Anotācija

Latvijas ostu stabilitātei un ilgtermiņa attīstībai nepieciešams saglabāt Latvijas ostu pārvalžu esošo juridisko statusu. 

Latvijas transporta nozares ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīgi ir rast risinājumus, kas atbilst katras ostas specifikai un ilgtermiņa attīstības vajadzībām. Ņemot vērā ilgstošas diskusijas ar nozares ekspertiem un citiem iesaistītajiem partneriem, kā kompromisa risinājums ir ostu pārvaldības reformu, attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām, uzlabojot tās pārvaldības neatkarību un novēršot iespējamo interešu konflikta situāciju, savukārt LSEZ pārvaldi šī reforma skartu tikai pēc 2035. gada 31. decembra.
Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņa, vienlaikus saglabājot LSEZ neatkarību, ļauj pielāgoties katras ostas vajadzībām. Šis solis veicinās precīzāku un efektīvāku resursu izmantošanu, nodrošinot, ka gan Rīgas, gan Ventspils ostu pārvaldība būs saskaņota un caurspīdīga, ar mērķi veicināt ostu ilgtermiņa attīstību un starptautisko konkurētspēju. Turpretī LSEZ līdz 2035. gada 31. decembrim spēs turpināt darbu pēc sava pārvaldības modeļa ar nepieciešamajiem uzlabojumiem attiecībā uz caurspīdīgumu un neitralitāti, kas ļaus tai saglabāt līdzšinējo dinamiku un veicināt reģionālo izaugsmi. Šāds diferencēts piegājiens nodrošina lielāku pārvaldības pielāgojamību, saglabājot Latvijas ostu sektora daudzveidību un spēju reaģēt uz konkrētām attīstības vajadzībām.
Visu trīs Lielo ostu pārvaldēm paredzēts saglabāt atvasinātas publiskas personas juridisko statusu. Tas nodrošinātu juridisko nepārtrauktību, taupītu līdzekļus, kas nepieciešami pie reorganizācijas un ļautu saglabāt līdzšinējo juridisko un administratīvo struktūru, kas ir būtiska ilgtermiņa stabilitātei. Mazajām ostām noteikts attiecīgās pašvaldības izveidotas iestādes statuss.

Ostas teritoriju nodalīšana

Nepieciešams veidot skaidru dalījumu starp teritorijām ostas robežās, kuras nepieciešamas Ostu likuma 7. pantā noteiktajām ostas pārvaldes funkciju veikšanai, un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos, nodrošinot brīvāku rīcību ar nekustamajiem īpašumiem, vienlaikus saglabājot vienotu ostas teritoriju pārvaldību, un SEZ un brīvostās paredzētos nodokļu atvieglojumus.

Ostas robežās tiks nodalītas šādas teritorijas daļas:
- teritoriju, kas nepieciešama šā likuma 7. pantā paredzētajām ostas pārvaldes funkcijām;
- teritoriju, kas nepieciešama ostas perspektīvai attīstībai un attiecībā uz kuru nepiemēro šā likuma 4. pantā sestajā, septītajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā noteikto kārtība un ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu.

Ostu pārvaldes funkciju veikšanai tiks atstāta tā teritorija, kas būtiski nepieciešama šo funkciju nodrošināšanai. Šī teritorija tiks pielāgota atbilstoši esošajām vajadzībām, iespējams, samazinot tās apjomu. Savukārt  nepieciešamas teritorijas ostas perspektīvai attīstībai, kas tiks nodalītas speciālās ekonomiskās zonas vajadzībām, būs pieejamas nekustamā īpašuma atsavināšanai, privatizācijai un citām ar nekustamo īpašumu saistītām darbībām. Ņemot vērā, ka ostas valdījumā esošie īpašumi ir nodoti no valsts un pašvaldības, tos iespējams izmantot tikai ostas pārvaldes funkciju veikšanai. Savukārt speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – SEZ) teritorijas, kur norisinās dažādi komercdarbības procesi, piemēram, ražošana, kravu pārkraušana, kravas glabāšana un loģistikas pakalpojumi, nodrošinās brīvāku rīcības iespēju investoru piesaistei un attīstībai. Šāds nodalījums palīdzēs ostām elastīgāk reaģēt uz tirgus prasībām, piesaistīt ilgtermiņa investīcijas un veicinās ilgtspējīgu attīstību.
Zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība ostu teritorijās tiks organizēta tā, lai skaidri atšķirtu nosacījumus īpašumiem, kas tiek izmantoti ostas pārvaldes funkcijām, un īpašumiem pārējā ostas teritorijā. Šāda kārtība palīdzēs nodrošināt efektīvu ostu pārvaldību un precizēt īpašumtiesību regulējumu atbilstoši katras teritorijas izmantošanas mērķim.
Ostas teritorija ostas pārvaldes funkciju veikšanai, kas tiks nodota ostas pārvaldei valdījumā, būs īpaši paredzēta ostas pamatdarbības nodrošināšanai. Šajā teritorijā valsts un pašvaldību zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšana trešajām personām nebūs iespējama. Ostas pārvaldei būs aizliegts ostas pārvaldei valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kad ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešai personai tās īpašumā esošo nekustamo īpašumu, bet valdījumā esošo valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu — tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru, ja nekustamais īpašums pieder valstij, vai attiecīgo pašvaldību, ja nekustamais īpašums pieder pašvaldībai. Valsts un pašvaldība būs tiesīga tai piederošo ostas pārvaldes valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības. Šī kārtība paredzēta, lai nodrošinātu nepārtrauktu un stabilu ostas darbību.
Teritorijā, kas nepieciešama ostas perspektīvai attīstībai – ostas teritorijas daļā, kas nav nodota ostas pārvaldes valdījumā un nav tieši saistīta ar ostas pārvaldes funkciju nodrošināšanu, īpašuma īpašniekiem būs lielāka rīcības brīvība. Šajā teritorijā īpašuma atsavināšana būs iespējama pēc īpašnieku ieskatiem, tostarp atsavinot īpašumus trešajām personām.
Tā kā ostas teritorijā ir valstij, pašvaldībai un ostas pārvaldei piederošs īpašums, tad būs atļauta valstij, pašvaldībai un ostas pārvaldei savstarpēji mainīt tām piederošos nekustamos īpašumus, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumus.
Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas pārvaldes funkcijām paredzētajā teritorijā neatkarīgi no tā piederības ir pašvaldībai.
Gadījumos, kad pašvaldība piedāvās atsavināt savu īpašumu, ostas pārvaldei būs pirmpirkuma tiesības uz pašvaldībai piederošu zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kas nav nodots tās valdījumā. Šis nosacījums ļaus ostas pārvaldei iegūt īpašumus, kas varētu būt stratēģiski svarīgi ostas attīstībai.

Ostu pārvaldes

Lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti un mazinātu politisku iejaukšanos operacionālā darbībā, nepieciešams pārskatīt ostas pārvaldes un Lielajās ostās veidot vienotu pārvaldības  modeli, Rīgas un Ventspils brīvostās atgriezt pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā. Mazajās ostās nepieciešams mazināt Mazo ostu valdes locekļu skaitu.

Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes valdē ir četri valdes locekļi — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.
LSEZ valdē ir 9 valdes locekļi ir trīs Liepājas pilsētas domes, trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu  un  
trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Liepājas ostas pārvaldi nosaka LSEZ likums.
Mazās ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, tostarp valdes priekšsēdētāju — pašvaldības amatpersonu, pa vienam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputāti un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvji. 

Līdzīgi kā akciju sabiedrībās piedāvājam izveidot ostas padomi kā pārraudzības institūciju ostas pārvaldē, kas pārstāvēs valsts un pašvaldības intereses. Līdzšinējās valdes Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs beigs pastāvēt. Ostas operacionālo darbību paredzēts deleģēt ostas pārvaldes izpildaparātam, kuru vada ostas pārvaldnieks. Ostas padome pildītu ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās.
Ostas padome tiks veidota četru locekļu sastāvā: divi pārstāvji no valsts – pa vienam no Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kā arī divi pārstāvji no attiecīgās pašvaldības. Satiksmes ministra virzītais pārstāvis, kā atbildīgais par nozari, būtu ar izšķirošu balsi, ja valsts un pašvaldības deleģēto valdes locekļu balsis dalās vienādās daļās. Ostas padome būs atbildīga par svarīgāko stratēģisko un finansiālo lēmumu pieņemšanu, tostarp ostas maksu un pakalpojumu cenu noteikšanas politiku un apstiprināšanu, ikgadējo finanšu plānu, ostas attīstības stratēģiju un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem ostas teritorijā.
Ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pagarināts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņš pēc 2035. gada 31. decembra, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē izveido padomi līdzīgi, kā Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs.
Mazās ostas valdi izveidos attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā piecu locekļu sastāvā, pa vienam no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas vai Zemkopības ministrijas vai Satiksmes ministrijas, kuru pēc pašvaldības ierosinājuma nozīmē attiecīgais ministrs, vienādās proporcijās pašvaldības amatpersonas (deputātus) un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus.

Ostas padomes atbildības tvērums 

Lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti, nepieciešams pārskatīt ostas pārvaldes un tās valdes atbildību tvērumu.

Noteikti Ostas padomes galvenie uzdevumi:
1. Iecelt un atsaukt ostas pārvaldnieku – ostas padomei būs pienākums iecelt un atsaukt ostas pārvaldnieku, kurš atbildēs par ikdienas operacionālo darbību pārvaldīšanu un stratēģisko attīstību.
2. Noteikt ostas pārvaldnieka un pārvaldnieka vietnieku atlīdzību – ostas padomei būs pienākums noteikt ostas pārvaldnieka un pārvaldnieka vietnieku atlīdzības nosacījumus.
3. Atcelt ostas pārvaldnieka rīkojumus – ostas padomei ir tiesības pārskatīt un, ja nepieciešams, atcelt ostas pārvaldnieka pieņemtos rīkojumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām, ostas stratēģiskajiem mērķiem vai ir pretrunā ar ostas darbības interesēm.
4. Izskatīt un pieņemt lēmumu par ostas noteikumu projektu – ostas padome izskata ostas noteikumu projektu, kas regulē ostas darbības pamatprincipus, un pieņem lēmumus par to apstiprināšanu vai nepieciešamajiem grozījumiem, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem, kuģošanas drošības prasībām un ostas stratēģiskajiem mērķiem.
5. Apstiprināt ostas attīstības programmu un uzraudzīt tās īstenošanu – ostas padome apstiprinās ostas plānus, kā arī uzraudzīs to īstenošanu.
6. Apstiprināt ostu maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņus, kā arī to atvieglojumus.
7. Pastāvīgi uzraudzīt, lai ostas darbība tiek veikta saskaņā ar normatīvo regulējumu – ostas padomei būs jānodrošina, lai ostas pārvaldība un operacionālā darbība notiktu saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, starptautiskajiem līgumiem, kā arī valsts un reģionālajiem attīstības plāniem.
8. Izskatīt un apstiprināt ostas gada pārskatu un ostas pārvaldnieka ziņojumus – ostas padome izskatīs un apstiprinās ostas pārvaldnieka sagatavotos gada pārskatus par ostas darbību, finanšu rezultātiem un paveiktajiem darbiem.
9. Apstiprināt darījumus – ostas padomei būs jāapstiprina būtiskie darījumi, kas ietekmē ostas īpašuma struktūru vai saistības.
10. Izskatīt jautājumus, kas skar ostas stratēģisko attīstību un investīcijas – ostas padome iepriekš izskatīs visus būtiskos jautājumus, kas skar ostas investīciju plānus, infrastruktūras attīstību vai nozīmīgus sadarbības līgumus.
11. Apstiprināt ostas ikgadējo budžetu un perspektīvos budžetus, kā arī veic izmaiņas kārtējā budžetā un uzrauga tā izpildi – ostas padome apstiprinās ostas budžetu un uzraudzīs tā izpildi, lai nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu un ilgtermiņa finansiālo stabilitāti.
12. Uzraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmas – ostas padome regulāri pārskatīs ostas iekšējo kontroles un risku pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu to atbilstību normatīvajiem aktiem un novērstu potenciālos riskus.
13. Veikt padomes darba pašvērtējumu – ostas padomei regulāri jāizvērtē savas darbības efektivitāte, lai nodrošinātu, ka tā efektīvi pilda uzraudzības funkcijas un pielāgojas mainīgajiem apstākļiem ostu sektorā.
14. Noteikti jautājumi, kuru pieņemšanai nepieciešams vienbalsīgs ostas padomes locekļu balsojums:
-lai apstiprinātu ostas attīstības stratēģiju vidējam termiņam,
-ostas budžetu kārtējām gadam, vidēja termiņa budžetu un to grozījumus,
-noteiktu sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un mērķus kārtējam gadam,
-darījumiem, kas ietekmē ostas vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu vismaz par 15 procentiem un nav paredzēts vidēja termiņa darbības stratēģijā.

Prasības un Ostas padomes locekļu un ostas pārvaldnieka atlase

Lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti un mazinātu politisku iejaukšanos operacionālā darbībā, nepieciešams noteikt prasības un Ostas padomes locekļu atlases kārtību.

Ostas padomes locekļu atlasi organizētu attiecīgā ministrija un process būs atklāts un tiks izveidots, par paraugu ņemot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredzētos atlases nosacījumus kapitālsabiedrībām. Atlases nosacījumi paredzēs, ka ostas padomes locekļa nominēšanas process atbildīs korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinās atklātu, godīgu un profesionālu ostas padomes locekļu atlasi un veicinās profesionālas un kompetentas ostas pārvaldes institūcijas izveidi. Lai pretendētu uz ostas padomes locekļa amatu, kandidātiem būs jāatbilst stingrām profesionālām un tiesiskām prasībām, kas nodrošina gan augsta līmeņa kompetenci, gan nevainojamu reputāciju.
Obligātās minimālās prasības kandidātiem uz Latvijas lielo ostu padomes un pārvaldnieka amatiem:
1. Atbilstība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtās daļas prasībām.
2. Atbilstība likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasībām.
3. Nevainojama reputācija, kas nozīmē, ka nav iemesla pamatotām šaubām par personas godprātību un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo.
4. Akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība jurisprudencē, uzņēmējdarbībā, vadībzinātnē, transporta, loģistikas vai citā ar ostu pārvaldību saistītā jomā.
5. Valsts valodas prasmes C1 līmenī un angļu valodas prasmes ne zemākas par B2 līmeni atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei.
6. Vismaz triju gadu pieredze (iegūta pēdējo 10 gadu laikā) vidējā vai lielā uzņēmumā valdes/padomes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu ostas padomes vai pārvaldnieka uzdevumus konkrētajā amatā.
7. Pieredze transporta vai loģistikas jomā tiks uzskatīta par priekšrocību.
8. Zināšanas par ostu sektoru un ostu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī izpratne par ostu darbības veidiem un nākotnes izaicinājumiem.
Attiecīgi grozījumi par obligātajām minimālajām prasībām kandidātiem uz LSEZ valdes un pārvaldnieka amatiem veicami arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kuras stāsies spēkā atbilstoši pārejas noteikumiem. Prasības un atlases kārtība tiks  attiecināta arī uz Mazo ostu valdes locekļiem un ostas pārvaldniekiem.
Pašvaldība savu pārstāvi ostas padomē nominētu, ievērojot atklātu konkursa procedūru, kurā tiks piemērotas tās pašas prasības, kas attiecināmas uz valsts pārstāvjiem, nodrošinot profesionālu un caurskatāmu atlases procesu.

Ostas pārvaldnieks un tā atbildības jomas

Pārņemot vairākus jautājumus, kas līdz šim bija ostas valdes kompetencē, Ostas pārvaldniekam būs lielākā atbildība par ostas operatīvās darbības nodrošināšanu, tādējādi nepieciešams noteikt ostas pārvaldnieka galveno uzdevumu tvērumu.

Ostas padome atklāta konkursa kārtībā iecels ostas pārvaldnieku, kurš būs atbildīgs par ostas pārvaldes operatīvās darbības nodrošināšanu. Ostas pārvaldniekam loma paplašināsies, pārņemot vairākus jautājumus, kas līdz šim bija ostas valdes kompetencē, tādējādi veicinot profesionālāku un efektīvāku ostas pārvaldību ar uzsvaru uz stratēģisko attīstību un operatīvajām darbībām.
Pārvaldnieka galvenie uzdevumi būs:
1. Nodrošināt ostas padomes pieņemto lēmumu izpildi – ostas pārvaldniekam ir pienākums īstenot visus padomes pieņemtos lēmumus un rūpēties par to veiksmīgu izpildi.
2. Piedalīties ostas padomes sēdēs un organizēt nepieciešamo materiālu sagatavošanu ostas padomes sēdes vajadzībām – ostas pārvaldniekam ir jāpiedalās padomes sēdēs, lai sekmētu lēmumu pieņemšanas procesu un informētu par ostas operatīvo darbību.
3. Apsaimniekot valsts un pašvaldību īpašumu ostas teritorijā, nodrošinot īpašumu apsaimniekošanu atbilstoši kuģošanas drošības prasībām, vides aizsardzības normām un ostas attīstības programmai.
4. Nodrošināt ostas infrastruktūras uzturēšanu un modernizāciju – ostas pārvaldnieks ir atbildīgs par ostas infrastruktūras, tostarp hidrotehnisko būvju, piestātņu, kuģuceļu, navigācijas iekārtu un ierīču, kā arī citu ar ostas darbību saistīto objektu uzturēšanu un modernizāciju.
5. Pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt darbības ostas teritorijā – ostas pārvaldniekam būs pienākums pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzētās darbības ostas teritorijā saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām.
6. Nodrošināt kuģošanas drošību ostā – ostas pārvaldnieks ir atbildīgs par kuģošanas drošības prasību ievērošanu ostā, tostarp ziemas navigācijas nodrošināšanu un Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību ievērošanu.
7. Nodrošināt ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu – ostas pārvaldniekam jānodrošina, lai ostas teritorijā nebūtu piesārņojuma, kā arī jāpiedalās piesārņojuma seku likvidēšanā un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādē.
8. Kontrolēt ostas noteikumu ievērošanu un nodrošināt ostas apsardzi – ostas pārvaldniekam jāuzrauga, lai ostas teritorijā tiktu ievēroti noteikumi par drošību un apsardzi.
9. Veikt ostas maksas, pakalpojumu tarifu robežlīmeņu un to atvieglojumu noteikšanu, kā arī nodrošināt to iekasēšanu – ostas pārvaldnieks nosaka ostas maksas, nomas maksas un citu maksu (tai skaitā par apbūves tiesībām) iekasēšanu, kā arī nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus pēc apspriešanās ar ostas sadarbības padomi.
10. Izpētīt ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu – ostas pārvaldnieks nodrošina, ka tiek izpētīts ostas pakalpojumu pieprasījums un piedāvājums, kā arī tiek slēgti atbilstoši līgumi ar komersantiem.
11. Slēgt līgumus ar komersantiem par to darbību ostā – ostas pārvaldniekam ir tiesības slēgt līgumus ar komersantiem par to darbību ostas teritorijā.
12. Kontrolēt uzņēmumu darbības atbilstību noslēgtajiem līgumiem – osta pārvaldnieks nodrošina, ka uzņēmumi ostas teritorijā darbojas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem, un nodrošina atbilstošu uzņēmumu darbības uzraudzību ostas teritorijā.
13. Izstrādāt un īstenot ostas attīstības programmu – ostas pārvaldnieks piedalās ostas attīstības programmas izstrādē un nodrošina tās realizāciju, kā arī.
14. Izstrādāt finanšu līdzekļu izlietojuma tāmi nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem, kā arī nodrošināt ostas pārvaldes gada pārskata revīziju saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu.
15. Ierosināt grozījumus ostas pārvaldes nolikumā un pieņemt lēmumus par ostas robežu projektu – ostas pārvaldniekam ir pienākums ierosināt nepieciešamos grozījumus ostas pārvaldes nolikumā, kā arī izskatīt un pieņemt lēmumus par ostas robežu projektu, lai nodrošinātu ostas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un attīstības plāniem.
16. Sagatavot un iesniegt priekšlikumus valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei – ostas pārvaldniekam ir tiesības ierosināt investīcijas, nekustamā īpašuma atsavināšanu un citus ar ostas attīstību saistītus jautājumus.
17. Noteikt organizatoriskos, personāla un citus ar ostas darbību saistītus jautājumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
 

Ostas pārvaldes funkcijas un pienākumi

Lai taupītu ostu pārvalžu resursus un efektivizētu resursu izmantošanu, būtu svarīgi izvērtēt un konsolidēt horizontālās aktivitātes, funkcijas un pakalpojumus, kas ir būtiski visām vai vairākām ostām neatkarīgi no konkrētiem termināļiem vai uzņēmumiem, kas darbojas ostā. Šīs aktivitātes var ietvert, piemēram: loču kuteru, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu, navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu, hidrogrāfijas pakalpojumus, avārijas seku likvidācijas pasākumus un citus ostām nepieciešamus pakalpojumus. Apvienojot resursus un centralizējot šādas aktivitātes, tiktu optimizēti finanšu resursi, cilvēkresursi un tehnika, kas ļauj samazināt dublēšanos un uzlabot operāciju efektivitāti. Ostu pārvaldes varēs izvērtēt vajadzības un iespējas un optimizācijas nolūkos vienoties par sadarbību starp vairākām ostu pārvaldēm tehnisko līdzekļu un cilvēkresursu efektīvākai izmantošanai. Varēs arī veidot kopuzņēmumus, ja tādējādi tas mazinās ostas uzturēšanas izmaksas.
Ostu pārvaldes ir atbildīgas par dažādu infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību, kas ir būtiski ostas darbības nodrošināšanai un efektivitātei. Tas ietver gan publisko infrastruktūru, gan specifiskus projektus, kas tiešā veidā saistīti ar ostas pārvaldes funkcijām. Ostu pārvaldēm ir jāuztur ceļu tīkls, kas savieno ostas teritoriju ar valsts un pašvaldības ceļiem, nodrošinot piekļuvi ostai kravas automašīnām, vieglajām automašīnām un citiem transportlīdzekļiem. Tāpat atsevišķos gadījumos būs jāuztur sliežu ceļi un citi objekti, kas savieno ostu ar valsts dzelzceļa tīklu, nodrošinot kravu transportu pa dzelzceļu. Publiskajā infrastruktūrā iekļaujas arī ūdensapgāde un kanalizācijas sistēma, kā arī elektroapgāde un apgaismojuma sistēma. Vēl joprojām kā galvenais uzdevums ostām ir uzturēt ostu hidrotehniskās būves un akvatoriju.
Ostas darbības nodrošināšanai, kuģu kustības drošības nodrošināšanai ostas akvatorijā, kā arī  ostas resursu efektīvai izmantošanai nepieciešams  pārskatīt Ostas pārvaldes funkcijas un pienākumus gan privāto tiesību, gan publisko tiesību jomā, tostarp noteikt, ka ostas pārvalde nodrošina kuģošanas drošībai nepieciešamo kuģu ceļu padziļināšanu un uzturēšanu.
Ostas pārvaldes un attiecīgo pašvaldību kopējo integrēšu projektu realizācijai bieži nepieciešama sadarbība projektu vadībā. Šim mērķim Ostu likumā ir saglabāts, ka desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.
Ostu pārvaldēm valsts pārvaldes funkciju izpildē, nepieciešams sadarboties ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un resursu efektīvu izmantošanu, kas ietver:
1) loču kuteru, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu;
2) navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu;
3) hidrogrāfijas pakalpojumus;
4) avārijas seku likvidācijas pasākumus;
5) ostas procesu digitalizāciju;
6) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu ieviešanu;
7) tehnisko līdzekļu iegādi.

Ostas pārvaldes funkcijas un pienākumi gan privāto tiesību, gan publisko tiesību jomā tiks nostiprināti Ostu likumā.
Arī turpmāk ostas pārvalde varēs pieņemt lēmumu sniegt pakalpojumus ostās, izņemot kravu apstrādes pakalpojumus, pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru ostas pārvalde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.
Minētās darbības ne vienmēr var tikt uzskatītas par valsts pārvaldes funkciju veikšanu, piemēram, atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17. punkta c) apakšpunktā noteiktajam.
Tādējādi pirms atbalsta piešķiršanas kuģošanas drošībai nepieciešamo kuģu ceļu padziļināšanai un uzturēšanai, un desmit procentu no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ieskaitīšanas pašvaldības budžetā, izmantošanai ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai tiks veikts izvērtējums komercdarbības atbalsta kontekstā, vai ir vai nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanu un vai tas kvalificējas vai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.  
Saglabāts pienākums pašvaldībai divas reizes gadā sagatavo ostas pārvaldei pārskatu par piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Attiecībā uz to, ka kuģu ceļu kuģošanas drošībai nepieciešamo kuģu ceļu padziļināšana var būt saistīta ar ostas saimniecisko darbību, tiks ņemta vēra Eiropas Komisijas argumentācija valsts atbalsta lietā Nr. SA.41734 (2015/NN) - Latvia Dredging of the Port of Liepaja, 39. punkts.
Gadījumā, ja ostu pārvaldes sadarbojoties valsts pārvaldes funkciju izpildē vienojas par publisko līdzekļu ieguldījumiem saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanai, tad plānotās darbības tiks izvērtētas komercdarbības atbalsta kontekstā.

Ostas lietotāju iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulu (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (turpmāk – Regula), kas nosaka nepieciešamību nodrošināt pārvaldības procesu caurspīdīgumu un iesaistīto pušu līdzdalību, ostās jānodrošina apspriešanās ar ostu lietotājiem un ieinteresētajām pusēm par dažādiem ar ostas darbību un tās attīstību saistītiem jautājumiem. Ostu likums, ieviešot šo Regulas prasību, nosaka pienākumu ostu pārvaldēm izveidot ostas sadarbības padomi.

Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanu ostu pārvaldē, ostas sadarbības padomē turpmāk tiks precizēts ieinteresēto personu loks, koncentrējoties uz būtiskākajiem ostas darbības partneriem. Sadarbības padomē prioritāri tiks iekļauti stividorkompāniju un regulāro līniju operatoru pārstāvji, kas ikdienā tieši iesaistīti ostas darbībā. Šāda pieeja ļaus koncentrēties uz svarīgākajiem ostas jautājumiem, samazinot sadrumstalotību un veicinot lietderīgu lēmumu pieņemšanu. Ostas pārvaldei tiek noteikts par pienākumu sniegt argumentētas atbildes un paskaidrojumus uz sadarbības padomes locekļu uzdotajiem jautājumiem.
Vienlaikus tiks saglabāta iespēja konsultēties ar papildu ieinteresētajām pusēm pēc vajadzības, kas nodrošinās elastību un pielāgošanos jauniem tirgus apstākļiem un izaicinājumiem. Šī iespēja ļaus ostas pārvaldei nepieciešamības gadījumā pieaicināt ekspertus un pārstāvjus no nozarēm, kas var būt būtiski ostas attīstības stratēģiskajā perspektīvā. Šāda pieeja nodrošinās, ka tiek uzklausīti arī plašāki viedokļi un papildu ekspertīze, kas nepieciešama, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā ostu ekonomisko, sociālo un vides ietekmi.
 

Mazo ostu pārvaldība

Ostu pārvaldības reformas kontekstā nepieciešams pārskatīt arī mazās ostas pārvaldības struktūra, lai to padarītu efektīvāku un funkcionālāku.

Reformas ietvaros plānots samazināt mazās ostas valdes locekļu skaitu no līdzšinējiem desmit uz maksimāli pieciem locekļiem, ekonomējot līdzekļus, nodrošinot sabalansētu pārstāvniecību un konstruktīvu lēmumu pieņemšanu.
Jaunajā modelī viena valdes locekļa amatu ieņemtu valsts pārstāvis, kuru norīkotu attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma. Izvērtējot ostas darbības specifiku, vai tā vairāk saistīta ar kravu apkalpošanu, zvejniecību vai tūrismu, attiecīgā pašvaldība varēs izvēlēties aicināt pārstāvi no tās ieskatā atbilstošas ministrijas: Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Arī pārējo valdes locekļu izvēle būtu pašvaldības kompetencē vienlīdzīgā proporcijā no pašvaldības pārstāvjiem (deputātiem) un ostā funkcionējošo uzņēmēju vidus. Izmaksu mazināšanas nolūkos arī atlīdzības apmērs valdes locekļiem būtu samazināms, bet tas risināms secīgi izmaiņām Ostu likumā, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos.
Mazās ostas jau ilgstoši aktualizē jautājumu par problēmām, kas izriet no Ministru kabineta apstiprināta ostas pārvaldes paraugnolikuma piemērošanas. Ņemot vērā, ka katra mazā osta labi pārzina savas darbības specifiku un pārvaldības vajadzības, paraugnolikuma piemērošana ostu darbības regulēšanai bieži rada nevajadzīgu administratīvo slogu un papildu izmaksas. Paraugnolikuma esamība tiek uzskatīta par nevajadzīgu un situācijai neatbilstošu prasību. Mazās ostas jau šobrīd ir patstāvīgi izstrādājušas nolikumus, kas atbilst to specifiskajām īpatnībām un vietējām vajadzībām un apstiprināti ar Pašvaldības lēmumu.
Ņemot vērā reformas kontekstu un nepieciešamību mazināt administratīvo slogu, tiek piedāvāts izslēgt no Ostu likuma deleģējumu, kas paredz pienākumu mazajām ostām sagatavot nolikumu, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprināto ostu paraugnolikumu. Šādas izmaiņas mazinās normatīvo aktu dublēšanos, samazinās administratīvo slogu mazajām ostām un ļaus tām pievērsties efektīvākai ikdienas darbībai.

Ostas pārvaldes funkciju veikšanai un SEZ teritoriju pārvaldība

Nepieciešams saglabāt vienotu ostas teritoriju pārvaldību, vienlaikus skaidri nošķirot ostas pārvaldes funkcijām nepieciešamās teritorijas no SEZ teritorijām.

Svarīgs reformas elements ir ostas pārvaldes funkciju veikšanai  nepieciešamās teritorijas atdalīšana no SEZ teritorijas. Tiek plānots, ka ostas pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamā teritorija jeb pamatteritorija tiks samazināta, atstājot tikai tās platības, kas nepieciešamas primārajām ostas darbībām, piemēram, kuģošanas, termināļu un kravu pārkraušanas nodrošināšanai. Savukārt SEZ teritorija, kas nodalīta no ostas pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamās teritorijas, būs paredzēta komercdarbībai, ražošanai un investīciju piesaistei, ļaujot brīvāk rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem. Tas nodrošinās lielāku elastību nekustamo īpašumu pārvaldībā SEZ teritorijās, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un ilgtermiņa attīstības iespējas ostas teritorijās. Lai veiktu teritoriju nodalīšanu, būs nepieciešama ostu robežu pārskatīšana un attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos. Šī robežu pārskatīšana ir būtiska, lai skaidri nošķirtu ostas pārvaldes funkcijām nepieciešamās teritorijas no SEZ teritorijām, tādējādi nodrošinot efektīvāku zemes izmantošanu un veicinot attīstību atbilstoši katras teritorijas funkcijām. Ņemot vērā plānoto ostu robežu pārskatīšanu un ostas pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamās teritorijas  atdalīšanu no SEZ teritorijas, joprojām ir svarīgi uzsvērt, ka osta kā tāda saglabās vienotu un nedalītu funkcionalitāti. Neskatoties uz šo teritoriju nodalīšanu, osta darbosies kā viens kopīgs elements, kurā visa operacionālā darbība un stratēģiskā attīstība būs cieši saistītas. Par šo vienoto darbības nodrošināšanu rūpēsies ostas pārvaldnieks ar administratīvo izpildaparātu, kurš organizēs gan ostas pārvaldes funkcijām nepieciešamās teritorijas , gan SEZ teritoriju pārvaldību. Pārvaldības procesi tiks nodrošināti caur ostas padomi kā augstākās uzraudzības institūciju, kas sniegs vadlīnijas un nodrošinās pārraudzību, lai abas zonas funkcionētu saskaņoti un atbalstītu viena otru ilgtermiņa attīstības un investīciju piesaistes kontekstā. Šāda pieeja nodrošinās efektīvu pārvaldību un veicinās konkurētspēju, saglabājot ostas kā vienota elementa nozīmi, vienlaikus saglabā SEZ un brīvostās paredzētos nodokļu atvieglojumus.
Ostas kā vienota funkcionējoša elementa saglabāšana, pat ar funkcionāli atšķirīgām teritorijām, sniedz būtiskas priekšrocības. Pārvaldība tiks nodrošināta no ostas pārvaldnieka puses, kas uzņemsies visu operatīvo darbību koordinēšanu, savukārt ostas padome kalpos par uzraudzības institūciju, kas nodrošinās stratēģiskās vadlīnijas un kontroli. Šāds risinājums novērš nepieciešamību pārdalīt atbildības jomas starp dažādām pārvaldības struktūrām, kas ievērojami vienkāršo procesu un saglabā nodokļu atvieglojumu piemērošanas sistēmu uz investīciju pamata. Tāpat, atšķirībā no iepriekšējiem priekšlikumiem par jaunu SEZ pārvalžu izveidi katrā ostas teritorijā, šāds variants neveicinās papildu normatīvo aktu izstrādi vai birokrātiskā sloga palielināšanu. Tādējādi tiek nodrošināta caurspīdīga un vienkārša pārvaldības sistēma, kas ilgtermiņā būs daudz efektīvāka un saņēmusi nozares atbalstu. Tas novērsīs jebkādas neskaidrības un garantēs vienotu, skaidru pieeju ostas un SEZ teritorijas pārvaldībai bez liekiem juridiskiem un administratīviem sarežģījumiem.

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (turpmāk – LOTLP) funkcijas

Nepieciešams sakārtot Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (turpmāk – LOTLP) funkcijas, svītrojot atsauces uz Ostu attīstības fondu un precizēt LOTLP padomes sastāvu.
 

Atbilstoši Ministru prezidentes nostājai sakārtotas Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (turpmāk – LOTLP) funkcijas, svītrojot atsauces uz Ostu attīstības fondu. Precizēts LOTLP padomes sastāvs un noteikts, ka Satiksmes ministrija pilda LOTLP sekretariāta funkcijas.
Vienlaikus Latvijas ostu pārvaldēm turpmāk pašam būs jālemj par ostu attīstības fonda darbības kārtību un jānosaka fonda turētājs.