Anotācija

24-TA-1921: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumos Nr. 299 "Noteikumi par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta iniciatīvu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir izdarīt grozījumus, paredzot, ka starpresoru vienošanos par Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (turpmāk- Koordinācijas centrs (MRCC)) operatīvās rīcības plānu slēdz nevis ministriju līmenī, bet institūciju līmenī, kas tieši var tikt iesaistītas cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās jūrā, kā arī precizēt institūciju, ar kuru MRCC sadarbojas cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas laikā, vienlaikus redakcionāli grozot noteikumu 17.8. punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Noteikumu 4. punkts nosaka, ka Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija noslēdz starpresoru vienošanos par operatīvās rīcības plānu. Atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktam un 46. pantam Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas centrs  ir atbildīgā institūcija, kas koordinē cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā. Līdz ar to Krasta apsardzes dienests, sadarbībā ar Aizsardzības ministriju šobrīd ir faktiskais starpresoru vienošanos par operatīvās rīcības plānu izstrādātājs un iniciators.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šī brīža regulējums, kas ietverts Noteikumu 4. punktā, paredz, ka starpresoru vienošanos noslēdz Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija. Tomēr, ņemot vērā, ka starpresoru vienošanās par operatīvās rīcības plānu faktiskais iniciators ir Krasta apsardzes dienests un tā tiek slēgta par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes,  valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kompetenču jomā ietilpstošām funkcijām, Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas tieša iesaiste starpresoru vienošanās izstrādes procesā nav uzskatāma par lietderīgu, jo tieša iesaiste cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās jūrā ir minētajām ministriju padotības iestādēm. Šī brīža regulējums praksē nav atzīstams par efektīvu un rada papildu administratīvo slogu iesaistītajām institūcijām.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu plānots izdarīt grozījumus Noteikumu 4. punktā un noteikt, ka starpresoru vienošanos slēdz nevis Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija, kuras tieši nav iesaistītas cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijā jūrā, bet Nacionālie bruņotie spēki slēdz starpresoru vienošanos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Valsts robežsardzi,  valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
Starpresoru vienošanās slēgšana ar institūcijām, kas piedalās jūras meklēšanas un glābšanas operācijās, uzlabos starpinstitūciju sadarbību un mazinās administratīvo slogu. Vienlaikus ar noteikumu projektā paredzēto regulējumu netiek ierobežotas institūciju hierarhiskās padotības attiecības, jo, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 58. un 59. pantā noteiktajai kārtībai, Aizsardzības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas iesaiste tiek paredzēta pie iesaistīto institūciju izstrādātās starpresoru vienošanās saskaņošanas un izpildes kontroles. 
Starpresoru vienošanās mērķis ir uzlabot cilvēku meklēšanas un glābšanā jūrā iesaistīto institūciju sadarbību, lēmuma pieņemšanu. Izstrādāt MRCC komitejas nolikumu, noteikt tās sastāvu, noteikt, ka Krasta apsardzes dienests, sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādā un apstiprina operatīvo rīcības plānu un veic tā grozījumus, lai nodrošinātu efektīvāku un kvalitatīvāku institūciju sadarbību, lēmumu pieņemšanu, veicot cilvēku meklēšanu un glābšanā jūrā. Pirms Krasta apsardzes dienests apstiprinās Koordinācijas centra (MRCC) operatīvo rīcības plānu, tas tiks elektroniski saskaņots ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Valsts robežsardzi, valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Iestāžu kontakti un amatpersonas, ar ko tiks saskaņots Koordinācijas centra (MRCC) operatīvās rīcības plāns, un amatpersonas, kas piedalās, tiks noteikti ar starpresoru vienošanos
Problēmas apraksts
Noteikumu 17.8. punktā noteikts, ka  cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas laikā Koordinācijas centrs (MRCC) atbilstoši kompetencei sadarbojas ar ostu dienestiem. Latvijā ir dažādas ostas ar dažādām pārvaldības formām, līdz ar to ne visās Latvijas ostās ir izveidoti ostu dienesti, bet visās ostās, atbilstoši Ostu likumam ir izveidotas ostu pārvaldes, kurām ir pakļauti ostu dienesti.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā dažādās pārvaldes formas Latvijas ostās, noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka Koordinācijas centrs (MRCC) sadarbojas ar ostu pārvaldēm, kuras norīko sadarbībai sev pakļautos ostu dienestus, ja tādi ir izveidoti, sadarboties cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas laikā, līdz ar to nepieciešams precizēt 17.8. punktu un noteikt, ka Koordinācijas centrs (MRCC) sadarbojas ar Ostu pārvaldēm.
Problēmas apraksts
Kopš 2020. gada 23.  decembra Latvijas Jūras administrācijas tiesiskā forma ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Risinājuma apraksts
Aizstāt noteikumu tekstā  “valsts akciju sabiedrība” ar vārdiem “valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
  • Valsts policija
  • Valsts robežsardze
  • Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
  • VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
  • Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi