gadījumā, ja dalībnieks nepiekrīt kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta lielumam, tam ir tiesības prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu samaksu.

6.3. Komerclikuma 343. panta piektajā daļā noteiktais, ka dalībnieku sapulces protokolā ir jānorāda tos dalībniekus, kuri dalībnieku sapulcē par lēmuma par reorganizāciju pieņemšanu balsojuši pret šo lēmumu, ir saistīts ar to, lai sabiedrība varētu īstenot atlīdzības izmaksas procedūru “pret” balsojušajiem dalībniekiem. Līdz ar to dalībnieku (akcionāru) sapulcē, kurā saskaņā ar Komerclikuma 343. pantu tiek pieņemts lēmums par reorganizāciju, balsojumam ir jānotiek atklāti un nav iespējams īstenot tiesības pieprasīt aizklātu balsošanu, jo citādi netiks ievērotas likuma prasības par “pret” balsojušo dalībnieku identificēšanu un fiksēšanu.

7. Jaundibināma iegūstošā sabiedrība
7.1. Ar likumprojektu izveidota vienota norma jaundibināmas iegūstošās sabiedrības dibināšanas procedūrai gan pievienošanas, gan sadalīšanas ceļā ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, kārtībā, kādā katra sabiedrība iesniedz pieteikumu komercreģistrā. Likumprojekts kopumā paredz pārskatāmāku lēmumu pieņemšanas kārtību: ja reorganizācijas ceļā tiek dibināta jauna sabiedrība, tad visiem būtiskajiem lēmumiem, kas ir saistīti ar jaunas sabiedrības dibināšanu, jābūt pieņemtiem vienlaikus ar lēmumu par reorganizāciju. Tas nepieciešams tāpēc, lai tiem pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem, kuri kļūs par jaundibināmās sabiedrības dalībniekiem, būtu skaidri jaundibināmās sabiedrības darbības principi un lai tas palīdz pieņemt izsvērtu lēmumu par to, vai šie dalībnieki ir gatavi atbalstīt konkrēto reorganizāciju. Lēmums par reorganizāciju šādā gadījumā aizstāj dibināšanas līgumu.

8. Dalībnieku aizsardzība
8.1. Lai uzlabotu atlīdzības institūtu, ar likumprojektu tiek paredzēts, ka turpmāk atbilstoši Komerclikuma 353. pantam dalībniekam, kurš nepiekrīt reorganizācijai un kurš vēlas, lai sabiedrība atpērk viņa daļas, būs tiesības uz taisnīgu un pamatotu atlīdzību. “Taisnīga un pamatota atlīdzība”  ir ģenerālklauzula un tā katrā gadījumā ar saturu būs jāpiepilda individuāli. Vienlaikus jāņem vērā pamatnostādne, ka ar taisnīgu un pamatotu atlīdzību tiek saprasta tirgus vērtība. Šāds atlīdzības apmērs izriet arī no Pārrobežu reorganizācijas direktīvas.

Tāpat Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka konkrētam šīs atlīdzības apmēram turpmāk būs jābūt norādītam jau reorganizācijas līgumā, lai pēc iepazīšanās ar to dalībnieks varētu izlemt, vai turpināt savu dalību sabiedrībā, vai arī izstāties no tās un saņemt atlīdzību. Veidu, kā tiks noteikta taisnīga un pamatota atlīdzība, sabiedrība var izvēlēties pati – vai nu pirms reorganizācijas līguma projekta sagatavošanas pieaicinot attiecīgu ekspertu (vērtētāju), vai nu vienojoties dalībnieku starpā, vai kā citādi. Atlīdzības noteikšanā būtu svarīgi ņemt vērā dalībnieka daļu skaitu, jo taisnīgai atlīdzībai dalībniekam ar mazu daļu skaitu būtu jāatšķiras no taisnīgas atlīdzības dalībniekam, kuram pieder liels daļu skaits, līdz ar to lielāka ietekme sabiedrībā. Tāpat atlīdzībai būtu jāatbilst sabiedrības finansiālajai situācijai, lai atlīdzības izmaksas rezultātā tā netiktu ievērojami pasliktināta. Svarīgi atzīmēt, ka dalībnieks, kurš nepiekrīt atlīdzības apmēram, var par to strīdēties tiesā, taču šāda tiesvedība neietekmē lēmuma par reorganizāciju spēkā esamību un neaptur reorganizācijas procesu.

Turpmāk dalībniekam jāpieprasa sabiedrībai atpirkt viņa daļas īsākā termiņā – viena mēneša laikā. Šis termiņš saīsināts, jo dalībnieks informāciju par atlīdzības apmēru uzzina laicīgi – līdz ar iepazīšanos ar reorganizācijas līgumu –, un mēnesi pēc reorganizācijas lēmuma pieņemšanas viņam ir laiks pārdomāt, vai viņš grib vai negrib izstāties no iegūstošās sabiedrības. Turklāt termiņa saīsināšana arī optimizē reorganizācijas procesa kopējo ilgumu.

8.2. Likumprojekts paredz ne tikai saīsināt termiņu, kādā dalībnieks var pieprasīt sabiedrībai atpirkt viņa daļas, bet arī pārcelt dalībnieka tiesību prasīt atpirkt viņa daļas sabiedrībā izmantošanu uz brīdi pēc reorganizācijas lēmuma pieņemšanas. Savukārt atlīdzības dalībniekam izmaksāšanai noteikts adekvātāks termiņš – iegūstošā sabiedrība to var izmaksāt divu mēnešu laikā pēc reorganizācijas spēkā stāšanās brīža, ja vien reorganizācijas līgumā nav noteikts īsāks termiņš. Līdz ar to turpmāk sabiedrība jau laicīgi varēs gatavoties izmaksu veikšanai dalībniekiem.

8.3. Ar likumprojektu paredzēts izslēgt līdzšinējo Komerclikuma 353. panta septīto daļu,  kas paredz, ka pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai un nepieprasa atlīdzību, divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem. Līdz ar to dalībnieks, kurš vēlas pārdot savas daļas, to turpmāk varēs darīt likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā, kas paredz ievērot arī citu dalībnieku pirmpirkuma tiesības.

9. Kreditoru aizsardzība
9.1. Līdzīgi kā Igaunijas un Vācijas regulējumā likumprojekts paredz kreditoru aizsardzības procesu pārnest no brīža pēc lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas uz brīdi pēc reorganizācijas spēkā stāšanās. Tādējādi tiek optimizēts reorganizācijas procesa kopējais ilgums, jo kreditoru pieteikšanās notiek pēc tam, kad reorganizācijas process jau ir noslēdzies.

9.2. Likumprojekts paredz atteikties no Komerclikuma 345. panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ka sabiedrībai par reorganizāciju individuāli rakstveidā jāinformē visi tai zināmie kreditori, tādējādi komercreģistra iestādes publikācija par kreditoru pieteikšanos nodrošinājumam turpmāk būs minimālā prasība, kas sabiedrībai jāievēro attiecībā uz kreditoru informēšanu. Taču tas neliedz sabiedrībai turpināt par plānoto reorganizācijas procesu informēt tās kreditorus individuāli.

9.3. Turpmāk ar likumprojektu noteikts, ka sabiedrībai nodrošinājums kreditoriem jāsniedz triju mēnešu laikā pēc reorganizācijas spēkā stāšanās (vienu mēnesi pēc reorganizācijas spēkā stāšanās kreditori var pieteikt savus prasījumus), ko varētu uzskatīt par pietiekamu laiku, lai noorganizētu nodrošinājuma sniegšanu gan finansiāli, gan juridiski. Sabiedrības sniegtajam nodrošinājumam ir jābūt samērīgam attiecībā pret sabiedrības mantas stāvokli un citu kreditoru interesēm, lai novērstu sabiedrības maksātnespējas riskus un nodrošinātu to, ka tiek pienācīgi apmierināti visi pieteiktie kreditoru prasījumi. Savukārt, ja tomēr ir kreditori, kuri uzskata, ka sniegtais nodrošinājums nav atbilstošs vai kuriem nodrošinājums nav sniegts, viņi var vērsties tiesā, prasībā lūdzot konkrētu nodrošinājuma līdzekli. Prasības celšanas atskaites brīdis ir attiecīgi vai nu nodrošinājuma sniegšanas diena, vai nu likumā vai līgumā noteiktā nodrošinājuma sniegšanas termiņa notecējums.

10. Pieteikums komercreģistra iestādei
10.1. Ņemot vērā, ka kreditoru aizsardzība tiek pārcelta uz vēlāku reorganizācijas procesa brīdi – pēc tās spēkā stāšanās –, pieteikuma iesniegšanas komercreģistra iestādei termiņš tiek saīsināts un piesaistīts lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšanas termiņa notecēšanas brīdim: vienu mēnesi pēc lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas.

10.2. Ar likumprojektu paredzot atsevišķu normu par jaundibināmu iegūstošo sabiedrību, tiek nodalīti arī divi atsevišķi pieteikumi – pieteikums par iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā (Komerclikuma 344. pants ar atsauci uz 78. un 149. pantu) un pieteikums komercreģistra iestādei, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju (Komerclikuma 347. pants).

Ar likumprojektu izslēgta norma, kas paredz lēmuma par reorganizāciju sagatavošanu atsevišķa dokumenta veidā, un turpmāk pieteikumam komercreģistra iestādei pievienojams tikai dalībnieku sapulces protokola izraksts, kurā atspoguļots lēmums par reorganizāciju.

Likumprojekts paredz, ka Komerclikuma 347. pantā minētajam pieteikumam tiek pievienots dalībnieku (akcionāru) reģistra nodalījums, lai atspoguļotu izmaiņas dalībnieku sastāvā un tam piederošo daļu skaitā.

10.3. Tā kā dalībnieku sapulces balsojums par reorganizāciju tiek atspoguļots dalībnieku sapulces protokolā, kurš tiek iesniegts komercreģistra iestādei, bet komercreģistra iestādes kompetencē nav pārbaudīt “pret” balsojušo dalībnieku saraksta pareizību, ar likumprojektu izslēgta norma, kas paredz komercreģistra iestādē iesniegt to dalībnieku sarakstu, kuri balsojuši pret reorganizāciju. Turpmāk šis saraksts netiks gatavots atsevišķa dokumenta veidā, kas turklāt jāparaksta visiem sarakstā iekļautajiem dalībniekiem, bet tiks iekļauts dalībnieku sapulces protokolā. Sabiedrības turpina apzināt un fiksēt “pret” balsojušos dalībniekus sarakstā protokolā, lai varētu nodrošināt atlīdzības izmaksas procedūru, un šo informāciju lietot sabiedrības iekšējām vajadzībām. Līdz ar to svarīgi atzīmēt, ka lēmums par reorganizāciju ir atklāts balsojums, lai sabiedrība varētu identificēt dalībniekus, kas balso “pret” un pretendē uz atlīdzības izmaksu.

11. Vienkāršotā kārtība
11.1. Ar likumprojektu izveidota atsevišķa sadaļa ”Vienkāršotā reorganizācijas kārtība”, kurā apkopoti visi gadījumi, kuros reorganizācijas procesā sagatavojams mazāks dokumentu kopums vai atšķiras lēmumu pieņemšanas kārtība (tostarp – lēmumi nav jāpieņem). Komerclikuma 372. pants turpmāk regulēs četrus gadījumus, kuros līgumā nav jānorāda visas likumā uzskaitītās ziņas un kādai no sabiedrībām nav jāgatavo prospekts vai revidenta atzinums. Tie ir sekojoši: (1) ja visas pievienojamās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai (jeb meitas pievienošana mātes sabiedrībai); (2) ja vienam dalībniekam tieši vai netieši pieder visas pievienojamās sabiedrības un iegūstošās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) un reorganizācijas rezultātā iegūstošā sabiedrība neizlaiž jaunas kapitāla daļas (akcijas) (jeb 100% vienam dalībniekam piederošu “māsu sabiedrību” apvienošana); (3) ja visas iegūstošās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) iegūst sadalāmās sabiedrības dalībnieki; un (4) ja nodalīšanas ceļā tiek dibināta jauna sabiedrība un par tās vienīgo dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība. Vienkāršotās reorganizācijas kārtības sadaļas regulējums attiecināms arī uz pārrobežu reorganizācijas procesu.

Gadījumos, kad iegūstošajai sabiedrībai pieder vismaz 90 procentu pievienojamās sabiedrības daļu (akciju), likumprojekts paredz, ka iegūstošās sabiedrības dalībnieku sapulcei nav jāpieņem lēmums par reorganizāciju jeb nav jāapstiprina reorganizācijas līgums – reorganizācijas veikšana ir tās valdes pārziņā.  Respektīvi, reorganizācijas līgums nav jāapstiprina dalībnieku sapulcē. Tikmēr attiecībā uz pievienojamo sabiedrību reorganizācijas process noris ierastajā kārtībā. Taču, lai ievērotu iegūstošās sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesības, tiem ir jānodrošina reorganizācijas dokumentu pieejamība un šiem dalībniekiem ir ļauts prasīt sasaukt dalībnieku sapulci. Savukārt gadījumā, ja iegūstošajai sabiedrībai pieder visas pievienojamās sabiedrības daļas (akcijas), arī pievienojamās sabiedrības dalībnieku sapulcei nav jāpieņem lēmums par reorganizāciju. Lēmums par reorganizāciju nav jāpieņem arī pievienojamās sabiedrības dalībnieku sapulcei gadījumos, ja apvieno 100% vienam dalībniekam piederošas māsu sabiedrības. Tad reorganizācijas procesu iniciē pievienojamās sabiedrības valde, bet lēmums tiek pieņemts tikai iegūstošās sabiedrības dalībnieku sapulcē.

Dalībnieku sapulce nav jāsasauc arī sadalāmajai sabiedrībai, ja iegūstošajām sabiedrībām kopā pieder visas sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas). Komerctiesību direktīvas 154. pants paredz, ka šādā gadījumā iegūstošo sabiedrību kā “mātes” sabiedrību dalībnieki lemj par sadalāmās sabiedrības kā “meitas” sabiedrības sadalīšanu, un sadalāmās sabiedrības valde šo lēmumu īsteno. Līdz ar to šajā situācijā nav jānodrošina mazākuma dalībnieku tiesības, taču visu sadalīšanā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem ir jābūt pieejai reorganizācijas dokumentiem.

12. Pārveidošana
12.1. Likumprojekts paredz, ka pārveidošanas process arī turpmāk sāksies ar lēmuma par pārveidošanu sagatavošanu. Atšķirībā no spēkā esošā regulējuma lēmums par pārveidošanu būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā un jāizsludina (Komerclikuma 338. panta piektā daļa) tikai tajos gadījumos, kad personālsabiedrība tiks pārveidota par kapitālsabiedrību. Minētajos pārveidošanas procesos ir īpaši būtiski nodrošināt kreditoru aizsardzību, jo, mainoties sabiedrības formai no personālsabiedrības uz kapitālsabiedrību, mazinās kreditoru aizsardzība (zūd biedru personiskā atbildība par sabiedrības saistībām). Līdz ar to jau savlaicīgi ir jābūt publiski pieejamai informācijai par pārveidošanas procesa uzsākšanu.

Lēmumam par pārveidošanu būs jābūt pievienotam reorganizācijas prospektam, kas paskaidro lēmumā ietvertos nosacījumus un pārveidošanas tiesiskos un saimnieciskos aspektus (likumā noteiktajos gadījumos prospektu var neveidot). Šie dokumenti nodrošināmi dalībniekiem likumā noteiktajā kārtībā, un, balstoties uz sagatavotajiem reorganizācijas dokumentiem, dalībnieki pieņem lēmumu par pārveidošanu.

Vienlaikus ar lēmumu par pārveidošanu ir apstiprināmi kapitālsabiedrības statūti (izstrādāti un pieņemti statūti – ja personālsabiedrību pārveido par kapitālsabiedrību, vai pieņemti grozījumi statūtos – ja kapitālsabiedrību pārveido par cita veida kapitālsabiedrību) vai sabiedrības līgums (ja sabiedrība pēc pārveidošanas būs personālsabiedrība), kā arī veicamas izmaiņas pamatkapitālā (izveidots un apmaksāts pamatkapitāls – ja personālsabiedrība tiek pārveidota par kapitālsabiedrību, vai arī palielināts pamatkapitāls – ja SIA tiek pārveidota par AS; gadījumā, ja AS tiek pārveidota par SIA un vēlas samazināt pamatkapitālu līdz likumā noteiktajam SIA minimālajam pamatkapitāla apmēram, šāds samazinājums ir veicams kārtībā, kāda noteikta pamatkapitāla samazināšanai).

Likumprojekts atsakās no obligātās prasības līdz ar lēmumu par reorganizāciju ievēlēt kapitālsabiedrības valdi un padomi (ja padome tiek veidota). Tā vietā likumprojekts noteic, ka kapitālsabiedrības valde un padome ir jāievēlē tikai gadījumā, ja personālsabiedrība tiek pārveidota par kapitālsabiedrību, jo šādā situācijā ir nepieciešams izveidot kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas. Savukārt, ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota par cita veida kapitālsabiedrību (piemēram, SIA par AS vai otrādi), tad valdes un padomes pārvēlēšana nav obligāta un pārveidotajā jeb iegūstošajā sabiedrībā var turpināt darboties tie paši valdes un padomes locekļi, kas bija pārveidojamajā sabiedrībā. Vienlaikus likumprojekts pieļauj, ka dalībnieku sapulce var vēlēties mainīt valdes un/vai padomes sastāvu – attiecīgi šādā gadījumā vienlaikus ar lēmumu par pārveidošanu ir pieņemams lēmums par valdes un/vai padomes locekļu ievēlēšanu. Ja dalībnieku sapulce neievēlē jaunu valdes un/vai padomes sastāvu, tad uzskatāms valdes un padomes locekļi turpina pildīt savas funkcijas līdz brīdim, kad saskaņā ar likumu, statūtiem vai dalībnieku sapulces lēmumu tiem beigtos pilnvaru termiņš pārveidojamajā sabiedrībā.

Vēl viena būtiska novitāte, kas tiek ieviesta ar likumprojektu, ir atteikšanās no kreditoru aizsardzības pasākumiem gadījumā, ja viena veida kapitālsabiedrība tiek pārveidota par cita veida kapitālsabiedrību (proti, SIA pārveidota par AS un otrādi) vai kapitālsabiedrība tiek pārveidota par personālsabiedrību. Pārveidojot kapitālsabiedrību par personālsabiedrību un dalībniekiem kļūstot par biedriem, tiem tiks piemērotas Komerclikuma normas par biedru atbildību, proti, personālsabiedrības biedri atbild par personālsabiedrības saistībām (Komerclikuma 94. pants; izņemot tos biedrus, kuri ir balsojuši pret pārveidošanu vai nav piedalījušies balsošanā – Komerclikuma 365. panta pirmā daļa, kas tiek ietverta arī likumprojektā), līdz ar to kreditori varēs vērsties ne tikai pret sabiedrību, bet arī pret tās biedriem un attiecīgi pat pieaugs kreditoru aizsardzības līmenis. Pārveidojot kapitālsabiedrību par cita veida kapitālsabiedrību, ja pamatkapitāls paliek nemainīgs vai tiek palielināts, kreditoru aizsardzības pasākumi nav jāveic, jo netiek radīts risks kreditoru tiesībām. Savukārt, ja vienlaikus ar šādu reorganizācijas procesu tiek samazināts sabiedrības pamatkapitāls, tad šādam pamatkapitāla samazinājumam tiek piemērotas Komerclikuma normas par pamatkapitāla samazināšanu (SIA – 203. un turpmākie panti, bet AS - 262. un turpmākie panti), attiecīgi ievērojot arī prasības par kreditoru aizsardzību pamatkapitāla samazināšanas gadījumā. Ņemot vērā minēto, kreditoru aizsardzība tiek paredzēta tikai gadījumā, kad personālsabiedrība tiek pārveidota par kapitālsabiedrību, jo šādā situācijā samazinās kreditoru aizsardzības līmenis, jo personālsabiedrības biedri kļūstot par kapitālsabiedrības dalībniekiem zaudē personiskās atbildības pienākumu.

Ņemot vērā pārveidošanas regulējumā veiktās izmaiņas kopsakarā ar citām izmaiņām reorganizācijas regulējumā, pārveidošanas procesu būs iespējams veikt apmēram 1-2 mēnešu laikā. Turklāt pārveidošanas procesos, kad kapitālsabiedrība tiek pārveidota par cita veida kapitālsabiedrību, tiek samazināts veicamo procedūru skaits, tādējādi samazinot arī šī procesa izmaksas.

13. Pārejas noteikumi
13.1. Likumprojekts paredz,  ka uz reorganizācijas procesiem, kas uzsākti līdz likumprojekta spēkā stāšanās dienai, līdz to pabeigšanai attiecināms Komerclikuma regulējums, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. janvārim. Ar reorganizācijas procesa uzsākšanu likumprojekta kontekstā tiek saprasta Komerclikuma 338. pantā paredzētā paziņojuma (pieteikuma) un tam pievienotā līguma projekta iesniegšana komercreģistra iestādē, bet ar pabeigšanu – visu reorganizācijā veicamo darbību īstenošana, lai tā varētu stāties spēkā, tai skaitā arī dalībnieku aizsardzības procesa pabeigšana, kas īstenojama pēc reorganizācijas spēkā stāšanās dienas.

Reorganizācijas procesa pabeigšana pēc iepriekšējā Komerclikuma regulējuma attiecas ne tikai uz komercsabiedrībām, bet arī uz komercreģistra iestādi – komercreģistra iestādes amatpersona līdz 2023. gada 30. janvārim uzsāktus reorganizācijas procesus (kuros reorganizācijas līgums ir izsludināts līdz 2023. gada 30. janvārim) pārbauda un par tiem pieņem attiecīgus lēmumus, ievērojot normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. janvārim.

Pārrobežu reorganizācija 

1. Pārrobežu reorganizācijas jēdziens
1.1. Līdz šim Eiropas Savienības līmenī vienots regulējums bija paredzēts tikai pārrobežu apvienošanai, taču līdz ar Pārrobežu reorganizācijas direktīvu vienots regulējums izveidots arī pārrobežu sadalīšanai un pārrobežu pārveidošanai. Atbilstoši Pārrobežu reorganizācijas direktīvai pārrobežu reorganizāciju var veikt gan Latvijas kapitālsabiedrības, gan arī personālsabiedrības (turpmāk – komercsabiedrības vai sabiedrības).

1.2. Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.a, 120. un 160.a pants noteic pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka pārrobežu reorganizāciju nevar veikt sabiedrības, kuras tiek likvidētas un ir sākta to aktīvu sadale dalībniekiem, un sabiedrības, kurām piemēroti noregulējuma instrumenti un pret kurām tiek īstenotas noregulējuma pilnvaras un mehānismi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Direktīva 2014/59/ES) IV sadaļā. Tāpat Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka dalībvalstis var izvēlēties neļaut pārrobežu reorganizāciju veikt sabiedrībām, kurām pasludināts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process, uz kurām attiecas citas likvidācijas procedūras vai uz kurām attiecas krīzes novēršanas pasākumi atbilstoši Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101) apakšpunktam.

2. Reorganizācijas līgums
2.1. Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.d, 122. un 160.d pants paredz jau reorganizācijas līgumā norādīt detalizētu informāciju par naudas kompensācijas piedāvājumu biedriem, dalībniekiem un akcionāriem (turpmāk – dalībniekiem) saskaņā ar 86.i, 126.a un 160.i pantu, kā arī norādīt kreditoriem pieejamos nodrošinājuma līdzekļus un to, vai pārveidojamā sabiedrība piecu gadu laikā pirms lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas ir saņēmusi valsts atbalstu vai subsīdijas.

2.2. Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz plašāku sabiedrības dalībnieku, darbinieku un kreditoru iesaisti reorganizācijas procesā. Tā, piemēram, Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.g, 123. un 160.g pants paredz dalībvalstīm nodrošināt sabiedrības dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem (ja tādu nav – darbiniekiem) tiesības izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu vēlākais piecas darba dienas pirms tās dalībnieku sapulces, kura pieņems lēmumu par reorganizāciju.

3. Prospekts
3.1. Šobrīd Komerclikums paredz, ka pārrobežu apvienošanā sagatavojams tāds pats prospekts, kā nacionālajā reorganizācijas procesā, jo abos prospektos ietveramā informācija saturiski neatšķiras. Taču Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.e, 124. un 160.e pants paredz prospektā papildus iekļaut divas sadaļas: sadaļu dalībniekiem un sadaļu darbiniekiem, kurās norādāmais informācijas apjoms atšķiras. Tāpat atšķiras arī laiks, kad pārrobežu reorganizācijas prospekts jādara pieejams tā adresātiem.

3.2. Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka revidentam, novērtējot naudas kompensāciju dalībniekiem, jāizskata to, kāda ir bijusi reorganizējamās sabiedrības akciju tirgus cena pirms reorganizācijas priekšlikuma paziņošanas vai to, kāda ir sabiedrības vērtība, kuru nosaka saskaņā ar vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā ierosinātās reorganizācijas sekas.

4. Dokumentu pieejamība
4.1. Komerclikums paredz, ka gan nacionālajā, gan pārrobežu reorganizācijas procesā dokumentu pieejamība dalībniekiem tiek nodrošināta vismaz vienu mēnesi pirms dalībnieku sapulces par līguma apstiprināšanu. Ar likumprojektu nacionālajā reorganizācijas procesā attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un personālsabiedrībām šie termiņi tiek saīsināti, taču Pārrobežu reorganizācijas direktīva strikti nosaka vismaz viena mēneša termiņu attiecībā uz visām kapitālsabiedrībām.

5. Kreditoru aizsardzība
5.1. Pārrobežu reorganizācijas procesā Komerclikums neparedz atšķirīgu kreditoru aizsardzības procesu, tāpēc kreditori aizsargājami tādā pašā procedūrā, kā tas ir nacionālajā reorganizācijas procesā. Līdz ar Pārrobežu reorganizācijas direktīvas ieviešanu tiek pārskatīts arī nacionālās reorganizācijas kreditoru aizsardzības regulējums un, lai arī pēc būtības tas ir teju identisks kreditoru aizsardzībai pārrobežu reorganizācijā, tomēr pastāv atšķirības starp tiem.

6. Dalībnieku aizsardzība
6.1. Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz regulējumu dalībnieku aizsardzībai, kas Komerclikumā tiek saprasts ar 353. pantā noteikto atlīdzības procedūru. Pārrobežu reorganizācijas direktīvā ir noteikti no Komerclikuma 353. panta atšķirīgi dalībnieku tiesību izmantošanas termiņi, kā arī paredzēts, ka atlīdzības apmērs, kas jāizmaksā dalībniekiem, kuri vēlas izmantot savas tiesības lūgt sabiedrībai atpirkt viņu daļas (ja tie balsojuši “pret” reorganizāciju), ir jānorāda jau reorganizācijas līgumā. 

7. Darbinieku līdzdalība
7.1. Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka reorganizācijas līgumā jāiekļauj ziņas par to, vai reorganizācijā iesaistītajām sabiedrībām ir spēkā darbinieku līdzdalības noteikumi, ja tādi ir piemērojami, un tas, vai darbinieku līdzdalība ir jānodrošina un vai tā ir nodrošināta, jānorāda pieteikumos, kurus sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei. Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.l, 133. un 160.l pants paredz, ka dalībvalstīm ir jāievieš Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvas 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, nosacījumus par darbinieku līdzdalības nodrošināšanu visiem Pārrobežu reorganizācijas direktīvas reorganizācijas veidiem, t.i. ne tikai pārrobežu apvienošanai, bet arī pārrobežu sadalīšanai un pārveidošanai, tādēļ vienlaikus ar šo likumprojektu tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””, kurā būs paredzēta darbinieku līdzdalības nodrošināšana visiem pārrobežu reorganizācijas veidiem.

7.2. Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz plašāku darbinieku informētību un iesaisti reorganizācijas procesā, kas ietver sevī gan darbinieku pārstāvju (ja tādu nav – darbinieku) tiesības izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu, gan darbiniekiem paredzētu atsevišķu sadaļu prospektā, par kuru darbiniekiem arī ir iespējas izteikties. Prospektā paredzētajā sadaļā darbiniekiem sabiedrībai ir jāizskaidro vairāki ar darbinieku nodarbinātību saistīti aspekti, kas tiek ietekmēti reorganizācijas rezultātā.
  
8. Pieteikums komercreģistra iestādei
8.1. Lai nodrošinātu to, ka Latvijā reģistrēta sabiedrība ir izpildījusi visas likumā noteiktās darbības reorganizācijas procesa pabeigšanai, tai jāiesniedz komercreģistra iestādei pieteikums, kuram jāpievieno reorganizācijas līgums, dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par reorganizāciju, reorganizācijas atļauja (likumā noteiktajos gadījumos), kā arī prospekts un revidenta atzinums, ja vien dalībnieki nav piekrituši šos dokumentus negatavot, slēguma finansu pārskats un iegūstošās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistra nodalījums. Šie ir dokumenti, kas jāiesniedz jebkurai Latvijā reģistrētai sabiedrībai, kas vēlas reorganizēties, neatkarīgi no tā, vai tas notiek nacionālā vai pārrobežu līmenī. Taču Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz papildus dokumentus vai apliecinājumus, kas sabiedrībai jāiesniedz komercreģistra iestādei, lai tā varētu veikt pārrobežu reorganizāciju un saņemt pirmsreorganizācijas apliecību (gadījumā, ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to plānots reģistrēt citā dalībvalstī).

8.2. Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz arī likumības pārbaudes procedūru, kuru komercreģistra iestāde veic, ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt Latvijā. Šī procedūra īpaši neatšķiras no dokumentu izskatīšanas kārtības, ko komercreģistra iestāde veic jau pašlaik. Proti, tā ietver reorganizācijas līguma un darbinieku līdzdalības nodrošināšanas pārbaudi, kā arī pārliecināšanos, vai caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu saņemta citas dalībvalsts komercreģistra izdota pirmsreorganizācijas apliecība, un attiecībā uz Latvijā reģistrētām sabiedrībām – vai tās izpildījušas visas Komerclikuma prasības attiecībā uz reorganizācijas procesa veikšanu,– bet jaunas sabiedrības dibināšanas gadījumā arī pārbaudi, vai ievēroti visi tiesību akti attiecībā uz jaunas sabiedrības reģistrāciju. Citas dalībvalsts komercreģistra iestādes izdotā pirmsreorganizācijas apliecība garantē to, ka sabiedrība dalībvalstī veikusi visas formalitātes reorganizācijas pabeigšanai, tai skaitā sagatavojusi visus nepieciešamos dokumentus. Līdz ar to Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka dalībvalstu sabiedrībām nav Latvijas komercreģistra iestādē jāiesniedz dubultā tie paši dokumenti, ko tās iesniedza jau savas dalībvalsts komercreģistra iestādei – tā vietā caur komercreģistra iestāžu savstarpējās savienojamības sistēmu tiek nodota pirmsreorganizācijas apliecība.

9. Pirmsreorganizācijas apliecības izsniegšana
9.1. Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.m, 127. un 160.m pants paredz procedūru pārrobežu reorganizācijas likumības pārbaudei. Šī procedūra sākas ar pieteikuma iesniegšanu komercreģistra iestādei par pārrobežu reorganizācijas reģistrāciju, lai tiktu izsniegta primsreorganizācijas apliecība, kas apliecina to, ka Latvijā reģistrētā sabiedrība ir veikusi visas nepieciešamās darbības pārrobežu reorganizācijas pabeigšanai. Procedūra paredz, ka pēc sabiedrības pieteikuma saņemšanas komercreģistra iestāde pārbauda, vai sabiedrība izpildījusi visas nepieciešamās formalitātes reorganizācijas pabeigšanai. Dalībvalstīm jāparedz, ka komercreģistra iestāde var apspriesties ar citām iestādēm, kurām ir kompetence dažādās jomās, kuras pārrobežu reorganizācija var ietekmēt, un uzzināt šo iestāžu viedokli par to, vai to ieskatā komercsabiedrībai var atļaut veikt pārrobežu reorganizāciju. Šī pārbaude var norisināties trīs mēnešus ar iespējām to pagarināt līdz vēl trīs mēnešiem vai ilgāku termiņu, ja novērtējumu nevar veikt minētajā laika posmā. Tāpat Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka pirmsreorganizācijas apliecība netiek izsniegta un pārrobežu reorganizācija netiek atļauta, ja, apspriežoties ar attiecīgajām iestādēm, tiek konstatēts, ka pārrobežu reorganizācija ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Eiropas Savienības vai nacionālo tiesību aktu ievērošanas, vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos.

9.2. Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz procedūru, kādā dalībvalstu komercreģistra iestādes apmainās ar dokumentiem un ziņām, tostarp arī caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod pirmsreorganizācijas apliecībām. Šāds regulējums nodrošina ātrāku datu apmaiņu, informācijas drošumu un samazina komercsabiedrības veicamās darbības – tai vairs nav jāiesniedz pirmsreorganizācijas apliecība citas dalībvalsts komercreģistrā, jo komercreģistra iestādes pašas savstarpēji apmainās ar šo dokumentu.

10. Ieraksts par reorganizāciju komercreģistrā un reorganizācijas spēkā stāšanās
10.1. Pārrobežu reorganizācijas direktīva nosaka atšķirīgu reorganizācijas spēkā stāšanās procedūru dažādiem reorganizācijas veidiem. Proti, atbilstoši Pārrobežu reorganizācijas direktīvas regulējumam, pārrobežu apvienošanas un pārveidošanas gadījumā reorganizācija stājas spēkā atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir vai tiek reģistrēta iegūstošā sabiedrība. Taču pārrobežu sadalīšanas gadījumā dalībvalstīm jāparedz kārtība, ka pārrobežu sadalīšana stājas spēkā tajā dalībvalstī, kurā reģistrēta sadalāmā sabiedrība.

10.2. Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.p, 130. un 160.p pants nosaka dalībvalstīm nodrošināt, ka to komercreģistros tiek ievadīta informācija par katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības nosaukumu, sabiedrības veidu un reģistrāciju numuru gan pirms, gan pēc reorganizācijas, kā arī to, ka sabiedrība reorganizēta pārrobežu apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.

1. Pārrobežu reorganizācijas jēdziens
1.1. Likumprojekts paredz vienotu regulējumu gan pārrobežu apvienošanai, gan arī pārrobežu sadalīšanai un pārrobežu pārveidošanai, ko turpmāk varēs veikt ne tikai kapitālsabiedrības, bet arī personālsabiedrības. Komercsabiedrības reorganizācija uzskatāma par pārrobežu reorganizāciju, ja vismaz viena no reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Īslandes Republikā, Norvēģijas Karalistē vai Lihtenšteinas Firstistē (turpmāk – dalībvalstis).

1.2. Lai pēc iespējas novērstu ar pārrobežu reorganizācijas veikšanu saistītos riskus, likumprojekts paredz, ka pārrobežu reorganizāciju nevar veikt ne tikai tās sabiedrības, kuras atrodas likvidācijas procesā un kurām uzsākta mantas sadale, un sabiedrības, kurām piemēroti noregulējuma instrumenti un īstenotas noregulējuma pilnvaras un mehānismi saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma likuma noteikumiem, bet arī sabiedrības, kuru darbība izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, sabiedrības, kurām pasludināts maksātnespējas process, un sabiedrības, uz kurām attiecas krīzes novēršanas pasākumi saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma likuma noteikumiem. Tāpat likumprojekts paredz saglabāt līdzšinējo regulējumu par to, ka pārrobežu reorganizāciju nevar veikt sabiedrības, kuras paredzējušas veikt iedzīvotāju kapitāla kolektīvus ieguldījumus saskaņā ar riska sadalīšanas principu un kuras daļas pēc dalībnieku pieprasījuma tiek atpirktas vai izpirktas tieši vai netieši no šīs sabiedrības aktīviem, šo ierobežojumu ar likumprojektu turpmāk attiecinot arī uz pārrobežu sadalīšanu un pārrobežu pārveidošanu.

1.3. Pārrobežu reorganizācijai piemēro Komerclikuma noteikumus par reorganizāciju, ciktāl nav noteikts citādi. Izņēmums ir pārrobežu pārveidošana, jo tai nepiemērojas likumprojektā paredzētie pārveidošanas īpašie noteikumi, kurus piemēro nacionālajam pārveidošanas procesam. Tas skaidrojams ar to, ka Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz vienādu regulējumu visiem pārrobežu reorganizācijas veidiem (ar dažām atkāpēm specifiskākiem gadījumiem), taču likumprojektā ietvertais nacionālā pārveidošanas procesa regulējums būtiski atšķiras no pārrobežu pārveidošanas procesa.

2. Reorganizācijas līgums
2.1. Ar likumprojektu Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasība par kompensācijas (Komerclikumā ­– atlīdzības) apmēra dalībniekiem norādīšanu reorganizācijas līgumā pārņemta ne tikai pārrobežu, bet arī nacionālajā procesā, lai dalībnieki savlaicīgi spētu izlemt, vai viņi vēlas kļūt par dalībniekiem iegūstošajā sabiedrībā, vai tomēr izstāties no tās, saņemot atbilstošu atlīdzību.

2.2. Pārņemot Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.g, 123. un 160.g pantu, likumprojektā paredzēts, ka sabiedrības dalībnieki, kreditori un darbinieku pārstāvji (ja tādu nav – darbinieki) ir tiesīgi sniegt sabiedrībai viedokli par reorganizācijas līgumu. Lai attiecīgie subjekti būtu informēti par tiesībām izteikt viedokli, sabiedrībai komercreģistra iestādei jāiesniedz paziņojums ar aicinājumu sniegt viedokli par reorganizācijas līgumu konkrētā laikā un vietā. Paziņojumu, kurš satur attiecīgo aicinājumu, komercreģistra iestāde publicē savā tīmekļvietnē. Ja šādi viedokļi tiek saņemti, valde nekavējoties informē par tiem dalībniekus, lai viņi tos varētu ņemt vērā, balsojot par reorganizācijas līguma apstiprināšanu.

3. Prospekts
3.1. Ar likumprojektu paredzēts, ka pārrobežu prospektā turpmāk jāiekļauj sadaļa dalībniekiem un sadaļa darbiniekiem. Dalībnieku sadaļā jāizskaidro reorganizācijas ietekme uz dalībniekiem un dalībnieku tiesības uz atlīdzību, bet darbinieku sadaļā – reorganizācijas ietekme uz darbiniekiem, tai skaitā visas izmaiņas nodarbinātības nosacījumos un darba tiesiskajās attiecībās, lai abas adresātu grupas būtu pilnībā informētas par reorganizācijas procesa ietekmi uz tām. Jāņem vērā, ka šim dokumentam jābūt sagatavotam adresātiem saprotamā valodā.

Tāpat pārrobežu reorganizācijā darbiniekiem paredzētas jaunas, sevišķas tiesības – sniegt viedokli par prospektu, uz kuru komercsabiedrībai saprātīgā laikā jāsniedz argumentēta atbilde, tādā veidā palielinot darbinieku informētības nozīmīgumu.

No nacionālās reorganizācijas prospekta ir atšķirīgs arī tā sagatavošanas laiks – pārrobežu reorganizācijas prospektam ir jābūt pieejamam dalībniekiem un darbiniekiem 6 nedēļas pirms dalībnieku sapulces, nevis mēnesi pirms tās. Darbinieki var sniegt viedokli par reorganizācijas prospektu tādā laikā, lai nodrošinātu, ka to sniegtais viedokli ir pieejams dalībniekiem ne vēlāk kā piecas dienas pirms dalībnieku sapulces.

3.2. Lai pārņemtu Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, gadījumā, ja līguma projektu pārbauda zvērināts revidents, sabiedrībai jau pārrobežu reorganizācijas prospektā jānorāda reorganizācijā iesaistīto sabiedrību kapitāla daļu (akciju) tirgus vērtība, kas noteikta ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms līguma projekta izsludināšanas, vai šo sabiedrību vērtība, kura ir noteikta saskaņā ar vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā reorganizācijas sekas. Šī informācija jānorāda jau prospektā, jo zvērināts revidents savu atzinumu sagatavo, vadoties no prospektā sniegtajām ziņām. Tā kā Komerclikums neparedz tādu jēdzienu kā “reorganizācijas priekšlikuma paziņošana”, kas faktiski ir brīdis, kad informācija par sabiedrības reorganizācijas plāniem no iekšējas kļūst par publisku, kas var mainīt sabiedrības kapitāla daļu vērtību, sabiedrības kapitāla daļu tirgus vērtības noteikšana sasaistīta ar līguma projekta izsludināšanu un sešu mēnešu periodu pirms tā. Sešu mēnešu periods izvēlēts, jo arī mantiskā ieguldījuma vērtējumam Komerclikumā noteikts sešu mēnešu derīgums, turklāt šie seši mēneši sasaistās ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas jāgatavo reorganizācijas procesā.

4. Dokumentu pieejamība
4.1. Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz vienādu dokumentu pieejamības termiņu visām komercsabiedrībām, tāpēc šajā procesā dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar dokumentiem vismaz vienu mēnesi pirms dalībnieku sapulces par līguma apstiprināšanu. Izņēmums ir pārrobežu reorganizācijas prospekts, kura pieejamība jānodrošina vismaz sešas nedēļas pirms attiecīgās dalībnieku sapulces.

Gan pārrobežu reorganizācijas procesā, gan nacionālajā reorganizācijas procesā sabiedrībai būtu jānodrošina tas, ka dokumenti, kas tiek darīti pieejami ne tikai dalībniekiem, bet arī kreditoriem un darbiniekiem, tiek sagatavoti valodā, kas dokumentu adresātam ir saprotama, vai vismaz jānodrošina šo dokumentu tulkojums. Šāda rīcība atbilst krietna un rūpīga saimnieka rīcībai, kā arī labas korporatīvās pārvaldības principiem.

5. Kreditoru aizsardzība
5.1. Ieviešot Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, kreditoru aizsardzības regulējums nacionālajā un pārrobežu reorganizācijā pēc būtības ir vienādots (detalizētāku informāciju par kreditoru aizsardzības procedūru skatīt anotācijas sadaļā par nacionālo reorganizācijas procesu). Galvenās atšķirības pārrobežu reorganizācijas kreditoru aizsardzības procesā ir laiks, kad kreditoru aizsardzība tiek īstenota: kreditoru pieteikšanās noris divus mēnešus no paziņojuma par kreditora pieteikšanās publicēšanas dienas, kas sakrīt ar reorganizācijas līguma publicēšanas dienu komercreģistra iestādes tīmekļvietnē. Tas skaidrojams ar to, ka kreditoru aizsardzība pārrobežu reorganizācijā jāīsteno pirms tās spēkā stāšanās, lai aizsargātu kreditorus no sabiedrības pārcelšanās uz citu dalībvalsti. Tāpat kreditoru pieteikšanās termiņš ir ilgāks, lai tas spētu aptvert gan tos kreditorus, pret kuriem sabiedrībai saistības pastāv uz līguma publicēšanas brīdī, gan tos, pret kuriem sabiedrībai saistības pastāv lēmuma par reorganizācijas pieņemšanas brīdī. Līdz ar to gan nacionālajā reorganizācijas procesā, gan pārrobežu reorganizācijas procesā kreditoru loks, kurš var prasīt nodrošinājumu, ir vienāds.

5.2. Ar likumprojektu pārņemtas Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības jau reorganizācijas līgumā norādīt kreditoriem pieejamos nodrošinājuma līdzekļus, lai kreditori ar tiem var jau savlaicīgi iepazīties un izlemt, vai vēlas pieteikties nodrošinājuma saņemšanai, ja viņi apzinās un var pierādīt, ka reorganizācija apdraud viņu prasījumus.

5.3. Pieteikumā attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju saglabāts sabiedrības sniegtais apliecinājums, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktā termiņā. Šāda prasība izriet no Pārrobežu reorganizācijas direktīvas preambulas 39. apsvēruma.

5.4. Līdzīgi kā nacionālajā reorganizācijas procesā, arī pārrobežu reorganizācijas procesā kreditoru strīdiem par nodrošinājumu nebūtu jāaptur reorganizācijas process, līdz ar to nodrošinājuma apstrīdēšana nav tiesisks šķērslis ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par reorganizāciju. Izņēmums būtu gadījumos, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību.

5.5. Pārrobežu sadalīšanā tāpat kā nacionālajā reorganizācijas procesā likumprojekts paredz gan kreditoru aizsardzību caur to nodrošināšanu, gan visu sadalīšanā iesaistīto Latvijā reģistrēto sabiedrību solidārā atbildība. Atšķirībā no nacionālā regulējuma, veicot sadalīšanu nodalīšanas ceļā, iegūstošo sabiedrību atbildība nepārsniedz mantas apjomu, kas tām nodots reorganizācijas rezultātā.

6. Dalībnieku aizsardzība
6.1. Ar likumprojektu pārņemtas Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības attiecībā uz dalībnieku aizsardzības procedūrām un tās salāgotas ar nacionālā reorganizācijas procesa regulējumu, līdz ar to Komerclikuma 346. un 353. pants vienādi tiek piemērots gan nacionālajiem, gan pārrobežu reorganizācijas procesiem. Detalizētāku informāciju par dalībnieku aizsardzības procedūru skatīt anotācijas sadaļā par nacionālo reorganizācijas procesu.

7. Darbinieku līdzdalība
7.1. Likumprojekts paredz, ka reorganizācijas līgumā ziņas par darbinieku līdzdalības noteikumu spēkā esamību ir jānorāda tikai kapitālsabiedrībām, jo saskaņā ar likumu “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā” darbinieku līdzdalības noteikumus piemēro tikai attiecībā uz kapitālsabiedrībām. Atbilstoši Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.e, 124. un 160.e pantam noteikumi par darbinieku līdzdalību pārrobežu reorganizācijā neskar Darba likumā un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā  noteiktās procedūras, kas ieviestas, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupā, prasības. Proti, pārrobežu reorganizācijas gadījumā tāpat kā nacionālās reorganizācijas gadījumā jānodrošina darbinieku tiesības uz informētību un konsultēšanos saskaņā ar Darba likuma 11., 117., 118. un 120. pantu un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumu. Turklāt papildus tam saskaņā ar Komerclikuma 383. pantu jānodrošina arī darbinieku līdzdalība atbilstoši likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā” (turpmāk - likums “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu reorganizācijas gadījumā”) noteiktajai kārtībai.

Norādāms, ka darbinieku līdzdalības nodrošināšana kapitālsabiedrības reorganizācijas procesā veicina labas korporatīvās pārvaldības prakses veidošanos. Tāpat tas, vai darbinieku līdzdalība ir jānodrošina vai tā ir nodrošināta, ir jānorāda arī komercreģistram iesniedzamajos pieteikumos.

7.2. Atbilstoši likumprojektam darbinieku pārstāvji (ja tādu nav – darbinieki) ir tiesīgi izteikt viedokli par reorganizācijas līguma projektu un prospektu, un šis viedoklis tiek darīts zināms sabiedrības dalībniekiem, lai to varētu ņemt vērā, balsojot par reorganizāciju. “Darbinieku pārstāvji” likumprojektā tiek saprasti kā darbinieku pārstāvji Darba likuma 10. panta izpratnē. Darbinieki par tiesībām izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu tiek informēti ar paziņojumu, kas tiek publicēts reizē ar pašu reorganizācijas līgumu. Lai gan šis paziņojums tiek publicēts komercreģistra iestādes tīmekļvietnē, tās ir minimālās likumā paredzētās prasības, tāpēc sabiedrības tiek aicinātas un tām netiek liegts paziņojumu darbiniekiem papildus sniegt arī caur citiem saziņas kanāliem. Ievērojot Darba likuma 11. un 120. pantā paredzēto informēšanas un uzklausīšanas procedūru, sabiedrībai būtu jāspēj sniegt darbiniekiem vai to pārstāvjiem skaidrojums par to iesniegtajos viedokļos atspoguļotajiem jautājumiem.

7.3. Likumprojekts paredz, ka prospekta darbinieku sadaļā jāizskaidro pārrobežu reorganizācijas ietekme uz darbiniekiem un uz darba tiesiskajām attiecībām, kā arī darba tiesisko attiecību aizsargāšanas pasākumi. Tāpat tas paredz norādīt arī visas būtiskās izmaiņas nodarbinātības nosacījumos, tai skaitā izmaiņas sabiedrības juridiskajā adresē un darba veikšanas vietas adresē, un to, kā pārrobežu reorganizācija ietekmē sabiedrības atkarīgās sabiedrības, ja tādas ir. Prospekta sadaļa darbiniekiem būtu jānodrošina darbiniekiem saprotamā valodā. Tā kā juridiskā adrese sabiedrībai var atšķirties no darba veikšanas vietas (ražotnes) adreses, būtiski norādīt izmaiņas abās adresēs. Ar darba veikšanas vietas adresi likumprojekta izpratnē saprotama vieta, kur darbinieks pilda saistības atbilstoši Darba likuma 40. pantam. Līdz ar to sabiedrībai kā darba devējam ir pienākums darbiniekiem sniegt informāciju par to, uz kuru no reorganizācijā iesaistītajām sabiedrībām darbinieks tiks pārcelts.

7.4. Lai gan likumprojekts paredz konkrētu procedūru darbinieku informēšanai un viedokļu apmaiņai tikai pārrobežu reorganizācijas procesā, arī nacionālās reorganizācijas veikšanas gadījumā sabiedrībai ir jāievēro darbinieku tiesības uz informētību un konsultēšanos saskaņā ar Darba likuma 11., 117., 118. un 120. pantu. Tāpat gan uz nacionālo reorganizācijas procesu, gan arī uz pārrobežu reorganizācijas procesu attiecināmas Darba likuma normas par uzņēmuma pāreju, tai skaitā tiesību un pienākumu, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāreju.

8. Pieteikums komercreģistra iestādei
8.1. Likumprojekts paredz, ka tas, kad Latvijā reģistrēta sabiedrība ir izpildījusi visas likumā noteiktās darbības, lai pabeigtu reorganizācijas procesu, tā iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju. Šajā pieteikumā sabiedrība norāda visas reorganizācijā iesaistītās sabiedrības un tam pievieno dokumentus, kas būtu jāiesniedz arī nacionālajā procesā, kā arī dokumentus, kas sagatavojami tikai pārrobežu reorganizācijas procesā – tas ir, dalībnieku, kreditoru vai darbinieku pārstāvju (ja tādu nav – darbinieku) viedokli par līguma projektu un darbinieku pārstāvju (ja tādu nav – darbinieku) viedokli par darbinieku prospektu, ja sabiedrība šos viedokļus ir saņēmusi. Papildus tam sabiedrība pieteikumā apliecina, ka ir nodrošinājusi vai apmierinājusi pieteiktos kreditoru prasījumus, ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai prasība nav apmierināta, un to, ka nav uzsākta sabiedrības mantas sadale, ja sabiedrība ir likvidācijas procesā. Gadījumā, ja iegūstošā sabiedrība ir vai tiks reģistrēta citā dalībvalstī, komercreģistra iestāde pēc Latvijā reģistrētas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības iesniegtā pieteikuma izskatīšanas nevis izdarīs ierakstu vai pievienos dokumentus komercreģistra lietai, kā tas būtu parastajā reorganizācijas kārtībā, bet gan izdos pirmsreorganizācijas apliecību, kuru nodos citu dalībvalstu komercreģistra iestādēm caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

8.2. Ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt Latvijā, arī citā dalībvalstī reģistrēta pievienojamā, sadalāmā vai pārveidojamā sabiedrība, kas piedalās pārrobežu reorganizācijas procesā, komercreģistra iestādei iesniedz pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par pārrobežu reorganizāciju. Šajā pieteikumā tāpat jānorāda informācija par visām reorganizācijā iesaistītajām sabiedrībām un papildus jāpievieno sabiedrību noslēgtais reorganizācijas līgums, lai komercreģistra iestāde varētu pārbaudīt, ka sabiedrības apstiprinājušas vienādu reorganizācijas līgumu. Lai uz šī pieteikuma pamata komercreģistra iestāde varētu komercreģistrā izdarīt ierakstu par pārrobežu reorganizāciju, tai jāpārbauda arī tas, vai pieteicējam, kas ir citas dalībvalsts sabiedrība, ir izsniegta pirmsreorganizācijas apliecība, kura jānodod caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Papildus šim pieteikumam gadījumā, ja iegūstošo sabiedrību ir paredzēts reģistrēt Latvijā kā jaunu sabiedrību, jāiesniedz arī Komerclikuma 78. vai 149. pantā minētais pieteikums jaunas sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Tā kā pievienojamās sabiedrības var būt vairākas, tām šīs pieteikums jāiesniedz kopīgi.

9. Pirmsreorganizācijas apliecības izsniegšana
9.1. Pārrobežu reorganizācijas direktīvā paredzētā likumības pārbaudes procedūra Latvijas tiesību sistēmā jau faktiski pastāv un ir regulēta vairākos normatīvajos tiesību aktos. Atbilstoši Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. pantam komercreģistra iestāde jau pašlaik pēc sabiedrības pieteikuma saņemšanas pārbauda to, vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība ir veikusi visas likumā noteiktās darbības, kas nepieciešamas reorganizācijas pabeigšanai, un izsniedz pirmsapvienošanas apliecību, ja likumā noteiktās darbības ir veiktas.

Likumprojekta izstrādes procesā Tieslietu ministrija diskutēja par šo likumības pārbaudes procedūru un citiem ar reorganizāciju saistītiem aspektiem ar vairākām kompetentajām iestādēm (Uzņēmumu reģistru, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu izlūkošanas dienestu, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Finanšu ministriju). Diskusiju rezultātā tika secināts, ka minēto iestāžu rīcībā jau šobrīd ir mehānismi, kas ļauj pārbaudīt reorganizējamo sabiedrību saistību izpildi pret publiskām personām vai nodrošināt, ka tās tiek izpildītas arī pēc reorganizācijas stāšanās spēkā, tāpat arī aizkavēt reorganizācijas procesu, ja tiek konstatēts, ka tas iecerēts ļaunprātīgos nolūkos.

Tā, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārraudzībā esošajām komercsabiedrībām ir jālūdz atļauja reorganizācijas veikšanai nacionālajā reorganizācijas procesā (sk., piemēram, Kredītiestāžu likuma 57. panta pirmo daļu; Privāto pensiju fondu likuma 38. panta otro daļu; Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 149. panta otro daļu; Eiropas komercsabiedrību likuma 8. panta pirmo daļu), un tieši tāpat šis regulējums tiks piemērots arī pārrobežu reorganizācijas procesiem. Arī Valsts ieņēmumu dienests var piemērot aizliegumu reorganizēties, pirms nav nokārtots nodokļu parāds (sk. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.¹ panta trešo un 3.¹ daļu, 34.¹ panta 2.¹ daļu, 40. panta trešo daļu),  vai nodokļu saistības var pārņemt iegūstošā komercsabiedrība. Kriminālprocesā ir izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar kuriem procesa virzītājs varēs piemērot nodrošinājuma līdzekli – aizliegumu juridiskajai personai reorganizēties, un šis regulējums būs piemērojams arī pārrobežu reorganizācijai. Civilprocesā, savukārt, paredzēta puses procesuālo tiesību pārņemšana (sk. Civilprocesa likuma 77. pantu – ar puses procesuālo tiesību pārņemšanu tiesvedībā reorganizējamā sabiedrība uz pieteikuma pamata tiek aizstāta ar tās tiesību pārņēmēju – reorganizācijas rezultātā iegūstošo sabiedrību, kas pārņem visas puses tiesības un darbības tiesvedības procesā, iestājoties reorganizējamās sabiedrības vietā), un arī administratīvajā procesā komercsabiedrība pati ir ieinteresēta paziņot, ka tā ir reorganizējusies (sk. Administratīvā procesa likuma 33. pantu).  Turpretī administratīvo pārkāpumu procesā iesākts process pārrobežu reorganizācijas rezultātā tiek izbeigts (sk. Administratīvās atbildības likuma 119. panta pirmās daļas 11. punktu).

9.2. Likumprojekts “Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"” paredz, ka pirmsreorganizācijas apliecība, kas ļauj citas dalībvalsts komercreģistram pārliecināties, ka sabiedrība savā izcelsmes valstī ir pabeigusi reorganizācijas procesu, netiek izsniegta pašai sabiedrībai, bet caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu tiek nodota citu dalībvalstu komercreģistra iestādēm.

10. Ieraksts par reorganizāciju komercreģistrā un reorganizācijas spēkā stāšanās
10.1. Atbilstoši likumprojektam tad, ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt Latvijā, procedūra ar ierakstu izdarīšanu un reorganizācijas spēkā stāšanos pārrobežu apvienošanas un pārveidošanas gadījumā ir sekojoša: (1) Latvijas komercreģistra iestāde saņem citas dalībvalsts sabiedrības pieteikumu par pārrobežu reorganizācijas reģistrāciju un pirmsreorganizācijas apliecību (jaunas sabiedrības dibināšanas gadījumā – arī pieteikumu par iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); (2) Latvijas komercreģistra iestāde izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību Latvijas komercreģistrā; (3) pārrobežu apvienošana vai pārveidošana stājas spēkā saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu; (4) Latvijas komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka pārrobežu apvienošana vai pārveidošana ir stājusies spēkā; (5) citas dalībvalsts komercreģistra iestāde pēc minēto ziņu saņemšanas izslēdz reorganizējamās sabiedrības no sava komercreģistra un reģistrē ziņas par reorganizācijas spēkā stāšanos.

Gadījumā, ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī, procedūra pārrobežu apvienošanas un pārveidošanas gadījumā ir otrāda: (1) Latvijas komercreģistra iestāde izdod pirmsreorganizācijas apliecību par Latvijā reģistrēto pievienojamo vai pārveidojamo sabiedrību un nodod to reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā; (2) Latvijā reģistrētā sabiedrība iesniedz pieteikumu citas dalībvalsts komercreģistra iestādē; (3) citas dalībvalsts komercreģistra iestāde izskata pieteikumu un izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību; (4) pārrobežu apvienošanas vai pārveidošanas spēkā stāšanās datums tiek noteikts saskaņā ar citas dalībvalsts normatīvo regulējumu; (5) citas dalībvalsts komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka pārrobežu apvienošana vai pārveidošana ir stājusies spēkā; (6) Latvijas komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas izslēdz reorganizējamo sabiedrību no komercreģistra un reģistrē ziņas par reorganizācijas spēkā stāšanos.

Atbilstoši Pārrobežu reorganizācijas direktīvas regulējumam kārtība par pārrobežu sadalīšanas ierakstu izdarīšanu un spēkā stāšanos ir atšķirīga no pārrobežu apvienošanas un pārveidošanas spēkā stāšanās procedūras, jo pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās datums tiek noteikts saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvo regulējumu, kurā reģistrēta sadalāmā sabiedrība. Attiecīgi sadalīšanas spēkā stāšanās kārtība, ja iegūstošā sabiedrība ir vai to paredzēts reģistrēt Latvijā, ir sekojoša:
(1) Latvijas komercreģistra iestāde saņem citas dalībvalsts sabiedrības pieteikumu par pārrobežu sadalīšanas reģistrāciju un pirmsreorganizācijas apliecību (jaunas sabiedrības dibināšanas gadījumā – arī pieteikumu par iegūstošās sabiedrības ierakstu komercreģistrā); (2) Latvijas komercreģistra iestāde izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību Latvijas komercreģistrā; (3) Latvijas komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka tā izdarījusi ierakstu par iegūstošo sabiedrību; (4) citas dalībvalsts komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas izslēdz sadalāmo sabiedrību no komercreģistra; (5) pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās datums tiek noteikts saskaņā ar citas dalībvalsts normatīvo regulējumu; (6) citas dalībvalsts komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka pārrobežu sadalīšana ir stājusies spēkā; (7) Latvijas komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas reģistrē ziņas par pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanos.

Savukārt sadalīšanas spēkā stāšanās kārtība, ja iegūstošā sabiedrība ir vai to paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī, ir sekojoša: (1) Latvijas komercreģistra iestāde izdod pirmsreorganizācijas apliecību par Latvijā reģistrētu sadalāmo sabiedrību un nodod to reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā; (2) Latvijā reģistrētā sadalāmā sabiedrība iesniedz pieteikumu citas dalībvalsts komercreģistra iestādē; (3) citas dalībvalsts komercreģistra iestāde izskata pieteikumu un izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību;
(4) citas dalībvalsts komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka tā izdarījusi ierakstu par iegūstošo sabiedrību; (5) Latvijas komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas izslēdz sadalāmo sabiedrību no komercreģistra; (6) pārrobežu sadalīšana stājas spēkā saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu; (7) Latvijas komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka pārrobežu sadalīšana ir stājusies spēkā; (8) citas dalībvalsts komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas reģistrē ziņas par pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanos.

10.2. Nolūkā uzlabot pārrobežu reorganizācijas pārredzamību, lai varētu izsekot šo sabiedrību vēsturi, likumprojektā pārņemtas Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, kas paredz, ka turpmāk komercreģistrā tiks ierakstītas ziņas par komersanta reorganizāciju, norādot katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības firmu (par citas dalībvalsts sabiedrību– sabiedrības nosaukumu un veidu), reģistrācijas numuru, reorganizācijas veidu un komercreģistra iestādi, kurā reģistrēta citas dalībvalsts sabiedrība.

No amata atstādinātie vadītāji
Digitalizācijas direktīvas 13.i panta 1. punkts noteic pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka tām ir noteikumi par vadītāju atstādināšanu no amata. Minētie noteikumi ietver to, ka ir paredzēta iespēja ņemt vērā spēkā esošu atstādināšanu no amata vai informāciju, kas attiecas uz atstādināšanu no amata citā dalībvalstī. Šā panta nolūkā jēdziens “vadītājs” ietver vismaz 14. panta d) punkta i) apakšpunktā minētās personas (t.i. personas, kuras kā saskaņā ar tiesību aktiem izveidota struktūra vai kā jebkuras šādas struktūras locekļi ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešajām personām un tiesvedībās). Savukārt Digitalizācijas direktīvas 13.i panta 2. punkts paredz, ka dalībvalstis var atteikties iecelt personu sabiedrības vai filiāles vadītāja amatā, ja minētā persona attiecīgajā brīdī ir atstādināta no vadītāja amata citā dalībvalstī.

Latvijas normatīvais regulējums paredz vairākus gadījumus, kad personai var tikt piemērots aizliegums darboties kā komercsabiedrības vadītājam. Proti, šāds aizliegums var tikt noteikts kriminālprocesa ietvaros (aizliegums ieņemt amatus komercsabiedrībās un tās pārvaldes institūcijās, aizliegums uz visa veida vai noteikta veida komercdarbību) vai administratīvo pārkāpumu procesa ietvaros (aizliegums ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās un tās pārvaldes institūcijās), kā arī persona var tikt iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta vestajā riska personu sarakstā. Tāpat Latvijas normatīvais regulējums paredz Uzņēmumu reģistra rīcību gadījumā, ja personai ir piemērots kāds no iepriekšminētajiem ierobežojumiem. 

Latvijas normatīvajā regulējumā nav paredzēts, ka gadījumā, ja personai, tajā skaitā, Latvijas pilsonim vai valstspiederīgajam ir piemērots ar komercdarbības veikšanu saistīts ierobežojums citā ES dalībvalstī, tad šāds ierobežojums šai personai liedz darboties komercdarbības vidē arī Latvijā.

Likumprojekts noteic, ka, ja personai citā ES dalībvalstī ir piemērots ierobežojums uz komercdarbību, tad tā Latvijā nevar ieņemt konkrētus amatus komercsabiedrībās.

Saskaņā ar likumprojekta regulējumu, ja personai citā ES dalībvalstī ir piemērots ar komercdarbības veikšanu saistīts ierobežojums, šī persona Latvijā nevarēs būt kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklis, personālsabiedrības lietvedis vai pārstāvēttiesīgais biedrs, kā arī komercsabiedrības prokūrists, parastais komercpilnvarnieks, revidents vai likvidators un persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli. Minētais personu loks izvēlēts, ņemot vērā, ka tās visas ir saistītas ar komercsabiedrības pārvaldību un ir uzskatāmas par galvenajām personām, kuras nodrošina sabiedrības vadību vai pārraudzību. Turklāt identisks amatu uzskaitījums ir ietverts Komerclikuma 4.¹ un 4.² pantā, kas attiecas uz Latvijā piemērotajiem ierobežojumiem, kas saistīti ar komercdarbības veikšanu. Līdz ar to tiks nodrošināta vienāda attieksme un vienādi ierobežojumi tām personām, kurām ar komercdarbības veikšanu saistīts ierobežojums ir piemērots Latvija, un tām personām, kurām šāds ierobežojums piemērots citā ES dalībvalstī.

Ziņas par to, vai personai ir vai nav piemērots komercdarbības ierobežojums Uzņēmumu reģistrs pārbaudīs reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Konstatējot, ka personai ierobežojums ir piemērots, Uzņēmumu reģistrs pieņems lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā (sīkāk skatīt saistīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" un tā anotāciju). Papildus jānorāda, ka šī informācija par personai citā valstī piemērotu komercdarbības ierobežojumu nebūs par pamatu jau iepriekš reģistrētu ziņu atcelšanai (piemēram, ja persona ir ierakstīta komercreģistrā kā valdes loceklis, šis ieraksts netiks grozīts un persona netiks atcelta no valdes locekļa amata). Šī informācija tiks izmantota, izskatot konkrētu reģistrācijas pieteikumu par personas iecelšanu amatā. No Digitalizācijas Direktīvas 13.i panta 2. punkta izriet, ka ar diskvalificētajiem vadītājiem Digitalizācijas Direktīvas izpratnē jāsaprot personas, kas piesakās uz vadītāja amatu, līdz ar to netiek radīts personas diskriminējošs regulējums attiecībā uz amatiem, kurus persona ieņēmusi jau iepriekš.

Kapitālsabiedrības padomes kompetence
Atbilstoši starptautiskajai praksei padomes kompetencē ir noteikt kapitālsabiedrības mērķus apstiprināt stratēģiju un finanšu mērķus (budžetu), kā arī uzraudzīt valdes darbu izvirzīto mērķu sasniegšanā. Padome atbild par valdes locekļu atlasi, veic finanšu uzraudzību, novērtē sasniegtos darbības rezultātus un informē akcionārus par kapitālsabiedrības darbību. Padome uzrauga risku pārvaldības un interešu konfliktu novēršanas pasākumu īstenošanu. Vienlaikus padomei ir būtiska loma arī svarīgu jautājumu izlemšanā: statūtos noteiktos gadījumos valdei pirms lēmuma pieņemšanas (piemēram, attiecībā uz būtisku investīciju projektu īstenošanu) ir nepieciešams saņemt padomes piekrišanu.

Šāda starptautiski atzīta prakse ir nostiprināta, piemēram, G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principos. Tie skaidri definē padomes pamatfunkcijas, tajā skaitā korporatīvās stratēģijas pārskatīšanu un vadīšanu, risku vadības politikas un kārtības apstiprināšanu, ikgadēju budžetu un biznesa plānu apstiprināšanu, mērķu noteikšanu darbības rādītājiem, kā arī nozīmīgāko kapitālizdevumu, iegādes un pārdošanas darījumu pārraudzību.

Padomes uzdevumi stratēģiskajā pārvaldībā ir noteikti arī jaunajā Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā (https://www.tm.gov.lv/sites/tm/files/media_file/korporativas-parvaldibas-kodekss_0.pdf). Kodeksā tiek uzsvērts, ka padomes uzdevums ir iesaistīties stratēģijas izstrādes procesā un apstiprināt stratēģiju padomes sēdē, kā arī uzraudzīt tās īstenošanu. Tāpat Kodeksā noteikts, ka padomes uzdevums ir reizi gadā noteikt valdei sasniedzamos finanšu un nefinanšu mērķus, izvērtēt sniegto novērtējumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī apstiprināt kapitālsabiedrības risku vadības politiku.

Komerclikumā noteiktā padomes kompetence un uzdevumi lielā mērā atbilst starptautiski pieņemtajai praksei. Tomēr likumā ietvertais padomes kompetences apjoms neietver vairākas būtiskas padomes funkcijas, kas nodrošina, ka padomes veiktā valdes darba uzraudzība ir efektīva un kopumā vērsta uz kapitālsabiedrības attīstības uzraudzību. Vienlaikus daļa no funkcijām, kas starptautiski ir atzītas kā būtiskas padomes funkcijas (t.i., iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmas pārraudzība), šobrīd veic citas institūcijas (sabiedrības kontrolieris).

Turklāt Komerclikuma regulējums, lai gan definē padomi kā kapitālsabiedrības institūciju, tomēr vienlaikus noteic, ka padome rīkojas akcionāru interesēs. Šāda pieeja sašaurināti skatās uz padomes lomu kapitālsabiedrībā un rada neviennozīmīgu izpratni par padomes pienākumu ievērot pašas kapitālsabiedrības intereses un nodrošināt kapitālsabiedrības attīstību un darbību ilgtermiņā (jo īpaši situācijās, kad kapitālsabiedrības intereses nonāk konfliktā ar akcionāra vai akcionāru grupas interesēm, piemēram, kad saduras kapitālsabiedrības ilgtermiņa attīstība ar akcionāra vai akcionāru grupas interesēm gūt maksimālo peļņu īstermiņā). 

Ar likumprojektu tiek noteikts, ka padome kā sabiedrības pārraudzības institūcija pārstāv sabiedrības intereses, nevis tikai akcionāru intereses. Sabiedrības intereses veido visu akcionāru (akcionāru kā kopuma) intereses, kas sabalansētas ar sabiedrības ilgtermiņa darbību un attīstību un respektē un ņem vērā virkni ar sabiedrību saistītu personu intereses, sākot ar darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem, un beidzot ar visu sabiedrību kopumā, piemēram, tādās jomās kā vides aizsardzība un klimata pārmaiņu novēršana. Līdz ar to ar sabiedrības interesēm ir saprotams plašāks un daudzveidīgāks interešu loks, nekā tikai akcionāru intereses. Tajā pašā laikā minētais termins neizslēdz akcionāru interešu ievērošanu, jo sabiedrība primāri tiek radīta ar mērķi nest finansiālu labumu tās akcionāriem. 

Lai padome varētu efektīvi veikt valdes darba uzraudzību, padomei tiek noteikts jauns uzdevums: apstiprināt sabiedrības attīstības un finanšu mērķus un uzraudzīt to īstenošanu. Minētā funkcija aptver padomes iesaisti sabiedrības stratēģijas un budžeta izstrādē un apstiprināšanā, kā arī to izpildes uzraudzību. Proti, lai gan stratēģijas un budžeta izstrāde ietilpst valdes kā sabiedrības izpildinstitūcijas kompetencē, tomēr ir būtiski nodrošināt arī padomes iesaisti šajā procesā. Tādējādi padome, pirmkārt, definē un apstiprina ietvaru valdes darbībai un, otrkārt, pārliecinās, ka valde savas funkcijas pilda šajā noteiktajā ietvarā. 

Minētais jaunais uzdevums - sabiedrības vispārīgo darbības principu un attīstības un finanšu mērķu apstiprināšana un to īstenošanas uzraudzība - pēc būtības sniedzas pāri valdes darba uzraudzībai un nozīmē, ka padome līdzdarbojas un uzrauga arī sabiedrības attīstību. Ņemot vērā minēto, ar likumprojektu tiek papildināta padomes definīcija, ietverot padomes funkcijās arī sabiedrības attīstības uzraudzību. 

Viens no būtiskākajiem padomes pienākumiem ir organizēt uzņēmuma darbības efektivitātes un likumības uzraudzību. Lai to nodrošinātu, ar likumprojektu padomei tiek piešķirti divi rīki jeb uzdevumi: (1) apstiprināt sabiedrības vispārīgos darbības principus jeb būtiskākās sabiedrības politikas un (2) pārraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmas darbību. Arī šo uzdevumu izpilde nozīmē ciešu valdes un padomes sadarbību, jo valde kā sabiedrības izpildinstitūcija nodrošinās gan sabiedrības politiku izstrādi, gan sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas un risku pārvaldības sistēmas izveidi, bet padome apstiprinās valdes izstrādātās politikas un uzraudzīs iepriekšminēto sistēmu darbību. 

Vienlaikus, ņemot vērā, ka iekšējās kontroles sistēmas darbības pārraudzība tiek noteikta kā padomes funkciju, no Komerclikuma ir ierosināts izslēgt regulējumu par sabiedrības kontrolieri. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka neveidojas dublējošas funkcijas vai dublējoša pārraudzība pār iekšējās kontroles sistēmu.

Dividenžu sadale
Spēkā esošais Komerclikuma regulējums, kas vienlaikus paredz proporcionalitātes principu dividenžu sadalē un iespēju paredzēt dažādas tiesības uz dividenžu saņemšanu, neļauj viennozīmīgi konstatēt, vai Komerclikuma 161. panta otrā daļa (proporcionalitāte) ir uzskatāma par imperatīvu regulējumu vai tomēr ir pieļaujamas atkāpes no tās un kapitālsabiedrības dalībniekiem ir tiesības vienoties par citādu dividenžu sadales kārtību, piemēram, sabiedrības statūtos vai dalībnieku līgumā.

Likumprojekts paredz, ka dalībnieki var vienoties par citādu dividenžu sadales kārtību, atkāpjoties no Komerclikumā nostiprinātā proporcionalitātes principa. Citu dividenžu sadales kārtību dalībniekiem būs jānosaka sabiedrības statūtos, un tai nebūs obligāti jābūt sasaistītām ar daļu vai akciju kategorijām. Tādā veidā tiks novērsta tiesiskā nedrošība, jo proporcionalitātes principam nav jābūt imperatīvam, kā tas redzams no citu valstu regulējuma (piemēram, Igaunijas Komerclikumā ir paredzēts, ka dividendes dalībniekiem tiek noteiktas proporcionāli katram dalībniekam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja vien sabiedrības statūtos nav noteikts citādi; arī Vācijas normatīvais regulējums pieļauj atkāpties no proporcionālas dividenžu sadales, statūtos nosakot citu sadales kārtību).

Priekšrocības akciju īpatsvars
Komerclikuma regulējums ļauj akciju sabiedrībām emitēt priekšrocību akcijas, kas ir īpaša akciju katerorija, kurai saskaņā ar likuma noteikumiem nav paredzētas balsstiesības. Ņemot vērā, ka Komerclikums neierobežo kopējo priekšrocību akciju īpatsvaru, var veidoties situācija, ka visas sabiedrības akcijas ir priekšrocību akcijas un tādējādi nevienam no akcionāriem nav balsstiesību un akcionāru sapulce nav spējīga pieņemt sabiedrībai būtiskos jautājumos, kas nepieciešami sabiedrības funkcionēšanai. 

Likumprojekts paredz ierobežot kopējo priekšrocību akciju īpatsvaru, nosakot, ka priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Priekšrocību akciju īpatsvars ir noteikts arī citu valstu regulējumā, piemēram, Vācijā priekšrocību akcijas var sastādīt pusi no sabiedrības pamatkapitāla, bet Igaunijā - 1/3 no sabiedrības pamatkapitāla. Ierobežojums priekšrocību akciju īpatsvaram bija noteikts arī Komerclikuma sākotnējā redakcijā, proti, priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkstēja pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Ar likumprojektu tiek atjaunoti šie vēsturiski noteiktie "griesti" jeb 25 procenti no sabiedrības pamatkapitāla, atsakoties no laika ierobežojuma (pirmie divi darbības gadi). Tādējādi tiks novērsta situācija, ka pilnīgi visiem akcionāriem varētu nebūt balsstiesības un tas varētu apdraudēt sabiedrības darbību. 

Biržā kotēto sabiedrību valdes un padomes locekļu skaits
Kopējais minimālais pārvaldes institūciju (valdes un padomes) locekļu skaits akciju sabiedrībās, kuru akcijas tiek kotētas biržā, ir vismaz 8 personas (vismaz 3 valdes locekļi un vismaz 5 padomes locekļi). Tas ievērojami pārsniedz minimālo valdes un padomes locekļu skaitu "parastā" akciju sabiedrībā jeb akciju sabiedrībā, kuras akcijas netiek kotētas biržā. Tik liels pārvaldes institūciju locekļu skaits nav raksturīgs arī citām OECD dalībvalstīm - OECD dalībvalstīs sabiedrību pārvaldes institūcijas sastāv no vidēji 3 personām (skatīt OECD Corporate Governance Factbook 2021, pieejams: OECD Corporate Governance Factbook - 2021 - OECD).

Šāds regulējums tika izstrādāts, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas mazākuma akcionāru intereses un nodrošinātu objektīvu valdes un padomes darbību biržā kotētajās sabiedrībās. Tomēr praksē ir konstatēts, ka šādi īpaši noteikumi attiecībā uz sabiedrībām, kuru akcijas atrodas publiskā apgrozībā, drīzāk apgrūtina sabiedrības darbību un kavē nonākšanu biržā. Tāpat ir pierādījies, ka attiecīgās prasības tiek izpildītas formāli un rada finansiālo slogu sabiedrībai.

Lai mazinātu slogu, kas uzlikts biržā kotētajām sabiedrībām, ar likumprojektu tiek piedāvāts svītrot papildus prasības par valdes un padomes locekļu skaitu, kas attiecinātas uz sabiedrībām, kuru akcijas atrodas publiskajā apgrozībā. Līdz ar to arī uz šīm akciju sabiedrībām ir ierosināts attiecināt vispārīgo regulējumu. Proti, arī biržā kotētajās sabiedrībās valde varēs sastāvēt no vismaz viena valdes locekļa, bet padome - no vismaz 3 padomes locekļiem. Ņemot vērā, ka šīs ir minimālās prasības valdes un padomes locekļu skaitam, sabiedrība statūtos var noteikt arī lielāku valdes un/vai padomes locekļu skaitu, ja tas ir nepieciešams attiecīgās sabiedrības veiksmīgai darbībai.

Sabiedrības iekšējā revīzija
1. Komerclikuma 183. pants ietver regulējumu par sabiedrības iekšējo revīziju. Sabiedrības iekšējā revīzija ir sabiedrības darbības un tās mantiskā stāvokļa ārkārtas brīvprātīga pārbaude, kura tiek veikta sabiedrības un tās dalībnieku interesēs (Strupišs A., Komerclikuma komentāri, 2019. v1.0, pieejams: komentari.info/index.php?lv=1&likums=4&komentars=184). Sabiedrības iekšējā revīzija atbilstoši Komerclikuma noteikumiem darbojas kā ad hoc institūts, proti, sabiedrības iekšējā revīzija nav pastāvīga sabiedrības funkcija, bet gan tiek veikta tad, kad kāda no likumā noteiktajām personām ierosina šādas revīzijas veikšanu un attiecas uz jautājumiem, kurus revīzijas ierosinātājs ierosina pārbaudīt.

Komerclikumā regulētā sabiedrības iekšējā revīzija būtu jānošķir no iekšējās audita funkcijas, kuru realizē attiecīga sabiedrības struktūrvienība vai persona, kura ir funkcionāli neatkarīga no sabiedrības valdes un kura atbilstoši labas pārvaldības principiem izstrādā ikgadēju iekšējā audita plānu (skat. arī Korporatīvās pārvaldības kodekss. Labas korporatīvās pārvaldības ieteikumi uzņēmumiem Latvijā. 2020, Princips Nr.3., pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/korporativas-parvaldibas-kodekss).

2. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas Latvijas 3.fāzes novērtējuma ziņojuma 11.(a) rekomendāciju (ii) punktu Latvijai ir ieteikts stimulēt uzņēmumus veikt neatkarīgu iekšējo izmeklēšanu un ziņot kompetentajām iestādēm, ja rodas aizdomas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Zvērināti revidenti, sniedzot revīzijas pakalpojumus komercsabiedrībām, var konstatēt gan potenciālus normatīvo aktu pārkāpumus, gan nepilnības sabiedrības iekšējā darbības vidē, kas var radīt būtiskus neatbilstības riskus, tajā skaitā, korupcijas risku. Konstatējot potenciālus normatīvo aktu pārkāpumus, zvērināts revidents par tiem ziņo kompetentajām institūcijām. Piemēram, saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likuma 33.panta otro daļu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regulas Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās 12.panta “Ziņojums sabiedriskas nozīmes struktūru uzraugiem” 1.punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktu par faktiem, kuri revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā ir atklāti attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūru, elektroniskās naudas iestādi, maksājumu iestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulētā tirgus organizētāju vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju. Minētās regulas 12.panta “a” apakšpunkts ir tas, kurš paredz ziņojuma iesniegšanu kompetentajai iestādei, ja revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā obligātais revidents ir atklājis tādu informāciju par klientu, kura var izraisīt tādu normatīvo vai administratīvo aktu būtisku pārkāpumu, kuri attiecīgā gadījumā paredz nosacījumus, kas reglamentē licencēšanu, vai kuri īpaši reglamentē šāda klienta darbības īstenošanu. Arī  Kredītiestāžu likuma 88.panta otrajā daļā ir iekļauts pienākums zvērinātiem revidentiem  par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā vai cita normatīvajos aktos noteiktā apliecinājuma uzdevuma veikšanas laikā konstatētajiem būtiskiem normatīvo un administratīvo aktu, kas reglamentē licences piešķiršanas nosacījumus vai kredītiestādes darbību, pārkāpumiem vai citiem faktiem, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai darbības nepārtrauktība vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt atzinumu vai sniedz atzinumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Vienlaikus šo ziņojumu iesniedz arī kredītiestādes valdei, ja vien nav nepārvaramu iemeslu to nedarīt. Savukārt, konstatējot nepilnības sabiedrības iekšējās darbības vidē, šī informācija ir nododama pašai sabiedrībai un sabiedrības valdei, saņemot informāciju no zvērināta revidenta par nepilnībām sabiedrības darbības vidē, būtu jāpārliecinās par konstatētajām nepilnībām un to būtiskumu un, ja nepieciešams, jāveic uzlabojumi sabiedrības darbības vidē.

1. Ņemot vērā minēto problemātiku ar terminoloģijas lietošanu, būtu ieteicams mainīt Komerclikuma 183. pantā lietoto terminoloģiju un terminu “iekšējā revīzija” aizstāt ar terminu “īpašā pārbaude”. Šāda terminoloģija, kas palīdz nošķirt Komerclikumā minēto pārbaudi no iekšējās audita funkcijas, pastāv arī Igaunijas un Vācijas regulējumā.

2. Ar likumprojektu tiek paredzēts, ka zvērināta revidenta sniegtā informācija par nepilnībām sabiedrības darbības vidē, tajā skaitā, iekšējās kontroles sistēmā, kas var radīt būtiskus neatbilstības riskus, tajā skaitā, korupcijas risku, var būt pamats īpašās pārbaudes veikšanai. Īpašās pārbaudes veikšanu var rosināt gan valde, gan padome (ja sabiedrībai ir padome), gan arī dalībnieki. Par īpašās pārbaudes rezultātiem tiek sastādīts atzinums, kuru iesniedz tai sabiedrības institūcijai, kura ir pieņēmusi lēmumu par īpašās pārbaudes veikšanu, vai dalībnieku mazākumam un valdei.