24-TA-2836: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 12. marta noteikumos Nr. 173 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.1. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 12. marta noteikumos Nr. 173 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.1.pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” pirmās kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir papildināt MK noteikumus Nr.173 ar jaunu 4.3.5.1. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” (turpmāk – 4.3.5.1. pasākums) piekto kārtu (turpmāk – 5. kārta), kā arī precizēt atsevišķus īstenošanas nosacījumus attiecībā uz kopējo attiecināmo finansējumu un sasniedzamajiem uzraudzības rādītājiem, kā arī uz 4.3.5.1. pasākuma pirmās kārtas (turpmāk – 1. kārta) atkārtoto uzsaukumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2024. gada 22. maijā sadarbības iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludināja atklātu projektu iesniegumu atlasi 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros, kurā pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji varēja iesniegt projektu iesniegumus līdz 2024. gada 22. jūlijam. Noslēdzoties projektu iesniegumu iesniegšanas termiņam, projektus iesniedza 10 pašvaldības par kopējo finansējumu 12 596 138 EUR jeb 25,08% no 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtai pieejamā finansējuma un 28,70% no 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtā sasniedzamajiem uzraudzības rādītājiem[1].
[1] 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir 59 085 884 euro un tās ievaros ir izveidojamas 540 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un sniedzami pakalpojumi vismaz 540 mērķa grupas personām
[1] 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir 59 085 884 euro un tās ievaros ir izveidojamas 540 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un sniedzami pakalpojumi vismaz 540 mērķa grupas personām
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai noskaidrotu pārējo 33 pašvaldību apsvērumus un iemeslus projektu neiesniegšanai 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas projektu iesniegumu atlasē, kā arī, vai pašvaldība būtu gatava iesniegt projekta iesniegumu, ja atbildīgā iestāde aicinātu sadarbības iestādi izsludināt atkārtotu atlasi projektu iesniegumu iesniegšanai 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros, Labklājības ministrijas – atbildīgās iestādes eksperti laika posmā no 29. jūlija līdz 12. augustam veica pašvaldību aptauju.
Aptaujas rezultātā tika noskaidroti šādi galvenie iemesli pašvaldību lēmumam neiesniegt projektu iesniegumus:
1) pašvaldību budžeta situācija – gandrīz visas aptaujātās pašvaldības norādīja uz nestabilu pašvaldības finansiālo situāciju un neskaidrību par šīs situācijas uzlabošanos tuvākajā nākotnē, kā rezultātā pašvaldības šobrīd nevēlas vai nevar uzņemties jaunas saistības, jo nevar nodrošināt pietiekamu pašvaldības budžeta līdzfinansējumu (15%) 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas projekta īstenošanai;
2) sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi ir izveidoti pietiekamā apmērā – daudzas pašvaldības uzskata, ka jau iepriekšējo deinstitucionalizācijas (turpmāk – DI) projektu[2] ietvaros ir izveidojušas pietiekamu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu klāstu un pašvaldībā nav konstatēta nepieciešamība pēc papildu pakalpojumiem. Nestabilās budžeta situācijas dēļ ļoti daudzām pašvaldībām ir grūtības nodrošināt finansējumu jau iepriekš DI projektos izveidoto pakalpojumu uzturēšanai un funkcionēšanas nodrošināšanai (pakalpojumu sniegšanai DI mērķa grupas personām).
Tāpat aptaujas rezultātā (t.sk. veicot atkārtotu aptauju no 2024. gada 8. līdz 18. oktobrim) tika noskaidrots, ka indikatīvi septiņas pašvaldības varētu iesniegt projektu iesniegumus atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē, ja tā tiktu izsludināta 2024. gada beigās, kad pašvaldībām būs lielāka skaidrība par nākamā gada budžetiem. Savukārt ar 2024. gada 27. novembra vēstuli arī Dienvidkurzemes novada pašvaldība informēja Labklājības ministriju, ka vēlas piedalīties atkārtotā projektu iesniegumu atlasē. Līdz ar to kopumā astoņas pašvaldības ir izteikušas vēlmi piedalīties atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē.
Neskatoties uz to, ka atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē varētu piedalīties potenciāli astoņas pašvaldības, var secināt, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtā veidosies finansējuma atlikums (indikatīvi 32 145 578 euro) un netiks sasniegti plānotie 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas uzraudzības rādītāji. Papildus jāatzīmē, ka, izvērtējot esošo situāciju sociālo pakalpojumu jomā, informāciju no pašvaldībām (t.sk. no veiktās aptaujas) un nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv dažādu mērķa grupu personu intereses, ir jāsecina, ka sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība un atbilstība dažādu mērķa grupas personu vajadzībām joprojām ir nepietiekama.
[2] Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmā un otrā kārta
Aptaujas rezultātā tika noskaidroti šādi galvenie iemesli pašvaldību lēmumam neiesniegt projektu iesniegumus:
1) pašvaldību budžeta situācija – gandrīz visas aptaujātās pašvaldības norādīja uz nestabilu pašvaldības finansiālo situāciju un neskaidrību par šīs situācijas uzlabošanos tuvākajā nākotnē, kā rezultātā pašvaldības šobrīd nevēlas vai nevar uzņemties jaunas saistības, jo nevar nodrošināt pietiekamu pašvaldības budžeta līdzfinansējumu (15%) 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas projekta īstenošanai;
2) sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi ir izveidoti pietiekamā apmērā – daudzas pašvaldības uzskata, ka jau iepriekšējo deinstitucionalizācijas (turpmāk – DI) projektu[2] ietvaros ir izveidojušas pietiekamu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu klāstu un pašvaldībā nav konstatēta nepieciešamība pēc papildu pakalpojumiem. Nestabilās budžeta situācijas dēļ ļoti daudzām pašvaldībām ir grūtības nodrošināt finansējumu jau iepriekš DI projektos izveidoto pakalpojumu uzturēšanai un funkcionēšanas nodrošināšanai (pakalpojumu sniegšanai DI mērķa grupas personām).
Tāpat aptaujas rezultātā (t.sk. veicot atkārtotu aptauju no 2024. gada 8. līdz 18. oktobrim) tika noskaidrots, ka indikatīvi septiņas pašvaldības varētu iesniegt projektu iesniegumus atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē, ja tā tiktu izsludināta 2024. gada beigās, kad pašvaldībām būs lielāka skaidrība par nākamā gada budžetiem. Savukārt ar 2024. gada 27. novembra vēstuli arī Dienvidkurzemes novada pašvaldība informēja Labklājības ministriju, ka vēlas piedalīties atkārtotā projektu iesniegumu atlasē. Līdz ar to kopumā astoņas pašvaldības ir izteikušas vēlmi piedalīties atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē.
Neskatoties uz to, ka atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē varētu piedalīties potenciāli astoņas pašvaldības, var secināt, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtā veidosies finansējuma atlikums (indikatīvi 32 145 578 euro) un netiks sasniegti plānotie 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas uzraudzības rādītāji. Papildus jāatzīmē, ka, izvērtējot esošo situāciju sociālo pakalpojumu jomā, informāciju no pašvaldībām (t.sk. no veiktās aptaujas) un nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv dažādu mērķa grupu personu intereses, ir jāsecina, ka sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība un atbilstība dažādu mērķa grupas personu vajadzībām joprojām ir nepietiekama.
[2] Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmā un otrā kārta
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams pārskatīt 4.3.5.1. pasākuma investīcijas virzienus. Attiecīgi LM paredz jaunas 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtas projektu iesniegumu atlases organizēšanu 2025. gada sākumā, balstoties uz 1. kārtas īstenošanas nosacījumiem (tā būs jauna kārta, kurā varēs piedalīties tās astoņas pašvaldības, kas izteica vēlmi piedalīties 4.3.5.1. pasākuma atkārtotā projektu iesniegumu atlasē), kā arī atkārtota uzsaukuma organizēšanu 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros 2025. gada pavasarī, paplašinot projektu iesniedzēju loku un dodot iespēju jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru veidot arī privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (biedrībām, nodibinājumiem, komersantiem). Papildus 2025. gada pirmajā pusē plānota vēl vienas jaunas 4.3.5.1. pasākuma – ceturtās kārtas (turpmāk – 4. kārta) īstenošana (būs atsevišķi Ministru kabineta noteikumi). Šīs, 4. kārtas ietvaros netiktu veidota jauna sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra, bet tiktu finansēta jau izveidotu, esošu pakalpojumu sniegšana plašākā klāstā. Piemēram, tiktu nodrošināta iespēja iesniegt projektu iesniegumus arī par pašvaldību, nevalstiskā sektora un bērnu vecāku ļoti pieprasītajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Lai nodrošinātu jaunas 4.3.5.1. pasākuma kārtas (4. kārta) īstenošanu, LM 2024. gada 6. septembrī Finanšu ministrijā iesniedza papildu priekšlikumu grozījumiem Nr. 2 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam (turpmāk – programma), kas paredz samazināt programmas iznākuma rādītāju i.4.3.5.a “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits” no 540 uz 253 izveidotām pakalpojumu sniegšanas vietām, kā arī palielināt programmas iznākuma rādītāju i.4.3.5.b “Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus” no 1 065 uz 2 823 (t.i. palielinājums par 1 758 personām, kas saņems sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumu jaunajā 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtā). Savukārt ar nākamajiem programmas grozījumiem Nr. 3 LM plāno programmā palielināt iepriekšminēto abu rādītāju vērtības par 201 izveidojamo pakalpojuma vietu[3], ņemot vērā, ka tiek plānots atkārtots uzsaukums arī 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros (atklāta projektu iesniegumu atlase), paplašinot projektu iesniedzēju loku arī ar privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri veidos jaunu pakalpojumu infrastruktūru pašvaldībās, kuras nav izvēlējušās šādu infrastruktūru veidot pašas.
Ņemot vērā minēto, TA projekts paredz samazināt 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas:
1) programmas iznākuma rādītāju i.4.3.5.a “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits” no 540 uz 454 izveidotām pakalpojumu sniegšanas vietām un attiecīgi arī programmas iznākuma rādītāju i.4.3.5.b “Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus” no 540 uz 454 personām (t.i. abu rādītāju samazinājums par 86 rādītāja vienībām). Ņemot vērā abu programmas iznākuma rādītāju vērtību pieaugumu, attiecīgi tiek samazināta arī programmas rezultāta rādītāja r.4.3.5.c “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības pieaugums” vērtība no 20 uz 18 procentiem (t.i., samazinājums par 2 procentiem);
2) kopējo attiecināmo finansējumu par 12 315 950 euro[4], t.i., no 59 085 884 euro uz 46 769 934 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējumu par 10 468 558 euro, t.i., no 50 223 001 euro uz 39 754 443 euro, un nacionālo līdzfinansējumu (šobrīd pašvaldības budžeta finansējums) par 1 847 392 euro, t.i., no 8 862 883 euro uz 7 015 491 euro. Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotajā uzsaukumā kā finansējuma saņēmēji tiek plānoti arī privātie sociālo pakalpojumu sniedzēji, tiek noteikts, ka nacionālo līdzfinansējumu veido pašvaldību budžeta un arī privātais finansējums;.
3) Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta jomas izmaksas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un aprīkošanai par 8 740 085 euro, nosakot, ka tās nepārsniedz 31 445 096 euro jeb 67,23 procentus no 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtai pieejamā (samazinātā) kopējā attiecināmā finansējuma.
Kā jau minēts iepriekš, LM veica atkārtotu (pirmreizējā aptauja tika veikta telefoniski, atkārtotā – rakstveidā) visu pašvaldību, kuras nebija iesniegušas projekta iesniegumus sākotnējā 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atlasē, aptauju, lai noskaidrotu, vai pašvaldības plāno vai neplāno piedalīties un iesniegt projekta iesniegumus atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē. Aptaujas rezultātā tika secināts, ka atkārtotā projektu iesniegumu atlasē projekta iesniegumus plāno iesniegt Talsu un Olaines pašvaldības (pašvaldības, kuras jau sākotnējā atlasē iesniedza projekta iesniegumus, bet abu pašvaldību projektu iesniegumi tika noraidīti dēļ neatbilstības vienam no projektu iesniegumu vērtēšanas kvalitātes kritērijiem), kā arī Daugavpils valstspilsētas, Jelgavas novada, Dienvidkurzemes novada, Ropažu novada, Varakļānu novada un Gulbenes novada pašvaldība – kopumā astoņas pašvaldības. Atkārtotās pašvaldību aptaujas ietvaros piecas pašvaldības (Liepājas un Jelgavas valstspilsētas, Cēsu, Kuldīgas un Ādažu novadi) informēja, ka neplāno iesniegt projekta iesniegumu atkārtotā projektu iesniegumu uzsaukumā. Savukārt pārējās 22 no kopumā 35 uzrunātajām pašvaldībām nesniedza atbildes, ko atbilstoši atkārtotās pašvaldības aptaujas nosacījumiem LM uzskata par apliecinājumu projektu neiesniegšanai atkārtotā projektu iesniegumu uzsaukumā. Ņemot vērā, ka projektu iesniedzēju loks atkārtotajā projektu iesniegumu atlasē ir zināms, atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta pirmās daļas 2. punktam atkārtota projektu iesniegumu atlase jau zināmam projektu iesniedzēju lokam ir organizējama ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Ievērojot to, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārta tiek īstenota kā atklātas projektu iesniegumu atlase, ierobežotai projektu iesniegumu atlasei īstenojama jauna – 4.3.5.1. pasākuma 5. kārta. Tas ļaus mazināt administratīvo slogu gan projektu iesniedzējiem (piemēram, būs pieejama pirmsvērtēšanas iespēja), gan projektu iesniegumu vērtēšanas komisijai, kā rezultātā būtu iespējams paātrināt projektu iesniegumu izvērtēšanu un vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu. Savukārt atkārtots uzsaukums 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros ar paplašināto projektu iesniedzēju loku (arī privātie sociālo pakalpojumu sniedzēji) tiks organizēta kā atklāta projektu iesniegumu atlase, piemērojot jau apstiprinātos 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas sākotnējā jeb pirmā uzsaukuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.
Līdz ar to TA projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 173 ar jaunu 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtu, kura tiks īstenota kā ierobežota projektu iesniegumu atlase, piemērojot jau šobrīd spēkā esošos 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas īstenošanas nosacījumus, kā arī ar atkārtotu uzsaukumu 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros.
TA projekts paredz noteikt arī indikatīvo finansējuma sadalījumu starp 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtu un 5. kārtu, proti, tiek noteikts, ka 1. kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 842 178 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 28 765 851 euro un nacionālais līdzfinansējums – 5 076 327 euro, ko veido pašvaldību budžeta un privātais finansējums. Savukārt 5. kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 927 756 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 10 988 592 euro un pašvaldības budžeta līdzfinansējums – 1 939 164 euro.
Tāpat tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlases organizē, projektu iesniegumu atlašu termiņus saskaņojot ar atbildīgo iestādi. 4Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 5. kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un, balstoties uz Labklājības ministrijas atkārtotās pašvaldību aptaujas par dalību atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē rezultātiem, tiek noteikts, ka projektu iesniedzēji 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtā ir Daugavpils valstspilsētas, Talsu novada, Dienvidkurzemes novada, Olaines novada, Ropažu novada, Jelgavas novada, Varakļānu novada un Gulbenes novada pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji.
Papildus MK noteikumi Nr. 173 tiek papildināti arī ar 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotā uzsaukuma projektu iesniedzējiem, kas varēs būt 1) pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji; 2) citi sociālo pakalpojumu sniedzēji.
Tāpat TA projekts paredz, ka projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu pasākuma 1. un 5. kārtas projektu iesniegumu atlasē (vienu projektu katrā no kārtām). Ja tiek rīkots atkārtots projektu iesniegumu uzsaukums 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros, arī šajā uzsaukumā projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.. Piemēram, ja pašvaldībā jau ir iesniegusi projekta iesniegumu 1. kārtas pirmās uzsaukuma ietvaros, tā var iesniegt vēl vienu projekta iesniegumu arī 1. kārtas atkārtotā uzsaukumā.
Ņemot vērā 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtas sociālo mērķi – SBSP infrastruktūras izveide un attīstība pašvaldībās sociālās atstumtības riskam pakļautām personām – un to, ka ieguvumus šai mērķa grupai nevar aprēķināt monetārā izteiksmē, izmaksu un ieguvumu analīzes vietā TA projekts paredz, ka projekta iesniegumā pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji iekļauj pamatojumu izvēlētajam saimnieciski izdevīgākajam sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras risinājumam, tai skaitā apraksta plānotā infrastruktūras objekta (vai objektu) un tā atrašanās vietas izvēli, kā arī tā attīstīšanas veidu (jaunu būvju būvniecība vai esošu būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana). Tāpat projekta iesniegumā projekta iesniedzējam ir:
1) jāsniedz pamatojums, ka izvēlētais risinājums pašvaldībai ir saimnieciski izdevīgākais gan infrastruktūras izveides fāzē, gan tālākā pakalpojumu sniegšanas un infrastruktūras uzturēšanas fāzē;
2) jāveic alternatīvu infrastruktūras attīstīšanas vietu izvērtējums un jāpamato, ka izvēlētā infrastruktūras atrašanas vieta pašvaldībai ir labākais risinājums nepieciešamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai.
Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.173 tiek papildināti ar jaunu 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtu, tiek veikti arī tehniski precizējumi, papildinot MK noteikumu nosaukumu un 1., 2., 3., 5., 10., 13., 15., 18., 26., 27., 28., 37., 47., 49. un 50. punktu ar atsauci uz 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtu. Citi 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas īstenošanas nosacījumi netiek mainīti pēc būtības.
Papildus TA projekts paredz svītrot no MK noteikumu Nr. 173 46.1. apakšpunkta vārdus "vai līdzfinansē" (attiecīgā locījumā). Tas nepieciešams, jo Labklājības ministrija ir saņēmusi indikācijas no atsevišķām pašvaldībām, ka EK līmeņa vienības izmaksu apmēri pakalpojumu sniegšanai šajās pašvaldībās nesedz pašvaldības faktiskās pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas un pašvaldības izmaksu daļu, kas pārsniedz vienības izmaksu likmi. Attiecīgi pašvaldībām būs iespēja līdzfinansēt pakalpojumus no saviem budžeta līdzekļiem. Grozījumi MK noteikumu 46.1. apakšpunktā neietekmēs dubultfinansējuma novēršanas nosacījumus, jo arī pēc vārdu “līdzfinansēt” svītrošanas finansējuma saņēmējam joprojām ir aizliegts projekta ietvaros plānotās izmaksas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai (piemēram, vienības izmaksas 1 705 euro apmērā mēnesī par grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu) konkrētai personai finansēt no citiem finansējuma avotiem.
Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotajā uzsaukumā finansējuma saņēmēji var būt arī biedrības un nodibinājumi, tiem ir pienākums izvērtēt, vai iepirkumu īstenošanai ir piemērojams Publisko iepirkumu likuma vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.104) regulējums. Gadījumā, ja iepirkumi ir veicami atbilstoši MK noteikumu Nr. 104 regulējumam, finansējuma saņēmējs ievēro šajos noteikumos noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru un noteiktos ierobežojumus šādu līgumu slēgšanai, tai skaitā aizpilda un paraksta MK noteikumu Nr. 104. 1. pielikumā noteikto apliecinājumu par interešu konflikta neesību un pievieno to iepirkuma līgumu slēgšanas dokumentācijai.
Tāpat TA projekts paredz precizēt arī nosacījumus attiecībā uz nekustamo īpašumu (gan ēkas un būves, gan zeme), kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, proti, finansējuma saņēmējs var pretendēt uz atbalstu pasākuma 1. un 5. kārtā, ja nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai uz kuru finansējuma saņēmējam Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā ir nostiprinātas lietošanas tiesības uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam. Ja 1. vai 5. kārtas projektā plānots izveidot grupu mājas (dzīvokļa) sniegšanas vietas (pakalpojums ar izmitināšanu), nekustamajam īpašumam, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir jābūt finansējuma saņēmēja īpašumā.
Ņemot vērā, ka 2024. gada 30. septembrī stājusies spēkā jaunā “Finanšu regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Regula 2024/2509), un saskaņā ar Regulas 2024/2509 279. pantu tā atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Regula 2018/1046), TA projekts paredz precizēt regulas atsauci, norādot atsauci uz jauno Regulu 2024/2509.
[3] TA projekta MK sēdes protokollēmums paredz uzdevumu Labklājības ministrijai informēt Ministru kabinetu par tālākām rīcībām gadījumā, ja Eiropas Komisija neatbalsta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam grozījumu priekšlikumus iznākuma rādītāju i.4.3.5.a “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits” un i.4.3.5.b. "Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus" vērtības samazināšanai.
[4] Finansējuma atlikums tiek novirzīts jaunas 4.3.5.1. pasākuma 4. Kārtas īstenošanai.
Ņemot vērā minēto, TA projekts paredz samazināt 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas:
1) programmas iznākuma rādītāju i.4.3.5.a “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits” no 540 uz 454 izveidotām pakalpojumu sniegšanas vietām un attiecīgi arī programmas iznākuma rādītāju i.4.3.5.b “Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus” no 540 uz 454 personām (t.i. abu rādītāju samazinājums par 86 rādītāja vienībām). Ņemot vērā abu programmas iznākuma rādītāju vērtību pieaugumu, attiecīgi tiek samazināta arī programmas rezultāta rādītāja r.4.3.5.c “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības pieaugums” vērtība no 20 uz 18 procentiem (t.i., samazinājums par 2 procentiem);
2) kopējo attiecināmo finansējumu par 12 315 950 euro[4], t.i., no 59 085 884 euro uz 46 769 934 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējumu par 10 468 558 euro, t.i., no 50 223 001 euro uz 39 754 443 euro, un nacionālo līdzfinansējumu (šobrīd pašvaldības budžeta finansējums) par 1 847 392 euro, t.i., no 8 862 883 euro uz 7 015 491 euro. Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotajā uzsaukumā kā finansējuma saņēmēji tiek plānoti arī privātie sociālo pakalpojumu sniedzēji, tiek noteikts, ka nacionālo līdzfinansējumu veido pašvaldību budžeta un arī privātais finansējums;.
3) Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta jomas izmaksas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un aprīkošanai par 8 740 085 euro, nosakot, ka tās nepārsniedz 31 445 096 euro jeb 67,23 procentus no 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtai pieejamā (samazinātā) kopējā attiecināmā finansējuma.
Kā jau minēts iepriekš, LM veica atkārtotu (pirmreizējā aptauja tika veikta telefoniski, atkārtotā – rakstveidā) visu pašvaldību, kuras nebija iesniegušas projekta iesniegumus sākotnējā 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atlasē, aptauju, lai noskaidrotu, vai pašvaldības plāno vai neplāno piedalīties un iesniegt projekta iesniegumus atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē. Aptaujas rezultātā tika secināts, ka atkārtotā projektu iesniegumu atlasē projekta iesniegumus plāno iesniegt Talsu un Olaines pašvaldības (pašvaldības, kuras jau sākotnējā atlasē iesniedza projekta iesniegumus, bet abu pašvaldību projektu iesniegumi tika noraidīti dēļ neatbilstības vienam no projektu iesniegumu vērtēšanas kvalitātes kritērijiem), kā arī Daugavpils valstspilsētas, Jelgavas novada, Dienvidkurzemes novada, Ropažu novada, Varakļānu novada un Gulbenes novada pašvaldība – kopumā astoņas pašvaldības. Atkārtotās pašvaldību aptaujas ietvaros piecas pašvaldības (Liepājas un Jelgavas valstspilsētas, Cēsu, Kuldīgas un Ādažu novadi) informēja, ka neplāno iesniegt projekta iesniegumu atkārtotā projektu iesniegumu uzsaukumā. Savukārt pārējās 22 no kopumā 35 uzrunātajām pašvaldībām nesniedza atbildes, ko atbilstoši atkārtotās pašvaldības aptaujas nosacījumiem LM uzskata par apliecinājumu projektu neiesniegšanai atkārtotā projektu iesniegumu uzsaukumā. Ņemot vērā, ka projektu iesniedzēju loks atkārtotajā projektu iesniegumu atlasē ir zināms, atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta pirmās daļas 2. punktam atkārtota projektu iesniegumu atlase jau zināmam projektu iesniedzēju lokam ir organizējama ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Ievērojot to, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārta tiek īstenota kā atklātas projektu iesniegumu atlase, ierobežotai projektu iesniegumu atlasei īstenojama jauna – 4.3.5.1. pasākuma 5. kārta. Tas ļaus mazināt administratīvo slogu gan projektu iesniedzējiem (piemēram, būs pieejama pirmsvērtēšanas iespēja), gan projektu iesniegumu vērtēšanas komisijai, kā rezultātā būtu iespējams paātrināt projektu iesniegumu izvērtēšanu un vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu. Savukārt atkārtots uzsaukums 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros ar paplašināto projektu iesniedzēju loku (arī privātie sociālo pakalpojumu sniedzēji) tiks organizēta kā atklāta projektu iesniegumu atlase, piemērojot jau apstiprinātos 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas sākotnējā jeb pirmā uzsaukuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.
Līdz ar to TA projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 173 ar jaunu 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtu, kura tiks īstenota kā ierobežota projektu iesniegumu atlase, piemērojot jau šobrīd spēkā esošos 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas īstenošanas nosacījumus, kā arī ar atkārtotu uzsaukumu 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros.
TA projekts paredz noteikt arī indikatīvo finansējuma sadalījumu starp 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtu un 5. kārtu, proti, tiek noteikts, ka 1. kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 842 178 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 28 765 851 euro un nacionālais līdzfinansējums – 5 076 327 euro, ko veido pašvaldību budžeta un privātais finansējums. Savukārt 5. kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 927 756 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 10 988 592 euro un pašvaldības budžeta līdzfinansējums – 1 939 164 euro.
Tāpat tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlases organizē, projektu iesniegumu atlašu termiņus saskaņojot ar atbildīgo iestādi. 4Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 5. kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un, balstoties uz Labklājības ministrijas atkārtotās pašvaldību aptaujas par dalību atkārtotā 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē rezultātiem, tiek noteikts, ka projektu iesniedzēji 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtā ir Daugavpils valstspilsētas, Talsu novada, Dienvidkurzemes novada, Olaines novada, Ropažu novada, Jelgavas novada, Varakļānu novada un Gulbenes novada pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji.
Papildus MK noteikumi Nr. 173 tiek papildināti arī ar 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotā uzsaukuma projektu iesniedzējiem, kas varēs būt 1) pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji; 2) citi sociālo pakalpojumu sniedzēji.
Tāpat TA projekts paredz, ka projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu pasākuma 1. un 5. kārtas projektu iesniegumu atlasē (vienu projektu katrā no kārtām). Ja tiek rīkots atkārtots projektu iesniegumu uzsaukums 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros, arī šajā uzsaukumā projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.. Piemēram, ja pašvaldībā jau ir iesniegusi projekta iesniegumu 1. kārtas pirmās uzsaukuma ietvaros, tā var iesniegt vēl vienu projekta iesniegumu arī 1. kārtas atkārtotā uzsaukumā.
Ņemot vērā 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtas sociālo mērķi – SBSP infrastruktūras izveide un attīstība pašvaldībās sociālās atstumtības riskam pakļautām personām – un to, ka ieguvumus šai mērķa grupai nevar aprēķināt monetārā izteiksmē, izmaksu un ieguvumu analīzes vietā TA projekts paredz, ka projekta iesniegumā pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji iekļauj pamatojumu izvēlētajam saimnieciski izdevīgākajam sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras risinājumam, tai skaitā apraksta plānotā infrastruktūras objekta (vai objektu) un tā atrašanās vietas izvēli, kā arī tā attīstīšanas veidu (jaunu būvju būvniecība vai esošu būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana). Tāpat projekta iesniegumā projekta iesniedzējam ir:
1) jāsniedz pamatojums, ka izvēlētais risinājums pašvaldībai ir saimnieciski izdevīgākais gan infrastruktūras izveides fāzē, gan tālākā pakalpojumu sniegšanas un infrastruktūras uzturēšanas fāzē;
2) jāveic alternatīvu infrastruktūras attīstīšanas vietu izvērtējums un jāpamato, ka izvēlētā infrastruktūras atrašanas vieta pašvaldībai ir labākais risinājums nepieciešamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai.
Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.173 tiek papildināti ar jaunu 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtu, tiek veikti arī tehniski precizējumi, papildinot MK noteikumu nosaukumu un 1., 2., 3., 5., 10., 13., 15., 18., 26., 27., 28., 37., 47., 49. un 50. punktu ar atsauci uz 4.3.5.1. pasākuma 5. kārtu. Citi 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas īstenošanas nosacījumi netiek mainīti pēc būtības.
Papildus TA projekts paredz svītrot no MK noteikumu Nr. 173 46.1. apakšpunkta vārdus "vai līdzfinansē" (attiecīgā locījumā). Tas nepieciešams, jo Labklājības ministrija ir saņēmusi indikācijas no atsevišķām pašvaldībām, ka EK līmeņa vienības izmaksu apmēri pakalpojumu sniegšanai šajās pašvaldībās nesedz pašvaldības faktiskās pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas un pašvaldības izmaksu daļu, kas pārsniedz vienības izmaksu likmi. Attiecīgi pašvaldībām būs iespēja līdzfinansēt pakalpojumus no saviem budžeta līdzekļiem. Grozījumi MK noteikumu 46.1. apakšpunktā neietekmēs dubultfinansējuma novēršanas nosacījumus, jo arī pēc vārdu “līdzfinansēt” svītrošanas finansējuma saņēmējam joprojām ir aizliegts projekta ietvaros plānotās izmaksas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai (piemēram, vienības izmaksas 1 705 euro apmērā mēnesī par grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu) konkrētai personai finansēt no citiem finansējuma avotiem.
Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotajā uzsaukumā finansējuma saņēmēji var būt arī biedrības un nodibinājumi, tiem ir pienākums izvērtēt, vai iepirkumu īstenošanai ir piemērojams Publisko iepirkumu likuma vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.104) regulējums. Gadījumā, ja iepirkumi ir veicami atbilstoši MK noteikumu Nr. 104 regulējumam, finansējuma saņēmējs ievēro šajos noteikumos noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru un noteiktos ierobežojumus šādu līgumu slēgšanai, tai skaitā aizpilda un paraksta MK noteikumu Nr. 104. 1. pielikumā noteikto apliecinājumu par interešu konflikta neesību un pievieno to iepirkuma līgumu slēgšanas dokumentācijai.
Tāpat TA projekts paredz precizēt arī nosacījumus attiecībā uz nekustamo īpašumu (gan ēkas un būves, gan zeme), kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, proti, finansējuma saņēmējs var pretendēt uz atbalstu pasākuma 1. un 5. kārtā, ja nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai uz kuru finansējuma saņēmējam Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā ir nostiprinātas lietošanas tiesības uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam. Ja 1. vai 5. kārtas projektā plānots izveidot grupu mājas (dzīvokļa) sniegšanas vietas (pakalpojums ar izmitināšanu), nekustamajam īpašumam, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir jābūt finansējuma saņēmēja īpašumā.
Ņemot vērā, ka 2024. gada 30. septembrī stājusies spēkā jaunā “Finanšu regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Regula 2024/2509), un saskaņā ar Regulas 2024/2509 279. pantu tā atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Regula 2018/1046), TA projekts paredz precizēt regulas atsauci, norādot atsauci uz jauno Regulu 2024/2509.
[3] TA projekta MK sēdes protokollēmums paredz uzdevumu Labklājības ministrijai informēt Ministru kabinetu par tālākām rīcībām gadījumā, ja Eiropas Komisija neatbalsta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam grozījumu priekšlikumus iznākuma rādītāju i.4.3.5.a “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits” un i.4.3.5.b. "Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus" vērtības samazināšanai.
[4] Finansējuma atlikums tiek novirzīts jaunas 4.3.5.1. pasākuma 4. Kārtas īstenošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākums tiek papildināts ar jaunu 5. kārtu un 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ietvaros tiks īstenots atkārtots uzsaukums, kurā projektu iesniedzēju loks tiek paplašināts ar privātajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, LM veica atkārtotu valsts atbalsta piemērošanas nepieciešamības izvērtējumu.
4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas projektu ietvaros sniegtais atbalsts sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem (turpmāk – SBSP) nekvalificējas kā valsts atbalsts, lai gan attiecībā uz projektu ietvaros izveidojamajiem un sniegtajiem SBSP, tie var tikt uzskatīti par atsevišķu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību. 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotā uzsaukuma ietvaros projektu iesniedzēji bez pašvaldībām (kuru autonomā funkcija ir nodrošināt sociālo palīdzību un pakalpojumiem saviem iedzīvotājiem) būs arī citi sociālo pakalpojumu sniedzēji (biedrības un nodibinājumi, pašvaldību kapitālsabiedrības, komersanti), kuri var tirgū piedāvāt līdzīgus pakalpojumus. Veicot valsts atbalsta piemērošanas nepieciešamības izvērtējumu šādiem SBSP saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5. pantā noteiktajām raksturojošajām pazīmēm, LM secina, ka:
1) izpildās KAKL 5. panta 1. punkta pazīme – finansiālu atbalstu sniedz tieši no publiskiem (t.i., ESF+) finanšu līdzekļiem;
2) izpildās KAKL 5. panta 2. punkta pazīme – attiecībā uz finansējuma saņēmēju sniegto SBSP nevar izslēgt KAKL 5. panta 2. punkta pazīmi, ņemot vērā, ka projekta ietvaros izveidojamie un sniegtie SBSP var tikt uzskatīti par finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību, un attiecīgi projekta ietvaros sniegtais atbalsts var sniegt ekonomisko priekšrocību pret citiem tirgus dalībniekiem;
3) izpildās KAKL 5. panta 3. punkta pazīme – lai gan 4.3.5.1. pasākuma 1. kārta (visi uzsaukumi) tiek īstenota atklātā projektu iesniegumu atlasē, kurā iespējas iesniegt projekta iesniegumu tiek nodrošinātas pilnīgi visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru projektu iesniegumi tiks atbalstīti, tiek piešķirta selektīva priekšrocība attiecībā pret citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru projektu iesniegumi netika atbalstīti, vai kuri nepiedalījās 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē;
4) neizpildās KAKL 5. panta 4. punkta pazīme (skat. izvērtējumu zemāk).
4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros gala labuma saņēmējs ir indivīds ar īpašām sociālajām problēmām (t.i., personas ar GRT, bērni ar FT un personas pensijas vecumā, t.sk. ar demenci), kuru tiesības saņemt SBSP (t.i., dienas aprūpes centrs, grupu dzīvoklis, specializētā darbnīca) ir noteiktas Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likuma (turpmāk – SPSPL) 3. un 4. pantā. Atbalsts 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros tiek nodrošināts izolēti (nacionālajā līmenī), ņemot vērā to, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros gala labuma saņēmēji ir sociālās atstumtības riskam pakļautas personas (kopā vismaz 454 personas). Attiecīgi uzskatāms, ka SBSP izveide un sniegšana 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros tiek nodrošināti ierobežotā lokālā apmērā, neietekmējot konkurenci un tirdzniecību starp ES dalībvalstīm. Papildus norādāms, ka atbalsts 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros ir limitēts arī pēc pakalpojuma sniegšanas ilguma un apjoma (piemēram, reizes, dienas vai stundas 24 mēnešu periodā).
Papildus kritēriji, lai varētu uzskatīt, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros sniegtajiem SBSP ir lokāls raksturs un limitēta ietekme uz pārrobežu sadarbību, jo:
1) mērķa grupas (t.i., personas ar GRT, bērni ar FT un personas pensijas vecumā) un pakalpojuma (t.i., SBSP) specifika iezīmē to, ka šī nav ilgtermiņa aprūpe, kam nepieciešama īpaša vide, bet gan pakalpojums, ko mērķa grupa nevēlas saņemt attālināti no dzīvesvietas, jo vairumā gadījumu ir ierobežota mērķa grupas mobilitāte, kas samazina viņu iespēju pārvietoties uz citiem reģioniem;
2) valodas barjeras problēmas samazina iespēju tam, ka citu valstu SBSP sniedzēji būs ieinteresēti sniegt pakalpojumu Latvijā, jo tie nespēs nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu (t.sk. komunikāciju ar klientu un atbildīgajām iestādēm) bez nepieciešamajām valsts valodas prasmēm. Savukārt, lai spētu sniegt pakalpojumu latviešu valodā, potenciālajam pakalpojuma sniedzējam no cita tirgus būtu nepieciešams apmācīt esošos darbiniekus vai pieņemt jaunus darbiniekus ar nepieciešamajām valodas zināšanām, kas rada papildu administratīvo slogu. Tāpat minētās valodas barjeras problēma samazina iespēju tam, ka, piemēram, bērnu ar FT vecāki izvēlēsies saņemt pakalpojumus ārpus Latvijas vai arī tādā valodā, kas nav saprotama bērnam ar FT vai viņa ģimenes locekļiem;
3) pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt atbilstībai noteiktiem valsts likumdošanas aktiem sociālo pakalpojumu jomā, tai skaitā arī attiecībā uz sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju. Piemēram, ja kāds privātais sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošinās SBSP personām ar GRT, bērniem ar FT vai personām pensijas vecumā, atrodas Latvijas pierobežas teritorijā, piemēram, Valka un Valga, pirmkārt, lai sniegtu pakalpojumu Valgā (Igaunija) pakalpojuma sniedzējam jāatbilst Igaunijas nacionālajām normatīvajām prasībām par sociālo pakalpojumu sniegšanu. Otrkārt, lai Valgas iedzīvotājs varētu saņemt pakalpojumus Valkā (Latvija), tam jāatbilst tiesībām uz sociālajiem pakalpojumiem saskaņā ar SPSPL 3. pantu.
Nacionālais normatīvais regulējums, SBSP un mērķa grupa specifika izslēdz iespēju tam, ka starp dalībvalstīm varētu tikt organizēts sociālo pakalpojumu “tūrisms”. Pirmkārt, SBSP sniegšana nav vienreizējs risinājums, kas uzlabo personas stāvokli. Vairums gadījumos tas ir ilgstošs atbalsts, un gadījumā, ja persona vēlas saņemt pakalpojumu citā valstī, visdrīzāk tai būtu jāmaina sava dzīvesvieta, lai saņemtu atbalstu ilgtermiņā. Otrkārt, sociālo pakalpojumu sniedzēju piedāvātie pakalpojumi neprezentē unikālu vai ļoti specifisku pakalpojumu, kas varētu piesaistīt citu dalībvalstu iedzīvotājus, turklāt tie ir līdzīgi visās dalībvalstīs.
Izvērtējot minētos faktorus, konstatējams, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros pakalpojumi tiks izveidoti un nodrošināti tikai Latvijas rezidentiem specifiskajos reģionos. Pakalpojumus nodrošinās pašvaldību izveidotie un arī citi sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas tikai ierobežotā lokālā līmenī ar minimālu ietekmi uz konkurenci vietējā līmenī, kas padara ietekmi uz ES tirgu par marginālu. Proti, 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas projektu īstenošanas ietekme uz vietējo tirgu arī būs minimāla, jo Latvijā SBSP tirgus, kurā pakalpojumus piedāvā ar pašvaldībām nesaistīti (privāti) sociālo pakalpojumu sniedzēji, ir ļoti ierobežots (atsevišķās pašvaldībās darbojas viens vai vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji, bet ir pašvaldības, kurās šādi sociālo pakalpojumu sniedzēji nemaz nepiedāvā savus pakalpojumus), Līdz ar to SBSP pakalpojumu tirgus Latvijā ir ar lokālu raksturu. Vienlaikus arī šī ierobežotā vietējā mēroga tirgus “nekropļošanu” nodrošinās 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas projektos piemērojamās ES līmeņa vienības izmaksas par SBSP sniegšanu, kas visiem projekta iesniedzējiem būs identiskas un tās balstītas uz datiem par vidējām SBSP sniegšanas cenas tirgū attiecīgajā dalībvalstī, attiecīgi nodrošinot visiem projekta iesniedzējiem līdzvērtīgu pieeju un atbalstu SBSP sniegšanai 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas mērķa grupas personām.
Tāpat 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārta nevarētu ietekmēt ārvalstu kapitāla uzņēmumu ienākšanu Latvijas tirgū, jo darbībai sociālo pakalpojumu (t.sk. SBSP) jomā ir raksturīgs zems rentabilitātes līmenis, kā arī ieguldītajam kapitālam ir ilgstošs atgūšanas laiks (faktiskās pakalpojuma izmaksas var būt augstākas par tirgus maksātspēju), kas iespēju piesaistīt ārvalstu investīcijas padara par maz iespējamu (maza iespēja pārvērst kapitālu ienākumos).
Ņemot vērā to, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārta neatbilst visām (kumulatīvi) KAKL 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtā nav piemērojams komercdarbības atbalsts arī gadījumos, ja projektos tiks izveidota infrastruktūra un sniegti pakalpojumi bez sociālo dienestu pieņemtajiem lēmumiem par pakalpojuma nepieciešamību attiecīgajām mērķa grupas personām.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtā paredzētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Lai nodrošinātu, ka arī pēc 4.3.1.5. pasākuma 1. un 5. kārtas projektu īstenošanas noslēguma projekta ietvaros izveidotajā SBSP infrastruktūrā netiek veikta saimnieciskā darbība vai mainīts infrastruktūras izmantošanas veids, atbildīgā iestāde, tuvojoties visu projektu īstenošanas noslēgumam, informēs visus finansējuma saņēmējus (organizējot semināru vai nosūtot informāciju) par MK noteikumu Nr.173 46.13. apakšpunkta nosacījumu ievērošanu
4.3.5.1. pasākumam (visām kārtām) kopējais pieejamais attiecināmas finansējums ir 70 051 025 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 59 543 369 euro un nacionālais līdzfinansējums – 10 507 656 euro. Kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma dalījums pa 4.3.5.1. pasākuma kārtām ir šāds:
1. kārta – 33 842 178 euro, tai skaitā ESF+ finansējums –28 765 851 euro un nacionālais līdzfinansējums –5 076 327 euro. 1. kārtas ietvaros kopumā tiks izveidotas indikatīvi 328 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un pakalpojumus saņems indikatīvi 328 mērķa grupas personas;
2. kārta – 15 800 186* euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 13 430 158 euro un nacionālais līdzfinansējums – 2 370 028 euro. 2. kārtas ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņems 473 mērķa grupas personas;
3. kārta – 1 858 148 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 579 425 euro un nacionālais līdzfinansējums – 278 723 euro. 3. kārtas ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņems 54 mērķa grupas personas;
4. kārta – 5 622 757* euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 4 779 343 euro un nacionālais līdzfinansējums – 843 414 euro. 4. kārtas ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņems 660 mērķa grupas personas;
5. kārta – 12 927 756 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 10 988 592 euro un pašvaldības budžeta līdzfinansējums – 1 939 164 euro. 5. kārtas ietvaros kopumā tiks izveidotas indikatīvi 126 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un pakalpojumus saņems indikatīvi 126 mērķa grupas personas
Lai gan TA projekts nosaka kopējā attiecināmā finansējuma dalījumu starp 1. un 5. kārtu (skat. augstāk), finansējuma dalījums starp kārtām it indikatīvs un var tik precizēts atkarībā no abu kārtu atlašu rezultātiem.
Lai gan MK noteikumi Nr.173 tiek papildināti ar jaunu 5. kārtu un atkārotu uzsaukumu 1. kārtas ietvaros, MK noteikumu Nr.173 37.2. apakšpunktā noteiktas ierobežojums uz specializētā transporta līdzekļa iegādi un aprīkošanu aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai (maksimāli 10 transporta līdzekļi) netiek mainīts un ir saistošs uz visām 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros izsludinātajām projektu iesniegumu atlasēm.
Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas sākotnējā uzsaukuma ietvaros ir apstiprināti projekti, kas paredz kopumā trīs specializēto transporta līdzekļu iegādi, attiecīgi 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotā uzsaukuma un 5. kārtas ietvaros projektu iesniedzēji var pretendēt uz vēl kopumā septiņu šādu specializēto transportlīdzekļu iegādi un aprīkošanu. Tā kā 1. kārtas atkārtotā uzsaukuma un 5. kārtas projektu iesniegumu atlases tiks organizētas gandrīz vienlaicīgi, šī ierobežojuma izpildes kontrole tiks nodrošināta abu atlašu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā, priekšroku joprojām dodot projektu iesniedzējiem, kuri nodrošinās aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās ar lauku teritoriju ar zemāko iedzīvotāju blīvumu.
*2024. gada 16. decembrī noslēdzās projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas ietvaros un kopumā tika iesniegti 15 projekta iesniegumi par kopējo finansējumu 7 161 965 euro jeb 45.33% no 2. kārtai pieejamā finansējuma. Līdz ar to LM plāno pēc programmas grozījumiem Nr. 3 pārdalīt 2. kārtas finansējuma atlikumu (indikatīvi 8.5 milj. euro) uz 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtu, kuras sākotnēji plānotais kopējais attiecināmais finansējums (12 446 350 euro) samazināts par 6 783 593 euro un pārdalīts pārtikas atbalsta sniegšanas turpināšanai trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām mājsaimniecībām ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam ietvaros.
Ierosinātajiem grozījumiem nav ietekmes ne uz 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas vērtēšanas procesā esošajiem, ne īstenošanā esošajiem projektiem.
4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas projektu ietvaros sniegtais atbalsts sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem (turpmāk – SBSP) nekvalificējas kā valsts atbalsts, lai gan attiecībā uz projektu ietvaros izveidojamajiem un sniegtajiem SBSP, tie var tikt uzskatīti par atsevišķu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību. 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotā uzsaukuma ietvaros projektu iesniedzēji bez pašvaldībām (kuru autonomā funkcija ir nodrošināt sociālo palīdzību un pakalpojumiem saviem iedzīvotājiem) būs arī citi sociālo pakalpojumu sniedzēji (biedrības un nodibinājumi, pašvaldību kapitālsabiedrības, komersanti), kuri var tirgū piedāvāt līdzīgus pakalpojumus. Veicot valsts atbalsta piemērošanas nepieciešamības izvērtējumu šādiem SBSP saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5. pantā noteiktajām raksturojošajām pazīmēm, LM secina, ka:
1) izpildās KAKL 5. panta 1. punkta pazīme – finansiālu atbalstu sniedz tieši no publiskiem (t.i., ESF+) finanšu līdzekļiem;
2) izpildās KAKL 5. panta 2. punkta pazīme – attiecībā uz finansējuma saņēmēju sniegto SBSP nevar izslēgt KAKL 5. panta 2. punkta pazīmi, ņemot vērā, ka projekta ietvaros izveidojamie un sniegtie SBSP var tikt uzskatīti par finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību, un attiecīgi projekta ietvaros sniegtais atbalsts var sniegt ekonomisko priekšrocību pret citiem tirgus dalībniekiem;
3) izpildās KAKL 5. panta 3. punkta pazīme – lai gan 4.3.5.1. pasākuma 1. kārta (visi uzsaukumi) tiek īstenota atklātā projektu iesniegumu atlasē, kurā iespējas iesniegt projekta iesniegumu tiek nodrošinātas pilnīgi visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru projektu iesniegumi tiks atbalstīti, tiek piešķirta selektīva priekšrocība attiecībā pret citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru projektu iesniegumi netika atbalstīti, vai kuri nepiedalījās 4.3.5.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasē;
4) neizpildās KAKL 5. panta 4. punkta pazīme (skat. izvērtējumu zemāk).
4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros gala labuma saņēmējs ir indivīds ar īpašām sociālajām problēmām (t.i., personas ar GRT, bērni ar FT un personas pensijas vecumā, t.sk. ar demenci), kuru tiesības saņemt SBSP (t.i., dienas aprūpes centrs, grupu dzīvoklis, specializētā darbnīca) ir noteiktas Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likuma (turpmāk – SPSPL) 3. un 4. pantā. Atbalsts 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros tiek nodrošināts izolēti (nacionālajā līmenī), ņemot vērā to, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros gala labuma saņēmēji ir sociālās atstumtības riskam pakļautas personas (kopā vismaz 454 personas). Attiecīgi uzskatāms, ka SBSP izveide un sniegšana 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros tiek nodrošināti ierobežotā lokālā apmērā, neietekmējot konkurenci un tirdzniecību starp ES dalībvalstīm. Papildus norādāms, ka atbalsts 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros ir limitēts arī pēc pakalpojuma sniegšanas ilguma un apjoma (piemēram, reizes, dienas vai stundas 24 mēnešu periodā).
Papildus kritēriji, lai varētu uzskatīt, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros sniegtajiem SBSP ir lokāls raksturs un limitēta ietekme uz pārrobežu sadarbību, jo:
1) mērķa grupas (t.i., personas ar GRT, bērni ar FT un personas pensijas vecumā) un pakalpojuma (t.i., SBSP) specifika iezīmē to, ka šī nav ilgtermiņa aprūpe, kam nepieciešama īpaša vide, bet gan pakalpojums, ko mērķa grupa nevēlas saņemt attālināti no dzīvesvietas, jo vairumā gadījumu ir ierobežota mērķa grupas mobilitāte, kas samazina viņu iespēju pārvietoties uz citiem reģioniem;
2) valodas barjeras problēmas samazina iespēju tam, ka citu valstu SBSP sniedzēji būs ieinteresēti sniegt pakalpojumu Latvijā, jo tie nespēs nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu (t.sk. komunikāciju ar klientu un atbildīgajām iestādēm) bez nepieciešamajām valsts valodas prasmēm. Savukārt, lai spētu sniegt pakalpojumu latviešu valodā, potenciālajam pakalpojuma sniedzējam no cita tirgus būtu nepieciešams apmācīt esošos darbiniekus vai pieņemt jaunus darbiniekus ar nepieciešamajām valodas zināšanām, kas rada papildu administratīvo slogu. Tāpat minētās valodas barjeras problēma samazina iespēju tam, ka, piemēram, bērnu ar FT vecāki izvēlēsies saņemt pakalpojumus ārpus Latvijas vai arī tādā valodā, kas nav saprotama bērnam ar FT vai viņa ģimenes locekļiem;
3) pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt atbilstībai noteiktiem valsts likumdošanas aktiem sociālo pakalpojumu jomā, tai skaitā arī attiecībā uz sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju. Piemēram, ja kāds privātais sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošinās SBSP personām ar GRT, bērniem ar FT vai personām pensijas vecumā, atrodas Latvijas pierobežas teritorijā, piemēram, Valka un Valga, pirmkārt, lai sniegtu pakalpojumu Valgā (Igaunija) pakalpojuma sniedzējam jāatbilst Igaunijas nacionālajām normatīvajām prasībām par sociālo pakalpojumu sniegšanu. Otrkārt, lai Valgas iedzīvotājs varētu saņemt pakalpojumus Valkā (Latvija), tam jāatbilst tiesībām uz sociālajiem pakalpojumiem saskaņā ar SPSPL 3. pantu.
Nacionālais normatīvais regulējums, SBSP un mērķa grupa specifika izslēdz iespēju tam, ka starp dalībvalstīm varētu tikt organizēts sociālo pakalpojumu “tūrisms”. Pirmkārt, SBSP sniegšana nav vienreizējs risinājums, kas uzlabo personas stāvokli. Vairums gadījumos tas ir ilgstošs atbalsts, un gadījumā, ja persona vēlas saņemt pakalpojumu citā valstī, visdrīzāk tai būtu jāmaina sava dzīvesvieta, lai saņemtu atbalstu ilgtermiņā. Otrkārt, sociālo pakalpojumu sniedzēju piedāvātie pakalpojumi neprezentē unikālu vai ļoti specifisku pakalpojumu, kas varētu piesaistīt citu dalībvalstu iedzīvotājus, turklāt tie ir līdzīgi visās dalībvalstīs.
Izvērtējot minētos faktorus, konstatējams, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros pakalpojumi tiks izveidoti un nodrošināti tikai Latvijas rezidentiem specifiskajos reģionos. Pakalpojumus nodrošinās pašvaldību izveidotie un arī citi sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas tikai ierobežotā lokālā līmenī ar minimālu ietekmi uz konkurenci vietējā līmenī, kas padara ietekmi uz ES tirgu par marginālu. Proti, 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas projektu īstenošanas ietekme uz vietējo tirgu arī būs minimāla, jo Latvijā SBSP tirgus, kurā pakalpojumus piedāvā ar pašvaldībām nesaistīti (privāti) sociālo pakalpojumu sniedzēji, ir ļoti ierobežots (atsevišķās pašvaldībās darbojas viens vai vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji, bet ir pašvaldības, kurās šādi sociālo pakalpojumu sniedzēji nemaz nepiedāvā savus pakalpojumus), Līdz ar to SBSP pakalpojumu tirgus Latvijā ir ar lokālu raksturu. Vienlaikus arī šī ierobežotā vietējā mēroga tirgus “nekropļošanu” nodrošinās 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas projektos piemērojamās ES līmeņa vienības izmaksas par SBSP sniegšanu, kas visiem projekta iesniedzējiem būs identiskas un tās balstītas uz datiem par vidējām SBSP sniegšanas cenas tirgū attiecīgajā dalībvalstī, attiecīgi nodrošinot visiem projekta iesniedzējiem līdzvērtīgu pieeju un atbalstu SBSP sniegšanai 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas mērķa grupas personām.
Tāpat 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārta nevarētu ietekmēt ārvalstu kapitāla uzņēmumu ienākšanu Latvijas tirgū, jo darbībai sociālo pakalpojumu (t.sk. SBSP) jomā ir raksturīgs zems rentabilitātes līmenis, kā arī ieguldītajam kapitālam ir ilgstošs atgūšanas laiks (faktiskās pakalpojuma izmaksas var būt augstākas par tirgus maksātspēju), kas iespēju piesaistīt ārvalstu investīcijas padara par maz iespējamu (maza iespēja pārvērst kapitālu ienākumos).
Ņemot vērā to, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārta neatbilst visām (kumulatīvi) KAKL 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtā nav piemērojams komercdarbības atbalsts arī gadījumos, ja projektos tiks izveidota infrastruktūra un sniegti pakalpojumi bez sociālo dienestu pieņemtajiem lēmumiem par pakalpojuma nepieciešamību attiecīgajām mērķa grupas personām.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtā paredzētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Lai nodrošinātu, ka arī pēc 4.3.1.5. pasākuma 1. un 5. kārtas projektu īstenošanas noslēguma projekta ietvaros izveidotajā SBSP infrastruktūrā netiek veikta saimnieciskā darbība vai mainīts infrastruktūras izmantošanas veids, atbildīgā iestāde, tuvojoties visu projektu īstenošanas noslēgumam, informēs visus finansējuma saņēmējus (organizējot semināru vai nosūtot informāciju) par MK noteikumu Nr.173 46.13. apakšpunkta nosacījumu ievērošanu
4.3.5.1. pasākumam (visām kārtām) kopējais pieejamais attiecināmas finansējums ir 70 051 025 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 59 543 369 euro un nacionālais līdzfinansējums – 10 507 656 euro. Kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma dalījums pa 4.3.5.1. pasākuma kārtām ir šāds:
1. kārta – 33 842 178 euro, tai skaitā ESF+ finansējums –28 765 851 euro un nacionālais līdzfinansējums –5 076 327 euro. 1. kārtas ietvaros kopumā tiks izveidotas indikatīvi 328 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un pakalpojumus saņems indikatīvi 328 mērķa grupas personas;
2. kārta – 15 800 186* euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 13 430 158 euro un nacionālais līdzfinansējums – 2 370 028 euro. 2. kārtas ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņems 473 mērķa grupas personas;
3. kārta – 1 858 148 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 579 425 euro un nacionālais līdzfinansējums – 278 723 euro. 3. kārtas ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņems 54 mērķa grupas personas;
4. kārta – 5 622 757* euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 4 779 343 euro un nacionālais līdzfinansējums – 843 414 euro. 4. kārtas ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņems 660 mērķa grupas personas;
5. kārta – 12 927 756 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 10 988 592 euro un pašvaldības budžeta līdzfinansējums – 1 939 164 euro. 5. kārtas ietvaros kopumā tiks izveidotas indikatīvi 126 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un pakalpojumus saņems indikatīvi 126 mērķa grupas personas
Lai gan TA projekts nosaka kopējā attiecināmā finansējuma dalījumu starp 1. un 5. kārtu (skat. augstāk), finansējuma dalījums starp kārtām it indikatīvs un var tik precizēts atkarībā no abu kārtu atlašu rezultātiem.
Lai gan MK noteikumi Nr.173 tiek papildināti ar jaunu 5. kārtu un atkārotu uzsaukumu 1. kārtas ietvaros, MK noteikumu Nr.173 37.2. apakšpunktā noteiktas ierobežojums uz specializētā transporta līdzekļa iegādi un aprīkošanu aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai (maksimāli 10 transporta līdzekļi) netiek mainīts un ir saistošs uz visām 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros izsludinātajām projektu iesniegumu atlasēm.
Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas sākotnējā uzsaukuma ietvaros ir apstiprināti projekti, kas paredz kopumā trīs specializēto transporta līdzekļu iegādi, attiecīgi 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas atkārtotā uzsaukuma un 5. kārtas ietvaros projektu iesniedzēji var pretendēt uz vēl kopumā septiņu šādu specializēto transportlīdzekļu iegādi un aprīkošanu. Tā kā 1. kārtas atkārtotā uzsaukuma un 5. kārtas projektu iesniegumu atlases tiks organizētas gandrīz vienlaicīgi, šī ierobežojuma izpildes kontrole tiks nodrošināta abu atlašu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā, priekšroku joprojām dodot projektu iesniedzējiem, kuri nodrošinās aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās ar lauku teritoriju ar zemāko iedzīvotāju blīvumu.
*2024. gada 16. decembrī noslēdzās projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš 4.3.5.1. pasākuma 2. kārtas ietvaros un kopumā tika iesniegti 15 projekta iesniegumi par kopējo finansējumu 7 161 965 euro jeb 45.33% no 2. kārtai pieejamā finansējuma. Līdz ar to LM plāno pēc programmas grozījumiem Nr. 3 pārdalīt 2. kārtas finansējuma atlikumu (indikatīvi 8.5 milj. euro) uz 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtu, kuras sākotnēji plānotais kopējais attiecināmais finansējums (12 446 350 euro) samazināts par 6 783 593 euro un pārdalīts pārtikas atbalsta sniegšanas turpināšanai trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām mājsaimniecībām ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam ietvaros.
Ierosinātajiem grozījumiem nav ietekmes ne uz 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas vērtēšanas procesā esošajiem, ne īstenošanā esošajiem projektiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- pilngadīgas personas ar GRT (I vai II invaliditātes grupa)
- bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs
- personas pensijas vecumā, tai skaitā personas ar demenci
Ietekmes apraksts
TA projektam kopumā ir pozitīva ietekme uz mērķa grupām – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un ierobežotām spējām sevi aprūpēt, jo viņiem tiks nodrošināti individuālajām vajadzībām pielāgoti pakalpojumi, nodrošinot iespēju turpināt dzīvot savā mājoklī vai izmitināšanu nelielās grupās.
Juridiskās personas
- Sociālo pakalpojumu sniedzēji
- Pašvaldības
- Labklājības ministrija
Ietekmes apraksts
TA projekts paredz jaunas 5. kārtas īstenošanu, kā arī precizē atsevišķus 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas īstenošanas nosacījumus, kuras ietvaros pašvaldības (vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji) un privātie sociālo pakalpojumu sniedzēji, varēs izveidot un attīstīt jaunus vai papildinošus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus savā teritorijā dzīvojošām mērķa grupas personām. 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas un 5. kārtas ietvaros Labklājības ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
7 950 889
0
11 926 333
0
9 938 610
7 950 889
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
7 950 889
0
11 926 333
0
9 938 610
7 950 889
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
9 073 367
0
13 600 051
0
11 341 708
9 073 367
2.1. valsts pamatbudžets
0
7 950 889
0
11 926 333
0
9 938 610
7 950 889
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
1 122 478
0
1 673 718
0
1 403 098
1 122 478
3. Finansiālā ietekme
0
-1 122 478
0
-1 673 718
0
-1 403 098
-1 122 478
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-1 122 478
0
-1 673 718
0
-1 403 098
-1 122 478
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-1 122 478
-1 673 718
-1 403 098
-1 122 478
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-1 122 478
-1 673 718
-1 403 098
-1 122 478
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtai pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums ir. 46 769 934 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 39 754 443 euro un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldības budžeta finansējums un privātais finansējums) – 7 015 491 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF+ daļa nepārsniedz 85 procentus no 4.3.5.1.pasākuma 1. un 5. kārtas attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF+ un nacionālā līdzfinansējuma pašvaldību budžeta daļa)) un privātais finansējuma) līdzekļi attiecīgajā gadā.
4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas plānotais īstenošanas termiņš ir no 2024. gada 4. ceturkšņa līdz 2029. gada 4. ceturksnim, bet 5. kārtas – no 2025. gada 2. ceturkšņa līdz 2029. gada 4. ceturksnim. Precīzs projektu īstenošanas termiņš un attiecīgi 1.kārtas (abu uzsaukumu) finanšu plānojums tiks noteikts, pašvaldībām sagatavojot un iesniedzot projekta iesniegumus sadarbības iestādē abu plānoto uzsaukumu ietvaros. Tāpat ir iespējams, ka atsevišķu projektu īstenošanas termiņš tiks precizēts projektu īstenošanas laikā, ja būs kādas izmaiņas/ietekme, piemēram, secīgu darbību īstenošanā, iepirkumu īstenošanā u.tml. Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas otrajā uzsaukumā kā finansējuma saņēmēji plānoti arī privātie sociālo pakalpojumu sniedzēji, daļai projektu nacionālais finansējums tiek plānots kā privātais finansējums. Tā kā precīzs finansējuma sadalījums starp 1. kārtas abiem uzsaukumiem un 5. kārtai nebūs zināms līdz visu projekta iesniegumu apstiprināšanai, šobrīd tiek pieņemts, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas pirmā uzsaukuma finansējums būs 30%, 5. kārtas finansējums 30% un 1. kārtas otrā uzsaukuma finansējums 40% no kopējās 1. un 5. kārtai pieejamā finansējuma. Tāpat tiek pieņemts, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas otrajā uzsaukumā puse jeb 50% no projektu iesniedzējiem būs citi sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuru projekta līdzfinansējums ir jāplāno no privātā finansējuma līdzekļiem. Attiecīgi 20% no 1. un 5. kārtas kopējā nacionālā līdzfinansējuma veido privātais finansējums.
2024. gadā finansējums netiek plānots, ņemot vērā, ka 1. kārtas pirmā projekta iesniegumu uzsaukuma ietvaros izvērtētie projekti būs noslēguši vienošanās vai līgumus par projekta īstenošanu, bet faktiska darbību īstenošana nebūs uzsākta;
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 9 353 987 euro, t.sk., ESF+ finansējums 7 950 889 euro un nacionālais līdzfinansējums1 403 098 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 1 122 478 euro un privātais finansējums 280 620 euro;
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 14 030 980 euro, t.sk., ESF+ finansējums 11 926 333 euro un nacionālais līdzfinansējums2 104 647 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 1 673 718 euro un privātais finansējums 430 929 euro;
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 11 692 483 euro, t.sk., ESF+ finansējums 9 938 610 euro un nacionālas līdzfinansējums1 753 873 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 1 403 098 euro un privātais finansējums 350 775 euro;
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi 9 353 987 euro, t.sk., ESF+ finansējums 7 950 889 euro un nacionālais līdzfinansējums1 403 098 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 1 122 478 euro un privātais finansējums 280 620 euro;
2029. gadā finansējums plānots indikatīvi 2 338 497 euro, t.sk., ESF+ finansējums 1 987 722 euro un nacionālais līdzfinansējums350 775 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 280 620 euro un privātais finansējums 70 155 euro.
Sākot ar 2025.gadu, nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Finanšu ministrija (CFLA) pēc projektu apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Projektiem nepieciešamais finansējums tiks ieplānots Finanšu ministrijas (CFLA) apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021-2027)”.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projektu īstenošanas gaitā.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF+ daļa nepārsniedz 85 procentus no 4.3.5.1.pasākuma 1. un 5. kārtas attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF+ un nacionālā līdzfinansējuma pašvaldību budžeta daļa)) un privātais finansējuma) līdzekļi attiecīgajā gadā.
4.3.5.1. pasākuma 1.kārtas plānotais īstenošanas termiņš ir no 2024. gada 4. ceturkšņa līdz 2029. gada 4. ceturksnim, bet 5. kārtas – no 2025. gada 2. ceturkšņa līdz 2029. gada 4. ceturksnim. Precīzs projektu īstenošanas termiņš un attiecīgi 1.kārtas (abu uzsaukumu) finanšu plānojums tiks noteikts, pašvaldībām sagatavojot un iesniedzot projekta iesniegumus sadarbības iestādē abu plānoto uzsaukumu ietvaros. Tāpat ir iespējams, ka atsevišķu projektu īstenošanas termiņš tiks precizēts projektu īstenošanas laikā, ja būs kādas izmaiņas/ietekme, piemēram, secīgu darbību īstenošanā, iepirkumu īstenošanā u.tml. Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas otrajā uzsaukumā kā finansējuma saņēmēji plānoti arī privātie sociālo pakalpojumu sniedzēji, daļai projektu nacionālais finansējums tiek plānots kā privātais finansējums. Tā kā precīzs finansējuma sadalījums starp 1. kārtas abiem uzsaukumiem un 5. kārtai nebūs zināms līdz visu projekta iesniegumu apstiprināšanai, šobrīd tiek pieņemts, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas pirmā uzsaukuma finansējums būs 30%, 5. kārtas finansējums 30% un 1. kārtas otrā uzsaukuma finansējums 40% no kopējās 1. un 5. kārtai pieejamā finansējuma. Tāpat tiek pieņemts, ka 4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas otrajā uzsaukumā puse jeb 50% no projektu iesniedzējiem būs citi sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuru projekta līdzfinansējums ir jāplāno no privātā finansējuma līdzekļiem. Attiecīgi 20% no 1. un 5. kārtas kopējā nacionālā līdzfinansējuma veido privātais finansējums.
2024. gadā finansējums netiek plānots, ņemot vērā, ka 1. kārtas pirmā projekta iesniegumu uzsaukuma ietvaros izvērtētie projekti būs noslēguši vienošanās vai līgumus par projekta īstenošanu, bet faktiska darbību īstenošana nebūs uzsākta;
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 9 353 987 euro, t.sk., ESF+ finansējums 7 950 889 euro un nacionālais līdzfinansējums1 403 098 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 1 122 478 euro un privātais finansējums 280 620 euro;
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 14 030 980 euro, t.sk., ESF+ finansējums 11 926 333 euro un nacionālais līdzfinansējums2 104 647 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 1 673 718 euro un privātais finansējums 430 929 euro;
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 11 692 483 euro, t.sk., ESF+ finansējums 9 938 610 euro un nacionālas līdzfinansējums1 753 873 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 1 403 098 euro un privātais finansējums 350 775 euro;
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi 9 353 987 euro, t.sk., ESF+ finansējums 7 950 889 euro un nacionālais līdzfinansējums1 403 098 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 1 122 478 euro un privātais finansējums 280 620 euro;
2029. gadā finansējums plānots indikatīvi 2 338 497 euro, t.sk., ESF+ finansējums 1 987 722 euro un nacionālais līdzfinansējums350 775 euro, tai skaitā pašvaldību budžeta finansējums 280 620 euro un privātais finansējums 70 155 euro.
Sākot ar 2025.gadu, nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Finanšu ministrija (CFLA) pēc projektu apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Projektiem nepieciešamais finansējums tiks ieplānots Finanšu ministrijas (CFLA) apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021-2027)”.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projektu īstenošanas gaitā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas ESF+ investīcijām 28 765 851 euro piemērots:
Intervences kodi:
- 044.kodam “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” plānots novirzīt 648 193euro jeb 2,43% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) tipa šķērsfinansējuma 26 728 331 euro apmērā, kas paredzēts jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei (minētais ierosinājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka 1. kārtas ietvaros 70 % gadījumu no visiem izvēlētajiem infrastruktūras risinājumiem tiks pielāgotas un atjaunotas “vecās” ēkas, vienlaikus tiek piemērota līdzīga pieeja kā 2014. – 2020. gada perioda 9.3.1.1.pasākuma ietvaros, plānojot, ka 5% no šādu risinājumu izmaksām varētu tik novirzītas darbībām, kas veicinās energoefektivitāti);
- 127.kodam “Cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo iekļaušanu kopienā” plānots novirzīt ERAF tipa šķērsfinansējumu 18 438 588euro apmērā.
- 159.kodam “Pasākumi, ar ko uzlabo pakalpojumus, kas nodrošina aprūpi ģimenes apstākļos un vietējā kopienā” plānots novirzīt pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai paredzēto ESF+ finansējumu 9 679 070 euro apmērā.
4.3.5.1. pasākuma 5. kārtas ESF+ investīcijām 10 988 592 euro piemērots:
Intervences kodi:
- 044.kodam “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” plānots novirzīt 247 611euro jeb 0.92 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) tipa šķērsfinansējuma 26 728 331 euro apmērā, kas paredzēts jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei (minētais ierosinājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka 5. kārtas ietvaros 70 % gadījumu no visiem izvēlētajiem infrastruktūras risinājumiem tiks pielāgotas un atjaunotas “vecās” ēkas, vienlaikus tiek piemērota līdzīga pieeja kā 2014. – 2020. gada perioda 9.3.1.1.pasākuma ietvaros, plānojot, ka 5% no šādu risinājumu izmaksām varētu tik novirzītas darbībām, kas veicinās energoefektivitāti);
- 127.kodam “Cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo iekļaušanu kopienā” plānots novirzīt ERAF tipa šķērsfinansējumu 7 393 939 euro apmērā.
- 159.kodam “Pasākumi, ar ko uzlabo pakalpojumus, kas nodrošina aprūpi ģimenes apstākļos un vietējā kopienā” plānots novirzīt pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai paredzēto ESF+ finansējumu 3 347 042 euro apmērā.
1. un 5. kārtas finansējuma veids: 01, dotācija;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
- ESF+ sekundārās tēmas: 06 “Bērnu nabadzības problēmas risināšana” piemērots 30% ESF+ finansējuma jeb 11 926 332 euro (tai skaitā 8 628 701 euro 1. kārtā un 3 297 631 euro 5. kārtā), pārējam ESF+ finansējumam 27 828 111 euro apmērā (tai skaitā 20 133 638 euro 1. kārtā un 7 694 473 euro 5. kārtā) piemērots 09 kods “Nepiemēro”;
- dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.
Intervences kodi:
- 044.kodam “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” plānots novirzīt 648 193euro jeb 2,43% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) tipa šķērsfinansējuma 26 728 331 euro apmērā, kas paredzēts jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei (minētais ierosinājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka 1. kārtas ietvaros 70 % gadījumu no visiem izvēlētajiem infrastruktūras risinājumiem tiks pielāgotas un atjaunotas “vecās” ēkas, vienlaikus tiek piemērota līdzīga pieeja kā 2014. – 2020. gada perioda 9.3.1.1.pasākuma ietvaros, plānojot, ka 5% no šādu risinājumu izmaksām varētu tik novirzītas darbībām, kas veicinās energoefektivitāti);
- 127.kodam “Cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo iekļaušanu kopienā” plānots novirzīt ERAF tipa šķērsfinansējumu 18 438 588euro apmērā.
- 159.kodam “Pasākumi, ar ko uzlabo pakalpojumus, kas nodrošina aprūpi ģimenes apstākļos un vietējā kopienā” plānots novirzīt pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai paredzēto ESF+ finansējumu 9 679 070 euro apmērā.
4.3.5.1. pasākuma 5. kārtas ESF+ investīcijām 10 988 592 euro piemērots:
Intervences kodi:
- 044.kodam “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” plānots novirzīt 247 611euro jeb 0.92 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) tipa šķērsfinansējuma 26 728 331 euro apmērā, kas paredzēts jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei (minētais ierosinājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka 5. kārtas ietvaros 70 % gadījumu no visiem izvēlētajiem infrastruktūras risinājumiem tiks pielāgotas un atjaunotas “vecās” ēkas, vienlaikus tiek piemērota līdzīga pieeja kā 2014. – 2020. gada perioda 9.3.1.1.pasākuma ietvaros, plānojot, ka 5% no šādu risinājumu izmaksām varētu tik novirzītas darbībām, kas veicinās energoefektivitāti);
- 127.kodam “Cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo iekļaušanu kopienā” plānots novirzīt ERAF tipa šķērsfinansējumu 7 393 939 euro apmērā.
- 159.kodam “Pasākumi, ar ko uzlabo pakalpojumus, kas nodrošina aprūpi ģimenes apstākļos un vietējā kopienā” plānots novirzīt pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai paredzēto ESF+ finansējumu 3 347 042 euro apmērā.
1. un 5. kārtas finansējuma veids: 01, dotācija;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
- ESF+ sekundārās tēmas: 06 “Bērnu nabadzības problēmas risināšana” piemērots 30% ESF+ finansējuma jeb 11 926 332 euro (tai skaitā 8 628 701 euro 1. kārtā un 3 297 631 euro 5. kārtā), pārējam ESF+ finansējumam 27 828 111 euro apmērā (tai skaitā 20 133 638 euro 1. kārtā un 7 694 473 euro 5. kārtā) piemērots 09 kods “Nepiemēro”;
- dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)(turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2024/2509)
Apraksts
2024. gada 30. septembrī stājusies spēkā jaunā “Finanšu regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Regula 2024/2509), un saskaņā ar Regulas 2024/2509 279. pantu tā atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)(turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2024/2509)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2024/2509 61. pants
TA projekta 32. punkts (MKN 173 46.1.1.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks precizēts
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Pašvaldības vai to izveidoti soiālo pakalpojumu sniedzēji
- Citi sociālo pakalpojumu sniedzēji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
ES fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas pilda LM, sadarbības iestādes funkcijas – CFLA. Projekta finansējuma saņēmējs – pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji, citi sociālo pakalpojumu sniedzēji.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtai ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, ņemot vērā, ka projektu ietvaros tiks veidota jauna un papildinoša sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra pašvaldībās.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtas ietvaros tiks veicināta sociālās situācijas uzlabošanās mērķa grupas personām – personām ar funkcionāliem traucējumiem ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt, jo viņiem būs iespēja saņemt individuālajām vajadzībām pielāgotus pakalpojumus, nodrošinot iespēju turpināt dzīvot savā mājoklī vai izmitināšanu nelielās grupās. Vienlaikus tiks uzlabota mērķa grupas personu ģimenes locekļu un citu neformālo aprūpētāju situācija un sekmēts darba un ģimenes dzīves līdzsvars, mazinot viņu noslodzi aprūpes nodrošināšanā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi