23-TA-2037: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) regulējums attiecībā uz Kopējās zivsaimniecības politikas jomu par Padomes 2008. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999, (turpmāk - Regula Nr. 1005/2008) pārņemšanu un grozījumiem tajā;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010.
Apraksts
Latvijas zvejnieku priekšlikumi nozvejas svēršanas procesa uzlabošanai
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, lai precizētu un pilnveidotu normas atbilstoši nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (turpmāk – NNN) zvejas apkarošanā iesaistīto iestāžu kompetencei, kā arī šīm vajadzībām izveidotas valsts informācijas sistēmas tehniskajām iespējām. Vienlaikus tiek pilnveidotas normas, lai atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam nodrošinātu efektīvāku zvejas kontroli.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Zvejniecības likuma 13. panta pirmās daļas 4. un 5. punkts paredz Ministru kabineta deleģējumu izdot noteikumus par nozvejoto zivju izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi. Spēkā esošie Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" nosaka jūrā nozvejoto vai akvakultūrā izaudzēto zivju produktu izkraušanas kontroles kārtību, kā arī jūrā un iekšējos ūdeņos nozvejoto un akvakultūrā izaudzēto zivju tirdzniecības, transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību.
Latvijā izkrautā nozveja tiek svērta saskaņā ar šiem noteikumiem, un tās svēršana tiek kontrolēta, pamatojoties uz paraugu ņemšanas plānu. Tajos ir noteikta NNN zvejas izskaušanā iesaistīto iestāžu kompetence, kā arī ieviesta jūrā nozvejoto zivju produktu elektroniska izsekojamība tirgū, nosakot operatoru pienākumu reģistrēt visus darījumus ar zivju produktiem šīm vajadzībām izveidotā valsts informācijas sistēmā.
Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma (turpmāk – informācijas sistēma) ir Zemkopības ministrijas pārziņā esoša valsts informācijas sistēma. Šajā sistēmā tiek apstrādāta informācija par zveju, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem, zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju un zvejas pārkāpumiem u. c. Nepieciešamo informāciju sistēmas datu nodrošināšanai ievada Zemkopības ministrija, zvejnieki, pirmie pircēji u. c. operatori, Latvijas pašvaldības, Valsts vides dienests (turpmāk – VVD), Latvijas Jūras administrācija, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts "BIOR") un ES institūcijas (piemēram, Eiropas Komisija).
Tā kā informācijas sistēma pastāvīgi tiek pilnveidota atbilstoši mūsdienīgām tehnoloģijām un paredzama sistēmas funkcionālo iespēju attīstība, tika konstatēts, ka vairākas normas esošajos noteikumos vairs nav aktuālās, ņemot vērā, piemēram, pāreju uz elektronisko nozvejas datu reģistrēšanu informācijas sistēmā.
Pēc Brexit Apvienotā Karaliste (turpmāk – AK) ar 2021. gada 1. janvāri pilnībā pārņēma Regulas Nr. 1005/2008 prasības, tostarp darbojošos nozvejas sertifikātu shēmu un zvejas produktu importa un eksporta prasības. Tas nozīmē, ka, eksportējot zvejas produktus no ES, operatoram AK atbildīgajā iestādē ir jāiesniedz pilnīgi visi zvejas produktu kravas pavadošie dokumenti saskaņā ar Regulā Nr. 1005/2008 noteikto, tostarp nozvejas sertifikāti atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 12. pantam, lai apstiprinātu nozvejas legalitāti, kā arī attiecīgā gadījumā zvejas produktu pārstrādes deklarācija atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam vai uzglabāšanas dokumenti atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktam, ja ar zvejas produktiem Latvijas teritorijā nav īstenotas nekādas citas pārstrādes darbības, bet tie tikai tika uzglabāti Latvijā un atradās valsts atbildīgo iestāžu uzraudzībā. Minēto dokumentu iesniegšana tiek attiecināta uz visu ES dalībvalstu produkciju, kas tiek eksportēta uz AK.
Kopš Brexit pabeigšanas Latvijā attiecīgo dokumentu apliecināšanu un izsniegšanu pēc atbildīgo iestāžu funkciju un kompetences izvērtēšanas, kā arī savstarpējās vienošanās faktiski jau nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD), tomēr šīs iestādes kompetence uzglabāšanas dokumentu un apstrādes deklarācijas apstiprināšanā nav noteikta normatīvajos aktos.
Latvijā izkrautā nozveja tiek svērta saskaņā ar šiem noteikumiem, un tās svēršana tiek kontrolēta, pamatojoties uz paraugu ņemšanas plānu. Tajos ir noteikta NNN zvejas izskaušanā iesaistīto iestāžu kompetence, kā arī ieviesta jūrā nozvejoto zivju produktu elektroniska izsekojamība tirgū, nosakot operatoru pienākumu reģistrēt visus darījumus ar zivju produktiem šīm vajadzībām izveidotā valsts informācijas sistēmā.
Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma (turpmāk – informācijas sistēma) ir Zemkopības ministrijas pārziņā esoša valsts informācijas sistēma. Šajā sistēmā tiek apstrādāta informācija par zveju, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem, zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju un zvejas pārkāpumiem u. c. Nepieciešamo informāciju sistēmas datu nodrošināšanai ievada Zemkopības ministrija, zvejnieki, pirmie pircēji u. c. operatori, Latvijas pašvaldības, Valsts vides dienests (turpmāk – VVD), Latvijas Jūras administrācija, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts "BIOR") un ES institūcijas (piemēram, Eiropas Komisija).
Tā kā informācijas sistēma pastāvīgi tiek pilnveidota atbilstoši mūsdienīgām tehnoloģijām un paredzama sistēmas funkcionālo iespēju attīstība, tika konstatēts, ka vairākas normas esošajos noteikumos vairs nav aktuālās, ņemot vērā, piemēram, pāreju uz elektronisko nozvejas datu reģistrēšanu informācijas sistēmā.
Pēc Brexit Apvienotā Karaliste (turpmāk – AK) ar 2021. gada 1. janvāri pilnībā pārņēma Regulas Nr. 1005/2008 prasības, tostarp darbojošos nozvejas sertifikātu shēmu un zvejas produktu importa un eksporta prasības. Tas nozīmē, ka, eksportējot zvejas produktus no ES, operatoram AK atbildīgajā iestādē ir jāiesniedz pilnīgi visi zvejas produktu kravas pavadošie dokumenti saskaņā ar Regulā Nr. 1005/2008 noteikto, tostarp nozvejas sertifikāti atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 12. pantam, lai apstiprinātu nozvejas legalitāti, kā arī attiecīgā gadījumā zvejas produktu pārstrādes deklarācija atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam vai uzglabāšanas dokumenti atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktam, ja ar zvejas produktiem Latvijas teritorijā nav īstenotas nekādas citas pārstrādes darbības, bet tie tikai tika uzglabāti Latvijā un atradās valsts atbildīgo iestāžu uzraudzībā. Minēto dokumentu iesniegšana tiek attiecināta uz visu ES dalībvalstu produkciju, kas tiek eksportēta uz AK.
Kopš Brexit pabeigšanas Latvijā attiecīgo dokumentu apliecināšanu un izsniegšanu pēc atbildīgo iestāžu funkciju un kompetences izvērtēšanas, kā arī savstarpējās vienošanās faktiski jau nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD), tomēr šīs iestādes kompetence uzglabāšanas dokumentu un apstrādes deklarācijas apstiprināšanā nav noteikta normatīvajos aktos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Zemkopības ministrija, kas ir valsts informācijas sistēmas pārzine, regulāri izstrādā informācijas sistēmas papildinājumus, piedāvājot mūsdienīgus tehniskos risinājumus zivsaimniecības datu apstrādei. Tādējādi, izvērtējot informācijas sistēmas pilnveidotās iespējas, ir secināts, ka noteikumu Nr. 94 normas vairs neatbilst faktiskajai situācijai un sistēmas tehniskajām iespējām. Piemēram, informācijas sistēma nodrošina elektronisku nozvejas datu reģistrēšanu. Visi dati sistēmā ir pieejami reāllaikā, un tas nodrošina efektīvāku zvejas kontroli un zivju resursu pārvaldību, tāpēc tika secināts, ka ir nepieciešams atteikties no atsauces uz papīra zvejas žurnālu izsniegšanu, piemēram, noteikumu Nr. 94 2. punktā, un zvejas žurnālu datu ievadīšanas informācijas sistēmā, ko, ievērojot noteikumu Nr. 94 43. un 44. punktu, darīja institūts "BIOR", u. c. prasībām. Tāpat arī dažas noteikumu Nr. 94 normas (noteikumu Nr. 94 2. un 3. punkts) dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu Nr. 94 2. punkts (noteikumu projekta 1. punkts) ir svītrots, jo zvejas datu elektroniskā reģistrēšana ir noteikta Ministru kabineta 2007. gada 2. maijā noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 8.3. apakšpunktā. Savukārt noteikumu Nr. 94 3. punkts (noteikumu projekta 2. punkts) ir svītrots, jo tajā ir tiek iekļauta tika atsauce uz Regulas Nr. 1224/2009 normām.
2. Tā kā noteikumu Nr. 94 2. punkts, kurā iekļauts informācijas sistēmas un zvejas darbību ziņošanas sistēmas pilns nosaukums, tiek svītrots, jāprecizē noteikumu Nr. 94 5. punkts (noteikumu projekta 3. punkts), norādot informācijas sistēmas pilnu nosaukumu. Savukārt ziņošanas sistēmas pilns nosaukums dots noteikumu Nr. 94 36. punktā (noteikumu projekta 15. punkts).
2. Noteikumu Nr. 94 43. un 44. punkts svītrots (noteikumu projekta 17. un 18. punkts), jo Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 8.3.1. apakšpunkts paredz pienākumu zvejniekiem, kas zvejo piekrastes ūdeņos, nozvejas datus reģistrēt informācijas sistēmas piekrastes zvejas žurnālā. Tāpat minēto noteikumu 8.3.2. apakšpunkts paredz pienākumu zvejniekiem, kas zvejo aiz piekrastes, informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" reģistrēt datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu. Ievērojot minēto, aktualitāti zaudē prasība institūtam "BIOR" un VVD ievadīt informācijas sistēmā papīra žurnālu datus.
3. Noteikumu Nr. 94 16. punktā (noteikumu projekta 5. punkts) precizētas atsauces uz Regulas Nr. 1224/2009 normām, svītrojot atsauci uz tās 62. pantu. Tā kā pirmās pārdošanas zīmes dati elektroniski tiek reģistrēti valsts informācijas sistēmā, ir piemērojama atsauce tikai uz 63. pantu, kurā noteikta pārdošanas zīmju elektroniska aizpildīšana un nosūtīšana.
2. Tā kā noteikumu Nr. 94 2. punkts, kurā iekļauts informācijas sistēmas un zvejas darbību ziņošanas sistēmas pilns nosaukums, tiek svītrots, jāprecizē noteikumu Nr. 94 5. punkts (noteikumu projekta 3. punkts), norādot informācijas sistēmas pilnu nosaukumu. Savukārt ziņošanas sistēmas pilns nosaukums dots noteikumu Nr. 94 36. punktā (noteikumu projekta 15. punkts).
2. Noteikumu Nr. 94 43. un 44. punkts svītrots (noteikumu projekta 17. un 18. punkts), jo Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 8.3.1. apakšpunkts paredz pienākumu zvejniekiem, kas zvejo piekrastes ūdeņos, nozvejas datus reģistrēt informācijas sistēmas piekrastes zvejas žurnālā. Tāpat minēto noteikumu 8.3.2. apakšpunkts paredz pienākumu zvejniekiem, kas zvejo aiz piekrastes, informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" reģistrēt datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu. Ievērojot minēto, aktualitāti zaudē prasība institūtam "BIOR" un VVD ievadīt informācijas sistēmā papīra žurnālu datus.
3. Noteikumu Nr. 94 16. punktā (noteikumu projekta 5. punkts) precizētas atsauces uz Regulas Nr. 1224/2009 normām, svītrojot atsauci uz tās 62. pantu. Tā kā pirmās pārdošanas zīmes dati elektroniski tiek reģistrēti valsts informācijas sistēmā, ir piemērojama atsauce tikai uz 63. pantu, kurā noteikta pārdošanas zīmju elektroniska aizpildīšana un nosūtīšana.
Problēmas apraksts
2) Pamatojoties uz Regulas Nr. 2009/1224 60. pantu, tika atjaunināts zvejas produktu paraugu ņemšanas plāns, kas ir iekļauts šo noteikumu 3. pielikumā, kā arī, pamatojoties uz Regulas Nr. 2009/1224 61. pantu, tika izstrādāts jauns kontroles plāns nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas, un tas ir jāiekļauj šajos noteikumos. Minētie Latvijas izstrādāti plāni tika apstiprināti ar Komisijas 2022. gada 27. jūlija Īstenošanas lēmumu Nr. C(2023) 4925, ar ko apstiprina paraugu ņemšanas plānu un kontroles plānu, kurus Latvija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 iesniegusi attiecībā uz zvejas produktu svēršanu, un groza Īstenošanas lēmumu C(2020) 2944. Lai tie būtu saistoši Latvijas operatoriem, tie jāpārņem nacionālajā regulējumā.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 1. punktam dalībvalstis nodrošina, ka visi zvejas produkti ir nosvērti uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem, ja vien tās nav pieņēmušas Komisijas apstiprinātu paraugu ņemšanas plānu. Noteikumu Nr. 94 3. pielikumā esošais paraugu ņemšanas plāns tika pārskatīts un 2022. gada decembrī iesniegts Eiropas Komisijā izvērtēšanai un apstiprināšanai. 2023. gada 27. jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja jauno plānu. Plāns paredz paraugu, kas tiek paņemti svēršanai, skaita samazināšanu nozvejas sastāva noteikšanai (2. tabula) un kopējās nozvejas noteikšanai (3. tabula). Plāna nosacījumi tika pārskatīti pēc nozares iniciatīvas, lai saglabātu augstāku nozvejas kvalitāti. Tā kā paraugu ņemšanas laikā nozveja jāatbrīvo no ledus un ūdens, pastāv risks, ka atkarībā no laikapstākļiem sveramie paraugi zaudēs savu kvalitāti un tos nevarēs izmantot cilvēku pārtikai. Pamatojoties uz Regulu Nr. 1224/2009 un ņemot vērā Regulas Nr. 404/2011 XIX pielikumā noteikto metodiku, tostarp riska pakāpi, tika samazināts sveramo paraugu skaits. Šīs izmaiņas apstiprināja Eiropas Komisija. Tādējādi 3. pielikumā esošais paraugu plāns jāaizstāj ar jaunu.
Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalstis var atļaut svērt zvejas produktus pēc transportēšanas no izkraušanas vietas, ja minētā dalībvalsts ir pieņēmusi Komisijas apstiprinātu kontroles plānu. Jauns kontroles plāns zvejas produktu svēršanai pēc transportēšanas tika izstrādāts un 2022. gada decembrī iesniegts Eiropas Komisijā izvērtēšanai un apstiprināšanai. Minētais plāns (tāpat kā paraugu plāns) tika apstiprināts ar Eiropas Komisijas 2023. gada 27. jūlija ieviešanas lēmumu C(2023) 4925 final. Lai tas būtu saistoši Latvijas operatoriem, plāns jāiekļauj noteikumos Nr. 94. Tādējādi noteikumu Nr. 94 14. punkts (noteikumu projekta 4., 20. un 21. punkts) ir papildināts ar atsauci uz kontroles plānu nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas (noteikumu Nr. 94 31. pielikums).
Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalstis var atļaut svērt zvejas produktus pēc transportēšanas no izkraušanas vietas, ja minētā dalībvalsts ir pieņēmusi Komisijas apstiprinātu kontroles plānu. Jauns kontroles plāns zvejas produktu svēršanai pēc transportēšanas tika izstrādāts un 2022. gada decembrī iesniegts Eiropas Komisijā izvērtēšanai un apstiprināšanai. Minētais plāns (tāpat kā paraugu plāns) tika apstiprināts ar Eiropas Komisijas 2023. gada 27. jūlija ieviešanas lēmumu C(2023) 4925 final. Lai tas būtu saistoši Latvijas operatoriem, plāns jāiekļauj noteikumos Nr. 94. Tādējādi noteikumu Nr. 94 14. punkts (noteikumu projekta 4., 20. un 21. punkts) ir papildināts ar atsauci uz kontroles plānu nozvejas svēršanai pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas (noteikumu Nr. 94 31. pielikums).
Problēmas apraksts
3) Latvijā no 2018. gada 1. jūnija ir ieviesta zvejas produktu elektroniska izsekojamības sistēma. Tas nozīmē, ka katra operatora pienākums ir visus darījumus ar zvejas produktiem reģistrēt informācijas sistēmā. Tādējādi tiek nodrošināta to izsekojamība no izkraušanas brīža līdz galapatērētājam. Lai šī sistēma strādātu nepārtraukti, korekti atspoguļojot zvejas produktu partiju apriti un nodrošinot to atbilstošu izsekojamību, noteikumi Nr. 94 ir jāprecizē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 94 20. punktā (noteikumu projekta 6. punkts) precizēts termiņš, kurā pircējs apstiprina pirkšanas darījumu. Pašlaik ir izveidojusies situācija, kad zvejas produktu pārdevējs reģistrē pārdošanas darījumu noteiktā termiņā, turpretī pircējam nav noteikts termiņš, kad tam jāapstiprina iegādes fakts. Tādējādi informācijas sistēmā veidojas situācija, kad pārdevēja pārdotās partijas netiek norakstītas no pārdevēja konta, bet paliek tā uzskaitē.
Problēmas apraksts
4) Noteikumu Nr. 94 24. punktā dota atsauce uz minēto noteikumu 5. pielikumu, kas paredz transportēšanas dokumenta aizpildīšanu papīra formā. Tā kā spēkā ir prasības par transportēšanas dokumenta datu reģistrēšanu informācijas sistēmā, ir secināts, ka atsauce uz papīra dokumenta aizpildīšanu šajā punktā nav korekta.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 94 24. punkts ir precizēts (ar noteikumu projekta 7. punktu), svītrojot nosacījumu par šo noteikumu 5. pielikumā dotā transportēšanas dokumenta aizpildīšanu. 5. pielikuma veidlapas izmantošana noteikta vairs tikai noteikumu Nr. 94 41. punktā.
Problēmas apraksts
5) Tā kā Latvijā ir izstrādāts kontroles plāns par zvejas produktu svēršanu pēc transportēšanas no izkraušanas vietas, ievērojot arī Regulas Nr. 1224/2009 68. panta 6. un 8. punkta nosacījumus, noteikumu Nr. 94 25. punkts ir jāprecizē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 94 25. punkts (noteikumu projekta 8. punkts) precizēts, papildinot to ar atsauci uz šo noteikumu 14. punktā minēto nozvejas svēršanas kontroles plānu.
Problēmas apraksts
6) Regulas Nr. 1005/2008 prasības (uzglabāšanas dokumentu un apstrādes deklarācijas apstiprināšana) ir spēkā kopš 2010. gada, tomēr neviena trešā valsts līdz šim nebija prasījusi šos dokumentus, tāpēc jautājums Latvijai nebija aktuāls un neradīja problēmas. Situācija strauji mainījās tikai 2021. gada sākumā saistībā ar Brexit. Kopš Brexit Latvijā pēc atbildīgo iestāžu funkciju un kompetences izvērtēšanas, kā arī savstarpējas vienošanās attiecīgos dokumentus jau apliecina un izsniedz PVD, taču normatīvajos aktos nav noteikta iestādes kompetence uzglabāšanas dokumentu un apstrādes deklarācijas apstiprināšanā.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 27.1 punktu (noteikumu projekta 9. punkts), kas noteic PVD kompetenci uzglabāšanas dokumenta apstiprināšanā, atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktam apliecinot, ka ar zvejas produktiem Latvijā nav īstenotas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, atkārtota iekraušana vai kāda cita darbība, kas paredzēta, lai produktus saglabātu labā un derīgā stāvoklī, un tie ir bijuši PVD pārraudzībā.
2. Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 27.2 punktu (noteikumu projekta 10. punkts), kas noteic PVD kompetenci apstrādes deklarācijas apstiprināšanā atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam. Vienlaikus noteikumu Nr. 94 27.24. apakšpunkts paredz, ka situācijā, kad Pārtikas un veterinārajam dienestam dokumentu izvērtēšanas laikā rodas neskaidrības par zvejas produktu eksportētāja informācijas sistēmā iesniegto dokumentu atbilstību šo noteikumu 27.3. apakšpunktam vai saistībā ar Valsts vides dienesta veikto nozvejas sertifikātu pārbaudi, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pieprasījuma Valsts vides dienests apliecina šo sertifikātu atbilstību Regulas Nr. 1005/2008 prasībām.
3. Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 27.3 punktu (noteikumu projekta 11. punkts), nosakot termiņu, kurā PVD apstiprina minētos dokumentus.
2. Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 27.2 punktu (noteikumu projekta 10. punkts), kas noteic PVD kompetenci apstrādes deklarācijas apstiprināšanā atbilstoši Regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam. Vienlaikus noteikumu Nr. 94 27.24. apakšpunkts paredz, ka situācijā, kad Pārtikas un veterinārajam dienestam dokumentu izvērtēšanas laikā rodas neskaidrības par zvejas produktu eksportētāja informācijas sistēmā iesniegto dokumentu atbilstību šo noteikumu 27.3. apakšpunktam vai saistībā ar Valsts vides dienesta veikto nozvejas sertifikātu pārbaudi, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pieprasījuma Valsts vides dienests apliecina šo sertifikātu atbilstību Regulas Nr. 1005/2008 prasībām.
3. Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 27.3 punktu (noteikumu projekta 11. punkts), nosakot termiņu, kurā PVD apstiprina minētos dokumentus.
Problēmas apraksts
7) Noteikumu Nr. 94 28. punktā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Regulu (ES) Nr. 640/2010, ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003, kura ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 94 28. punktā (noteikumu projekta 12. punkts) precizēta atsauce uz regulu, ar ko izveido zilo tunzivju nozvejas dokumentēšanas programmu.
Problēmas apraksts
8) Noteikumu Nr. 94 31. punktā nav noteikti informācijas sistēmā dokumentu glabāšanas termiņi, kā to paredz 32. punkts.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 94 31. punktā (noteikumu projekta 13. punkts) precizēti dokumentu glabāšanas termiņi analogi noteikumu 32. punktam. Pamatojoties uz Regulas Nr. 1005/2008 22. panta 5. punktu, dalībvalstis saglabā importam iesniegto nozvejas sertifikātu oriģinālus, eksportam apstiprinātos nozvejas sertifikātus un nozvejas sertifikātos apstiprinātās "reeksporta" iedaļas trīs gadus vai ilgāk saskaņā ar valsts noteikumiem. Ņemot vērā dokumentu un datu izmantošanas mērķus, lai harmonizētu noteikumos Nr. 94 paredzētos datu glabāšanas termiņus, tika noteikti vienādi dokumentu glabāšanas termiņi.
Problēmas apraksts
9) Ievērojot PVD kompetenci, kas paredzēta noteikumu projekta 7. un 8. punktā, noteikumos Nr. 94 ir jānosaka PVD iesniedzamo dokumentu glabāšanas termiņš.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 32.1 punktu (noteikumu projekta 14. punkts), nosakot šo noteikumu 27.12. un 27.22. apakšpunktā minēto dokumentu uzglabāšanas termiņu. Ņemot vērā dokumentu un datu izmantošanas mērķi, lai harmonizētu Noteikumos Nr. 94 paredzētos datu glabāšanas termiņus, tiek noteikti vienādi dokumentu glabāšanas termiņi.
Problēmas apraksts
10) Noteikumi Nr. 94 paredz, ka situācijā, kad transportēšanas dokumenta vai pārņemšanas deklarācijas datus tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievadīt informācijas sistēmā, operators vai transportētājs ir tiesīgs aizpildīt attiecīgo dokumentu, izmantojot papīra veidlapu. Savukārt regulējums nenosaka operatoru pienākumu ievadīt šos datus sistēmā, kad tās darbība tiks atjaunota, bet tas ir svarīgi elektroniskās zvejas produktu izsekojamības sistēmas nodrošināšanā. Lai nodrošinātu nepārtrauktu zvejas produktu izsekojamību visos posmos, noteikumu projektā iekļauta norma, kas operatoriem paredz pienākumu attiecīgos datus vēlāk ievadīt informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 94 papildināti ar 36. (noteikumu projekta 15. punkts) un 42.1 punktu (noteikumu projekta 16. punkts), nosakot, ka operatoram ir pienākums ievadīt informācijas sistēmā transportēšanas dokumenta un pārņemšanas deklarācijas datus, kas iepriekš tika reģistrēti papīra formā.
Problēmas apraksts
11) Pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. pantā noteikto, pārtikas uzņēmums (vai persona, kas iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem, tostarp zivju produktu pirmais pircējs) iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts PVD. Likuma izpratnē arī pirmais pircējs ir pārtikas uzņēmums, un tam ir jābūt reģistrētam PVD. Ievērojot minēto, precizēts noteikumu Nr. 94 2. pielikums, paredzot iesniedzējam norādīt informāciju par reģistrāciju PVD. Noteikumu projektu neievieš jaunu prasību, jo tā jau ir noteikta Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Minētā norma precizē, ka pirmais pircējs ir uzskatāms par pārtikas uzņēmumu, un paredz nepieciešamību tam reģistrēties pārtikas uzņēmumu reģistrēt PVD atbilstoši minētā likuma prasībām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 94 2. pielikums (noteikumu projekta 19. punkts) precizēts, paredzot, ka zivju pircēja reģistrācijas iesniegumā norādāms informācijas iesniedzēja reģistrācijas numurs vai personas kods, kā arī pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numurs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ievērojot jau spēkā esošo pienākumu zvejniekiem nozvejas datus reģistrēt informācijas sistēmā atkarībā no tās funkcionālajām iespējām, vairs nebūs nepieciešams papildus ievadīt datus informācijas sistēmā. Atbildīgajām iestādēm samazināsies administratīvais slogs.
Saistošā prasība Valsts ieņēmumu dienestam informēt Zemkopības ministriju par importa atteikumu gadījumu neradīs būtisku administratīvo slogu.
Prasība par attiecīgo dokumentu apstiprināšanu zvejas produktu eksportam uz AK izriet no ES un AK regulējuma saistībā ar Brexit. Latvijai ir jānodrošina dokumentu apstiprināšana, lai Latvijas operatori nezaudētu AK eksporta tirgu.
Noteikumu projekta prasība pirmajiem pircējiem reģistrēties PVD kā pārtikas uzņēmumam neradīs ievērojamu slogu, jo reģistrācija operatoriem ir bezmaksas un beztermiņa.
Ņemot vērā specifiku atsevišķu piekrastes zvejas rīku reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu nozvejas iegūšanai, tehnisko aprīkojumu un piekrastes zvejniekiem pieejamo infrastruktūru, kas apgrūtina nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tās svēršanu izkraušanas laikā, tika izstrādāts un Eiropas Komisijā apstiprināts kontroles plāns nozveju svēršanai pēc transportēšanas.
Pamatojoties uz zvejnieku priekšlikumiem, ievērojot Regulas Nr. 1224/2009 prasības, lai pēc iespējas saglabātu nozvejas kvalitāti, tika izstrādāts un Eiropas Komisijā apstiprināts paraugu plāns. Saskaņā ar to tika samazināts sveramo paraugu skaits nozvejas apjoma un sastāva noteikšanai.
Saistošā prasība Valsts ieņēmumu dienestam informēt Zemkopības ministriju par importa atteikumu gadījumu neradīs būtisku administratīvo slogu.
Prasība par attiecīgo dokumentu apstiprināšanu zvejas produktu eksportam uz AK izriet no ES un AK regulējuma saistībā ar Brexit. Latvijai ir jānodrošina dokumentu apstiprināšana, lai Latvijas operatori nezaudētu AK eksporta tirgu.
Noteikumu projekta prasība pirmajiem pircējiem reģistrēties PVD kā pārtikas uzņēmumam neradīs ievērojamu slogu, jo reģistrācija operatoriem ir bezmaksas un beztermiņa.
Ņemot vērā specifiku atsevišķu piekrastes zvejas rīku reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu nozvejas iegūšanai, tehnisko aprīkojumu un piekrastes zvejniekiem pieejamo infrastruktūru, kas apgrūtina nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tās svēršanu izkraušanas laikā, tika izstrādāts un Eiropas Komisijā apstiprināts kontroles plāns nozveju svēršanai pēc transportēšanas.
Pamatojoties uz zvejnieku priekšlikumiem, ievērojot Regulas Nr. 1224/2009 prasības, lai pēc iespējas saglabātu nozvejas kvalitāti, tika izstrādāts un Eiropas Komisijā apstiprināts paraugu plāns. Saskaņā ar to tika samazināts sveramo paraugu skaits nozvejas apjoma un sastāva noteikšanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- zivju pirmie pircēji
- zvejas kuģu kapteiņi
Ietekmes apraksts
Zivju pirmie pircēji (pēc informācijas sistēmas datiem 2023. gada 1. jūlijā – septiņas fiziskās personas (mājražotāji)) un citi operatori, kas ir atbildīgi par zvejas produktu svēršanu
Juridiskās personas
- zvejnieki, kas nodarbojas ar komerczveju zveju teritoriālos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī piekrastes ūdeņos. Pēc informācijas sistēmas datiem 2023. gada 1. jūlijā, bija izsniegtas 783 komercdarbības licences zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Savukārt zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem izsniegtas 25 komercdarbības licences;
- zivju pirmie pircēji (pēc informācijas sistēmas datiem 2023. gada 1. jūlijā – 121 juridiskā persona) un citi operatori, kas ir atbildīgi par zvejas produktu svēršanu;
- 26 zvejas produktu eksportētāji uz AK, uz kuriem attieksies prasība sagatavot un iesniegt apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus.
Ietekmes apraksts
Tā kā zivju pircēja iesniegumā (noteikumu Nr. 94 2. pielikums) tiek noteikta jauna prasība pretendentam norādīt reģistrācijas numuru vai personas kodu, kā arī pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numuru, šī prasība pakāpeniski skars visus jau patlaban reģistrētos pirmos pircējus (2023. gada 1. jūlijās tās bija 128 personas). Jāņem vērā, ka zivju pircēja apliecība tiek izsniegta uz trim gadiem, tāpēc reģistrētos zivju pircējus šī prasība neskars uzreiz pēc noteikumu grozījumu pieņemšanas, bet būs piemērojama, kad tie iesniegs reģistrācijas pieteikumu pēc apliecības termiņa beigām. Savukārt šī prasība jau uzreiz būs saistoša tiem pretendentiem, kas reģistrēsies kā jauni zivju pircēji.
Atbilstoši zvejas produktu paraugu ņemšanas plānam svēršana notiek izkraušanas laikā pirms produktu pirmās pirkšanas, pārvietošanas uzglabāšanai vai transportēšanas uz pirmās pirkšanas vietu. Produktu pirmais pircējs vai cits operators (piemēram, transportētājs, uzglabātājs) ir atbildīgs par produktu svēršanu pirms to pirmās pirkšanas.
Zvejas produktu eksportētāji uz AK, uz kuriem attieksies prasība sagatavot un iesniegt PVD apstiprināšanai vajadzīgos dokumentus, jau pašlaik ievēro noteikumu projektā paredzētās prasības un kārtību par iesniedzamo dokumentu daudzumu un termiņiem, un PVD jau pašlaik apstiprina minētos dokumentus.
Arī Zemkopības ministrijas amatpersonas jau praktiski pilda vienotā koordinācijas biroja funkcijas, nodrošinot informācijas apmaiņu, sadarbību un koordināciju starp Latvijas, Eiropas un trešo valstu iestādēm NNN zvejas apkarošanas jomā.
Tā kā nozvejas dati tiek iesniegti informācijas sistēmā elektroniski, institūtam "BIOR" un VVD nebūs jātērē laiks papīra zvejas žurnālos reģistrēto nozvejas datu ievadīšanai informācijas sistēmā.
Valsts ieņēmumu dienesta pienākums informēt ministriju par importa atteikumu ir jauna noteikumu prasība, kas izriet no Eiropas Savienības regulas. Informēšanai tiks izmantota vienotā koordinācijas biroja izveidotā e-pasta adrese iuu@zm.gov.lv, kad, iestājoties importa atteikuma faktam, dienesta atbildīgā persona informēs Zemkopības ministriju par šādu gadījumu.
Atbilstoši zvejas produktu paraugu ņemšanas plānam svēršana notiek izkraušanas laikā pirms produktu pirmās pirkšanas, pārvietošanas uzglabāšanai vai transportēšanas uz pirmās pirkšanas vietu. Produktu pirmais pircējs vai cits operators (piemēram, transportētājs, uzglabātājs) ir atbildīgs par produktu svēršanu pirms to pirmās pirkšanas.
Zvejas produktu eksportētāji uz AK, uz kuriem attieksies prasība sagatavot un iesniegt PVD apstiprināšanai vajadzīgos dokumentus, jau pašlaik ievēro noteikumu projektā paredzētās prasības un kārtību par iesniedzamo dokumentu daudzumu un termiņiem, un PVD jau pašlaik apstiprina minētos dokumentus.
Arī Zemkopības ministrijas amatpersonas jau praktiski pilda vienotā koordinācijas biroja funkcijas, nodrošinot informācijas apmaiņu, sadarbību un koordināciju starp Latvijas, Eiropas un trešo valstu iestādēm NNN zvejas apkarošanas jomā.
Tā kā nozvejas dati tiek iesniegti informācijas sistēmā elektroniski, institūtam "BIOR" un VVD nebūs jātērē laiks papīra zvejas žurnālos reģistrēto nozvejas datu ievadīšanai informācijas sistēmā.
Valsts ieņēmumu dienesta pienākums informēt ministriju par importa atteikumu ir jauna noteikumu prasība, kas izriet no Eiropas Savienības regulas. Informēšanai tiks izmantota vienotā koordinācijas biroja izveidotā e-pasta adrese iuu@zm.gov.lv, kad, iestājoties importa atteikuma faktam, dienesta atbildīgā persona informēs Zemkopības ministriju par šādu gadījumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
zivju pirmie pircēji
zvejas kuģu kapteiņi
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
579,57
zvejnieki, kas nodarbojas ar komerczveju zveju teritoriālos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī piekrastes ūdeņos. Pēc informācijas sistēmas datiem 2023. gada 1. jūlijā, bija izsniegtas 783 komercdarbības licences zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Savukārt zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem izsniegtas 25 komercdarbības licences;
neietekmē
Nozvejas datu reģistrēšana informācijas sistēmā jau ir spēkā: attiecībā uz komerczvejniekiem – no 2021. gada, bet attiecībā uz pašpatēriņa zvejniekiem – no 2023. gada.
zivju pirmie pircēji (pēc informācijas sistēmas datiem 2023. gada 1. jūlijā – 121 juridiskā persona) un citi operatori, kas ir atbildīgi par zvejas produktu svēršanu;
neietekmē
Nozvejas svēršanas nosacījumi ir spēkā jau no 2013. gada.
26 zvejas produktu eksportētāji uz AK, uz kuriem attieksies prasība sagatavot un iesniegt apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus.
palielinās
Vērtības nozīme:
7,74
vienas stundas darbaspēka samaksas likme zivsaimniecībā pirms nodokļu nomaksas 2022. gadā pēc CSB datiem
0,12
laiks, kas ir nepieciešams dokumenta aizpildīšanai
26
orientējošam aprēķinam tiek pieņemts, ka iespējamais operatoru (eksportētāji, kas eksportē zvejas produktus uz ZK) skaits ir 26
24
nav objektīvi iespējams noteikt dokumentu skaitu. Ņemot vērā 2021. gada pieredzi, tiek pieņemts, ka vidējais viena operatora dokumentu skaits gadā ir 24.
579,57
zvejas produktu eksportētāju izmaksas pārstrādes deklarācijas un uzglabāšanas dokumentu sagatavošanai, iesniegšanai un apstiprināšanai PVD
Kopā
579,57
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
PVD uzdevumus saistībā ar apstrādes deklarācijas un uzglabāšanas dokumenta apstiprināšanu pildīs no piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
02008R1005
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
02009R1224
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2833
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisija 2023. gada 27. jūlija Īstenošanas lēmums C(2023) 4925, ar ko apstiprina paraugu ņemšanas plānu un kontroles plānu, kurus Latvija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 iesniegusi attiecībā uz zvejas produktu svēršanu, un groza Īstenošanas lēmumu C(2020) 2944
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
14. panta 1. punkts
9. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
14. panta 2. punkts un IV pielikums
10. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
60. panta 1. un 2. punkts
4., 20. punkts un 2. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
61. panta 1. punkts
4., 21. punkts un 3. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
63. pants
5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
68. pants
7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas Nr. 1224/2009 68. panta 6. punkts paredz, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus no 1. punktā izklāstītā pienākuma, ja zvejas produktus transportē ostas teritorijā vai ne tālāk kā 20 kilometru no izkraušanas vietas. Tā kā Latvijā ir ieviesta zvejas produktu elektronisko izsekojamības sistēma, kopš 2018. gada saskaņā ar noteikumiem Nr. 94 paredzot operatoru pienākumu informācijas sistēmā reģistrēt datus par darbībām ar zvejas produktiem visos produktu transportēšanas, uzglabāšanas un apstrādes posmos no ieguves līdz mazumtirdzniecībai, tad, ievērojot Valsts vides dienesta inspektoru kapacitāti atbilstošās kontroles īstenošanai, tika izmantota dalībvalstij piešķirtā rīcības brīvība un noteikumu projektā noteikti atbrīvojumi no transporta dokumenta aizpildīšanas, pastāvot attiecīgiem nosacījumiem.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4., 7., 8. un 9. pants un I, II, III, IV un V pielikums
12. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisija 2023. gada 27. jūlija Īstenošanas lēmums C(2023) 4925, ar ko apstiprina paraugu ņemšanas plānu un kontroles plānu, kurus Latvija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 iesniegusi attiecībā uz zvejas produktu svēršanu, un groza Īstenošanas lēmumu C(2020) 2944
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
4. punkts un 2. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
2. pants
4. punkts un 3. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/8282a466-f0ce-48b7-aed4-56a249e3f607
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Viedokļi netika saņemti
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādes laikā 2021. gada 2. martā un 12. oktobrī tika organizētas videosanāksmes, kurās piedalījās ministrijas, PVD un VVD pārstāvji.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts vides dienests
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
- Pārtikas un veterinārais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Zemkopības ministrija
neietekmē
Tā kā vienotā biroja funkcijas jau tiek īstenotas, noteikumu projekta pieņemšana neietekmēs izmaksas.
Valsts ieņēmumu dienests
neietekmē
Nav iespējams prognozēt, vai būs importa atteikuma gadījumi, tāpēc nav iespējams aprēķināt e-pasta nosūtīšanas izmaksas.
Valsts vides dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
9,77
vienas stundas darba spēka samaksas likme valsts pārvaldē pirms nodokļu nomaksas 2022. gadā pēc CSB datiem
0,08
laiks, kas ir nepieciešams viena zvejas žurnāla datu ievadīšanai informācijas sistēmā
1
aprēķinā ņemts vērā konkrēts zvejas žurnālu skaits 2022. gadā
48
orientējošam aprēķinam tiek pieņemts, ka 2022. gadā zvejas skaits, ko ievadīja VVD, bija 48.
-37,52
izmaksas samazināsies saistībā ar prasības atcelšanu papīra žurnālu datu ievadīšanai informācijas sistēmā
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
samazinās
Vērtības nozīme:
9,77
vienas stundas darba spēka samaksas likme valsts pārvaldē pirms nodokļu nomaksas 2022. gadā pēc CSB datiem
0,08
laiks, kas ir nepieciešams viena zvejas žurnāla datu ievadīšanai informācijas sistēmā
1
aprēķinā tika ņemts vērā konkrēts zvejas žurnālu skaits 2022. gadā
3 208
orientējošam aprēķinam tiek pieņemts, ka 2022. gadā zvejas skaits, ko ievadīja BIOR, bija 3208.
-2 507,37
izmaksas samazināsies saistībā ar prasības atcelšanu papīra žurnālu datu ievadīšanai informācijas sistēmā
Pārtikas un veterinārais dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
9,77
vienas stundas darba spēka samaksas likme valsts pārvaldē pirms nodokļu nomaksas 2022. gadā pēc CSB datiem
3,00
laiks, kas ir nepieciešams pārstrādes deklarācijas pārbaudei (neieskaitot kravas fizisko pārbaudi). Šeit ir ierēķināts laiks deklarācijā sniegto datu pārbaudei, konsultāciju sniegšanai un nepieciešamo labojumu skaidrošanai operatoram, informācijas apmaiņa ar VVD u.c. darbības.
26
orientējošam aprēķinam tiek pieņemts, ka iespējamais operatoru (eksportētāji, kas eksportē zvejas produktus uz AK)
18
nav objektīvi iespējams noteikt pārstrādes deklarāciju skaitu. Ņemot vērā 2021. gada pieredzi, tiek pieņemts, ka vidējais viena operatora pārstrādes deklarāciju skaits gadā ir 18.
13 717,08
Šādas izmaksas ir par pārstrādes deklarācijas apstiprināšanu.
Pašlaik pārstrādes deklarācijas un uzglabāšanas dokumentu apstiprināšana tiek nodrošināta no esošā finansējuma.
Uzglabāšanas dokumentu apstiprināšanas izmaksas gadā ir aptuveni 762,06 euro.
Kopā
11 172,19
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Zvejniecības likuma 14. pantu otro daļu informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā , kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā (turpmāk - informācijas sistēma). Zemkopības ministrija ir šīs informācijas sistēmas pārzine.
Pamatojoties uz noteikumiem Nr. 94, Zemkopības ministrijas informācijas sistēmā tiek apstrādāti dati, tostarp par operatora reģistrētajām darbībām ar produktu partijām, pirmās pirkšanas darījumiem u.c. Zemkopības ministrija reģistrē zivju produktu pirmos pircējus, un Valsts vides dienests šajā informācijas sistēmā ievada datus par nozvejas sertifikātu apstiprināšanu u. c. datus. Tādējādi arī noteikumu projekts paredz personas datu ievadīšanu informācijas sistēmā. Juridisko un fizisko personu dati informācijas sistēmā tiks apstrādāti zvejas kontroles nolūkā (piemēram, Zvejniecības likuma 18. panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts vides dienests atbild par Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību), kā arī zinātniskajā, datu vākšanas un statistikas nolūkā (piemēram, institūts BIOR īsteno datu vākšanas programmu u. c.). Minēto datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini un zvejas kontrolē iesaistīto iestāžu attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko īsteno sabiedrības interesēs vai izmantojot pārzinim likumīgi piešķirtās pilnvaras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un sadarbības līguma nosacījumiem.
Noteikumu projektā ietvertā plānotā personas datu apstrāde un aprite ir izvērtēta un noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. pantam.
Zemkopības ministrija noslēdza sadarbības līgumus ar zvejas kontrolē un zvejas resursu pārraudzībā iesaistītajām iestādēm. Katram lietotājam tiek piešķirta pieeja datiem atbilstoši tā kompetencei un darbu uzdevumiem. Lietotāji ir atbildīgi par datu izmantošanu atbilstoši noteiktiem mērķiem.
Pamatojoties uz noteikumiem Nr. 94, Zemkopības ministrijas informācijas sistēmā tiek apstrādāti dati, tostarp par operatora reģistrētajām darbībām ar produktu partijām, pirmās pirkšanas darījumiem u.c. Zemkopības ministrija reģistrē zivju produktu pirmos pircējus, un Valsts vides dienests šajā informācijas sistēmā ievada datus par nozvejas sertifikātu apstiprināšanu u. c. datus. Tādējādi arī noteikumu projekts paredz personas datu ievadīšanu informācijas sistēmā. Juridisko un fizisko personu dati informācijas sistēmā tiks apstrādāti zvejas kontroles nolūkā (piemēram, Zvejniecības likuma 18. panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts vides dienests atbild par Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību), kā arī zinātniskajā, datu vākšanas un statistikas nolūkā (piemēram, institūts BIOR īsteno datu vākšanas programmu u. c.). Minēto datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini un zvejas kontrolē iesaistīto iestāžu attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko īsteno sabiedrības interesēs vai izmantojot pārzinim likumīgi piešķirtās pilnvaras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un sadarbības līguma nosacījumiem.
Noteikumu projektā ietvertā plānotā personas datu apstrāde un aprite ir izvērtēta un noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. pantam.
Zemkopības ministrija noslēdza sadarbības līgumus ar zvejas kontrolē un zvejas resursu pārraudzībā iesaistītajām iestādēm. Katram lietotājam tiek piešķirta pieeja datiem atbilstoši tā kompetencei un darbu uzdevumiem. Lietotāji ir atbildīgi par datu izmantošanu atbilstoši noteiktiem mērķiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi