Anotācija (ex-ante)

-

Ar Saeimā 2022.gada 2.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā minētā likuma 11.pants papildināts ar piekto daļu, kas paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijas Republikā un darba pienākumus spēj veikt attālināti, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (turpmāk- ESAO dalībvalsts), vai kā citā ESAO dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.
Vispārējie rezidences noteikšanas principi ir noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām”14.pantā.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām”14.panta otrā daļa nosaka, ka  nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:
1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
Ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.panta pirmajā daļā noteikto, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – starptautiskie līgumi) ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.
Nosakot fiziskās personas rezidenci saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kas izstrādāti, ņemot vērā ESAO paraugkonvencijā ietvertos nosacījumus, tiek izvērtēti šādi fakti un apstākļi:
• kurā valstī ir personas pastāvīgā mājvieta, ja personai pastāvīgā mājvieta ir abās valstīs, tad persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
•ja nav nosakāms  vitālo interešu centrs un personai nav pastāvīgā mājvieta nevienā no valstīm, persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, kurā persona uzturas un kurā ir tās pastāvīgā dzīvesvieta;
 •ja personai pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs vai nav nevienā no tām, tiks uzskatīts, ka persona ir tās valsts rezidents, kuras pilsonis tā ir;
• ja persona ir abu valstu pilsonis vai nevienas no tām, kompetentās līgumslēdzēju  valstu iestādes šo jautājumu izšķir savstarpēji vienojoties.

Attiecīgi, ja fiziskā persona ir deklarējusi dzīves vietu Latvijas Republikā un saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām”14.panta nosacījumiem ir atzīstama par Latvijas Republikas rezidentu, tad, ņemot vērā starptautiskajos līgumos ietvertos nosacījumus, var izveidoties situācija, ka persona joprojām ir uzskatāma par citas ESAO dalībvalsts rezidentu[1]. Šajā gadījumā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī starptautisko līgumu noteikumiem, Latvijas Republika var piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli tikai nerezidenta Latvijas Republikā gūtajiem ienākumiem, kas neietver samaksu par algotu darbu ārvalstīs, ko izmaksā ārvalstu darba devējs.

Ņemot vērā minēto, likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” ietvertās normas attiecībā uz ārzemniekiem, kas saņēmuši Imigrācijas likuma 11. panta piektā daļā minētās vīzas, ir piemērojamas tikai tām personām, kas ir uzskatāmas par Latvijas Republikas rezidentiem, un tikai tiem šo personu ienākumiem, kas gūti no algota darba vai kā pašnodarbinātai personai (saimnieciskās darbības veicējam) citā ESAO dalībvalstī. Turklāt, šajā gadījumā Latvijas Republikai, kā rezidences valstij, ir pienākums novērst nodokļu dubulto uzlikšanu šāda veida ienākumam, jo tas var tikt aplikts ar nodokļiem arī ienākuma izcelsmes valstī.  

Likumprojekts nosaka ārzemnieka, kas saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11.panta piekto daļu, tiesības ienākumam, kas gūts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie ESAO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību, piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli 15 procentu apmērā.
Vispārējā gadījumā, atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”,  fiziskās personas ienākumam piemēro progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un zemākā nodokļa likme  20 procentu apmērā tiek piemērota gada ienākumam līdz 20 004 euro. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23 procentu apmērā tiek piemērota gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (no 2022.gada – 78 100 euro). Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 31% apmērā tiek piemērota gada ienākuma daļai, kas pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikti atsevišķi ienākuma veidi, piemēram, ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ienākums no metāllūžņu pārdošanas vai šā likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minētais ienākums, kuram piemēro samazinātu nodokļa likmi 10 procentu apmērā vai arī ienākums no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieauguma, kam  piemēro fiksētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20 procentu apmērā.
Ņemot vērā to, ka fiziskā persona, kas saņēmusi ilgtermiņa vīzu saskaņā ar Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu, un pārcēlusi savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku, veiks darba pienākumus (algots darbs vai kā pašnodarbināta persona), kuru var vērtēt kā aktīvu darbību nevis pasīvu darbību (piemēram, ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas vai ienākums no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieauguma), un izpildot likumdevēja doto uzdevumu uz vienu gadu piešķirt tiesības ārzemniekam piemērot samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tika izvēlēta nodokļa likme 15 procentu apmērā.  

Ievērojot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 4.panta pirmās daļas 4.punktā un Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"normu piemērošanas kārtība" 12.1punktā noteikto, fiziskā persona pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs un ja šī persona ir darba attiecībās ar darba devēju, kurš ir ārvalstu privāto tiesību fiziskā vai juridiskā persona (nerezidents), kam Latvijas Republikā nav pastāvīgās pārstāvniecības. Fiziskā persona reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļa maksātājs līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā fiziskā persona ir saņēmusi ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11.panta piekto daļu un algas nodokļa maksājumus veic reizi ceturksnī likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta 9.¹ daļā noteiktajā kārtībā, t.i. iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam reizi ceturksnī līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām, kurā norādīts no kalendāra mēneša darba samaksas aprēķinātais nodoklis, un aprēķināto nodokli ieskaita vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam. Ja nodokļu maksātājs ir izdarījis izvēli piemērot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 19.² daļā noteikto nodokļa likmi, tad atsevišķs iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam nav jāiesniedz. Tiek pieņemts, ka, sniedzot Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām vai gada ienākumu deklarāciju, kurā attiecīgajam ienākumam tiek piemērota samazinātā nodokļa likme, nodokļa maksātājs paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par savu izdarīto izvēli.
Lai nodrošinātu jauna speciāla iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīma administrēšanu Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešama informācija, ka vīza ir piešķirta atbilstoši Imigrācijas likuma 11.panta piektajai daļai. Valsts ieņēmumu dienests pēc pieprasījuma šo informāciju elektroniski saņems no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Valsts ieņēmumu dienests savas pilnvaras izmantotos tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu – lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras un nodrošinātu likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pantā un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pantā noteikto pienākumu un uzdevumu veikšanu.

Lai nodrošinātu līdzīgu pieeju kā citos gadījumos (piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumam; saimnieciskās darbības ienākumam, par kuru tiek maksāta samazinātā patentmaksa), kad ienākumam tiek piemērota samazināta nodokļa likme, kā arī samērīgu nodokļa administrēšanas slogu pašam nodokļa maksātājam un nodokļa administrācijai, ar likumprojektu noteikts, ka tad, ja nodokļa maksātājs ir izdarījis izvēli piemērot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 19.² daļā noteikto samazināto nodokļa likmi, maksātājam, aprēķinot nodokli, nav tiesības apliekamo ienākumu samazināt par šā likuma 10.panta pirmās daļas 2., 3., 5., 6. un 8.punktā minētajiem attaisnotajiem izdevumiem, t.i., attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saskaņā ar apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu). Turklāt nodokļa aprēķinā minētajam nodokļa maksātājam ar nodokli apliekamais ienākums netiek samazināts par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12.pantā minēto gada neapliekamo minimumu un 13.pantā minētajiem atvieglojumiem. Šajā gadījumā tiek nodrošināta vienlīdzīga politika attiecībā uz fiziskās personas gūtajiem ienākumiem (algots darbs vai kā pašnodarbināta persona), ja šim ienākumam tiek piemērota samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, nevis progresīvā nodokļa likme.
Ierobežojums attaisnoto izdevumu, neapliekamā minimuma un atvieglojumu atskaitīšanā no ar iedzīvotāju ienākuma apliekamā ienākuma lielā mērā ir saistīts ne tikai ar samazinātās nodokļa likmes piemērošanu, bet arī ar apstākli, ka pastāv liela varbūtība, ka ārzemnieks, kas saņēmis Imigrācijas likuma 11. panta piektajā daļā minēto  vīzu, ņemot vērā attiecīgās ESAO dalībvalsts normatīvajos aktos ietvertās normas, ir uzskatāms par attiecīgās EASO dalībvalsts rezidentu, kas līdzīgus atskaitījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajiem ņem vērā nodokļa aprēķinā šajā citā ESAO dalībvalstī. 
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 19.² daļā minēto 15 procentu likmi piemēro 365 dienu laikā sākot ar dienu, kad nodokļa maksātājs saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām un starptautiskajos līgumos ietvertajiem nosacījumiem ir kļuvis par Latvijas Republikas rezidentu.


[1] Divpusējie līgumi pašreiz nav noslēgti tikai ar šādām ESAO dalībvalstīm -Austrāliju, Čīli, Kolumbiju, Kostariku, Jaunzēlandi