Anotācija

Kā vienu no augstākajām prioritātēm Veselības ministrija (turpmāk - Ministrija)ir izvirzījusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – PSKUS) lielā projekta ''Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība'' (turpmāk – A2) pabeigšanu. Ņemot vērā, ka PSKUS A2 projektu ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pabeigt nebija iespējams un ka papildu finansējums ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā slimnīcu infrastruktūras attīstībai jau ir ticis iezīmēts līdz pat projektu līmenim, vienīgais iespējamais A2  projekta pabeigšanai nepieciešamais finansējums var tikt piesaistīts tikai no Slimnīcai plānotā 4.1.1.2. pasākumam iezīmētā finansējuma, attiecīgi:

1) 2024. gada 6. februārī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu ''Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda lielā projekta "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība" īstenošanu'' (24-TA-208) (Ministru kabineta 06.02.2024. sēdes prot. Nr. 6 47. §) un atbalstīja, ka A2 ēkas pabeigšanai un pilnīgas funkcionalitātes nodrošināšanai tika piesaistīts nepieciešamais finansējums 67 891 730,18 euro;
2) 2025. gada 21. janvārī Ministru kabinets apstiprināja MK noteikumu Nr. 462 grozījumus (Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumos Nr. 462 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās, piektās un sestās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi”), ar kuriem indikatīvi A2 ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un pabeigšanai tika iezīmēts nepieciešamais finansējums 15 000 000 euro;
3) 2025. gada 29. aprīlī Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo “Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stratēģisko projektu īstenošanas statusu” (ierobežotas pieejamības statuss);
4) 2025. gada 3. jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu “Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stratēģisko projektu īstenošanas statusu” (ierobežotas pieejamības statuss);
5) 2025. gada 17. jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par valsts nekustamā īpašuma daļas nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldībā" (25-TA-1356) (MK 17.06.2025. sēdes protokols Nr. 24 57. §) un atbalstīja atļaut Veselības ministrijai noslēgt līgumu par A2 projekta īstenošanai piekritīgās un funkcionāli nepieciešamās nekustamā īpašuma daļas (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 056 0115) ar aptuveno platību 18 300 m²  Pilsoņu ielā 13, Rīgā, kas reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā, nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldībā.

Ņemot vērā, ka pirmsšķietami iezīmējās A2 ēkā kvalitātes neatbilstības, tika veiktas vairākas ekspertīzes un analīzes, kā rezultātā, veikto analīžu rezultāti apstiprināja pelējuma klātbūtni būtiskā apjomā visā A2 ēkā, t.i., pagrabstāvā un visos virszemes stāvos.
PSKUS izsludināja  iepirkumu “A korpusa otrās kārtas būvdarbu pabeigšana un nodošana ekspluatācijā” (PSKUS 2024/139) par jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti būvdarbu pabeigšanai līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā un “Bojāto būvapjomu demontāžas darbi un pelējuma likvidācija” (identifikācijas Nr. PSKUS 2025/29) par pelējuma radīto bojājumu demontāžu un novēršanu. Ņemot vērā nepieciešamību veikt apjomīgu ekonomiskās tāmes precizēšanu iepirkumā par jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti, kā arī demontāžas apjoma iekļaušanu šajā iepirkumā, abi iepirkumi tika pārtraukti.

Lai nodrošinātu A2 ēkas tālāko attīstību, steidzami ir jāveic apjomīgi precizēšanas darbi un atkārtoti jāsludina iepirkums par jaunā ģenerāluzņēmēja piesaisti būvdarbu pabeigšanai līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, kurā jāiekļauj demontāžas apjoms. Taču jāņem vērā, ka PSKUS kā pasūtītājam var nebūt pietiekamu zināšanu un prasmju, lai novērtētu kādas sagatavošanas darbības, kas ir objektīvi nepieciešamas kvalitatīvai būvprojektēšanai, kā arī novērtētu būvprojekta detalizāciju un risinājumu kvalitāti. Līdz ar to, lai novērstu pirmsšķietamos riskus, šobrīd A2 projekta īstenošanā notiek PSKUS sarunas ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) par iespējamo risinājumu – A2 projekta īstenošanu nodot VNĪ, kas ir viens no kompetentākajiem un pieredzējušākajiem lielu publisko būvniecības projektu īstenotājiem.

VNĪ ir izstrādājis provizorisko A2 projekta virzības koncepciju, kas mazinātu identificētos riskus un pēc iespējas ātrāk tiktu atsākti un pilnībā pabeigti būvniecības darbi. VNĪ ir aprēķinājusi provizoriskās projekta realizācijas izmaksas, kas ir pirmsšķietami nepieciešamas, lai pabeigtu A2 ēkas nepieciešamos būvniecības darbus un nodrošinātu pilnīgu ēkas funkcionalitāti, t.sk., nodošanu ekspluatācijā. VNĪ izmaksu prognoze ir provizoriska, kura noteikti precizēsies pēc faktisko iepirkuma piedāvājumu saņemšanas. Ņemot vērā dažādas normatīvā regulējuma nianses A2 projekta pārņemšanas procesā, kas var aizņemt ilgu laiku, VNĪ izmaksas prognozētas būvdarbu pabeigšanai provizoriski līdz 2029. gada 30. decembrim, kas iekļaujas ES fondu 2021. – 2027.  plānošanas perioda beigām.


Kā otru svarīgāko prioritāti, Ministrija ir izvirzījusi SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" (turpmāk - RAKUS) projektus -  “Latvijas Onkoloģijas centrs” (turpmāk – LOC) attīstība un Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (turpmāk – LIC) jaunā būvniecība.

Lai nodrošinātu RAKUS LIC būvniecību, ar Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 58 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumos Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi"” tika pārdalīts sākotnēji PSKUS B korpusa attīstībai paredzētais finansējums – 68 293 509 euro (t.sk. ERAF – 58 049 482 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 10 244 027 euro) apmērā LIC infrastruktūras projekta pabeigšanai ERAF ietvaros pēc Atveseļošanas fonda termiņa. Tādējādi kopumā LIC būvniecībai pašlaik ir iezīmēts finansējums 82 981 091 euro (t.sk. 14 687 582 Atveseļošanas fonda projekta finansējums un 68 293 509 euro 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma sestās kārtas finansējums).
Tomēr, ņemot vērā A2 projekta provizoriskās projekta realizācijas izmaksas un to, ka pilnīgai A2 projekta īstenošanai ir nepieciešamais papildus finansējums, ar 2025. gada 3. jūnijā Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stratēģisko projektu īstenošanas statusu'' (25-TA-1181) (Ministru kabineta 03.06.2025. sēdes prot. Nr. 22 34. §) tika atbalstīts, ka:
4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma sestās kārtas ietvaros RAKUS infrastruktūras attīstībai iezīmētais finansējums 68 293 509 euro (t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 58 049 482 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu – 10 244 027 euro) apmērā tiek novirzīts šādi - 31 293 509,00 euro  apmērā RAKUS LIC būvniecībai un 37 000 000 euro apmērā PSKUS A2 korpusa pabeigšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 29. aprīļa sēdes protokollēmuma Nr. 17 44.§. „Informatīvais ziņojums “Par VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stratēģisko projektu īstenošanas statusu”  3. punktā noteiktajam uzdevumam un atbilstoši RAKUS valdes un Padomes lēmumam RAKUS ERAF projekta Nr. 4.1.1.1/1/24/I/006 “SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāru ārstniecības nodaļu atjaunošana” (turpmāk – LOC projekts) ietvaros LOC nodaļu rekonstrukcijas darbiem plānoto finansējumu 37 678 637,34 euro novirzīt LIC būvniecībai, attiecīgi RAKUS veicot grozījumus LOC projektā un izslēdzot no projekta LOC stacionāra nodaļu atjaunošanu, liftu nomaiņu un izbūvi, komutācijas telpu izbūves un ar to saistītās būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas par 37 678 637,34 euro (t.sk. PVN, valsts budžeta līdzfinansējums) un novirzot šo finansējumu LIC būvniecībai.

Līdz ar to šobrīd LIC būvniecībai nepieciešamais kopējais finansējums ir 87 913 220 euro un ir pieejams, piesaistot Atveseļošanas fonda finansējumu 14 534 897 euro apmērā, ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda finansējumu 68 972 146 euro apmērā (t.sk. 37 678 637 euro pārvirzot no sākotnēji LOC plānotā finansējuma un 31 293 509 euro pārvirzot no sākotnēji PSKUS B korpusam plānotā finansējuma) un RAKUS privāto finansējumu 4 406 177 euro apmērā. Demarkācija tiks nodrošināta Atveseļošanas fonda un ERAF projekta ietvaros, precīzi norādot no katra finansējuma avota īstenojamās darbības, un uzraudzības procesā nodrošinot izmaksu nošķiršanu laikā projektu līmenī, projekta izmaksas, kas tiek veiktas līdz Atveseļošanas fonda attiecināmības termiņa beigām, veicot Atveseļošanas fonda projekta ietvaros, secīgi turpmākās izmaksas veicot ERAF projekta ietvaros.
 

Kā iepriekš jau atzīmēts, PSKUS A2 projekts un RAKUS LIC projekts ir īstenojami ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā un 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma sestās kārtas ietvaros iezīmētais finansējums 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro) indikatīvi iepriekš tika sadalīts: PSKUS A2 projekta īstenošanai – 15 000 000 euro un RAKUS LIC projekta īstenošanai  – 68 293 509 euro.

Ņemot vērā iepriekš minēto saistībā ar abu klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanas apstākļiem, 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma sestās kārtas ietvaros iezīmētais finansējums 
RAKUS infrastruktūras attīstībai 68 293 509 euro (t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 58 049 482 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu – 10 244 027 euro) apmērā, tiek novirzīts - RAKUS LIC būvniecībai un 31 293 509 euro un PSKUS A2 projekta īstenošanai 37 000 000 euro.

Sākotnēji saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM iezīmētais finansējums kopā ar elastības finansējumu tika noteikts 4.1.1.2. pasākuma ietvaros. Attiecīgi 4.1.1.2. pasākumam ''P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība'' (turpmāk – 4.1.1.2. pasākums) noteikts pieejamais un plānotais finansējums - 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 70 799 482 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 494 027 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro) kas ar MK Noteikumu Nr. 462 grozījumiem 2025. gada 21. janvārī tika indikatīvi pārdalīts uz MK noteikumu Nr. 462 sesto kārtu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta sēdes 21.01.2025. sēdes protokola Nr. 3 20.§ 1.20 tika noteikts – “Pieņemt zināšanai, ka Veselības ministrija, ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 2. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 21 37. §, 24-TA-1132) 3. punktā noteikto, informē valdību, ka iezīmētais VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" B korpusa finansējums 83 293 509 euro  tiek pārdalīts 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība"  sestai kārtai, attiecīgi 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 70 799 482 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 494 027 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro), klīnisko universitāšu slimnīcu infrastruktūras projektu attīstībai Eiropas Savienības fondu 2021.– 2027. gada plānošanas perioda ietvarā”.

Pamatojoties uz 2025. gada 3. jūnija MK sēdes izskatīto un apstiprināto Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 27. maija rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" (25-TA-321) protokollēmumā noteiktajam, "12. Pieņemt zināšanai, ka elastības finansējums kļūst pieejams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par programmas grozījumiem. Izņēmuma gadījumā, to objektīvi pamatojot, ministrija, virzot attiecīgos Ministra kabineta noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma īstenošanu vai to grozījumos, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā var rosināt ātrāku elastības finansējuma izmantošanu, izvērstu pamatojumu sniedzot sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā.", Ministrija pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, pielemj palielināt 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas PSKUS A2 projekta pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram. 

Veselības ministrija pieņemot šādu lēmumu, pamatoja ar to, ka tas būs garantēts finansējums klīnisko universitāšu projektu īstenošanai, kā arī šāds nosacījums mazinās administratīvo slogu pie normatīvo regulējumu grozīšanas un nepieciešamo projektu līgumu slēgšanas.
Ņemot vērā, ka šobrīd ir zināma RAKUS LIC iepirkuma summa, tad Veselības ministrijas lēmums ir, šobrīd esošās sestās kārtas iezīmēto elastības finansējumu, iezīmēt piektajā kārtā, t.i.,  pārdalīt PSKUS A2 īstenošanai. Šāds lēmums ir lietderīgs arī, lai mazinātu riskus un uz āru nodrošinātu skaidru signālu sabiedrībai, ka finansējums slimnīcas pabeigšanai ir pieejams.

Attiecīgi 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma sestās kārtas ietvaros iezīmētais finansējums 83 293 509 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 70 799 482 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 12 494 027 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro) apmērā, tiek novirzīts šādi:
1) uz 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma 1. kārtu - RAKUS LIC būvniecībai un 31 293 509 euro, tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 26 599 482 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 4 694 027 euro;
2) uz 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma  5. kārtu - PSKUS A2 projekta īstenošanai 52 000 000 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293), tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 44 200 000 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 7 800 000 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro).

Pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 29. maija sēdē doto uzdevumu - Veselības ministrijai sadarbībā ar Valsts nekustamie īpašumi turpināt vērtēt iespējas samazināt VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" projekta Nr. 9.3.2.0/17/I/013 Slimnīcas A 2 korpusa attīstība 2. posma projekta izmaksas, Veselības ministrija ir izvērtējusi un lēmusi potenciāli pieejamo elastības finansējumu izlietot PSKUS A2 projekta īstenošanai. Papildu jāņem vērā, ka PSKUS A2 būvniecības iepirkuma rezultāts būs zināms ne ātrāk kā šī gada beigās, līdz ar to, tas parādīs cik liels finansējums būs nepieciešams PSKUS A2 projekta funkcionalitātes nodrošināšanai un nodošanai ekspluatācijā. Taču, lai šobrīd izsludinātu iepirkumu un vēlāk izvērtētu iepirkuma rezultātu, ir nepieciešama garantija, ka A2 īstenošanai būs pieejams nepieciešamais finansējums. 
Veselības ministrija ir uzdevusi PSKUS un VNĪ strādāt pie A2 projekta īstenošanas izmaksu samazinājuma. Attiecīgi, lai samazinātu plānotās izmaksas, tiks rūpīgi izvērtētas visas projekta īstenošanai nepieciešamās izmaksas, piemēram, iesaistītām pusēm sadarbojoties, tiks izskatītas iespējas mazināt plānoto būvdarbu tehniskās specifikācijas prasības, tiks pārskatīti tehniskie būvniecības risinājumi, tāpat arī iespējams, ka publisko iepirkumu procedūras rezultātā tiek piedāvātas lētākas cenas kā sākotnēji plānots u.c.  

Atbilstoši Programmai 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 15 512 331 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 19 390 414 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 62 049 325 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 96 952 070 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 96 952 070 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 96 952 070 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 96 952 070 euro.

Savukārt, 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 18 161 877 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 22 702 346 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 72 647 506 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 113 511 729 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 113 511 729 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 113 511 729 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 113 511 729 euro


Minētie noteikumu grozījumi prasīs izmaiņas īstenošanā esošajos projektos, uz kuriem attiecināmās izmaiņas, proti, Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošināt grozījumu veikšanu projektos par projektu īstenošanu ar finansējuma saņēmējiem, pirms ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, t.sk. par elastības finansējuma pieejamību. Minētie noteikumu grozījumi paredz arī, ka tiek veikti grozījumi saistībā ar pašdeklarēšanas principu attiecībā uz infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķiniem, līdz ar to, finansējuma saņēmējiem pie projektu grozījumu iesniegšanas, būs nepieciešams veikt proporcijas aprēķinu.

Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma mērķa sasniegšanu un iznākumu rādītāju sasniegšanu, jo tiks nodrošināta plānoto slimnīcu infrastruktūras attīstība ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvarā. Minētie grozījumi nav būtiski Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65.panta izpratnē.

MK sēdes protokollēmumā tiek noteikti vairāki uzdevumi, tai skaitā:
1) Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošināt līgumu grozījumu veikšanu par projektu īstenošanu ar finansējuma saņēmējiem, pirms ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, t.sk. par elastības finansējuma pieejamību.
2) Veselības ministrijai informēt Ministru kabinetu par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, tai skaitā, par elastības finansējuma pieejamību.