Anotācija

Grozījumi Nacionālās drošības likumā un grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā paredz Ministru kabineta krīzes vadības sēžu formāta ieviešanu. Ministru kabinets krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskatīs krīzes vadības sēdē.

MK noteikumu Nr. 358 4.1. apakšpunkts noteic, ka VK nodrošina Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta komitejas sēžu, Valsts sekretāru sanāksmju, Ministru prezidenta noteikto sanāksmju, kā arī citu tiesību aktos noteikto sanāksmju sagatavošanu un norisi. Juridiskās skaidrības nolūkā un ņemot vērā, ka Ministru kabineta iekārtas likumā atsevišķi ir izdalīts attiecīgais sēdes veids, MK noteikumu Nr. 358 4.1. apakšpunktu nepieciešams papildināt ar norādi par Ministru kabineta krīzes vadības sēdēm.

MK noteikumu Nr. 358 4.1. apakšpunkts papildināts, nosakot, ka VK nodrošina Ministru kabineta krīzes vadības sēžu sagatavošanu un norisi.

Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 15.³ panta pirmajai daļai nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 358 6. punktu, kurā ir noteikts VK sastāvs, ietverot tajā arī KVC.

Papildināts MK noteikumu Nr. 358 6. punkts, nosakot, ka VK sastāvā ir KVC. Funkcionāli KVC būs padots Ministru prezidentam, bet institucionāli būs VK sastāvā kā VK struktūrvienība, kurai jānodrošina KVC darbība (piemēram, KVC būs informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, juridiskā atbalsta, personāla, materiāltehniskais, iepirkumu un lietvedības nodrošinājums, kā arī informācijas drošības pārvaldība u. c. nodrošinājums kā VK struktūrvienībai).
Detalizēta KVC struktūra un darba organizācija tiks noteikta VK reglamentā un KVC reglamentā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. panta pirmās daļas 1. punktam.

MK noteikumos Nr. 358 nav regulēts KVC kā VK sastāvā esošās struktūrvienības statuss un kompetence.

1) MK noteikumi Nr. 358 tiek papildināti ar V¹ nodaļu "Krīzes vadības centrs". Tā kā KVC pienākumi ir noteikti Nacionālās drošības likuma 23.¹ pantā, tad tie netiek dublēti MK noteikumos Nr. 358, bet gan tiek noteikts, ka KVC veic Nacionālās drošības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un īsteno tam normatīvajos aktos paredzētās tiesības. Nacionālās drošības likums neparedz tiešas funkcijas un uzdevumus VK, bet gan noteic KVC kompetenci, līdz ar to attiecīgi MK noteikumu Nr. 358 3. un 4. punkts netiek papildināts ar citām VK funkcijām un uzdevumiem.

2) Nacionālās drošības likuma 15.³ panta otrā daļa paredz, ka KVC vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. MK noteikumos Nr. 358 netiek dublēta kārtība, kādā KVC vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata, bet tiek noteikts, ka KVC vadītājs ir funkcionāli padots Ministru prezidentam. Līdz ar to arī KVC ierēdņi un darbinieki funkcionāli būs tieši pakļauti KVC vadītājam.

3) MK noteikumos Nr. 358 tiek noteikts, ka KVC vadītājs pārstāv KVC attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī privātpersonām.

4) MK noteikumos Nr. 358 tiek noteikts, ka KVC vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto KVC amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, savukārt KVC vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.