Anotācija (ex-ante)

2022. gada 24. februārī sākās  Krievijas Federācijas militārā agresija Ukrainā un valstī tika pasludināts karastāvoklis.
Karastāvoklis ir juridiski noteikts statuss, kurš Ukrainas gadījumā ir nostiprināts Ukrainas 2015. gada 12. maijā pieņemtajā likumā No. 389-VIII “Par karastāvokļa tiesisko statusu”.
Karastāvoklis Ukrainā tika izsludināts 2022. gadā 24. februārī ar Ukrainas prezidenta dekrētu Nr. 64/2022. Ukrainas Parlaments lēmumu par karastāvokli pārskata ik pēc 90 dienām. Pēdējais lēmums par karastāvokļa pagarināšanu tika pieņemts 2023. gada 7. februārī ar lēmumu Nr. 2915-IX un karastāvoklis Ukrainā tika pagarināts līdz 2023. gada 20. maijam.
Eiropas Ārējās darbības dienests (turpmāk - EĀDD) savā 2022. gada 16. decembra vēstulē Ref. Ares (2022) 8802371 Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komitejas vadītājam Gabor Tothi par drošības noteikumiem starptautiskajā misijā Ukrainā raksta, ka Ukrainā ir augstākais drošības apdraudējuma līmenis un situācija tiek vērtēta kā kritiska.
Ukrainas teritorija tiek pakļauta regulāriem artilērijas, aviobumbu, bezpilota lidaparātu un raķešu triecieniem. Jebkurš ģeogrāfiskais punkts Ukrainas teritorijā atrodas Krievijas Federācijas raķešu darbības rādiusā. Krievijas Federācija pielieto arī neselektīvas darbības ieročus un kājinieku mīnas. Pastāv masu iznīcināšanas ieroču draudi. Atrodoties militāro spēku tuvumā, jāņem vērā paaugstināta bīstamība iekļūt apšaudēs. Krievijas Federācija pakļauj raķešu apšaudei kritiskās infrastruktūras kā arī civilās infrastruktūras objektus (skolas, dzīvojamās mājas, bērnu dārzus, slimnīcas).
Starptautiskā misija Ukrainā savus mandātā notiektos uzdevumus veic Ukrainas teritorijā, līdz ar to civilie eksperti ir pakļauti šiem draudiem ikdienā.
EĀDD savā 2022. gada 21. decembra resursu pārvaldības lēmumā ADMIN (2022) 76  civildienesta noteikumos par dzīves apstākļu pabalstu ārvalstīs strādājošajiem EĀDD pārstāvjiem (turpmāk – EĀDD lēmums Nr. 76) ir noteicis augstāko piemaksu 40% apmērā Ukrainā strādājošajiem. Savukārt Gruzijā EĀDD lēmums Nr. 76 ir noteicis piemaksu 20 % apmērā. Šis lēmums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Kritērijs par augstāko piemaksas apmēru tiek izmantots arī ĀM rīkojumos par Latvijas ĀM diplomātu dienestu Ukrainā.
2023. gada 23. februārī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pieņēma rezolūciju A/ES-11/L.7, kurā konflikts Ukrainā tika nosaukts par karu.
Šobrīd Latvijas civilajiem ekspertiem starptautiskajā misijā Ukrainā ir noteikts koeficients piemaksas aprēķināšanai 1,4. Tāds pats koeficients pašreiz ir noteikts arī civilajiem ekspertiem ES Novērošanas misijā Gruzijā (turpmāk – starptautiskā misija Gruzijā). Tomēr darba un dzīvošanas drošības apstākļi abās misijās ir krasi atšķirīgi.
Vēl pirms karastāvokļa aizsākšanās 2022. gadā EĀDD savā 2021. gada 21. decembra resursu pārvaldības lēmumā ADMIN (2021) 274 (turpmāk – EĀDD lēmums Nr. 274) civildienesta noteikumos par dzīves apstākļu pabalstu ārvalstīs strādājošajiem EĀDD pārstāvjiem bija noteikusi diferencētu piemaksas apmēru strādājošajiem Ukrainā un Gruzijā sākot no 2022. gada 1. janvāra. EĀDD lēmumā Nr. 274 piemaksa Ukrainā strādājošiem EĀDD pārstāvjiem tika noteikta 25% apmērā, savukārt Gruzijā strādājošajiem EĀDD pārstāvjiem tā bija 20% apmērā. 
Karastāvokļa neprognozējamā gaita neļauj paredzēt tā ilgumu, tāpat sagaidāms, ka situācija Ukrainā arī pēc lēmuma par karastāvokļa atcelšanu saglabāsies ar mainīgiem drošības apstākļiem un dzīvošanas un uzturēšanās drošības apstākļi pēc plaša mēroga kara Ukrainā arī turpmāk būs atšķirīgi no dzīvošanas un uzturēšanās drošības apstākļiem Gruzijā un tādēļ būs pamatota, lai koeficientu civilajiem ekspertiem starptautiskajā misijā Ukrainā noteiktu lielāku (1,6 apmērā) kā civilajiem ekspertiem starptautiskajā misijā Gruzijā. Pēc karastāvokļa izbeigšanas drošību pilnā apmērā atjaunot visdrīzāk nebūs iespējams. Civilie eksperti Ukrainā joprojām var saskarties ar drošības riskiem arī pēc kara beigām. Būtiskus draudus paredz lielais kājinieku mīnu skaits, kas izvietots konflikta laikā, īpaši austrumu reģionos. Šīs mīnas saglabā detonēšanās spēju vairāku gadu garumā, radot draudus ikvienam, kas atrastos skartajās teritorijās. Krievijas Federācijas mīnas un raidītie lādiņi ir ļoti zemas kvalitātes, tāpēc tie pēc mērķa sasniegšanas bieži vien neuzsprāgst. To vēlāka eksplodēšana ir iepriekš neparedzama. Atmīnēšanas pasākumi vien, kā tiek paredzēts, prasīs vairākus gadu desmitus un Ukrainā tie būs jāveic apmēram 300 000 kvadrātkilometru platībā, kas ir gandrīz puse valsts teritorijas. Kara laikā bojātā kritiskā infrastruktūra, kā arī nesprāgusī munīcija ir drauds civilajiem ekspertiem, kuri nonāks konflikta skartajās teritorijās. Būs apgrūtināti civilo eskpertu dzīvošanas apstākļi. Tiek prognozēts, ka kritiskās infrastruktūras atjaunošana prasīs ilgāku laiku līdz tās pilnīgai rekonstrukcijai. Pašreiz Pasaules bankas (turpmāk –PB) aprēķinātās postījumu Ukrainā rekonstrukcijas izmaksas, ieskaitot kritisko infrastruktūru, ir 349 000 000 euro apmērā. Karam turpinoties, kā prognozē PB savā 2022. gada 22. decembra dokumentā IFC/SecM2022-0266, šīs izmaksas tikai augs, jo Krievijas Federācija turpina iznīcināt kritiskās infrastruktūras un citus civilos objektus. 
Krievijas Federācijas izmantoto mīnu bīstamība bija redzama jau 2014. gadā okupētajās teritorijās, īpaši Doņeckas reģionā, kur no tām cieta un gāja bojā civiliedzīvotāji. 
Satversmes aizsardzības birojs savā 2022. gada darbības pārskatā prognozē, ka gandrīz droši, ka karš Ukrainā turpināsies visu 2023. gadu.
Normatīvais regulējums nepieļauj tiesību akta pieņemšanu ar atpakaļejošu datumu, tādēļ kā rīkojuma spēkā stāšanās termiņš ir paredzēts 2023. gada 1. aprīlis. 

Pamatojoties uz MK Noteikumu Nr. 598 7.4.2. un 7.4.5. apakšpunktiem ir iespējams noteikt lielāku koeficientu piemaksas aprēķināšanai, ņemot vērā tādus kritērijus kā bruņotu vai kāda cita veida konfliktu un dzīvošanas un uzturēšanās drošības apstākļus starptautiskās misijas laikā. ĀM ierosina piemērot maksimālo atļauto koeficientu 1,8 civilajiem ekspertiem starptautiskajā misijā Ukrainā līdz Ukrainas lēmumam par karastāvokļa atcelšanu. Šāds lēmums atbildīs arī EĀDD lēmumam Nr. 76 un konceptuālajai pieejai Ukrainā nodarbinātajiem ES valstu pārstāvjiem.
Ņemot vērā ilgtermiņa sekas Krievijas Federācijas militārajai agresijai Ukrainā un tās rezultātā izmainītajai dzīvošanas un uzturēšanās drošības situācijai, ĀM, beidzoties aktīvai karadarbībai, veiks grozījumus tiesību aktā, lai civilajiem ekspertiem starptautiskajā misijā  Ukrainā piemērotu koeficientu 1,6. Par koeficienta 1,6 piemērošanu pēc karastāvokļa atcelšanas civilajiem ekspertiem starptautiskajā misijā  Ukrainā ĀM ir panākusi vienošanos ar Finanšu ministriju. Šāds lēmums atbildīs arī EĀDD konceptuālajai pieejai Ukrainā un Gruzijā nodarbinātajiem ES valstu pārstāvjiem.
Lai civilajiem ekspertiem starptautiskajā misijā noteiktu koeficientu piemaksas aprēķināšanai atbilstoši izmainītajiem drošības apstākļiem, ĀM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par civilo ekspertu starptautiskajā misijā Ukrainā koeficienta celšanu no 1,4 uz 1,8 līdz lēmumam par karastāvokļa Ukrainā atcelšanu  un aprēķinājusi tam nepieciešamo maksimālo finansējumu 2023. gadā 22 752 euro apmērā un 2024. gadā 1 022 euro apmērā ar pieņēmumu, ka karastāvoklis Ukrainā netiek atcelts līdz civilo ekspertu dalības laika starptautiskajā misijā Ukrainā beigām. Attiecīgi, ja lēmums par karastāvokļa Ukrainā atcelšanu tiek pieņemts ātrāk, no attiecīgā brīža civilajiem ekspertiem starptautiskajā misijā Ukrainā tiks piemērots koeficients 1,6 un nepieciešamais finansējums samazināsies. Nepieciešamais finansējums 2023. gadā tiks nodrošināts ĀM budžeta ietvaros no ĀM budžeta apakšprogrammas 01.04.00 "Diplomātiskās misijas ārvalstīs". 2024. gadā ĀM lūgs Finanšu ministrijai (turpmāk - FM) precizēt un palielināt ĀM budžeta bāzes izdevumus apakšprogrammā 01.04.00 "Diplomātiskās misijas ārvalstīs" 2024. gadā 1 022 euro apmērā civilā eksperta darbības nodrošināšanai.