Anotācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk - Direktīva 2018/1972) paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm pienākumu līdz 2023. gada 21. decembrim veikt ģeogrāfisko apsekojumu par to elektronisko sakaru tīklu sasniedzamību, kas spēj nodrošināt platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēgumus. Atbilstoši Direktīvai 2018/1972 ģeogrāfiskais apsekojums ietver platjoslas elektronisko sakaru tīklu pašreizējo ģeogrāfisko aptvērumu valstī, kā arī var ietvert platjoslas tīklu attīstības prognozes, tostarp ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu sasniedzamību. Ģeogrāfiskajā apsekojumā iegūtajai informācijai jābūt pietiekami detalizētai un jāsatur pietiekamas ziņas par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un parametriem. Vienlaikus atbilstoši Direktīvas 2018/1972 22.panta 7.punktā noteiktajam, lai Eiropas Savienības dalībvalstīs veicinātu ģeogrāfiskās apsekošanas un prognozēšanas konsekventu piemērošanu, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) izstrādājusi 2020. gada 5. marta vadlīnijas BoR (20) 423 par ģeogrāfiskā apsekojuma veikšanu. Vadlīnijās minētais platjoslas ģeogrāfiskais apsekojums ir datu kopums, kas raksturo platjoslas pakalpojuma pieejamību, tostarp pieejamo platjoslas tīkla tehnoloģiju un platjoslas interneta pakalpojuma kvalitāti, to attēlojot ģeogrāfiskā griezumā ar atbilstošu izšķirtspēju izmantojot ģeogrāfiskās kartes rīku. Šī informācija ir paredzēta valsts pārvaldes iestādēm to funkciju veikšanai, kā arī valsts atbalsta pasākumu īstenošanai un informācijas nodrošināšanai galalietotājiem par pakalpojumu pieejamību pieslēguma adreses līmenī.
Direktīvas 2018/1972 22. pants ir pārņemts ar Elektronisko sakaru likumu, kas stājās spēkā 2022.gada 29.jūlijā. Elektronisko sakaru likuma 9. panta pirmās daļas 20. punkts paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) veic datu apkopošanu ģeogrāfiskajai apsekošanai par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un par elektronisko sakaru komersantu platjoslas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstības plāniem. Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumu 3. punktam Regulators līdz 2023. gada 21. decembrim pirmoreiz veic ģeogrāfisko apsekošanu. Šīs funkcijas realizācijai ar Regulatora padomes 2022. gada 22. septembra lēmumu Nr.1/29 ir apstiprināti noteikumi "Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē" (turpmāk - Informācijas iesniegšanas noteikumi), kas nosaka iesniedzamās informācijas apjomu un termiņus, kā arī iekļauj informācijas pieprasījumā par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamības rādītājiem fiksētā tīklā rādītājus, kas izriet no Direktīvas 2018/1972 7. pantā minētām pamatnostādnēm (https://www.berec.europa.eu/en/document-categories/berec/regulatory-best-practices/guidelines/berec-guidelines-to-assist-nras-on-the-consistent-application-of-geographical-surveys-of-network-deployments). Atbilstoši Regulatora Informācijas iesniegšanas noteikumiem Regulators apkopo visu fiksēto sakaru operatoru sniegto informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un tīklu attīstības plāniem, savukārt atbilstoši 10.¹ punktam elektronisko sakaru komersants informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību iesniedz Regulatoram, ievietojot to sistēmā.
Papildus komercdarbības atbalsta regulējums, proti, gan Eiropas Komisijas paziņojums "Pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas tīkliem" (2023/C 36/01) (turpmāk – Pamatnostādnes), gan Eiropas Komisijas regula (ES) 2014. gada 17. jūnija Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula) paredz nosacījumus elektronisko sakaru pakalpojumu un infrastruktūras kartēšanai, informācijas par elektronisko sakaru pieejamību atjaunošanai un valsts atbalsta plānu sabiedriskajai apspriešanai.

Elektronisko sakaru likuma izstrādes gaitā Satiksmes ministrija, Regulators un SIA "Elektroniskie sakari" vienojās par nepieciešamību izstrādāt PPĢIS, kā racionālāko risinājumu, lai nodrošinātu ikgadējas publisko fiksēto un mobilo mazumtirdzniecības platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu un infrastruktūras ģeogrāfiskās pieejamības apsekojumu. Ievērojot minēto, Elektronisko sakaru likumā ir iekļautas tiesību normas par PPĢIS nodrošināšanu un atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 13. panta pirmajai daļai PPĢIS ir izveidota un uzturēta, lai nodrošinātu valsts atbalsta pasākumu plānošanai elektronisko sakaru jomā un platjoslas elektronisko sakaru attīstības politikas izstrādei nepieciešamos analītiskos materiālus un statistiku, kā arī platjoslas elektronisko sakaru tīklu, platjoslas un universālā pakalpojuma ģeogrāfiskās pieejamības monitoringu. Tā uztur aktuālos un vēsturiskos datus par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma ģeogrāfisko pieejamību (tos piesaistot valsts adrešu reģistra datiem administratīvo teritoriju un adrešu līmenī), kā arī uzturēs platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultātus (tos piesaistot ģeogrāfiskajām koordinātām vai valsts adrešu reģistra datiem).
Vienlaikus, atbilstoši IS regulējuma ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu PPĢIS darbību un saturu.

Lai risinātu platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu ģeogrāfiskās pieejamības apsekošanu, Satiksmes ministrija ir izveidojusi PPĢIS, un ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts), kas paredz noteikt PPĢIS nodrošināšanas kārtību, tās saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību.
Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrajās daļas 4. punktam Satiksmes ministrija nodrošina platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidošanu, kā arī tās uzturēšanu un darbību. Savukārt Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.2.2. apakšpunkts paredz, ka Satiksmes ministrijai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidi un darbības nodrošināšanu SIA "Elektroniskie sakari", noslēdzot deleģēšanas līgumu.
Satiksmes ministrija 2020. gada 27. oktobrī ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar SIA  "Elektroniskie sakari" par PPĢIS specifikācijas izstrādi un ar 2022. gada 6. janvāra grozījumiem minētajā deleģēšanas līgumā uzdevusi izveidot PPĢIS un nodrošināt tās darbību. Ievērojot minēto, SIA "Elektroniskie sakari" 2023. gada 4. aprīlī noslēdza līgumu par PPĢIS izstrādi un ieviešanu, garantijas uzturēšanu un uzturēšanu pēc garantijas uzturēšanas ar SIA “Jāņa sēta”, kas tika izraudzīta atklātā konkursa „Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana” (id. Nr. VASES 2022/21) rezultātā. 2023. gada 27. oktobrī PPĢIS izstrāde ir noslēgusies. 2024. gada 19. jūnijā ir noslēgts deleģēšanas līgums starp Satiksmes ministriju un SIA "Elektroniskie sakari", kas paredz virkni pienākumu SIA "Elektroniskie sakari", tai skaitā PPĢIS programmatūras un infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas darbus, kļūdu novēršanu. 
Noteikumu projekta II. nodaļa noteic PPĢIS funkcionalitāti un tās saturu. PPĢIS ir paredzēts uzkrāt un uzglabāt informāciju par publisko fiksēto un mobilo mazumtirdzniecības platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu un infrastruktūras ģeogrāfisko pieejamību, kā arī nodrošināt iespējas analizēt un statistikas vajadzībām apkopot PPĢIS iekļautos datus normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu veikšanai.
Pieeja sistēmas slēgtajā daļā uzturētajiem datiem ir Satiksmes ministrijai, Regulatoram un kā arī institūcijai, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa uzdevumus atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam ar Satiksmes ministriju, ievērojot šajos noteikumos noteikto sistēmas piekļuves kārtību. Slēgtajā daļā esošo datu uzskaitījums un tā izmantošanas mērķi ir norādīti noteikumu projekta 9. un 10. punktā. Savukārt elektronisko sakaru komersantiem, kas mazumtirdzniecībā sniedz platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sistēmas slēgtajā daļā ir tiesības piekļūt tikai viņu iesniegtajai informācijai sistēmā.
Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes parametriem, PPĢIS nodrošina publisko tiešsaistes karti, kurā tiek publicēta informācija par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma fiksētajā elektronisko sakaru tīklā pieejamību līdz adreses un platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilajā elektronisko sakaru tīklā līdz 100 x 100 m poligona līmenim. Tiešsaistes kartes telpiskā izšķirtspēja ir atkarīga no pietuvinājuma līmeņa. Latvijas mērogā un nedaudz pietuvinot rādās vēl pašvaldību griezums, tuvāk pagastu un pilsētu griezums (valstspilsētu gadījumā – sakrīt ar iepriekšējo līmeni), vēl tuvāk, kur palielinājums sasniedz un pārsniedz 1:1000, 100x100 m režģa griezumā. Visi telpiskie līmeņi, neskaitot adreses, tiek attēloti kā pildīti poligoni ar gaišām kontūrām. Poligonu tonējums 100x100m režģa griezumā, piemērojot informācijas apkopošanu “agregēšanu”, nenorāda uz  mobilo elektronisko sakaru tīkla torņu novietojumu. Informācijas vienības, kuras tiks publicētas publiskajā tiešsaistes kartē, ir norādītas noteikumu projekta 7.punktā.
Sistēmā, tostaro publiskajā tiešsaistes kartē iekļautais informācijas apjoms ir minimālais apjoms, ievērojot Direktīvas 2018/1972 un tās 22. panta 7. punktā vadlīnijās noteikto. Datu apjoms attiecībā uz publicējamo daļu ir tāds, lai nodrošinātu minimāli pieejamo informāciju patērētājam, ievērojot Direktīvas 2018/1972 prasības. Sistēmas slēgtajā daļā pieejamais informācijas apjoms ir atbilstošs Direktīvas 2018/1972 prasībām, tostarp, lai nodrošinātu Satiksmes ministrijas un Regulatora funkcijas, proti, lai normatīvajos aktos noteikto kompetenču ietvaros analizētu:
1) informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma fiksētā un mobilā elektronisko sakaru tīklā, kā arī universālā pakalpojuma ģeogrāfisko pieejamību un to parametriem;
2) valsts atbalsta pasākumu izstrādes nepieciešamību elektroniskie sakaru tīklu infrastruktūras izvēršanai un platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamības veicināšanai;
3) gatavotu platjoslas elektronisko sakaru attīstības politikas un normatīvo aktu izstrādei nepieciešamos analītiskos materiālus un statistiku.
Savukārt noteikumu projekta III. nodaļa nosaka, kādus datus sniedz Regulators, mobilo sakaru operatori, Satiksmes ministrija, kā arī nosaka, kādi dati  tiek apkopoti no citām valsts pārvaldes iestādēm vai tiek iegūti no Latvijas atvērto datu portāla https://data.gov.lv/lv.
PPĢIS ir veidots ievērojot principu, lai pēc iespējas izmantotu valsts rīcībā esošos atvērtos datus, līdz ar to no elektronisko sakaru komersantiem un valsts pārvaldes iestādēm tiek pieprasīta tikai tā informācija, kas nav pieejama kā atvērtie dati. 
Atbilstoši Informācijas iesniegšanas noteikumiem Regulators apkopo elektronisko sakaru komersantu sniegto informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma fiksētā elektronisko sakaru tīklā ģeogrāfisko pieejamību. Šo informāciju Regulators sniedz PPĢIS statistikas un analīzes vajadzībām. Ievērojot būtisku datu apjomu un specifiku, informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību elektronisko sakaru komersanti ievērojot Informācijas iesniegšanas noteikumu prasības iesniedz Regulatoram nepastarpināti. Noteikumu projekts noteic, ka Satiksmes ministrija PPĢIS sniedz ar valsts atbalsta programmām saistīto informāciju. Noteikumu projekts neparedz elektronisko sakaru komersantiem pienākumu atkārtoti sniegt informāciju, kuru elektronisko sakaru komersants ir sniedzis atbilstoši Informācijas iesniegšanas noteikumiem, kā arī neparedz ienākumu sniegt papildu informāciju.
Saistībā ar Satiksmes ministrijas, Regulatora un institūcijas, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa uzdevumus atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam ar Satiksmes ministriju, ievērojot šajos noteikumos noteikto sistēmas piekļuves tiesības kārtību, ir pieeja visai PPĢIS slēgtajā daļā uzturētajai informācijai un nepieciešamību to ierobežot, atzīmējams, ka atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 4.panta piektajai daļai Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta un valsts pārvaldes institūcijas Satiksmes ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu. Saskaņā ar minētā panta septīto daļu Satiksmes ministrija nosaka elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības politiku un īsteno elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības projektus, tai skaitā Eiropas Savienības fondu finansētos projektus. Vienlaikus institūcijas, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa uzdevumus atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam ar Satiksmes ministriju, ir nepieciešamas piekļuves tiesības, lai primāri novērstu sistēmas kļūdas, kā arī nākotnē īstenotu sistēmas attīstības pasākumus, ja tam tiks paredzēts finansējums. 
Savukārt Regulatoram saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 10. pantu ir tiesības pieprasīt un paša noteiktajā termiņā netraucēti bez maksas saņemt informāciju no personām, kas darbojas elektronisko sakaru nozarē vai ar to saistītā nozarē,  piekļūt platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā iekļautajai informācijai, Elektronisko sakaru likuma 10.pantā, kā arī likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9. pantā noteikto funkciju veikšanai. Vienlaikus likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 10. panta pirmā daļa paredz Regulatora tiesības pieprasīt un netraucēti bez maksas saņemt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no amatpersonām šo uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tās slepenības pakāpes.
Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23. panta ceturto daļu elektronisko sakaru komersanti nenosaka komercnoslēpuma statusu un nodrošina publisku pieejamību informācijai par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un nodrošinātajiem elektronisko sakaru tīkliem, kā arī ģeogrāfiskās apsekošanas informācijai, tai skaitā informācijai par elektronisko sakaru komersantu mazumtirdzniecībā nodrošināto elektronisko sakaru pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību, elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes rādītājiem un pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto tehnoloģiju, mazumtirdzniecībā nodrošināto elektronisko sakaru pakalpojumu raksturojošiem kvantitatīvajiem rādītājiem — pieslēgumu skaitu, galalietotāju skaitu, pakalpojumu apjomu, tehnoloģiju sadalījumu, universālā pakalpojuma nodrošināšanas radītajām tīrajām izmaksām un elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības tarifiem. Vienlaikus Elektronisko sakaru likuma 19.panta otrās daļas 1.punkts nosaka pienākumu elektronisko sakaru komersantam Regulatora noteiktajā termiņā, apjomā un detalizācijas līmenī sniegt informāciju, kas nepieciešama Regulatora funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), tai skaitā informāciju, kas nepieciešama ģeogrāfiskajai apsekošanai.
Vienlaikus šajos noteikumos ir paredzēta kārtība, kādā izveido un anulē sistēmas piekļuves tiesības slēgtajai daļai, lai nodrošinātu, ka piekļuve ir tikai darbiniekiem, kuriem tas nepieciešams darba uzdevumu veikšanai, kā arī  noteikts pienākums regulāri sniegt informāciju Satiksmes ministrijai par izmaiņām sistēmas lietotāju sarakstā. Noteikumu projekts paredz, ka iestādes reizi gadā pārskata lietotāju sarakstu un līdz kārtējā gada 30. janvārim, vai pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma informē par lietošanas tiesību anulēšanu vai saglabāšanu. Gadījumā, ja personu, izņem no saraksta, attiecīgi anulē sistēmas lietotāju tiesības, savukārt, ja pievieno sarakstā, attiecīgi izveido sistēmas piekļuves tiesības.

Valsts atbalsta pasākumu plānošanas un uzraudzības vajadzībām PPĢIS papildu elektronisko sakaru komersantu sniegtajai informācijai izmantos Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes datus (VZD nodrošinātā WMS tīmekļa pakalpe) un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus (pēc tam, ka VZD atsāks šāda datu sniegšanas pakalpojuma nodrošināšanu).
Vienlaikus saistībā ar Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes  WMS tīmekļa pakalpes izmantošanu, kas dod iespēju aplūkot elektronisko sakaru tīklu pieejamību noteiktās atrašanās vietās, datu izmantošanu PPĢIS, atzīmējams, ka šī pakalpojuma ietvaros Satiksmes ministrijai netiek izsniegti dati, kuriem nacionālās drošības un valsts aizsardzības interesēs ir noteikti pieejamības ierobežojumi. Satiksmes ministrijas gadījumā nav paredzēti izņēmumi attiecībā uz datu saņemšanu un līdz ar to arī PPĢIS šie dati nebūs pieejami. Pakalpojuma aprakstu skatīt: https://www.vzd.gov.lv/lv/pakalpojumi/ADTIWMS2.
Saistībā ar infrastruktūras datu nepieciešamību atzīmējams, ka tie ir būtiski valsts atbalsta programmu plānošanā, projektu vērtēšanā un uzraudzībā, un tie ir cieši saistīti ar Pamatnostādnēs un Regulā dalībvalstīm izvirzītajiem nosacījumiem valsts atbalsta pasākumu realizācijai.
Saskaņā ar Pamatnostādņu 70. punktu, lai noteiktu, vai konkrētā teritorijā ir vajadzīga valsts intervence, dalībvalstīm, pamatojoties uz detalizētu kartēšanu un sabiedrisko apspriešanu, saskaņā ar Pamatnostādņu 5.2.2.4.1. (pakalpojumu kartēšana) un 5.2.2.4.2. (sabiedriskā apspriešana) iedaļu, jāpārbauda fiksēto piekļuves tīklu, mobilo piekļuves tīklu vai atvilces maršrutēšanas tīklu esamība, proti, kas attiecīgajā laikposmā ir vai ir ticami plānota to izvēršanai mērķa teritorijā. Pastāvošās infrastruktūras izmantošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var palīdzēt samazināt jauna platjoslas tīkla izvēršanas izmaksas un ierobežot ietekmi uz vidi. Pamatnostādņu 128. punkts paredz, ka dalībvalstīm ir jādara pieejama visa to rīcībā esošā informācija par esošo infrastruktūru, ko varētu izmantot platjoslas tīklu izvēršanai intervences zonā.
Savukārt Regulas 52. panta piektā daļa paredz, ka kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu Regulā noteikto nosacījumu izpildei  veic fiksētajiem vadu tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām; fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem.

Ļoti būtisks aspekts valsts atbalsta plānošanā ir dublētas infrastruktūras izbūves novēršana. Līdz ar to atbalstāmo teritoriju noteikšanas procesā būtisks elements ir informācijas pieejamība arī par eksistējošo un plānoto elektronisko sakaru infrastruktūru. Noteikumu projekts paredz, ka elektronisko sakaru komersanti iesniedz informāciju par elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstības plāniem. Savukārt esošās infrastruktūras atrašanās vietas apzināšanai tiek izmantoti Valsts zemes dienesta uzturētie Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes dati par elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras ģeogrāfisko izvietojumu, lai konstatētu nepilnības projektu iesniegumos un uzsāktu dialogu ar projektu iesniedzēju.

Papildus vēršam uzmanību, ka ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprinātajā Valdības rīcības plānā ir iekļauts uzdevums "Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.", paredzot 27.12. pasākumu "Veicināta mobilās un fiksētās platjoslas infrastruktūras (bāzes staciju, optisko tīklu) attīstība, iekļaujot tos pašvaldību teritoriju plānojumos, attīstot pietiekamas intensitātes radiolauka pieejamību jaunceltnēs un sabiedriski nozīmīgās ēkās, kā arī pilnveidojot normatīvo regulējumu un mazinot izmaksas bāzes staciju, t.sk. 5G, izvietošanai uz publisko personu infrastruktūras."
Saskaņā ar Valdības rīcības plānu pasākuma sasniedzamais rezultāts līdz 2026. gada 30.oktobrim ir: "Digitalizācijas turpmākā attīstība, īpaši tādās jomās kā inovācijas un zinātne, izglītība, veselības aprūpe, iekļaujoša sabiedrība, darba tirgus, reģionālā attīstība u.c., un digitālo tehnoloģiju pielietošanas iespējas visos Latvijas reģionos gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem (iespējas attālināta darba, mācību, ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanai u.c. procesiem), nodrošinot, ka:
1) 2026. gadā 5G pārklājums, kas pilnvērtīgi nodrošinās attālināta darba, mācību, ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanas u.c. iespējas, būs pieejams 70 % no apdzīvotām teritorijām;
(...)
3) 2026. gadā Gigabitu savienojamība (augstas veiktspējas tīklu pārklājums) pieejams 96% no mājsaimniecībām;
4) 3G un 4G pārklājuma kvalitātes monitorings, nodrošinot atbilstību augstākajiem kvalitātes standartiem ar mērķi panākt vienmērīgu un kvalitatīvu pārklājumu visā Latvijas teritorijā." Šī uzdevuma izpildei arī ir būtiska informācija par elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras pieejamību.

Noteikumu projekts paredz, ka PPĢIS statistikas par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību mājsaimniecībās, uzņēmumos un institūcijās sagatavošanas vajadzībām izmantos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto datus par deklarēto vai reģistrēto iedzīvotāju skaitu sadalījumā pa administratīvajām teritorijām līdz ēkas līmenim, Veselības inspekcijas sniegtos datus par ārstniecības iestādēm, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtos datus par izglītības iestādēm.

Savukārt no atvērto datu avotiem tiks izmantoti šādi dati:
Valsts zemes dienests
Valsts adrešu reģistra atvērtie dati: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/valsts-adresu-registra-informacijas-sistemas-atvertie-dati
Kadastra informācijas sistēmas atvērtie teksta dati: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/kadastra-informacijas-sistemas-atvertie-dati

Kultūras informācijas sistēmu centrs
Latvijas kultūras institūcijas: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/latvijas-kulturas-institucijas/resource/92af15f3-9674-426e-925c-86c6254baa0d 

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
Uzņēmumu reģistrs: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/uz
Publisko personu un iestāžu saraksts: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/public-persons-institutions

Centrālā statistikas pārvalde
Režģa pārklājums: https://data.gov.lv/dati/dataset/rezgis

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" (noteikumi zaudējuši spēku 2024. gada 18. oktobrī, atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likuma Pārejas noteikumu 6.punktam) 7.1.9. apakšpunktam, sistēma ir uzskatāma par paaugstinātas drošības sistēmu. Satiksmes ministrija noteikumu projekta skaņošanas gaitā ir konsultējusies ar Aizsardzības ministriju un Satversmes aizsardzības biroju un konsultāciju gaitā ir secināts, ka, lai nodrošinātu PPĢIS darbību augstā konfidencialitātes un integritātes līmenī, to ir nepieciešams iekļaut Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietotāju sarakstā.  Ievērojot minēto, atkarībā no pieejamā finansējuma Satiksmes ministrija Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra noteikumu "Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība" IV. nodaļā noteiktā kārtībā virzīs PPĢIS iekļaušanai Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā. 

Termins "datu subjekts" noteikumu projekta 3. punktā lietots Valsts informācijas sistēmu likuma izpratnē, proti, atbilst terminam "valsts informācijas sistēmas datu subjekts".

Izpildot Valsts sekretāru 2025. gada 13. marta sanāksmē Satiksmes ministrijai doto uzdevumus nedēļas laikā kopīgi ar biedrību "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija" atkārtoti izvērtēt biedrības "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija" iebildumus un, ja nepieciešams, attiecīgi precizēt noteikumu projekta redakciju un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, un precizēto noteikumu projektu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, Satiksmes ministrija organizēja sanāksmi 2025. gada 18. martā ar mobilo sakaru operatoru pārstāvjiem.
Sanāksmes gaitā tika atkārtoti izdiskutēti Valsts sekretāru sanāksmē pārrunātie jautājumi, kā arī tika nolemts noorganizēt PPĢIS demonstrāciju klātienē 2025. gada 27. martā.
Pēc minētām sanāksmēm Satiksmes ministrija un SIA “Latvijas mobilais telefons” (turpmāk -SIA LMT) (pārstāvēja biedrību "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija") noorganizēja atsevišķu sanāksmi 2025. gada 1. aprīlī, lai atkārtoti izdiskutētu noteikumu projektu.
Šo sanāksmju rezultātā SIA LMT informēja, ka uzturēs iebildumu par to, ka saglabā spēkā iebildumu par atsauces iekļaušanu noteikumu projektā uz Regulatora padomes 2022. gada 22.septembra lēmumu Nr.  1/29 "Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē" (https://likumi.lv/ta/id/335936), kas nosaka, kāda informācija ir iesniedzama ģeogrāfiskajā apsekojumā un iesniegšanas termiņus (noteikumu 10.¹ punkts un 9.pielikums). Lai gan SIA LMT atzīst, ka Regulatora izdotais normatīvais akts ir juridiskā spēka hierarhijā pielīdzināms Ministru kabineta noteikumiem, tomēr SIA LMT skatījumā Ministru kabinetam ir noteikts deleģējums noteikt noteikumu saturu un līdz ar to iesniedzamās informācijas uzskaitījums un termiņi būtu jāiekļauj noteikumu projektā.
Minētajā jautājumā Satiksmes ministrija ir apzinājusi arī Tieslietu ministrijas viedokli. Tieslietu ministrija 2024. gada 11. septembra vēstulē Nr. 1-13.9/2986 (iesniegta Valsts kancelejā jau iepriekš) informē, ka valsts informācijas sistēmā ievadāmo informāciju var noteikt divos veidos:
1) normatīvajā aktā, kas paredz konkrētās valsts informācijas sistēmas izveidi, ietvert ievadāmās informācijas saturu;
2) normatīvajā aktā, kas paredz konkrētās valsts informācijas sistēmas izveidi, ietvert atsauci uz normatīvo aktu, kurā ir noteikts attiecīgās informācijas saturs.
Vienlaikus Tieslietu ministrija secina, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 131.2. apakšpunkts paredz, ka noteikumu projekta tekstā, ja nepieciešams, raksta atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem un atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta otrajā daļā noteiktajam Regulatora izdotie ārējie normatīvie akti juridiskā spēka hierarhijā pielīdzināmi Ministru kabineta noteikumiem.
Arī SIA LMT ir iesniedzis Satiksmes ministrijai Tieslietu ministrijas 2025. gada 24. februāra vēstuli Nr. 1-18/601, kurā tā secina, ka, ja deleģējums noteikt atbilstošu regulējumu ir dots Ministru kabinetam, noteikumos ar atsaucēm var izmantot tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvā akta regulējumu. Vienlaikus Tieslietu ministrija norāda, ka ņemot vērā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta otrajā daļā noteikto, Ministru kabinets nevar deleģēt citai iestādei izdot ārējo normatīvo aktu, kas juridiskā spēka hierarhijā pielīdzināmi Ministru kabineta noteikumiem. Šādu deleģējumu iestādēm var noteikt tikai ar likumu.
Izvērtējot Tieslietu ministrijas vēstulēs minēto, Satiksmes ministrijas ieskatā atsauces uz Regulatora noteikumiem iekļaušana noteikumu projektā nav pretrunā.
Šobrīd Elektronisko sakaru likumā (https://likumi.lv/ta/id/334345#p9) Regulatoram ir spēkā sekojoši deleģējumi:
1) Elektronisko sakaru likuma 19. panta pirmā daļas 20. punkts paredz regulatoram veikt datu apkopošanu ģeogrāfiskajai apsekošanai par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un par elektronisko sakaru komersantu platjoslas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstības plāniem;
2) Elektronisko sakaru likuma 23. panta pirmā daļa paredz deleģējumu Regulatoram noteikt tam regulāri iesniedzamo informāciju un tās iesniegšanas termiņus;
3) Elektronisko sakaru 23. panta otrās daļas 7. punkts paredz Regulatoram tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta informāciju šādam mērķim - ģeogrāfiskajai apsekošanai, tai skaitā platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības prognožu nodrošināšanai. 
Līdz ar to Satiksmes ministrija ieskatā Regulatoram ir noteikts deleģējums veikt datu apkopošanu ģeogrāfiskajai apsekošanai par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību, kā arī noteikt tam iesniedzamās informācijas saturu un termiņu. Savukārt Satiksmes ministrija šos datus izmanto tai nepieciešamo funkciju izpildei (dati netiek atkārtoti pieprasīti no elektronisko sakaru komersantiem), bet tas, ka mobilo sakaru operatoru datu iesniegšana Regulatoram tehniski ir nodrošināta, izmantojot PPĢIS sistēmu, nenozīmē, ka Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumu prasības būtu jādublē arī noteikumu projektā.