1.1. Pamatojums
2) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/687);
3) Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas regula (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605 (turpmāk – regula 2023/594);
4) Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (turpmāk – regula 2018/1882);
5) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu "brīvs no slimības" papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/689);
6) Komisijas 2020. gada 7. decembra Īstenošanas regula (ES) 2020/2002, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 piemērot attiecībā uz Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu par sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz Savienības uzraudzības programmu un izskaušanas programmu iesniegšanas un ziņošanas un statusa "brīvs no slimības" atzīšanas pieteikuma formātiem un procedūrām un attiecībā uz datorizētu informācijas sistēmu (turpmāk – regula 2020/2002);
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (turpmāk – regula 2017/625);
8) Komisijas 2022. gada 28. novembra Deleģētā regula (ES) 2023/361, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu veterināro zāļu lietošanu noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksei un kontrolei papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2023/361).
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
1) regulas 2016/429 prasības, ciktāl tās var attiecināt uz Āfrikas cūku mēra uzraudzību un kontroli;
2) regulas 2020/687 prasības, ciktāl tās var attiecināt uz:
a) Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumiem, kad šī slimība tiek konstatēta turētiem cūku dzimtas dzīvniekiem (turpmāk – cūkas), tostarp savvaļas cūkām. Regula 2020/687 noteiktas A kategorijas slimību, tostarp Āfrikas cūku mēra, apkarošanas prasības inficētajā objektā, ierobežojumu zonu noteikšanas kārtība, inspekciju kārtība, sarakstā norādīto dzīvnieku, tostarp cūku, un to produktu pārvietošanas ierobežojumi, A kategorijas infekcijas slimību, tostarp Āfrikas cūku mēra, kontroles pasākumi ierobežojumu zonās, kā arī prasības un kārtība ierobežojumu zonā esošu objektu atkalapdzīvināšanai pēc inficētā objekta depopulācijas;
b) A kategorijas infekcijas slimību, tostarp Āfrikas cūku mēra, kontroles pasākumiem savvaļas dzīvnieku, tostarp savvaļas cūku, populācijā;
3) regulas 2023/594 prasības, kuras nosaka specifiskus kontroles pasākumus tieši pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma un kuras piemēro:
a) Latvijā ierobežotu laiku, ja valsts teritorijā ir noteiktas I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonas;
b) turētām cūkām un savvaļas cūkām, kā arī cūku izcelsmes produktiem, pārtikas produktiem un blakusproduktiem pēc I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonas noteikšanas. Šos pasākumus īsteno papildus regulā 2016/429 un regulā 2020/687 noteiktajiem pasākumiem.
Regulā 2023/594 noteiktās prasības piemēro
a) I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošos objektos turētu cūku pārvietošanai ārpus minētajām zonām;
b) to reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanai, kuri iegūti no "a" apakšpunktā minētajos objektos turētām cūkām;
c) savvaļas cūku sūtījumu pārvietošanai visās dalībvalstīs;
d) tādu sūtījumu pārvietošanai, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no savvaļas cūkām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās vai pārstrādāti objektos, kuri atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, un medniekiem privātai lietošanai paredzētu produktu un blakusproduktu pārvietošanai;
e) pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, kas rīkojas ar "d" apakšpunktā minētajiem sūtījumiem;
f) visām dalībvalstīm attiecībā uz informētības palielināšanu par Āfrikas cūku mēri;
4) regulas 2018/1882 prasības, kas nosaka Āfrikas cūku mēra iekļaušanu A, D un E kategorijas infekcijas slimību sarakstā;
5) regulas 2020/689 prasības attiecībā uz Āfrikas cūku mēra gadījuma definīciju;
6) regulas 2020/2002 prasības attiecībā uz kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) nosūta pieprasīto informāciju Eiropas Komisijai un citām ES dalībvalstīm par Āfrikas cūku mēra gadījuma apstiprināšanu un šīs slimības uzliesmojuma kontrolei un apkarošanai īstenotajām darbībām;
7) regulas 2017/625 prasības attiecībā uz laboratoriskās diagnostikas darbībām, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra gadījumu;
8) regulas 2023/361 prasības attiecībā uz kārtību, kādā notiek vakcinācija pret Āfrikas cūku mēri.
Noteikumu projekts tiek izdots saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmo daļu. Noteikumi Nr. 83 tika izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmo daļu un 27. panta trešo daļu. Noteikumu projektā turpmāk netiks noteikta kārtība, kādā karantīnas apstākļos notiek savvaļas dzīvnieku medības. Savvaļas cūku medīšanas kārtību līdz brīdim, kamēr Latvija iegūst no Āfrikas cūku mēra brīvas valsts statusu, regulē Medību likuma pārejas noteikumu 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punkts.
Noteikumu projektā noteikto prasību skaidrojums:
1) noteikumu projekta 1. punktā noteikts regulējamo jautājumu loks. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmo daļu Ministru kabinetam tiek dots pilnvarojums izdot noteikumus, kuros paredzēti epizootijas uzliesmojumu apkarošanas pasākumi, šo pasākumu plānošana, personu un institūciju kompetence, personu pārvietošanās un dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumi, rīkojumu izziņošanas un izpildes reglaments, rīcība ar dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku līķiem, savvaļas dzīvnieku medību noteikumi, materiāltehniskais nodrošinājums, transportlīdzekļu dezinfekcijas un tīrīšanas kārtība, kā arī karantīnas noteikšanas un atcelšanas kārtība.
Uz Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmajā daļā dotā pilnvarojuma pamata izdoti arī citi Ministru kabineta noteikumi, piemēram, Ministru kabineta 2005. gada 2. augusta noteikumi Nr. 582 "Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" un Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumi Nr. 862 "Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība", kuros tiek izmantots Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmajā daļā dotais pilnvarojums, bet kurš netiek izmantots noteikumu projektā. ES tieši piemērojamie tiesību akti regulē atsevišķus Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmajā daļā noteiktos jautājumus. Piemēram, regulas 2016/429 13. pantā, kurā atrunāti dalībvalstu pienākumi, ir noteikts:
1. Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku veselības jomā kompetentā iestāde spēj veikt vajadzīgos un pienācīgos pasākumus un ka tā īsteno ar šo regulu noteiktās darbības, katra dalībvalsts attiecīgajā administratīvajā līmenī nodrošina, ka kompetentajai iestādei ir:
a) kvalificēti darbinieki, infrastruktūra, aprīkojums, finanšu resursi un efektīva organizatoriskā struktūra, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju;
b) pieejamas laboratorijas ar kvalificētajiem darbiniekiem, infrastruktūru, aprīkojumu un finanšu resursiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sarakstā norādīto slimību un no jauna radušos slimību ātru un precīzu diagnosticēšanu un diferenciāldiagnosticēšanu. Līdz ar to noteikumu projektā nav nepieciešams atrunāt materiāltehniskā nodrošinājuma kārtību un prasības.
Tāpat regulas 2016/429 64. pantā noteikto pienākumu kompetentajai iestādei - dienestam, noteikt ierobežojumu zonas, kuras saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 28. pantu tiek definētas kā karantīnas teritorijas, nav nepieciešams atsevišķi noteikt noteikumu projektā.
Noteikumu projektā noteiktā rīcība ar cūku dzimtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un objektu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtība saistāma Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem.
2) noteikumu projekta 5. punkts noteic kompetentās institūcijas šo noteikumu uzraudzībai un kontrolei, kā arī pienākumu dienestam sadarboties ar Valsts meža dienestu, ja Āfrikas cūku mēra uzraudzības un kontroles pasākumus nepieciešams organizēt pēc savvaļas cūku saslimšanas gadījuma apstiprināšanas.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu dienests, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām, organizē un nodrošina valsts uzraudzību un kontroli dzīvnieku infekcijas slimību profilaksē un apkarošanā. Noteikumos Nr. 83 tika ietvertas direktīvas 2002/60/EK un lēmuma 2014/709 prasības, kas regulēja Āfrikas cūku mēra uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību un noteica, ka dienests ir kompetentā iestāde šo dzīvnieku veselības jautājumu uzraudzībai. Līdz ar jauno ES tiesību aktu stāšanos spēkā, kā arī ievērojot Veterinārmedicīnas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, dienests joprojām paliek kompetentā iestāde regulas 2016/429, regulas 2020/687 un regulas 2023/594 izpratnē.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 4. panta ceturto daļu "dienests ir kompetentā iestāde 4. panta pirmajā daļā minētajās jomās", tāpēc tas uzrauga un kontrolē ES tiesību aktu prasību izpildi un sniedz informāciju ES institūcijām.
Tāpat Veterinārmedicīnas likuma 3.1 panta 1. punkts noteic, ka dienests organizē un īsteno uzraudzību un kontroli saskaņā ar regulā 2017/625 noteikto un ir kompetentā iestāde, kas pilda uzdevumus jomās, kuras noteiktas regulas 2017/625 1. panta 2. punkta "d", "e" un "f" apakšpunktā;
3) noteikumu projekta 6. punktā noteikts, ka dienestam un Valsts meža dienestam ir pienākums sagatavot nacionālo rīcības plānu attiecībā uz Āfrikas cūku mēra ierobežošanu savvaļas cūku populācijā, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos ES.
Savvaļas cūkas ir galvenais Āfrikas cūku mēra rezervuārs dabā, un ar tā starpniecību slimības ierosinātājs ilgstoši saglabājas inficētajā teritorijā un dažreiz tiek pārnests no savvaļas cūkām uz turētajām cūkām. Ievērojot Āfrikas cūku mēra plašo izplatību ES dalībvalstu teritorijā, ar regulas 2023/594 56. pantā noteikto tiek harmonizētas prasības un dalībvalstīm noteikts obligāts pienākums izstrādāt nacionālos rīcības plānus, lai pēc iespējas labāk un efektīvāk pasargātu no Āfrikas cūku mēra brīvo dalībvalstu teritorijas no infekcijas iekļūšanas un tālākas izplatīšanās;
4) noteikumu projekta 7. punkts paredz pienākumu Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" (turpmāk – institūts) nodrošināt Āfrikas cūku mēra laboratorisko diagnostiku un ierosinātāja ģenētisko tipizāciju, jo saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 11. panta pirmās daļas 1. punktu institūts ir pilnvarots veikt laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus dienesta kompetencē esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas uzraudzības jomā;
5) noteikumu projekta 10. punkts paredz pienākumu dienestam izstrādāt Ārkārtas situācijas plānu.
Saskaņā ar regulas 2016/429 43. panta prasībām dalībvalstij ir uzlikts pienākums izstrādāt un uzturēt atjauninātu Ārkārtas situācijas plānu un attiecīgā gadījumā – norādījumu rokasgrāmatu. Ārkārtas situācijas plāns un norādījumu rokasgrāmata, kas attiecīgā gadījumā ir jāizstrādā saskaņā ar regulas 2016/429 43. panta prasībām, paredzēta Āfrikas cūku mēra gadījumu kontroles nodrošināšanas nolūkā, kā arī lai koordinētu rīcību starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm šīs slimības apkarošanas procesā.
Izanalizējot regulas 2016/429 preambulas 77., 78., 79. un 80. punktā doto skaidrojumu un noteikumu Nr. 83 11. punktā noteiktās prasības attiecībā uz rīcības plānā iekļaujamo informāciju, secināms, ka Veterinārmedicīnas likuma 26. panta otrajā daļā minētais rīcības plāns un regulas 2016/429 43. pantā minētais Ārkārtas situācijas plāns pēc būtības ir viens plāns;
6) noteikumu projekta 11. punktā noteikts, ka dienestam, ja izpildās regulas 2020/687 66. panta nosacījumi, ir pienākums izveidot darbībspējīgu ekspertu grupu, kas pildīs regulas 2020/687 66. pantā minētos uzdevumus. Darbībspējīgā ekspertu grupa saskaņā ar regulas 2016/429 43. panta prasībām tiek izveidot, tiklīdz valstī ir konstatēts pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums, un darbojas visu laiku, kamēr slimība tiek konstatēta valsts teritorijā;
7) noteikumu projekta 12.1. apakšpunktā noteikts pienākums dienestam pēc Āfrikas cūku mēra gadījuma apstiprināšanas nosūtīt informāciju Eiropas Komisijai un citām ES dalībvalstīm atbilstoši regulas 2020/2002 3. pantā noteiktajai kārtībai. Āfrikas cūku mērim saskaņā ar regulas 2018/1882 pielikuma 37. punktā noteikto, ir ir piešķirta A+D+E infekcijas slimību kategorija. Saskaņā ar regulā 2018/1882 doto definīciju, A kategorijas infekcijas slimība ir sarakstā norādīta slimība, kas ES parasti netiek konstatēta un pēc kuras konstatēšanas ir nekavējoties jāveic tūlītēji izskaušanas pasākumi. Ņemot vērā Āfrikas cūku mēra apdraudējumu un epidemioloģiskos riskus, kā arī dzīvnieku veselības statusu citās ES dalībvalstīs, kurās nav izplatīta šī infekcijas slimība cūku dzimtas dzīvnieku populācijā, Eiropas Komisija ir harmonizējusi prasības par tūlītēju šīs infekcijas slimības konstatēšanas fakta paziņošanu Eiropas Komisijai un citām ES dalībvalstīm;
8) noteikumu projekta 12.3. apakšpunktā noteikts, ka dienestam ir pienākums noteikt I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijas teritorijā un sniegt informāciju Eiropas Komisijai par I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā iekļautajām Latvijas administratīvajām teritorijām. Dienests I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas nosaka ievērojot Eiropas Komisijas pamatnostādnes par Āfrikas cūku mēra izplatības novēršanas, kontroles un apkarošanas pasākumiem ES (pamatnostādnes pieejamas šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=OJ:C_202301504). Eiropas Komisija izvērtē dienesta sagatavoto informāciju un, ja informācija ir sagatavota atbilstoši vadlīnijām, sagatavo īstenošanas regulas projektu, kuru iesniedz izskatīšanai un balsošanai Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē (PAFF). Ja balsojuma rezultātā vairākums no ES dalībvalstīm atbalsta Eiropas Komisijas sagatavoto dokumentu, tas tiek publicēts Eiropas Savienības oficiālajā izdevumā "Oficiālais Vēstnesis" un stājas spēkā publicēšanas dienā. Īstenošanas regulas prasības attiecas uz visām sabiedrības grupām, kuras audzē vai tur cūku sugas dzīvniekus un uz kurām attiecas regulā 2023/594 noteiktās prasības;
9) noteikumu projekta 12.4. apakšpunktā tiek izmantota kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība saskaņā ar regulas 2023/594 52. panta 3. punktā doto atkāpi, dodot tiesības dienestam noteikt teritorijas, kurās nomedījot savvaļas cūkas, tām nav nepieciešams noņemt paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra klātbūtni. Dienests regulāri pārskata un analizē epidemioloģisko situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību savvaļas cūku populācijā, un, balsoties uz šo izvērtējumu un riskiem pārnest Āfrikas cūku mēra ierosinātāju no savvaļas cūkām un mājas cūkām, pieņem lēmumu par teritoriju iekļaušanu vai neiekļaušanu rīkojumā. Dienesta ģenerāldirektora apstiprināto rīkojumu publicē Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (dienesta tīmekļvietnē ir pieejama rīkojuma aktuālā versija: https://www.pvd.gov.lv/lv/medniekiem). Noteikumu projekta 12.4. apakšpunktā noteiktais pienākums dienestam sagatavot un Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēt rīkojumu izriet no Veterinārmedicīnas likuma 30. pantā valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram dotajām tiesībām, kas nosaka, ka pastāvot epizootijas izplatības draudiem, papildus rīcības plānā noteiktajām darbībām valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs tūlītējai izpildei noteikt obligātus diagnostiskos izmeklējumus un laboratorisko paraugu ņemšanu;
10) noteikumu projekta 13. un 14. punktā noteikti pienākumi operatoriem nodrošināt paraugu noņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu uz Āfrikas cūku mēra ierosinātāju. Šāda prasība jau paredzēta noteikumos Nr. 83 un ir spēkā kopš 2019. gada 26. februāra. Pienākums dzīvnieku īpašniekam vai turētājam nodrošināt paraugu noņemšanu un izmeklēšanu uz Āfrikas cūku mēri tika pamatots ar dienesta sagatavoto epidemioloģiskās situācijas izvērtējumu par Āfrikas cūku mēra izplatību, kā arī to, ka slimība ganāmpulkā izplatās lēni un nemanāmi, tā radot risku tās lielai izplatībai uz citiem ganāmpulkiem un arī citām ES dalībvalstīm. Lai šīs slimības uzliesmojumus cūku novietnēs varētu konstatēt laikus, tika pieņemts lēmums noteikt visu to mirušo cūku patologanatomisko izmeklēšanu uz Āfrikas cūku mēri, kuras vecākas par 60 dienām, un paraugu noņemšanu visām šīm cūkām un laboratorisko izmeklēšanu uz Āfrikas cūku mēri. Papildus tam tika noteikts, ka ir jāveic arī novietnē esošo cūku klīniskā izmeklēšana un cūku līķu apskate. Priekšlikumi grozījumiem tika sagatavoti saskaņā ar Komisijas darba dokumentu SANTE/7113/2015 - Rev 10 par Āfrikas cūku mēra menedžmentu un stratēģisko pieeju tā kontrolē ES dalībvalstu teritorijās (Working document Strategic approach to the management of African Swine Fever for the EU). Pašlaik šis dokuments vairs nav spēkā, taču ir lietderīgi atstāt spēkā ietvertās prasības, kas nodrošinās savlaicīgu Āfrikas cūku mēra atklāšanu;
11) noteikumu projekta 15., 16. un 17. punktā noteikti pienākumi savvaļas cūkas līķa atradējam. Savvaļas cūkas ir galvenais Āfrikas cūku mēra ierosinātāja rezervuārs dabā, tāpēc katru gadu, sevišķi siltajā gada periodā, Āfrikas cūku mēra ierosinātājs tiek pārnests no savvaļas cūkām uz turētām cūkām, radot lielus ekonomiskus zaudējumus cūkkopības nozarei. Savlaicīga savvaļas cūku līķu atklāšana, laboratoriskā diagnostika par Āfrikas cūku mēra ierosinātāja apstiprināšanu vai noliegšanu, kā arī līķu nosūtīšana iznīcināšanai uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu ir viens no galvenajiem preventīvajiem pasākumiem šīs slimības turpmākās izplatības novēršanai. Paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem savvaļas cūkas līķa atradējs noņem saskaņā ar Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēto dienesta rīkojumu, kurš ir pieejams arī dienesta tīmekļvietnē: https://www.pvd.gov.lv/lv/afrikas-cuku-meris-0.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 30. pantā noteikto, ka pastāvot epizootijas izplatības draudiem, papildus rīcības plānā noteiktajām darbībām valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs tūlītējai izpildei noteikt obligātus diagnostiskos izmeklējumus un laboratorisko paraugu ņemšanu;
12) noteikumu projekta 19.–24. punktā ietvertās prasības attiecas uz medījuma pirmapstrādes procesa posmu, kad mednieks ir mežā nomedījis savvaļas cūku, kuras svaigo gaļu paredzēts laist pārtikas apritē vai izmantot pašpatēriņam.
Šīs prasības noteiktas, ievērojot to, ka regula 2023/594 neparedz medījumu apstrādes un pārvietošanas kārtību. Noteikumu projekta 19., 20., 21. un 22. punktā noteiktā kārtība atrisina šo jautājumu. Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumu īstenošanai, kā arī lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, ir lietderīgi noteikt pienākumu medniekam īstenot atbilstošas darbības, ja nomedīto savvaļas cūku paredzēts laist pārtikas apritē vai izmantot pašpatēriņam.
Papildus tam regulas 853/2004 1. panta 3. punkta "e" apakšpunkts dod rīcības brīvību dalībvalstij noteikt šādu medījumu pārvietošanu un izmantošanu, ja izpildītas noteiktas prasības. Līdz ar to noteikumu projektā ir iekļauta prasība veikt laboratorisko diagnostiku Āfrikas cūku mēra ierosinātāja apstiprināšanai vai noliegšanai un, iegūstot negatīvu rezultātu par šīs infekcijas slimības ierosinātāja klātbūtni, saņemt dienestā atļauju.
Noteikumu projekta 19., 20. un 21. punktā noteikti pienākumi medniekam pēc savvaļas cūkas nomedīšanas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā:
a) nodrošinās nomedīto savvaļas cūku ķermeņu laboratorisko izmeklēšanu uz Āfrikas cūku mēri un drošu pārtikas apriti, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos ar cilvēku patēriņam paredzētiem produktiem, jo tas pēc tam var novest pie šīs slimības izplatīšanās turēto cūku ganāmpulkos;
b) no pārtikas drošības viedokļa nodrošinās to, ka pārtikas apritē un pašpatēriņam tiks izmantota svaiga un kvalitatīva medījuma gaļa;
13) noteikumu projekta 25. punktā paredzēts izmantot dalībvalstīm doto rīcības brīvību nepiemērot atsevišķus aizliegumus laist tirdzniecībā pārtikas produktus. Rīcības brīvība izmantota, lai neierobežotu tirdzniecību ar pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir cūkgaļa, ja tie ir apstrādāti veidā, kas nodrošina Āfrikas cūku mēra ierosinātāja iznīcināšanu, tā izslēdzot turpmāku šīs slimības izplatības risku;
14) noteikumu projekta 26. punktā paredzēts izmantot dalībvalstīm doto rīcības brīvību nepiemērot atsevišķus aizliegumus un neierobežot dzīvnieku pārvietošanu un tirdzniecību ar dzīvniekiem, ja pirms dzīvnieku pārvietošanas ir izpildītas noteiktas prasības, kas nodrošina Āfrikas cūku mēra kontroli un izslēdz tā izplatības riskus uz citiem objektiem;
15) noteikumu projekta 27. punktā paredzēts izmantot dalībvalstīm doto rīcības brīvību nepiemērot atsevišķus aizliegumus un neierobežot cūku izcelsmes reproduktīvo produktu izplatīšanu un tirdzniecību, ja pirms reproduktīvo produktu pārvietošanas ir izpildītas noteiktas prasības, kas nodrošina Āfrikas cūku mēra kontroli un izslēdz tā izplatības riskus uz citiem objektiem;
16) noteikumu projekta 28. punktā paredzēts izmantot dalībvalstīm doto rīcības brīvību nepiemērot atsevišķus aizliegumus un neierobežot cūku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanu, ja pirms blakusproduktu pārvietošanas ir izpildītas noteiktas prasības, kas nodrošina Āfrikas cūku mēra kontroli un izslēdz tā izplatības riskus uz citiem objektiem;
17) noteikumu projekta 29. punktā paredzēts izmantot dalībvalstīm doto rīcības brīvību nepiemērot atsevišķus aizliegumus un neierobežot svaigas cūkgaļas, cūku izcelsmes gaļas produktu, tostarp apvalku, pārvietošanu un tirdzniecību, ja pirms šo produktu pārvietošanas ir izpildītas noteiktas prasības, kas nodrošina Āfrikas cūku mēra kontroli un izslēdz tā izplatības riskus uz citiem objektiem;
18) noteikumu projekta 30. punktā paredzēts izmantot rīcības brīvību atsevišķos gadījumos nepieprasīt veterināro sertifikātu. Veterinārā sertifikāta izsniegšana ir maksas pakalpojums, kas radīs papildu atbilstības izmaksas Latvijas uzņēmējiem. Turklāt dienestam veterinārā sertifikāta izsniegšana ir liels administratīvais slogs, jo gandrīz visa Latvijas teritorija ir iekļauta Āfrikas cūku mēra I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā, un veterināro sertifikātu nepieciešams izsniegt gandrīz visos objektos, kuros tiek turētas cūkas, iegūti cūku dzimtas dzīvnieku reproduktīvie produkti vai tiek iegūti cūku izcelsmes pārtikas produkti vai cūku izcelsmes blakusprodukti;
19) noteikumu projekta 31. punktā paredzēts izmantot dalībvalstīm doto rīcības brīvību atsevišķos gadījumos satelīta navigācijas sistēmu, kas ļauj noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu, aizvietot ar transportlīdzekļa individuālu noplombēšanu. Rīcības brīvība izmantota, lai turpinātu Latvijas teritorijā iesākto praksi ar blakusproduktu pārvadājumiem, neliekot uzņēmējiem transportlīdzekļus aprīkot ar satelīta navigācijas sistēmu un tā neradot tiem papildu izdevumus;
20) noteikumu projekta 33. punktā noteiktas prasības mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas atrodas aizsardzības zonas, uzraudzības zonas, citas ierobežojumu zonas teritorijā, kā arī II vai III līmeņa ierobežojumu zonā, ja tas pārstrādā svaigu cūkgaļu, lai izvestu savu produkciju no šīm ierobežojumu zonām uz I līmeņa ierobežojumu zonu vai brīvo zonu Latvijas teritorijā. Šādu prasību noteikšana pamatota ar to, ka regula 2020/687 un regula 2023/594 nenosaka mazumtirdzniecības uzņēmumos ražotu pārtikas produktu iegūšanas un izplatīšanas kārtību Latvijas teritorijā, jo šajos uzņēmumos iegūtā produkcija netiek marķēta ar veselības marķējumu vai attiecīgā gadījumā identifikācijas marķējumu, kā to noteic regulas 853/2004 5. panta 1. punkts, un tā arī netiek marķēta, kā to noteic regulas 2023/594 47. panta 1. un 2. punkts. Tā kā šajos uzņēmumos iegūtie galaprodukti netiek marķēti atbilstoši ES kopējā tirgus nosacījumiem, tos nav atļauts izplatīt ārpus Latvijas teritorijas. Papildus tam, gandrīz visa Latvijas teritorija patreiz ir iekļauta regulas 2023/594 1. pielikuma I un II līmeņa ierobežojumu zonās, kurās ir izplatīts Āfrikas cūku mēris savvaļas cūku populācijā un ir pastāvīgs risks šo ierosinātāju pārnest no savvaļas cūkām uz mājas cūkām. Saskaņā ar regulas 2023/594 13. pantā noteikto, dalībvalsts kompetentajai iestādei ir dotas tiesības aizliegt tās pašas dalībvalsts teritorijā pārvietot no turētām cūkām iegūtu produktu sūtījumus, ja kompetentās iestādes ieskatā pastāv risks, ka ar to starpniecību varētu izplatīties Āfrikas cūku mēris.
Noteikumu projektā ir noteiktas prasības un kārtība, kādā drošos apstākļos bez riska izplatīt Āfrikas cūku mēri tiek regulēta cūku izcelsmes pārtikas produktu iegūšana un izplatīšana Latvijas teritorijā no mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Saskaņā ar regulas 853/2004 1. panta 4. punkta nosacījumiem, kas ļauj piemērot regulas 853/2004 1. panta 3. punkta "c" apakšpunktā minēto atkāpi, valstī ir atļauts regulēt pārtikas apriti šādos mazumtirdzniecības uzņēmumos. Termins "mazumtirdzniecības uzņēmums" lietots tāpēc, ka šie uzņēmumi darbojas saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu un tie arī tiek reģistrēti kā mazumtirdzniecības uzņēmumi un norādīti dienesta tīmekļvietnē ievietotajā uzraudzības objektu reģistrā. Regulas 2016/429 un tai pakārtoto deleģēto un īstenošanas aktu terminoloģija šajā gadījumā ir otršķirīga.
Lai pārtikas uzņēmumi varētu iegūt un izplatīt savu produkciju, kas satur cūku izcelsmes produktus, ārpus minētajām ierobežojumu zonām, atsevišķos gadījumos ir nepieciešams, lai dienests šos uzņēmumus izraugās saskaņā ar regulas 2023/594 46. pantu;
21) noteikumu projekta 35. punktā noteikta turēto un savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktu aprite Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu ietvaros atbilstoši ES tiesību aktu prasībām.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002, (turpmāk – regula 1069/2009) un Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, (turpmāk – regula 142/2011) noteiktās prasības ir daudz plašākas, nekā tās nepieciešams piemērot Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu ietvaros. Daudzu regulas 1069/2009 un regulas 142/2011 normu piemērošanā galvenais lēmums ir jāpieņem dienesta inspektoram. Līdz ar to noteikumu projektā nav iespējas noteikt precīzas atsauces uz regulas 1069/2009 un regulas 142/2011 normām.
Saskaņā ar regulas 1069/2009 8. panta "a" apakšpunkta "v" apakšpunktu, kā arī ievērojot to, ka gandrīz visā Latvijas teritorijā savvaļas cūkām regulāri tiek konstatēts Āfrikas cūku mēris, visi savvaļas cūku izcelsmes blakusprodukti neatkarīgi no tā, vai savvaļas cūka ir bijusi vai nav bijusi slima ar Āfrikas cūku mēri, ir pirmās kategorijas materiāls. Saskaņā ar regulas 2009/1069 9. panta "f" apakšpunkta "i" apakšpunktu turētu cūku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no cūkām, kuras likvidētas Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu ietvaros, ir otrās kategorijas materiāls.
Regulā 2023/594 noteikti īpaši kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri, bet regula 1069/2009 neaptver visus konkrētos apstākļus un aspektus saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatības riska mazināšanas pasākumiem, kad tiek īstenotas darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no savvaļas cūkām un turētajām cūkām. Lai līdz minimumam mazinātu Āfrikas cūku mēra izplatības risku darbībās ar savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktiem, kā arī nepieļautu patvaļīgas darbības blakusproduktu pārstrādē Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā, noteikumos ir lietderīgāk dot vispārīgu atsauci uz regulu 1069/2009 un regulu 142/2011 un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kuros noteikta blakusproduktu pārstrādes, sadedzināšanas vai aprakšanas kārtība.
Regulas 1069/2009 10. pantā ir uzskaitīti trešās kategorijas materiāla dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti. Uzskaitīto blakusproduktu grupa ir ļoti plaša un lēmumu, kurus blakusproduktus iekļaut kā trešās kategorijas materiālu katrā individuālā gadījumā pieņem dienesta inspektors. Līdz ar to noteikumu projektā trešās kategorijas materiālu uzskaitījums ir nelietderīgs. No II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu trešās kategorijas materiālu un no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā savvaļas cūkām iegūtu trešās kategorijas materiālu pārvieto ārpus minētās ierobežojumu zonas un pārstrādā saskaņā ar Regulā 2023/594 noteiktajām prasībām (35.-43.pants un 49.-55.pants);
22) noteikumu projekta 36., 37., 38. un 39. punktā tiek noteikta Āfrikas cūku mēra skarto objektu, kā arī transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtība un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole. Regulas 2020/687 15. pants paredz pienākumu kompetentajai iestādei uzdot operatoram skartā objekta sākotnējo tīrīšanu un dezinfekciju un kukaiņu un grauzēju kontroli, kā arī šīs darbības atbilstoši dokumentēt. Regulas 2020/687 24. pants noteic prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai konkrētos gadījumos, kā arī vispārīgas prasības šo transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrolei. Šādā tīrīšanā un dezinfekcijā turklāt ir jāievēro kompetentās iestādes instrukcija, un tai ir jābūt pietiekami dokumentētai. Regulas 2016/429 104. panta 3. punkta "b" apakšpunktā noteikts lietvedības pienākums pārvadātājiem glabāt konkrētus pierakstus. Saskaņā ar regulas 2016/429 normu transportlīdzekļa tīrīšanas dezinfekcijas un dezinsekcijas pasākumu dokumentācijas glabāšanas laiku nosaka kompetentā iestāde, bet tas nedrīkst būt īsāks par trim gadiem.
Izvērtējot regulas 2016/429 104. panta un regulas 2020/687 24. panta normas un ievērojot to, ka regulas 2020/687 24. pants nenosaka prasības transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai un šo procedūru dokumentēšanai savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanā, kā arī to, ka savvaļas cūku izcelsmes blakusprodukti ir potenciāls Āfrikas cūku mēra palielināta riska materiāls, ir nepieciešams noteikt detalizētas prasības šo transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas procesam, procesa dokumentēšanai un datu glabāšanai.
Personas dati, kas tiek norādīti par tīrīšanu un dezinfekciju atbildīgo personu, tiks izmantoti dienesta vajadzībām situācijās, ja tiks konstatēti pārkāpumi tīrīšanas un mazgāšanas procesa laikā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Privātpersonas
- Mednieki
- Operatori, kuri tur cūku dzimtas dzīvniekus
Kopš 2014. gada vasaras Latvijā turēto cūku objektos periodiski tiek konstatēts Āfrikas cūku mēris. Kopš pirmo reizi Latvijā ir apstiprināts Āfrikas cūku mēris, tiek piemēroti dažādi slimības kontroles un apkarošanas pasākumi gan turētām cūkām, gan savvaļas cūkām, kā arī noteikti stingri ierobežojumi dzīvu cūku, cūku izcelsmes pārtikas produktu, reproduktīvo produktu un blakusproduktu pārvietošanai riska zonu robežās, ārpus šīm riska zonām Latvijas teritorijā un ārpus Latvijas robežām. Saskaņā ar ES tieši piemērojamajiem tiesību aktiem Latvijas teritorija ir sadalīta četrās dažāda riska līmeņa ierobežojumu zonās: brīvajā zonā (nav konstatēta turēto cūku un savvaļas cūku saslimšana ar Āfrikas cūku mēri), I līmeņa ierobežojumu zona (buferzona, kas atdala brīvo Latvijas teritoriju no Āfrikas cūku mēra inficētās teritorijas), II līmeņa ierobežojumu zona (Āfrikas cūku mēris tiek konstatēts tikai savvaļas cūkām) un III līmeņa ierobežojumu zona (Āfrikas cūku mēris tiek konstatēts gan turētajām cūkām, gan savvaļas cūkām). Visiem cūku dzimtas dzīvnieku operatoriem ir stingri jāseko, kurā zonā atrodas viņu pārziņā esošie objekti, jāievēro biodrošības prasības, jāziņo, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri, jānodrošina paraugu noņemšana laboratoriskajiem izmeklējumiem uz Āfrikas cūku mēri, turēto cūku objektā jāīsteno noteikti pasākumi Āfrikas cūku mēra konstatēšanas gadījumā, kā arī jānodrošina turēto cūku droša pārvietošana starp objektiem. Pēc Āfrikas cūku mēra apstiprināšanas viss cūku dzimtas ganāmpulks ir jālikvidē un skartais objekts ir jātīra, jāmazgā un jādezinficē. Objekti, kas atrodas 3 un 10 kilometru rādiusā ap skarto objektu, tiek pakļauti cūku dzimtas dzīvnieku, kā arī no cūkām iegūtu pārtikas produktu, reproduktīvo produktu un blakusproduktu pārvietošanas ierobežojumiem.
Āfrikas cūku mēra kontroles prasības tiek piemērotas kopš 2014. gada vasaras. Stājoties spēkā jaunajam ES dzīvnieku veselības tiesiskajam regulējumam, ir nepieciešams izdot jaunu nacionālo normatīvo aktu, ar mērķi harmonizēt prasības. Tādējādi, salīdzinot ar spēkā esošo tiesisko sistēmu, administratīvais slogs nepalielinās.
- Cūku dzimtas dzīvnieku blakusproduktu pārvadātāji
- Operatori, kas tur cūku dzimtas dzīvniekus
- Cūku dzimtas dzīvnieku blakusproduktu pārstrādātāji
- Operatori, kas darbojas ar cūku dzimtas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem
- Pārtikas uzņēmumu operatori, kas darbojas ar cūku dzimtas dzīvniekiem (kautuves), pārstrādā svaigu cūkgaļu un iegūst no cūkgaļas pārtikas produktus
Āfrikas cūku mēra kontroles prasības tiek piemērotas kopš 2014. gada vasaras. Stājoties spēkā jaunajam ES dzīvnieku veselības tiesiskajam regulējumam, ir nepieciešams izdot jaunu nacionālo normatīvo aktu, ar mērķi harmonizēt prasības. Tādējādi, salīdzinot ar spēkā esošo tiesisko sistēmu, administratīvais slogs nepalielinās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība"
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Regulas 2016/429 85. pantā, 88. pantā, 91. pantā, 104. panta 2. punktā, 108. panta 5. punktā, 116. pantā, 133. panta 2. punkta otrajā daļā, 139. pantā kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība noteikumu projektā netiks izmantota, jo minēto pantu normas regulē citi normatīvie akti un tiem tiešas ietekmes uz Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumiem nav.
Regulas 2016/429 113. panta 2. punktā kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība netiks izmantota Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu ietvaros, jo minētajā pantā noteiktās prasības attiecas uz aitām un kazām, bet Āfrikas cūku mēris ir cūku dzimtas dzīvnieku slimība.
Regulas 2016/429 143. panta 2. punkta otrajā daļā kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība neizsniegt veterināro sertifikātu noteikumu projektā ir atrunāta vairākos punktos ņemot vērā regulas 2020/687 un regulas 2013/594 atsevišķos pantos, kas paredz atkāpes veterināro sertifikātu izsniegšanai, noteiktās prasības.
Regulas 2016/429 153. panta 4. punktā kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība netiek izmantota, jo Latvijā nav ieviesta attiecīga ziņošanas prakse.
Regulas 2016/429 170. un 171. pantā kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība netiks izmantota Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu ietvaros. Saskaņā ar regulas 2018/1882 pielikuma 37. punktā noteikto Āfrikas cūku mēris ir A+D+E kategorijas infekcijas slimība, taču regulas 2016/429 170. pantā noteiktas prasības, kas attiecināmas uz D un E kategorijas infekcijas slimībām, bet 171. pants regulē tādas infekcijas slimības, kuras nav iekļautas sarakstā.
Regulas 2016/429 19. - 23. pantā noteikti dalībvalsts pienākumi attiecībā uz Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu un datorizēto informācijas sistēmu, kā arī dalībvalsts pienākums izveidot paziņošanas un ziņošanas reģionus, ir papildināti ar regulu 2020/2002, kura nosaka detalizētu informācijas sagatavošanas un paziņošanas kārtību. Tā kā regulā 2020/2002 noteiktās prasības attiecināmas tikai uz kompetento iestādi - dienestu, noteikumu projektā ir dota atsauce uz regulas 2020/2002 3. pantu.
Regulas 2016/429 26. un 45. pantā noteiktais pienākums attiecas uz kompetento iestādi, kura saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 4. panta ceturto daļu ir dienests.
Regulas 2016/429 46. pantā noteiktās prasības ir vispārīgas un, ņemot vērā atsevišķu veterināro zāļu aprites regulējumu, Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu ietvaros nevar tikt viennozīmīgi piemērotas. Turklāt ir stājusies spēkā regula 2023/361, kura nosaka prasības veterināro zāļu lietošanai noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksei un kontrolei, tai skatā Āfrikas cūku mēra kontrolei, un papildina regulu 2016/429.
Regulas 2016/429 99., 101., 102., 103., 108. un 109. pantā noteiktās prasības neattiecas uz Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumu īstenošanu.
Regulas 2020/687 16. pantā kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība netiks izmantota, jo Latvijā kopš 2015. gada ir aizliegums izlaist cūku dzimtas dzīvniekus ganībās. Tāpat Latvijā nav veikti pētījumi un nav notikusi kūtsmēslu un izmantoto pakaišu pārstrādes procesu attīstīšana, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem nodrošina attiecīgās Āfrikas cūku mēra ierosinātāja faktisku inaktivāciju.
Regulas 2020/687 23. pantā, 26. panta 5. punktā un 27. panta 2. punktā kompetentajai iestādei doto rīcības brīvību izmantos dienests izvērtējot katru individuālu gadījumu atbilstoši ES un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pēc riska izvērtējuma dienests sagatavo rīkojumu un to publicē Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
2. Noteikumu projekta 26. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 9. panta 2. un 3. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij nenoteikt 1. punktā minēto aizliegumu pārvietot I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētas cūkas minētajās ierobežojumu zonās un ārpus tām, jo dienests nodrošina turēto cūku uzraudzību minēto zonu objektos un kontrolē regulas 2023/594 9. panta 2. un 3. punktā noteikto prasību izpildi.
3. Noteikumu projekta 27. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 10. panta 2. un 3. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij nenoteikt 1. punktā minēto aizliegumu pārvietot tādus reproduktīvos produktus ārpus minētajām ierobežojumu zonām, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām, jo dienests nodrošina reproduktīvo produktu objektu uzraudzību minēto zonu objektos un kontrolē regulas 2023/594 10. panta 2. un 3. punktā minēto prasību izpildi.
4. Noteikumu projekta 28. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 11. panta 2. un 3. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij nenoteikt 1. punktā minēto aizliegumu pārvietot no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ārpus minētajām ierobežojumu zonām, jo dienests nodrošina blakusproduktu ieguves operatoru uzraudzību minētajās zonās un kontrolē regulas 2023/594 11. panta 2. un 3. punktā minēto prasību izpildi.
5. Noteikumu projekta 29. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 12. panta 2. un 3. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij nenoteikt 1. punktā minēto aizliegumu pārvietot no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu svaigu gaļu un gaļas produktus, arī apvalkus, ārpus minētajām ierobežojumu zonām, jo dienests nodrošina attiecīgo objektu uzraudzību minētajās zonās un kontrolē regulas 2023/594 12. panta 2. un 3. punktā minēto prasību izpildi.
6. Noteikumu projekta 30. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 18. panta otrajā daļā, 19. panta 4. un 5. punktā, 20. panta otrajā daļā, 21. panta otrajā daļā, 53. panta otrajā daļā un 55. panta otrajā daļā dotā rīcības brīvība neizsniegt veterināro sertifikātu atsevišķos gadījumos. Rīcības brīvība izmantota, lai nepalielinātu administratīvo slogu. Līdz šim dienests visos iepriekš minētajos gadījumos nav izsniedzis veterināro sertifikātu. Jaunais regulējums, kas noteikts regulas 2016/429 atsevišķos pantos un paredz veterinārā sertifikāta izsniegšanu, palielina Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru pienākumus. Turklāt operatoriem šāds administratīvais slogs rada papildu izmaksas. Visos gadījumos rīcības brīvība izmantota korekti, noteikumos paredzot, ka dienests neizsniedz veterināro sertifikātu.
7. Noteikumu projekta 31. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 35. panta 3. punktā, 36. panta 4. punktā, 37. panta 3. punktā un 40. panta 3. punktā dotā rīcības brīvība aizvietot satelīta navigācijas sistēmu ar transportlīdzekļa individuālu noplombēšanu. Arī šobrīd dienests ir izveidojis kontroles sistēmu, kurā tiek veikta inspekcija un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kravas noplombēšana. Ievērojot to, ka satelīta navigācijas sistēmas uzstādīšana transportlīdzekļa operatoriem radīs papildus atbilstības izmaksas, ir lietderīgi turpināt iesākto praksi.
8. Noteikumu projekta 34. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 51. panta 1. punktā un 52. panta 1. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij neaizliegt I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās un no minētajām ierobežojumu zonām no savvaļas cūkām iegūtu gaļas produktu sūtījumus pārvietot no objektiem, kas atrodas I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās un no savvaļas cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtas, lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus pārvietot I līmeņa ierobežojumu zonā un no tās uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti attiecīgi nosacījumi. Dienests veic uzraudzību objektos, kas īsteno minētās darbības, un kontrolē regulas 2023/594 51. un 52. pantā minēto prasību izpildi.
9. Noteikumu projekta 12.4. apakšpunktā tiek izmantota regulas 2023/594 52. panta 3. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij noteikt kādos gadījumos I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās nomedītajām savvaļas cūkām nav jāveic laboratoriskie izmeklējumi, lai atklātu vai noliegtu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja klātbūtni.
Regulas 2023/594 13. pantā, 14. pantā, 15. panta 3., 4., 5. punktā, 19. panta 5. punkta "b" un "c" apakšpunktā, 22. panta 1. un 3. punktā, 23. panta 1. un 3. punktā, 24. panta 1., 3. un 4. punktā, 25. panta 1. punktā, 28. panta 1. un 2. punktā, - 34. pantā, 35. panta 4. punktā, 38. pantā, 39. pantā, 41. - 44. pantā, 47. pantā un 54. pantā kompetentajai iestādei doto rīcības brīvību izmantos dienests katrā individuālā gadījumā. Dienests, atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma 4. panta ceturtajai daļai "ir kompetentā iestāde 4. panta pirmajā daļā minētajās jomās" un veic objektu uzraudzību un inspekciju biežumu tajos atbilstoši regulā 2023/594 noteiktajiem intervāliem. Operatori, savas darbības nodrošināšanai, dienestā iesniedz iesniegumu ar lūgumu atļaut veikt kontrolei pakļautās darbības - cūku dzimtas dzīvnieku, cūku dzimtas dzīvnieku produktu, cūku dzimtas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanai. Inspekciju rezultātā dienests pieņem lēmumu - izsniegt vai neizsniegt attiecīgajam objektam atļauju. Objektu un dienesta izsniegto atļauju saraksts tiek publicēts dienesta tīmekļa vietnē: https://registri.pvd.gov.lv/cr.
Regulas 2023/594 31. pantā kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība netiks izmantota, jo Latvijā nav ieviesta 31. pantā noteiktā turēto cūku, kurām ir apstiprināts Āfrikas cūku mēris, nogalināšanas prakse dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumā uz vietas.
Regulas 2023/594 50. pantā dalībvalstij dotā rīcības brīvība netiks izmantota, jo šādu rīcības brīvību lietderīgi izmantot dalībvalstīm, kuru teritorijā savvaļas cūkām līdz šim nav konstatēts Āfrikas cūku mēris. Latvijā drošai nomedīto savvaļas cūku gaļas apritei tiek izmantotas regulas 2023/594 51., 52. un 53. pantā noteiktās prasības.
Regulas 56. panta 3. punktā dalībvalstij dotā rīcības brīvība netiks izmantota līdz laikam, kad Latvijas visa teritorija iegūs statusu "brīvs no Āfrikas cūku mēra".
Regulas 2023/594 9. panta 1. punktā, 12. panta 2. un 3. punktā, 13. pantā, 14. pantā, 26. pantā, 44. pantā un 53. panta pirmajā daļā noteiktās prasības tiks piemērotas individuāli izvērtējot katru objektu. Dienests, atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma 4. panta ceturtajai daļai "ir kompetentā iestāde 4. panta pirmajā daļā minētajās jomās" un veic objektu uzraudzību un inspekciju biežumu tajos atbilstoši regulā 2023/594 noteiktajiem intervāliem. Operatori, savas darbības nodrošināšanai, dienestā iesniedz iesniegumu ar lūgumu atļaut veikt kontrolei pakļautās darbības - cūku dzimtas dzīvnieku, cūku dzimtas dzīvnieku produktu un cūku dzimtas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pārvietošanu II vai III līmeņa ierobežojumu zonu teritorijās un ārpus II līmeņa ierobežojumu zonas. Inspekciju rezultātā dienests pieņem lēmumu - izsniegt vai neizsniegt attiecīgajam objektam atļauju. Objektu un dienesta izsniegto atļauju saraksts tiek publicēts dienesta tīmekļa vietnē: https://registri.pvd.gov.lv/cr.
Regulas 2023/594 20. panta pirmajā daļā noteiktās prasības tiks piemērotas tieši. Gadījumos, ja no II vai III līmeņa ierobežojumu zonās esošos objektos turētām cūkām iegūtos reproduktīvo produktu sūtījumus pārvietos ārpus minētajām ierobežojumu zonām uz citu ES dalībvalsti, tiks izsniegts veterinārais sertifikāts.
Regulas 2023/594 21. panta pirmajā daļā noteiktās prasības tiks piemērotas tieši. Gadījumos, ja no II vai III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu 2. kategorijas un 3. kategorijas materiālu sūtījumus pārvietos ārpus minētajām ierobežojumu zonām uz citu ES dalībvalsti, tiks izsniegts veterinārais sertifikāts.
Prasības nosaka darbības, kas jāizpilda mazumtirdzniecības uzņēmumam, lai drošos apstākļos, kas nepieļauj Āfrikas cūku mēra izplatīšanu, spētu nelielā daudzumā laist tirgū saražotos produktus, izplatot tos tieši galapatērētājam.
Regulas 2023/361 3. panta 3. punktā kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība netiks izmantota, jo Āfrikas cūku mēris saskaņā ar regulas 2018/1882 pielikuma 37. ailē noteikto ir iekļauts A kategorijas infekcijas slimību sarakstā.
Regulas 2023/361 13. panta 2. un 4. punktā un 16. pantā kompetentajai iestādei dotā rīcības brīvība pagaidām netiks izmantota, jo regulas 2023/361 VII līdz XIV pielikuma 3. daļas 3. punktā un 4. daļā nav noteikti Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi piemērojot vakcināciju turētām cūkām un savvaļas cūkām.
Dotā rīcības brīvība tiks izmantota gadījumā, ja atsevišķi pasākumi, kas noteikti regulas 2023/361 VII līdz XIV pielikuma 3. daļas 3. punktā un 4. daļā tiks harmonizēti starp ES dalībvalstīm.
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
- Valsts vides dienests
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Valsts meža dienests
- Pašvaldības