24-TA-1200: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra sēdes protokola Nr. 2 54. § 2.punktā uzdotais uzdevums Veselības ministrijai līdz 2024. gada 1. jūlijam izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, kuros noteikt, ka:
- visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu, un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām;
- visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot šī protokollēmuma 2.1. apakšpunktā minēto kompensējamo zāļu uzcenojumu veidošanās modeli;
- Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
- visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu, un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām;
- visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot šī protokollēmuma 2.1. apakšpunktā minēto kompensējamo zāļu uzcenojumu veidošanās modeli;
- Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izpildīt Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra sēdes protokola Nr. 2 54. § 2.punktā uzdoto uzdevumu - visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu, un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām.
Spēkā stāšanās termiņš
01.11.2024.
Pamatojums
Lai pielāgotu Nacionālā veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras datu bāzes jauno zāļu uzcenojuma modeļa ieviešanai nepieciešams izstrādes laiks.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Zāļu cenu (izņemot kompensējamo zāļu) cenu veidošanas principus nosaka Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 803) un kompensējamo zāļu cenu veidošanas principi ietverti Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.899).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konkurences padomes 2019. gada tirgus uzraudzības ziņojumā "Zāļu cenu veidošanās un iespējamie konkurences ierobežojumi, kas ietekmē zāļu finansiālo pieejamību", (VM nav konstatējusi, ka notikušas būtiskas izmaiņas tirgus situācijā, t.sk. zāļu uzcenojumu salīdzināšanai izmantotajos zāļu lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumos Lietuvā un Igaunijā, tādēļ ziņojumā izdarītie secinājumi ir piemērojami un attiecināmi) par valstī spēkā esošo zāļu uzcenojumu sistēmu cita starpā par nekompensējamo zāļu uzcenojumiem norādīts:
- vērtējot uzcenojumus kopumā to absolūtajā izteiksmē, secināms, ka tie būtu vērtējami kā lieli, un dārgāku zāļu segmentā – to lielums, iespējams, nav objektīvi pamatots ar zāļu izplatīšanu;
- būtiskākā atšķirība Latvijas, Lietuvas un Igaunijas normatīvajā regulējumā attiecībā uz lieltirgotavas un aptiekas cenu un uzcenojumu veidošanu ir tā, ka Lietuvā un Igaunijā ir noteikts maksimāls fiksēts uzcenojums (“griesti”) lieltirgotavai un aptiekai. Pēc mehānisma, kāds noteikts Latvijā, lieltirgotavas uzcenojums noteikts proporcionāli ražotāja cenai, un, tai pieaugot, lieltirgotavas uzcenojums, kaut gan samazinās procentuālajā izteiksmē, tomēr turpina palielināties skaitliskā (naudas) izteiksmē. Tātad Latvijā lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums vienmēr pieaug proporcionāli iepirkuma cenai;
- ievērojot Latvijā noteikto proporcionalitātes mehānismu, Latvijā lieltirgotavas cenas vienmēr ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, un jo dārgākas zāles (jo augstāka ražotāja cena), jo lielāka veidojas uzcenojumu starpība;
- tā kā Latvijas normatīvais regulējums neparedz “uzcenojuma griestus”, Latvijā lieltirgotavas uzcenojums skaitliskā (naudas) izteiksmē, lai kāda būtu ražotāja cena, ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā;
- dārgāku zāļu segmentā atšķirības starp lieltirgotavas uzcenojumiem Baltijas valstīs ir būtiskas, kas arī papildus norāda uz to, ka Latvijā lieltirgotavām paredzēta iespēja noteikt salīdzinoši augstus uzcenojums, kas var liecināt par to, ka tie ir nesamērīgi. Vienlaikus tas negatīvi ietekmē zāļu gala cenu un tātad zāļu finansiālo pieejamību;
- normatīvais regulējums Latvijā pieļauj zāļu izplatīšanas starpniekposmiem (lieltirgotavām un aptiekām) piemērot pirmšķietami nesamērīgi lielus uzcenojumus un paredz tiem lielākas peļņas iespējas nekā Lietuvā un Igaunijā. Pie šādas uzcenojumu sistēmas liela nozīme ir vertikālajai integrācijai (saistīto tirgus dalībnieku vēlmei tirgū izplatīt konkrētas zāles), farmaceitu neatkarībai (neatkarīgi no aptiekas sasaistes ar lieltirgotavu u.c.);
- vienlaikus pie secinājumiem par starpniekposmu peļņas iespējām Latvijā jāņem vērā citu peļņu ietekmējošo faktoru atšķirības Baltijas valstīs (darba spēka nodokļi, kapitāla maksa, zemes noma u.c.), kas tomēr nepamato to proporcionalitātes mehānisma piemērošanu, jo atšķirības nav būtiskas, ievērojot to, ka tas neveicina pacientam zāļu finansiālo pieejamību.
Par kompensējamo zāļu uzcenojumiem Konkurences padome cita starpā norāda:
- normatīvais regulējums par to, kā jānosaka cenas KZS iekļautām zālēm, ja pacienta diagnoze nav atbilstoša KZS, ir neviennozīmīgs. Tas pieļauj, ka kompensējamām zālēm paralēli var pastāvēt divi cenu veidošanas algoritmi un attiecīgi – divas aptiekas cenas. Šāda situācija ir pretēja pacientu interesēm un ir labvēlīgāka starpnieku (lieltirgotavu un aptieku) interesēm;
- atšķirības zāļu cenās aptiekās ir dažādas, būtiskākās atšķirības novērojamas tad, kad zālēm, kuras savstarpēji salīdzina, ir atšķirīgs statuss kompensācijas ziņā (ir vai nav iekļautas KZS), kas ietekmē zāļu cenu veidošanās mehānismu un tā piemērošanu praksē.
- normatīvajā regulējumā paredzēti mehānismi, kas ražotājus veicina samazināt cenas, bet vienlaicīgi uzcenojuma veidošanas modelis darbojas pretēji šiem mehānismiem un to piemērošanai;
- normatīvais regulējums Baltijas valstīs būtiski atšķiras, atšķirības nosaka arī to, ka dažādās valstīs situācija ir labvēlīgāka dažādiem starpnieku posmiem, piemēram, salīdzinot normatīvo regulējumu par cenu veidošanu kompensējamajām zālēm Latvijā un Lietuvā, secināms, ka Lietuvā pastāvošais mehānisms nodrošina aptiekām lielākus uzcenojumus, tādā veidā nodrošina plašāku aptieku neatkarību vertikālās integrācijas gadījumā;
- lieltirgotavas uzcenojums naudas izteiksmē Latvijā pamatā ir lielāks nekā citās valstīs. Tikai lētākām zālēm (līdz ražotāja cenai aptuveni 7euro) lieltirgotavas uzcenojums skaitliskā (naudas) izteiksmē Latvijā nav vislielākais. Kopumā Latvijā normatīvais regulējums pirmšķietami pieļauj lielākas peļņas iespējas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju;
- procentuālā izteiksmē lieltirgotavu ieņēmumi gala cenā Lietuvā un Latvijā ir atšķirīgi: lētākajā cenu segmentā Lietuvā tie ir ievērojami lielāki, bet, ievērojot, ka cena ir zema, tie neatstāj būtisku iespaidu uz to;
- dārgākā zāļu cenu segmentā Latvijā praktiski vienmēr lieltirgotavu ieņēmumi ir augstāki, un, kaut gan tie nepārsniedz 5% gala cenā, ņemot vērā, ka gala cena ir augsta (vairāki desmiti un simti euro), arī šis, salīdzinoši nelielais procentuālais uzcenojums veido summu līdz pat 21 euro un atstāj ievērojamu ietekmi uz zāļu finansiālo pieejamību pacientiem. Jo augstāka ražotāja cena, jo vairāk lieltirgotavas cena Latvijā pārsniedz cenas Lietuvā un Igaunijā;
- Lietuvā aptiekas uzcenojums skaitliskā (naudas) izteiksmē ir lielāks nekā Latvijā un Igaunijā, turklāt atšķirība ir būtiska. Tas nozīmē, ka Lietuvā apstākļi aptiekas peļņas gūšanai pirmšķietami ir labvēlīgāki nekā citās valstīs.
Konkurences padomes priekšlikumi zāļu uzcenojumu sistēmas uzlabošanai:
– samazināt zāļu gala cenas pacientiem, veicinot zāļu finansiālo pieejamību/palielināt zāļu finansiālo pieejamību valsts kompensācijas sistēmas ietvaros, t.i., vērtējot to no valsts budžeta līdzekļu efektīvākas izmantošanas viedokļa;
- izvērtēt iespēju izslēgt lieltirgotavas cenas un aptiekas cenas tiešo proporcionalitāti ražotāja cenai. Iespējamais risinājums varētu būt fiksētās maksas ieviešana par vienu pārdoto zāļu iepakojumu;
- paredzēt tādu uzcenojuma sadalījumu starp lieltirgotavu un aptieku, lai mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavas, t.i., izvērtēt iespēju palielināt aptiekas ieņēmumus atsevišķos segmentos vai mainīt uzcenojumu skaitlisko vērtību par labu aptiekas līmenim;
- nosakot intervālus un uzcenojumus, ņemt vērā, cenu segmentu līdz 50 euro, kurā ir lielāks realizācijas apjoms un atbilstoši lielākais patēriņš; - paredzēt pacienta līdzmaksājuma maksimālo apmēru euro.
Par nozari atbildīgajām institūcijām jāizvērtē grozījumu veikšana normatīvajos aktos attiecībā uz MK noteikumu Nr.803 un MK noteikumu piemērošanu. Būtu jānosaka, ka, ja zāles ir iekļautas KZS, tad to aptiekas cena veidojas pēc mehānisma, kas paredzēts MK noteikumos Nr.899.
Nepieciešams izvērtēt iespēju piemērot vienu cenas veidošanas mehānismu kompensējamām un nekompensējamām zālēm.
Jāveic sistēmisks paralēlā importa efekta novērtējums, ievērojot to, ka administratīvie resursi, kas tiek patērēti attiecīgām procedūrām (iekļaušana KZS, cenas novērtējums u.c.), valstij var izmaksāt dārgāk nekā minētais cenu samazinājums. Būtu jānovērtē ne tikai tiešā ietekme uz budžeta ietaupījumiem samazinātās cenas dēļ (samazināta viena iepakojuma cena, potenciālais pārdošanas apjoms), bet arī nepieciešamais administratīvais resursu patēriņa apjoms šādu darbību veikšanai. Attiecīgi jāizvērtē grozījumi MK noteikumu Nr.899 30.1punktā - prasība, ka paralēli izplatīto un paralēli importēto zāļu cenas ir zemākas par to kompensējamo zāļu cenu, attiecībā pret kurām ir veikta paralēlā izplatīšana vai paralēlais imports.
Ievērojot to, ka atlaižu piemērošana, vienlaikus pastāvot vertikālajai integrācijai, var negatīvi ietekmēt gan ražotāju motivāciju piedāvāt jaunas zāles/iekļaut tās KZS, gan farmaceitu neatkarību, un līdz ar to arī negatīvi ietekmēt zāļu pieejamību pacientiem, nepieciešams izvērtēt iespēju, ierobežot atlaižu piešķiršanas sistēmu, visos zāļu izplatīšanas līmeņos, veidojot sistēmu caurskatāmu un pārraugāmu no atbildīgo institūciju puses.
Arī Pasaules veselības organizācijas (turpmāk - PVO) eksperts 2021. gada ziņojumā "Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā" norāda, ka faktisko cenu (bez PVN) salīdzinājums Baltijas valstīs, kas veiktas 2019. gadā, atklāj, ka ražotāji Latvijā lielākoties nosaka zemākas ražotāja cenas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tas nenodrošina labāku piekļuvi medikamentiem, jo lielāku uzcenojumu un augstākas PVN likmes dēļ daļa zāļu Latvijas aptiekās tiek pārdotas par augstākām cenām nekā pārējās Baltijas valstīs. Vienlaikus eksperts arī norāda, ka atšķirības starp kompensējamo zāļu lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumiem Lietuvā un Igaunijā ir daudz mazāk izteiktas nekā nekompensējamo zāļu gadījumā. PVO cita starpā aicina:
- noteikt starptautisko zāļu cenu salīdzināšanu arī nekompensējamām zālēm;
- pārliecināties, ka pacienti, kuriem jāpērk zāles, kas tiek kompensētas citu saslimšanu gadījumā (bet ne to saslimšanu gadījumā, kuru ārstēšanai viņiem tās izrakstītas), par šīm zālēm nepārmaksā;
- tāpat kā Igaunijā ieviest vienotu zāļu uzcenojumu modeli kompensējamām un nekompensējamām zālēm;
- izrakstot nekompensējamas zāles, uzlikt par pienākumu receptē norādīt tikai zāļu aktīvo vielu,
- nodrošināt, ka pacienti, kuriem jāpērk zāles, kas citos gadījumos tiek kompensētas (bet ne ārstēšanas vajadzībām, kuru dēļ pacientam tās izrakstītas), par šīm zālēm nepārmaksā;
- uzcenojumu vietā piemērot zemus fiksētos līdzmaksājumus.
Arī Valsts kontrole (turpmāk - VK) revīzijā “Vai Veselības ministrijas pasākumi nodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un nepieciešamo zāļu kompensāciju?” konstatējusi, ka "saskaņā ar kārtību, kādā aprēķina kompensējamo zāļu cenas, pieaugot ražotāja cenai, lieltirgotavas uzcenojums turpina neierobežoti palielināties, savukārt aptiekas uzcenojumam noteikti “griesti”. Salīdzinājumam Lietuvā un Igaunijā, sasniedzot noteiktu zāļu cenas slieksni, tiek piemērots fiksēts uzcenojums gan lieltirgotavām, gan aptiekām". Tādēļ VK aicina aktualizēt kompensējamo zāļu lieltirgotavas un aptiekas uzcenojuma limitus, nosakot pamatojumu, izvērtēt kompensējamām zālēm piemēroto PVN likmi un ieviest “griestus“ arī lieltirgotavām.
- vērtējot uzcenojumus kopumā to absolūtajā izteiksmē, secināms, ka tie būtu vērtējami kā lieli, un dārgāku zāļu segmentā – to lielums, iespējams, nav objektīvi pamatots ar zāļu izplatīšanu;
- būtiskākā atšķirība Latvijas, Lietuvas un Igaunijas normatīvajā regulējumā attiecībā uz lieltirgotavas un aptiekas cenu un uzcenojumu veidošanu ir tā, ka Lietuvā un Igaunijā ir noteikts maksimāls fiksēts uzcenojums (“griesti”) lieltirgotavai un aptiekai. Pēc mehānisma, kāds noteikts Latvijā, lieltirgotavas uzcenojums noteikts proporcionāli ražotāja cenai, un, tai pieaugot, lieltirgotavas uzcenojums, kaut gan samazinās procentuālajā izteiksmē, tomēr turpina palielināties skaitliskā (naudas) izteiksmē. Tātad Latvijā lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums vienmēr pieaug proporcionāli iepirkuma cenai;
- ievērojot Latvijā noteikto proporcionalitātes mehānismu, Latvijā lieltirgotavas cenas vienmēr ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, un jo dārgākas zāles (jo augstāka ražotāja cena), jo lielāka veidojas uzcenojumu starpība;
- tā kā Latvijas normatīvais regulējums neparedz “uzcenojuma griestus”, Latvijā lieltirgotavas uzcenojums skaitliskā (naudas) izteiksmē, lai kāda būtu ražotāja cena, ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā;
- dārgāku zāļu segmentā atšķirības starp lieltirgotavas uzcenojumiem Baltijas valstīs ir būtiskas, kas arī papildus norāda uz to, ka Latvijā lieltirgotavām paredzēta iespēja noteikt salīdzinoši augstus uzcenojums, kas var liecināt par to, ka tie ir nesamērīgi. Vienlaikus tas negatīvi ietekmē zāļu gala cenu un tātad zāļu finansiālo pieejamību;
- normatīvais regulējums Latvijā pieļauj zāļu izplatīšanas starpniekposmiem (lieltirgotavām un aptiekām) piemērot pirmšķietami nesamērīgi lielus uzcenojumus un paredz tiem lielākas peļņas iespējas nekā Lietuvā un Igaunijā. Pie šādas uzcenojumu sistēmas liela nozīme ir vertikālajai integrācijai (saistīto tirgus dalībnieku vēlmei tirgū izplatīt konkrētas zāles), farmaceitu neatkarībai (neatkarīgi no aptiekas sasaistes ar lieltirgotavu u.c.);
- vienlaikus pie secinājumiem par starpniekposmu peļņas iespējām Latvijā jāņem vērā citu peļņu ietekmējošo faktoru atšķirības Baltijas valstīs (darba spēka nodokļi, kapitāla maksa, zemes noma u.c.), kas tomēr nepamato to proporcionalitātes mehānisma piemērošanu, jo atšķirības nav būtiskas, ievērojot to, ka tas neveicina pacientam zāļu finansiālo pieejamību.
Par kompensējamo zāļu uzcenojumiem Konkurences padome cita starpā norāda:
- normatīvais regulējums par to, kā jānosaka cenas KZS iekļautām zālēm, ja pacienta diagnoze nav atbilstoša KZS, ir neviennozīmīgs. Tas pieļauj, ka kompensējamām zālēm paralēli var pastāvēt divi cenu veidošanas algoritmi un attiecīgi – divas aptiekas cenas. Šāda situācija ir pretēja pacientu interesēm un ir labvēlīgāka starpnieku (lieltirgotavu un aptieku) interesēm;
- atšķirības zāļu cenās aptiekās ir dažādas, būtiskākās atšķirības novērojamas tad, kad zālēm, kuras savstarpēji salīdzina, ir atšķirīgs statuss kompensācijas ziņā (ir vai nav iekļautas KZS), kas ietekmē zāļu cenu veidošanās mehānismu un tā piemērošanu praksē.
- normatīvajā regulējumā paredzēti mehānismi, kas ražotājus veicina samazināt cenas, bet vienlaicīgi uzcenojuma veidošanas modelis darbojas pretēji šiem mehānismiem un to piemērošanai;
- normatīvais regulējums Baltijas valstīs būtiski atšķiras, atšķirības nosaka arī to, ka dažādās valstīs situācija ir labvēlīgāka dažādiem starpnieku posmiem, piemēram, salīdzinot normatīvo regulējumu par cenu veidošanu kompensējamajām zālēm Latvijā un Lietuvā, secināms, ka Lietuvā pastāvošais mehānisms nodrošina aptiekām lielākus uzcenojumus, tādā veidā nodrošina plašāku aptieku neatkarību vertikālās integrācijas gadījumā;
- lieltirgotavas uzcenojums naudas izteiksmē Latvijā pamatā ir lielāks nekā citās valstīs. Tikai lētākām zālēm (līdz ražotāja cenai aptuveni 7euro) lieltirgotavas uzcenojums skaitliskā (naudas) izteiksmē Latvijā nav vislielākais. Kopumā Latvijā normatīvais regulējums pirmšķietami pieļauj lielākas peļņas iespējas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju;
- procentuālā izteiksmē lieltirgotavu ieņēmumi gala cenā Lietuvā un Latvijā ir atšķirīgi: lētākajā cenu segmentā Lietuvā tie ir ievērojami lielāki, bet, ievērojot, ka cena ir zema, tie neatstāj būtisku iespaidu uz to;
- dārgākā zāļu cenu segmentā Latvijā praktiski vienmēr lieltirgotavu ieņēmumi ir augstāki, un, kaut gan tie nepārsniedz 5% gala cenā, ņemot vērā, ka gala cena ir augsta (vairāki desmiti un simti euro), arī šis, salīdzinoši nelielais procentuālais uzcenojums veido summu līdz pat 21 euro un atstāj ievērojamu ietekmi uz zāļu finansiālo pieejamību pacientiem. Jo augstāka ražotāja cena, jo vairāk lieltirgotavas cena Latvijā pārsniedz cenas Lietuvā un Igaunijā;
- Lietuvā aptiekas uzcenojums skaitliskā (naudas) izteiksmē ir lielāks nekā Latvijā un Igaunijā, turklāt atšķirība ir būtiska. Tas nozīmē, ka Lietuvā apstākļi aptiekas peļņas gūšanai pirmšķietami ir labvēlīgāki nekā citās valstīs.
Konkurences padomes priekšlikumi zāļu uzcenojumu sistēmas uzlabošanai:
– samazināt zāļu gala cenas pacientiem, veicinot zāļu finansiālo pieejamību/palielināt zāļu finansiālo pieejamību valsts kompensācijas sistēmas ietvaros, t.i., vērtējot to no valsts budžeta līdzekļu efektīvākas izmantošanas viedokļa;
- izvērtēt iespēju izslēgt lieltirgotavas cenas un aptiekas cenas tiešo proporcionalitāti ražotāja cenai. Iespējamais risinājums varētu būt fiksētās maksas ieviešana par vienu pārdoto zāļu iepakojumu;
- paredzēt tādu uzcenojuma sadalījumu starp lieltirgotavu un aptieku, lai mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavas, t.i., izvērtēt iespēju palielināt aptiekas ieņēmumus atsevišķos segmentos vai mainīt uzcenojumu skaitlisko vērtību par labu aptiekas līmenim;
- nosakot intervālus un uzcenojumus, ņemt vērā, cenu segmentu līdz 50 euro, kurā ir lielāks realizācijas apjoms un atbilstoši lielākais patēriņš; - paredzēt pacienta līdzmaksājuma maksimālo apmēru euro.
Par nozari atbildīgajām institūcijām jāizvērtē grozījumu veikšana normatīvajos aktos attiecībā uz MK noteikumu Nr.803 un MK noteikumu piemērošanu. Būtu jānosaka, ka, ja zāles ir iekļautas KZS, tad to aptiekas cena veidojas pēc mehānisma, kas paredzēts MK noteikumos Nr.899.
Nepieciešams izvērtēt iespēju piemērot vienu cenas veidošanas mehānismu kompensējamām un nekompensējamām zālēm.
Jāveic sistēmisks paralēlā importa efekta novērtējums, ievērojot to, ka administratīvie resursi, kas tiek patērēti attiecīgām procedūrām (iekļaušana KZS, cenas novērtējums u.c.), valstij var izmaksāt dārgāk nekā minētais cenu samazinājums. Būtu jānovērtē ne tikai tiešā ietekme uz budžeta ietaupījumiem samazinātās cenas dēļ (samazināta viena iepakojuma cena, potenciālais pārdošanas apjoms), bet arī nepieciešamais administratīvais resursu patēriņa apjoms šādu darbību veikšanai. Attiecīgi jāizvērtē grozījumi MK noteikumu Nr.899 30.1punktā - prasība, ka paralēli izplatīto un paralēli importēto zāļu cenas ir zemākas par to kompensējamo zāļu cenu, attiecībā pret kurām ir veikta paralēlā izplatīšana vai paralēlais imports.
Ievērojot to, ka atlaižu piemērošana, vienlaikus pastāvot vertikālajai integrācijai, var negatīvi ietekmēt gan ražotāju motivāciju piedāvāt jaunas zāles/iekļaut tās KZS, gan farmaceitu neatkarību, un līdz ar to arī negatīvi ietekmēt zāļu pieejamību pacientiem, nepieciešams izvērtēt iespēju, ierobežot atlaižu piešķiršanas sistēmu, visos zāļu izplatīšanas līmeņos, veidojot sistēmu caurskatāmu un pārraugāmu no atbildīgo institūciju puses.
Arī Pasaules veselības organizācijas (turpmāk - PVO) eksperts 2021. gada ziņojumā "Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā" norāda, ka faktisko cenu (bez PVN) salīdzinājums Baltijas valstīs, kas veiktas 2019. gadā, atklāj, ka ražotāji Latvijā lielākoties nosaka zemākas ražotāja cenas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tas nenodrošina labāku piekļuvi medikamentiem, jo lielāku uzcenojumu un augstākas PVN likmes dēļ daļa zāļu Latvijas aptiekās tiek pārdotas par augstākām cenām nekā pārējās Baltijas valstīs. Vienlaikus eksperts arī norāda, ka atšķirības starp kompensējamo zāļu lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumiem Lietuvā un Igaunijā ir daudz mazāk izteiktas nekā nekompensējamo zāļu gadījumā. PVO cita starpā aicina:
- noteikt starptautisko zāļu cenu salīdzināšanu arī nekompensējamām zālēm;
- pārliecināties, ka pacienti, kuriem jāpērk zāles, kas tiek kompensētas citu saslimšanu gadījumā (bet ne to saslimšanu gadījumā, kuru ārstēšanai viņiem tās izrakstītas), par šīm zālēm nepārmaksā;
- tāpat kā Igaunijā ieviest vienotu zāļu uzcenojumu modeli kompensējamām un nekompensējamām zālēm;
- izrakstot nekompensējamas zāles, uzlikt par pienākumu receptē norādīt tikai zāļu aktīvo vielu,
- nodrošināt, ka pacienti, kuriem jāpērk zāles, kas citos gadījumos tiek kompensētas (bet ne ārstēšanas vajadzībām, kuru dēļ pacientam tās izrakstītas), par šīm zālēm nepārmaksā;
- uzcenojumu vietā piemērot zemus fiksētos līdzmaksājumus.
Arī Valsts kontrole (turpmāk - VK) revīzijā “Vai Veselības ministrijas pasākumi nodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un nepieciešamo zāļu kompensāciju?” konstatējusi, ka "saskaņā ar kārtību, kādā aprēķina kompensējamo zāļu cenas, pieaugot ražotāja cenai, lieltirgotavas uzcenojums turpina neierobežoti palielināties, savukārt aptiekas uzcenojumam noteikti “griesti”. Salīdzinājumam Lietuvā un Igaunijā, sasniedzot noteiktu zāļu cenas slieksni, tiek piemērots fiksēts uzcenojums gan lieltirgotavām, gan aptiekām". Tādēļ VK aicina aktualizēt kompensējamo zāļu lieltirgotavas un aptiekas uzcenojuma limitus, nosakot pamatojumu, izvērtēt kompensējamām zālēm piemēroto PVN likmi un ieviest “griestus“ arī lieltirgotavām.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā KP 2019. gada tirgus uzraudzības ziņojumā sniegtos ieteikumus ( VM nav konstatējusi, ka notikušas būtiskas izmaiņas tirgus situācijā, t.sk. zāļu uzcenojumu salīdzināšanai izmantotajos zāļu lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumos Lietuvā un Igaunijā, tādēļ ziņojumā izdarītie secinājumi ir piemērojami un attiecināmi), PVO ekspertu ieteikumus, Valsts kontroles ieteikumus:
Precizēta 2. punkta redakcija, lai zālēm, kuras iepērk saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, cena nebūtu augstāka par Zāļu reģistrācijas apliecības turētāja vai tā pilnvarotais pārstāvja (turpmāk - zāļu ražotājs) ZVA iesniegto attiecīgo zāļu realizācijas cenu Latvijā (Grozījumu 1.1. apakšpunkts). 4. punktā veikts tehnisks grozījums (attiecībā uz saīsinājumu) (grozījumu 1.2. apakšpunkts).
No MK noteikumiem Nr. 803 tiek svītrots 3. punkts, pamatojoties uz to, ka visām recepšu zālēm (gan kompensējamām, gan nekompensējamām) paredzēts piemērot vienādus lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumus (Grozījumu 1.2. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 4. punkts, paredzot, ka ražotāja zāļu deklarētā cena Latvijā nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā vai Igaunijā (Grozījumu 1.3. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 5. punkts, precizējot dokumentu sniegšanas kārtību Zāļu valsts aģentūrā zāļu cenas maiņas gadījumā, t.sk. nosakot, ka zāļu cenas paaugstināšanu var veikt ne biežāk kā 1 reizi 12 mēnešu periodā, sniedzot ražotāja pamatojumu (Grozījumu 1.4. apakšpunkts).
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 5.1 punktu, dodot iespējam ražotājam piemērot atlaides deklarētajai cenai (Grozījumu 1.6. apakšpunkts).
No MK noteikumiem Nr. 803 tiek svītrots 6. punkts (Grozījumu 1.6. apakšpunkts), jo saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība" 153.1. apakšpunktu reģistrācijas īpašnieks ir atbildīgs par zāļu virzību tirgū. Faktiski ražotāji nepārstāv zāles nevienā tirgū, zāļu virzību tirgū nodrošina reģistrācijas apliecības īpašnieks, kas uzskatāma par atsevišķu struktūru ar funkciju nodrošināt zāļu nokļūšanu no ražotāja līdz attiecīgo valstu vairumtirgotājiem, paralēli tam nodrošinot šo valstu prasību izpildi u.tml. Cena, kas tiek deklarēta saskaņā ar MK noteikumu Nr. 803 4. punktu, pēc būtības jau iekļauj izmaksas, kuras rodas 6. punktā minētajos gadījumos. 6. un 11. punkts paredz, ka pie produkta cenas tiek pieskaitītas vienreizējas izmaksas, neatkarīgi no izplatāmā apjoma, radot situāciju, kurā pie “ražotāja” cenas par vienu iepakojumu, jāpieskaita vienreizējas (un apjomīgas) izmaksas. Tādēļ nepieciešams svītrot 6.punktu.
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 9. punkts, precizējot dokumentu sniegšanas kārtību zāļu paralēlajam izplatītājam un paralēlajam importētājam, nosakot, ka zāļu cenas paaugstināšanas gadījumā jāsniedz pamatojums (Grozījumu 1.7. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 10. punkts, nosakot, ka MK noteikumu Nr. 803 1.pielikumā norādītie jau šobrīd spēkā esošie lieltirgotavas uzcenojumi piemērojami bezrecepšu zālēm un nereģistrētām zālēm (Grozījumu 1.8. apakšpunkts).
MK noteikumu Nr. 803 papildināti ar 10.1 punktu, nosakot zāļu lieltirgotavas cenas veidošanas principus un lieltirgotavas uzcenojumus recepšu zālēm, t.sk. kompensējamām zālēm (Grozījumu 1.9. apakšpunkts).
Lieltirgotavas uzcenojums EUR 0.50 par zāļu iepakojumu aprēķināts, balstoties Baltijas valstu uzcenojumu analīzi, ņemot vērā Pasaules bankas ieteikumu par uzcenojuma apmēru (5% vai zemāks) un aprēķināto vidējo uzcenojumu par zāļu iepakojumu, ņemot vērā zāļu 2022. gada un 2023. gada kopējo apgrozījumu un iepakojumu skaitu.
Lētāko zāļu segmentā, kur realizēto iepakojumu īpatsvars ir 53% no kopējā realizēto iepakojumu skaita 2023. gadā, piedāvātais lieltirgotavas uzcenojums 0.50 euro zālēm ir augstāks nekā esošajā regulējumā.
Turklāt nekompensējamo medikamentu kategorijā lētāko zāļu segmentā lieltirgotavas uzcenojums 0.50 euro zālēm līdz 3 euro ir 1-3 reizes augstāks nekā tas ir, piemēram, Lietuvā, tādējādi kompensējot dārgo zāļu virs 100 euro, kuru iepakojumu īpatsvars ir 1.8%, pieejamības un izplatīšanas nodrošināšanu lieltirgotavās.
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu, tiek svītrots arī MK noteikumu Nr. 803 11. punkts nelietderības dēļ (Grozījumu 1.10. apakšpunkts).
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 papildināšanu ar ar 10.1 punktu, tiek precizēts MK noteikumu Nr. 803 12. punkts (Grozījumu 1.11. apakšpunkts). Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu, tiek svītrots arī MK noteikumu Nr. 803 11. punkts nelietderības dēļ (Grozījumu 1.10. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 13. punkts (Grozījumu 1.12. apakšpunkts), nosakot, ka MK noteikumu Nr. 803 2.pielikumā norādītie jau šobrīd spēkā esošie aptiekas uzcenojumi piemērojami bezrecepšu zālēm un nereģistrētām zālēm, tādējādi netiek mainīta zāļu cenu veidošanas kārtība ne bezrecepšu, ne nereģistrētajām zālēm, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu, tiek svītrots arī MK noteikumu Nr. 803 11. punkts nelietderības dēļ (Grozījumu 1.10. apakšpunkts).
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 13.1 punktu un 2.1 pielikumu, nosakot zāļu aptiekas cenas veidošanas principus un aptieku uzcenojumus recepšu zālēm, t.sk. kompensējamām zālēm. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu, tiek svītrots arī MK noteikumu Nr. 803 11. punkts nelietderības dēļ (Grozījumu 1.10. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 14. punkts, ņemot vērā MK noteikumu Nr. 803 papildināšanu ar 13.1 punktu (Grozījumu 1.14. apakšpunkts).
MK noteikumu Nr. 803 papildināti ar 14.1 punktu. Norma ir nepieciešama, ņemot vērā to, ka kompensējamo zāļu cenas tiek noteiktas, pamatojoties uz zāļu izmaksu efektivitātes aprēķiniem, sarunas procedūru ar zāļu ražotājiem par zāļu cenas piedāvājumu, lai zāļu izmaksas būtu samērojamas ar terapeitisko efektu un zāļu kompensācijai piešķirto finansējumu un, lai kompensējamo zāļu cena tiktu piemērota arī pacientiem diagnožu gadījumā, kas ir ārpus zāļu kompensācijas sistēmas (Grozījumu 1.15. apakšpunkts).
MK noteikumu Nr. 803 papildināti ar 17.5 punktu, nosakot maksu par farmaceita un farmaceita asistenta veikto pakalpojumu par receptes apkalpošanu un paredzot lielāku maksu aptiekām vai aptieku filiālēm, kas ir vienīgās apdzīvotās vietās (Grozījumu 1.16. apakšpunkts).
Formulējums “pie pirmreizējas izsniegšanas” nozīmē to, ka nekompensējamām recepšu zālēm, ja receptē izrakstīto zāļu daudzumu aptiekas klients iegādājas pa daļām, tad samaksa par pakalpojumu tiek veikta zāļu daļu pret saņemto recepti iegādājoties pirmo reizi.
VM veidoja jauno zāļu cenu veidošanas modeli, ņemot vērā KP ieteikumus 2019. gada tirgus uzraudzības ziņojumā: “-.......normatīvais regulējums Latvijā pieļauj zāļu izplatīšanas starpniekposmiem (lieltirgotavām un aptiekām) piemērot pirmšķietami nesamērīgi lielus uzcenojumus un paredz tiem lielākas peļņas iespējas nekā Lietuvā un Igaunijā.
- vienlaikus pie secinājumiem par starpniekposmu peļņas iespējām Latvijā jāņem vērā citu peļņu ietekmējošo faktoru atšķirības Baltijas valstīs (darba spēka nodokļi, kapitāla maksa, zemes noma u.c.), kas tomēr nepamato to proporcionalitātes mehānisma piemērošanu, jo atšķirības nav būtiskas, ievērojot to, ka tas neveicina pacientam zāļu finansiālo pieejamību”.
Ņemot vērā minēto, VM veidoja jauno zāļu cenu veidošanas modeli, t.sk. veicot aptiekas cenas salīdzināšanu ar zāļu aptiekas cenu Lietuvā un Igaunijā, tā lai recepšu zāļu cenas Latvijā būtu salīdzināmas ar zāļu cenām Lietuvā un Igaunijā. Ņemot vērā KP ieteikumus, tika samazināti lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi. Vienlaikus, lai veicinātu farmaceitiskās aprūpes attīstību un sekmētu aptieku darbību un konkurētspēju, tika ieviesta pakalpojuma maksa par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu. Ir paredzēta lielāka farmaceitiskās aprūpes maksa par receptes apaklpošanu apdzīvotās vietās, kur ir viena aptieka. Jo MK paredz 2 aptieku atvēršanas iespēju mazāk apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu 4000 vai mazāku. Ja apdzīvotā vietā ir tikai viena aptieka vai aptiekas filiāle, tad, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar aptieku aizvēršanu pārsvarā apdzīvotās vietās ar vienu aptieku, tad VM ir svarīgi stiprināt šīs aptiekas un aptieku filiāles, lai veicinātu to darbību un farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanu un vienlaikus arī sociālās funkcijas veikšanu.
Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē farmaceiti veic dažāda veida pakalpojumus, kas tiek kompensēti no valsts budžeta vai par kuriem maksā pats pacients.
Avots: Institute for Evidence Based Healthcare. Pharmacy Services in Europe: Evaluating Trends and value. Report. 2020. [online] - [accessed on 26.06.2024.]. Available at: https://lfaa.lv/wp-content/uploads/2021/07/Pharmacy-Services-in-Europe-Evaluating-Trends-and-Value.pdf.
MK noteikumu Nr. 803 17.5 punktā papildus zāļu cenai ieviesta maksa par farmaceita pakalpojumu par receptes apakalpošanu 1.50 euro un apdzīvotās vietās, kurās ir viena aptieka vai aptiekas filiāle - 2.50 euro un saskaņā MK noteikumu Nr. 803 17.6 punktu daļu no šī pakalpojuma maksas segs pircējs(pacients) 0.75 euro apmērā, savukārt atlikušo pakalpojuma maksas daļu (0.75 euro vai 1.75 euro) segs valsts.
Vienlaikus no grozījumiem Noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" svītrots MK noteikumu Nr. 899 4.1 punkts, ņemot vērā to, ka pacientam, ja tam ir diagnoze/slimība, kuras gadījumā piemērojama 100% zāļu kompensācija, nebūs jāveic līdzmaksājums 0.71 euro apmērā, lai aptiekai nosegtu (samaksātu) daļu no zāļu cenas, jo pacientam izsniegto zāļu cenas izmaksas aptiekai segs valsts pilnā apmērā.
Tādējādi svītrotajā Noteikumu Nr.899 4.1 punktā bija noteikts, ka pacientam jāveic līdzmaksājums jeb aptiekai jāsamaksā daļa no zāļu cenas, savukārt grozījumu Noteikumos Nr.803 17.6 punktā ieviestais pacienta maksājums 0.75 euro apmērā ir maksas daļa par farmaceita pakalpojumu papildus zāļu cenai, atlikušo maksas daļu par farmaceita sniegto pakalpojumu sedz valsts.
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 17.7 punktu, nosakot pacientu grupas, kas ir atbrīvotas no MK noteikumu Nr. 803 17.5 punktā norādītā maksājuma (Grozījumu 1.18. apakšpunkts).
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 17.8 punktu, kurā noteikta prasība Zāļu valsts aģentūrai pēc Nacionālā veselības dienesta pieprasījuma nodot informāciju par aptiekām, arī aptieku filiālēm, kas ir vienīgās kādā apdzīvotā vietā (Grozījumu 1.19. apakšpunkts).
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7. pants nosaka, ka Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas (skat., https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums) .
MK noteikumu Nr. 803 17.8 punktā noteiktās vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles) tiks atlasītas Zāļu valsts aģentūras informācijas sistēmā, kurā apkopota informācija par visiem licencētiem farmaceitiskās darbības uzņēmumiem, un nodota no Zāļu valsts aģentūras Nacionālajam veselības dienestam informācija par vispārēja tipa aptiekām (vispārēja tipa aptieku filiālēm), kuras ir vienīgās un atrodas kādā konkrētā apdzīvotā vietā saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7. pantā noteiktajām apdzīvotajām vietām. Tās būs vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles), kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) farmaceitiskai darbībai. Šādas vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles) veic savu farmaceitisko darbību, ir atvērtas un nodrošina farmaceitisko aprūpi iedzīvotājiem.
Uz apturētu vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles) darbību, kā arī speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu uz noteiktu laiku nav attiecināms MK noteikumu Nr. 803 17.8 punktā norādītais kritērijs. Tas nav attiecināms arī uz gadījumiem, ja apdzīvotā vietā ir divas vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles), no kurām vienas vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles) darbība vai speciālās atļaujas (licences) darbība konkrētā apdzīvotā vietā ir apturēta.
Uz īslaicīgu vienīgās vispārēja tipa aptiekas un vispārēja tipa aptiekas filiāles apdzīvotā vietā darbības apturēšanu (aptuveni līdz vienam mēnesim) nav attiecināms MK noteikumu Nr. 803 17.8 punktā norādītais kritērijs.
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 19.1. (Grozījumu 1.20. apakšpunkts) un MK noteikumu Nr. 803 19.3. apakšpunkts (Grozījumu 1.21. apakšpunkts), pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu.
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 26. punktu, kurā norādīts MK noteikumu Nr. 803 14.1 punkta piemērošanas datums (Grozījumu 1.22. apakšpunkts). Ņemot vērā to, ka daļai kompensējamo zāļu cenas nosacījumi atrunāti līgumos par zāļu kompensāciju, nepieciešams papildus laiks līgumu precizēšanai, atkārtotai saskaņošanai un parakstīšanai.
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 2.1 pielikumu (Grozījumu 1.23. apakšpunkts) un precizēts MK noteikumu Nr. 803 3. pielikums (Grozījumu 1.24. apakšpunkts). MK noteikumu Nr. 803 3. pielikums izteikts jaunā redakcijā, pamatojoties uz pārskatītajām piemērojamām korekcijas summām aptiekā izgatavoto zāļu cenu noteikšanai, ņemot vērā izejvielu iepirkumu izmaksu, taras izmaksu sadārdzinājumu, gatavošanā izmantoto elektroierīču un elektroenerģijas sadārdzinājumu, attīrīta ūdens iegūšanas izmaksu un darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu.
Lai arī PVN ietekmē zāļu aptiekas cenas veidošanos un pacientu izdevumus par zālēm, tomēr PVN maiņa nav minētā grozījumu projekta tvēruma jautājums, jo to regulē Pievienotās vērtības nodokļa likums. Jautājums par PVN zālēm tiks skatīts FM organizētas darba grupas ietvarā, kur VM vērsusies ar priekšlikumu par PVN zālēm samazināšanu.
Precizēta 2. punkta redakcija, lai zālēm, kuras iepērk saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, cena nebūtu augstāka par Zāļu reģistrācijas apliecības turētāja vai tā pilnvarotais pārstāvja (turpmāk - zāļu ražotājs) ZVA iesniegto attiecīgo zāļu realizācijas cenu Latvijā (Grozījumu 1.1. apakšpunkts). 4. punktā veikts tehnisks grozījums (attiecībā uz saīsinājumu) (grozījumu 1.2. apakšpunkts).
No MK noteikumiem Nr. 803 tiek svītrots 3. punkts, pamatojoties uz to, ka visām recepšu zālēm (gan kompensējamām, gan nekompensējamām) paredzēts piemērot vienādus lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumus (Grozījumu 1.2. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 4. punkts, paredzot, ka ražotāja zāļu deklarētā cena Latvijā nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā vai Igaunijā (Grozījumu 1.3. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 5. punkts, precizējot dokumentu sniegšanas kārtību Zāļu valsts aģentūrā zāļu cenas maiņas gadījumā, t.sk. nosakot, ka zāļu cenas paaugstināšanu var veikt ne biežāk kā 1 reizi 12 mēnešu periodā, sniedzot ražotāja pamatojumu (Grozījumu 1.4. apakšpunkts).
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 5.1 punktu, dodot iespējam ražotājam piemērot atlaides deklarētajai cenai (Grozījumu 1.6. apakšpunkts).
No MK noteikumiem Nr. 803 tiek svītrots 6. punkts (Grozījumu 1.6. apakšpunkts), jo saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība" 153.1. apakšpunktu reģistrācijas īpašnieks ir atbildīgs par zāļu virzību tirgū. Faktiski ražotāji nepārstāv zāles nevienā tirgū, zāļu virzību tirgū nodrošina reģistrācijas apliecības īpašnieks, kas uzskatāma par atsevišķu struktūru ar funkciju nodrošināt zāļu nokļūšanu no ražotāja līdz attiecīgo valstu vairumtirgotājiem, paralēli tam nodrošinot šo valstu prasību izpildi u.tml. Cena, kas tiek deklarēta saskaņā ar MK noteikumu Nr. 803 4. punktu, pēc būtības jau iekļauj izmaksas, kuras rodas 6. punktā minētajos gadījumos. 6. un 11. punkts paredz, ka pie produkta cenas tiek pieskaitītas vienreizējas izmaksas, neatkarīgi no izplatāmā apjoma, radot situāciju, kurā pie “ražotāja” cenas par vienu iepakojumu, jāpieskaita vienreizējas (un apjomīgas) izmaksas. Tādēļ nepieciešams svītrot 6.punktu.
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 9. punkts, precizējot dokumentu sniegšanas kārtību zāļu paralēlajam izplatītājam un paralēlajam importētājam, nosakot, ka zāļu cenas paaugstināšanas gadījumā jāsniedz pamatojums (Grozījumu 1.7. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 10. punkts, nosakot, ka MK noteikumu Nr. 803 1.pielikumā norādītie jau šobrīd spēkā esošie lieltirgotavas uzcenojumi piemērojami bezrecepšu zālēm un nereģistrētām zālēm (Grozījumu 1.8. apakšpunkts).
MK noteikumu Nr. 803 papildināti ar 10.1 punktu, nosakot zāļu lieltirgotavas cenas veidošanas principus un lieltirgotavas uzcenojumus recepšu zālēm, t.sk. kompensējamām zālēm (Grozījumu 1.9. apakšpunkts).
Lieltirgotavas uzcenojums EUR 0.50 par zāļu iepakojumu aprēķināts, balstoties Baltijas valstu uzcenojumu analīzi, ņemot vērā Pasaules bankas ieteikumu par uzcenojuma apmēru (5% vai zemāks) un aprēķināto vidējo uzcenojumu par zāļu iepakojumu, ņemot vērā zāļu 2022. gada un 2023. gada kopējo apgrozījumu un iepakojumu skaitu.
Lētāko zāļu segmentā, kur realizēto iepakojumu īpatsvars ir 53% no kopējā realizēto iepakojumu skaita 2023. gadā, piedāvātais lieltirgotavas uzcenojums 0.50 euro zālēm ir augstāks nekā esošajā regulējumā.
Turklāt nekompensējamo medikamentu kategorijā lētāko zāļu segmentā lieltirgotavas uzcenojums 0.50 euro zālēm līdz 3 euro ir 1-3 reizes augstāks nekā tas ir, piemēram, Lietuvā, tādējādi kompensējot dārgo zāļu virs 100 euro, kuru iepakojumu īpatsvars ir 1.8%, pieejamības un izplatīšanas nodrošināšanu lieltirgotavās.
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu, tiek svītrots arī MK noteikumu Nr. 803 11. punkts nelietderības dēļ (Grozījumu 1.10. apakšpunkts).
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 papildināšanu ar ar 10.1 punktu, tiek precizēts MK noteikumu Nr. 803 12. punkts (Grozījumu 1.11. apakšpunkts). Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu, tiek svītrots arī MK noteikumu Nr. 803 11. punkts nelietderības dēļ (Grozījumu 1.10. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 13. punkts (Grozījumu 1.12. apakšpunkts), nosakot, ka MK noteikumu Nr. 803 2.pielikumā norādītie jau šobrīd spēkā esošie aptiekas uzcenojumi piemērojami bezrecepšu zālēm un nereģistrētām zālēm, tādējādi netiek mainīta zāļu cenu veidošanas kārtība ne bezrecepšu, ne nereģistrētajām zālēm, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu, tiek svītrots arī MK noteikumu Nr. 803 11. punkts nelietderības dēļ (Grozījumu 1.10. apakšpunkts).
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 13.1 punktu un 2.1 pielikumu, nosakot zāļu aptiekas cenas veidošanas principus un aptieku uzcenojumus recepšu zālēm, t.sk. kompensējamām zālēm. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu, tiek svītrots arī MK noteikumu Nr. 803 11. punkts nelietderības dēļ (Grozījumu 1.10. apakšpunkts).
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 14. punkts, ņemot vērā MK noteikumu Nr. 803 papildināšanu ar 13.1 punktu (Grozījumu 1.14. apakšpunkts).
MK noteikumu Nr. 803 papildināti ar 14.1 punktu. Norma ir nepieciešama, ņemot vērā to, ka kompensējamo zāļu cenas tiek noteiktas, pamatojoties uz zāļu izmaksu efektivitātes aprēķiniem, sarunas procedūru ar zāļu ražotājiem par zāļu cenas piedāvājumu, lai zāļu izmaksas būtu samērojamas ar terapeitisko efektu un zāļu kompensācijai piešķirto finansējumu un, lai kompensējamo zāļu cena tiktu piemērota arī pacientiem diagnožu gadījumā, kas ir ārpus zāļu kompensācijas sistēmas (Grozījumu 1.15. apakšpunkts).
MK noteikumu Nr. 803 papildināti ar 17.5 punktu, nosakot maksu par farmaceita un farmaceita asistenta veikto pakalpojumu par receptes apkalpošanu un paredzot lielāku maksu aptiekām vai aptieku filiālēm, kas ir vienīgās apdzīvotās vietās (Grozījumu 1.16. apakšpunkts).
Formulējums “pie pirmreizējas izsniegšanas” nozīmē to, ka nekompensējamām recepšu zālēm, ja receptē izrakstīto zāļu daudzumu aptiekas klients iegādājas pa daļām, tad samaksa par pakalpojumu tiek veikta zāļu daļu pret saņemto recepti iegādājoties pirmo reizi.
VM veidoja jauno zāļu cenu veidošanas modeli, ņemot vērā KP ieteikumus 2019. gada tirgus uzraudzības ziņojumā: “-.......normatīvais regulējums Latvijā pieļauj zāļu izplatīšanas starpniekposmiem (lieltirgotavām un aptiekām) piemērot pirmšķietami nesamērīgi lielus uzcenojumus un paredz tiem lielākas peļņas iespējas nekā Lietuvā un Igaunijā.
- vienlaikus pie secinājumiem par starpniekposmu peļņas iespējām Latvijā jāņem vērā citu peļņu ietekmējošo faktoru atšķirības Baltijas valstīs (darba spēka nodokļi, kapitāla maksa, zemes noma u.c.), kas tomēr nepamato to proporcionalitātes mehānisma piemērošanu, jo atšķirības nav būtiskas, ievērojot to, ka tas neveicina pacientam zāļu finansiālo pieejamību”.
Ņemot vērā minēto, VM veidoja jauno zāļu cenu veidošanas modeli, t.sk. veicot aptiekas cenas salīdzināšanu ar zāļu aptiekas cenu Lietuvā un Igaunijā, tā lai recepšu zāļu cenas Latvijā būtu salīdzināmas ar zāļu cenām Lietuvā un Igaunijā. Ņemot vērā KP ieteikumus, tika samazināti lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi. Vienlaikus, lai veicinātu farmaceitiskās aprūpes attīstību un sekmētu aptieku darbību un konkurētspēju, tika ieviesta pakalpojuma maksa par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu. Ir paredzēta lielāka farmaceitiskās aprūpes maksa par receptes apaklpošanu apdzīvotās vietās, kur ir viena aptieka. Jo MK paredz 2 aptieku atvēršanas iespēju mazāk apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu 4000 vai mazāku. Ja apdzīvotā vietā ir tikai viena aptieka vai aptiekas filiāle, tad, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar aptieku aizvēršanu pārsvarā apdzīvotās vietās ar vienu aptieku, tad VM ir svarīgi stiprināt šīs aptiekas un aptieku filiāles, lai veicinātu to darbību un farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanu un vienlaikus arī sociālās funkcijas veikšanu.
Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē farmaceiti veic dažāda veida pakalpojumus, kas tiek kompensēti no valsts budžeta vai par kuriem maksā pats pacients.
Avots: Institute for Evidence Based Healthcare. Pharmacy Services in Europe: Evaluating Trends and value. Report. 2020. [online] - [accessed on 26.06.2024.]. Available at: https://lfaa.lv/wp-content/uploads/2021/07/Pharmacy-Services-in-Europe-Evaluating-Trends-and-Value.pdf.
MK noteikumu Nr. 803 17.5 punktā papildus zāļu cenai ieviesta maksa par farmaceita pakalpojumu par receptes apakalpošanu 1.50 euro un apdzīvotās vietās, kurās ir viena aptieka vai aptiekas filiāle - 2.50 euro un saskaņā MK noteikumu Nr. 803 17.6 punktu daļu no šī pakalpojuma maksas segs pircējs(pacients) 0.75 euro apmērā, savukārt atlikušo pakalpojuma maksas daļu (0.75 euro vai 1.75 euro) segs valsts.
Vienlaikus no grozījumiem Noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" svītrots MK noteikumu Nr. 899 4.1 punkts, ņemot vērā to, ka pacientam, ja tam ir diagnoze/slimība, kuras gadījumā piemērojama 100% zāļu kompensācija, nebūs jāveic līdzmaksājums 0.71 euro apmērā, lai aptiekai nosegtu (samaksātu) daļu no zāļu cenas, jo pacientam izsniegto zāļu cenas izmaksas aptiekai segs valsts pilnā apmērā.
Tādējādi svītrotajā Noteikumu Nr.899 4.1 punktā bija noteikts, ka pacientam jāveic līdzmaksājums jeb aptiekai jāsamaksā daļa no zāļu cenas, savukārt grozījumu Noteikumos Nr.803 17.6 punktā ieviestais pacienta maksājums 0.75 euro apmērā ir maksas daļa par farmaceita pakalpojumu papildus zāļu cenai, atlikušo maksas daļu par farmaceita sniegto pakalpojumu sedz valsts.
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 17.7 punktu, nosakot pacientu grupas, kas ir atbrīvotas no MK noteikumu Nr. 803 17.5 punktā norādītā maksājuma (Grozījumu 1.18. apakšpunkts).
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 17.8 punktu, kurā noteikta prasība Zāļu valsts aģentūrai pēc Nacionālā veselības dienesta pieprasījuma nodot informāciju par aptiekām, arī aptieku filiālēm, kas ir vienīgās kādā apdzīvotā vietā (Grozījumu 1.19. apakšpunkts).
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7. pants nosaka, ka Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas (skat., https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums) .
MK noteikumu Nr. 803 17.8 punktā noteiktās vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles) tiks atlasītas Zāļu valsts aģentūras informācijas sistēmā, kurā apkopota informācija par visiem licencētiem farmaceitiskās darbības uzņēmumiem, un nodota no Zāļu valsts aģentūras Nacionālajam veselības dienestam informācija par vispārēja tipa aptiekām (vispārēja tipa aptieku filiālēm), kuras ir vienīgās un atrodas kādā konkrētā apdzīvotā vietā saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7. pantā noteiktajām apdzīvotajām vietām. Tās būs vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles), kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) farmaceitiskai darbībai. Šādas vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles) veic savu farmaceitisko darbību, ir atvērtas un nodrošina farmaceitisko aprūpi iedzīvotājiem.
Uz apturētu vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles) darbību, kā arī speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu uz noteiktu laiku nav attiecināms MK noteikumu Nr. 803 17.8 punktā norādītais kritērijs. Tas nav attiecināms arī uz gadījumiem, ja apdzīvotā vietā ir divas vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles), no kurām vienas vispārēja tipa aptiekas (vispārēja tipa aptieku filiāles) darbība vai speciālās atļaujas (licences) darbība konkrētā apdzīvotā vietā ir apturēta.
Uz īslaicīgu vienīgās vispārēja tipa aptiekas un vispārēja tipa aptiekas filiāles apdzīvotā vietā darbības apturēšanu (aptuveni līdz vienam mēnesim) nav attiecināms MK noteikumu Nr. 803 17.8 punktā norādītais kritērijs.
Precizēts MK noteikumu Nr. 803 19.1. (Grozījumu 1.20. apakšpunkts) un MK noteikumu Nr. 803 19.3. apakšpunkts (Grozījumu 1.21. apakšpunkts), pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 803 6. punkta svītrošanu.
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 26. punktu, kurā norādīts MK noteikumu Nr. 803 14.1 punkta piemērošanas datums (Grozījumu 1.22. apakšpunkts). Ņemot vērā to, ka daļai kompensējamo zāļu cenas nosacījumi atrunāti līgumos par zāļu kompensāciju, nepieciešams papildus laiks līgumu precizēšanai, atkārtotai saskaņošanai un parakstīšanai.
MK noteikumi Nr. 803 papildināti ar 2.1 pielikumu (Grozījumu 1.23. apakšpunkts) un precizēts MK noteikumu Nr. 803 3. pielikums (Grozījumu 1.24. apakšpunkts). MK noteikumu Nr. 803 3. pielikums izteikts jaunā redakcijā, pamatojoties uz pārskatītajām piemērojamām korekcijas summām aptiekā izgatavoto zāļu cenu noteikšanai, ņemot vērā izejvielu iepirkumu izmaksu, taras izmaksu sadārdzinājumu, gatavošanā izmantoto elektroierīču un elektroenerģijas sadārdzinājumu, attīrīta ūdens iegūšanas izmaksu un darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu.
Lai arī PVN ietekmē zāļu aptiekas cenas veidošanos un pacientu izdevumus par zālēm, tomēr PVN maiņa nav minētā grozījumu projekta tvēruma jautājums, jo to regulē Pievienotās vērtības nodokļa likums. Jautājums par PVN zālēm tiks skatīts FM organizētas darba grupas ietvarā, kur VM vērsusies ar priekšlikumu par PVN zālēm samazināšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Zāļu cenu veidošanas modeļa nemainīšana neuzlabos zāļu pieejamību pacientiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ieguvumi sabiedrības veselībai ir lielāki par izvirzītajām prasībām un to izmaksām.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Konkurences padomes 2019. gada tirgus uzraudzības ziņojums "Zāļu cenu veidošanās un iespējamie konkurences ierobežojumi, kas ietekmē zāļu finansiālo pieejamību", kurā sniegtos datus un informāciju vērtējot VM nav konstatējusi, ka notikušas būtiskas izmaiņas tirgus situācijā, t.sk. zāļu uzcenojumu salīdzināšanai izmantotajos zāļu lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumos Lietuvā un Igaunijā, tādēļ ziņojumā izdarītie secinājumi ir piemērojami un attiecināmi.
Apraksts
Tiek analizēti kompensējamo zāļu cenu veidošanas principi Latvijā salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Sniegti secinājumi un ieteikumi par zāļu cenu veidošanas principu uzlabošanu Latvijā.
Nosaukums
Pasaules veselības organizācijas eksperta 2021. gada ziņojums "Ceļvedis zāļu pieejamības uzlabošanai Latvijā"
Apraksts
Pasaules veselības organizācijas eksperts veic zāļu kompensācijai piešķirtā finansējuma salīdzināšanu Latvijā ar finansējumu citās valstīs. Tiek veikta zāļu cenu salīdzināšana, apkopoti secinājumi un ieteikumi par pasākumiem zāļu pieejamības uzlabošanai Latvijā.
Nosaukums
Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai Veselības ministrijas pasākumi nodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un nepieciešamo zāļu kompensāciju?”
Apraksts
Revīzijas ziņojumā cita starpā veikta analīze par kompensējamo zāļu pieejamību un atbilstību starptautiskajām vadlīnijām Latvijas pacientiem. Sniegti ieteikumi zāļu uzcenojumu veidošanas principu pārskatīšanai.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Pasaules veselības organizācijas ieteikums pēc jaunā zāļu cenu veidošanas modeļa ieviešanas veikt tā ietekmes novērtējumu.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Veselības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
12
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Vai iedzīvotājiem samazinājušies izdevumi par zāļu iegādi?
Rādītājs
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Latvijas iedzīvotājus, kam nepieciešama recepšu zāļu lietošana.
Ietekmes apraksts
Projekts paredz zāļu cenu samazināšanu, kam ir pozitīva ietekme uz zāļu pieejamību un veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanos pacientiem.
Juridiskās personas
- lielie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- mazie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Salīdzinot ar ieņēmumiem no spēkā esošo lieltirgotavu uzcenojumu piemērošanas, samazināti lieltirgotavu ieņēmumi no lieltirgotavu uzcenojumu samazināšanas. Salīdzinot aptieku ieņēmumus no spēkā esošo aptieku uzcenojumu piemērošanas, tie ir palielināti vismaz par 6 milj. euro, piemērojot piedāvātos aptieku uzcenojumus un maksu par farmaceitiskā pakalpojuma sniegšanu par receptes apkalpošanu.
Nozare
Veselība un sociālā aprūpe
Nozaru ietekmes apraksts
Salīdzinot ar ieņēmumiem no spēkā esošo lieltirgotavu uzcenojumu piemērošanas, samazināti lieltirgotavu ieņēmumi no lieltirgotavu uzcenojumu samazināšanas. Salīdzinot aptieku ieņēmumus no spēkā esošo aptieku uzcenojumu piemērošanas, tie ir palielināti vismaz par 6 milj. euro, piemērojot piedāvātos aptieku uzcenojumus un maksu par farmaceitiskā pakalpojuma sniegšanu par receptes apkalpošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Lieltirgotavām piederošas aptiekas var būt labākā situācijā kā individuālās aptiekas zāļu apgādes ziņā. Jau šobrīd vērojama situācija, ka lieltirgotavas, īpaši ierobežotas pieejamības zāļu gadījumā priekšroku dod savu aptieku apgādāšanai ar zālēm. Pamatojoties uz Konkurences padomes, Valsts kontroles, PVO ekspertu arī Pasaules bankas eksperta ieteikumiem lieltirgotavas uzcenojums zālēm tiek samazināts, līdz ar to lieltirgotavām jāefektivizē sava darbība. Tas varētu ietekmēt arī individuālo aptieku apgādi ar zālēm.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
VM ir veikusi vērtējumu, ņemot vērā VM rīcībā esošos datus, t.i., kā mainās aptieku un lieltirgotavu ieņēmumi no lieltirgotavu un aptieku uzcenojumiem un piedāvātās farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas, salīdzinot ar ieņēmumiem no lieltirgotavu un aptieku piecenojumiem no spēkā esošā modeļa un ņemot vērā KP 2019. gada tirgus uzraudzības ziņojumā norādīto:
“-.......normatīvais regulējums Latvijā pieļauj zāļu izplatīšanas starpniekposmiem (lieltirgotavām un aptiekām) piemērot pirmšķietami nesamērīgi lielus uzcenojumus un paredz tiem lielākas peļņas iespējas nekā Lietuvā un Igaunijā.
- vienlaikus pie secinājumiem par starpniekposmu peļņas iespējām Latvijā jāņem vērā citu peļņu ietekmējošo faktoru atšķirības Baltijas valstīs (darba spēka nodokļi, kapitāla maksa, zemes noma u.c.), kas tomēr nepamato to proporcionalitātes mehānisma piemērošanu, jo atšķirības nav būtiskas, ievērojot to, ka tas neveicina pacientam zāļu finansiālo pieejamību”.
2019. gadā tika izveidota darba grupa, kur nozares pārstāvji (zāļu ražotāji, lieltirgotāji, aptiekas) kopā ar Zāļu valsts aģentūras pārstāvjiem konceptuāli vienojās par izmantojamo metodi un datu kopām, lai no faktiskajiem pārdošanas datiem pārrēķinātu citu piecenojumu modeļa ietekmi uz lieltirgotavu, aptieku ieņēmumiem.
Piecenojumu modelēšanai izmantoti 2 pieejamie datu avoti:
visu zāļu lieltirgotavu sniegtie ikmēneša pārskati par recepšu zāļu realizāciju aptiekām (ierobežotas pieejamības informācija (ZVA datu kopa));
valsts budžeta līdzekļu izlietojums kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču apmaksā (publiski pieejams: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/arhivs, (NVD datu kopa)) (ierīces un nereģistrētās zāles tika izņemtas)
ZVA datu kopā ir gan kompensējamās, gan nekompensējamās zāles. NVD datu kopā ir tikai kompensējamās zāles. Abās datu kopās zāļu realizācijas dati ir zāļu produktu līmenī ar norādītiem produktu numuriem jeb ID.
Ņemot vērā to, ka ZVA datu kopā ir gan kompens. , gan nekomp. zāles, tad, lai modelētu piecenojumu ietekmi uz nekompensējamām zālēm, tiek sagatavota datu kopa nekompensējamām zālēm: no ZVA datu kopas produktu līmenī tiek atņemti NVD datu kopas produktu daudzumi.
Tālāk NVD datu kopā vispirms katram produktam tiek izrēķināta kopējā valsts kompensētā summa, ko izdalot ar kopējo produkta iepakojumu skaitu iegūst cenu par vienu iepakojumu (kopējās summas tiek rēķinātas, jo vienam produktam var būt vairāki ieraksti).
ZVA datu kopā jau ir lieltirgotavu cenas, no tām katram produktam, ņemot vērā to pārdošanas apjomus iepakojumos, tiek izrēķināta vidējā cena par katru konkrēto iepakojumu.
Tālāk katrā no abām datu kopām (NVD datu kopā un nekompensējamo recepšu zāļu datu kopā) aprēķinātajām cenām (ZVA datu kopā – no lieltirgotavu cenas, bet NVD datu kopā no aptieku cenas) tiek noteiktas ražotāja cenas, pieņemot, ka lieltirgotavu un aptieku cenas ir maksimāli pieļaujamās cenas (Zāļu cenu DG nozeras pārstāvji apstiprināja metodi (nerēķinām ar piecenojumu formulām, jo tā atpakaļ uz ražotāja cenu precīzi nevar aprēķināt)). No iegūtajām ražotāju cenām, izmantojot šobrīd spēkā esošos piecenojumus un testējamo modeļu piecenojumus tiek aprēķinātas lieltirgotavu un aptieku cenas. Un attiecīgi starpība, ko veido lieltirgotavas–ražotāja cena un aptiekas–lieltirgotavas cena ir lieltirgotavu un aptieku ieņēmumi no piecenojumiem.
No izrēķinātajiem pašreizējiem ieņēmumiem un modelētajiem ieņēmumiem attiecīgi tiek aprēķinātas ieņēmumu izmaiņas (starpība).
Salīdzinot ar ieņēmumiem no spēkā esošo lieltirgotavu uzcenojumu piemērošanas, samazināti lieltirgotavu ieņēmumi no lieltirgotavu uzcenojumu samazināšanas. Salīdzinot aptieku ieņēmumus no spēkā esošo aptieku uzcenojumu piemērošanas, tie ir palielināti vismaz par 6 milj. euro, piemērojot piedāvātos aptieku uzcenojumus un maksu par farmaceitiskā pakalpojuma sniegšanu par receptes apkalpošanu.
“-.......normatīvais regulējums Latvijā pieļauj zāļu izplatīšanas starpniekposmiem (lieltirgotavām un aptiekām) piemērot pirmšķietami nesamērīgi lielus uzcenojumus un paredz tiem lielākas peļņas iespējas nekā Lietuvā un Igaunijā.
- vienlaikus pie secinājumiem par starpniekposmu peļņas iespējām Latvijā jāņem vērā citu peļņu ietekmējošo faktoru atšķirības Baltijas valstīs (darba spēka nodokļi, kapitāla maksa, zemes noma u.c.), kas tomēr nepamato to proporcionalitātes mehānisma piemērošanu, jo atšķirības nav būtiskas, ievērojot to, ka tas neveicina pacientam zāļu finansiālo pieejamību”.
2019. gadā tika izveidota darba grupa, kur nozares pārstāvji (zāļu ražotāji, lieltirgotāji, aptiekas) kopā ar Zāļu valsts aģentūras pārstāvjiem konceptuāli vienojās par izmantojamo metodi un datu kopām, lai no faktiskajiem pārdošanas datiem pārrēķinātu citu piecenojumu modeļa ietekmi uz lieltirgotavu, aptieku ieņēmumiem.
Piecenojumu modelēšanai izmantoti 2 pieejamie datu avoti:
visu zāļu lieltirgotavu sniegtie ikmēneša pārskati par recepšu zāļu realizāciju aptiekām (ierobežotas pieejamības informācija (ZVA datu kopa));
valsts budžeta līdzekļu izlietojums kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču apmaksā (publiski pieejams: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/arhivs, (NVD datu kopa)) (ierīces un nereģistrētās zāles tika izņemtas)
ZVA datu kopā ir gan kompensējamās, gan nekompensējamās zāles. NVD datu kopā ir tikai kompensējamās zāles. Abās datu kopās zāļu realizācijas dati ir zāļu produktu līmenī ar norādītiem produktu numuriem jeb ID.
Ņemot vērā to, ka ZVA datu kopā ir gan kompens. , gan nekomp. zāles, tad, lai modelētu piecenojumu ietekmi uz nekompensējamām zālēm, tiek sagatavota datu kopa nekompensējamām zālēm: no ZVA datu kopas produktu līmenī tiek atņemti NVD datu kopas produktu daudzumi.
Tālāk NVD datu kopā vispirms katram produktam tiek izrēķināta kopējā valsts kompensētā summa, ko izdalot ar kopējo produkta iepakojumu skaitu iegūst cenu par vienu iepakojumu (kopējās summas tiek rēķinātas, jo vienam produktam var būt vairāki ieraksti).
ZVA datu kopā jau ir lieltirgotavu cenas, no tām katram produktam, ņemot vērā to pārdošanas apjomus iepakojumos, tiek izrēķināta vidējā cena par katru konkrēto iepakojumu.
Tālāk katrā no abām datu kopām (NVD datu kopā un nekompensējamo recepšu zāļu datu kopā) aprēķinātajām cenām (ZVA datu kopā – no lieltirgotavu cenas, bet NVD datu kopā no aptieku cenas) tiek noteiktas ražotāja cenas, pieņemot, ka lieltirgotavu un aptieku cenas ir maksimāli pieļaujamās cenas (Zāļu cenu DG nozeras pārstāvji apstiprināja metodi (nerēķinām ar piecenojumu formulām, jo tā atpakaļ uz ražotāja cenu precīzi nevar aprēķināt)). No iegūtajām ražotāju cenām, izmantojot šobrīd spēkā esošos piecenojumus un testējamo modeļu piecenojumus tiek aprēķinātas lieltirgotavu un aptieku cenas. Un attiecīgi starpība, ko veido lieltirgotavas–ražotāja cena un aptiekas–lieltirgotavas cena ir lieltirgotavu un aptieku ieņēmumi no piecenojumiem.
No izrēķinātajiem pašreizējiem ieņēmumiem un modelētajiem ieņēmumiem attiecīgi tiek aprēķinātas ieņēmumu izmaiņas (starpība).
Salīdzinot ar ieņēmumiem no spēkā esošo lieltirgotavu uzcenojumu piemērošanas, samazināti lieltirgotavu ieņēmumi no lieltirgotavu uzcenojumu samazināšanas. Salīdzinot aptieku ieņēmumus no spēkā esošo aptieku uzcenojumu piemērošanas, tie ir palielināti vismaz par 6 milj. euro, piemērojot piedāvātos aptieku uzcenojumus un maksu par farmaceitiskā pakalpojuma sniegšanu par receptes apkalpošanu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Lieltirgotavām piederošas aptiekas var būt labākā situācijā kā individuālās aptiekas zāļu apgādes ziņā. Valsts papildus sniegs atbalstu aptiekām mazāk apdzīvotās vietās, kas pilda sociālo funkciju. Jau šobrīd vērojama situācija, ka lieltirgotavas, īpaši ierobežotas pieejamības zāļu gadījumā priekšroku dod savu aptieku apgādāšanai ar zālēm. Pamatojoties uz Konkurences padomes, Valsts kontroles, PVO ekspertu arī Pasaules bankas eksperta ieteikumiem lieltirgotavas uzcenojums zālēm tiek samazināts, līdz ar to lieltirgotavām jāefektivizē sava darbība. Tas varētu ietekmēt arī individuālo aptieku apgādi ar zālēm.
Ar grozījumu projektu ir paredzēts papildus atbalsts aptiekām vai aptieku filiālēm mazāk apdzīvotās vietās, kurās ir viena aptieka vai aptiekas filiāle, nosakot maksu par farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma sniegšanu par receptes apkalpošanu 2.50 euro apmērā, kamēr pārējās aptiekās un aptieku filiālēs maksa par farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma sniegšanu par receptes apkalpošanu ir 1.50 euro.
Ar grozījumu projektu ir paredzēts papildus atbalsts aptiekām vai aptieku filiālēm mazāk apdzīvotās vietās, kurās ir viena aptieka vai aptiekas filiāle, nosakot maksu par farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma sniegšanu par receptes apkalpošanu 2.50 euro apmērā, kamēr pārējās aptiekās un aptieku filiālēs maksa par farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma sniegšanu par receptes apkalpošanu ir 1.50 euro.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Lieltirgotavām piederošas aptiekas var būt labākā situācijā kā individuālās aptiekas zāļu apgādes ziņā. jau šobrīd vērojama situācija, ka lieltirgotavas, īpaši ierobežotas pieejamības zāļu gadījumā priekšroku dod savu aptieku apgādāšanai ar zālēm. Pamatojoties uz Konkurences padomes, Valsts kontroles, PVO ekspertu arī Pasaules bankas eksperta ieteikumiem lieltirgotavas uzcenojums zālēm tiek samazināts, līdz ar to lieltirgotavām jāefektivizē sava darbība. Tas varētu ietekmēt arī individuālo aptieku apgādi ar zālēm.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
276 203 003
0
214 107 951
0
214 104 400
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
276 203 003
0
214 107 951
0
214 104 400
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
276 203 003
1 580 377
214 107 951
9 482 256
214 104 400
9 482 256
9 482 256
2.1. valsts pamatbudžets
276 203 003
1 580 377
214 107 951
9 482 256
214 104 400
9 482 256
9 482 256
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 580 377
0
-9 482 256
0
-9 482 256
-9 482 256
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 580 377
0
-9 482 256
0
-9 482 256
-9 482 256
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 580 377
0
9 482 256
0
9 482 256
9 482 256
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums 2024. - 2026. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un Finanšu ministrijas rīkojumiem Veselības ministrijas (Nacionālā veselības dienesta) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana” noteikumu projektā minēto pasākumu īstenošanai:
2024. gadam
Resursi izdevumu segšanai - 276 203 003 euro, tai skaitā:
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem - 269 180 949 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi - 7 022 054 euro
Izdevumi - 276 203 003 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas - 276 203 003 euro.
2025. gadam
Resursi izdevumu segšanai - 214 107 951 euro, tai skaitā:
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem - 214 085 897 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi - 22 054 euro
Izdevumi - 214 107 951 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas - 214 107 951 euro.
2026. gadam
Resursi izdevumu segšanai - 214 104 400 euro, tai skaitā:
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem - 214 082 346 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi - 22 054 euro
Izdevumi - 214 104 400 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas - 214 104 400 euro.
2024. gada 16. janvāra sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Par zāļu finansiālo pieejamību" (23-TA-3101), kurā kā viens no risinājumiem zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanai ir visām recepšu zālēm izstrādāt jauns uzcenojumu veidošanās modeli, samazinot zāļu gala cenu pacientiem.
Atbilstoši iepriekš minētajam Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra sēdes protokola Nr. 2 54. § 2. punktā tika dots uzdevums: Veselības ministrijai līdz 2024. gada 1. jūlijam izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, kuros noteikt, ka:
1. visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu, un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām;
2. visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms.
Atbilstoši dotajam uzdevumam Veselības ministrija ir izstrādājusi jaunu zāļu uzcenojuma veidošanās modeli, kurš tiek ieviests no 2024. gada 1. novembra un kura ietvaros:
1. tiks mainīti zāļu cenu veidošanās principi un lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi recepšu zālēm, radot ietaupījumu valsts budžetam;
2. tiek paredzēts maksājums aptiekām par farmaceita pakalpojuma nodrošināšanu, paredzot par kompensējamo un nekompensējamo recepšu medikamentu receptes apkalpošanu maksājumu 1,50 euro apmērā, kur 0,75 euro sedz no valsts budžeta un 0,75 euro sedz pacients. Papildus tam, ja aptieka ir vienīgā aptieka konkrētajā apdzīvotajā vietā, tad tiek nodrošināts maksājums aptiekai par katru kompensējamo recepšu medikamentu receptes apkalpošanu, kur papildus esošais 1 euro tiek segts no valsts budžeta. Kā arī noteikumu projektā tiek paredzēts, ka par receptēm, kuras ir izrakstītas nepilngadīgām personām un trūcīgām personām, maksu par farmaceita pakalpojumu 100% apmērā, tas ir 1,50 euro tiek segts pilnībā no valsts budžeta līdzekļiem.
No 2024. gada 1. novembra tiek noteikts vienots uzcenojuma veidošanās mehānisms visām recepšu zālēm (gan no valsts budžeta kompensējamām, gan nekompensējamām), kas tiks iestrādāts MK noteikumos Nr. 803, vienlaicīgi grozot MK noteikumus Nr. 899, kur šobrīd ir ietverti kompensējamo zāļu cenu veidošanās principi.
Pamatojoties uz iepriekš minēto ir izstrādāts arī Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"" (24-TA-1352).
Jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildus finansējums 2024. gadam 1 580 377 euro apmērā un 2025.gadam un turpmāk ik gadu – 9 482 256 euro apmērā (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā).
Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē (protokola Nr.47 43.§) tika atbalstīts Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam”, kur atbilstoši protokollēmuma 2. un 7.punktam veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” tika rezervēts finansējums 275 000 000 euro apmērā 2024.gadam un turpmāk ik gadu, un tiek paredzēts, ka finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala Veselības ministrijai atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Kā arī likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' (pieņemts Saeimā 2.lasījumā 2023.gada 9.decembrī) 72. pants nosaka, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” noteikto apropriāciju 275 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Līdz ar to, lai nodrošinātu jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ieviešanu, nepieciešams pārdalīt finansējumu 2024. gadam 1 580 377 euro apmērā un 2025. gadam un turpmāk ik gadu 9 482 256 euro apmērā no budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana”.
Pamatojoties uz iepriekš minēto Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts par finanšu līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" 2024. gadā ne vairāk kā 1 580 377 euro apmērā, 2025. gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 9 482 256 euro apmērā.
2024. gadam
Resursi izdevumu segšanai - 276 203 003 euro, tai skaitā:
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem - 269 180 949 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi - 7 022 054 euro
Izdevumi - 276 203 003 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas - 276 203 003 euro.
2025. gadam
Resursi izdevumu segšanai - 214 107 951 euro, tai skaitā:
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem - 214 085 897 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi - 22 054 euro
Izdevumi - 214 107 951 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas - 214 107 951 euro.
2026. gadam
Resursi izdevumu segšanai - 214 104 400 euro, tai skaitā:
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem - 214 082 346 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi - 22 054 euro
Izdevumi - 214 104 400 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas - 214 104 400 euro.
2024. gada 16. janvāra sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Par zāļu finansiālo pieejamību" (23-TA-3101), kurā kā viens no risinājumiem zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanai ir visām recepšu zālēm izstrādāt jauns uzcenojumu veidošanās modeli, samazinot zāļu gala cenu pacientiem.
Atbilstoši iepriekš minētajam Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra sēdes protokola Nr. 2 54. § 2. punktā tika dots uzdevums: Veselības ministrijai līdz 2024. gada 1. jūlijam izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, kuros noteikt, ka:
1. visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu, un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām;
2. visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms.
Atbilstoši dotajam uzdevumam Veselības ministrija ir izstrādājusi jaunu zāļu uzcenojuma veidošanās modeli, kurš tiek ieviests no 2024. gada 1. novembra un kura ietvaros:
1. tiks mainīti zāļu cenu veidošanās principi un lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi recepšu zālēm, radot ietaupījumu valsts budžetam;
2. tiek paredzēts maksājums aptiekām par farmaceita pakalpojuma nodrošināšanu, paredzot par kompensējamo un nekompensējamo recepšu medikamentu receptes apkalpošanu maksājumu 1,50 euro apmērā, kur 0,75 euro sedz no valsts budžeta un 0,75 euro sedz pacients. Papildus tam, ja aptieka ir vienīgā aptieka konkrētajā apdzīvotajā vietā, tad tiek nodrošināts maksājums aptiekai par katru kompensējamo recepšu medikamentu receptes apkalpošanu, kur papildus esošais 1 euro tiek segts no valsts budžeta. Kā arī noteikumu projektā tiek paredzēts, ka par receptēm, kuras ir izrakstītas nepilngadīgām personām un trūcīgām personām, maksu par farmaceita pakalpojumu 100% apmērā, tas ir 1,50 euro tiek segts pilnībā no valsts budžeta līdzekļiem.
No 2024. gada 1. novembra tiek noteikts vienots uzcenojuma veidošanās mehānisms visām recepšu zālēm (gan no valsts budžeta kompensējamām, gan nekompensējamām), kas tiks iestrādāts MK noteikumos Nr. 803, vienlaicīgi grozot MK noteikumus Nr. 899, kur šobrīd ir ietverti kompensējamo zāļu cenu veidošanās principi.
Pamatojoties uz iepriekš minēto ir izstrādāts arī Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"" (24-TA-1352).
Jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildus finansējums 2024. gadam 1 580 377 euro apmērā un 2025.gadam un turpmāk ik gadu – 9 482 256 euro apmērā (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā).
Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē (protokola Nr.47 43.§) tika atbalstīts Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam”, kur atbilstoši protokollēmuma 2. un 7.punktam veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” tika rezervēts finansējums 275 000 000 euro apmērā 2024.gadam un turpmāk ik gadu, un tiek paredzēts, ka finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala Veselības ministrijai atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Kā arī likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' (pieņemts Saeimā 2.lasījumā 2023.gada 9.decembrī) 72. pants nosaka, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” noteikto apropriāciju 275 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Līdz ar to, lai nodrošinātu jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ieviešanu, nepieciešams pārdalīt finansējumu 2024. gadam 1 580 377 euro apmērā un 2025. gadam un turpmāk ik gadu 9 482 256 euro apmērā no budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana”.
Pamatojoties uz iepriekš minēto Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts par finanšu līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" 2024. gadā ne vairāk kā 1 580 377 euro apmērā, 2025. gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 9 482 256 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"" (24-TA-1352)
Pamatojums un apraksts
Kompensējamo zāļu cenu veidošanas principi ietverti MK noteikumos Nr.899, kurus ir nepieciešams grozīt, jo no 2024. gada 1. novembra tiek noteikts vienots uzcenojuma veidošanās mehānisms visām recepšu zālēm (gan no valsts budžeta kompensējamām, gan nekompensējamām), kas tiks iestrādāts MK noteikumos Nr. 803.
Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaikus ar noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"" (24-TA-1352).
Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaikus ar noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"" (24-TA-1352).
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Zāļu ražotāju, lieltirgotāju, aptieku asociācijas, pacientu sabiedriskās organizācijas.Cits
Jā6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Zāļu ražotāju, pacientu un ārstu organizācijas konceptuāli atbalsta izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Zāļu lieltirgotāju un aptieku viedokļi dalās.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Zāļu valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Nacionālajam veselības dienests veiks samaksu par farmaceita veikto pakalpojumu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek ieviesta farmaceita sniegtā pakalpojuma maksa par receptes apkalpošanu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Samazinot zāļu cenas, samazināsies iedzīvotāju izdevumi par zāļu iegādi un tās būs pieejamākas iedzīvotājiem, sekmējot viņu veselības rādītāju un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi